Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.2 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1183 4470459 4420454 2026-05-19T15:58:51Z Tranisitle 145333 Es aizstāju “it sevišķi” ar “it īpaši”, jo tas skan dabiskāk mūsdienu latviešu valodā. 4470459 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|saprātīgo cilvēku|Cilvēks (nozīmju atdalīšana)|cilvēks}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = Saprātīgais cilvēks | attēls = Human.svg | att_nosaukums = [[Vīrietis|Vīrieša]] un [[sieviete]]s attēls, kas tika nosūtīts [[visums|kosmosā]]<br />''[[Pioneer 11]]'' misijā | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | cilts = Hominini | cilts_lv = Hominīni | ģints = Homo | ģints_lv = Cilvēki | suga = H. sapiens | suga_lv = Saprātīgais cilvēks | suga_r = Cilvēks | binomial = Homo sapiens | iedalījums = * {{TaksoSaite|H. s. sapiens|Mūsdienu saprātīgais cilvēks|Cilvēks}} * †{{TaksoSaite|H. s. idaltu|Agrākais saprātīgais cilvēks}} | kategorijas = nē }} '''Cilvēks''', precīzāk, '''saprātīgais cilvēks''' (''Homo sapiens''), ir divkājains [[primāti|primāts]], kurš ietilpst [[zīdītāji|zīdītāju]] klasē, un kam piemīt [[saprāts]] un [[apziņa]]. Cilvēks pieder pie [[hominīdi|hominīdu]] (''Hominidae'') dzimtas, [[Homo ģints|cilvēku]] (''Homo'') ģints.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Goodman M, Tagle D, Fitch D, Bailey W, Czelusniak J, Koop B, Benson P, Slightom J |title=Primate evolution at the DNA level and a classification of hominoids |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-molecular-evolution_1990-03_30_3/page/260 |journal=J Mol Evol |volume = 30 |issue=3 |pages=260 — 6 |year=1990 |id={{PMID|2109087}}}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |title=Hominidae Classification |work=Animal Diversity Web @ UMich |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Hominidae.html |accessdate=2008-03-23}}</ref> Mūsdienās vienīgā sastopamā ''H. sapiens'' [[pasuga]] ir ''H. sapiens sapiens''. [[Neandertālieši]] (''Homo sapiens neanderthaliensis'') izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Ģenētiskas norādes uz vairoties spējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām liecina, ka tās pieder pie vienas sugas. [[Latīņu valoda]]s vārds ''sapiens'' nozīmē "saprātīgs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju [[domāšana|domāt]]. Cilvēkiem ir augsti attīstītas [[smadzenes]], kas tiem dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu [[introspekcija|esamību]], kā arī veidot kompleksu [[kultūra|kultūru]] un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi. Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod tiem iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām. Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kuras savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, [[mīts|mīti]], [[rituāls|rituāli]], vērtības, [[sociālās normas]], kas kopumā veido šo grupu [[kultūra|kultūru]]. Viena no kultūras sastāvdaļām ir [[reliģija]]. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē [[dvēsele|dvēseli]], kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās [[nāve]]s. Cilvēku ar dvēseles, [[sirdsapziņa]]s u.c. palīdzību raksturo arī daudzi [[filozofija]]s virzieni. ''Homo sapiens'' pasugas ''Homo sapiens sapiens'' [[gēns|gēni]] ir par gandrīz 99% identiski [[šimpanze]]s gēniem.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Pollard, Katherine S. |title=What Makes us Human? |journal=Scientific American |issue=May |year=2009}}</ref> Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp [[žurka]]s un [[peles]] gēniem. == Terminoloģija == Vārdu "cilvēki" parasti lieto, lai apzīmētu jebkuru specifisku cilvēku grupu. Kad runa ir par cilvēku grupu, kam piemīt kopīgas [[etnoss|etniskas]], kulturālas vai [[nācija|nacionālas]] iezīmes, lieto vārdu "[[tauta]]". Vārdu "cilvēks" atkarībā no situācijas lieto, lai apzīmētu visu cilvēku sugu vai arī atsevišķu tās indivīdu. Lai apzīmētu vienu indivīdu, lieto arī vārdu "[[persona]]" (latviešu valodā šo vārdu biežāk lieto formālajā leksikā, sevišķi juridiskos dokumentos). Vīriešu dzimuma bērnus sauc par zēniem, bet sieviešu — par meitenēm. == Dzīves cikls == [[Attēls:Tubal Pregnancy with embryo.jpg|thumb|upright|10&nbsp;mm liels, 5 nedēļas vecs cilvēka [[embrijs]]]] Cilvēka [[bioloģiskais dzīves cikls|dzīves cikls]] ir līdzīgs kā citiem zīdītājiem, kuriem ir [[placenta]]. Cilvēki ir [[dzīvdzemdētājs|dzīvdzemdētāji]]. Par cilvēka ķermeņa aizsākumu var uzskatīt apaugļotu [[olšūna|olšūnu]] jeb [[zigota|zigotu]]. Zigota parasti izveidojas, kad [[dzimumakts|dzimumakta]] rezultātā sievietes ķermenī savienojas [[spermatozoīds]] un olšūna. Tomēr mūsdienās reizēm tiek izmantota arī [[ārpusdzemdes apaugļošana]]. Sievietes [[dzemde|dzemdē]] zigota sāk dalīties, ar laiku pārtop par [[embrijs|embriju]], kas trīsdesmit astoņu nedēļu laikā attīstās par [[cilvēka auglis|cilvēka augli]]. [[dzemdības|Dzemdību]] laikā auglis tiek izgrūsts no mātes ķermeņa un pirmo reizi sāk patstāvīgi elpot. Kopš šī mirkļa vairums sabiedrību atzīst jaundzimušo par [[persona|personu]], kuru pilnā mērā aizsargā [[likums]]. Tomēr dažās sabiedrībās personas tiesības tiek attiecinātas arī uz cilvēka augli vai pat zigotu. Salīdzinājumā ar citām sugām cilvēka dzemdības ir relatīvi sarežģītas. Nereti dzemdību process ilgst 24 vai vairāk stundas, un tā laikā var tikt ievainota gan māte, gan bērns. Pastāv risks, ka dzemdībās var mirt māte vai bērns, vai abi. Mātes un jaundzimušā mirstības līmenis tiek uzskatīts par vienu no sabiedrības labklājības rādītājiem. 20. gadsimta laikā daudzās sabiedrībās veiksmīgu dzemdību skaits ir ievērojami pieaudzis, pateicoties medicīnas sasniegumiem. Tomēr paša dzemdību procesa medicīniskošana saskaņā ar dažām teorijām tiek kritizēta, uzsverot [[dabīgas dzemdības|dzemdību dabīgo]] un normālo raksturu. [[jaundzimušais|Jaundzimušie]] pēc 9 mēnešu [[iznēsāšana]]s perioda parasti sver 3—4 kilogramus un ir 50—60 centimetrus gari. Piedzimšanas mirklī tie ir izteikti bezpalīdzīgi, bet turpina augt un attīstīties vairākus gadus, sasniedzot dzimumbriedumu apmēram 12—15 gadu vecumā. Zēni turpina augt arī pēc šī vecuma, sasniedzot lielāko [[cilvēka augums|auguma]] garumu apmēram 18 gadu vecumā. Cilvēka dzīves ciklu var nosacīti iedalīt vairākos posmos: [[bērnība]], pusaudža vecums, briedums un vecums. Katru no šiem posmiem analītisku iemeslu dēļ nereti iedala vēl sīkāk. Šo posmu garums un it īpaši brieduma un vecuma ilgums nav fiksēts. Sagaidāmā dzīves ilguma ziņā starp sabiedrībām pastāv ievērojamas atšķirības. Sagaidāmais dzīves ilgums dzimšanas brīdī Amerikas Savienotajās Valstīs 2006. gadā ir 77,6 gadi,<ref>[http://www.cdc.gov/nchs/fastats/lifexpec.htm Life expectancy in the U.S.], National Center for Health Statistics, Centers for Disease Control and Prevention, December 8, 2004, lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005. gads|2005]].</ref> Singapūrā — 84,29 gadi sievietēm, bet 78,96 gadi vīriešiem. Tai pašā laikā Botsvānā, galvenokārt AIDS izplatības dēļ, sagaidāmais dzīves ilgums ir tikai 30,99 gadi vīriešiem un 30,53 gadi sievietēm. Saskaņā ar ANO datiem<ref>[http://www.un.org/ageing/note5713.doc.htm U.N. Statistics on Population Ageing], United Nations press release, February 28, 2002, Lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005. gads|2005]].</ref> 2002. gadā pasaulē bija 210 000 cilvēku, kuru vecums pārsniedz 100 gadus. Patlaban maksimālais cilvēka dzīves ilgums ir apmēram 120 gadi, un ir paredzams, ka tas ar laiku pieaugs. Visā pasaulē uz katrām 100 sievietēm, kuru vecums ir pāri 60 gadiem, ir 81 tāda paša vecuma vīrietis un starp visvecākajiem uz katrām 100 sievietēm ir 53 vīrieši. Nepastāv vienots uzskats par to, sākot ar kuru mirkli dzīves ciklā iespējams jau runāt par pilntiesīgu personu, kā arī par to, vai persona eksistē pirms apaugļošanās vai pēc nāves. Cilvēku sabiedrībām ir raksturīgas bēru ceremonijas, kas bieži vien ir saistītas ar uzskatiem par dzīvi pēc nāves un/vai personas nemirstību. == Klasifikācija un evolūcija == {{Pamatraksts|Cilvēka evolūcija}} [[Attēls:World map of prehistoric human migrations.jpg|thumb|400px|Pasaules karte, kuras centrā ir [[Ziemeļpols]] un kurā attēlota cilvēku pārvietošanās. [[Āfrika]], no kuras sākās migrācija, ir augšā kreisajā pusē, [[Dienvidamerika]] — vistālāk pa labi. Ar zilo, adataino līniju atzīmēts reģions, ko pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] laikā klāja [[ledus]] vai [[tundra]]. Skaitļi apzīmē gadu tūkstošus pirms šodienas. Ar burtiem apzīmētas mitohondriālās [[DNS]] [[haplogrupa]]s, piemēram: * Dienvideiropas: J, K * Ziemeļeiropas: H, T, U, V, X * Tuvo Austrumu: J, N * Āfrikas: L, L1, L2, L3 * Āzijas: A, B, C, D, E, F, G (piezīme: M sastāv no C, D, E un G) * Amerikas indiāņu: A, B, C, D, dažkārt — X]] Bioloģiski cilvēkus definē kā ''Homo sapiens'' sugas [[hominīdi|hominīdus]]. Vienīgā pastāvošā ''Homo sapiens'' pasuga ir ''Homo sapiens sapiens''. Pēc [[DNS]] analīzēm pie cilvēku sugai līdzīgām sugām pieder [[šimpanze]]s un [[gorilla]]s, arī [[orangutani]]. Lēš, ka cilvēku radurakstu līnija no šimpanžu līnijas atdalījās pirms aptuveni pieciem miljoniem gadu, no gorillu — pirms aptuveni astoņiem miljoniem. 2001. gadā Čadā tomēr tika atrasts [[galvaskauss]], kas, iespējams, liecina par agrāku cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu līnijas sadalīšanos. Pastāv divas nopietnas teorijas par mūsdienu cilvēku [[evolūcija|evolūciju]]. "Vienas izcelsmes hipotēzē" apgalvots, ka mūsdienu cilvēks attīstījās [[Āfrika|Āfrikā]] un vēlāk aizstāja hominīdus citās pasaules daļās. "Multireģonālā hipotēze" savukārt vēstī, ka mūsdienu cilvēks vismaz daļēji radās no savstarpēji neatkarīgām hominīdu grupām. Pastāv arī teorija, kas apvieno šīs divas hipotēzes. Tajā apgalvots, ka mūsdienu cilvēks pamatā ir Āfrikas izcelsmes, taču dažādās sabiedrībās notikusi sajaukšanās ar citām hominīdu grupām un to asimilācija. Cilvēku evolūciju raksturo vairākas svarīgas iezīmes: * smadzeņu dobuma un pašu smadzeņu izplešanās (Cilvēku smadzenes ir vairāk nekā divreiz lielākas par šimpanžu vai gorillu smadzenēm. Antropologi uzskata, ka smadzeņu struktūras reorganizācija ir svarīgāka par to izplešanos.); * acu [[cilvēka zobi|zobu]] samazināšanās; * pārvietošanās uz divām ekstremitātēm; * [[balsene]]s noslīdēšana, kas dara iespējamu [[runa|runu]]. 20. gadsimta 90. gadu vidū cilvēku [[mitohondrālā DNS|mitohondriālās DNS]] variācijas sāka uzskatīt par vērtīgu avotu cilvēka "ciltskoka" rekonstruēšanai. Attiecīgo analīžu rezultātā uzskata, ka mūsdienu cilvēka senči attīstījušies Āfrikā pirms vairāk nekā 150 000 gadiem un ka mūsdienu cilvēks sāka migrāciju no Āfrikas pirms mazāk nekā 100 000 gadiem. [[Austrālija|Austrāliju]] kolonizēja pirms aptuveni 70 000 gadu, [[Eiropa|Eiropu]] — pirms 40 000 ar diviem vēlākiem migrācijas uzplūdiem pirms 22 000 un 9 000 gadiem, Amerikas — pirms 30 000 gadiem ar vēlāku migrācijas uzplūdu pāri [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] pirms 15 000 gadu. Vairāku [[reliģija|reliģiju]] pārstāvji nepiekrīt [[evolūcija|evolūcijas teorijai]]: skat. [[Kreacionisms]]. == Seksualitāte == Cilvēka seksualitāte ne tikai nodrošina [[Vairošanās|vairošanos]], bet arī pilda nozīmīgas sociālas funkcijas, radot fizisku tuvību, saites un [[hierarhija|hierarhiju]] indivīdu vidū. Seksuālu iekāri cilvēks piedzīvo kā fizisku tieksmi, ko bieži pavada spēcīgas emocijas — gan pozitīvas (kā [[mīlestība]] vai [[ekstāze]]), gan negatīvas (kā [[greizsirdība]]). Bieži vien tiek uzskatīts, ka cilvēka seksualitāte lielā mērā balstās bioloģiskos mehānismos un tāpēc seksuālo dziņu apspiešana neizbēgami noved pie dažādām psiholoģiskām un fizioloģiskām problēmām. Tomēr seksualitātes līmenis un izpausmes dažādās sabiedrībās ievērojami atšķiras, tādējādi norādot uz ārkārtīgi lielo kultūras ietekmi uz seksualitāti. Tā, piemēram, antropologs Karls Haiders (''Karl Heider'') apraksta Jaungvinejā dzīvojošo dani sabiedrību. Tajā ne tikai pastāv sociālas normas, kas nosaka ilgstošus atturības periodus (līdz pieciem gadiem), bet arī nav novērojamas nekādas pazīmes, ka atturēšanās no seksa izraisītu jebkādas psiholoģiskas vai fizioloģiskas sekas.<ref>Heider, Karl, G. ‘Dani Sexuality: a Low Energy System’. MAN (N.S.) 11, 188-201</ref> Cilvēku seksuālā izturēšanās ir daudz sarežģītāka nekā dzīvniekiem. Ar seksuālo dzīvi saistītās izvēles parasti ir saistītas ar attiecīgā laika un vietas kultūras normām — gan attiecībā uz dzimumdzīves uzsākšanas vecumu, gan partneru izvēli, dzimumu un skaitu, gan dzimumdzīves formām. Ar seksualitāti daļēji ir saistītas [[laulības]]. Lielākā daļa kultūru atzīst [[poligāmija|poligāmiju]] kā institucionalizētu kopdzīves formu. Saskaņā ar Džordža P. Mērdoka (''George P. Murdock'') izveidoto Etnogrāfisko atlasu no 1231 mūsdienu sabiedrības (1960.—1980. gada dati) 186 var uzskatīt par galvenokārt monogāmām, 453 par tādām, kur reizēm tiek piekopta [[poligīnija]], bet 588 sabiedrībās [[poligīnija]] ir plaši izplatīta. Četrās sabiedrībās tiek novērota [[poliandrija]]. == Ķermenis == {{pamatraksts|Cilvēka ķermenis}} Cilvēka ķermeņa izskatam ir ļoti liela nozīme [[kultūra|kultūrā]]. Visās cilvēku sabiedrībās novērojama rotāšanās ar [[rotaslietas|rotaslietām]], [[apģērbs|apģērbu]], [[tetovējums|tetovējumiem]], [[kosmētika|kosmētiku]] un citiem paņēmieniem. Svarīgs ir arī [[mati|matu sakārtojums]] un [[mati|krāsa]]. Indivīda vizuālais novērtējums var nopietni ietekmēt viņa dzīvi. == Pārtikas un šķidruma uzņemšana == Liela nozīme cilvēku dzīvē ir arī regulārai [[pārtika]]s un [[ūdens]] uzņemšanai. Tāpat kā citiem dzīviem organismiem ilgstoša pārtikas neuzņemšana noved pie [[izsalkums|izsalkuma]] un [[bads|bada]], savukārt ūdens neuzņemšana — pie [[slāpes|slāpēm]] un [[atūdeņošanās]]. Gan bads, gan atūdeņošanās var izraisīt [[nāve|nāvi]]. Cilvēks bez pārtikas spēj izdzīvot vairāk nekā divus mēnešus, bet bez ūdens — tikai aptuveni 14 dienas. Uz ēšanas un dzeršanas īpašo vietu cilvēku sabiedrībās norāda detalizētie un ļoti dažādie noteikumi attiecībā uz ēdiena sagatavošanu, lietām, ko atļauts ēst vai dzert, bet ko — aizliegts, kā arī par veidu, kā un kādās situācijās sagatavotais ēdiens vai dzēriens būtu jālieto. Pieaugušajam diennaktī nepieciešams vidēji ap 7—8 stundām miega, bērnam — 9—10 stundas. Vecāki cilvēki parasti guļ 6—7 stundas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391152:no-kurienes-esam-atnkui&catid=275:atkljumi&Itemid=471%20class= Cilvēka rašanās pamatā - ļoti aktīvi gēni vai maitu ēšana?] * [https://www.youtube.com/watch?v=DZv8VyIQ7YU American Museum of Natural History: Seven Million Years of Human Evolution] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēks| ]] efkg19wphfnust8hoy8la06mu6dwc3z 0 1200 4470452 3812170 2026-05-19T15:53:34Z Tranisitle 145333 Es izņēmu vārdu “to”, jo tas šajā teikumā nav nepieciešams. 4470452 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Unikonta collage.jpg|thumb|235px|Dažādi organismi]] '''Organisms''' ({{val|el|οργανισμός}}, ''organismós'') [[bioloģija|bioloģijā]] un [[ekoloģija|ekoloģijā]] ir [[dzīvība|dzīva]] būtne, dzīvs ķermenis. Organismu izcelšanās vēl joprojām ir strīdīgs un diskutējams jautājums. Visi organismi tiek dalīti divās lielās organismu kategorijās — [[eikarioti|eikariotos]] un [[prokarioti|prokariotos]]. Tiek uzskatīts, ka prokariotiem var izšķirt divas atšķirīgas sfēras: [[baktērijas]] un [[arheji|arhebaktērijas]], kuras savā starpā nav tuvākas kā ar [[eikarioti]]em. Intervāls starp [[prokarioti]]em un eikariotiem ir plaši aplūkojis galvenās trūkstošās atšķirības [[evolūcija]]s vēsturē. Divi eikariotiskie organoīdi — mitohondriji un hloroplasti parasti tiek uzskatīti par atvasinātiem no endosimbiotiskām baktērijām. == Organismu īpašības == Visi organismi ir veidoti no [[šūna|šūnām]]. To sastāvā ir sarežģītas [[organiskā viela|organiskās vielas]], piemēram, [[olbaltumvielas]]. Organismus, kuri sastāv no vairāk kā vienas [[šūna]]s, sauc par kompleksiem organismiem. Organismiem ir raksturīga [[vielmaiņa]] un enerģijas maiņa. Organismi saņem enerģiju no apkārtējās vides un saņemto enerģiju izmanto savām dzīvības norisēm. Tie barojas, elpo, izvada [[atkritumvielas]] un tā tālāk. Organismi var uzņemt jau gatavas [[organiskā viela|organiskās vielas]] ([[heterotrofi|heterotrofi organismi]]), vai arī izveidot tās no [[neorganiskā viela|neorganiskajām vielām]] ([[autotrofi|autotrofi organismi]]). Uzņemtās vielas tiek izmantotas enerģijas ražošanai vai arī organisma uzbūvei. Visi organismi spēj nodrošināt iekšējās vides [[homeostāze|homeostāzi]]. Piemēram, [[siltasiņu dzīvnieks|siltasiņu dzīvnieki]] uztur pastāvīgu [[ķermeņa temperatūra|ķermeņa temperatūru]], noteiktu [[glikoze]]s saturu un vides reakciju ([[pH]]) [[asinis|asinīs]]. Ja organismā kāda viela ir sintezēta pietiekamā daudzumā, tās sintēze tiek pārtraukta. Liekās vielas uzkrājas un tiek izvadītas no organisma. Homeostāzi nodrošina [[iekšējās sekrēcijas dziedzeri]]. Organismiem piemīt [[kairināmība]]. Uz kairinājumu katrs organisms var reaģēt citādāk. Piemēram, ja dzīvniekam pieskaras, tad tas var bēgt prom, uzbrukt, sarauties kamolā, izdot skaņas vai reaģēt citā veidā, bet augi var, piemēram, aizvērt un atvērt ziedu, augt gaismas virzienā. Visi organismi aug, attīstās, noveco un iet bojā. Organismu augšana notiek, daloties šūnām. Jaunā organismā pārsvarā notiek sintēzes reakcijas, bet vecā — noārdīšanās reakcijas. Novecojot, rodas neatgriezeniskas pārmaiņas, kas izraisa organisma bojāeju. Visas dzīvās būtnes rodas tikai vecākorganismu [[vairošanās]] rezultātā. No vecākiem jaunie organismi manto noteiktas pazīmes un īpašības. == Organismu ķīmiskais sastāvs == Organismi sastāv gan no [[organiskā viela|organiskām]], gan no [[neorganiskā viela|neorganiskām vielām]]. Organismos ir atrodamas tādas vielas, kas nav atrodas nedzīvos priekšmetos, piemēram, [[nukleīnskābes]]. Organismus vairāk kā 90% veido četri [[ķīmiskais elements|ķīmiskie elementi]] — [[ogleklis]], [[ūdeņradis]], [[slāpeklis]] un [[skābeklis]].<ref name="siic">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.siic.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=320.html#navtop | title= Neorganiskās vielas. Ūdens loma organisma dzīvības procesos | publisher= Interaktīvās apmācības disks - Bioloģija 11. klasei | accessdate= 2020. gada 22. jūlijā}}</ref> Tie ir pamatelementi, bet pārējos ķīmiskos elementus organismā iedala makroelementos un mikroelementos. Makroelementi ir tie ķīmiskie elementi, kura daudzums organismā ir vismaz 0,01%.<ref name="siic"/> Tādi ir [[dzelzs]], [[fosfors]], [[kalcijs]], [[kālijs]], [[nātrijs]], [[sērs]]. Ja daudzums ir mazāks par 0,01% no organisma, tad tie ir mikroelementi. [[Ūdens]] ir ļoti nozīmīgs jebkuram organismam. Ūdens piedalās [[fotosintēze|fotosintēzē]], nodrošina vielu transportēšanu, daudziem organismiem tā ir [[dzīves vide]], nodrošina [[osmoregulācija|osmoregulāciju]] un [[turgora spiediens|turgora spiedienu]] augiem, piedalās [[biopolimēru molekula|biopolimēru molekulu]] šķelšanā ([[hidrolīze|hidrolīzē]]).<ref name="siic"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dzīvības organizācijas līmeņi}} {{Visuma struktūru veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Organismi| ]] tnd2hrcl1ei63g4omg1f9pnmd2xa9w7 0 2144 4470655 4118545 2026-05-19T20:00:25Z Votre Provocateur 111653 4470655 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Latīņu valoda |nativename = ''lingua Latina'' |pronunciation = [laˈtiːna] |states = [[Romas Republika]], [[Romas impērija]], lielākā daļa [[Eiropa]]s valstu (līdz 18. gadsimtam), [[Romas katoļu baznīca]] |region = |latd= | latm= | latNS = |longd= |longm= |longEW = |speakers = nav zināms |iso1 = la |iso2 = lat |iso3 = lat |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3 = [[Latīņu-falisku valodas|Latīņu-falisku]]<ref>Iespējams, nepareizi transliterēts. Angliski šo valodu grupu sauc par ''Latino-Faliscan languages''</ref> |script = [[latīņu alfabēts]] |rank = |nation = {{flaga|Vatikāns}} [[Vatikāns]] |minority = |agency = |extinct = |caption = |image = |map = [[Attēls:Roman Empire map.svg|center|thumb|235px|Romas impērija ziedu laikos, kas vienlaicīgi bija arī latīņu valodas maksimālais izplatības areāls. Impērijas austrumu daļā to lietoja retāk, līdztekus [[sengrieķu valoda]]i.]] }} '''Latīņu valoda''' (''lingua Latina'') ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] viena no [[itāļu valodas|itāļu valodām]], kurā sākotnēji runāja Laciumā (''Latium'', mūsdienu [[Lacio]] reģions [[Itālija]]s centrālajā daļā). Paplašinoties [[Romas Republika]]i un vēlāk [[Romas impērija]]i, tā izplatījās ārpus Laciumas provinces. Latīņu valoda bija [[Senā Roma|Senās Romas]] oficiālā valoda,<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://wiki.answers.com/Q/What_was_the_national_language_of_Ancient_Rome | title= What was the national language of Ancient Rome? | publisher= WikiAnswers | accessdate= 2010-08-02 | archive-date= 2010-01-26 | archive-url= https://web.archive.org/web/20100126181021/http://wiki.answers.com/Q/What_was_the_national_language_of_Ancient_Rome }}</ref> kaut arī plaši tika lietota arī [[grieķu valoda]], īpaši impērijas austrumu daļā. Mūsdienās tā ir [[Romas Katoļu baznīca]]s oficiālā valoda, kas to padara arī par [[Vatikāns|Vatikāna]] valsts valodu. Visas [[romāņu valodas]] ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota [[zinātne]]i un starptautiskajai saziņai lielākajā daļā [[Eiropa]]s valstu līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja [[franču valoda]], un vēlāk, 19. gadsimtā, [[angļu valoda]]. Šobrīd latīņu valoda tiek lietota [[bioloģija|bioloģijā]] un [[medicīna|medicīnā]] kā viennozīmīga starptautiska [[terminoloģija]]. Tā joprojām ir daudzu [[Tiesību zinātne|juridisko]] terminu avots. [[Starptautiskās tiesības|Starptautiskajās tiesībās]] un [[Diplomātija|diplomātijā]] bieži tiek lietoti [[Spārnoto latīņu valodas izteicienu saraksts|latīņu izteicieni]], piemēram, ''[[habeas corpus]]'', ''[[ex officio]]'', ''[[de facto]]'', ''[[De iure|de jure]]'' u.c. Zināšanas par latīņu valodu ir būtiskas juristiem, īpaši starptautisko tiesību jomā. == Latīņu valodas attīstības etapi == Latīņu valodas attīstības vēsture tiek iedalīta: * Arhaiskā latīņu valoda; * Klasiskā latīņu valoda; * Pēcklasiskā latīņu valoda; * Vēlā latīņu valoda. == Lietošana viduslaiku Latvijā == Pēc [[Livonijas krusta kari]]em 13. gadsimtā izveidotajā [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijā]] latīņu valoda kalpoja kā [[valsts valoda]], kurā tika rakstīti oficiālie dokumenti un likumdošanas akti. Līdztekus tai kā starptautu sazināšanās valoda ([[lingua franca]]) arvien lielāku nozīmi ieguva [[vācu valoda]] un tās lejasvācu dialekts, bet zemnieku vidē kā sazināšanās valoda Livonijā dzīvojošo maztautu starpā līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] izveidojās [[latviešu valoda]] un [[igauņu valoda]]. == Skatīt arī == * [[Tautas latīņu valoda]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100701103309/http://www.math.ohio-state.edu/~econrad/lang/latin.html Latin Grammar] Verb Conjugation and Noun Declension {{val-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāļu valodas]] [[Kategorija:Latīņu valoda| ]] [[Kategorija:Latīņu–falisku valodas]] dcqb466pbaxt3yhqz412rotnwu2uu4n 0 4921 4470894 4330221 2026-05-20T10:08:22Z ~2026-30242-91 145692 4470894 wikitext text/x-wiki [[Attēls:FibonacciBlocks.svg|thumb|right|[[Kvadrāts|Kvadrāti]], kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem.]] [[Matemātika|Matemātikā]] par '''Fibonači skaitļiem''' sauc virknes :<math> 1, \; 1, \; 2, \; 3, \; 5, \; 8, \; 13, \; 21, \; 34, \; 55, \; 89, \; 144, \ldots \,</math> elementus. Tās pirmie divi locekļi ir vienādi ar 1, bet katru nākamo locekli iegūst [[saskaitīšana|saskaitot]] divus iepriekšējos. Dažreiz par pirmajiem diviem virknes elementiem izvēlas skaitļus [[nulle|0]] un 1. Šādi iegūtā virkne atšķiras tikai ar to, ka tā sākas ar nulli: :<math> 0, \; 1, \; 1, \; 2, \; 3, \; 5, \; 8, \; 13, \; 21, \; 34, \; 55, \; 89, \; 144, \ldots \,</math> . Parasti n-to Fibonači skaitli apzīmē ar <math>f_n</math> vai <math>F_n</math>. == Definīcija == Formāli par Fibonačau skaitļiem sauc [[rekurents vienādojums|rekurenta vienādojuma]] :<math>f_n = f_{n-1} + f_{n-2}</math> atrisinājumu pie sākuma nosacījumiem :<math> f_1 = f_2 = 1. \,</math> To var pierakstīt arī šādi: :<math> f_n = \begin{cases} 1, & \text{ ja } n = 1 \text{ vai } n = 2; \\ f_{n-1} + f_{n-2}, & \text{ ja } n > 2. \end{cases} </math> <h1>ČAU</h1> Fibonači virkni var turpināt arī pretējā virzienā, tas ir, aprēķināt ''f''_''n'', kur ''n'' ≤ 0. Piemēram, ''f''₀ = 0, jo 0 + 1 = 1 (''f''₀ + ''f''₁ = ''f''₂). Līdzīgi, ''f''₋₁ = 1, jo 1 + 0 = 1 (''f''₋₁ + ''f''₀ = ''f''₁). Lai atrastu vispārīgu virknes locekli ar negatīvu kārtas numuru, Fibonači skaitļus definējošo sakarību pārraksta šādi: ''f''_''n''−2 = ''f''_''n'' − ''f''_''n''−1. Tādējādi iegūst virkni, kas ir [[bezgalība|bezgalīga]] abos virzienos: {| class="wikitable" style="text-align: right" ! ''n'' || −10 || −9 || &nbsp;−8 || −7 || −6 || −5 || −4 || −3 || −2 || −1 || &nbsp;&nbsp;0 || &nbsp;&nbsp;1 || &nbsp;&nbsp;2 || &nbsp;&nbsp;3 || &nbsp;&nbsp;4 || &nbsp;&nbsp;5 || &nbsp;&nbsp;6 || &nbsp;&nbsp;7 || &nbsp;&nbsp;8 || &nbsp;&nbsp;9 || 10 |- ! ''f_n'' | −55 || 34 || −21 || 13 || −8 || 5 || −3 || 2 || −1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 2 || 3 || 5 || 8 || 13 || 21 || 34 || 55 |} Nav grūti ievērot, ka ''f''_''n'' un ''f''_−''n'' sakrīt, ja ''n'' ir nepāra skaitlis, bet atšķiras ar zīmi, ja ''n'' ir pāra. Formāli to var pierakstīt šādi: :<math> f_{-n} = (-1)^{n+1} f_n. \,</math> == Binē formula == Lai aprēķinātu ''n''-to Fibonači skaitli ''f_n'', nav nepieciešams aprēķināt visus iepriekšējos Fibonači skaitļus. To var iegūt uzreiz ar Binē formulas palīdzību: :<math> f_n = \frac{(1 + \sqrt{5})^n - (1 - \sqrt{5})^n}{2^n \sqrt{5}}. </math> Binē formulu var pārrakstīt arī šādi: :<math> f_n = \frac{\varphi^n - \bar{\varphi}^n}{\sqrt{5}}, </math> kur :<math> \begin{alignat}{3} \varphi &= \tfrac{1 + \sqrt{5}}{2} \approx & 1&{,}6180339887, \\ \bar{\varphi} &= \tfrac{1 - \sqrt{5}}{2} \approx &-0&{,}6180339887 = 1 - \varphi, \end{alignat} </math> ir [[polinoms|polinoma]] ''x''² = ''x'' + 1 [[sakne (matemātika)|saknes]] un <math>\varphi\,</math> ir [[zelta griezums]]. Binē formula nosaukta par godu [[Žaks Binē|Žakam Binē]], kurš to ieguva 1843. gadā, lai gan tā bijusi zināma jau [[Leonards Eilers|Eileram]], [[Dāniels Bernulli|Bernulli]] un [[Abrahams de Muavrs|Muavram]] vairāk nekā gadsimtu agrāk.<ref>Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/BinetsFibonacciNumberFormula.html Binet's Fibonacci Number Formula], MathWorld.</ref> <div class="NavFrame" style="clear:both"> <div class="NavHead">Binē formulas pierādījums</div> <div class="NavContent" style="text-align:left"> Lai pierādītu Binē formulu, visvienkāršāk ir izmantot sakarību starp Fibonači skaitļiem un [[zelta griezums|zelta griezumu]]. Apskatīsim [[polinoms|polinomu]] ''x''² = ''x'' + 1, kura saknes ir <math>\varphi\,</math> un <math>\bar{\varphi}</math>, un pierādīsim, ka tas ģenerē rekurento sakarību ''f''_''n'' = ''f''_''n''−1 + ''f''_''n''−2. '''Apgalvojums:''' Ja ''x''² = ''x'' + 1, tad ''x''^''n'' = ''f''_''n'' ''x'' + ''f''_''n''−1, kur ''f''_''n'' ir ''n''-tais Fibonači skaitlis. '''Pierādījums:''' Izmantosim [[matemātiskā indukcija|matemātisko indukciju]]. ''Indukcijas bāze:'' Apgalvojums ir spēkā pie ''n'' = 2, jo ''f''₂ = ''f''₁ = 1. ''Induktīvā pāreja:'' Pieņemsim, ka apgalvojums ir spēkā pie ''n'' − 1, un pierādīsim, ka tas ir spēkā arī pie ''n''. Pēc induktīvā pieņēmuma :<math> x^n = x \cdot x^{n-1} = x (f_{n-1} x + f_{n-2}) = f_{n-1} x^2 + f_{n-2} x. \,</math> Izmantojot to, ka ''x''² = ''x'' + 1, iegūstam :<math> f_{n-1} (x + 1) + f_{n-2} x = (f_{n-1} + f_{n-2}) x + f_{n-1}. \,</math> Pēc Fibonači skaitļu definīcijas ''f''_''n''−1 + ''f''_''n''−2 = ''f''_''n'', tāpēc iegūstam :<math> x^n = f_n x + f_{n-1}. \,</math> &nbsp; [[Q.E.D.|{{Unicode|□}}]] '''Apgalvojums:''' <math>f_n = (\varphi^n - \bar{\varphi}^n) / \sqrt{5}.</math> '''Pierādījums:''' Tā kā <math>\varphi\,</math> un <math>\bar{\varphi}</math> ir polinoma ''x''² = ''x'' + 1 saknes, no iepriekš pierādītā apgalvojuma izriet, ka :<math> \begin{align} \varphi^n &= f_n \varphi + f_{n-1}, \\ \bar{\varphi}^n &= f_n \bar{\varphi} + f_{n-1}. \end{align} </math> Atņemot šos vienādojumus, iegūstam :<math> \varphi^n - \bar{\varphi}^n = f_n (\varphi - \bar{\varphi}). </math> Izmantojot to, ka :<math> \varphi - \bar{\varphi} = \varphi - (1 - \varphi) = 2 \varphi - 1 = \sqrt{5}, </math> iegūstam prasīto. &nbsp; [[Q.E.D.|{{Unicode|□}}]] </div> </div> == Fibonači skaitļu īpašības == Divu secīgu Fibonači skaitļu [[dalīšana|attiecība]] (lielākajam pret mazāko) ir tuva [[zelta griezums|zelta griezumam]] 1,618… un ir tā labākie tuvinājumi. Piemēram, 8 / 5 = 1,6 un 13 / 8 = 1,625. Šīs attiecības kļūst pēc patikas tuva zelta griezumam, izvēloties pietiekoši lielus Fibonači skaitļus. Matemātikā šādu situāciju raksturo ar [[robeža (matemātika)|robežas]] palīdzību: :<math> \lim_{n \to \infty} \frac{f_{n+1}}{f_n} = \varphi = \frac{1+\sqrt{5}}{2}. </math> Jebkuri divi secīgi Fibonači skaitļi ir [[savstarpēji pirmskaitļi]]: :<math> \operatorname{LKD}(f_n, f_{n+1}) = 1,</math> kur "LKD" apzīmē [[lielākais kopīgais dalītājs|lielāko kopīgo dalītāju]]. == Dažas formulas == Fibonači skaitļiem ir spēkā dažādas sakarības. Šeit minēsim dažas no tām: :<math> f_n f_{n+2} - (f_{n+1})^2 = (-1)^{n+1}\,</math> :<math>f_1 + f_2 + ... + f_n = f_{n+2} - 1\,</math> :<math>\sum_{i=1}^n {f_i}^2 = f_{n} f_{n+1}</math>. == Fibonači spirāle == [[Attēls:Fibonacci spiral 34.svg|right|thumb|300px|Fibonači spirāle sastāv no [[riņķa līnija]]s [[Loks (matemātika)|lokiem]], kas ievilkti [[kvadrāts|kvadrātos]], kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem.]] Ar [[kvadrāts|kvadrātiem]], kuru malu garumi atbilst Fibonači virknes locekļiem ''f''_''n'', kur ''n'' = 1, 2, 3, …, var pilnībā noklāt [[plakne|plakni]], ja tos izvieto [[spirāle]]s veidā (skatīt attēlu). Veidojot šo izkārtojumu, kvadrāts ar kārtas numuru ''n'' tiek novietots tā, lai tam būtu kopīga mala ar kvadrātiem, kuru kārtas numuri ir ''n''−1, ''n''−3 un ''n''−4. Izmantojot Fibonači skaitļu definīciju, ir viegli pārliecināties, ka minētie kvadrāti sader kopā, jo :<math> \begin{align} f_n &= f_{n-1} + f_{n-2} \\ &= f_{n-1} + f_{n-3} + f_{n-4}. \end{align} </math> Piemēram, ja ''n'' = 6, iegūstam ''f''₆ = ''f''₅ + ''f''₃ + ''f''₂ jeb 8 = 5 + 2 + 1. Ja katrā no kvadrātiem ievelk 1/4 no [[riņķa līnija]]s, kuras [[rādiuss]] sakrīt ar kvadrāta malas garumu un kuras centrs atrodas attiecīgajā kvadrāta virsotnē, iegūst '''Fibonači spirāli''' (skatīt attēlu). Šī spirāle ir ļoti līdzīga [[logaritmiskā spirāle|logaritmiskajai spirālei]], kas pazīstama ar nosaukumu [[zelta spirāle]]. Fibonači spirāle nedaudz atšķiras no zelta spirāles, jo secīgu Fibonači skaitļu attiecība tikai aptuveni sakrīt ar [[zelta griezums|zelta griezumu]]. == Fibonači skaitļi ārpus matemātikas == === Dabā === <!--gallery caption="Fibonači skaitļi dabā" align="center" widths="120px" heights="120px" style="text-align: center"> Attēls:Espiral de semillas de Girasol.jpg|[[Saulespuķe]] tuvplānā Attēls:Ananas (1).jpg|[[Ananass]] Attēls:Aeonium tabuliforium 2.jpg|[[Eonija]] (''[[:en:Aeonium tabuliforme|Aeonium tabuliforme]]'') </gallery--> Secīgu Fibonači skaitļu pāri vai pat trīs secīgi Fibonači skaitļi nereti ir novērojami [[daba|dabā]]. Zinātnieki ir izveidojuši [[matemātisks modelis|matemātiskus modeļus]], ar kuru palīdzību tiek mēģināts izskaidrot Fibonači skaitļu parādīšanos dabā.<ref name="Coxeter">{{Atsauce | first=Coxeter | last=H.S.M. | title=Introduction to Geometry | edition=2nd | publisher=John Wiley & Sons, Inc. | year=1989 | isbn=978-0471504580}}, 11.5 Phyllotaxis, 169. lpp.</ref><ref name="Phyllotaxis">{{Atsauce | first1=S. | last1=Douady | first2=Y. | last2=Couder | title=Phyllotaxis as a Dynamical Self Organizing Process | journal=Journal of Theoretical Biology | year=1996 | issue=178 | pages=255–274 | url=http://www.math.ntnu.no/~jarlet/Douady96.pdf | doi=10.1006/jtbi.1996.0026 | volume=178 | format=PDF | accessdate={{dat|2006|05|22||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20060526054108/http://www.math.ntnu.no/~jarlet/Douady96.pdf | archivedate={{dat|2006|05|26||bez}} }}.</ref><ref name="Lindenmayer">{{Atsauce | first1=Przemyslaw | last1=Prusinkiewicz | first2=Aristid | last2=Lindenmayer | title=The Algorithmic Beauty of Plants | publisher=Springer-Verlag | year=1990 | isbn=9780387972978 | url=http://algorithmicbotany.org/papers/#abop}}, [http://algorithmicbotany.org/papers/abop/abop-ch4.pdf 4. Phyllotaxis], 99. lpp.</ref> <!-- Mēdz uzskatīt, ka viss dzīvais, kas pasaulē pastāv, ir veidots pēc, ja tā var izteikties, Fibonači proporcijām. Cilvēks, augi, dzīvnieki utt. Piemēram: cilvēka roka ir veidota tieši pēc Fibonači proporcijām, kur augšdelms ir proporcionāli garāks par apakšdelmu.{{nepieciešama atsauce}} --> Tiesa, dažreiz apgalvojumi par [[zelta griezums|zelta griezuma]] un Fibonači skaitļu parādīšanos dabā ir pārsteidzīgi.<ref>Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#nonfib Always Fibonacci?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#nonfib |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008.</ref> Piemēram, nereti tiek apgalvots, ka secīgu [[falanga (anatomija)|falangu]] ([[pirksts|pirksta]] [[kauls|kaulu]]) garumu attiecība cilvēka [[plauksta|plaukstā]] atbilst zelta griezumam vai secīgiem Fibonači skaitļiem.<ref>Nikhat Parveen, [http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Parveen/Fib_nature.htm Fibonacci in Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090822040603/http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Parveen/Fib_nature.htm |date={{dat|2009|08|22||bez}} }}.</ref><ref>Alex, Scott, Alex, [http://techcenter.davidson.k12.nc.us/Group2/human.htm Fibo-site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090622090458/http://techcenter.davidson.k12.nc.us/Group2/human.htm |date={{dat|2009|06|22||bez}} }}.</ref> Pirmais šādu apgalvojumu [[1973]]. gadā izteicis [[roka|roku]] [[ķirurģija]]s speciālists Viljams Litlers (''William Littler'').<ref>{{Atsauce | first=William J. | last=Littler | title=On The Adaptability of Man's Hand (With Reference to the Equiangular Curve) | journal=Hand | year=1973 | volume=5 | pages=187–191 | doi=10.1016/0072-968X(73)90027-2}}.</ref> Vēlākos pētījumos gan šis apgalvojums nav apstiprinājies.<ref>Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#fingers Fibonacci Fingers?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#fingers |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008.</ref><ref>{{Atsauce | first1=Andrew E. | last1=Park | first2=John J. | last2=Fernandez | first3=Karl | last3=Schmedders | first4=Mark S. | last4=Cohen | title=The Fibonacci Sequence: Relationship to the Human Hand | journal=The Journal of Hand Surgery | volume=28 | issue=1 | pages=157–160 | doi=10.1053/jhsu.2003.50000}}.</ref><ref>{{Atsauce | first1=R. | last1=Hamilton | first2=R.A. | last2=Dunsmuir | title=Radiographic Assessment of the Relative Lengths of the Bones of the Fingers of the Human Hand | journal=The Journal of Hand Surgery | volume=27 | issue=6 | date=December 2002 | pages=546–548 | doi=10.1054/jhsb.2002.0822}}.</ref> <!-- Vēl vajag uzrakstīt par zaru skaitu noteiktā augstumā un par Fibonači apskatīto zaķu vairošanās modeli. --> ==== Secīgu Fibonači skaitļu pāri (spirāļu skaits) ==== [[Attēls:Phyllotaxie.jpg|thumb|right|160px|Spirāļu skaits [[čiekurs|čiekuram]].]] Fibonači skaitļi ļoti bieži ir novērojami dažādu dabā sastopamu spirāļu parametros. Šādas spirāles ir redzamas, piemēram, [[čiekurs|čiekuriem]], [[saulespuķe|saulespuķēm]] un [[ananass|ananasiem]], un tās sauc par [[Fermā spirāle|Fermā spirālēm]] (nejaukt ar Fibonači spirāli).<ref name="Britton">Jill Britton, [http://britton.disted.camosun.bc.ca/fibslide/jbfibslide.htm Fibonacci Numbers in Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160905160202/http://britton.disted.camosun.bc.ca/fibslide/jbfibslide.htm |date={{dat|2016|09|05||bez}} }}, May 7, 2005.</ref> Parasti šo spirāļu skaits pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam atbilst diviem secīgiem Fibonači skaitļiem.<ref>Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Phyllotaxis.html Phyllotaxis], MathWorld.</ref> Šīs parādības izskaidrošanai zinātnieki ir izveidojuši [[matemātisks modelis|matemātiskus modeļus]].<ref name="Coxeter"/><ref name="Phyllotaxis"/><ref name="Lindenmayer"/> Laboratorijas apstākļos līdzīgas spirāles ir novērotas arī mikrostruktūrām, kas izgatavotas no [[neorganiskā ķīmija|neorganiskiem materiāliem]]. Atdzesējot [[konuss|koniskas]] formas substrātu, uz kura uzklātas [[silīcija monoksīds|silīcija monoksīda]] (SiO) un [[sudraba oksīds|sudraba oksīda]] (Ag₂O) kārtiņas, uz tā izveidojas izciļņi.<ref>Lisa Zyga, [http://www.physorg.com/print97227410.html Scientists find clues to the formation of Fibonacci spirals in nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090211060237/http://www.physorg.com/print97227410.html |date={{dat|2009|02|11||bez}} }}, PhysOrg.com, May 1, 2007.</ref> [[Eksperiments|Eksperimentos]] noskaidrots, ka minimālās [[enerģija]]s konfigurācijai atbilst spirālveida izciļņu izvietojums, turklāt spirāļu skaits [[pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]] un pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam atbilst diviem secīgiem Fibonači skaitļiem — eksperimentos novērotie Fibonači skaitļu pāri ir (5, 8), (8, 13) un (13, 21).<ref>The Chinese Academy of Sciences, [http://www.physorg.com/print5895.html Fibonacci series on microstructures]{{Novecojusi saite}}, PhysOrg.com, August 18, 2005.</ref> <table> <tr><td> {| class="wikitable" style="text-align: center" ! colspan="2" | '''Eonija''' |- style="height: 180px" | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Aeonium tabuliforium 2 spirals 8.jpg|140px|Eonija (8 spirāles)]] 8 spirāles vienā virzienā | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Aeonium tabuliforium 2 spirals 13.jpg|140px|Eonija (13 spirāles)]] 13 spirāles otrā virzienā |} </td><td> {| class="wikitable" style="text-align: center" ! colspan="2" | '''Kaktuss''' |- style="height: 180px" | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Cactus in Helsinki Winter Garden spirals 8.jpg|140px|Kaktuss (8 spirāles)]] 8 spirāles vienā virzienā | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Cactus in Helsinki Winter Garden spirals 13.jpg|140px|Kaktuss (13 spirāles)]] 13 spirāles otrā virzienā |} </td></tr> </table> ==== Trīs secīgi Fibonači skaitļi ==== ===== Lapu novietojums uz stumbra ===== [[Lapas|Lapu]] novietojums uz [[augi|auga]] [[stumbrs|stumbra]] bieži vien arī ir saistīts ar Fibonači skaitļiem. Lai šo saistību pārbaudītu, uz auga stumbra ir jāizvēlas divas lapas, kas atrodas tieši viena virs otras. Tad šādi trīs lielumi parasti atbilst trim secīgiem Fibonači skaitļiem:<ref>Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html Fibonacci Numbers and Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008.</ref> * pilnu apgriezienu skaits, kas jāveic, lai nokļūtu no vienas izvēlētās lapas uz otru, ejot [[pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], * pilnu apgriezienu skaits no vienas lapas līdz otrai, ejot pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, * kopējais lapu skaits attiecīgajā posmā, ieskaitot vienu no izvēlētajām lapām. Līdzīga īpašība ir novērota arī eksperimentāli ar tā saucamā "magnētiskā kaktusa" palīdzību.<ref>Lisa Zyga, [http://www.physorg.com/print162035121.html Magnetic Cactus Experimentally Demonstrates Mathematical Plant Patterns]{{Novecojusi saite}}, PhysOrg.com, May 20, 2009.</ref> ===== Ananasa spirāles ===== Trīs secīgus Fibonači skaitļus parasti iegūst arī, skaitot trīs dažādos virzienos esošo spirāļu skaitu [[ananass|ananasam]].<ref name="Coxeter"/><ref name="Britton"/> === Mākslā === Itāļu mākslinieks ''Mario Merz'' 1994. gadā uz skursteņa [[Turku]], [[Somija|Somijā]] izvietoja [[neons|neona]] spuldzes, kas attēlo Fibonači skaitļus.<ref>{{Atsauce | first1=Dirk | last1=Huylebrouck | first2=Mats | last2=Gyllenberg | first3=Karl | last3=Sigmund | year=2000 | month=December | title=The Fibonacci Chimney | journal=The Mathematical Intelligencer | issn=0343-6993 | volume=22 | issue=4 | pages=46 | url=http://www.springerlink.com/content/y653v51v3j237613/fulltext.pdf?page=1 }}{{Novecojusi saite}}.</ref> Fibonači skaitļi dažreiz apzināti tiek lietoti arī mūzikā. Piemēram, tos savos darbos lietojis latviešu izcelsmes amerikāņu komponists [[Gundaris Pone]].<ref>Baiba Kurpniece, [http://www.m-saule.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=248 Latviešu mūzikas citādības dimensija. Gundaris Pone]{{Novecojusi saite}}, Mūzikas Saule, Aprīlis/Maijs 2005.</ref> === Arhitektūrā === <!--[[Attēls:The core.JPG|right|200px|thumb|Core building, Eden Project]]--> Dažreiz Fibonači skaitļi un [[zelta spirāle]] (vai tās tuvinājums — Fibonači spirāle) apzināti tiek lietoti [[arhitektūra|arhitektūrā]]. Piemēram: * ''[[Eden Project]]'' kompleksā ietilpstošās ēkas ''The Core''<ref>{{Atsauce | first=Peter | last=Frederick Smith | title=Sustainability at the Cutting Edge: Emerging technologies for low energy buildings | edition=2nd | year=2007 | publisher=Elsevier | isbn=0750683007}}, [http://books.google.com/books?id=BGCSy7EilnQC&pg=PA151 151. lpp.]</ref> spirālveida jumts ir veidots imitējot dabā sastopamās formas<ref>[http://www.edenproject.com/visiting-eden/whats-here/the-core/index.php The Core] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090724032830/http://edenproject.com/visiting-eden/whats-here/the-core/index.php |date={{dat|2009|07|24||bez}} }}, Eden Project.</ref> un tajā ir izmantotas [[Fermā spirāle]]s, kuru skaits dažādos virzienos atbilst secīgiem Fibonači skaitļiem (21 un 34).<ref>Marianne Freiberger, Rachel Thomas, [http://plus.maths.org/latestnews/may-aug06/bridges/index.html Bridges: mathematical connections in art and music] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091022160641/http://plus.maths.org/latestnews/may-aug06/bridges/index.html |date={{dat|2009|10|22||bez}} }}, plus.maths.org.</ref> Ēka atrodas [[Anglija|Anglijā]] un to {{dat|2006|06|01}} atklāja anglijas karaliene.<ref>David Rowe, [http://southwestrda.org.uk/news/release.asp?ReleaseID=1527 The Queen to open the Eden Project's "Da Vinci Code Building"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090208223018/http://southwestrda.org.uk/news/release.asp?ReleaseID=1527 |date={{dat|2009|02|08||bez}} }}, South West RDA, June 1, 2006.</ref> * [[Bristoles Universitāte]]s [[nanozinātne]]s un [[kvantu informācija]]s centra (''The Centre for Nanoscience and Quantum Information'') fasādē izmantots motīvs, kura pamatā ir Fibonači skaitļi.<ref>[http://www.physorg.com/print131892021.html Fibonacci sequence fronts new nanoscience building at Bristol University]{{Novecojusi saite}}, PhysOrg.com, June 5, 2008.</ref> Ēka atrodas [[Bristole|Bristolē]], [[Anglija|Anglijā]] un tika atklāta [[2009. gads|2009]]. gada maijā. * Fibonači skaitļi ir sastopami arī [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitektūrā]]. Piemēram, [[Kalifornijas Politehniskā universitāte|Kalifornijas Politehniskās universitātes]] Inženierzinātņu koledžas centrālo laukumu caurvij Fibonači spirāle.<ref>[http://ceng.calpoly.edu/plaza/ Engineering Plaza - Cal Poly] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090806210302/http://ceng.calpoly.edu/plaza/ |date={{dat|2009|08|06||bez}} }}.</ref> === Literatūrā === Fibonači skaitļi vairākkārt pieminēti [[Dens Brauns|Dena Brauna]] sarakstītajā grāmatā "[[da Vinči kods]]",<ref>Keith Devlin, [http://discovermagazine.com/2004/jun/cracking-the-da-vinci-code Cracking The Da Vinci Code], June 26, 2004.</ref> taču ne visi grāmatā minētie fakti, kas saistīti ar Fibonači skaitļiem un [[zelta griezums|zelta griezumu]], ir patiesi.<ref>Grāmatā minētais apgalvojums, ka sievišķā un vīrišķā dzimuma [[bites|bišu]] skaitu attiecība bišu saimē ir vienāda ar [[zelta griezums|zelta griezumu]], nav patiess. Skatīt: Harold Thimbleby, [http://www.cs.swansea.ac.uk/~csharold/dvc/dvc.pdf “B–” for The da Vinci Code] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305185921/http://www.cs.swansea.ac.uk/~csharold/dvc/dvc.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}.</ref> Pirmo reizi Fibonači skaitļi parādās mistiskajā ziņojumā, ko atstājis mirušais Sofijas Nevē tēvs un kuru romāna galvenie varoņi Roberts Lengdons un Sofija Nevē cenšas atšifrēt: <div style="text-align: center">{{cquote| 13-3-2-21-1-1-8-5<br /> O, Draconian devil!<br /> Oh, lame saint! }}</div> Ja ziņojuma pirmajā rindiņā esošos skaitļus sakārto augošā secībā, iegūst Fibonači virknes pirmos locekļus. Līdzīgi, otrajā un trešajā rindiņā esošais teksts ir [[anagramma]]s vārdiem "[[Leonardo da Vinči|''Leonardo da Vinci'']]" un "[[Mona Liza|''The Mona Lisa'']]". === Ekonomikā === Fibonači skaitļus un [[zelta griezums|zelta griezumu]] mēdz pielietot arī [[Forex]] valūtu tirgos, lai analizētu tirgu un prognozētu tā tālāko uzvedību, vai tieši pretēji — izvērtētu iepriekš notikušo attīstību.<ref>[http://www.wallstreet.lv/index.php?id=6435 Gartley cenu modeļi], wallstreet.lv.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liber abbaci magliab f124r.jpg|thumb|100px|right|Lapa no [[Fibonači]] grāmatas ''[[Liber Abaci]]''.]] [[Attēls:Leonardo Fibonacci.JPG|thumb|100px|right|[[Fibonači]].]] Fibonači skaitļi nosaukti par godu [[Itālija|itāļu]] matemātiķim [[Fibonači]] (pazīstams arī kā Leonardo no Pizas). Tie pieminēti viņa grāmatā ''[[Liber Abaci]]'', kas sarakstīta 1202. gadā (attēlā redzama lapa no šīs grāmatas — tās labajā pusē, rāmītī, ar sarkanu tinti uzrakstīti Fibonači virknes pirmie locekļi). [[Indija|Indiešu]] matemātiķiem Fibonači skaitļi bija zināmi vēl pirms tam. == Skatīt arī == * [[Zelta griezums]] * [[Lukasa skaitļi]] * [[Katalāna skaitļi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Papildu literatūra == '''Fibonači skaitļi dabā:''' * {{Atsauce | first=Coxeter | last=H.S.M. | title=Introduction to Geometry | edition=2nd | publisher=John Wiley & Sons, Inc. | year=1989 | isbn=978-0471504580}}, 11.5 Phyllotaxis, 169. lpp. * {{Atsauce | first1=Przemyslaw | last1=Prusinkiewicz | first2=Aristid | last2=Lindenmayer | title=The Algorithmic Beauty of Plants | publisher=Springer-Verlag | year=1990 | isbn=9780387972978 | url=http://algorithmicbotany.org/papers/#abop}}. * Hrant Arakelian. ''Mathematics and History of the Golden Section''. Logos (2014), 404 p. {{ISBN|978-5-98704-663-0}}, (rus.) == Ārējās saites == '''Fibonači skaitļi:''' * Pravin Chandra, Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/FibonacciNumber.html Fibonacci Number], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/FibonacciSequence.html Fibonacci sequence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090916204915/http://planetmath.org/encyclopedia/FibonacciSequence.html |date={{dat|2009|09|16||bez}} }}, PlanetMath. '''Binē formula:''' * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/BinetsFibonacciNumberFormula.html Binet's Fibonacci Number Formula], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/DerivationOfBinetFormula.html Derivation of Binet formula] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091017070418/http://planetmath.org/encyclopedia/DerivationOfBinetFormula.html |date={{dat|2009|10|17||bez}} }}, PlanetMath. '''Fibonači skaitļi dabā:''' * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Phyllotaxis.html Phyllotaxis], MathWorld. * Jill Britton, [https://web.archive.org/web/20160905160202/http://britton.disted.camosun.bc.ca/fibslide/jbfibslide.htm Fibonacci Numbers in Nature], May 7, 2005. * Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html Fibonacci Numbers and Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008. * John R. Simmons, [http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Simmons/Essay1/6690ProjectFibonacciF.htm Fibonacci Numbers and Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090822044527/http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Simmons/Essay1/6690ProjectFibonacciF.htm |date={{dat|2009|08|22||bez}} }}. * Cristóbal Vila, [http://www.youtube.com/watch?v=kkGeOWYOFoA Nature by Numbers] (video). '''Fibonači skaitļi citur:''' * Rachel Hall, [https://web.archive.org/web/20120616225617/http://www.sju.edu/~rhall/Rhythms/Poets/arcadia.pdf Math for Poets and Drummers (The Mathematics of Rhythm)], February 1, 2005. * Ron Knott, [https://web.archive.org/web/20090228042058/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibInArt.html Fibonacci Numbers and The Golden Section in Art, Architecture and Music], March 7, 2009. * Knott R., Quinney D.A., PASS Maths, [http://plus.maths.org/issue3/fibonacci/ The life and numbers of Fibonacci], plus.maths.org. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fibonači skaitļi]] [[Kategorija:Veselu skaitļu virknes]] [[Kategorija:Raksti, kas satur pierādījumus]] [[Kategorija:Skaitļu teorija]] g1n8mr2prx92xh5p4f6tynwt62ofuux 4470896 4470894 2026-05-20T10:20:02Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30242-91|~2026-30242-91]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4330221 wikitext text/x-wiki [[Attēls:FibonacciBlocks.svg|thumb|right|[[Kvadrāts|Kvadrāti]], kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem.]] [[Matemātika|Matemātikā]] par '''Fibonači skaitļiem''' sauc virknes :<math> 1, \; 1, \; 2, \; 3, \; 5, \; 8, \; 13, \; 21, \; 34, \; 55, \; 89, \; 144, \ldots \,</math> elementus. Tās pirmie divi locekļi ir vienādi ar 1, bet katru nākamo locekli iegūst [[saskaitīšana|saskaitot]] divus iepriekšējos. Dažreiz par pirmajiem diviem virknes elementiem izvēlas skaitļus [[nulle|0]] un 1. Šādi iegūtā virkne atšķiras tikai ar to, ka tā sākas ar nulli: :<math> 0, \; 1, \; 1, \; 2, \; 3, \; 5, \; 8, \; 13, \; 21, \; 34, \; 55, \; 89, \; 144, \ldots \,</math> . Parasti n-to Fibonači skaitli apzīmē ar <math>f_n</math> vai <math>F_n</math>. == Definīcija == Formāli par Fibonači skaitļiem sauc [[rekurents vienādojums|rekurenta vienādojuma]] :<math>f_n = f_{n-1} + f_{n-2}</math> atrisinājumu pie sākuma nosacījumiem :<math> f_1 = f_2 = 1. \,</math> To var pierakstīt arī šādi: :<math> f_n = \begin{cases} 1, & \text{ ja } n = 1 \text{ vai } n = 2; \\ f_{n-1} + f_{n-2}, & \text{ ja } n > 2. \end{cases} </math> Fibonači virkni var turpināt arī pretējā virzienā, tas ir, aprēķināt ''f''_''n'', kur ''n'' ≤ 0. Piemēram, ''f''₀ = 0, jo 0 + 1 = 1 (''f''₀ + ''f''₁ = ''f''₂). Līdzīgi, ''f''₋₁ = 1, jo 1 + 0 = 1 (''f''₋₁ + ''f''₀ = ''f''₁). Lai atrastu vispārīgu virknes locekli ar negatīvu kārtas numuru, Fibonači skaitļus definējošo sakarību pārraksta šādi: ''f''_''n''−2 = ''f''_''n'' − ''f''_''n''−1. Tādējādi iegūst virkni, kas ir [[bezgalība|bezgalīga]] abos virzienos: {| class="wikitable" style="text-align: right" ! ''n'' || −10 || −9 || &nbsp;−8 || −7 || −6 || −5 || −4 || −3 || −2 || −1 || &nbsp;&nbsp;0 || &nbsp;&nbsp;1 || &nbsp;&nbsp;2 || &nbsp;&nbsp;3 || &nbsp;&nbsp;4 || &nbsp;&nbsp;5 || &nbsp;&nbsp;6 || &nbsp;&nbsp;7 || &nbsp;&nbsp;8 || &nbsp;&nbsp;9 || 10 |- ! ''f_n'' | −55 || 34 || −21 || 13 || −8 || 5 || −3 || 2 || −1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 2 || 3 || 5 || 8 || 13 || 21 || 34 || 55 |} Nav grūti ievērot, ka ''f''_''n'' un ''f''_−''n'' sakrīt, ja ''n'' ir nepāra skaitlis, bet atšķiras ar zīmi, ja ''n'' ir pāra. Formāli to var pierakstīt šādi: :<math> f_{-n} = (-1)^{n+1} f_n. \,</math> == Binē formula == Lai aprēķinātu ''n''-to Fibonači skaitli ''f_n'', nav nepieciešams aprēķināt visus iepriekšējos Fibonači skaitļus. To var iegūt uzreiz ar Binē formulas palīdzību: :<math> f_n = \frac{(1 + \sqrt{5})^n - (1 - \sqrt{5})^n}{2^n \sqrt{5}}. </math> Binē formulu var pārrakstīt arī šādi: :<math> f_n = \frac{\varphi^n - \bar{\varphi}^n}{\sqrt{5}}, </math> kur :<math> \begin{alignat}{3} \varphi &= \tfrac{1 + \sqrt{5}}{2} \approx & 1&{,}6180339887, \\ \bar{\varphi} &= \tfrac{1 - \sqrt{5}}{2} \approx &-0&{,}6180339887 = 1 - \varphi, \end{alignat} </math> ir [[polinoms|polinoma]] ''x''² = ''x'' + 1 [[sakne (matemātika)|saknes]] un <math>\varphi\,</math> ir [[zelta griezums]]. Binē formula nosaukta par godu [[Žaks Binē|Žakam Binē]], kurš to ieguva 1843. gadā, lai gan tā bijusi zināma jau [[Leonards Eilers|Eileram]], [[Dāniels Bernulli|Bernulli]] un [[Abrahams de Muavrs|Muavram]] vairāk nekā gadsimtu agrāk.<ref>Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/BinetsFibonacciNumberFormula.html Binet's Fibonacci Number Formula], MathWorld.</ref> <div class="NavFrame" style="clear:both"> <div class="NavHead">Binē formulas pierādījums</div> <div class="NavContent" style="text-align:left"> Lai pierādītu Binē formulu, visvienkāršāk ir izmantot sakarību starp Fibonači skaitļiem un [[zelta griezums|zelta griezumu]]. Apskatīsim [[polinoms|polinomu]] ''x''² = ''x'' + 1, kura saknes ir <math>\varphi\,</math> un <math>\bar{\varphi}</math>, un pierādīsim, ka tas ģenerē rekurento sakarību ''f''_''n'' = ''f''_''n''−1 + ''f''_''n''−2. '''Apgalvojums:''' Ja ''x''² = ''x'' + 1, tad ''x''^''n'' = ''f''_''n'' ''x'' + ''f''_''n''−1, kur ''f''_''n'' ir ''n''-tais Fibonači skaitlis. '''Pierādījums:''' Izmantosim [[matemātiskā indukcija|matemātisko indukciju]]. ''Indukcijas bāze:'' Apgalvojums ir spēkā pie ''n'' = 2, jo ''f''₂ = ''f''₁ = 1. ''Induktīvā pāreja:'' Pieņemsim, ka apgalvojums ir spēkā pie ''n'' − 1, un pierādīsim, ka tas ir spēkā arī pie ''n''. Pēc induktīvā pieņēmuma :<math> x^n = x \cdot x^{n-1} = x (f_{n-1} x + f_{n-2}) = f_{n-1} x^2 + f_{n-2} x. \,</math> Izmantojot to, ka ''x''² = ''x'' + 1, iegūstam :<math> f_{n-1} (x + 1) + f_{n-2} x = (f_{n-1} + f_{n-2}) x + f_{n-1}. \,</math> Pēc Fibonači skaitļu definīcijas ''f''_''n''−1 + ''f''_''n''−2 = ''f''_''n'', tāpēc iegūstam :<math> x^n = f_n x + f_{n-1}. \,</math> &nbsp; [[Q.E.D.|{{Unicode|□}}]] '''Apgalvojums:''' <math>f_n = (\varphi^n - \bar{\varphi}^n) / \sqrt{5}.</math> '''Pierādījums:''' Tā kā <math>\varphi\,</math> un <math>\bar{\varphi}</math> ir polinoma ''x''² = ''x'' + 1 saknes, no iepriekš pierādītā apgalvojuma izriet, ka :<math> \begin{align} \varphi^n &= f_n \varphi + f_{n-1}, \\ \bar{\varphi}^n &= f_n \bar{\varphi} + f_{n-1}. \end{align} </math> Atņemot šos vienādojumus, iegūstam :<math> \varphi^n - \bar{\varphi}^n = f_n (\varphi - \bar{\varphi}). </math> Izmantojot to, ka :<math> \varphi - \bar{\varphi} = \varphi - (1 - \varphi) = 2 \varphi - 1 = \sqrt{5}, </math> iegūstam prasīto. &nbsp; [[Q.E.D.|{{Unicode|□}}]] </div> </div> == Fibonači skaitļu īpašības == Divu secīgu Fibonači skaitļu [[dalīšana|attiecība]] (lielākajam pret mazāko) ir tuva [[zelta griezums|zelta griezumam]] 1,618… un ir tā labākie tuvinājumi. Piemēram, 8 / 5 = 1,6 un 13 / 8 = 1,625. Šīs attiecības kļūst pēc patikas tuva zelta griezumam, izvēloties pietiekoši lielus Fibonači skaitļus. Matemātikā šādu situāciju raksturo ar [[robeža (matemātika)|robežas]] palīdzību: :<math> \lim_{n \to \infty} \frac{f_{n+1}}{f_n} = \varphi = \frac{1+\sqrt{5}}{2}. </math> Jebkuri divi secīgi Fibonači skaitļi ir [[savstarpēji pirmskaitļi]]: :<math> \operatorname{LKD}(f_n, f_{n+1}) = 1,</math> kur "LKD" apzīmē [[lielākais kopīgais dalītājs|lielāko kopīgo dalītāju]]. == Dažas formulas == Fibonači skaitļiem ir spēkā dažādas sakarības. Šeit minēsim dažas no tām: :<math> f_n f_{n+2} - (f_{n+1})^2 = (-1)^{n+1}\,</math> :<math>f_1 + f_2 + ... + f_n = f_{n+2} - 1\,</math> :<math>\sum_{i=1}^n {f_i}^2 = f_{n} f_{n+1}</math>. == Fibonači spirāle == [[Attēls:Fibonacci spiral 34.svg|right|thumb|300px|Fibonači spirāle sastāv no [[riņķa līnija]]s [[Loks (matemātika)|lokiem]], kas ievilkti [[kvadrāts|kvadrātos]], kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem.]] Ar [[kvadrāts|kvadrātiem]], kuru malu garumi atbilst Fibonači virknes locekļiem ''f''_''n'', kur ''n'' = 1, 2, 3, …, var pilnībā noklāt [[plakne|plakni]], ja tos izvieto [[spirāle]]s veidā (skatīt attēlu). Veidojot šo izkārtojumu, kvadrāts ar kārtas numuru ''n'' tiek novietots tā, lai tam būtu kopīga mala ar kvadrātiem, kuru kārtas numuri ir ''n''−1, ''n''−3 un ''n''−4. Izmantojot Fibonači skaitļu definīciju, ir viegli pārliecināties, ka minētie kvadrāti sader kopā, jo :<math> \begin{align} f_n &= f_{n-1} + f_{n-2} \\ &= f_{n-1} + f_{n-3} + f_{n-4}. \end{align} </math> Piemēram, ja ''n'' = 6, iegūstam ''f''₆ = ''f''₅ + ''f''₃ + ''f''₂ jeb 8 = 5 + 2 + 1. Ja katrā no kvadrātiem ievelk 1/4 no [[riņķa līnija]]s, kuras [[rādiuss]] sakrīt ar kvadrāta malas garumu un kuras centrs atrodas attiecīgajā kvadrāta virsotnē, iegūst '''Fibonači spirāli''' (skatīt attēlu). Šī spirāle ir ļoti līdzīga [[logaritmiskā spirāle|logaritmiskajai spirālei]], kas pazīstama ar nosaukumu [[zelta spirāle]]. Fibonači spirāle nedaudz atšķiras no zelta spirāles, jo secīgu Fibonači skaitļu attiecība tikai aptuveni sakrīt ar [[zelta griezums|zelta griezumu]]. == Fibonači skaitļi ārpus matemātikas == === Dabā === <!--gallery caption="Fibonači skaitļi dabā" align="center" widths="120px" heights="120px" style="text-align: center"> Attēls:Espiral de semillas de Girasol.jpg|[[Saulespuķe]] tuvplānā Attēls:Ananas (1).jpg|[[Ananass]] Attēls:Aeonium tabuliforium 2.jpg|[[Eonija]] (''[[:en:Aeonium tabuliforme|Aeonium tabuliforme]]'') </gallery--> Secīgu Fibonači skaitļu pāri vai pat trīs secīgi Fibonači skaitļi nereti ir novērojami [[daba|dabā]]. Zinātnieki ir izveidojuši [[matemātisks modelis|matemātiskus modeļus]], ar kuru palīdzību tiek mēģināts izskaidrot Fibonači skaitļu parādīšanos dabā.<ref name="Coxeter">{{Atsauce | first=Coxeter | last=H.S.M. | title=Introduction to Geometry | edition=2nd | publisher=John Wiley & Sons, Inc. | year=1989 | isbn=978-0471504580}}, 11.5 Phyllotaxis, 169. lpp.</ref><ref name="Phyllotaxis">{{Atsauce | first1=S. | last1=Douady | first2=Y. | last2=Couder | title=Phyllotaxis as a Dynamical Self Organizing Process | journal=Journal of Theoretical Biology | year=1996 | issue=178 | pages=255–274 | url=http://www.math.ntnu.no/~jarlet/Douady96.pdf | doi=10.1006/jtbi.1996.0026 | volume=178 | format=PDF | accessdate={{dat|2006|05|22||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20060526054108/http://www.math.ntnu.no/~jarlet/Douady96.pdf | archivedate={{dat|2006|05|26||bez}} }}.</ref><ref name="Lindenmayer">{{Atsauce | first1=Przemyslaw | last1=Prusinkiewicz | first2=Aristid | last2=Lindenmayer | title=The Algorithmic Beauty of Plants | publisher=Springer-Verlag | year=1990 | isbn=9780387972978 | url=http://algorithmicbotany.org/papers/#abop}}, [http://algorithmicbotany.org/papers/abop/abop-ch4.pdf 4. Phyllotaxis], 99. lpp.</ref> <!-- Mēdz uzskatīt, ka viss dzīvais, kas pasaulē pastāv, ir veidots pēc, ja tā var izteikties, Fibonači proporcijām. Cilvēks, augi, dzīvnieki utt. Piemēram: cilvēka roka ir veidota tieši pēc Fibonači proporcijām, kur augšdelms ir proporcionāli garāks par apakšdelmu.{{nepieciešama atsauce}} --> Tiesa, dažreiz apgalvojumi par [[zelta griezums|zelta griezuma]] un Fibonači skaitļu parādīšanos dabā ir pārsteidzīgi.<ref>Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#nonfib Always Fibonacci?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#nonfib |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008.</ref> Piemēram, nereti tiek apgalvots, ka secīgu [[falanga (anatomija)|falangu]] ([[pirksts|pirksta]] [[kauls|kaulu]]) garumu attiecība cilvēka [[plauksta|plaukstā]] atbilst zelta griezumam vai secīgiem Fibonači skaitļiem.<ref>Nikhat Parveen, [http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Parveen/Fib_nature.htm Fibonacci in Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090822040603/http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Parveen/Fib_nature.htm |date={{dat|2009|08|22||bez}} }}.</ref><ref>Alex, Scott, Alex, [http://techcenter.davidson.k12.nc.us/Group2/human.htm Fibo-site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090622090458/http://techcenter.davidson.k12.nc.us/Group2/human.htm |date={{dat|2009|06|22||bez}} }}.</ref> Pirmais šādu apgalvojumu [[1973]]. gadā izteicis [[roka|roku]] [[ķirurģija]]s speciālists Viljams Litlers (''William Littler'').<ref>{{Atsauce | first=William J. | last=Littler | title=On The Adaptability of Man's Hand (With Reference to the Equiangular Curve) | journal=Hand | year=1973 | volume=5 | pages=187–191 | doi=10.1016/0072-968X(73)90027-2}}.</ref> Vēlākos pētījumos gan šis apgalvojums nav apstiprinājies.<ref>Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#fingers Fibonacci Fingers?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html#fingers |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008.</ref><ref>{{Atsauce | first1=Andrew E. | last1=Park | first2=John J. | last2=Fernandez | first3=Karl | last3=Schmedders | first4=Mark S. | last4=Cohen | title=The Fibonacci Sequence: Relationship to the Human Hand | journal=The Journal of Hand Surgery | volume=28 | issue=1 | pages=157–160 | doi=10.1053/jhsu.2003.50000}}.</ref><ref>{{Atsauce | first1=R. | last1=Hamilton | first2=R.A. | last2=Dunsmuir | title=Radiographic Assessment of the Relative Lengths of the Bones of the Fingers of the Human Hand | journal=The Journal of Hand Surgery | volume=27 | issue=6 | date=December 2002 | pages=546–548 | doi=10.1054/jhsb.2002.0822}}.</ref> <!-- Vēl vajag uzrakstīt par zaru skaitu noteiktā augstumā un par Fibonači apskatīto zaķu vairošanās modeli. --> ==== Secīgu Fibonači skaitļu pāri (spirāļu skaits) ==== [[Attēls:Phyllotaxie.jpg|thumb|right|160px|Spirāļu skaits [[čiekurs|čiekuram]].]] Fibonači skaitļi ļoti bieži ir novērojami dažādu dabā sastopamu spirāļu parametros. Šādas spirāles ir redzamas, piemēram, [[čiekurs|čiekuriem]], [[saulespuķe|saulespuķēm]] un [[ananass|ananasiem]], un tās sauc par [[Fermā spirāle|Fermā spirālēm]] (nejaukt ar Fibonači spirāli).<ref name="Britton">Jill Britton, [http://britton.disted.camosun.bc.ca/fibslide/jbfibslide.htm Fibonacci Numbers in Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160905160202/http://britton.disted.camosun.bc.ca/fibslide/jbfibslide.htm |date={{dat|2016|09|05||bez}} }}, May 7, 2005.</ref> Parasti šo spirāļu skaits pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam atbilst diviem secīgiem Fibonači skaitļiem.<ref>Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Phyllotaxis.html Phyllotaxis], MathWorld.</ref> Šīs parādības izskaidrošanai zinātnieki ir izveidojuši [[matemātisks modelis|matemātiskus modeļus]].<ref name="Coxeter"/><ref name="Phyllotaxis"/><ref name="Lindenmayer"/> Laboratorijas apstākļos līdzīgas spirāles ir novērotas arī mikrostruktūrām, kas izgatavotas no [[neorganiskā ķīmija|neorganiskiem materiāliem]]. Atdzesējot [[konuss|koniskas]] formas substrātu, uz kura uzklātas [[silīcija monoksīds|silīcija monoksīda]] (SiO) un [[sudraba oksīds|sudraba oksīda]] (Ag₂O) kārtiņas, uz tā izveidojas izciļņi.<ref>Lisa Zyga, [http://www.physorg.com/print97227410.html Scientists find clues to the formation of Fibonacci spirals in nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090211060237/http://www.physorg.com/print97227410.html |date={{dat|2009|02|11||bez}} }}, PhysOrg.com, May 1, 2007.</ref> [[Eksperiments|Eksperimentos]] noskaidrots, ka minimālās [[enerģija]]s konfigurācijai atbilst spirālveida izciļņu izvietojums, turklāt spirāļu skaits [[pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]] un pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam atbilst diviem secīgiem Fibonači skaitļiem — eksperimentos novērotie Fibonači skaitļu pāri ir (5, 8), (8, 13) un (13, 21).<ref>The Chinese Academy of Sciences, [http://www.physorg.com/print5895.html Fibonacci series on microstructures]{{Novecojusi saite}}, PhysOrg.com, August 18, 2005.</ref> <table> <tr><td> {| class="wikitable" style="text-align: center" ! colspan="2" | '''Eonija''' |- style="height: 180px" | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Aeonium tabuliforium 2 spirals 8.jpg|140px|Eonija (8 spirāles)]] 8 spirāles vienā virzienā | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Aeonium tabuliforium 2 spirals 13.jpg|140px|Eonija (13 spirāles)]] 13 spirāles otrā virzienā |} </td><td> {| class="wikitable" style="text-align: center" ! colspan="2" | '''Kaktuss''' |- style="height: 180px" | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Cactus in Helsinki Winter Garden spirals 8.jpg|140px|Kaktuss (8 spirāles)]] 8 spirāles vienā virzienā | style="padding: 20px 20px 5px 20px" | [[Attēls:Cactus in Helsinki Winter Garden spirals 13.jpg|140px|Kaktuss (13 spirāles)]] 13 spirāles otrā virzienā |} </td></tr> </table> ==== Trīs secīgi Fibonači skaitļi ==== ===== Lapu novietojums uz stumbra ===== [[Lapas|Lapu]] novietojums uz [[augi|auga]] [[stumbrs|stumbra]] bieži vien arī ir saistīts ar Fibonači skaitļiem. Lai šo saistību pārbaudītu, uz auga stumbra ir jāizvēlas divas lapas, kas atrodas tieši viena virs otras. Tad šādi trīs lielumi parasti atbilst trim secīgiem Fibonači skaitļiem:<ref>Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html Fibonacci Numbers and Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008.</ref> * pilnu apgriezienu skaits, kas jāveic, lai nokļūtu no vienas izvēlētās lapas uz otru, ejot [[pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], * pilnu apgriezienu skaits no vienas lapas līdz otrai, ejot pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, * kopējais lapu skaits attiecīgajā posmā, ieskaitot vienu no izvēlētajām lapām. Līdzīga īpašība ir novērota arī eksperimentāli ar tā saucamā "magnētiskā kaktusa" palīdzību.<ref>Lisa Zyga, [http://www.physorg.com/print162035121.html Magnetic Cactus Experimentally Demonstrates Mathematical Plant Patterns]{{Novecojusi saite}}, PhysOrg.com, May 20, 2009.</ref> ===== Ananasa spirāles ===== Trīs secīgus Fibonači skaitļus parasti iegūst arī, skaitot trīs dažādos virzienos esošo spirāļu skaitu [[ananass|ananasam]].<ref name="Coxeter"/><ref name="Britton"/> === Mākslā === Itāļu mākslinieks ''Mario Merz'' 1994. gadā uz skursteņa [[Turku]], [[Somija|Somijā]] izvietoja [[neons|neona]] spuldzes, kas attēlo Fibonači skaitļus.<ref>{{Atsauce | first1=Dirk | last1=Huylebrouck | first2=Mats | last2=Gyllenberg | first3=Karl | last3=Sigmund | year=2000 | month=December | title=The Fibonacci Chimney | journal=The Mathematical Intelligencer | issn=0343-6993 | volume=22 | issue=4 | pages=46 | url=http://www.springerlink.com/content/y653v51v3j237613/fulltext.pdf?page=1 }}{{Novecojusi saite}}.</ref> Fibonači skaitļi dažreiz apzināti tiek lietoti arī mūzikā. Piemēram, tos savos darbos lietojis latviešu izcelsmes amerikāņu komponists [[Gundaris Pone]].<ref>Baiba Kurpniece, [http://www.m-saule.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=248 Latviešu mūzikas citādības dimensija. Gundaris Pone]{{Novecojusi saite}}, Mūzikas Saule, Aprīlis/Maijs 2005.</ref> === Arhitektūrā === <!--[[Attēls:The core.JPG|right|200px|thumb|Core building, Eden Project]]--> Dažreiz Fibonači skaitļi un [[zelta spirāle]] (vai tās tuvinājums — Fibonači spirāle) apzināti tiek lietoti [[arhitektūra|arhitektūrā]]. Piemēram: * ''[[Eden Project]]'' kompleksā ietilpstošās ēkas ''The Core''<ref>{{Atsauce | first=Peter | last=Frederick Smith | title=Sustainability at the Cutting Edge: Emerging technologies for low energy buildings | edition=2nd | year=2007 | publisher=Elsevier | isbn=0750683007}}, [http://books.google.com/books?id=BGCSy7EilnQC&pg=PA151 151. lpp.]</ref> spirālveida jumts ir veidots imitējot dabā sastopamās formas<ref>[http://www.edenproject.com/visiting-eden/whats-here/the-core/index.php The Core] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090724032830/http://edenproject.com/visiting-eden/whats-here/the-core/index.php |date={{dat|2009|07|24||bez}} }}, Eden Project.</ref> un tajā ir izmantotas [[Fermā spirāle]]s, kuru skaits dažādos virzienos atbilst secīgiem Fibonači skaitļiem (21 un 34).<ref>Marianne Freiberger, Rachel Thomas, [http://plus.maths.org/latestnews/may-aug06/bridges/index.html Bridges: mathematical connections in art and music] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091022160641/http://plus.maths.org/latestnews/may-aug06/bridges/index.html |date={{dat|2009|10|22||bez}} }}, plus.maths.org.</ref> Ēka atrodas [[Anglija|Anglijā]] un to {{dat|2006|06|01}} atklāja anglijas karaliene.<ref>David Rowe, [http://southwestrda.org.uk/news/release.asp?ReleaseID=1527 The Queen to open the Eden Project's "Da Vinci Code Building"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090208223018/http://southwestrda.org.uk/news/release.asp?ReleaseID=1527 |date={{dat|2009|02|08||bez}} }}, South West RDA, June 1, 2006.</ref> * [[Bristoles Universitāte]]s [[nanozinātne]]s un [[kvantu informācija]]s centra (''The Centre for Nanoscience and Quantum Information'') fasādē izmantots motīvs, kura pamatā ir Fibonači skaitļi.<ref>[http://www.physorg.com/print131892021.html Fibonacci sequence fronts new nanoscience building at Bristol University]{{Novecojusi saite}}, PhysOrg.com, June 5, 2008.</ref> Ēka atrodas [[Bristole|Bristolē]], [[Anglija|Anglijā]] un tika atklāta [[2009. gads|2009]]. gada maijā. * Fibonači skaitļi ir sastopami arī [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitektūrā]]. Piemēram, [[Kalifornijas Politehniskā universitāte|Kalifornijas Politehniskās universitātes]] Inženierzinātņu koledžas centrālo laukumu caurvij Fibonači spirāle.<ref>[http://ceng.calpoly.edu/plaza/ Engineering Plaza - Cal Poly] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090806210302/http://ceng.calpoly.edu/plaza/ |date={{dat|2009|08|06||bez}} }}.</ref> === Literatūrā === Fibonači skaitļi vairākkārt pieminēti [[Dens Brauns|Dena Brauna]] sarakstītajā grāmatā "[[da Vinči kods]]",<ref>Keith Devlin, [http://discovermagazine.com/2004/jun/cracking-the-da-vinci-code Cracking The Da Vinci Code], June 26, 2004.</ref> taču ne visi grāmatā minētie fakti, kas saistīti ar Fibonači skaitļiem un [[zelta griezums|zelta griezumu]], ir patiesi.<ref>Grāmatā minētais apgalvojums, ka sievišķā un vīrišķā dzimuma [[bites|bišu]] skaitu attiecība bišu saimē ir vienāda ar [[zelta griezums|zelta griezumu]], nav patiess. Skatīt: Harold Thimbleby, [http://www.cs.swansea.ac.uk/~csharold/dvc/dvc.pdf “B–” for The da Vinci Code] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305185921/http://www.cs.swansea.ac.uk/~csharold/dvc/dvc.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}.</ref> Pirmo reizi Fibonači skaitļi parādās mistiskajā ziņojumā, ko atstājis mirušais Sofijas Nevē tēvs un kuru romāna galvenie varoņi Roberts Lengdons un Sofija Nevē cenšas atšifrēt: <div style="text-align: center">{{cquote| 13-3-2-21-1-1-8-5<br /> O, Draconian devil!<br /> Oh, lame saint! }}</div> Ja ziņojuma pirmajā rindiņā esošos skaitļus sakārto augošā secībā, iegūst Fibonači virknes pirmos locekļus. Līdzīgi, otrajā un trešajā rindiņā esošais teksts ir [[anagramma]]s vārdiem "[[Leonardo da Vinči|''Leonardo da Vinci'']]" un "[[Mona Liza|''The Mona Lisa'']]". === Ekonomikā === Fibonači skaitļus un [[zelta griezums|zelta griezumu]] mēdz pielietot arī [[Forex]] valūtu tirgos, lai analizētu tirgu un prognozētu tā tālāko uzvedību, vai tieši pretēji — izvērtētu iepriekš notikušo attīstību.<ref>[http://www.wallstreet.lv/index.php?id=6435 Gartley cenu modeļi], wallstreet.lv.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liber abbaci magliab f124r.jpg|thumb|100px|right|Lapa no [[Fibonači]] grāmatas ''[[Liber Abaci]]''.]] [[Attēls:Leonardo Fibonacci.JPG|thumb|100px|right|[[Fibonači]].]] Fibonači skaitļi nosaukti par godu [[Itālija|itāļu]] matemātiķim [[Fibonači]] (pazīstams arī kā Leonardo no Pizas). Tie pieminēti viņa grāmatā ''[[Liber Abaci]]'', kas sarakstīta 1202. gadā (attēlā redzama lapa no šīs grāmatas — tās labajā pusē, rāmītī, ar sarkanu tinti uzrakstīti Fibonači virknes pirmie locekļi). [[Indija|Indiešu]] matemātiķiem Fibonači skaitļi bija zināmi vēl pirms tam. == Skatīt arī == * [[Zelta griezums]] * [[Lukasa skaitļi]] * [[Katalāna skaitļi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Papildu literatūra == '''Fibonači skaitļi dabā:''' * {{Atsauce | first=Coxeter | last=H.S.M. | title=Introduction to Geometry | edition=2nd | publisher=John Wiley & Sons, Inc. | year=1989 | isbn=978-0471504580}}, 11.5 Phyllotaxis, 169. lpp. * {{Atsauce | first1=Przemyslaw | last1=Prusinkiewicz | first2=Aristid | last2=Lindenmayer | title=The Algorithmic Beauty of Plants | publisher=Springer-Verlag | year=1990 | isbn=9780387972978 | url=http://algorithmicbotany.org/papers/#abop}}. * Hrant Arakelian. ''Mathematics and History of the Golden Section''. Logos (2014), 404 p. {{ISBN|978-5-98704-663-0}}, (rus.) == Ārējās saites == '''Fibonači skaitļi:''' * Pravin Chandra, Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/FibonacciNumber.html Fibonacci Number], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/FibonacciSequence.html Fibonacci sequence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090916204915/http://planetmath.org/encyclopedia/FibonacciSequence.html |date={{dat|2009|09|16||bez}} }}, PlanetMath. '''Binē formula:''' * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/BinetsFibonacciNumberFormula.html Binet's Fibonacci Number Formula], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/DerivationOfBinetFormula.html Derivation of Binet formula] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091017070418/http://planetmath.org/encyclopedia/DerivationOfBinetFormula.html |date={{dat|2009|10|17||bez}} }}, PlanetMath. '''Fibonači skaitļi dabā:''' * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Phyllotaxis.html Phyllotaxis], MathWorld. * Jill Britton, [https://web.archive.org/web/20160905160202/http://britton.disted.camosun.bc.ca/fibslide/jbfibslide.htm Fibonacci Numbers in Nature], May 7, 2005. * Ron Knott, [http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html Fibonacci Numbers and Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090907063800/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibnat.html |date={{dat|2009|09|07||bez}} }}, December 16, 2008. * John R. Simmons, [http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Simmons/Essay1/6690ProjectFibonacciF.htm Fibonacci Numbers and Nature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090822044527/http://jwilson.coe.uga.edu/EMAT6680/Simmons/Essay1/6690ProjectFibonacciF.htm |date={{dat|2009|08|22||bez}} }}. * Cristóbal Vila, [http://www.youtube.com/watch?v=kkGeOWYOFoA Nature by Numbers] (video). '''Fibonači skaitļi citur:''' * Rachel Hall, [https://web.archive.org/web/20120616225617/http://www.sju.edu/~rhall/Rhythms/Poets/arcadia.pdf Math for Poets and Drummers (The Mathematics of Rhythm)], February 1, 2005. * Ron Knott, [https://web.archive.org/web/20090228042058/http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibInArt.html Fibonacci Numbers and The Golden Section in Art, Architecture and Music], March 7, 2009. * Knott R., Quinney D.A., PASS Maths, [http://plus.maths.org/issue3/fibonacci/ The life and numbers of Fibonacci], plus.maths.org. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fibonači skaitļi]] [[Kategorija:Veselu skaitļu virknes]] [[Kategorija:Raksti, kas satur pierādījumus]] [[Kategorija:Skaitļu teorija]] twiicmh866fuk8swasvyk5bvop8t0ix 0 4953 4470426 4367921 2026-05-19T15:32:49Z Tranisitle 145333 Es izņēmu komatus, jo laika apstākļu savienojums teikumā ir dabisks bez tiem. 4470426 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste|krāsa=|vārds=Svētais Akvīnas Toms|vārds_orig=''Sanctus Thomas Aquinas''|attēls=St-thomas-aquinas.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=Sv. Akvīnas Toms|dz_dat_alt=ap 1225. gadu|dz_gads=|dz_mēnesis=|dz_diena=|dz_vieta=Rokaseka, Sicīlijas karaliste|m_dat_alt=|m_gads=1274|m_mēnesis=03|m_diena=07|m_vieta=Fosanova, Pāvesta valsts|dzīves_vieta=|pilsonība=|tautība=|dzimums=|vecāki=|brāļi=|māsas=|dzīvesbiedrs=|bērni=|paraksts=|skola=[[Sholastika]], [[Tomisms]], [[Aristoteliānisms]], [[Teoloģiskais intelektuālisms]]|intereses=|idejas=[[Metafizika]], [[Loģika]], [[Teoloģija]], [[Prāts]], [[Epistemoloģija]], [[Ētika]], [[Politika]], [[Aristoteļa teoloģija]]|alma_mater=Montekasīno, Neapoles Federiko II Universitāte, [[Parīzes Universitāte]]|skolotājs=|skolnieks=|ietekme_no=|ietekmējis=|darbi=''Summa Theologiae'', ''Summa contra Gentiles''|valoda=|piezīmes=|kategorijas=|laikmets=[[Viduslaiku filozofija]]|reģions=[[Rietumu filozofija]]}}'''Svētais Akvīnas Toms''' (''Sanctus Thomas Aquinas'') (dzimis ap [[1225]]. gadu, miris [[1274]]. gada [[7. marts|7. martā]]) bija [[Dominikāņu ordenis|Dominikāņu ordeņa]] [[mūks]], ievērojams [[katoļticība|katoļu]] [[sholastika|sholastiķu]] tradīciju [[filozofs]] un [[teoloģija|teologs]]. Katoļu [[svētais]]. Viņa ievērojamākais darbs ir ''Summa Theologica''. == Biogrāfija == Dzimis dižciltīgu cilvēku ģimenē Rokasekā (''Roccasecca''), pilsētiņā mūsdienu [[Itālija]]s [[Lacio]] provincē. Piecu gadu vecumā viņu nodod Montekasīno [[Benediktiešu ordenis|benediktiešu]] klosterī, kurā viņš paliek līdz 13 gadu vecumam. No [[1239]]. līdz [[1243]]. gadam mācījās [[Neapole]]s Universitātē, un 19 gadu vecumā viņu uzņēma [[dominikāņi|dominikāņu]] klosterī. Vecāki neatbalstīja šādu lēmumu un pēc vairākkārtējiem meklējumiem aizveda dēlu uz Montesandžovanni cietoksni, kur viņš mitinājās divus gadus. Tajā laikā Akvīnas Toms mācījās [[Pēteris Lombards|Pētera Lombarda]] ''Sentences'' un iemācījās no galvas lielu daļu no Svētajiem Rakstiem. [[1245]]. gadā vecāki viņam beidzot atļāva atgriezties savā ordenī. Priekšniecība Tomu nosūtīja uz [[Parīze|Parīzi]], kur viņš mācījās [[Alberts Lielais|Alberta Lielā]] vadībā. Alberts Lielais par viņu izteicās: “Brāli Tomu mēs saucām par mēmo vērsi, bet es jums saku, ka vienu dienu viņu klausīs visa pasaule.” Dzīvojot Parīzē, Akvīnas Toms skaidroja Svētos Rakstus un Pētera Lombarda ''Liber sententiarum'', uzrakstīja komentārus par [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa]] un [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēliju]] un par ''Liber sententiarum''. No [[1259]]. līdz [[1268]]. gadam viņš uzturējās Itālijā un kādu laiku darbojās pāvesta galmā. Ap [[1266]]. gadu viņš sāka rakstīt darbu ''Summa Theologica'', kas tā arī palika nepabeigts. [[1269]]. gadā Akvīnas Toms atgriezās Parīzē. Francijas karalis [[Luijs IX]] viņu vērtēja tik augstu, ka svarīgākos valsts jautājumus vienmēr centās apspriest ar Akvīnas Tomu. Pāvests [[Gregors X]] pavēlēja viņam ierasties uz [[Otrais Lionas Koncils|Otro Lionas koncilu]], kurā sprieda par katoļu un [[Pareizticība|pareizticīgo baznīcu]] apvienošanos un gribēja, lai viņš tur "izskaidrotu grieķu baznīcas maldus". Ceļā uz turieni Akvīnas Toms saslima, un viņu ievietoja Fosanuovas [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] klosterī. Divas dienas vēlāk 7. marta rītā Akvīnas Toms nomira. Pāvests [[Jānis XXII]] [[1325]]. gadā viņu izsludināja par svēto. [[1567]]. gadā pāvests [[Pijs V]] iecēla viņu Baznīcas doktora godā, un [[1880]]. gadā pāvests [[Leons XIII]] izsludināja viņu par universitāšu un augstskolu aizbildni. Katoļu baznīcā viņš vēl tiek dēvēts par ''Doctor angelicus'' — eņģelisko skolotāju. == Tiesību filozofija == Runā par labu prātam. Dieva likumi tiek iepazīti, sekojot Dieva baušļiem. Akvīnas Toms pieļāva, ka atklāsmes brīžos var izprast atsevišķas dievišķi noteiktas [[tiesiskās attiecības]]. [[Tiesības]] viņš iedalīja 4 kategorijās: * Dievišķais saprāts (''lex aeterna''); * Dieva likumi no Bībeles (''lex divina''); * Dabiskie likumi, ja dzīvo saskaņā ar Bībeli (''lex naturalis''); * Cilvēka likums jeb [[pozitīvās tiesības]] (''lex humana''). Akvīnas Toms uzskatīja, ka cilvēks ir atbrīvots no pozitīvā likuma ievērošanas, ja šis likums ir netaisns vai pret Dieva gribu. Visaugstākais spēks, pēc Akvīnas Toma domām, ir universālām normām — dievišķā saprāta principiem, kas valda Visumā. == Filozofija == [[Attēls:Tommaso - Super libros de generatione et corruptione - 4733257 00007.tif|thumb|''Super libros de generatione et corruptione'']] Balstoties uz [[Aristotelis|Aristoteļa]] [[filozofija|filozofiju]], Akvīnas Toms izstrādāja mācību par pieciem domas ceļiem, kas ved pie pārliecības par Dieva esamību: * Pasaulē vērojamas dažādas lietas un parādības. Šajā pasaulē nav iedomājamas lietas, kas nespētu kustēties, tātad tām potenciāli piemīt kustība, kam nepieciešama ārējo spēku iedarbība. Tā kā viss esošais atrodas kustībā, ir jāpastāv pirmkustinātājam, t.i., Dievam. * Pasaulē ir vērojama darbīgu cēloņu kārtība. Lieta nevar būt sevis pašas cēlonis, jo tad tai vajadzētu būt pirms sevis, taču tas nav iespējams. Tāpēc ir jāpieļauj darbības cēloņa — Dieva — esamība. * Pasaulē ir lietas, kuru esamība ir iespējama. Tās var gan būt, gan nebūt. Ja nekā nebūtu, nekas arī nevarētu sākt būt. Tātad ne viss esošais ir tikai iespējams, jābūt arī kaut kam tādam, kā esamība ir nepieciešama. Tas ir Dievs — tīrā darbība, mūžīgais [[akts]]. * Pasaulē vērojama dažādu būtņu gradācija: tās ir vairāk vai mazāk labas, cildenas, patiesas. Tas ir mērs, kas ļauj šīs īpašības piedēvēt citām lietām. Tādēļ ir jābūt visu būtņu pilnības cēlonim. Šis cēlonis — maksimālā esamība un pilnība — ir Dievs. * Norises lietu un parādību pasaulē liecina, ka viss tiecas uz mērķi. Tas nevar būt gadījuma rezultāts, bet gan kāda augstāka nolūka izpausme. Tas, kam nepiemīt apziņa, nevar virzīties uz mērķi citādi, kā vien augstāka prāta vadīts. Šis prāts, kas visu vada uz mērķi, ir Dievs. Akvīnieša skatījumā Dieva radītā pasaule ir grandioza, hierarhiski sakārtota celtne, kurā savu vietu un pastāvēšanas nozīmīgumu gūst katra vissīkākā radība. Vieta hierarhijas kāpnēs ir atkarīga no esošā līdzdalības esamībā — dievišķajā patiesībā. Visas būtnes ar to nav apveltītas vienādā mērā. Cilvēks esamības hierarhijā aizņem vietu starp dzīvniekiem un [[eņģelis|eņģeļiem]], iemiesojot divu pasauļu — garīgās un materiālās — iezīmes. Akvīnas Toms tiecas harmonizēt ķermeņa un dvēseles attiecības, apvienojot vienā personā. Dievs cilvēkam dāvājis nemirstīgu dvēseli, kas to dara līdzīgu Viņam, taču Dieva dāvana ir arī ķermenis, kas cilvēku saista ar zemi. Dvēseles un ķermeņa savienojumā iezīmējas individualitāte, kas ir neatkārtojama vērtība. Pēc Akvīnas Toma pārliecības, pasaule jau reiz ir radīta — un tā ir laba. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1220. gados dzimušie]] [[Kategorija:1274. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lacio dzimušie]] [[Kategorija:Itāliešu filozofi]] [[Kategorija:Kristiešu filozofi]] [[Kategorija:13. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Empīrisma filozofi]] [[Kategorija:Sholastiķi]] [[Kategorija:Romas katoļu teologi]] [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Itālijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Katoļu svētie]] [[Kategorija:Anglikāņu svētie]] [[Kategorija:Dominikāņi]] 3yw7lseior5cly6wp39fouutk18r7qt 0 5468 4470456 4463481 2026-05-19T15:55:30Z Baisulis 11523 /* Sadraudzības pilsētas */ disambs...... 4470456 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (16).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu no [[Talsu ezers|Talsu ezera]] |image2 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (8).jpg |caption2 = Vēsturiskais centrs |image3 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (15).jpg |caption3 = Lielā iela |image4 = Talsu novada muzejs.jpg |caption4 = [[Talsu novada muzejs]] |image5 = Talsu luterāņu baznīca.jpg |caption5 = Talsu luterāņu baznīca |image6 = Talsu Viklmuižas ezers.jpg |caption6 = Skats uz [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeru]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = 20 | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Talsu novads|Talsu novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā, [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā, 108 km attālumā no [[Rīga]]s. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|20. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums)]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti 1231. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā 1657. gadā sākās [[mēris|mēra]] sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris Latvijā|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu [[soda ekspedīcija]]. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no [[Stende (stacija)|Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas]] tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un tā pakājē atrodas Vilkmuižas ezers. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera piekrastē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. [[Vilkmuižas ezers]] ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. [[Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcā]] 1972. gadā tika uzspridzināta, lai izbūvēto administratīvo ēku kompleksu (pašreizējā [[Talsu novada dome]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros. Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776 |1989|13031 |2000|12404 |2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791 |2015|9712 |2016|9516 |2017|9264 |2018|9269 |2019|9126 |2020|9026 }} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable sortable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1970|| 8515|| 7342|| 657|| 74|| 103|| 75|| 24|| nez.|| nez.|| nez.|| 240 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt piecās iestādēs. Pilsētā darbojas pamatskola, attālinātā un neklātienes vidusskola. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * [[Talsu Valsts ģimnāzija]] — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam vidusskola, vēlāk ģimnāzija. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu novada vidusskola — dibināta 1946. gadā. Direktore Dana Kalašņikova. === Augstākā izglītība === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> Šeit iespējams apgūt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas: tiesību zinātnē, finansēs un grāmatvedībā, mārketingā un tirdzniecībā, viesmīlības servisā. === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archive-date=20.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171220185952/http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos darbojas [[Talsu Krūmu mākslas grupa (Krūmisti)|Talsu Krūmu mākslas grupa]] — mākslinieku apvienība, kas ik pa laikam veic kopīgu izstāžu darbību un sabiedriskas mākslas akcijas Latvijā un citur Eiropā.<ref name=":0"/> Talsos ir darbojas kinoteātris "Auseklis", kas ir vienīgais pilsētā un novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas divi [[Muzejs|muzeji]]: * [[Talsu novada muzejs]] — dibināts 1923. gadā; muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu; * Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija (pilsēta)|Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885 — 1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930 — 2022) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935 — 2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950 — 2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Gatis Krūmiņš (dzejnieks)|Gatis Krūmiņš]] (1973 — 1998) — dzejnieks * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Modris Sapuns]] (1979) — gleznotājs * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors |col2= * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Saidī-Ndure]] (Madara Palameika, 1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110925102610/http://www.talsi.org/ |date={{dat|2011|09|25||bez}} }} {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] muikqiezjjbpmoznviqfc8xb48hn154 0 5541 4470428 4459281 2026-05-19T15:37:17Z Tranisitle 145333 Es izņēmu komatu pirms “vai”, jo tas savieno vienlīdzīgus izteicējus. 4470428 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Livonijas karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Livonijas karš |partof=[[Livonijas—Maskavijas kari]]em, [[Lietuvas—Maskavijas kari]]em, [[krievu—zviedru kari]]em, [[krievu-poļu kari]]em, [[poļu—zviedru kari]]em un [[dāņu-zviedru kari]]em |image=[[Attēls:Jan Matejko-Batory pod Pskowem.jpg|300px]] |caption=Kara uzvarētājs [[Stefans Batorijs]] sarunās ar krievu cara sūtņiem pie [[Pleskava]]s ([[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna) |date=[[1558]]—[[1583]] |place=[[Livonija]], [[Krievijas cariste]], [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] |casus=[[Krievijas cariste]]s centieni iegūt kontroli pār Livoniju. |territory=Polijas—Lietuvas kopvalsts ieguva visu tagadējo Latviju un Igaunijas dienviddaļu, Zviedrija ieguva [[Zviedru Igaunija|Igaunijas ziemeļdaļu]], Dānija ieguva [[Sāmsala|Sāmsalu]]. |result=Polijas-Lietuvas ([[Jamas Zapoļskas miera līgums]]) un Zviedrijas ([[Pļusas pamiera līgums]]) uzvara pār Krieviju un Dāniju (Kroneborgas miera līgums). [[Krievijas cariste]] zaudēja kara laikā iegūtās teritorijas un atteicās no [[Livonijas Karaliste]]s dibināšanas plāna. [[Livonijas Konfederācija]] zaudēja suverenitāti un tika sadalīta starp Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valstīm. Tika nodibināta autonoma [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. |combatant1=[[Attēls:Baltic coat of arms.svg|border|20px]] [[Livonijas Konfederācija]]<br /> (2. posms) <br />[[Attēls:Lithuanian coat of arms Vytis. 16th century.jpg|border|20px]] [[Lietuvas dižkunigaitija]]<br /> (3. un 4. posms) <br />[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|border|20px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]]<br /> (4. posms) <br />[[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|border|25px]] [[Zviedrija|Zviedrijas Karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Coat_of_Arms_of_Russia_1577.png|border|30px]] [[Krievijas cariste]]<br /> [[Attēls:Флаг Казанского ханства.gif|border|30px]] [[Kasima haniste|Kasima]] un [[Kazaņas haniste]]s<ref>Pēc Kasimovas (1452) un Kazaņas (1552) hanistu pakļaušanas tās turpināja pastāvēt kā [[Maskavija]]s vasaļvalstis</ref><br />[[Attēls:Hertsog Magnuse pitsat.jpg|border|30px]] [[Livonijas Karaliste]] (vienīgi kara 3. posmā) |commander1= [[Livonijas mestri]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]], [[Gothards Ketlers]]<br />Rīgas domkungs [[Frīdrihs Felkerzāms]]<br />[[Polijas karaļi]] [[Sigismunds II Augusts]], [[Stefans Batorijs]] <br /> [[Zviedrijas karaļi]] [[Ēriks XIV Vāsa|Ēriks XIV]], [[Juhans III]] |commander2= cars [[Ivans IV]], vojevodas Gļinskis, Zaharjins-Jurjevs, Basmanovs, Adaševs, Šuiskis (1558), Serebrjanijs (1559) <br />hans [[Šigalejs]], hans Sainbulats (cars [[Simeons Bekbulatovičs]]) <br />Livonijas ķēniņš un Dānijas princis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] |strength1= |strength2= |casualties1= |casualties2= |Battles won1= [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kauja]], [[Pleskavas aplenkums]]| |Battles won2=[[Narvas aplenkums]], [[Kauja pie Tirzas]], [[Ērģemes kauja]] |notes= }} {{Latvijas vēsture}} '''Livonijas karš''' vai '''Pirmais Ziemeļu karš''' ({{val|de|Livländischer Krieg}} vai ''Erster Nordischer Krieg'', {{val|ru|Ливонская война}}, {{val|et|Liivi sõda}}, {{val|lt|Livonijos karas}}, {{val|sv|25-årskriget mot Ryssland}}, {{val|pl|I, II wojna o Inflanty}}) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp [[Krievijas cariste]]s un [[Livonijas Konfederācija]]s karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī [[Lietuvas dižkunigaitija]] (vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]) un [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par [[Ziemeļu septiņgadu karš|Ziemeļu septiņgadu karu]] (1563—1570). Livonijas karš beidzās ar Krievijas caristes sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija bija pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm. == Kara iemesli un sekas == 16. gadsimta vidū [[Anglijas Karaliste]], [[Francijas Karaliste]], [[Spānijas Impērija]], [[Portugāles Karaliste]] un citas Rietumeiropas zemes jau bija izveidojušās par spēcīgām centralizētām monarhijām. Arī [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistē]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] nostiprinājās valdnieka vara, un šīs valstis iekaroja jaunas teritorijas. Kamēr kaimiņvalstīs norisinājās centralizācija, [[Livonija]], līdzīgi tā laika [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] zemēm, palika politiski sadrumstalota un savstarpējo ķildu novārdzināta. Livonijas Konfederācijas valdnieki — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapi]] nespēja pretoties kaimiņvalstu agresijai. 1547. gadā [[Maskavija]]s (1340—1547) lielkņazs [[Ivans IV]] pasludināja sevi par [[cars|caru]] — [[Austrumromas impērija]]s imperatoru („cēzaru”) mantinieku. Iekarojot [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] un [[Astrahaņas haniste]]s, viņš pakļāva [[Volga]]s tirdzniecības ceļu uz austrumiem. Krievijas caristes uzbrukuma draudu priekšā Livonijas valdnieki meklēja palīdzību pie [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Dānija]]s, Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, kas vēlāk iesaistījās vairāk kā divus gadsimtus ilgā cīņā ar Krieviju par bijušo Livonijas zemju sadalīšanu. Livonijas kara un tam sekojošo karu rezultātā [[Latvijas vēsturiskās zemes]] nonāca dažādu ārvalstu atkarībā. === Kara tiešais cēlonis === Tiešais kara cēlonis bija tas, ka [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Ivans IV]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i samaksāt 40 000 dālderu kontribūciju par [[Tērbatas bīskapija]]s zaudēšanu. Maskavas lielkņaziste 1478. gadā bija iekarojusi [[Novgorodas Republika|Novgorodas Republiku]] un tagad uzskatīja, ka Tērbata 12. gadsimtā ir bijusi Novgorodas valsts atkarībā, tāpēc Livonijai ir jāatmaksā Krievijas caristei kopš tā laika neievāktie [[mesli]]. Tas izraisīja [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas karu]], kas beidzās ar 1481. gada pamieru, kuru 1493. gadā pagarināja vēl uz 10 gadiem. 1502. gada septembrī [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] un Livonijas sūtņi 1503. gadā noslēdza pamieru uz 6 gadiem, 1509. gadā pamieru pagarināja uz 14 gadiem, bet 1531. gadā vēlreiz atjaunoja uz 20 gadiem, taču miera līgumu tā arī nenoslēdza. 1550. gada pamiera pagarināšanas sarunās Maskavija izvirzīja pretenzijas uz Tērbatas bīskapiju, taču tā kā Ivans IV bija aizņemts ar karu pret tatāriem, tad pamieru pagarināja vēl uz 5 gadiem. Saprotot draudošās briesmas, Tērbatas bīskaps Jobsts fon der [[Rekes|Reke]] bīskapiju ieķīlāja un aizbēga uz [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfāleni]], kur centās Tērbatas bīskapijai atrast pircējus. 1554. gada sākumā Livonijas delegācija Maskavā parakstīja līgumu, ar kuru: * pamieru pagarināja uz 15 gadiem. * solīja Maskavijai maksāt vienas markas nodevu par katru Tērbatas bīskapijas iedzīvotāju. * solīja 3 gadu laikā samaksāt nodevu kopsummu par iepriekšējiem 50 gadiem. * solīja neslēgt līgumus ar Poliju-Lietuvu. * solīja netraucēt Eiropas amatniekiem šķērsot Livoniju ceļā uz Maskaviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Ordeņa mestrs un Rīgas arhibīskaps šo vienošanos atteicās parakstīt, paziņojot, ka dodot visus šos solījumus, delegācija ir pārkāpusi savas pilnvaras. 1556. gadā noslēgumam tuvojās Zviedrijas-Maskavijas karš, dodot Ivanam IV brīvas rokas nokārtot attiecības ar Livoniju. 1556. gada vasarā Tērbatā ieradās Maskavijas pārstāvis, un saņēma bīskapa parakstu uz 1554. gada līguma, ar kuru Tērbatas bīskapija faktiski atzina savu padotību Maskavijai. 1556.—1557. gados notika [[Koadjutoru karš]] starp Rīgas arhibīskapu [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un Ordeņa mestru [[Heinrihs fon Gālens|Heinrihu fon Gālenu]]. Vilhelms bija [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] brālis, un ar Polijas atbalstu cerēja pats kļūt par Livonijas valdnieku. Lai atbrīvotu Ordeņa apcietināto Vilhelmu, konfliktā iejaucās Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds II Augusts]]. Lai novērstu šo karu, jaunais Ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] 1557. gadā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Sigismundu II. Sākoties Livonijas karam, daudzi Ordeņa un bīskapiju vadoņi bēga uz dzimtajām vācu zemēm vai mēģināja rast aizstāvjus kaimiņvalstīs. Tas izraisa Lietuvas, Zviedrijas un Dānijas iesaistīšanos Livonijas sadalīšanā. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Kara pirmais posms (1558—1561) == [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumbnail|left|Livonijas karte ar karojošo pušu attēliem]] [[Attēls:Siege of Narva 1558.jpg|thumbnail|left|Krievi un tatāri aplenc [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]] 1558. gadā (19. gadsimta gravīra)]] [[Attēls:Livonia.jpg|thumbnail|left|Livonijas kara ziņa par "briesmīgo [[Maskavija|moskovītu]] tirāniju Livonijā" [[Nirnberga]]s avīzē ''Zeyttung'', 1561]] 1558. gada 17. janvārī Krievijas cariste pieteica Livonijai karu. Pirmajā karagājienā uz igauņu zemēm piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] ({{val|tt|Şahğəli, Шаһгали}}, {{val|ru|Шах-Али}}) vadībā. Livonijas Konfederācijas karaspēka lielums bija ne vairāk kā 10 000 karavīru, tādēļ tika nolemts aizstāvēt cietokšņus, bet neiesaistīties atklātā kaujā. Februārī—martā krievi un tatāri izsiroja [[Tērbatas bīskapija]]s teritoriju kā zīmi tam, ka cars Jānis Briesmīgais no Livonijas gaida meslu došanu. Livonijas [[landtāgs]] nolēma savākt 60 000 dālderu, tomēr spēja savākt tikai pusi no šīs milzīgās summas. Tika sāktas sarunas ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]] par savienību pret krieviem un tatāriem. 1558. gada aprīlī krievu karspēks vojevodu Basmanova un Adaševa vadībā aplenca [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]], kuru aizstāvēja fogta Šnellenberga vadītais Livonijas ordeņa garnizons. Uzbrucēji nespēja cietoksni ieņemt, līdz 11. maijā sākās ugunsgrēks, un tā aizstāvji bija spiesti nokāpt no pilsētas mūriem. Krievi metās uzbrukumā un ieņēma priekšpili, tad ar iegūtajiem lielgabaliem sāka pils apšaudi, līdz ordeņa garnizons padevās un brīvi atstāja cietoksni. 1558. gada jūnija sākumā vojevodas Šuiska vadītais karaspēks aplenca [[Vanavastselīna|Neihauzenas pili]], kas gandrīz mēnesi pretojās aplenkumam. Pēc tam, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, tās garnizons 30. jūnijā padevās un brīvi atstāja cietoksni, par spīti sava komandiera fon Padenorma vēlmei turpināt kauju līdz pēdējam vīram. 1558. gada jūlijā krievi Šuiska vadībā aplenca [[Tartu|Tērbatas]] cietoksni, kuru aizstāvēja ap 2000 karavīru Tērbatas bīskapa Veilanda vadībā. Tika uzbērti mākslīgi vaļņi, uz kuriem krievi izvietoja lielgabalus un 11. jūlijā sāka pilskalnā esošās pilsētas apšaudi. Pēc trīs dienu sarunām Tērbatas aizstāvji no krieviem saņēma solījumu saglabāt pašpārvaldi un 18. jūlijā kapitulēja. Krievi izlaupīja pilsētu un esot atraduši vairāk nekā 80 000 dālderu. Līdz 1558. gada oktobrim krievi ieņēma apmēram 20 cietokšņu, kuros nometināja savus garnizonus, bet lielākā karaspēka daļa atkāpās uz ziemas nometnēm Krievijā. 1558. gada oktobrī Livonijas ordeņa mestra koadjutors un Vīlandes komturs [[Gothards Ketlers]] devās pretuzbrukumā un aplenca [[Ringes pils|Ringes pili]] (''Rõngu''), kuru aizsargāja daži simti strēlnieku vojevodas Rusina-Ignatjeva vadībā. Cietoksnim palīgā krievi sūtīja 2000 karavīru vojevodas Repņina vadībā, kurus Ketlers sakāva. Cietoksnis kapitulēja pēc piecām nedēļām un Livonijas armija atgriezās Rīgā. 1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija (''Серебряный'') vadībā iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s „[[Letu gals|Letu gala]]” zemēs. Livonijas Konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha [[Felkerzāmi|Felkerzāma]] (''Fölckersam'') vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra [[Tirzas kauja|kaujā pie Tirzas]] ({{val|de|Schlacht bei Tirsen}}). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā. 1559. gada martā Ivans IV piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Arī dāņu un zviedru sūtņi pauda neapmierinātību, īpaši par krievu nostiprināšanos [[Narva]]s ostā, kas bija kļuvusi par galveno krievu tirdzniecības bāzi [[Baltijas jūra]]s piekrastē. Krievi izmantoja pamieru kara atsākšanai ar [[Krimas haniste|Krimas tatāru valsti]]. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam par 600 000 guldeņu [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Bauskas pils|Bauskas pilis]]. 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]], par 100 000 guldeņu ieķīlājot [[Marienhauzenas pils|Viļakas]], [[Lielvārdes pils|Lielvārdes]], [[Bērzaunes pils|Bērzaunes]] un [[Lubānas viduslaiku pils|Lubānas]] pilis. 1559. gadā, mēnesi pirms pamiera beigām, livonieši sakāva krievu iebrucējus pie Tērbatas. 1559.—1560. gadā [[Dānijas karalis]] savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] par 30 000 dālderu atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]]. 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gadā [[Grobiņas fogti]]ju ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gada jūlijā krievi pārtrauca pamieru un pēc niknām kaujām ieņēma [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksni]]. 2. augustā viņi sakāva [[Livonijas ordenis|ordeņa]] spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsu pils|Cēsu]], [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlande]]s un [[Pērnava]]s cietokšņus. Gūstā krita iepriekšējais ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]], kuru aizveda uz Krieviju. [[Livonijas ordenis]] parakstīja [[Viļņas ūnija]]s savienības līgumu ar Lietuvas dižkunigaitiju. == Kara otrais posms (1561—1566) == Kara otrais posms sākās 1561. gadā, pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sagrāves. 1561. gadā Krievijas cars Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II Augusts|Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijas caristei karu. Tallinas rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Zviedrijas karalis]] Ēriks XIV un [[Dānijas karalis]] Frederiks II nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1561. gadā Ziemeļigaunija padevās [[Zviedrija]]s karalim. 1561. gada 26. novembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars Ferdinands I aizliedza piegādāt krieviem karamateriālus un preces caur [[Narva]]s ostu. 1561. gada 28. novembrī arī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. 1562. gadā lietuviešu karaspēks iebruka [[Smoļenska]]s zemē. [[Krima]]s tatāri iebruka Krievijas dienvidu zemēs. 1562. gada janvārī krievi aplenca Lietuvai piederošo [[Polocka]]s cietoksni, kas kapitulēja tikai 15. februārī. 1562. gada 7. augustā tika noslēgts [[Možaiskas līgums]] starp Dāniju un Krieviju par ietekmes zonām pēc Livonijas Konfederācijas sadalīšanas. 1562. gada 4. oktobrī [[Viļņa]]s pilī Lietuvas princese [[Katrīna Jagailiete]] apprecējās ar Somijas hercogu Juhanu, kas pūrā saņēma astoņus pilsnovadus ([[Veisenšteinas pils|Paidi]], [[Helmetas pils|Helmi]], [[Karkuses pils|Karksi]], [[Tarvastas pils|Tarvastu]], [[Burtnieku pils|Burtniekus]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātu]], [[Ērģemes pils|Ērģemi]] un [[Rūjienas pils|Rūjienu]]). Hercoga Juhana mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.</ref> 1564. gadā krievi zaudēja lietuviešiem kaujā pie Čašņikiem, lietuviešu pusē pārgāja krievu karavadonis kņazs Andrejs Kurbskis. 1565. gadā [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pastiprināja represijas pret [[Bajārs|bajāriem]] un ieviesa [[opričņina]]s režīmu. 1565. gadā pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap [[Pečori|Pečoru]] klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (''Град Божий''). 1566. gadā pēc [[Livonijas bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas tika izveidota [[Livonijas hercogiste]]. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo [[Tērbatas bīskapija]]s daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] ({{val|la|Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania}}).<ref>''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.</ref> == Kara trešais posms (1569—1577) == [[Attēls:Livonian war map (1570-1577).svg|thumbnail|left|Livonijas kara trešajā posmā krievu okupētā teritorija]] [[Attēls:Krievu zvērības Livonijā 1577. gada jūlijā un augustā.jpg|thumb|Krievu zvērības Livonijā 1577. gada jūlijā un augustā. Zīmējums no [[Vikiāna]]s krājuma (''Johann Jakob Wicks Sammlung von Nachrichten...'')]] 1569. gadā Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī ([[Ļubļinas ūnija]]). 1570. gada janvārī un februārī, apsēsts ar domu par Novgorodas iespējamo atdalīšanos no Krievijas, Ivans IV sarīkoja milzīgu masveida slepkavošanu, kuras laikā tika iznīcināta visa pilsētas elite. Kopējais bojāgājušo skaits tiek lēsts starp 2500 un 12 000 („[[Novgorodas slaktiņš]]”). 1570. gadā krieviem izdevās nodibināt vasaļatkarīgu [[Livonijas Karaliste|Livonijas Karalisti]] ar Kurzemes uz Sāmsalas bīskapu [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kā karali. 1571.—1572. gadā [[Krimas haniste]]s karaspēks iebruka Krievijā un nodedzināja Maskavu. 1573. gadā krievi tatāru hana [[Simeons Bekbulatovičs|Sainbulata]] vadībā ieņēma [[Veisenšteinas pils|Veisenšteinas]] ([[Paide]]s) cietoksni, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie [[Lodes pils]].<ref>[http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б. Кузнецов. Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140322001500/http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |date={{dat|2014|03|22||bez}} }} (krieviski)</ref> 1575. gadā krieviem padevās [[Pērnavas cietoksnis]]. 1575. gadā krievu rokās bija lielākā daļa no Vidzemes un Igaunijas teritorijas, izņemot Rīgu un Tallinu. 1576. gadā par [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieku ievēlēja [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]]. [[Attēls:Krievu zvērības Livonijā 1578.jpg|thumb|Krievu zvērības Livonijā. Zīmējums no 1578. gada [[Vikiāna]]s krājuma]] 1577. gada vasarā Krievijas cars Jānis Briesmīgais atkal pats uzņēmās sava karaspēka vadīšanu un devās jaunā karagājienā no Pleskavas uz Livoniju, kurā piedalījās vairāk kā 29 tūkstoši karavīru ar 19 lielgabaliem, kavalērijas daļās bija 1440 [[kazaki]] un 4227 [[tatāri]]. 17. jūlijā krievu priekšpulki pienāca pie [[Viļakas pils]], cars lika attīt savu kara karogu un šaut ar lielgabaliem uz ezera salā esošo cietoksni, kuru aizstāvēja 25 karavīri ar 7 lielgabaliem. 26. jūlijā tika ieņemta [[Ludzas pils]], 30. jūlijā [[Rēzeknes pils]], 11. augustā [[Dinaburgas pils]], 18. augustā [[Krustpils pils|Krustpils]] un [[Ļaudonas viduslaiku pils|Ļaudonas]] pilis, 21. augustā [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]], 22. augustā [[Bērzaunes pils]] un [[Kalsnavas pils]], 25. augustā [[Kokneses pils]], pēc tam arī [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles]] un [[Lielvārdes pils|Lielvārdes pilis]]. 28. augustā cara vadībā krievu un tatāru karaspēks ieņēma [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļu pili]] un devās uz [[Cēsu pils|Cēsu pili]], kurā atradās Livonijas karalis Magnuss. Sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, cars lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku. Pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes krievi ieņēma nocietināto Cēsu pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem, bet apmēram 300 pils aizstāvji, to skaitā sievietes un bērni, pilī uzspridzinājās. 7. septembrī Krievijas karaspēks cara vadībā ieņēma [[Raunas viduslaiku pils|Raunas pili]] — bijušo Rīgas arhibīskapa rezidenci un [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras cietoksni]]. Bez cīņas padevās [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātas]] un [[Smiltenes pils|Smiltenes pilis]], bet [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji uzspridzinājās kopā ar pili. Pēc tam Jānis Briesmīgais caur Tērbatu atgriezās Pleskavā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 — 1600. Daugava, 1964. — 157 lpp.</ref> Gāztais karalis Magnuss vēlāk tika atbrīvots no apcietinājuma un drīz vien pārgāja krievu pretinieku pusē. 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku [[Jānis Bīriņš|Jāņa Bīriņa]] vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. Jānis Briesmīgais lietoja Eiropā nepazīstamu karadarbības paņēmienu — cilvēku aizdzīšanu verdzībā. Tajos novados, kur pilis nepadevās, tūkstošiem iedzīvotāju tika aizdzīti verdzībā. == Kara ceturtais posms (1578—1583) == [[Attēls:Siege of Polotsk in 1579 by Polish forces.PNG|thumb|300px|[[Polocka]]s aplenkums 1579. gadā. Redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu]] [[Attēls:Siege of Pskov 1581.jpg|thumbnail|left|Stefana Batorija vadītā armija 1581.—1582. gadā uzbrūk Pleskavai (19. gadsimta attēls)]] [[Attēls:Medaļa Stefans Batorijs Livonijas un Polockas iekarotājs.jpg|thumb|300px|Livonijas un Polockas ieņemšanai veltīta medaļa. Aversā Stefans Batorijs, reversā zem palmas vienā pusē sēž sakautais krievu-tatāru karavīrs, bet otrā — māte ar meitu]] 1578. gadā cars Jānis Briesmīgais lika vojevodam Ivanam Mstislavskim un bajāram Morozovam atgūt Cēsis. Septembrī sākās vairāk kā mēnesi ilgs Cēsu pils aplenkums, tās aizstāvji cieta no bada. [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujas]] rezultātā 1578. gada 21. oktobrī apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa Sapegas vadībā sakāva pils aplencējus. Krievu karaspēks šajā kaujā zaudēja ap 7000 vīru, pārējie atkāpās uz savu galveno bāzi [[Tartu|Tērbatas]] cietoksnī. Cēsu kauja iezīmēja lūzumu Livonijas kara gaitā. 1579. gadā poļi un lietuvieši atguva Polocku, iebruka Krievijā un ieņēma [[Veļikije Luki|Veļikijlukus]]. 1580. gadā zviedri ieņēma [[Priozerska (Krievija)|Korelas cietoksni]]. 1581. gadā Zviedrijas armija [[Pontuss Delagardijs|Pontusa Delagardija]] vadībā atkaroja [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]]. 1581.—1582. gadā Stefana Batorija vadītā armija ilgstoši aplenca [[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremli]], tomēr nespēja to ieņemt. 1581. gada jūlijā karaļa Batorija apmetnē Polockā ieradās pāvesta legāts Maskavā [[Antonijs Posevino]] kopā ar četriem jezuītiem, 30. augustā cars Ivans IV savā Smoļenskas apmetnē uzņēma pāvesta delegāciju un piekrita, ka Antonio Posevino darbosies kā starpnieks starp caru un karali, ceļojot starp Smoļensku un Polocku, bet krievu valodu protošais Stefans Drenockis (Stefan Drenocky) no Zagrebas paliks Maskavijā, bet [[Džovanni Paolo Kampana]] pāvestam ziņos par sarunu rezultātiem.<ref>[https://www.treccani.it/enciclopedia/giovanni-paolo-campana_(Dizionario-Biografico)/ CAMPANA, Giovanni Paolo] di Domenico Caccamo — Dizionario Biografico degli Italiani — Volume 17 (1974) {{itāliski}}</ref> 1582. gadā Krievijas cariste un Polijas—Lietuvas kopvalsts noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumu]], kurā Krievijas cariste no visiem iekarojumiem Livonijā par labu Polijas-Lietuvas kopvalstij. Vēlāk Krievija bija spiesta noslēgt [[Pļusas pamiera līgums|Pļusas pamieru]] arī ar Zviedriju, uz laiku zaudējot arī [[Ingrija]]s zemes. == Kara rezultāts == [[Livonijas Konfederācija]] jau kara sākumā sadalījās. Laikā no 1557. līdz 1566. gadam tās laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: * [[Zviedru Igaunija]]. * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. * [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]], Krievijas okupācijā līdz 1583. gadam. * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā. * [[Rīgas brīvpilsēta]], līdz 1582. gadam. * [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. == Kartes == <gallery> Livland gross.jpg|Livonijas zemes pirms kara Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585 Campaigns of Stefan Batory.svg|Stefana Batorija karagājieni Livon-war-post 1583.png|Pēckara robežas </gallery> == Pielikums == === Livonijas ķēniņa Magnusa vēstule (1570) === {{citāts|Hercoga Magnusa vēstule [[Tallina]]s iedzīvotājiem:<br /><br /> <blockquote> "Mēs, Magnuss, no Dieva žēlastības, [[Livonijas Karaliste|Livonijas ķēniņš]], igauņu un latviešu zemju kungs, [[Norvēģija]]s [troņ]mantnieks, [[Šlēsviga (zeme)|Šlēzvigas]], [[Holšteina]]s, [[Stormarne]]s un [[Ditmare]]s hercogs, [[Oldenburga]]s un [[Delmenhorsta]]s grafs, [[Tallina|Rēveles]] iedzīvotājiem un visiem, kam rūp kristīgas pasaules labums un dievbijība, visiem, kas meklē apspiestās un nopostītās Livonijas labklājību, brīvību un grib saviem pēcnākamiem novelt mūžīgu ļaunumu, samaitāšanu un bojā iešanu un aizkavēt nevainīgu asiņu izliešanu, ziņojam sekošo: </blockquote> <blockquote> Kā apdraudētās un izpostītās Livonijas iedzīvotāji savā nelaimē ir cītīgi meklējuši pēc kristīga vācu valdnieka un lūguši pēc Visspēcīgā Dieva palīdzības, tā arī mēs savas valdīšanas sākumā no visas sirds esam lūguši Dievu, lai Viņš mums rādītu ceļus un līdzekļus, kā palīdzēt nabaga zemei. Bet pēc Dieva gribas daudzi gadi ir pagājuši, un mēs nekā neesam varējuši atrast. Tikai tagad [[Joans IV|Krievijas cars]], neizprotamā Dieva prāta pamudināts, apzīmogotā rakstā un ar parasto krusta skūpstīšanu, visžēlīgi un saziņā ar mums, ir iecēlis mūs par visas Livonijas ķēniņu. Šo savu lēmumu viņš ir pasludinājis šādā veidā: Krievijas cars grib atdot mums visu Livoniju vai nu iekaŗojot, vai uz līguma pamata. Tāpat viņš ir nolēmis kopā ar Sv.Romas valsti karot pret turkiem un visiem kristīgās pasaules ienaidniekiem. Livonijā nevar būt nekādas citas valdības, izņemot mūsējo un mūsu mantnieku. Ja tādu nebūtu, tad valda Dānijas ķēniņš vai Holšteinas hercogs, un tas paliek spēkā uz mūžīgiem laikiem. Arī neviens krievs nevar būt par Livonijas valdnieku. Krievijas cars grib nest tikai Livonijas apsargātāja tituli un krustu skūpstot ir solījies ziedot šim mērķim savu valsti, pat savu dzīvību. Tādēļ mums arī vajaga parādīt caram kaut mazu atzinību par visu to, kas rakstā minēts un solīts. Krievijas cars mūs ir sūtījis šurp ar kaŗaspēku izdzīt ienaidniekus — zviedrus no Livonijas. </blockquote> <blockquote> Ja nu Rēvele, kurai jau agrāk no mums piesūtīts raksts, gribētu padoties mums un mūsu mantniekiem, bet ja tādu mums nebūtu, tad Dānijas ķēniņam vai Holšteinas hercogu namam, tad viņai atstāsim ne tikai vecās privilēģijas, bet dosim vēl jaunas, valdīt pār jūŗām un daudzām zemēm, kas atnesīs pilsētai daudz labuma. Ja Rēvele ar mieru meklēt savu un savu bērnu labklājību, tad mēs varam sākt sarunas. Apsolām dot arī sūtņiem ķēnišķīgu pavadniecību vai ķīlniekus. Bet ja Rēvelei patīk bojā iešana un asins izliešana, tad mēs neslēpjam, ka Krievijas cars izlietos visu savu varu, lai izpostītu pilsētu un nostādītu iedzīvotājus vergu un kalpu stāvoklī. Bet mēs nevēlamies nekā cita, kā tikai to, lai Rēvelei būtu mūžīga labklājība, lai viņa atkal atdabūtu savu veco, viņai pienācīgo valdību, un lai viņa labi apdomātu, kādas lielas brīvības uz jūras un sauszemes viņa varētu dabūt. Pilnīgi neiespējami, ka Rēvele varētu pretoties Krievijas caram, kurš pēc savas patikas var iekarot viņu ir ziemā, ir vasarā, bez kā Zviedrijas ķēniņš iespētu to aizkavēt. Zviedrijas ķēniņu pašu, ja Dievs tā gribēs, padzīt ne tikai no Livonijas vien, bet arī no [[Somija]]s un daudz citām zemēm. </blockquote> <blockquote> Tas, ko izdomājuši visādi melkuļi, it kā šis karš nākšot par labu Krievijas caram, ir tikai maldināšana un krāpšana, no kā mēs gribam Rēveles iedzīvotājus biedināt. Drīzā laikā šie melkuļi samaksās šos melus ar savām asinīm. Ja, šis kristīgi domātais biedinājums nepalīdzēs, Dieva un visas kristīgas pasaules priekšā mēs nebūsim vainīgi. Ko jūs nodomājuši darīt, par to dodiet mums noteiktu atbildi. Šeit minētā stingru ieturēšanu apliecinām ar mūsu pašrocīgu parakstu un mūsu zīmogu". </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm Rusova Livonijas hronika par Livonijas karu] (tulkojums latviešu valodā) * [https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm Zalomona Heninga Kurzemes un Livonijas hronika (1594) (angļu tulkojums) — 1.daļa], [https://web.archive.org/web/20041215131147/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Two%201562-1577.htm 2.daļa], [https://web.archive.org/web/20050808080518/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Three%201577-1590.htm 3.daļa]. * [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81161-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 09.01.2014. pirmā daļa (krieviski) * [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81198-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 10.01.2014. otrā daļa (krieviski) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Livonijas karš| ]] q0inxb1ixmhwafvtjrti0ezzpc1gt7c 0 6141 4470440 4456273 2026-05-19T15:47:14Z Tranisitle 145333 Es izņēmu vārdu “tad”, jo tas šajā teikumā nav nepieciešams. 4470440 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] cigenzjw80mzftbexcswkct1ydktlaq 0 7942 4470382 4114704 2026-05-19T12:56:42Z Gatesby1 112482 kamēr izņemsim, tiklīdz parādīsies kāds jauns tad arī ieliksim atpakaļ 4470382 wikitext text/x-wiki <!--[[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|thumbnail|upright=1.0|Pašreizējā Latvijas Republikas premjerministre — [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]]]]--> [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumbnail|upright=1.0|Pirmais Latvijas Republikas premjerministrs — [[Kārlis Ulmanis]]]] '''Premjerministrs''' ir valsts [[izpildvara]]s [[valdības vadītājs]]. [[Parlamentārā demokrātija|Parlamentārās]] valstīs, arī [[Latvija|Latvijā]], premjerministra postenis parasti ir amats ar vislielāko varu, savukārt [[prezidents|prezidenta]] vara ir visai ierobežota un tam piemīt pārsvarā reprezentatīvas funkcijas. Toties [[Prezidentālā republika|prezidentālās]] valstīs šāda amata nav, vai tam ir mazāka nozīme. Premjerministrs var vienlaicīgi ieņemt arī citus ministru posteņus, piemēram, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Vinstons Čērčils]] bija arī [[Lielbritānija]]s [[Aizsardzības ministrs]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tituli]] [[Kategorija:Premjerministri| ]] m30ztgbi4mt3prg82uikld3nes19m8d 0 9716 4470397 4370188 2026-05-19T13:22:23Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4470397 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1935. gadā dzimušu politiķi|Rubiks|Rubiks}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Alfrēds Rubiks | attēls = Rubiks.png | att_izm = | apraksts = Alfrēds Rubiks 2014. gadā | amats = Latvijas PSR Vietējās rūpniecības ministrs | term_sākums = [[1982]] | term_beigas = [[1984]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = [[1984]] | term_beigas2 = [[1990]] | priekštecis2 = [[Mečislavs Dubra]] | pēctecis2 = [[Andrejs Inkulis]] | amats3 = [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmais sekretārs]] | term_sākums3 = {{Dat|1990|04|07|N}} | term_beigas3 = {{Dat|1991|08|24|N}} | priekštecis3 = [[Jānis Vagris]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1935|9|24}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Daugavpils]], [[Latvija]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Sociālistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = [[inženieris]] | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alfrēds Rubiks''' (dzimis {{dat|1935|09|24}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s politiķis, [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] priekšsēdētājs no 1999. līdz 2015. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://socparty.lv/lv/news/225/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210805224703/https://socparty.lv/lv/news/225/ }}</ref> [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts (2009—2014). == Dzīvesgājums == Dzimis 1935. gadā Daugavpilī Pētera Rubika ģimenē. Tēvs mobilizēts Sarkanajā armijā, kritis Otrajā pasaules karā, patēvs dienēja [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1954. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Enerģētikas fakultātē. 1959. gadā kļuva par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedru. 1963. gadā absolvēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|RPI]] Mehānikas fakultāti, bija [[Rīgas Elektromašīnu rūpnīca]]s (RER) komjaunatnes sekretārs, tad [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas sekretārs. No 1976. līdz 1982. gadam [[Rīga]]s pilsētas [[Kurzemes rajons|Ļeņingradas rajona]] izpildkomitejas loceklis. 1980. gadā beidza mācības [[Ļeņingrada]]s Augstākajā partijas skolā. No 1980. gada bija [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākās Padomes deputāts. No 1981. gada [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] CK loceklis. No 1982. līdz 1984. gadam LPSR Vietējās rūpniecības ministrs. No 1984. līdz 1990. gadam [[Rīga]]s pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1989. līdz 1991. gadam PSRS Tautas deputāts. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā no 1990. līdz 1991. gadam bija [[PSKP centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] un tās [[PSKP CK politbirojs|politbiroja]] loceklis, LKP pirmais sekretārs, LPSR un PSRS Konstitūcijas un pilsoņu tiesību komitejas un Sabiedrības glābšanas komitejas priekšsedētājs. [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada augustā bija Latvijas Ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs. {{dat||8|23}} aizturēts, izvirzīta apsūdzība apvērsuma organizēšanā. 1993. gadā Rubiku ievēlēja par [[5. Saeima]]s deputātu no kustības "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]" saraksta, kuras biedrs Rubiks bija līdz 1996. gadam. 1995. gadā notiesāts, sodīts ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz 8 gadiem par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu. Svītrots no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] [[Saeima]]s vēlēšanu saraksta. 1996. gadā izvirzīts [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, [[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] ieguva 5 balsis no 100. 1997. gada novembrī viņu pirms termiņa atbrīvoja no cietuma. 1998. gadā piedalījās [[PCTVL]] izveidošanā. 1999. gadā ievēlēts par [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] priekšsēdētāju. Automātiski kļuva par PCTVL līdzpriekšsēdētāju (līdz 2003. gadam, kad LSP izstājās no apvienības). No 2003. līdz 2006. gadam bija mēnešrakstu "Latvijas Sociālists" un "Социалист Латвии" apvienotās redakcijas vadītājs. Līdz 2004. gadam žurnāla "''Марксизм и современность''" redakcijas padomes loceklis. Kopš 2005. gada "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" priekšsēdētāja vietnieks. 2009. gadā viņu [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēja]] par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu, kur darbojās kā Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupas prezidija loceklis. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Rubiks neguva vēlētāju atbalstu. 2015. gadā pameta Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja amatu (viņa vietā stājās [[Rīgas dome]]s deputāts [[Vladimirs Frolovs]]). == Grāmatas == * "''Голосовали цветами''" (Рассказ политзаключенного-кандидата в президенты Латвии) — Rīga, 1997 (1999. gadā izdota arī Maskavas apgādā "Информпечать" ar nosaukumu "''Отечество — боль моя''") * "''Требyю признать невиновным''" — Москва: Международные отношения, 2001. — 638 с. {{ISBN|5-7133-1081-7}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://socparty.lv/lv/people/rubiks/ Personas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170326184127/http://socparty.lv/lv/people/rubiks/ |date={{dat|2017|03|26||bez}} }} LSP mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mečislavs Dubra]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = 1984—1990 | pēc = [[Andris Teikmanis]] / [[Andrejs Inkulis]] }}<!-- Piezīme: Pēctecis nav gluži viennozīmīgi A.Teikmanis, Rīgas Domes mājaslapā teikts, ka A.Rubiku Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā nomainīja Andrejs Inkulis (1990—1992), savukārt A.Teikmanis bijis Rīgas domes priekšsēdētājs 1990-1994 --> {{kastes beigas}} {{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} {{LKP CK pirmie sekretāri}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubiks, Alfreds}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:LKP CK locekļi]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] jmsswlxbqovglhvvan10vlg0onromys 4470398 4470397 2026-05-19T13:25:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4470398 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1935. gadā dzimušu politiķi|Rubiks|Rubiks}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Alfrēds Rubiks | attēls = Rubiks.png | att_izm = | apraksts = Alfrēds Rubiks 2014. gadā | amats = Latvijas PSR Vietējās rūpniecības ministrs | term_sākums = [[1982]] | term_beigas = [[1984]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = [[1984]] | term_beigas2 = [[1990]] | priekštecis2 = [[Mečislavs Dubra]] | pēctecis2 = [[Andrejs Inkulis]] | amats3 = [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmais sekretārs]] | term_sākums3 = {{Dat|1990|04|07|N}} | term_beigas3 = {{Dat|1991|08|24|N}} | priekštecis3 = [[Jānis Vagris]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1935|9|24}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Daugavpils]], [[Latvija]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Sociālistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = [[inženieris]] | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alfrēds Rubiks''' (dzimis {{dat|1935|09|24}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s politiķis, [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] priekšsēdētājs no 1999. līdz 2015. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://socparty.lv/lv/news/225/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210805224703/https://socparty.lv/lv/news/225/ }}</ref> [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts (2009—2014). == Dzīvesgājums == Dzimis 1935. gadā Daugavpilī Pētera Rubika ģimenē. Tēvs mobilizēts Sarkanajā armijā, kritis Otrajā pasaules karā, patēvs dienēja [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1954. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Enerģētikas fakultātē. 1959. gadā kļuva par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedru. 1963. gadā absolvēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|RPI]] Mehānikas fakultāti, bija [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]]s (RER) komjaunatnes sekretārs, tad [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas sekretārs. No 1976. līdz 1982. gadam [[Rīga]]s pilsētas [[Kurzemes rajons|Ļeņingradas rajona]] izpildkomitejas loceklis. 1980. gadā beidza mācības [[Ļeņingrada]]s Augstākajā partijas skolā. No 1980. gada bija [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākās Padomes deputāts. No 1981. gada [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] CK loceklis. No 1982. līdz 1984. gadam LPSR Vietējās rūpniecības ministrs. No 1984. līdz 1990. gadam [[Rīga]]s pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1989. līdz 1991. gadam PSRS Tautas deputāts. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā no 1990. līdz 1991. gadam bija [[PSKP centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] un tās [[PSKP CK politbirojs|politbiroja]] loceklis, LKP pirmais sekretārs, LPSR un PSRS Konstitūcijas un pilsoņu tiesību komitejas un Sabiedrības glābšanas komitejas priekšsedētājs. [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada augustā bija Latvijas Ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs. {{dat||8|23}} aizturēts, izvirzīta apsūdzība apvērsuma organizēšanā. 1993. gadā Rubiku ievēlēja par [[5. Saeima]]s deputātu no kustības "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]" saraksta, kuras biedrs Rubiks bija līdz 1996. gadam. 1995. gadā notiesāts, sodīts ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz 8 gadiem par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu. Svītrots no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] [[Saeima]]s vēlēšanu saraksta. 1996. gadā izvirzīts [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, [[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] ieguva 5 balsis no 100. 1997. gada novembrī viņu pirms termiņa atbrīvoja no cietuma. 1998. gadā piedalījās [[PCTVL]] izveidošanā. 1999. gadā ievēlēts par [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] priekšsēdētāju. Automātiski kļuva par PCTVL līdzpriekšsēdētāju (līdz 2003. gadam, kad LSP izstājās no apvienības). No 2003. līdz 2006. gadam bija mēnešrakstu "Latvijas Sociālists" un "Социалист Латвии" apvienotās redakcijas vadītājs. Līdz 2004. gadam žurnāla "''Марксизм и современность''" redakcijas padomes loceklis. Kopš 2005. gada "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" priekšsēdētāja vietnieks. 2009. gadā viņu [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēja]] par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu, kur darbojās kā Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupas prezidija loceklis. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Rubiks neguva vēlētāju atbalstu. 2015. gadā pameta Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja amatu (viņa vietā stājās [[Rīgas dome]]s deputāts [[Vladimirs Frolovs]]). == Grāmatas == * "''Голосовали цветами''" (Рассказ политзаключенного-кандидата в президенты Латвии) — Rīga, 1997 (1999. gadā izdota arī Maskavas apgādā "Информпечать" ar nosaukumu "''Отечество — боль моя''") * "''Требyю признать невиновным''" — Москва: Международные отношения, 2001. — 638 с. {{ISBN|5-7133-1081-7}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://socparty.lv/lv/people/rubiks/ Personas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170326184127/http://socparty.lv/lv/people/rubiks/ |date={{dat|2017|03|26||bez}} }} LSP mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mečislavs Dubra]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = 1984—1990 | pēc = [[Andris Teikmanis]] / [[Andrejs Inkulis]] }}<!-- Piezīme: Pēctecis nav gluži viennozīmīgi A.Teikmanis, Rīgas Domes mājaslapā teikts, ka A.Rubiku Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā nomainīja Andrejs Inkulis (1990—1992), savukārt A.Teikmanis bijis Rīgas domes priekšsēdētājs 1990-1994 --> {{kastes beigas}} {{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} {{LKP CK pirmie sekretāri}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubiks, Alfreds}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:LKP CK locekļi]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] s5islobkaqtqnd1lk99ms20lsjnc610 0 14787 4470401 4355237 2026-05-19T13:59:25Z Ivario 51458 4470401 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Latvijas kauss futbolā | aktuāla_sezona = 2025. gada Latvijas kauss futbolā | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = 1937 | moto = | komandas = | valsts = {{LVA}} | viet_turn = [[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Eiropas līga]] | čempions = [[FK Auda]]<br />([[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]]; 2. tituls) | čempions_visv = [[Skonto FC]] (8 tituli) | mlapa = [https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/ LFF.lv sadaļa] }} '''Latvijas kauss futbolā''' (arī '''LVBET Latvijas kauss''' kopš 2026. g.) ir [[Latvijas Futbola federācija]]s rīkots izslēgšanas spēļu turnīrs, kurā [[futbola komanda]]s no [[Latvija]]s cīnās par Latvijas kausu. Tas tika izveidots 1937. gadā [[Rīgas Kauss futbolā|Rīgas Kausa]] vietā. == Turnīra nosaukumi == * 2019.– 2020.: ''[[Viensviens]]'' Latvijas kauss / ''11.lv'' Latvijas kauss * 2021.–2024.: ''Atbildīgas spēles'' Latvijas kauss * 2025.: Latvijas kauss * 2026.–šobrīd: ''[[LVBET]]'' Latvijas kauss == Turnīra balva == Kopš turnīra izveides līdz 1940. gadam Latvijas kausa uzvarētājiem tika pasniegta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] dāvināta trofeja, kura pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] pazuda. [[1993. gads|1993]]. gadā tika izgatavota otrā trofeja, kuru izmantoja līdz 2017. gadam, kad [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016.–17. gada Latvijas kausa]] finālspēles pārtraukumā to sabojāja. Uzvarētājiem tika pasniegta pagaidu trofeja, un 2017. gada oktobrī tika parādīta jauna trofeja, kuru izgatavoja [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], dizainā iekļaujot elementus no pirmās Latvijas kausa trofejas. 1993. gadā radīto trofeju restaurēja un novietoja apskatei LFF biroja telpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/7549/latvijas-kausa-ieguvejiem-tiks-pasniegta-jauna-trofeja/|title=Latvijas kausa ieguvējiem tiks pasniegta jauna trofeja|website=LFF.lv|access-date=2026-05-19|date=2017-10-13|language=lv}}</ref> == Visi kausa ieguvēji == === Finālspēļu rezultāti === {| class="wikitable" ! Gads ! Uzvarētājs ! 2. vieta ! Rezultāts |- | 1937 | [[Rīgas Futbolklubs|RFK]] | US | 2—0 |- | 1938 | Rīgas Vilki | ASK | 3—1 |- | 1939 | [[Rīgas Futbolklubs|RFK]] | Liepājas Olimpija | 5—1 |- | colspan=4 align=center|1940–1942: ''neizspēlēts padomju okupācijas un Nacistiskās Vācijas iebrukuma dēļ'' |- | 1943 | ASK | Liepājas Olimpija | 0—2; 4—2; 3—0 |- | colspan=4 align=center|1944–1945: ''neizspēlēts atkārtotās padomju okupācijas dēļ'' |- | 1946 | Liepājas Daugava | VEF | 4—2 |- | 1947 | Liepājas Daugava | [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas Daugava]] | 2—1 |- | 1948 | Liepājas Dinamo | Ventspils Dinamo | 3—2 |- | 1949 | [[Sarkanais Metalurgs (futbola klubs)|Liepājas Sarkanais Metalurgs]] | Rīgas Spartaks | 4—0 |- | 1950 | AVN | Liepājas Sarkanais Metalurgs | 4—0 |- | 1951 | AVN | Liepājas Sarkanais Metalurgs | 6—2 |- | 1952 | AVN | Liepājas Sarkanais Metalurgs | 4—2 |- | 1953 | Liepājas Sarkanais Metalurgs | Rīgas Dinamo | 4—0 |- | 1954 | Liepājas Sarkanais Metalurgs | Darba Rezerves | 2—2; 5—1 |- | 1955 | Liepājas Sarkanais Metalurgs | Darba Rezerves | 1—1; 4—2 |- | 1956 | VEF | RER | 1—0 |- | 1957 | Rīgas Dinamo | Liepājas Sarkanais Metalurgs | 2—2; 3—2 |- | 1958 | RER | Tosmāre | 1—1; 2—1 |- | 1959 | ASK | Sloka | 7—0 |- | 1960 | ASK | VEF | 1—0 |- | 1961 | Brocēnu CŠK | Daugavpils | 2—1 |- | 1962 | LMR | Kompresors | 1—0 |- | 1963 | LMR | RTP | 2—0 |- | 1964 | Kuldīgas Vulkāns | Tosmāre | 5—2 |- | 1965 | Baltika | Kompresors | 2—1 |- | 1966 | ASK | Baltika | 3—0 |- | 1967 | [[FK Venta]] | Elektrons | 2—0 |- | 1968 | Brocēnu Starts | [[FK Venta]] | 3—2 |- | 1969 | Elektrons | [[FK Venta]] | 1—1; 3—1 |- | 1970 | Jūrnieks | VEF | 1—0 |- | 1971 | VEF | Elektrons | 1—0 |- | 1972 | Jūrnieks | Pilots | 1—0 |- | 1973 | Pilots | Brocēnu Starts | 3—2 |- | 1974 | Elektrons | VEF | 1—0 |- | 1975 | Lielupe | VEF | 2—1 |- | 1976 | Daugavpils Ķīmiķis | Lielupe | 1—0 |- | 1977 | Elektrons | VEF | 1—0 |- | 1978 | Elektrons | Radiotehniķis | 3—0 |- | 1979 | Daugavpils Ķīmiķis | RPI | 4—2 |- | 1980 | Elektrons | Enerģija | 2—1 |- | 1981 | Elektrons | Daugavpils Ķīmiķis | 1—0 |- | 1982 | Enerģija | Torpedo | 2—1 |- | 1983 | Elektrons | Enerģija | 1—0 |- | 1984 | Rīgas Celtnieks | VEF | 3—1 |- | 1985 | Rīgas Celtnieks | VEF | 3—0 |- | 1986 | Rīgas Celtnieks | Gauja | 6—0 |- | 1987 | VEF | Torpedo | 0—0, 3—2 (11m) |- | 1988 | [[FK RAF|RAF]] | Gauja | 1—0 |- | 1989 | Torpedo | Daugavpils Celtnieks | 1—0 |- | 1990 | '''[[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas "Daugava"]]''' | Apgaismes Tehnika | 0—0; 4—2 (11m) |- | 1991 | '''Daugavpils "Celtnieks"''' | [[Skonto FC|Forums Skonto]] | 0—0; 3—1 (11m) |- | 1992 | '''[[Skonto FC]]''' | [[Kompar-Daugava]] | 1—0 (pag) |- | 1993 | '''[[FK RAF|RAF]]''' | [[FK Pārdaugava]] | 1—0 |- | 1994 | '''[[FK Olimpija Rīga]]''' | DAG | 2—0 |- | 1995 | '''[[Skonto FC]]''' | DAG | 3—0 |- | 1996 | '''[[FK RAF|RAF]]''' | [[Skonto FC]] | 2—1 (pag) |- | 1997 | '''[[Skonto FC]]''' | [[Dinaburg FC]] | 2—1 |- | 1998 | '''[[Skonto FC]]''' | [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | 1—0 |- | 1999 | '''[[FK Rīga]]''' | [[Skonto FC]] | 1—1; 6—5 (11m) |- | [[2000. gada Latvijas kauss futbolā|2000]] | '''[[Skonto FC]]''' | [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | 4—1 |- | [[2001. gada Latvijas kauss futbolā|2001]] | '''[[Skonto FC]]''' | [[Dinaburg FC]] | 2—0 |- | [[2002. gada Latvijas kauss futbolā|2002]] | '''[[Skonto FC]]''' | [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | 3—0 |- | [[2003. gada Latvijas kauss futbolā|2003]] | '''[[FK Ventspils]]''' | [[Skonto FC]] | 4—0 |- | [[2004. gada Latvijas kauss futbolā|2004]] | '''[[FK Ventspils]]''' | [[Skonto FC]] | 2—1 |- | [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] | '''[[FK Ventspils]]''' | [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | 2—1 (pag) |- | [[2006. gada Latvijas kauss futbolā|2006]] | '''[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]''' | [[Skonto FC]] | 2—1 (pag) |- | [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] | '''[[FK Ventspils]]''' | [[JFK Olimps]] | 3—0 |- | [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] | '''[[FC Daugava]]''' | [[FK Ventspils]] | 1—1; 3—0 (11m) |- | [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009—10]] | '''[[FK Jelgava]]''' | [[FK Jūrmala-VV]] | 2—2; 6—5 (11m) |- | [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010—11]] | '''[[FK Ventspils]]''' | [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | 3—1 |- | [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011—12]] | '''[[Skonto FC]]''' | [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | 1—1; 4—3 (11m) |- | [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012—13]] | '''[[FK Ventspils]]''' | [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | 2—1 (pag) |- | [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013—14]] | '''[[FK Jelgava]]''' | [[Skonto FC]] | 0—0; 5—3 (11m) |- | [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014—15]] | '''[[FK Jelgava]]''' | [[FK Ventspils]] | 2—0 |- | [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015—16]] | '''[[FK Jelgava]]''' | [[FK Spartaks Jūrmala]] | 1—0 |- | [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016—17]] | '''[[FK Ventspils]]''' | [[Riga FC]] | 2—2; 6—5 (11m) |- | [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] | '''[[FK Liepāja]]''' | [[Riga FC]] | 2—0 |- | [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] | '''[[Riga FC]]''' | [[FK Ventspils]] | 0—0; 5—4 (11m) |- | [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] | '''[[RFS]]''' | [[FK Jelgava]] | 3—2 (pag) |- | [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] | '''[[FK Liepāja]]''' | [[FK Ventspils]] | 1—0 (pag) |- | [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] | '''[[RFS]]''' | [[FK Liepāja]] | 1—0 |- | [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] | '''[[FK Auda]]''' | [[RFS]] | 1—0 |- | [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] | '''[[Riga FC]]''' | [[RFS]] | 1—1; 5—3 (11m) |- | [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] | '''[[RFS]]''' | [[FK Auda]] | 4—2 (pag) |- | [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] | '''[[FK Auda]]''' | [[Riga FC]] | 2—1 |} === Titulētākās komandas === Kopumā 32 komandas kļuvušas par Latvijas kausa ieguvējiem. {| class="wikitable" |- ! width="180px"| Klubs ! Kausa ieguvējs (reizes) ! 2. vieta (reizes) ! Gads |- | [[Skonto FC|''Skonto Rīga'']] |align="center"| 8 |align="center"| 6 | 1992, 1995, 1997, 1998, 2000, 2001, 2002, 2012 |- | [[FK Ventspils|Ventspils]] | rowspan="3" align="center" | 7 |align="center"| 3 | 2003, 2004, 2005, 2007, 2011, 2013, 2017 |- | ''[[Elektrons Rīga]]'' |align="center"| 2 | 1969, 1974, 1977, 1978, 1980, 1981, 1983 |- | ''[[FK ASK Rīga|ASK Rīga]]'' |align="center"| 1 | 1943, 1950, 1951, 1952, 1959, 1960, 1966 |- | ''[[FK Liepājas Metalurgs|Sarkanais Metalurgs Liepāja]]'' | rowspan="2" align="center" | 4 |align="center"| 4 | 1949, 1953, 1954, 1955 |- | [[FK Jelgava|Jelgava]] |align="center"| 1 | 2010, 2014, 2015, 2016 |- | ''[[VEF Rīga (football)|VEF Rīga]]'' | rowspan="4" align="center" | 3 |align="center"| 8 | 1956, 1971, 1987 |- | '''[[RFS]]''' |align="center"| 2 | 2019, 2021, 2024 |- | ''[[RAF Jelgava]]'' |align="center"| 0 | 1988, 1993, 1996 |- | ''[[Celtnieks Rīga]]'' |align="center"| 0 | 1984, 1985, 1986 |- |'''[[Riga FC]]''' | rowspan="9" align="center" | 2 | align="center" | 3 | 2018, 2023 |- | '''[[FK Liepāja]]''' |align="center"| 1 | 2017, 2020 |- | '''[[FK Auda|Auda]]''' |align="center"| 1 | 2022, 2025 |- | ''[[Ķīmiķis Daugavpils]]'' |align="center"| 1 | 1976, 1979 |- | ''[[Starts Brocēni]]'' |align="center"| 1 | 1961, 1968 |- | ''[[FK Jūrnieks|Jūrnieks Rīga]]'' |align="center"| 0 | 1970, 1972 |- | ''[[LMR Liepāja]]'' |align="center"| 0 | 1962, 1963 |- | ''[[Daugava Liepāja]]'' |align="center"| 0 | 1946, 1947 |- | ''[[Rīgas Futbolklubs|RFK Rīga]]'' |align="center"| 0 | 1937, 1939 |- | ''[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]'' | rowspan="17" align="center" | 1 |align="center"| 7 | 2006 |- | ''[[Torpedo Rīga]]'' |align="center"| 2 | 1989 |- | ''[[Enerģija Rīga]]'' |align="center"| 2 | 1982 |- | ''[[FK Venta Ventspils|Jūras Osta Ventspils]]'' |align="center"| 2 | 1967 |- | ''[[Olimpija Rīga]]'' |align="center"| 1 | 1994 |- | ''[[Dinaburg FC|Celtnieks Daugavpils]]'' |align="center"| 1 | 1991 |- | ''[[Lielupe Jūrmala]]'' |align="center"| 1 | 1975 |- | ''[[Pilots Rīga]]'' |align="center"| 1 | 1973 |- | ''[[Baltika Liepāja]]'' |align="center"| 1 | 1965 |- | ''[[FK Dinamo Rīga|Dinamo Rīga]]'' |align="center"| 1 | 1957 |- | [[FC Daugava|''Daugava Daugavpils'']] |align="center"| 0 | 2008 |- | ''[[FK Rīga|Rīga]]'' |align="center"| 0 | 1999 |- | ''[[FK Daugava (agrākais)|Daugava Rīga]]'' |align="center"| 0 | 1990 |- | ''[[Vulkāns Kuldīga]]'' |align="center"| 0 | 1964 |- | ''[[RER Rīga]]'' |align="center"| 0 | 1958 |- | ''[[FK Liepājas Metalurgs|Dinamo Liepāja]]'' |align="center"| 0 | 1948 |- | ''[[Rīgas "Vilki"|Rīgas Vilki]]'' |align="center"| 0 | 1938 |- |} * '''treknraksts''' — klubs spēlē Virslīgā * ''slīpraksts'' — klubs vairs neeksistē vai ir apvienojies ar citu komandu == Ārējās saites == * [https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/ Latvijas kauss - Latvijas Futbola federācijas mājaslapa] {{Latvijas kausa izcīņas futbolā}} {{Futbols Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas kauss futbolā| ]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Kauss]] 6rtleuqwu8lxjw7z0oi39i8tpblz5ul 0 14797 4470676 4459051 2026-05-19T20:14:55Z Vylks 50297 treneris 4470676 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Albānija | Badge = Stema e Fanellës së Kombëtares.svg | Nickname = ''Kuq e Zinjtë''<br />(Sarkanie un Melnie) | Association = [[Albānijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Rolando Marans]] | Captain = [[Berats Džimsiti]] | Most caps = [[Elseids Hisajs]] (98) | Top scorer = [[Erjons Bogdani]] (18) | FIFA Rank = {{Nft rank|64.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | 1st ranking date = | FIFA max = 22. | FIFA max date = 2015. gada augusts | FIFA min = 124. | FIFA min date = 1997. gada augusts | Home Stadium = ''[[Arena Kombëtare]]'' | pattern_la1 = _alb26h | pattern_b1 = _alb26h | pattern_ra1 = _alb26h | pattern_sh1 = _alb26h | pattern_so1 = _alb24hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _alb26a | pattern_b2 = _alb26a | pattern_ra2 = _alb26a | pattern_sh2 = _alb26a | pattern_so2 = _redtop | leftarm2 = fffdf5 | body2 = fffdf5 | rightarm2 = fffdf5 | shorts2 = fffdf5 | socks2 = fffdf5 | pattern_la3 = _alb26t | pattern_b3 = _alb26t | pattern_ra3 = _alb26t | pattern_sh3 = _macronred | pattern_so3 = _alb24hl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | First game = {{fb|ALB}} 2:3 {{fb-rt|YUG}} <br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1946|10|7|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ALB}} 5:0 {{fb-rt|VIE}} <br />([[Bastija Umbra]], [[Itālija]]; {{dat|2003|2|12|N|bez}})<br />{{fb|ALB}} 6:1 {{fb-rt|CYP}} <br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|2009|8|12|N|bez}})<br />{{fb|ALB}} 5:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Eļbasani]], [[Albānija]]; {{dat|2021|9|8|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 12:0 {{fb-rt|ALB}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1950|9|24|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | medaltemplates = }} '''Albānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Albānija|Albāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Albānijas futbola izlasi pārvalda [[Albānijas Futbola asociācija]]. Izlase nekad nav piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīros. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā pirmoreiz piedalījās [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gadā]], uzvarot vienā spēlē (pret [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]]), bet neizkļūstot no grupas. Lai arī Albānijas izlase ilgi tika uzskatīta par vienu no [[Eiropa]]s vājākajām izlasēm, tomēr tai ir izdevies atsevišķās spēlēs sīvi cīnīties ar spēcīgākajām izlasēm. [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā tieši dēļ neizšķirta 0:0 ar Albānijas izlasi, [[Vācijas futbola izlase|VFR izlase]] nekvalificējās finālturnīram. Kopš astoņdesmitajiem gadiem Albānijas izlasi uzskata par pietiekami konkurētspējīgu. [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā Albānija spēja nospēlēt neizšķirti ar spēcīgo [[Polijas futbola izlase|Polijas izlasi]], kā arī uzvarēja nākamos šā čempionāta pusfinālistus [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas izlasi]] ar 3:1. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā albāņi ar 2:1 pieveica Eiropas čempionus [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nepiedalījās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/25062024-albanija_rada_zobus_tacu_atri_torresa_var</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Albānija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] (02.09.2021), [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (05.09.2021) un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] (08.09.2021).{{nat fs g start|background=red|color=black}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Etrits Beriša]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|1989|3|10|df=y}}|caps=66|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomass Strakoša]]|age={{Birth date and age|1995|3|19|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gentians Selmani]]|age={{Birth date and age|1998|3|9|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Boluspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Elseids Hisajs]]|age={{Birth date and age|1994|2|2|df=y}}|caps=59|goals=1|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Berats Džimsiti]]|age={{Birth date and age|1993|2|19|df=y}}|caps=40|goals=1|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adrians Ismajli]]|age={{Birth date and age|1996|9|30|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[Empoli F.C.|Empoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lorencs Traši]]|age={{Birth date and age|1992|5|19|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[Qadsia SC|Qadsia]]|clubnat=KUW}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marašs Kambulla]]|age={{Birth date and age|2000|2|8|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma]]|clubnat=ITA}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Albi Doka]]|other=|age={{Birth date and age|1997|6|26|df=y}}|caps=5|goals=0|clubnat=CRO|club=[[HNK Gorica|Gorica]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Enea Mihajs]]|age={{Birth date and age|1998|7|5|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Erions Hochallari]]|age={{Birth date and age|1995|10|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[KF Tirana|Tirana]]|clubnat=ALB}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ramens Čepele]]|other=|age={{Birth date and age|2003|3|21|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Hannover 96]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mario Mitajs]]|other=|age={{Birth date and age|2003|8|6|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=GRE|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Odise Roši]]|age={{Birth date and age|1991|5|21|df=y}}|caps=61|goals=5|club=[[Boluspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Abraši]]|age={{Birth date and age|1990|3|27|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keidi Bare]]|age={{Birth date and age|1997|8|28|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jilbers Ramadani]]|age={{Birth date and age|1996|4|12|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[MTK Budapest FC|MTK Budapest]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Klauss Gjasula]]|age={{Birth date and age|1989|12|14|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Darmstadt 98]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazims Lači]]|age={{Birth date and age|1996|1|19|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[AC Ajaccio|Ajaccio]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Endri Čekiči]]|age={{Birth date and age|1996|11|23|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nedīms Bajrami]]|age={{Birth date and age|1999|2|28|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Empoli F.C.|Empoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eniss Čokajs]]|age={{Birth date and age|1999|2|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bekims Balajs]]|age={{Birth date and age|1991|1|11|df=y}}|caps=43|goals=8|club=[[FC Nizhny Novgorod|Nizhny Novgorod]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sokols Cikalleši]]|age={{Birth date and age|1990|7|27|df=y}}|caps=42|goals=11|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rejs Manajs]]|age={{Birth date and age|1997|2|24|df=y}}|caps=25|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mirto Uzuni]]|age={{Birth date and age|1995|5|31|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Armando Borja]]|age={{Birth date and age|2001|9|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Ernests Muci]]|pos=FW|age={{Birth date and age|2001|3|19|df=y}}|caps=0|goals=0|clubnat=POL|club=[[Legia Warsaw]]}} {{nat fs end|background=red}}--> [[File:AUT vs. ALB 2016-03-26 (004).jpg|thumb|upright=1.5|Albānijas futbola izlase (2016)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sq ikona}} * [https://www.uefa.com/nationalassociations/alb/ Albania] [[UEFA|UEFA profils]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/ALB Albania] [[FIFA|FIFA profils]] * [http://www.tifozatkuqezi.com/ Tifozat Kuq e Zi / Red and Black Fan Club] * [https://www.rsssf.org/tablesa/alba-intres.html RSSSF – Albania national football team international matches] {{UEFA izlases}} {{Albānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Albānijas futbola izlase| ]] o86l0tw1isbjoytv097683e9xmta5yk 0 15343 4470687 4463673 2026-05-19T20:23:12Z Vylks 50297 4470687 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Slovākija | Badge = Slovak Football Association logo.svg | FIFA Trigramme = SVK | Nickname = ''Sokoli'' (Vanagi) | Association = [[Slovākijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|SVK}} [[Vladimīrs Veiss (1964)|Vladimīrs Veiss]] | Captain = [[Milans Škrinjars]] | Most caps = [[Mareks Hamšīks]] (138) | Top scorer = [[Mareks Hamšīks]] (26) | Home Stadium = ''[[Tehelné pole]]'' ([[Bratislava]])<br/>[[Antona Malatinska stadions]]<br />([[Trnava]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|48.|down|4|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2015. gada augusts | FIFA min = 150. | FIFA min date = 1993. gada decembris | pattern_la1 = _svk24h | pattern_b1 = _svk24h | pattern_ra1 = _svk24h | pattern_sh1 = _svk24h | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _nikevapor4w | pattern_b2 = _nikevapor4w | pattern_ra2 = _nikevapor4w | pattern_sh2 = _nikevapor4w | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|SVK|1938}} 2:0 {{fb-rt|DEU|Nazi}}<br />([[Bratislava]], [[Pirmā Slovāku Republika|Slovākija]]; {{dat|1939|8|27||N|bez}}) | Largest win = {{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|LIE}}<br />([[Bratislava]], [[Slovākija]]; {{dat|2004|9|8|N|bez}})<br />{{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Dubnica pie Vāhas]], [[Slovākija]]; {{dat|2007|10|13|N|bez}})<br />{{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Bratislava]], [[Slovākija]]; {{dat|2009|6|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ARG}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Mendosa (Argentīna)|Mendosa]], [[Argentīna]]; {{dat|1995|6|22|N|bez}})<br />{{fb|SWE}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]; {{dat|2017|1|12|N|bez}})<br />{{fb|GER}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Leipciga]], [[Vācija]]; {{dat|2025|11|17|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2010 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 3 | Regional cup first = [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Slovākijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Slovākija|Slovākiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Slovākijas futbola izlasi pārvalda [[Slovākijas Futbola asociācija]]. Laika posmā no [[1939]]. līdz [[1944]]. gadam Slovākijas izlase aizvadīja 16 spēles, taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] slovāku spēlētāji spēlēja apvienotajā [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasē]]. Pēc [[Čehoslovākija]]s [[Čehoslovākijas sadalīšanās|sadalīšanās]] Slovākijas izlase pirmo spēli aizvadīja [[1992]]. gadā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]]. Slovākijas izlase [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā pirmoreiz piedalījās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], iekļūstot astotdaļfinālā. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gadā]] [[Francija|Francijā]], kad arī spēja izkļūt no grupas, bet astotdaļfinālā piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]]. Arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] sasniedza astotdaļfinālu, kur papildlaikā zaudēja [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-angli_izglabjas_belingems_un_keins_papild |title=Angļi izglābjas: Belingems un Keins papildlaikā ieved to ceturtdaļfinālā |date={{dat|2024|6|30||bez}} | website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|7|1||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-angli_izglabjas_belingems_un_keins_papild</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|20||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Mareks Hamšīks]] |2007—2023 |138 |- |'''[[Peters Pekarīks]]''' |2006— |136 |- |[[Jurajs Kucka]] |2008—2025 |112 |- |[[Miroslavs Karhans]] |1995—2011 |107 |- |[[Martins Škrtels]] |2004—2019 |104 |- |[[Jāns Djurica]] |2004—2017 |91 |- |'''[[Ondrejs Duda]]''' |2014— |90 |- |'''[[Milans Škrinjars]]''' |2016— |87 |- |[[Roberts Viteks]] |2001—2016 |82 |- |'''[[Roberts Maks]]''' |2013— |81 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Mareks Hamšīks]] |2007—2023 |26 |- |[[Roberts Viteks]] |2001—2016 |23 |- |[[Silārds Nēmets]] |1996—2006 |22 |- |'''[[Roberts Maks]]''' |2013— |16 |- |'''[[Ondrejs Duda]]''' |2014 |15 |- |[[Mareks Mintāls]] |2002—2009 |14 |- |[[Miroslavs Karhans]] |1995—2011 |14 |- |[[Jurajs Kucka]] |2008—2025 |14 |- |[[Adams Nemecs]] |2006—2019 |13 |- |[[Stanislavs Šestāks]] |2004—2016 |13 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Slovākija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] izslēgšanas spēli pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] (15.11.2020) un [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.sme.sk/c/22525598/stefan-tarkovic-nominacia-severne-irsko-slovensko-futbal-baraz-euro-2020.html|title=Hubočan a Weiss sú späť, Tarkovič zverejnil nomináciu|last=a.s|first=Petit Press|website=sport.sme.sk|access-date=2020-11-12|language=sk}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Greifs]]|age={{birth date and age|1997|4|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mareks Rodāks]]|age={{birth date and age|1996|12|13|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ādams Jakubeks]]|age={{birth date and age|1997|1|2|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[K.V. Kortrijk|Kortrijk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Peters Pekarīks]]|age={{birth date and age|1986|10|30|df=y}}|caps=94|goals=2|club=[[Hertha BSC|Hertha Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Hubočans]]|age={{birth date and age|1985|9|17|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[AC Omonia|Omonia Nicosia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Milans Škrinjars]]|age={{birth date and age|1995|2|11|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Inter Milan|Internazionale]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Norberts Ģembērs]]|age={{birth date and age|1992|7|3|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Hanko]]|age={{birth date and age|1997|12|13|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Mazāņs]]|age={{birth date and age|1994|2|9|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FK Mladá Boleslav|Mladá Boleslav]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ļubomīrs Šatka]]|age={{birth date and age|1995|12|2|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Valjents]]|age={{birth date and age|df=yes|1995|12|11}}|caps=8|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukašs Pausčeks]]|age={{birth date and age|1992|12|9|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mareks Hamšīks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|1987|7|27|df=y}}|caps=123|goals=26|club=[[Dalian Professional F.C.|Dalian Professional]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jurajs Kucka]]|age={{birth date and age|df=yes|1987|2|26}}|caps=76|goals=9|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladimīrs Veiss (1989)|Vladimīrs Veiss]]|age={{birth date and age2|2018|3|23|1989|11|30|df=y}}|caps=67|goals=7|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Roberts Maks]]|age={{birth date and age|1991|3|8|df=y}}|caps=61|goals=13|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ondrejs Duda]]|age={{birth date and age|1994|12|5|df=y}}|caps=40|goals=5|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāns Gregušs]]|age={{birth date and age|df=yes|1991|1|29}}|caps=29|goals=3|club=[[Minesotas "United"|Minnesota United]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Hrošovskis]]|age={{birth date and age|1992|4|22|df=y}}|caps=28|goals=0|club= [[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Alberts Rusnāks]]|age={{birth date and age|1994|7|7|df=y}}|caps=27|goals=5|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stanislavs Lobotka]]|age={{birth date and age|1994|11|25|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tomāšs Suslovs]]|age={{birth date and age|df=yes|2002|6|7}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Groningen|Groningen]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mihals Djurišs]]|age={{birth date and age|1988|6|1|df=y}}|caps=48|goals=6|club=[[AC Omonia|Omonia Nicosia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pāvols Šafranko]]|age={{birth date and age|1994|11|16|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Samuels Mrāzs]]|age={{birth date and age|1997|5|13|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Zagłębie Lubin]]|clubnat=POL}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Slovākijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] pbipa7txa8m8vzj2hg38jgskpurouw3 10 15425 4470596 4470219 2026-05-19T18:49:37Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4470596 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², un tajā dzīvo apmēram 45 000 iedzīvotāju, bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? mgbwtbceyarvrpcr9a57virwzrj4k6s 4470597 4470596 2026-05-19T18:50:59Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4470597 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ifwm494zzm2qzbif2h9fu1hex8oxb89 4470730 4470597 2026-05-20T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4470730 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? depjgo44up39cqtx9wu5eua9hemuw9m 4470747 4470730 2026-05-20T04:17:17Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +6 4470747 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? o5owwwcaww6p0ng5lcd0opcwy6ve1kb 4470772 4470747 2026-05-20T04:37:12Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4470772 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? cqphh5s7vygf61kny75b5xbtknjlia0 0 16718 4470572 4454051 2026-05-19T18:23:10Z ~2026-30111-47 145662 4470572 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Jānis Sprukts | vārds_orig = | attēls = Jānis Sprukts in 2010.jpg | att_izm = | paraksts = Jānis Sprukts 2010. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|31}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 104 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1999 | kar_beig = 2020 | izglītība = [[Rīgas 25. vidusskola]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 234., 8. kārtā | dr_gads = [[2000. gada NHL drafts|2000]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000—2017 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2021|4|30}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jānis Sprukts''' (dzimis {{dat|1982|1|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], pēc spēlētāja karjeras beigām darbojies arī kā [[treneris]]. Bijis [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras gaitā Jānis Sprukts aizvadījis 14 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeha līgā]] (NHL), tāpat vairākas sezonas spēlējis [[Rīgas "Dinamo"]], kur bija viens no komandas līderiem. Izlases sastāvā spēlējis [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī 12 [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]]. == Karjera == === Klubu karjera === [[2000. gada NHL drafts|2000. gada NHL draftā]] J. Spruktu izvēlējās [[Floridas "Panthers"]] astotajā kārtā ar kopējo 234. numuru. Līdz nokļūšanai [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] viņš spēlēja vienu sezonu junioru līgā [[Kanāda|Kanādā]], kā arī dažādos klubos [[Somija|Somijā]], [[Dānija|Dānijā]] un Latvijā. 2005.-2006. gada sezonā J. Sprukts spēlēja [[Somijas hokeja līga]]s klubā [[HPK]], un kļuva par Somijas čempionu. 2006. gadā J. Sprukts nokļuva [[Amerikas hokeja līga|AHL]], kur spēlēja [[Ročesteras "Americans"]] rindās. [[2006.—2007. gada NHL sezona|2006.—2007. gada sezonā]] viņš aizvadīja arī 13 spēles Floridas "Panthers" sastāvā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] (pirmā spēle {{dat|2006|10|20}} pret [[Filadelfijas "Flyers"]]). Viņš kļuva par 14. latvieti, kas jebkad spēlējis NHL. {{dat|2007|4|6}} mačā pret [[Tampabejas "Lightning"]] J. Sprukts guva savus pirmos vārtus NHL, un kļuva par devīto latvieti, kam tas izdevies. 2007.—2008. gada sezonu J. Sprukts atkal aizvadīja Somijā: [[Somijas hokeja līga|SM]] līgas klubā [[Raumas "Lukko"]]. [[2008.—20097. gada NHL sezona|Nākamajā sezonā]] atgriezās Ziemeļamerikā, tomēr pārsvarā spēlēja Floridas "Panthers" fārmklubā, NHL aizvadot tikai vienu spēli. Kopā karjerā aizvadījis 14 spēles NHL. Pirms [[2009.—2010. gada KHL sezona]]s J. Sprukts pievienojās [[Rīgas "Dinamo"]]. {{dat|2010|11|22||bez}} tika atzīts par KHL nedēļas labāko uzbrucēju.<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/22112010-sprukts_khl_nedelas_labakais_uzbrucejs Sprukts – KHL nedēļas labākais uzbrucējs]<!-- Jānis Pārums autors 2010-11-22 --></ref> 2012. gada pavasarī noslēdza līgumu uz divām sezonām ar citu KHL klubu [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]],<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/khl/08052012-oficiali_sprukts_nakamaja_sezona_speles_c Oficiāli: Sprukts nākamajā sezonā spēlēs CSKA] Sportacentrs.com</ref> taču 2013. gada vasarā klubs līgumu ar J. Spruktu lauza. Oktobra sākumā uzbrucējs noslēdza līgumu ar [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] vienību. 2014. gada nogalē līgums ar Spruktu tika lauzts, un janvārī hokejists pievienojās ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''. Nākamajā sezonā ilgāku laiku nespēlēja, līdz janvāra nogalē pievienojās [[Slovākijas Ekstralīga]]s vienībai ''[[MHC Martin]]'', tajā aizvadot sezonas otro pusi. Arī 2016.—17. gada sezonas ievadā ilgāku laiku bija bez kluba, līdz decembra vidū parakstīja līgumu ar [[Alpu hokeja līga]]s vienību ''[[HC Ritten/Renon]]'', tās sastāvā kļūstot par [[Itālija]]s čempionu. 2017. gada oktobrī pievienojās [[HK Kurbads]] rindām, tās sastāvā kļūstot par 2018. gada Latvijas čempionu. Komandas rindās Sprukts aizvadīja vēl divas sezonas, līdz 2020. gadā noslēdza karjeru. === Karjera izlasē === [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā J.Sprukts debitēja {{dat|2000|4|12}} spēlē pret [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlasi]], bet savus pirmos vārtus guva jau nākamajā spēlē {{dat|2000|4|13}}, arī pret Krievijas izlasi. J. Sprukts ir nozīmīgs [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs, tās sastāvā piedaloties astoņos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] un 2006. un 2010. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kā arī [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūveras Olimiskajās spēlēs]] 2010. gadā. Pirms [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011. gada Pasaules čempionāta]] J. Sprukts atteicās no iespējas tajā pārstāvēt Latvijas izlasi. J. Sprukts izlases sastāvā piedalījās [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Latvijas junioru izlasē piedalījies trijos Pasaules čempionātos junioriem. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2000—01 | [[Raumas "Lukko"]] | [[SM līga|SM]] | 9 | 0 | 0 | 0 | 2 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001—02 | [[Akadijas-Bathurstas "Titan"]] | [[QMJHL]] | 63 | 35 | 44 | 79 | 46 | 10 | 10 | 6 | 16 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002—03 | [[Vāsas "Sport"]] | [[Somijas otrā līga|Mestis]] | 21 | 5 | 6 | 11 | 8 | — | — | — | — | — |- | 2002—03 | Akadijas-Bathurstas "Titan" | QMJHL | 30 | 9 | 29 | 38 | 12 | 11 | 3 | 5 | 8 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003—04 | [[Odenses "Bulldogs"]] | [[Dānijas hokeja līga|DEN]] | 2 | 0 | 1 | 1 | 2 | — | — | — | — | — |- | 2003—04 | [[ASK/Ogre]] | [[Latvijas hokeja līga|LAT]] | 5 | 2 | 4 | 6 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004—05 | [[HK Rīga 2000]] | LAT | 3 | 2 | 3 | 5 | 0 | 9 | 3 | 4 | 7 | 2 |- | 2005—06 | [[HPK]] | SM | 35 | 18 | 10 | 28 | 14 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006—07 | [[Ročesteras "Americans"]] | [[Amerikas hokeja līga|AHL]] | 55 | 17 | 37 | 54 | 58 | — | — | — | — | — |- | 2006—07 | [[Floridas "Panthers"]] | [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | 13 | 1 | 2 | 3 | 2 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007—08 | Raumas "Lukko" | SM | 53 | 12 | 17 | 29 | 20 | 3 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 2008—09 | Ročesteras "Americans" | AHL | 59 | 16 | 31 | 47 | 20 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2008—09 | Floridas "Panthers" | NHL | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | — | — | — |- | [[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|2009—10]] | [[Rīgas "Dinamo"]] | [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] | 53 | 11 | 25 | 36 | 34 | 9 | 1 | 4 | 5 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010—11]] | Rīgas "Dinamo" | KHL | 53 | 10 | 16 | 26 | 52 | 11 | 4 | 0 | 4 | 6 |- | [[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|2011—12]] | Rīgas "Dinamo" | KHL | 53 | 11 | 24 | 35 | 28 | 7 | 5 | 3 | 8 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Kontinentālā hokeja līga 2012-13|2012—13]] | [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] | KHL | 50 | 5 | 3 | 8 | 6 | 9 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | [[Kontinentālā hokeja līga 2013-14|2013—14]] | [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] | KHL | 14 | 2 | 5 | 7 | 0 | 18 | 0 | 4 | 4 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Kontinentālā hokeja līga 2014-15|2014—15]] | Jaroslavļas "Lokomotiv" | KHL | 16 | 1 | 4 | 5 | 4 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014—15 | ''[[HC Fribourg-Gotteron]]'' | [[NLA]] | 7 | 1 | 1 | 2 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014—15 | ''[[HC Red Ice]]'' | [[NLB]] | 1 | 0 | 1 | 1 | 2 | — | — | — | — | — |- | 2015—16 | ''[[MHC Martin]]'' | [[Slovākijas Ekstralīga|Slovākija]] | 12 | 3 | 3 | 6 | 4 | 4 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016—17 | ''[[Ritten/Renon]]'' | [[Alpu hokeja līga]] | 17 | 5 | 7 | 12 | 8 | 12 | 5 | 7 | 12 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016—17 | ''Ritten/Renon'' | [[Itālijas hokeja līga|Itālija]] | 2 | 0 | 2 | 2 | 0 | — | — | — | — | — |- | [[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona|2017—18]] | [[HK Kurbads]] | [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvija]] | 22 | 12 | 12 | 24 | 18 | 9 | 3 | 6 | 9 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018—19]] | HK Kurbads | Latvija | 35 | 11 | 30 | 41 | 18 | 10 | 3 | 8 | 11 | 8 |- | [[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019—20]] | HK Kurbads | Latvija | 33 | 6 | 22 | 28 | 8 ! — ! — ! — ! — ! — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 14 ! 1 ! 2 ! 3 ! 2 ! — ! — ! — ! — ! — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā KHL ! 239 ! 40 ! 77 ! 117 ! 124 ! 54 ! 10 ! 13 ! 23 ! 22 |} == Latvijas izlase == Kopā ar Latvijas hokeja izlasi ir spēlējis šādos turnīros: * Olimpiskās spēles: [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]], [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Pasaules čempionāts hokejā]]: 2000, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2015, 2017 * Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs: 2005, 2009, 2013 * Pasaules čempionāts hokejā U-20 izlasēm: 2000, 2001 * Pasaules čempionāts hokejā U-18 izlasēm: 2000 * Eiropas čempionāts hokejā U-18 izlasēm: 1999 === Statistika olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|SOG|Metieni}} !! {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} |- | [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | PČ | 7 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | -1 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 2 | 2 | 1 |- | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 1 | 3 | 0 | 12 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 1 | 1 | 2 | 7 | 0 |- | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | Latvija | PČ | 3 | 0 | 2 | 0 | 0 | 4 | +1 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 2 | 6 | -1 |- | [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | Latvija | PČ | 7 | 0 | 1 | 1 | 0 | 7 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | Latvija | OS | 4 | 0 | 1 | 1 | 0 | | -3 |- | [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 3 | 5 | 2 | | +3 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | Latvija | OS | 5 | 2 | 2 | 4 | 0 | | -1 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | Latvija | PČ | 7 | 0 | 1 | 1 | 25 | | -1 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 1 | 3 | 6 | | 0 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * [http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/12112010-sprukts_khl_lidz_nhl_limenim_vel_talu Sprukts: "Ceturtā maiņa varētu spēlēt vairāk"] == Ārējās saites == {{commonscat|Janis Sprukts|Jānis Sprukts}} {{Sporta ārējās saites|hockey-ref=s/sprukja01|espn=nhl/player/_/id/2193/janis-sprukts|nhl=8468714}} * [http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/janis-sprukts Rīgas "Dinamo" profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100126040748/http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/janis-sprukts |date={{dat|2010|01|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100519022115/http://statistika.lhf.lv/lv/nationalteam/103/players/6150/ Latvijas Hokeja federācijas profils] {{Rīgas "Dinamo" sastāvs}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{Latvija 2014 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2013}} {{LV sastāvs PČH 2012}} {{LV sastāvs PČH 2010}} {{LV sastāvs OSH 2010}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2009}} {{LV sastāvs PČH 2008}} {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs PČH 2006}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2000}} }} {{DEFAULTSORT:Sprukts, Janis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:HK Ogres "Essamika" spēlētāji]] [[Kategorija:ASK/Ogres spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Kurbada spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:SM līgas čempioni]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]] g5za4z6o0umoy8p6eoa4e55kv28844d 4470598 4470572 2026-05-19T18:52:16Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30111-47|~2026-30111-47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4454051 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Jānis Sprukts | vārds_orig = | attēls = Jānis Sprukts in 2010.jpg | att_izm = | paraksts = Jānis Sprukts 2010. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|31}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 104 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1999 | kar_beig = 2020 | izglītība = [[Rīgas 25. vidusskola]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 234., 8. kārtā | dr_gads = [[2000. gada NHL drafts|2000]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000—2017 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2021|4|30}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jānis Sprukts''' (dzimis {{dat|1982|1|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], pēc spēlētāja karjeras beigām darbojies arī kā [[treneris]]. Bijis [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras gaitā Jānis Sprukts aizvadījis 14 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeha līgā]] (NHL), tāpat vairākas sezonas spēlējis [[Rīgas "Dinamo"]], kur bija viens no komandas līderiem. Izlases sastāvā spēlējis [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī 12 [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]]. == Karjera == === Klubu karjera === [[2000. gada NHL drafts|2000. gada NHL draftā]] J. Spruktu izvēlējās [[Floridas "Panthers"]] astotajā kārtā ar kopējo 234. numuru. Līdz nokļūšanai [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] viņš spēlēja vienu sezonu junioru līgā [[Kanāda|Kanādā]], kā arī dažādos klubos [[Somija|Somijā]], [[Dānija|Dānijā]] un Latvijā. 2005.-2006. gada sezonā J. Sprukts spēlēja [[Somijas hokeja līga]]s klubā [[HPK]], un kļuva par Somijas čempionu. 2006. gadā J. Sprukts nokļuva [[Amerikas hokeja līga|AHL]], kur spēlēja [[Ročesteras "Americans"]] rindās. [[2006.—2007. gada NHL sezona|2006.—2007. gada sezonā]] viņš aizvadīja arī 13 spēles Floridas "Panthers" sastāvā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] (pirmā spēle {{dat|2006|10|20}} pret [[Filadelfijas "Flyers"]]). Viņš kļuva par 14. latvieti, kas jebkad spēlējis NHL. {{dat|2007|4|6}} mačā pret [[Tampabejas "Lightning"]] J. Sprukts guva savus pirmos vārtus NHL, un kļuva par devīto latvieti, kam tas izdevies. 2007.—2008. gada sezonu J. Sprukts atkal aizvadīja Somijā: [[Somijas hokeja līga|SM]] līgas klubā [[Raumas "Lukko"]]. [[2008.—20097. gada NHL sezona|Nākamajā sezonā]] atgriezās Ziemeļamerikā, tomēr pārsvarā spēlēja Floridas "Panthers" fārmklubā, NHL aizvadot tikai vienu spēli. Kopā karjerā aizvadījis 14 spēles NHL. Pirms [[2009.—2010. gada KHL sezona]]s J. Sprukts pievienojās [[Rīgas "Dinamo"]]. {{dat|2010|11|22||bez}} tika atzīts par KHL nedēļas labāko uzbrucēju.<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/22112010-sprukts_khl_nedelas_labakais_uzbrucejs Sprukts – KHL nedēļas labākais uzbrucējs]<!-- Jānis Pārums autors 2010-11-22 --></ref> 2012. gada pavasarī noslēdza līgumu uz divām sezonām ar citu KHL klubu [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]],<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/khl/08052012-oficiali_sprukts_nakamaja_sezona_speles_c Oficiāli: Sprukts nākamajā sezonā spēlēs CSKA] Sportacentrs.com</ref> taču 2013. gada vasarā klubs līgumu ar J. Spruktu lauza. Oktobra sākumā uzbrucējs noslēdza līgumu ar [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] vienību. 2014. gada nogalē līgums ar Spruktu tika lauzts, un janvārī hokejists pievienojās ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''. Nākamajā sezonā ilgāku laiku nespēlēja, līdz janvāra nogalē pievienojās [[Slovākijas Ekstralīga]]s vienībai ''[[MHC Martin]]'', tajā aizvadot sezonas otro pusi. Arī 2016.—17. gada sezonas ievadā ilgāku laiku bija bez kluba, līdz decembra vidū parakstīja līgumu ar [[Alpu hokeja līga]]s vienību ''[[HC Ritten/Renon]]'', tās sastāvā kļūstot par [[Itālija]]s čempionu. 2017. gada oktobrī pievienojās [[HK Kurbads]] rindām, tās sastāvā kļūstot par 2018. gada Latvijas čempionu. Komandas rindās Sprukts aizvadīja vēl divas sezonas, līdz 2020. gadā noslēdza karjeru. === Karjera izlasē === [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā J.Sprukts debitēja {{dat|2000|4|12}} spēlē pret [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlasi]], bet savus pirmos vārtus guva jau nākamajā spēlē {{dat|2000|4|13}}, arī pret Krievijas izlasi. J. Sprukts ir nozīmīgs [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs, tās sastāvā piedaloties astoņos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] un 2006. un 2010. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kā arī [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūveras Olimiskajās spēlēs]] 2010. gadā. Pirms [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011. gada Pasaules čempionāta]] J. Sprukts atteicās no iespējas tajā pārstāvēt Latvijas izlasi. J. Sprukts izlases sastāvā piedalījās [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Latvijas junioru izlasē piedalījies trijos Pasaules čempionātos junioriem. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2000—01 | [[Raumas "Lukko"]] | [[SM līga|SM]] | 9 | 0 | 0 | 0 | 2 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001—02 | [[Akadijas-Bathurstas "Titan"]] | [[QMJHL]] | 63 | 35 | 44 | 79 | 46 | 10 | 10 | 6 | 16 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002—03 | [[Vāsas "Sport"]] | [[Somijas otrā līga|Mestis]] | 21 | 5 | 6 | 11 | 8 | — | — | — | — | — |- | 2002—03 | Akadijas-Bathurstas "Titan" | QMJHL | 30 | 9 | 29 | 38 | 12 | 11 | 3 | 5 | 8 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003—04 | [[Odenses "Bulldogs"]] | [[Dānijas hokeja līga|DEN]] | 2 | 0 | 1 | 1 | 2 | — | — | — | — | — |- | 2003—04 | [[ASK/Ogre]] | [[Latvijas hokeja līga|LAT]] | 5 | 2 | 4 | 6 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004—05 | [[HK Rīga 2000]] | LAT | 3 | 2 | 3 | 5 | 0 | 9 | 3 | 4 | 7 | 2 |- | 2005—06 | [[HPK]] | SM | 35 | 18 | 10 | 28 | 14 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006—07 | [[Ročesteras "Americans"]] | [[Amerikas hokeja līga|AHL]] | 55 | 17 | 37 | 54 | 58 | — | — | — | — | — |- | 2006—07 | [[Floridas "Panthers"]] | [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | 13 | 1 | 2 | 3 | 2 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007—08 | Raumas "Lukko" | SM | 53 | 12 | 17 | 29 | 20 | 3 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 2008—09 | Ročesteras "Americans" | AHL | 59 | 16 | 31 | 47 | 20 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2008—09 | Floridas "Panthers" | NHL | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | — | — | — |- | [[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|2009—10]] | [[Rīgas "Dinamo"]] | [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] | 53 | 11 | 25 | 36 | 34 | 9 | 1 | 4 | 5 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010—11]] | Rīgas "Dinamo" | KHL | 53 | 10 | 16 | 26 | 52 | 11 | 4 | 0 | 4 | 6 |- | [[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|2011—12]] | Rīgas "Dinamo" | KHL | 53 | 11 | 24 | 35 | 28 | 7 | 5 | 3 | 8 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Kontinentālā hokeja līga 2012-13|2012—13]] | [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] | KHL | 50 | 5 | 3 | 8 | 6 | 9 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | [[Kontinentālā hokeja līga 2013-14|2013—14]] | [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] | KHL | 14 | 2 | 5 | 7 | 0 | 18 | 0 | 4 | 4 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Kontinentālā hokeja līga 2014-15|2014—15]] | Jaroslavļas "Lokomotiv" | KHL | 16 | 1 | 4 | 5 | 4 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014—15 | ''[[HC Fribourg-Gotteron]]'' | [[NLA]] | 7 | 1 | 1 | 2 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014—15 | ''[[HC Red Ice]]'' | [[NLB]] | 1 | 0 | 1 | 1 | 2 | — | — | — | — | — |- | 2015—16 | ''[[MHC Martin]]'' | [[Slovākijas Ekstralīga|Slovākija]] | 12 | 3 | 3 | 6 | 4 | 4 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016—17 | ''[[Ritten/Renon]]'' | [[Alpu hokeja līga]] | 17 | 5 | 7 | 12 | 8 | 12 | 5 | 7 | 12 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016—17 | ''Ritten/Renon'' | [[Itālijas hokeja līga|Itālija]] | 2 | 0 | 2 | 2 | 0 | — | — | — | — | — |- | [[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona|2017—18]] | [[HK Kurbads]] | [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvija]] | 22 | 12 | 12 | 24 | 18 | 9 | 3 | 6 | 9 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018—19]] | HK Kurbads | Latvija | 35 | 11 | 30 | 41 | 18 | 10 | 3 | 8 | 11 | 8 |- | [[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019—20]] | HK Kurbads | Latvija | 33 | 6 | 22 | 28 | 8 ! — ! — ! — ! — ! — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 14 ! 1 ! 2 ! 3 ! 2 ! — ! — ! — ! — ! — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā KHL ! 239 ! 40 ! 77 ! 117 ! 124 ! 54 ! 10 ! 13 ! 23 ! 22 |} == Latvijas izlase == Kopā ar Latvijas hokeja izlasi ir spēlējis šādos turnīros: * Olimpiskās spēles: [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]], [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Pasaules čempionāts hokejā]]: 2000, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2015, 2017 * Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs: 2005, 2009, 2013 * Pasaules čempionāts hokejā U-20 izlasēm: 2000, 2001 * Pasaules čempionāts hokejā U-18 izlasēm: 2000 * Eiropas čempionāts hokejā U-18 izlasēm: 1999 === Statistika olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|SOG|Metieni}} !! {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} |- | [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | PČ | 7 | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 | -1 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 2 | 2 | 1 |- | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 1 | 3 | 0 | 12 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 1 | 1 | 2 | 7 | 0 |- | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | Latvija | PČ | 3 | 0 | 2 | 0 | 0 | 4 | +1 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 2 | 6 | -1 |- | [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | Latvija | PČ | 7 | 0 | 1 | 1 | 0 | 7 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | Latvija | OS | 4 | 0 | 1 | 1 | 0 | | -3 |- | [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 3 | 5 | 2 | | +3 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | Latvija | OS | 5 | 2 | 2 | 4 | 0 | | -1 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | Latvija | PČ | 7 | 0 | 1 | 1 | 25 | | -1 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | Latvija | PČ | 6 | 2 | 1 | 3 | 6 | | 0 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * [http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/12112010-sprukts_khl_lidz_nhl_limenim_vel_talu Sprukts: "Ceturtā maiņa varētu spēlēt vairāk"] == Ārējās saites == {{commonscat|Janis Sprukts|Jānis Sprukts}} {{Sporta ārējās saites|hockey-ref=s/sprukja01|espn=nhl/player/_/id/2193/janis-sprukts|nhl=8468714}} * [http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/janis-sprukts Rīgas "Dinamo" profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100126040748/http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/janis-sprukts |date={{dat|2010|01|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100519022115/http://statistika.lhf.lv/lv/nationalteam/103/players/6150/ Latvijas Hokeja federācijas profils] {{Rīgas "Dinamo" sastāvs}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{Latvija 2014 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2013}} {{LV sastāvs PČH 2012}} {{LV sastāvs PČH 2010}} {{LV sastāvs OSH 2010}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2009}} {{LV sastāvs PČH 2008}} {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs PČH 2006}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2000}} }} {{DEFAULTSORT:Sprukts, Janis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:HK Ogres "Essamika" spēlētāji]] [[Kategorija:ASK/Ogres spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Kurbada spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:SM līgas čempioni]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]] dlsbetfy546o79ttv65ckzkllzvk426 0 18324 4470415 4361228 2026-05-19T14:50:03Z ~2026-30093-74 145652 jshgkhdk 4470415 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pelēko vilku|Vilks (nozīmju atdalīšana)|vilks}} {{BioTakso infokaste | attēls = Front view of a resting Canis lupus ssp.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Canis | ģints_lv = Suņi | suga = C. lupus | suga_lv = Pelēkais vilks | binomial = Canis lupus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Wolf map.jpg|center|250px]] }} '''Pelēkais vilks''' (''Canis lupus'') jeb vienkārši '''vilks''' ir lielākais [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[plēsējs]]. Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem,<ref name=dog/> [[Latvija]]s teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā [[ledus laikmets|ledus fhgeta]]. [[Latvijas Dabas muzejs]] pelēko vilku ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2014. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/494644-par_gada_dzivnieku_kluvis_pelekais_vilks |title=Par gada dzīvnieku kļuvis pelēkais vilks |access-date={{dat|2015|09|03||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140129060523/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/494644-par_gada_dzivnieku_kluvis_pelekais_vilks }}</ref> Pelēkais tttttti0) vilks ir [[Serbija]]s un [[Turcija]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]]. [[DNS]] pētījumi liecina, ka pelēkais vilks un [[suns]] (''Canis lupus familiaris'') ir viena suga<ref>[http://www.pbs.org/wgbh/evolution/library/01/5/l_015_02.html Evolution of the Dog]</ref> — suns tiek uzskatīts par vilka pasugu, kas no vilka sāka atdalīties, iespējams, jau pirms 100 000 gadiem.<ref>[http://jn.nutrition.org/content/136/7/1927S.full The Evolutionary Basis for the Feeding Behavior of Domestic Dogs (Canis familiaris)]</ref> Pelēkajam vilkam ir ļoti daudz pasugu, apmēram 50, bet visas joprojām nav aprakstītas un izpētītas, to skaits mūsdienās joprojām ir mainīgs. Teritorijās, ko apdzīvo vilki, tie kļūst par galvenajiem plēsējiem. Lai arī pelēkais vilks nespēj tik viegli piemēroties vides izmaiņām kā [[koijots]], tas dzīvo gan [[mežs|mežos]], gan [[tuksnesis|tuksnešos]], gan [[kalns|kalnos]], [[tundra|tundrā]] un [[taiga|taigā]], [[stepe|stepēs]] un [[prērija|prērijās]], pat apdzīvotu vietu tuvumā. Kādreiz vilki apdzīvoja visu [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], tomēr mūsdienās to apdzīvotās teritorijas ir ļoti samazinājušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/3746 |title=Canis lupus (Gray Wolf, Arctic Wolf, Common Wolf, Grey Wolf, Mexican Wolf, Plains Wolf, Timber Wolf, Tundra Wolf, WOLF)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090123182429/http://www.iucnredlist.org/details/3746 }}</ref> [[cilvēks|Cilvēkam]] nekad nav paticis dzīvot kaimiņos ar vilkiem, jo vilki mēdz uzbrukt [[mājlopi]]em un reizēm arī pašiem cilvēkiem, tādēļ tie vienmēr ir medīti un iznīcināti. Mūsdienās ir valstis, kurās vilki tiek saudzēti, ir valstis, kurās tos medī sporta dēļ, bet citur nomedīs ikvienu vilku, kas šķērsos [[cilvēks|cilvēka]] ceļu. == Evolūcija == [[Attēls:Patriofelis22DB.jpg|thumb|left|220px|Aizvēsturiskais [[kreodonts]] (''Creodonta'')]] Vissenākie zināmie pelēkā vilka priekšteci ir bijuši aizvēsturiskie [[kreodonti]] (''Creodonta''), kas dzīvoja [[ziemeļu puslode]]s teritorijās pirms 100—120 miljoniem gadu. Pirms apmēram 55 miljoniem gadu no kreodontiem attīstījās visas senās [[suņveidīgie|suņveidīgo]] dzīvnieku grupas. Plēsēju [[Ģints (bioloģija)|ģints]] ''[[Miacis]]'' kļuva par [[suņi|suņu]] un vilku līnijas priekštečiem.<ref name=mac>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.macalester.edu/~montgomery/GrayWolfExtra.html |title=Gray Wolf Evolution |access-date={{dat|2014|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130619134844/http://www.macalester.edu/~montgomery/GrayWolfExtra.html }}</ref> ''Miacis'' ģintī bija vairākas sugas, kas dzīvoja pirms 30—40 miljoniem gadu. Senie suņveidīgie plēsēji bija daudz mazāki nekā mūsdienu vilki, tiem bija īsas kājas un plastiski, kustīgi ķermeņi. Apmēram pirms 15—30 miljoniem gadu šī aizvēsturiskā grupa sadalījās divās jaunās ģintīs — ''[[Cynodesmus]]'' un ''[[Tomarctus]]''. Senā ''Tomarctus'' ģints kļuva par [[lapsas|lapsu]] un vilku priekštečiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wolfhowl.org/subspecies.php |title=Lupine Evolution, Species, and Subspecies |access-date={{dat|2012|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121018052141/http://www.wolfhowl.org/subspecies.php |archivedate={{dat|2012|10|18||bez}} }}</ref> Attīstījās suņveidīgi plēsēji ar garākām kājām, kompaktākiem ķermeņiem, īsākām astēm un mazākiem pirkstiem.<ref name=mac/> [[miocēns|Miocēna]] laikā pirms 4,5—9 miljoniem gadu no kopējā lapsu un vilku priekšteča nodalījās vilku senais priekštecis, bet pirms 1,8 miljoniem gadu [[Ziemeļamerika]]s kontinentā vilki nodalījās no [[koijoti]]em.<ref name=mac/> Šie senie vilki izskatījās ļoti līdzīgi mūsdienu vilkiem. No Ziemeļamerikas vilki šķērsoja [[Beringa jūras šaurums|Beringa jūras šaurumu]], kas tajos laikos vēl bija sauszeme un sasniedza [[Eirāzija|Eirāziju]], kur attīstījās par pelēko vilku pirms 130 000—300 000 gadiem, tad vēlreiz atgriezās Ziemeļamerikā.<ref name=dog>[http://books.google.lv/books?id=h9rsmyaywPUC&pg=PT168&lpg=PT168&dq=Canis+lupus+evolution+300+000&source=bl&ots=2FhEbiG2Wi&sig=7SojqO2PnXLOqXIAS_1HAF9xwJg&hl=lv&sa=X&ei=m9TjUtf6CMSS4AS06YC4CQ&redir_esc=y#v=onepage&q=Canis%20lupus%20evolution%20300%20000&f=false Dog Behaviour, Evolution, and Cognition]</ref> Toties senie vilki, kas bija palikuši Ziemeļamerikā, attīstījās par citām vilku sugām.<ref name=mac/> == Izskats == [[Attēls:Canis lupus pup closeup.jpg|thumb|250px]] Pelēkā vilka auguma izmēri ir ļoti dažādi, atkarībā no pasugas un kādā [[bioma|biomā]] tas dzīvo. Augstums skaustā variē no 60 līdz 95 cm, svars 20—68 kg. Vilks ir lielākais suņu ģints savvaļas dzīvnieks. Lielākie vilki dzīvo [[Aļaska|Aļaskā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Smagākie nomedītie vilki ir datēti Aļaskā (79 kg) un [[Ukraina|Ukrainā]] (86 kg). Mazākie pelēkie vilki ir [[arābu vilks|arābu vilki]], arābu vilka mātīte var svērt pat tikai 10 kg. Visiem pelēkajiem vilkiem mātītes ir vieglākas par tēviņiem apmēram par 20%. Mātītēm ir arī šaurāki purni un galvas, nedaudz īsākas kājas un mazāk masīvi pleci. Kopumā visiem vilkiem ir spēcīgs augums, ar paaugstinātu skaustu, garām, spēcīgām kājām un izteikti kuplu asti. Ķermeņa garums ir robežās no 1,3 līdz 2 metriem, mērot no degungala līdz astes galam. [[Aste]]s garums parasti ir viena ceturtā daļa no visa ķermeņa garuma. Pelēkā vilka [[skelets]] ir būvēts tā, lai tas spētu ilgi un nenogurstoši skriet. Vilki var ilgstoši skriet ar ātrumu 10 km/h, īsās distancēs ātrums var sasniegt 65 km/h. Ir zinātnieku datēts vilku mātītes lēciens, uzbrūkot medījumam, kas sasniedza 7 metrus. Pelēkā vilka kājas ir piemērotas iešanai pa jebkādām virsmām, vilks ļoti labi var skriet pa [[sniegs|sniegu]]. Starp pirkstiem ir neliela [[āda]]s kroka, kas veido [[plezna]]s efektu. Priekškājas ir lielākas nekā pakaļkājas. Pelēkajam vilkam, atšķirībā no koijota un suņa, karstumā nesvīst ķepas. Vilka kažoks ir dubults, ar blīvu un siltu pavilnu, un garākiem, asākiem akotmatiem, kas lieliski sargā no [[lietus]], sniega un dubļiem. Pavasarī vilks nomet pavilnu. Pavilna parasti ir pelēka, neatkarīgi no tā, kādi ir akotmati, kas variē no pelēkas līdz pelēkbrūnai un brūnai krāsai. == Ieradumi == Vilks ir bara dzīvnieks. Vientuļi vilki mēdz būt ļoti reti. Vientuļnieki parasti ir veci dzīvnieki, kas izdzīti no bara vai jauni tēviņi, kas meklē savu teritoriju. Vilku bars nav tik kompakts un vienots kā [[Āfrikas savvaļas suns|Āfrikas savvaļas suņiem]] vai [[hiēna|hiēnām]], bet ir noturīgāks nekā [[koijots|koijotu]] bars. Parasti barā dzīvo pieaugušu vilku pāris un viņu bērni, visi bara locekļi ir viena ģimene. Vilki sasniedz dzimumbriedumu tikai divu gadu vecumā. Visi palīdz audzināt mazos kucēnus. Bara lielums ir mainīgs, ko nosaka vairāki faktori: vilku vecums, individuālās īpašības un barības daudzums teritorijā. Barā var būt līdz 20 vilkiem. Reizēm mēdz būt ļoti lieli bari: 1967. gadā Aļaskā tika reģistrēts vilku bars ar 36 īpatņiem. Lielākā daļa vilku pāru ir monogāmi, bet ir arī izņēmumi. Jaunākie vilki pakļaujas saviem vecākiem. Sasniedzot dzimumbriedumu, tie pamet baru. Ir zināmi atgadījumi nebrīvē, kad, vilku baram pieaugot, meita nogalina māti vai dēls nogalina tēvu, un vecākie bērni pārņem bara vadību. Savvaļā jaunie vilki meklē savu pāri un teritoriju. Vilki, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, mēdz nogalināt vājākos savā barā, piemēram, kucēnu [[epilepsija|epileptiķi]] vai lamatu sakropļotu, sašautu vai citādi savainotu vilku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://conservationinstitute.org/pcn/pcn_gray_wolf.htm |title=conservation institute fish wildlife habitat at conservationinstitute.org<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|28||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081230222851/http://conservationinstitute.org/pcn/pcn_gray_wolf.htm }}</ref> [[Attēls:Wolf 610.JPG|thumb|250px]] Katram baram ir sava teritorija, kas sasniedz 200 km². Vilku bars nepārtraukti pārvietojas, lai medītu. Katru dienu tas pārskata apmēram 9% no teritorijas — apmēram 25 km dienā. Bars necieš nepazīstamus vilkus savā teritorijā. Satiekoties ar svešinieku, tas parasti tiek nokosts. Teritorijas robežas tiek iezīmētas ar urīnu, kā arī vokāli — gaudojot. Gaudošana norāda bara izmēru un atrašanās vietu. Pēc tās vilki var izskaitļot teritorijai pieguļošo "buferzonu", lai izvairītos no sadursmēm. Vientuļš vilks reti atbild ar gaudošanu, tas klusējot izvēlas sev drošāko ceļu. Reizi gadā vilkiem piedzimst kucēni. Tēviņam reizēm ir vairākas mātītes ([[harēms]]), tad metieni ir vairāki. Grūsnības periods ilgst 60—75 dienas. Parasti piedzimst 4—7 akli un kurli kucēni. Kucēni dzimst midzenī, kas tiek ierīkots attālākās [[mežs|meža]] nomalēs, [[sala|salās]], [[purvs|purvu]] malās. Bieži vilku midzeņi ir sastopami iedobēs zem kritušiem kokiem, retāk tiek izmantotas citu dzīvnieku izveidotās alas. Tas parasti atrodas [[ūdens]] tuvumā. Midzenī kucēni paliek apmēram 2 mēnešus. Vilki aug lēnāk nekā koijoti vai savvaļas suņi. Mātīte baro kucēnus ar [[piens|pienu]] apmēram 2 nedēļas. Pirmās nedēļas mātīte paliek pie bērniem, bet bars tos apgādā ar barību. Kad kucēni ir 2 mēnešus veci, tos sāk ņemt līdzi, bet atstāj kādā klusākā vietā, kamēr pieaugušie medī. Ar kucēniem vienmēr paliek kāds pieaugušais — "aukle", kas tos pieskata. Pēc dažām nedēļām tiem jau atļauj piedalīties medībās, ja tie spēj izskriet līdzi.<ref>[http://www.wolf.org/wolves/learn/basic/biology/pupdevelopment.asp International Wolf Center Learn - Wolf Pup Development<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Vilki savvaļā dzīvo 6—10 gadus, nebrīvē tie var nodzīvot divreiz ilgāk. Kucēni bieži nesasniedz briedumu, jo var nomirt tādēļ, ka trūkst barības, tie var krist par upuri [[Lāču dzimta|lāčiem]], [[tīģeris|tīģeriem]] vai citiem vilkiem. Vilki ir tipiski [[gaļēdāji]], kas augu barību lieto tikai izņēmuma kārtā. Tie galvenokārt medī [[stirna]]s, [[staltbriedis|staltbriežus]], [[meža cūka]]s un mājlopus — [[aita]]s, [[kaza]]s, teļus, kā arī citus mazos [[mājdzīvnieki|mājdzīvniekus]] — [[vista]]s, [[kaķis|kaķus]] u.c. Ķer arī sīkākus zīdītājus — [[lapsas]], [[jenotsuns|jenotsuņus]], [[zaķi|zaķus]], [[Bebri|bebrus]], [[pele]]s un [[žurkas]]. Barības trūkuma apstākļos ēd arī kritušus dzīvniekus (maitas). == Vilku izplatība == Vēsturiski vilku izplatība zīdītāju starpā ieņēma otro vietu teritorijas ziņā pēc cilvēka, aptverot [[Ziemeļu puslode]]s lielāko daļu. [[Eiropa|Eiropā]] vilks lielākoties sastopams tikai [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Itālija|Itālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Latvijā šobrīd ir 500—600 vilku.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=48688 TVNET :: Daba - Vilki dzīvo līdzi<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Latvija]]s teritorijā dzīvo [[Eirāzijas pelēkais vilks]] (''Canis lupus lupus''). Āzijā vilki apdzīvo visu ziemeļu daļu — no Krievijas līdz [[Ķīna]]i. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tas sastopams no [[Aļaska]]s līdz [[Meksika]]i. == Vilku sistemātika == {{TaksoSaite|Canidae|Suņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Canis|Suņu ģints}} ** {{TaksoSaite|Canis lupus|Pelēkais vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus ligoni|Aleksandra arhipelāga vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus alces|Aļaskas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus tundrarum|Aļaskas tundras vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus italicus|Apenīnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus arabs|Arābu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus manningi|Bafina salu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus bernardi|Bernarda vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus dingo|Dingo}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus lupus|Eirāzijas pelēkais vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus floridanus|Floridas melnais vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus hattai|Hokaido vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus hodophilax|Honšu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus hudsonicus|Hudzonas līča vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus signatus|Ibērijas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus hallstromi|Jaungvinejas dziedošais suns}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus occidentalis|Kanādas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus fuscus|Kaskādes kalnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus campestris|Kaukāza vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus communis|Krievu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus labradorius|Labradoras vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus mackenzii|Makenzi tundras vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus griseoalbus|Manitobas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus baileyi|Meksikas vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus beothucus|Ņūfaundlendas vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus mogollonensis|Ņūmeksikas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus arctos|Polārais vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus nubilus|Prēriju vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus columbianus|Rietumkanādas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus irremotus|Klinšu kalnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus familiaris|Suns}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus monstrabilis|Teksasas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus chanco|Tibetas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus albus|Tundras vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus crassodon|Vankūveras salu vilks}} Pelēkajam vilkam (''Canis lupus'') ir apmēram 50 pasugas, no kurām aprakstītas 39 pasugas, ieskaitot mājas [[suns|suni]] un [[dingo]]. Bāzes pasuga ir [[Eirāzijas pelēkais vilks]] (''Canis lupus lupus''). Vilku sistemātika nav pabeigta un var tikt laika gaitā mainīta un precizēta. Ir vilku veidi, kurus pēdējā laikā uzskata par atsevišķām sugām, lai gan vēl nesen tās tika uzskatītas par pelēkā vilka pasugām, piemēram, [[sarkanais vilks]] (''Canis rufus''), [[Indijas vilks]] (''Canis pallipes''), [[Himalaju vilks]] (Canis himalayensis), [[Etiopijas vilks]] (''Canis simensis'') un [[Austrumu vilks]] (''Canis lycaon'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://raksti.daba.lv/referaati/2002/AZunna/vilku_refer.html Vilks (Canis lupus L.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081201061310/http://raksti.daba.lv/referaati/2002/AZunna/vilku_refer.html |date={{dat|2008|12|01||bez}} }} * [http://www.filmsforaction.org/watch/how-wolves-change-rivers/#.Uv3vvd1GB3Q.facebook How Wolves Change Rivers] (video) * [https://web.archive.org/web/20080218212750/http://www.endangeredspecieshandbook.org/persecution_wolves2.php Persecution and Hunting] * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/sci/tech/3602741.stm BBC: Claws reveal wolf survival threat] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pelēkie vilki]] [[Kategorija:Suņi]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Austrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] 06zvanm6kf70cebk2ofu5vf0ps3cz71 4470416 4470415 2026-05-19T14:50:36Z ~2026-30093-74 145652 jhghh 4470416 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pelēko vilku|Vilks (nozīmju atdalīšana)|vilks}} {{BioTakso infokaste | attēls = Front view of a resting Canis lupus ssp.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Canis | ģints_lv = Suņi | suga = C. lupus | suga_lv = Pelēkais vilks | binomial = Canis lupus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Wolf map.jpg|center|250px]] }} '''Pelēkais vilks''' (''Canis lupus'') jeb vienkārši '''vilks''' ir lielākais [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[plēsējs]]. Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem,<ref name=dog/> [[Latvija]]s teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā [[ledus laikmets|ledus fhgeta]]. [[Latvijas Dabas muzejs]] pelēko vilku ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2014. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/494644-par_gada_dzivnieku_kluvis_pelekais_vilks |title=Par gada dzīvnieku kļuvis pelēkais vilks |access-date={{dat|2015|09|03||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140129060523/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/494644-par_gada_dzivnieku_kluvis_pelekais_vilks }}</ref> Pelēkais vilks ir [[Serbija]]s un [[Turcija]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]]. [[DNS]] pētījumi liecina, ka pelēkais vilks un [[suns]] (''Canis lupus familiaris'') ir viena suga<ref>[http://www.pbs.org/wgbh/evolution/library/01/5/l_015_02.html Evolution of the Dog]</ref> — suns tiek uzskatīts par vilka pasugu, kas no vilka sāka atdalīties, iespējams, jau pirms 100 000 gadiem.<ref>[http://jn.nutrition.org/content/136/7/1927S.full The Evolutionary Basis for the Feeding Behavior of Domestic Dogs (Canis familiaris)]</ref> Pelēkajam vilkam ir ļoti daudz pasugu, apmēram 50, bet visas joprojām nav aprakstītas un izpētītas, to skaits mūsdienās joprojām ir mainīgs. Teritorijās, ko apdzīvo vilki, tie kļūst par galvenajiem plēsējiem. Lai arī pelēkais vilks nespēj tik viegli piemēroties vides izmaiņām kā [[koijots]], tas dzīvo gan [[mežs|mežos]], gan [[tuksnesis|tuksnešos]], gan [[kalns|kalnos]], [[tundra|tundrā]] un [[taiga|taigā]], [[stepe|stepēs]] un [[prērija|prērijās]], pat apdzīvotu vietu tuvumā. Kādreiz vilki apdzīvoja visu [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], tomēr mūsdienās to apdzīvotās teritorijas ir ļoti samazinājušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/3746 |title=Canis lupus (Gray Wolf, Arctic Wolf, Common Wolf, Grey Wolf, Mexican Wolf, Plains Wolf, Timber Wolf, Tundra Wolf, WOLF)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090123182429/http://www.iucnredlist.org/details/3746 }}</ref> [[cilvēks|Cilvēkam]] nekad nav paticis dzīvot kaimiņos ar vilkiem, jo vilki mēdz uzbrukt [[mājlopi]]em un reizēm arī pašiem cilvēkiem, tādēļ tie vienmēr ir medīti un iznīcināti. Mūsdienās ir valstis, kurās vilki tiek saudzēti, ir valstis, kurās tos medī sporta dēļ, bet citur nomedīs ikvienu vilku, kas šķērsos [[cilvēks|cilvēka]] ceļu. == Evolūcija == [[Attēls:Patriofelis22DB.jpg|thumb|left|220px|Aizvēsturiskais [[kreodonts]] (''Creodonta'')]] Vissenākie zināmie pelēkā vilka priekšteci ir bijuši aizvēsturiskie [[kreodonti]] (''Creodonta''), kas dzīvoja [[ziemeļu puslode]]s teritorijās pirms 100—120 miljoniem gadu. Pirms apmēram 55 miljoniem gadu no kreodontiem attīstījās visas senās [[suņveidīgie|suņveidīgo]] dzīvnieku grupas. Plēsēju [[Ģints (bioloģija)|ģints]] ''[[Miacis]]'' kļuva par [[suņi|suņu]] un vilku līnijas priekštečiem.<ref name=mac>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.macalester.edu/~montgomery/GrayWolfExtra.html |title=Gray Wolf Evolution |access-date={{dat|2014|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130619134844/http://www.macalester.edu/~montgomery/GrayWolfExtra.html }}</ref> ''Miacis'' ģintī bija vairākas sugas, kas dzīvoja pirms 30—40 miljoniem gadu. Senie suņveidīgie plēsēji bija daudz mazāki nekā mūsdienu vilki, tiem bija īsas kājas un plastiski, kustīgi ķermeņi. Apmēram pirms 15—30 miljoniem gadu šī aizvēsturiskā grupa sadalījās divās jaunās ģintīs — ''[[Cynodesmus]]'' un ''[[Tomarctus]]''. Senā ''Tomarctus'' ģints kļuva par [[lapsas|lapsu]] un vilku priekštečiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wolfhowl.org/subspecies.php |title=Lupine Evolution, Species, and Subspecies |access-date={{dat|2012|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121018052141/http://www.wolfhowl.org/subspecies.php |archivedate={{dat|2012|10|18||bez}} }}</ref> Attīstījās suņveidīgi plēsēji ar garākām kājām, kompaktākiem ķermeņiem, īsākām astēm un mazākiem pirkstiem.<ref name=mac/> [[miocēns|Miocēna]] laikā pirms 4,5—9 miljoniem gadu no kopējā lapsu un vilku priekšteča nodalījās vilku senais priekštecis, bet pirms 1,8 miljoniem gadu [[Ziemeļamerika]]s kontinentā vilki nodalījās no [[koijoti]]em.<ref name=mac/> Šie senie vilki izskatījās ļoti līdzīgi mūsdienu vilkiem. No Ziemeļamerikas vilki šķērsoja [[Beringa jūras šaurums|Beringa jūras šaurumu]], kas tajos laikos vēl bija sauszeme un sasniedza [[Eirāzija|Eirāziju]], kur attīstījās par pelēko vilku pirms 130 000—300 000 gadiem, tad vēlreiz atgriezās Ziemeļamerikā.<ref name=dog>[http://books.google.lv/books?id=h9rsmyaywPUC&pg=PT168&lpg=PT168&dq=Canis+lupus+evolution+300+000&source=bl&ots=2FhEbiG2Wi&sig=7SojqO2PnXLOqXIAS_1HAF9xwJg&hl=lv&sa=X&ei=m9TjUtf6CMSS4AS06YC4CQ&redir_esc=y#v=onepage&q=Canis%20lupus%20evolution%20300%20000&f=false Dog Behaviour, Evolution, and Cognition]</ref> Toties senie vilki, kas bija palikuši Ziemeļamerikā, attīstījās par citām vilku sugām.<ref name=mac/> == Izskats == [[Attēls:Canis lupus pup closeup.jpg|thumb|250px]] Pelēkā vilka auguma izmēri ir ļoti dažādi, atkarībā no pasugas un kādā [[bioma|biomā]] tas dzīvo. Augstums skaustā variē no 60 līdz 95 cm, svars 20—68 kg. Vilks ir lielākais suņu ģints savvaļas dzīvnieks. Lielākie vilki dzīvo [[Aļaska|Aļaskā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Smagākie nomedītie vilki ir datēti Aļaskā (79 kg) un [[Ukraina|Ukrainā]] (86 kg). Mazākie pelēkie vilki ir [[arābu vilks|arābu vilki]], arābu vilka mātīte var svērt pat tikai 10 kg. Visiem pelēkajiem vilkiem mātītes ir vieglākas par tēviņiem apmēram par 20%. Mātītēm ir arī šaurāki purni un galvas, nedaudz īsākas kājas un mazāk masīvi pleci. Kopumā visiem vilkiem ir spēcīgs augums, ar paaugstinātu skaustu, garām, spēcīgām kājām un izteikti kuplu asti. Ķermeņa garums ir robežās no 1,3 līdz 2 metriem, mērot no degungala līdz astes galam. [[Aste]]s garums parasti ir viena ceturtā daļa no visa ķermeņa garuma. Pelēkā vilka [[skelets]] ir būvēts tā, lai tas spētu ilgi un nenogurstoši skriet. Vilki var ilgstoši skriet ar ātrumu 10 km/h, īsās distancēs ātrums var sasniegt 65 km/h. Ir zinātnieku datēts vilku mātītes lēciens, uzbrūkot medījumam, kas sasniedza 7 metrus. Pelēkā vilka kājas ir piemērotas iešanai pa jebkādām virsmām, vilks ļoti labi var skriet pa [[sniegs|sniegu]]. Starp pirkstiem ir neliela [[āda]]s kroka, kas veido [[plezna]]s efektu. Priekškājas ir lielākas nekā pakaļkājas. Pelēkajam vilkam, atšķirībā no koijota un suņa, karstumā nesvīst ķepas. Vilka kažoks ir dubults, ar blīvu un siltu pavilnu, un garākiem, asākiem akotmatiem, kas lieliski sargā no [[lietus]], sniega un dubļiem. Pavasarī vilks nomet pavilnu. Pavilna parasti ir pelēka, neatkarīgi no tā, kādi ir akotmati, kas variē no pelēkas līdz pelēkbrūnai un brūnai krāsai. == Ieradumi == Vilks ir bara dzīvnieks. Vientuļi vilki mēdz būt ļoti reti. Vientuļnieki parasti ir veci dzīvnieki, kas izdzīti no bara vai jauni tēviņi, kas meklē savu teritoriju. Vilku bars nav tik kompakts un vienots kā [[Āfrikas savvaļas suns|Āfrikas savvaļas suņiem]] vai [[hiēna|hiēnām]], bet ir noturīgāks nekā [[koijots|koijotu]] bars. Parasti barā dzīvo pieaugušu vilku pāris un viņu bērni, visi bara locekļi ir viena ģimene. Vilki sasniedz dzimumbriedumu tikai divu gadu vecumā. Visi palīdz audzināt mazos kucēnus. Bara lielums ir mainīgs, ko nosaka vairāki faktori: vilku vecums, individuālās īpašības un barības daudzums teritorijā. Barā var būt līdz 20 vilkiem. Reizēm mēdz būt ļoti lieli bari: 1967. gadā Aļaskā tika reģistrēts vilku bars ar 36 īpatņiem. Lielākā daļa vilku pāru ir monogāmi, bet ir arī izņēmumi. Jaunākie vilki pakļaujas saviem vecākiem. Sasniedzot dzimumbriedumu, tie pamet baru. Ir zināmi atgadījumi nebrīvē, kad, vilku baram pieaugot, meita nogalina māti vai dēls nogalina tēvu, un vecākie bērni pārņem bara vadību. Savvaļā jaunie vilki meklē savu pāri un teritoriju. Vilki, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, mēdz nogalināt vājākos savā barā, piemēram, kucēnu [[epilepsija|epileptiķi]] vai lamatu sakropļotu, sašautu vai citādi savainotu vilku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://conservationinstitute.org/pcn/pcn_gray_wolf.htm |title=conservation institute fish wildlife habitat at conservationinstitute.org<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|28||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081230222851/http://conservationinstitute.org/pcn/pcn_gray_wolf.htm }}</ref> [[Attēls:Wolf 610.JPG|thumb|250px]] Katram baram ir sava teritorija, kas sasniedz 200 km². Vilku bars nepārtraukti pārvietojas, lai medītu. Katru dienu tas pārskata apmēram 9% no teritorijas — apmēram 25 km dienā. Bars necieš nepazīstamus vilkus savā teritorijā. Satiekoties ar svešinieku, tas parasti tiek nokosts. Teritorijas robežas tiek iezīmētas ar urīnu, kā arī vokāli — gaudojot. Gaudošana norāda bara izmēru un atrašanās vietu. Pēc tās vilki var izskaitļot teritorijai pieguļošo "buferzonu", lai izvairītos no sadursmēm. Vientuļš vilks reti atbild ar gaudošanu, tas klusējot izvēlas sev drošāko ceļu. Reizi gadā vilkiem piedzimst kucēni. Tēviņam reizēm ir vairākas mātītes ([[harēms]]), tad metieni ir vairāki. Grūsnības periods ilgst 60—75 dienas. Parasti piedzimst 4—7 akli un kurli kucēni. Kucēni dzimst midzenī, kas tiek ierīkots attālākās [[mežs|meža]] nomalēs, [[sala|salās]], [[purvs|purvu]] malās. Bieži vilku midzeņi ir sastopami iedobēs zem kritušiem kokiem, retāk tiek izmantotas citu dzīvnieku izveidotās alas. Tas parasti atrodas [[ūdens]] tuvumā. Midzenī kucēni paliek apmēram 2 mēnešus. Vilki aug lēnāk nekā koijoti vai savvaļas suņi. Mātīte baro kucēnus ar [[piens|pienu]] apmēram 2 nedēļas. Pirmās nedēļas mātīte paliek pie bērniem, bet bars tos apgādā ar barību. Kad kucēni ir 2 mēnešus veci, tos sāk ņemt līdzi, bet atstāj kādā klusākā vietā, kamēr pieaugušie medī. Ar kucēniem vienmēr paliek kāds pieaugušais — "aukle", kas tos pieskata. Pēc dažām nedēļām tiem jau atļauj piedalīties medībās, ja tie spēj izskriet līdzi.<ref>[http://www.wolf.org/wolves/learn/basic/biology/pupdevelopment.asp International Wolf Center Learn - Wolf Pup Development<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Vilki savvaļā dzīvo 6—10 gadus, nebrīvē tie var nodzīvot divreiz ilgāk. Kucēni bieži nesasniedz briedumu, jo var nomirt tādēļ, ka trūkst barības, tie var krist par upuri [[Lāču dzimta|lāčiem]], [[tīģeris|tīģeriem]] vai citiem vilkiem. Vilki ir tipiski [[gaļēdāji]], kas augu barību lieto tikai izņēmuma kārtā. Tie galvenokārt medī [[stirna]]s, [[staltbriedis|staltbriežus]], [[meža cūka]]s un mājlopus — [[aita]]s, [[kaza]]s, teļus, kā arī citus mazos [[mājdzīvnieki|mājdzīvniekus]] — [[vista]]s, [[kaķis|kaķus]] u.c. Ķer arī sīkākus zīdītājus — [[lapsas]], [[jenotsuns|jenotsuņus]], [[zaķi|zaķus]], [[Bebri|bebrus]], [[pele]]s un [[žurkas]]. Barības trūkuma apstākļos ēd arī kritušus dzīvniekus (maitas). == Vilku izplatība == Vēsturiski vilku izplatība zīdītāju starpā ieņēma otro vietu teritorijas ziņā pēc cilvēka, aptverot [[Ziemeļu puslode]]s lielāko daļu. [[Eiropa|Eiropā]] vilks lielākoties sastopams tikai [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Itālija|Itālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Latvijā šobrīd ir 500—600 vilku.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=48688 TVNET :: Daba - Vilki dzīvo līdzi<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Latvija]]s teritorijā dzīvo [[Eirāzijas pelēkais vilks]] (''Canis lupus lupus''). Āzijā vilki apdzīvo visu ziemeļu daļu — no Krievijas līdz [[Ķīna]]i. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tas sastopams no [[Aļaska]]s līdz [[Meksika]]i. == Vilku sistemātika == {{TaksoSaite|Canidae|Suņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Canis|Suņu ģints}} ** {{TaksoSaite|Canis lupus|Pelēkais vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus ligoni|Aleksandra arhipelāga vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus alces|Aļaskas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus tundrarum|Aļaskas tundras vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus italicus|Apenīnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus arabs|Arābu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus manningi|Bafina salu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus bernardi|Bernarda vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus dingo|Dingo}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus lupus|Eirāzijas pelēkais vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus floridanus|Floridas melnais vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus hattai|Hokaido vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus hodophilax|Honšu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus hudsonicus|Hudzonas līča vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus signatus|Ibērijas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus hallstromi|Jaungvinejas dziedošais suns}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus occidentalis|Kanādas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus fuscus|Kaskādes kalnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus campestris|Kaukāza vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus communis|Krievu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus labradorius|Labradoras vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus mackenzii|Makenzi tundras vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus griseoalbus|Manitobas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus baileyi|Meksikas vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus beothucus|Ņūfaundlendas vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus mogollonensis|Ņūmeksikas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus arctos|Polārais vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus nubilus|Prēriju vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus columbianus|Rietumkanādas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus irremotus|Klinšu kalnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus familiaris|Suns}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus monstrabilis|Teksasas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus chanco|Tibetas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus albus|Tundras vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus crassodon|Vankūveras salu vilks}} Pelēkajam vilkam (''Canis lupus'') ir apmēram 50 pasugas, no kurām aprakstītas 39 pasugas, ieskaitot mājas [[suns|suni]] un [[dingo]]. Bāzes pasuga ir [[Eirāzijas pelēkais vilks]] (''Canis lupus lupus''). Vilku sistemātika nav pabeigta un var tikt laika gaitā mainīta un precizēta. Ir vilku veidi, kurus pēdējā laikā uzskata par atsevišķām sugām, lai gan vēl nesen tās tika uzskatītas par pelēkā vilka pasugām, piemēram, [[sarkanais vilks]] (''Canis rufus''), [[Indijas vilks]] (''Canis pallipes''), [[Himalaju vilks]] (Canis himalayensis), [[Etiopijas vilks]] (''Canis simensis'') un [[Austrumu vilks]] (''Canis lycaon'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://raksti.daba.lv/referaati/2002/AZunna/vilku_refer.html Vilks (Canis lupus L.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081201061310/http://raksti.daba.lv/referaati/2002/AZunna/vilku_refer.html |date={{dat|2008|12|01||bez}} }} * [http://www.filmsforaction.org/watch/how-wolves-change-rivers/#.Uv3vvd1GB3Q.facebook How Wolves Change Rivers] (video) * [https://web.archive.org/web/20080218212750/http://www.endangeredspecieshandbook.org/persecution_wolves2.php Persecution and Hunting] * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/sci/tech/3602741.stm BBC: Claws reveal wolf survival threat] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pelēkie vilki]] [[Kategorija:Suņi]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Austrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] 95d2mjgepdeza16gycqreb4uz75lfmx 4470417 4470416 2026-05-19T14:55:30Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30093-74|~2026-30093-74]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 4194773 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pelēko vilku|Vilks (nozīmju atdalīšana)|vilks}} {{BioTakso infokaste | attēls = Front view of a resting Canis lupus ssp.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Canis | ģints_lv = Suņi | suga = C. lupus | suga_lv = Pelēkais vilks | binomial = Canis lupus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Wolf map.jpg|center|250px]] }} '''Pelēkais vilks''' (''Canis lupus'') jeb vienkārši '''vilks''' ir lielākais [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[plēsējs]]. Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem,<ref name=dog/> [[Latvija]]s teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]]. [[Latvijas Dabas muzejs]] pelēko vilku ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2014. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/494644-par_gada_dzivnieku_kluvis_pelekais_vilks |title=Par gada dzīvnieku kļuvis pelēkais vilks |access-date={{dat|2015|09|03||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140129060523/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/494644-par_gada_dzivnieku_kluvis_pelekais_vilks }}</ref> Pelēkais vilks ir [[Serbija]]s un [[Turcija]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]]. [[DNS]] pētījumi liecina, ka pelēkais vilks un [[suns]] (''Canis lupus familiaris'') ir viena suga<ref>[http://www.pbs.org/wgbh/evolution/library/01/5/l_015_02.html Evolution of the Dog]</ref> — suns tiek uzskatīts par vilka pasugu, kas no vilka sāka atdalīties, iespējams, jau pirms 100 000 gadiem.<ref>[http://jn.nutrition.org/content/136/7/1927S.full The Evolutionary Basis for the Feeding Behavior of Domestic Dogs (Canis familiaris)]</ref> Pelēkajam vilkam ir ļoti daudz pasugu, apmēram 50, bet visas joprojām nav aprakstītas un izpētītas, to skaits mūsdienās joprojām ir mainīgs. Teritorijās, ko apdzīvo vilki, tie kļūst par galvenajiem plēsējiem. Lai arī pelēkais vilks nespēj tik viegli piemēroties vides izmaiņām kā [[koijots]], tas dzīvo gan [[mežs|mežos]], gan [[tuksnesis|tuksnešos]], gan [[kalns|kalnos]], [[tundra|tundrā]] un [[taiga|taigā]], [[stepe|stepēs]] un [[prērija|prērijās]], pat apdzīvotu vietu tuvumā. Kādreiz vilki apdzīvoja visu [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], tomēr mūsdienās to apdzīvotās teritorijas ir ļoti samazinājušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/3746 |title=Canis lupus (Gray Wolf, Arctic Wolf, Common Wolf, Grey Wolf, Mexican Wolf, Plains Wolf, Timber Wolf, Tundra Wolf, WOLF)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090123182429/http://www.iucnredlist.org/details/3746 }}</ref> [[cilvēks|Cilvēkam]] nekad nav paticis dzīvot kaimiņos ar vilkiem, jo vilki mēdz uzbrukt [[mājlopi]]em un reizēm arī pašiem cilvēkiem, tādēļ tie vienmēr ir medīti un iznīcināti. Mūsdienās ir valstis, kurās vilki tiek saudzēti, ir valstis, kurās tos medī sporta dēļ, bet citur nomedīs ikvienu vilku, kas šķērsos [[cilvēks|cilvēka]] ceļu. == Evolūcija == [[Attēls:Patriofelis22DB.jpg|thumb|left|220px|Aizvēsturiskais [[kreodonts]] (''Creodonta'')]] Vissenākie zināmie pelēkā vilka priekšteci ir bijuši aizvēsturiskie [[kreodonti]] (''Creodonta''), kas dzīvoja [[ziemeļu puslode]]s teritorijās pirms 100—120 miljoniem gadu. Pirms apmēram 55 miljoniem gadu no kreodontiem attīstījās visas senās [[suņveidīgie|suņveidīgo]] dzīvnieku grupas. Plēsēju [[Ģints (bioloģija)|ģints]] ''[[Miacis]]'' kļuva par [[suņi|suņu]] un vilku līnijas priekštečiem.<ref name=mac>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.macalester.edu/~montgomery/GrayWolfExtra.html |title=Gray Wolf Evolution |access-date={{dat|2014|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130619134844/http://www.macalester.edu/~montgomery/GrayWolfExtra.html }}</ref> ''Miacis'' ģintī bija vairākas sugas, kas dzīvoja pirms 30—40 miljoniem gadu. Senie suņveidīgie plēsēji bija daudz mazāki nekā mūsdienu vilki, tiem bija īsas kājas un plastiski, kustīgi ķermeņi. Apmēram pirms 15—30 miljoniem gadu šī aizvēsturiskā grupa sadalījās divās jaunās ģintīs — ''[[Cynodesmus]]'' un ''[[Tomarctus]]''. Senā ''Tomarctus'' ģints kļuva par [[lapsas|lapsu]] un vilku priekštečiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wolfhowl.org/subspecies.php |title=Lupine Evolution, Species, and Subspecies |access-date={{dat|2012|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121018052141/http://www.wolfhowl.org/subspecies.php |archivedate={{dat|2012|10|18||bez}} }}</ref> Attīstījās suņveidīgi plēsēji ar garākām kājām, kompaktākiem ķermeņiem, īsākām astēm un mazākiem pirkstiem.<ref name=mac/> [[miocēns|Miocēna]] laikā pirms 4,5—9 miljoniem gadu no kopējā lapsu un vilku priekšteča nodalījās vilku senais priekštecis, bet pirms 1,8 miljoniem gadu [[Ziemeļamerika]]s kontinentā vilki nodalījās no [[koijoti]]em.<ref name=mac/> Šie senie vilki izskatījās ļoti līdzīgi mūsdienu vilkiem. No Ziemeļamerikas vilki šķērsoja [[Beringa jūras šaurums|Beringa jūras šaurumu]], kas tajos laikos vēl bija sauszeme un sasniedza [[Eirāzija|Eirāziju]], kur attīstījās par pelēko vilku pirms 130 000—300 000 gadiem, tad vēlreiz atgriezās Ziemeļamerikā.<ref name=dog>[http://books.google.lv/books?id=h9rsmyaywPUC&pg=PT168&lpg=PT168&dq=Canis+lupus+evolution+300+000&source=bl&ots=2FhEbiG2Wi&sig=7SojqO2PnXLOqXIAS_1HAF9xwJg&hl=lv&sa=X&ei=m9TjUtf6CMSS4AS06YC4CQ&redir_esc=y#v=onepage&q=Canis%20lupus%20evolution%20300%20000&f=false Dog Behaviour, Evolution, and Cognition]</ref> Toties senie vilki, kas bija palikuši Ziemeļamerikā, attīstījās par citām vilku sugām.<ref name=mac/> == Izskats == [[Attēls:Canis lupus pup closeup.jpg|thumb|250px]] Pelēkā vilka auguma izmēri ir ļoti dažādi, atkarībā no pasugas un kādā [[bioma|biomā]] tas dzīvo. Augstums skaustā variē no 60 līdz 95 cm, svars 20—68 kg. Vilks ir lielākais suņu ģints savvaļas dzīvnieks. Lielākie vilki dzīvo [[Aļaska|Aļaskā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Smagākie nomedītie vilki ir datēti Aļaskā (79 kg) un [[Ukraina|Ukrainā]] (86 kg). Mazākie pelēkie vilki ir [[arābu vilks|arābu vilki]], arābu vilka mātīte var svērt pat tikai 10 kg. Visiem pelēkajiem vilkiem mātītes ir vieglākas par tēviņiem apmēram par 20%. Mātītēm ir arī šaurāki purni un galvas, nedaudz īsākas kājas un mazāk masīvi pleci. Kopumā visiem vilkiem ir spēcīgs augums, ar paaugstinātu skaustu, garām, spēcīgām kājām un izteikti kuplu asti. Ķermeņa garums ir robežās no 1,3 līdz 2 metriem, mērot no degungala līdz astes galam. [[Aste]]s garums parasti ir viena ceturtā daļa no visa ķermeņa garuma. Pelēkā vilka [[skelets]] ir būvēts tā, lai tas spētu ilgi un nenogurstoši skriet. Vilki var ilgstoši skriet ar ātrumu 10 km/h, īsās distancēs ātrums var sasniegt 65 km/h. Ir zinātnieku datēts vilku mātītes lēciens, uzbrūkot medījumam, kas sasniedza 7 metrus. Pelēkā vilka kājas ir piemērotas iešanai pa jebkādām virsmām, vilks ļoti labi var skriet pa [[sniegs|sniegu]]. Starp pirkstiem ir neliela [[āda]]s kroka, kas veido [[plezna]]s efektu. Priekškājas ir lielākas nekā pakaļkājas. Pelēkajam vilkam, atšķirībā no koijota un suņa, karstumā nesvīst ķepas. Vilka kažoks ir dubults, ar blīvu un siltu pavilnu, un garākiem, asākiem akotmatiem, kas lieliski sargā no [[lietus]], sniega un dubļiem. Pavasarī vilks nomet pavilnu. Pavilna parasti ir pelēka, neatkarīgi no tā, kādi ir akotmati, kas variē no pelēkas līdz pelēkbrūnai un brūnai krāsai. == Ieradumi == Vilks ir bara dzīvnieks. Vientuļi vilki mēdz būt ļoti reti. Vientuļnieki parasti ir veci dzīvnieki, kas izdzīti no bara vai jauni tēviņi, kas meklē savu teritoriju. Vilku bars nav tik kompakts un vienots kā [[Āfrikas savvaļas suns|Āfrikas savvaļas suņiem]] vai [[hiēna|hiēnām]], bet ir noturīgāks nekā [[koijots|koijotu]] bars. Parasti barā dzīvo pieaugušu vilku pāris un viņu bērni, visi bara locekļi ir viena ģimene. Vilki sasniedz dzimumbriedumu tikai divu gadu vecumā. Visi palīdz audzināt mazos kucēnus. Bara lielums ir mainīgs, ko nosaka vairāki faktori: vilku vecums, individuālās īpašības un barības daudzums teritorijā. Barā var būt līdz 20 vilkiem. Reizēm mēdz būt ļoti lieli bari: 1967. gadā Aļaskā tika reģistrēts vilku bars ar 36 īpatņiem. Lielākā daļa vilku pāru ir monogāmi, bet ir arī izņēmumi. Jaunākie vilki pakļaujas saviem vecākiem. Sasniedzot dzimumbriedumu, tie pamet baru. Ir zināmi atgadījumi nebrīvē, kad, vilku baram pieaugot, meita nogalina māti vai dēls nogalina tēvu, un vecākie bērni pārņem bara vadību. Savvaļā jaunie vilki meklē savu pāri un teritoriju. Vilki, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, mēdz nogalināt vājākos savā barā, piemēram, kucēnu [[epilepsija|epileptiķi]] vai lamatu sakropļotu, sašautu vai citādi savainotu vilku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://conservationinstitute.org/pcn/pcn_gray_wolf.htm |title=conservation institute fish wildlife habitat at conservationinstitute.org<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|28||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081230222851/http://conservationinstitute.org/pcn/pcn_gray_wolf.htm }}</ref> [[Attēls:Wolf 610.JPG|thumb|250px]] Katram baram ir sava teritorija, kas sasniedz 200 km². Vilku bars nepārtraukti pārvietojas, lai medītu. Katru dienu tas pārskata apmēram 9% no teritorijas — apmēram 25 km dienā. Bars necieš nepazīstamus vilkus savā teritorijā. Satiekoties ar svešinieku, tas parasti tiek nokosts. Teritorijas robežas tiek iezīmētas ar urīnu, kā arī vokāli — gaudojot. Gaudošana norāda bara izmēru un atrašanās vietu. Pēc tās vilki var izskaitļot teritorijai pieguļošo "buferzonu", lai izvairītos no sadursmēm. Vientuļš vilks reti atbild ar gaudošanu, tas klusējot izvēlas sev drošāko ceļu. Reizi gadā vilkiem piedzimst kucēni. Tēviņam reizēm ir vairākas mātītes ([[harēms]]), tad metieni ir vairāki. Grūsnības periods ilgst 60—75 dienas. Parasti piedzimst 4—7 akli un kurli kucēni. Kucēni dzimst midzenī, kas tiek ierīkots attālākās [[mežs|meža]] nomalēs, [[sala|salās]], [[purvs|purvu]] malās. Bieži vilku midzeņi ir sastopami iedobēs zem kritušiem kokiem, retāk tiek izmantotas citu dzīvnieku izveidotās alas. Tas parasti atrodas [[ūdens]] tuvumā. Midzenī kucēni paliek apmēram 2 mēnešus. Vilki aug lēnāk nekā koijoti vai savvaļas suņi. Mātīte baro kucēnus ar [[piens|pienu]] apmēram 2 nedēļas. Pirmās nedēļas mātīte paliek pie bērniem, bet bars tos apgādā ar barību. Kad kucēni ir 2 mēnešus veci, tos sāk ņemt līdzi, bet atstāj kādā klusākā vietā, kamēr pieaugušie medī. Ar kucēniem vienmēr paliek kāds pieaugušais — "aukle", kas tos pieskata. Pēc dažām nedēļām tiem jau atļauj piedalīties medībās, ja tie spēj izskriet līdzi.<ref>[http://www.wolf.org/wolves/learn/basic/biology/pupdevelopment.asp International Wolf Center Learn - Wolf Pup Development<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Vilki savvaļā dzīvo 6—10 gadus, nebrīvē tie var nodzīvot divreiz ilgāk. Kucēni bieži nesasniedz briedumu, jo var nomirt tādēļ, ka trūkst barības, tie var krist par upuri [[Lāču dzimta|lāčiem]], [[tīģeris|tīģeriem]] vai citiem vilkiem. Vilki ir tipiski [[gaļēdāji]], kas augu barību lieto tikai izņēmuma kārtā. Tie galvenokārt medī [[stirna]]s, [[staltbriedis|staltbriežus]], [[meža cūka]]s un mājlopus — [[aita]]s, [[kaza]]s, teļus, kā arī citus mazos [[mājdzīvnieki|mājdzīvniekus]] — [[vista]]s, [[kaķis|kaķus]] u.c. Ķer arī sīkākus zīdītājus — [[lapsas]], [[jenotsuns|jenotsuņus]], [[zaķi|zaķus]], [[Bebri|bebrus]], [[pele]]s un [[žurkas]]. Barības trūkuma apstākļos ēd arī kritušus dzīvniekus (maitas). == Vilku izplatība == Vēsturiski vilku izplatība zīdītāju starpā ieņēma otro vietu teritorijas ziņā pēc cilvēka, aptverot [[Ziemeļu puslode]]s lielāko daļu. [[Eiropa|Eiropā]] vilks lielākoties sastopams tikai [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Itālija|Itālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Latvijā šobrīd ir 500—600 vilku.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=48688 TVNET :: Daba - Vilki dzīvo līdzi<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Latvija]]s teritorijā dzīvo [[Eirāzijas pelēkais vilks]] (''Canis lupus lupus''). Āzijā vilki apdzīvo visu ziemeļu daļu — no Krievijas līdz [[Ķīna]]i. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tas sastopams no [[Aļaska]]s līdz [[Meksika]]i. == Vilku sistemātika == {{TaksoSaite|Canidae|Suņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Canis|Suņu ģints}} ** {{TaksoSaite|Canis lupus|Pelēkais vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus ligoni|Aleksandra arhipelāga vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus alces|Aļaskas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus tundrarum|Aļaskas tundras vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus italicus|Apenīnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus arabs|Arābu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus manningi|Bafina salu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus bernardi|Bernarda vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus dingo|Dingo}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus lupus|Eirāzijas pelēkais vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus floridanus|Floridas melnais vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus hattai|Hokaido vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus hodophilax|Honšu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus hudsonicus|Hudzonas līča vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus signatus|Ibērijas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus hallstromi|Jaungvinejas dziedošais suns}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus occidentalis|Kanādas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus fuscus|Kaskādes kalnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus campestris|Kaukāza vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus communis|Krievu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus labradorius|Labradoras vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus mackenzii|Makenzi tundras vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus griseoalbus|Manitobas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus baileyi|Meksikas vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus beothucus|Ņūfaundlendas vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus mogollonensis|Ņūmeksikas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus arctos|Polārais vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus nubilus|Prēriju vilks}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus columbianus|Rietumkanādas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus irremotus|Klinšu kalnu vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus familiaris|Suns}} *** †{{TaksoSaite|Canis lupus monstrabilis|Teksasas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus chanco|Tibetas vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus albus|Tundras vilks}} *** {{TaksoSaite|Canis lupus crassodon|Vankūveras salu vilks}} Pelēkajam vilkam (''Canis lupus'') ir apmēram 50 pasugas, no kurām aprakstītas 39 pasugas, ieskaitot mājas [[suns|suni]] un [[dingo]]. Bāzes pasuga ir [[Eirāzijas pelēkais vilks]] (''Canis lupus lupus''). Vilku sistemātika nav pabeigta un var tikt laika gaitā mainīta un precizēta. Ir vilku veidi, kurus pēdējā laikā uzskata par atsevišķām sugām, lai gan vēl nesen tās tika uzskatītas par pelēkā vilka pasugām, piemēram, [[sarkanais vilks]] (''Canis rufus''), [[Indijas vilks]] (''Canis pallipes''), [[Himalaju vilks]] (Canis himalayensis), [[Etiopijas vilks]] (''Canis simensis'') un [[Austrumu vilks]] (''Canis lycaon'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://raksti.daba.lv/referaati/2002/AZunna/vilku_refer.html Vilks (Canis lupus L.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081201061310/http://raksti.daba.lv/referaati/2002/AZunna/vilku_refer.html |date={{dat|2008|12|01||bez}} }} * [http://www.filmsforaction.org/watch/how-wolves-change-rivers/#.Uv3vvd1GB3Q.facebook How Wolves Change Rivers] (video) * [https://web.archive.org/web/20080218212750/http://www.endangeredspecieshandbook.org/persecution_wolves2.php Persecution and Hunting] * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/sci/tech/3602741.stm BBC: Claws reveal wolf survival threat] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pelēkie vilki]] [[Kategorija:Suņi]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Austrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] fw72kcg2ub49i6g5f8owx3vzow7et1v 0 18415 4470349 4470315 2026-05-19T12:03:31Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4470349 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1955. gadā dzimušu politiķi|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Bērziņš | attēls = 2024.gada 30.septembris - Senioru diena Saeimā (54032816195).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andris Bērziņš 2024. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1994—1997)</small><br />[[Jaunā partija]] <small>(1997—2002)</small><br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2002—pašlaik)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāte]] | profesija = [[filoloģija|filologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1955|11|26}}) ir latviešu filologs, sabiedriskais darbinieks un politiķis. [[Latvijas Bērnu fonds|Latvijas Bērnu fonda]] vadītājs. Vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts no [[Jaunā partija|Jaunās partijas]], partijas "[[Latvijas Ceļš]]" un [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] sarakstiem, pašlaik [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1955. ɡadā, 1974. gadā beidza mācības [[Rīgas Franču licejs|Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolā]]. 1979. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāti]] [[franču valoda]]s un literatūras specialitātē. Ieguvis filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = CVK | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 | archive-date = {{dat|2016|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160315134209/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 }}</ref> Darbojās komjaunatnē,<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimā ievēlēto ZZS pārstāvju biogrāfijas | publisher = Delfi | date = 2002.10.23. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305134817/http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs.<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> === Politiskā darbība === Latvijas politikā iesaistījies kā partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedrs, bija [[Rīgas dome]]s deputāts divos tās sasaukumos (ievēlēts 1994. un 1997. gadā).<ref name="delfi" /> Vēlāk iesaistījies [[Jaunā partija|Jaunajā partijā]], no kuras saraksta 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. Strādājis Eiropas lietu komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc Jaunās partijas Saeimas frakcijas izjukšanas 2002. gadā kļuvis par neatkarīgo deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> Kā bezpartijisks kandidāts iekļauts [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanu]] sarakstā, ievēlēts [[8. Saeima|8. Saeimā]]. Vēlāk iestājies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. Kā deputāts bijis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Sociālo un darba lietu komisijas biedrs. Vadīja Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 8. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> 2004. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts (tāpat arī [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] pēc dažiem gadiem). 2006. gadā ticis [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 9. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|05|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|05|01||bez}} }}</ref> [[2010. gads|2010]]. gadā ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas deputāts Andris Bērziņš ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu | publisher = CP LZS | date = 2010.08.03. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.lzs.lv/?menu_id_s=hf57ce&sub_m=1&id_d=vgftr6&r_id=1344}}</ref> 2010. gada oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kandidēja no ZZS saraksta. Tajā pašā gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]], kas kļuva par septīto Saeimas sasaukumu, kurā viņš darbojies. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. == Privātā dzīve == Andris Bērziņš ir precējies, laulībā dzimusi meita.<ref name="delfi" /> == Atsauces == {{Commons category|Andris Bērziņš (Politician)|Andris Bērziņš}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Rīgas dome 1997}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 6wu4k7kwmzu741p7vxb210fvf1rvscy 4470355 4470349 2026-05-19T12:17:36Z Pirags 3757 4470355 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1955. gadā dzimušu politiķi|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Bērziņš | attēls = 2024.gada 30.septembris - Senioru diena Saeimā (54032816195).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andris Bērziņš 2024. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1994—1997)</small><br />[[Jaunā partija]] <small>(1997—2002)</small><br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2002—pašlaik)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāte]] | profesija = [[filoloģija|filologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1955|11|26}}) ir latviešu filologs, sabiedriskais darbinieks un politiķis. [[Latvijas Bērnu fonds|Latvijas Bērnu fonda]] vadītājs. Vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts no [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] un [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] sarakstiem, pašlaik [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1955. ɡadā, 1974. gadā beidza mācības [[Rīgas Franču licejs|Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolā]]. 1979. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāti]] [[franču valoda]]s un literatūras specialitātē. Ieguvis filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = CVK | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 | archive-date = {{dat|2016|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160315134209/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 }}</ref> Darbojās komjaunatnē,<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimā ievēlēto ZZS pārstāvju biogrāfijas | publisher = Delfi | date = 2002.10.23. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305134817/http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs.<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> === Politiskā darbība === Latvijas politikā iesaistījies kā partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedrs, bija [[Rīgas dome]]s deputāts divos tās sasaukumos (ievēlēts 1994. un 1997. gadā).<ref name="delfi" /> Vēlāk iesaistījies [[Jaunā partija|Jaunajā partijā]], no kuras saraksta 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. Strādāja Eiropas lietu komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc Jaunās partijas Saeimas frakcijas izjukšanas 2002. gadā kļuva par neatkarīgo deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> Kā bezpartijisku kandidātu viņu iekļāva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanu]] sarakstā, ievēlēts par [[8. Saeima]]s deputātu, iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. Kā deputāts bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Sociālo un darba lietu komisijas biedrs. Vadīja Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 8. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> 2004. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts (tāpat arī [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] pēc dažiem gadiem). 2006. gadā ticis [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 9. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|05|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|05|01||bez}} }}</ref> [[2010. gads|2010]]. gadā ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas deputāts Andris Bērziņš ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu | publisher = CP LZS | date = 2010.08.03. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.lzs.lv/?menu_id_s=hf57ce&sub_m=1&id_d=vgftr6&r_id=1344}}</ref> 2010. gada oktobrī viņu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu, bet 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] par [[11. Saeima]]s deputātu. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kandidēja no ZZS saraksta. Tajā pašā gadā viņu [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. Kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2022. gadā viņu septīto reizi par Saeimas deputātu. Pēc [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēšanas]] par [[14. Saeima]]s deputātu viņš bija Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. == Privātā dzīve == Andris Bērziņš ir precējies, laulībā dzimusi meita.<ref name="delfi" /> == Atsauces == {{Commons category|Andris Bērziņš (Politician)|Andris Bērziņš}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Rīgas dome 1997}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 6i092gisjjapako1si4e889vdjb01ko 4470375 4470355 2026-05-19T12:43:56Z Pirags 3757 /* Notikumi */ pap 4470375 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1955. gadā dzimušu politiķi|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Bērziņš | attēls = 2024.gada 30.septembris - Senioru diena Saeimā (54032816195).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andris Bērziņš 2024. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1994—1997)</small><br />[[Jaunā partija]] <small>(1997—2002)</small><br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2002—pašlaik)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāte]] | profesija = [[filoloģija|filologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1955|11|26}}) ir latviešu filologs, sabiedriskais darbinieks un politiķis. [[Latvijas Bērnu fonds|Latvijas Bērnu fonda]] vadītājs. Vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts no [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] un [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] sarakstiem, pašlaik [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1955. ɡadā, 1974. gadā beidza mācības [[Rīgas Franču licejs|Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolā]]. 1979. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāti]] [[franču valoda]]s un literatūras specialitātē. Ieguva filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = CVK | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 | archive-date = {{dat|2016|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160315134209/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 }}</ref> Darbojās komjaunatnē,<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimā ievēlēto ZZS pārstāvju biogrāfijas | publisher = Delfi | date = 2002.10.23. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305134817/http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības]] CK sekretārs darbam ar skolu jaunatni, [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs.<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> === Politiskā darbība === Latvijas politikā iesaistījies kā partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedrs, bija [[Rīgas dome]]s deputāts divos tās sasaukumos (ievēlēts 1994. un 1997. gadā).<ref name="delfi" /> Vēlāk iesaistījies [[Jaunā partija|Jaunajā partijā]], no kuras saraksta 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. Strādāja Eiropas lietu komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc Jaunās partijas Saeimas frakcijas izjukšanas 2002. gadā kļuva par neatkarīgo deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> Kā bezpartijisku kandidātu viņu iekļāva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanu]] sarakstā, ievēlēts par [[8. Saeima]]s deputātu, iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. Kā deputāts bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Sociālo un darba lietu komisijas biedrs. Vadīja Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 8. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> 2004. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts (tāpat arī [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] pēc dažiem gadiem). 2006. gadā ticis [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 9. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|05|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|05|01||bez}} }}</ref> [[2010. gads|2010]]. gadā ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas deputāts Andris Bērziņš ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu | publisher = CP LZS | date = 2010.08.03. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.lzs.lv/?menu_id_s=hf57ce&sub_m=1&id_d=vgftr6&r_id=1344}}</ref> 2010. gada oktobrī viņu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu, bet 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] par [[11. Saeima]]s deputātu. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kandidēja no ZZS saraksta. Tajā pašā gadā viņu [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. Kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2022. gadā viņu septīto reizi par Saeimas deputātu. Pēc [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēšanas]] par [[14. Saeima]]s deputātu viņš bija Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. == Privātā dzīve == Andris Bērziņš ir precējies, laulībā dzimusi meita.<ref name="delfi" /> == Atsauces == {{Commons category|Andris Bērziņš (Politician)|Andris Bērziņš}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Rīgas dome 1997}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] c3zicd15fkrr7vli528nfbo0x4yluq2 4470376 4470375 2026-05-19T12:45:31Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4470376 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1955. gadā dzimušu politiķi|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Bērziņš | attēls = 2024.gada 30.septembris - Senioru diena Saeimā (54032816195).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andris Bērziņš 2024. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1994—1997)</small><br />[[Jaunā partija]] <small>(1997—2002)</small><br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2002—pašlaik)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāte]] | profesija = [[filoloģija|filologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1955|11|26}}) ir latviešu filologs, sabiedriskais darbinieks un politiķis. [[Latvijas Bērnu fonds|Latvijas Bērnu fonda]] vadītājs. Vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts no [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] un [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] sarakstiem, pašlaik [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1955. ɡadā, 1974. gadā beidza mācības [[Rīgas Franču licejs|Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolā]]. 1979. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāti]] [[franču valoda]]s un literatūras specialitātē. Ieguva filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = CVK | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 | archive-date = {{dat|2016|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160315134209/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 }}</ref> Darbojās komjaunatnē,<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimā ievēlēto ZZS pārstāvju biogrāfijas | publisher = Delfi | date = 2002.10.23. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305134817/http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības]] CK sekretārs darbam ar skolu jaunatni, [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs.<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> === Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas === Latvijas politikā iesaistījies kā partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedrs, bija [[Rīgas dome]]s deputāts divos tās sasaukumos (ievēlēts 1994. un 1997. gadā).<ref name="delfi" /> Vēlāk iesaistījies [[Jaunā partija|Jaunajā partijā]], no kuras saraksta 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. Strādāja Eiropas lietu komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc Jaunās partijas Saeimas frakcijas izjukšanas 2002. gadā kļuva par neatkarīgo deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> Kā bezpartijisku kandidātu viņu iekļāva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanu]] sarakstā, ievēlēts par [[8. Saeima]]s deputātu, iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. Kā deputāts bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Sociālo un darba lietu komisijas biedrs. Vadīja Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 8. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> 2004. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts (tāpat arī [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] pēc dažiem gadiem). 2006. gadā ticis [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 9. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|05|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|05|01||bez}} }}</ref> [[2010. gads|2010]]. gadā ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas deputāts Andris Bērziņš ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu | publisher = CP LZS | date = 2010.08.03. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.lzs.lv/?menu_id_s=hf57ce&sub_m=1&id_d=vgftr6&r_id=1344}}</ref> 2010. gada oktobrī viņu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu, bet 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] par [[11. Saeima]]s deputātu. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kandidēja no ZZS saraksta. Tajā pašā gadā viņu [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. Kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2022. gadā viņu septīto reizi par Saeimas deputātu. Pēc [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēšanas]] par [[14. Saeima]]s deputātu viņš bija Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. == Privātā dzīve == Andris Bērziņš ir precējies, laulībā dzimusi meita.<ref name="delfi" /> == Atsauces == {{Commons category|Andris Bērziņš (Politician)|Andris Bērziņš}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Rīgas dome 1997}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] b9qqcc70oyzhjfod2b7eubhyyxz8r91 4470378 4470376 2026-05-19T12:47:09Z Pirags 3757 /* Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas */ 4470378 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1955. gadā dzimušu politiķi|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Bērziņš | attēls = 2024.gada 30.septembris - Senioru diena Saeimā (54032816195).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andris Bērziņš 2024. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1994—1997)</small><br />[[Jaunā partija]] <small>(1997—2002)</small><br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2002—pašlaik)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāte]] | profesija = [[filoloģija|filologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1955|11|26}}) ir latviešu filologs, sabiedriskais darbinieks un politiķis. [[Latvijas Bērnu fonds|Latvijas Bērnu fonda]] vadītājs. Vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts no [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] un [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] sarakstiem, pašlaik [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1955. ɡadā, 1974. gadā beidza mācības [[Rīgas Franču licejs|Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolā]]. 1979. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universtitāti]] [[franču valoda]]s un literatūras specialitātē. Ieguva filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = CVK | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 | archive-date = {{dat|2016|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160315134209/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=4&cbutton=78346531245 }}</ref> Darbojās komjaunatnē,<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimā ievēlēto ZZS pārstāvju biogrāfijas | publisher = Delfi | date = 2002.10.23. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305134817/http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-zzs-parstavju-biografijas.d?id=4148205 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības]] CK sekretārs darbam ar skolu jaunatni, [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs.<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> === Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas === Latvijas politikā iesaistījās kā partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedrs, bija [[Rīgas dome]]s deputāts divos tās sasaukumos (ievēlēts 1994. un 1997. gadā).<ref name="delfi" /> Vēlāk iesaistījās [[Jaunā partija|Jaunajā partijā]], no kuras saraksta 1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. Strādāja Eiropas lietu komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc Jaunās partijas Saeimas frakcijas izjukšanas 2002. gadā kļuva par neatkarīgo deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622151444/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> Kā bezpartijisku kandidātu viņu iekļāva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanu]] sarakstā, ievēlēts par [[8. Saeima]]s deputātu, iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. Kā deputāts bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Sociālo un darba lietu komisijas biedrs. Vadīja Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 8. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622153628/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}</ref> 2004. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts (tāpat arī [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] pēc dažiem gadiem). 2006. gadā ticis [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Bērziņš | publisher = 9. Saeima | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=48326621522 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 | archivedate = {{dat|2008|05|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501015017/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=48326621522 |date={{dat|2008|05|01||bez}} }}</ref> [[2010. gads|2010]]. gadā ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas deputāts Andris Bērziņš ievēlēts par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viceprezidentu | publisher = CP LZS | date = 2010.08.03. | accessdate = 2010.08.25 | url = http://www.lzs.lv/?menu_id_s=hf57ce&sub_m=1&id_d=vgftr6&r_id=1344}}</ref> 2010. gada oktobrī viņu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu, bet 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] par [[11. Saeima]]s deputātu. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kandidēja no ZZS saraksta. Tajā pašā gadā viņu [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. Kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2022. gadā viņu septīto reizi par Saeimas deputātu. Pēc [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēšanas]] par [[14. Saeima]]s deputātu viņš kļuva par Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. == Privātā dzīve == Andris Bērziņš ir precējies, laulībā dzimusi meita.<ref name="delfi" /> == Atsauces == {{Commons category|Andris Bērziņš (Politician)|Andris Bērziņš}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Rīgas dome 1997}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] powvs712x249dvgjlxkfacep8m9k9sf 0 20004 4470923 4296048 2026-05-20T11:44:26Z Makenzis 56205 4470923 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0098c9 | nos = ''FC Zürich'' | logo = FC Zurich Logo 2022.svg | pilns = ''Fussballclub Zürich'' | iesauka = ''Der Limmat Club'' <br />(Limmatas klubs)<br />''Züri'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Cīrihe}} | dib = 1896 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | stad = [[Letzigrund stadions]] | ietilp = 26 105 | prez = {{flaga|Šveice}} Ančillo Kanepa | tren = {{flaga|Vācija }} Andrē Breitenreiters | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 10. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = _zurich1617h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _zurich1617a | pattern_b2 = _zurich1617a | pattern_ra2 = _zurich1617a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0b1433 | socks2 = 0b1433 }} '''''Fussballclub Zürich''''', biežāk pazīstams kā '''''FC Zürich''''', '''FCZ''' vai vienkārši '''''Zürich''''', ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Cīrihe]]s. Klubs ir dibināts 1896. gadā, pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Letzigrund stadions|Letzigrund]]'' stadionā, kurš tika rekonstruēts pirms [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]]. ''Zürich'' futbolisti 12 reizes ir izcīnījuši Šveices čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši Šveices kausa izcīņā. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] pusfinālā, kas izdevies divreiz — 1963.—1964. un 1976.—1977. gada sezonās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcz.ch/de/verein/history.htm |language=de |title=Geschichte |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=FC Zürich |archive-date={{dat|2013|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130325222036/http://www.fcz.ch/de/verein/history.htm }}</ref> No 2016. gada jūnija līdz 2020. gadam komandā spēlēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] vārtsargs [[Andris Vaņins]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (13): 1901–02, 1923–24, 1962–63, 1965–66, 1967–68, 1973–74, 1974–75, 1975–76, 1980–81, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2021–2022 ** Vicečempioni (9): 1902–03, 1910–11, 1931–32, 1951–52, 1963–64, 1966–67, 1971–72, 1978–79, 2010–11 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1965–66, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1975–76, 1999–2000, 2004–05, 2013–14, 2015–16, 2017–18 ** Finālisti (1): 1980–81 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1980–81 ** Finālisti (2): 1974–75, 1975–76 * '''Šveices Izaicinājuma līga''' ** Čempioni (1): 2016–17 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Pusfinālisti (2): 1963—64, 1976—77 == Bijušie spēlētāji == * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Jakobs "Kobi" Kūns|Jakobs Kūns]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Renē Botterons]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Frics Kūncli]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Džoans Džampers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Karls Grobs]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Daniels Gigaks]] * [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|20px|Jaunzēlande]] [[Vintons Rufers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Ruedi Elseners]] * [[Attēls:Flag of Burundi.svg|20px|Burundi]] [[Šābani Nonda]] * [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|20px|Nigērija]] [[Rašidi Jekini]] * [[Attēls:Flag of South Africa.svg|20px|Dienvidāfrikas Republika]] [[Šons Bārtlets]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Adrians Ilje]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Frēderiks Čassots]] * [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|20px|Nigērija]] [[Ike Šorunmu]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Marko Paskolo]] * [[Attēls:Flag of Yugoslavia (1946–1992).svg|20px|Dienvidslāvija]] [[Jure Jerkovičs]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Hainzs Lūdi]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Džians-Pjetro Zappa]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Julians Filipesku]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Mihai Tararače]] * [[Attēls:Flag of Sweden.svg|20px|Zviedrija]] [[Jonass Terns]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Hanspeters Cvikers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Francs Peterhanss]] * [[Attēls:Flag of Hungary.svg|20px|Ungārija]][[Attēls:Flag of Spain.svg|20px|Spānija]] [[Ladislao Kubala]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Zürich}} * [http://www.fcz.ch Kluba oficiālā vietne] {{de ikona}} {{fr ikona}} {{en ikona}} * [http://www.suedkurve.ch www.suedkurve.ch] * [http://www.efzezet.ch www.efzezet.ch] * [http://www.fczforum.ch Kluba fanu forums] {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zürich}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Zürich]] lf6hvt9hfj5gexz0tr15adu7ta9qfoh 0 20891 4470410 4450367 2026-05-19T14:24:48Z Makenzis 56205 4470410 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #274288 | nos = ''Olympique Lyonnais'' | logo_links = Olympique Lyonnais logo.svg | logo_izm = 180px | pilns = ''Olympique Lyonnais'' | iesauka = ''Les Gones'' (bērni), <br />''Les Rhodaniens'' (ronieši),<br />''Les Rouge & Bleu'' (sarkanzilie) | pilsēta = {{Vieta|Francija|Liona}} | dib = 1899 | stad = ''[[Parc Olympique Lyonnais]]'' | ietilp = 59 186 | prez = {{flaga|Dienvidkoreja}} Michele Kang | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Paulu Fonseka]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | pattern_la1 = _lyon2526h | pattern_b1 = _lyon2526h | pattern_ra1 = _lyon2526h | pattern_sh1 = _lyon2526h | pattern_so1 = _adidasredl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _lyon2526a | pattern_b2 = _lyon2526a | pattern_ra2 = _lyon2526a | pattern_sh2 = _lyon2526a | pattern_so2 = _lyon2526al | leftarm2 = 010066 | body2 = 010066 | rightarm2 = 010066 | shorts2 = 010066 | socks2 = 010066 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''Lionas "Olympique"''' ({{val|fr|Olympique Lyonnais}}), saukts arī par '''OL''' vai vienkārši '''''Lyon''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Liona|Lionā]], [[Rona-Alpi|Ronas-Alpu]] reģionā. Dibināts [[1899]]. gadā kā ''Racing Club'', spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī — [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada jaunuzceltajā ''[[Parc Olympique Lyonnais]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olweb.fr/en/team/new-stadium-167.html|title=Le parc Olympique Lyonnais|accessdate={{dat|2016|6|9}}|publisher=olweb.fr|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141012132727/http://www.olweb.fr/en/team/new-stadium-167.html|archivedate={{dat|2014|10|12||bez}}}}</ref> ''Olympique'' futbolisti septiņas reizes ir kļuvuši par Francijas čempioniem, kā arī piecas reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olweb.fr/fr/article/le-palmares-par-competitions-23532.html|title=Le palmarès par compétition|accessdate={{dat|2015|10|8}}|publisher=Site officiel de L'Olympique Lyonnais}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs uz {{Dat|2025|9|21|A|bez}}''. {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=SVK|name=[[Dominiks Greifs]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ARG|name=[[Nikolass Taljafiko]]}} {{Fs player|no=5|pos=MF|nat=BEL|name=[[Orels Mangala]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=USA|name=[[Taners Tesmans]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=CZE|name=[[Adams Karabecs]]|other=īrē no [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=FRA|name=[[Korentēns Toliso]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=CZE|name=[[Pavels Šulcs]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BEL|name=[[Maliks Fofana]]}} {{Fs player|no=16|pos=DF|nat=BRA|name=[[Abners Vinisiuss|Abners]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=POR|name=[[Alfonsu Moreira]]}} {{Fs player|no=18|pos=FW|nat=ALG|name=[[Rašids Gezals]]}} {{Fs player|no=19|pos=DF|nat=SEN|name=[[Musa Njakatē]]}} {{Fs player|no=20|pos=FW|nat=URU|name=[[Martins Satriano]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=NED|name=[[Rubens Kluiverts]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ANG|name=[[Klintons Mata]]}} {{Fs player|no=23|pos=MF|nat=ENG|name=[[Tailers Mortons]]}} {{Fs player|no=29|pos=FW|nat=FRA|name=[[Enzo Molebe]]}} {{Fs player|no=32|pos=FW|nat=ENG|name=[[Alehandro Gomess Rodrigess]]}} {{Fs player|no=37|pos=FW|nat=GHA|name=[[Ernests Nuamā]]}} {{Fs player|no=39|pos=MF|nat=FRA|name=[[Matiss De Karvalo]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=FRA|name=[[Remī Dešāms]]}} {{Fs player|no=41|pos=DF|nat=CRO|name=[[Teo Barišičs]]}} {{Fs player|no=44|pos=MF|nat=FRA|name=[[Halīss Merā]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=MLI|name=[[Lasīns Dijara]]}} {{Fs player|no=98|pos=MF|nat=ENG|name=[[Einslijs Meitlends-Nailss]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (7): 2001—02, 2002—03, 2003—04, 2004—05, 2005—06, 2006—07, 2007—08 ** Vicečempioni (5): 1994—95, 2000—01, 2009—10, 2014—15, 2015—16 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1963—64, 1966—67, 1972—73, 2007—08, 2011—12 ** Finālisti (4): 1962—63, 1970—71, 1975—76, 2023—24 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2000—01 ** Finālisti (5): 1995—96, 2006—07, 2011—12, 2013—14, 2019—20 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (8): 1973, 2002, 2003, 2004, 2005, 2006, 2007, 2012 ** Finālisti (4): 1967, 2008, 2015, 2016 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (3): 1950—51, 1953—54, 1988—89 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Pusfinālisti (1): 2009—10 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1997 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.olweb.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{ko ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Lionas "Olympique"]] 145c4fen62g8b2aqsmjzt0xv5fq5mun 0 20966 4470377 4354868 2026-05-19T12:46:44Z Makenzis 56205 4470377 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #EE2722 | nos = ''AS Monaco'' | logo = [[Attēls:Association Sportive de Monaco.png|120px]] | pilns = ''Association Sportive Monaco <br />Football Club'' | iesauka = ''Les Rouges et Blancs'' (Sarkanbaltie) | pilsēta = {{Vieta|Monako}} | dib = 1924 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 23 | stad = [[Luija II stadions]] | ietilp = 18 523 | prez = {{flaga|Krievija}} Dmitrijs Ribolovļevs | tren = {{flaga|Beļģija}} [[Sebastjēns Pokoņoli]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 7. vieta |pattern_la1 = _monaco2526h |pattern_b1 = _monaco2526h |pattern_ra1 = _monaco2526h |pattern_sh1 = _monaco2526h |pattern_so1 = _monaco2526hl |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FF0000 |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = FFFFFF |socks1 = FF0000 |pattern_la2 = _monaco2526a |pattern_b2 = _monaco2526a |pattern_ra2 = _monaco2526a |pattern_sh2 = _monaco2526a |pattern_so2 = _monaco2526al |leftarm2 = 0021c6 |body2 = 0021c6 |rightarm2 = 0021c6 |shorts2 = 0021c6 |socks2 = 0021c6 |pattern_la3 = _monaco2526t |pattern_b3 = _monaco2526t |pattern_ra3 = _monaco2526t |pattern_sh3 = _monaco2526t |pattern_so3 = _monaco2526tl |leftarm3 = eeefc3 |body3 = eeefc3 |rightarm3 = eeefc3 |shorts3 = eeefc3 |socks3 = eeefc3 }} '''''Association Sportive de Monaco Football Club''''' ({{IPA|a.sɔ.sja.sjɔ̃ spɔrtɪv də mɔnaˈkɔ}}), biežāk zināms kā '''''AS Monaco''''' vai vienkārši '''''Monaco''''', ir [[Monako]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Monako|Monako Firstistes]]. Klubs spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola augstākajā līgā]] un ir viens no veiksmīgākajiem klubiem, astoņas reizes uzvarot Francijas čempionātā un piecas reizes [[Coupe de France|Francijas kausā]]. ''Monaco'' regulāri piedalās arī Eiropas klubu turnīros, 1992. gadā sasniedzot [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] finālu, bet 2004. gadā [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] finālu. ''AS Monaco'' ir vienīgais klubs Francijas futbola līgās, kurš neatrodas pašā Francijā, bet gan tās kaimiņvalstī Monako. Kluba veiksmīgākās sezonas bija 1970. un vēlos 1980. gados, kad to vadīja ievērojamie treneri [[Lisjēns Lediks]] un [[Arsēns Vengers]] un klubs bija viens no vadošajiem Eiropā. ''Monaco'' tradicionālās krāsas ir sarkans un balts, kā rezultātā radusies iesauka ''Les Rouge et Blanc'' ({{val|lv|Sarkanbaltie}}). Klubs kopš 1985. gada savas mājas spēles aizvada ''[[Stade Louis II]]'' stadionā, kur ir 18 523 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asmonaco.com/en/article/stade-louis-ii-presentation-62962.html|title=Presentation of the Louis II Stadium|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=AS Monaco FC|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923095948/http://www.asmonaco.com/en/article/stade-louis-ii-presentation-62962.html|archivedate={{dat|2015|09|23||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150923095948/http://www.asmonaco.com/en/article/stade-louis-ii-presentation-62962.html |date={{dat|2015|09|23||bez}} }}</ref> ''Monaco'' ir [[Eiropas Klubu asociācija]]s dalībnieks. Neskatoties uz to, ka Monako pamatiedzīvotāji ir [[monegaski]], šo klubu ir trenējis tikai viens šīs tautības treneris - [[Armāns Forčerio]]. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2025|9|21||bez}}''. {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=FIN|pos=GK|name=[[Lukāšs Hrādeckis]]}} {{Fs player|no= 2|nat=BRA|pos=DF|name=[[Vandersons]]}} {{Fs player|no= 3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Ēriks Daiers]]}} {{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Džordans Teze]]}} {{Fs player|no= 5|nat=GER|pos=DF|name=[[Tilo Kērers]]}} {{Fs player|no= 6|nat=SUI|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]}} {{Fs player|no= 9|nat=USA|pos=FW|name=[[Folarins Balogans]]}} {{Fs player|no=10|nat=RUS|pos=FW|name=[[Aleksandrs Golovins]]}} {{Fs player|no=11|nat=FRA|pos=MF|name=[[Maness Akliušs]]}} {{Fs player|no=12|nat=BRA|pos=DF|name=[[Kaju Enriki]]}} {{Fs player|no=13|nat=FRA|pos=DF|name=[[Kristians Mavisa]]}} {{Fs player|no=14|nat=DEN|pos=FW|name=[[Mika Bierets]]}} {{Fs player|no=15|nat=SEN|pos=MF|name=[[Lamins Kamara]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=16|nat=SUI|pos=GK|name=[[Filips Kēns]]}} {{Fs player|no=17|nat=BEL|pos=MF|name=[[Staniss Idumbo]]}} {{Fs player|no=18|nat=JAP|pos=FW|name=[[Takumi Minamino]]}} {{Fs player|no=19|nat=NGA|pos=FW|name=[[Džordžs Ilenikena]]}} {{Fs player|no=20|nat=FRA|pos=DF|name=[[Kasums Utara]]}} {{Fs player|no=21|nat=FRA|pos=FW|name=[[Likā Mišāls]]}} {{Fs player|no=22|nat=GHA|pos=DF|name=[[Muhameds Salisu]]}} {{Fs player|no=23|nat=FRA|pos=MF|name=[[Aladži Bamba]]}} {{Fs player|no=27|nat=SEN|pos=FW|name=[[Krepins Djata]]}} {{Fs player|no=28|nat=FRA|pos=DF|name=[[Mamadū Kulibalī]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER|pos=FW|name=[[Pariss Brunners]]}} {{Fs player|no=31|nat=ESP|pos=FW|name=[[Ansu Fati]]|other=īrē no [[FC Barcelona|Barcelona]]}} {{Fs player|no=40|nat=FRA|pos=GK|name=[[Žils Stavjeckis]]}} {{Fs player|no=50|nat=FRA|pos=GK|name=[[Janns Ljenārs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (8): 1960–61, 1962–63, 1977–78, 1981–82, 1987–88, 1996–97, 1999–2000, [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016–17]] ** Vicečempioni (8): 1963–64, 1983–84, 1990–91, 1991–92, 2002–03, 2013–14, [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023–24]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1959–60, 1962–63, 1979–80, 1984–85, 1990–91 ** Finālisti (5): 1973–74, 1983–84, 1988–89, 2009–10, 2020–21 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2002–03 ** Finālisti (3): 2000–01, 2016–17, 2017–18 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (4): 1961, 1985, 1997, 2000 ** Finālisti (3): 1960, 2017, 2018 * '''Šarla Drago kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1961 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (1): 2012–13 ** Vicečempioni (3): 1952–53, 1970–71, 1976–77 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): 2003–04 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Finālisti (1): 1991–92 * '''Alpu kauss''' ** Uzvarētāji (3): 1979, 1983, 1984 ** Finālisti (1): 1985 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asmonaco.com/en/history/trophy-room-303.html|title=Trophy Room|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=AS Monaco FC|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151027010700/http://www.asmonaco.com/en/history/trophy-room-303.html|archivedate={{dat|2015|10|27||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://asmonaco.com/ Oficiālā kluba mājaslapa] {{fr ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} {{ru ikona}} {{pt ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Monaco}} [[Kategorija:AS Monaco FC]] [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Monako]] huwumt1u9tuqp84y406eq92ftj6dybi 0 20986 4470878 4296117 2026-05-20T09:36:15Z Makenzis 56205 4470878 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffe500 | bg_color = #0d4689 | nos = ''FC Basel'' | logo = [[Attēls:FC Basel.png|120px]] | pilns = ''Fussball Club Basel 1893'' | iesauka = ''Bebbi'','''FCB'', ''Rotblau'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Bāzele}} | dib = 1893 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 15 | stad = [[Sv. Jakoba Parks]] | ietilp = 38 512 | prez = {{flaga|Šveice}} Reto Baumgartners | tren = {{flaga|Šveice}} [[Fabio Selestini]] | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _basel1011h | pattern_b1 = _basel1011h | pattern_ra1 = _basel1011h | pattern_sh1 = _basel2223h | pattern_so1 = _redtop | leftarm1 = 0000FF | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _basel2223a | pattern_b2 = _basel2223a | pattern_ra2 = _basel2223a | pattern_sh2 = _basel2223a | pattern_so2 = _basel2223a | leftarm2 = E7E0D0 | body2 = E7E0D0 | rightarm2 = E7E0D0 | shorts2 = E7E0D0 | socks2 = E7E0D0 |pattern_la3 = _basel2223t |pattern_b3 = _basel2223t |pattern_ra3 = _basel2223t |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = 000066 |body3 = FFFFFF |rightarm3 = 000066 |shorts3 = 091442 |socks3 = 091442 }} '''''Fussball Club Basel 1893''''', plašāk zināms kā '''''FC Basel''''' vai vienkārši '''''Basel''''', ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bāzele]]s. Klubs ir dibināts [[1893. gads|1893]]. gadā, spēlē [[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Sv. Jakoba Parks|Sv. Jakoba Parka]] stadionā, kur ir 38&nbsp;512 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stadiumguide.com/stjakobpark/ |title=St. Jakob-Park |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=stadiumguide.com }}</ref> ''Basel'' ir viens no titulētākajiem Šveices futbola klubiem, vietējā čempionātā tas uzvarējis 20 reizes. Veiksmīgākais posms klubam bija 1960. un 1970. gadu beigas, kad klubs čempionātā uzvarēja septiņas reizes laika posmā no 1967. līdz 1980. gadam. 1980. gadi bija grūtāks periods, un klubs vairākus gadus pēc kārtas neiekļuva Eiropas klubu turnīros un 1987. gadā izkrita uz zemāku līgu. Augstākajā līgā tas atgriezās 2000. gados un 2002. gadā ieguva titulu pēc 22 gadu pārtraukuma. Ļoti sekmīga klubam ir pēdējā desmitgade. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana [[UEFA Eiropas līga]]s pusfinālā 2012.–2013. gada sezonā. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (21): 1952–53, 1966–67, 1968–69, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 2001–02, 2003–04, 2004–05, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016-17, 2024–25 ** Vicečempioni (10): 1948–49, 1949–50, 1970–71, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2017–18, 2018–19, 2020–21, 2021–22 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1932–33, 1946–47, 1962–63, 1966–67, 1974–75, 2001–02, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2009–10, 2011–12, 2016-17, 2018–19 ** Finālisti (9): 1941–42, 1943–44, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1981–82, 2012–13, 2013–14, 2014–15 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1972 ** Finālisti (1): 1978–79 * '''Alpu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alpencup.html |title=Cup of the Alps |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1969, 1970, 1981 ** Finālisti (4): 1968, 1971, 1974 et 1975 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Pusfinālisti (1): 2012–13 === Komandas sastāvs === {{Dat|26|10|24||bez}}|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fcb.ch/teams/1-mannschaft/spieler/|title=Spieler|trans-title=Players|language=de|publisher=FC Basel|access-date=9 July 2021|archive-date=9 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709185906/https://www.fcb.ch/teams/1-mannschaft/spieler/|dead-url=no}}</ref> {{Fs start|bg=0000fe|color=fe0000}} {{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=SUI|name=[[Mārvins Hics]]}} {{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=SUI|name=[[Nikola Vuiozs (futbolists)|Nikola Vuiozs]]}} {{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=ESP|name=[[Arnau Komass]]}} {{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=TUN|name=[[Mohameds Drāgers]]}} {{Fs player|no= 7|pos=MF|nat=KVX|name=[[Benjamins Kololli]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=POR|name=[[Romário Baró]]|other=<small>īrē no [[FC Porto|Porto]]</small>}} {{Fs player|no= 9|nat=ESP|pos=FW|name=[[Kevins Karloss]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=SUI|name=[[Džerdans Saķiri]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=CIV|name=[[Bēni Traorē]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=SUI|name=[[Mirko Salvi]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=SUI|name=[[Bradlīs Finks]]}} {{Fs player|no=17|pos=DF|nat=SWE|name=[[Džo Mendess]]|other=<small>īrē no [[S.C. Braga|Braga]]</small>}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=GHA|name=[[Emmanuels Essiams]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=CRO|name=[[Marins Šotičeks]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=GEO|name=[[Gabriels Sigva]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=FRA|name=[[Lēo Lerā]]}} {{Fs mid|bg=0000fe|color=fe0000}} {{Fs player|no=23|pos=FW|nat=SUI|name=[[Albians Ajeti]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=NED|name=[[Fins van Brēmens]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=BIH|name=[[Adrians Leons Barišičs]]}} {{Fs player|no=27|pos=DF|nat=SUI|name=[[Kevins Rūjegs]]}} {{Fs player|no=28|pos=DF|nat=FRA|name=[[Ugo Vogel (futbolists)|Ugo Vogels]]}} {{Fs player|no=29|pos=DF|nat=FRA|name=Moussa Cissē}} {{Fs player|no=30|pos=MF|nat=GER|name=[[Antons Kade]]}} {{Fs player|no=31|pos=MF|nat=SUI|name=[[Dominiks Šmids (futbolists, ur. 1998)|Dominiks Šmids]]|other=[[Captain (association football)|captain]]}} {{Fs player|no=32|pos=DF|nat=GHA|name=[[Džonass Adžetej]]}} {{Fs player|no=34|pos=MF|nat=ALB|name=[[Tavlants Džaka]]|other=[[Captain (association football)#Vice-captain|vice-captain]]}} {{Fs player|no=35|pos=FW|nat=SUI|name=[[Roméo Benē]]}} {{Fs player|no=37|pos=MF|nat=SUI|name=[[Leons Avdullahu]]}} {{Fs player|no=39|pos=MF|nat=SUI|name=[[Arlets Žuniors Zē]]}} {{Fs player|no=43|pos=DF|nat=SUI|name=[[Mārvins Akahomens]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|FC Basel}} * [http://www.fcb.ch Kluba oficiālā vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20051201134742/http://www.rotblau.ch/ Rotblau.ch Statistikas vietne] {{de ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080725112718/http://www.ravens.ch/ FC Basel fanu kluba vietne] {{de ikona}} * [http://www.soccerway.com/teams/switzerland/fc-basel/ Soccerway.com profils] {{en ikona}} * [http://www.football.ch/sfl/777819/de/team.aspx football.ch profils] {{de ikona}} {{fr ikona}} {{it ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Basel]] 2taqt9dscn9jzh3vllpq93v9mvrcij6 4470879 4470878 2026-05-20T09:36:34Z Makenzis 56205 /* Komandas sastāvs */ 4470879 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffe500 | bg_color = #0d4689 | nos = ''FC Basel'' | logo = [[Attēls:FC Basel.png|120px]] | pilns = ''Fussball Club Basel 1893'' | iesauka = ''Bebbi'','''FCB'', ''Rotblau'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Bāzele}} | dib = 1893 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 15 | stad = [[Sv. Jakoba Parks]] | ietilp = 38 512 | prez = {{flaga|Šveice}} Reto Baumgartners | tren = {{flaga|Šveice}} [[Fabio Selestini]] | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _basel1011h | pattern_b1 = _basel1011h | pattern_ra1 = _basel1011h | pattern_sh1 = _basel2223h | pattern_so1 = _redtop | leftarm1 = 0000FF | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _basel2223a | pattern_b2 = _basel2223a | pattern_ra2 = _basel2223a | pattern_sh2 = _basel2223a | pattern_so2 = _basel2223a | leftarm2 = E7E0D0 | body2 = E7E0D0 | rightarm2 = E7E0D0 | shorts2 = E7E0D0 | socks2 = E7E0D0 |pattern_la3 = _basel2223t |pattern_b3 = _basel2223t |pattern_ra3 = _basel2223t |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = 000066 |body3 = FFFFFF |rightarm3 = 000066 |shorts3 = 091442 |socks3 = 091442 }} '''''Fussball Club Basel 1893''''', plašāk zināms kā '''''FC Basel''''' vai vienkārši '''''Basel''''', ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bāzele]]s. Klubs ir dibināts [[1893. gads|1893]]. gadā, spēlē [[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Sv. Jakoba Parks|Sv. Jakoba Parka]] stadionā, kur ir 38&nbsp;512 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stadiumguide.com/stjakobpark/ |title=St. Jakob-Park |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=stadiumguide.com }}</ref> ''Basel'' ir viens no titulētākajiem Šveices futbola klubiem, vietējā čempionātā tas uzvarējis 20 reizes. Veiksmīgākais posms klubam bija 1960. un 1970. gadu beigas, kad klubs čempionātā uzvarēja septiņas reizes laika posmā no 1967. līdz 1980. gadam. 1980. gadi bija grūtāks periods, un klubs vairākus gadus pēc kārtas neiekļuva Eiropas klubu turnīros un 1987. gadā izkrita uz zemāku līgu. Augstākajā līgā tas atgriezās 2000. gados un 2002. gadā ieguva titulu pēc 22 gadu pārtraukuma. Ļoti sekmīga klubam ir pēdējā desmitgade. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana [[UEFA Eiropas līga]]s pusfinālā 2012.–2013. gada sezonā. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (21): 1952–53, 1966–67, 1968–69, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 2001–02, 2003–04, 2004–05, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016-17, 2024–25 ** Vicečempioni (10): 1948–49, 1949–50, 1970–71, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2017–18, 2018–19, 2020–21, 2021–22 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1932–33, 1946–47, 1962–63, 1966–67, 1974–75, 2001–02, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2009–10, 2011–12, 2016-17, 2018–19 ** Finālisti (9): 1941–42, 1943–44, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1981–82, 2012–13, 2013–14, 2014–15 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1972 ** Finālisti (1): 1978–79 * '''Alpu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alpencup.html |title=Cup of the Alps |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1969, 1970, 1981 ** Finālisti (4): 1968, 1971, 1974 et 1975 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Pusfinālisti (1): 2012–13 === Komandas sastāvs === {{Dat|26|10|24||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fcb.ch/teams/1-mannschaft/spieler/|title=Spieler|trans-title=Players|language=de|publisher=FC Basel|access-date=9 July 2021|archive-date=9 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709185906/https://www.fcb.ch/teams/1-mannschaft/spieler/|dead-url=no}}</ref> {{Fs start|bg=0000fe|color=fe0000}} {{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=SUI|name=[[Mārvins Hics]]}} {{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=SUI|name=[[Nikola Vuiozs (futbolists)|Nikola Vuiozs]]}} {{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=ESP|name=[[Arnau Komass]]}} {{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=TUN|name=[[Mohameds Drāgers]]}} {{Fs player|no= 7|pos=MF|nat=KVX|name=[[Benjamins Kololli]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=POR|name=[[Romário Baró]]|other=<small>īrē no [[FC Porto|Porto]]</small>}} {{Fs player|no= 9|nat=ESP|pos=FW|name=[[Kevins Karloss]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=SUI|name=[[Džerdans Saķiri]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=CIV|name=[[Bēni Traorē]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=SUI|name=[[Mirko Salvi]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=SUI|name=[[Bradlīs Finks]]}} {{Fs player|no=17|pos=DF|nat=SWE|name=[[Džo Mendess]]|other=<small>īrē no [[S.C. Braga|Braga]]</small>}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=GHA|name=[[Emmanuels Essiams]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=CRO|name=[[Marins Šotičeks]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=GEO|name=[[Gabriels Sigva]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=FRA|name=[[Lēo Lerā]]}} {{Fs mid|bg=0000fe|color=fe0000}} {{Fs player|no=23|pos=FW|nat=SUI|name=[[Albians Ajeti]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=NED|name=[[Fins van Brēmens]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=BIH|name=[[Adrians Leons Barišičs]]}} {{Fs player|no=27|pos=DF|nat=SUI|name=[[Kevins Rūjegs]]}} {{Fs player|no=28|pos=DF|nat=FRA|name=[[Ugo Vogel (futbolists)|Ugo Vogels]]}} {{Fs player|no=29|pos=DF|nat=FRA|name=Moussa Cissē}} {{Fs player|no=30|pos=MF|nat=GER|name=[[Antons Kade]]}} {{Fs player|no=31|pos=MF|nat=SUI|name=[[Dominiks Šmids (futbolists, ur. 1998)|Dominiks Šmids]]|other=[[Captain (association football)|captain]]}} {{Fs player|no=32|pos=DF|nat=GHA|name=[[Džonass Adžetej]]}} {{Fs player|no=34|pos=MF|nat=ALB|name=[[Tavlants Džaka]]|other=[[Captain (association football)#Vice-captain|vice-captain]]}} {{Fs player|no=35|pos=FW|nat=SUI|name=[[Roméo Benē]]}} {{Fs player|no=37|pos=MF|nat=SUI|name=[[Leons Avdullahu]]}} {{Fs player|no=39|pos=MF|nat=SUI|name=[[Arlets Žuniors Zē]]}} {{Fs player|no=43|pos=DF|nat=SUI|name=[[Mārvins Akahomens]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|FC Basel}} * [http://www.fcb.ch Kluba oficiālā vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20051201134742/http://www.rotblau.ch/ Rotblau.ch Statistikas vietne] {{de ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080725112718/http://www.ravens.ch/ FC Basel fanu kluba vietne] {{de ikona}} * [http://www.soccerway.com/teams/switzerland/fc-basel/ Soccerway.com profils] {{en ikona}} * [http://www.football.ch/sfl/777819/de/team.aspx football.ch profils] {{de ikona}} {{fr ikona}} {{it ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Basel]] kajjdn1uud5wweyyzv1j045q04qmy0s 0 21148 4470399 4461126 2026-05-19T13:31:38Z Makenzis 56205 4470399 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #009CDC | nos = ''Olympique de Marseille'' | logo = Olympique de Marseille 2026 logo.svg | pilns = ''Olympique de Marseille'' | iesauka = ''Les Phocéens, L'OM, Les Olympiens'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Marseļa}} | dib = 1899 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 31 | stad = ''[[Stade Vélodrome]]'' | ietilp = 67 394 | prez = {{flaga|Spānija}} Pablo Longorija | tren = {{flaga|Senegāla}} [[Habibs Bejs]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | pattern_la1 = _marseille2526h | pattern_b1 = _marseille2526h | pattern_ra1 = _marseille2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _toponwhitel | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 09b8ef | pattern_la2 = _marseille2526a | pattern_b2 = _marseille2526a | pattern_ra2 = _marseille2526a | pattern_sh2 = _marseille2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = 2C2C3E | body2 = 2C2C3E | rightarm2 = 2C2C3E | shorts2 = 2C2C3E | socks2 = 2C2C3E | pattern_la3 = _marseille2526t | pattern_b3 = _marseille2526t | pattern_ra3 = _marseille2526t | pattern_sh3 = _marseille2526t | pattern_so3 = | leftarm3 = 003295 | body3 = 003295 | rightarm3 = 003295 | shorts3 = 003295 | socks3 = 003295 }} '''Marseļas "Olympique"''' ({{val|fr|Olympique de Marseille}}), saukts arī vienkārši par '''''Marseille''''' vai '''''L'OM''''', ir [[Marseļa|Marseļā]] bāzēts [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs. Dibināts [[1899]]. gadā, spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Stade Vélodrome]]'' stadionā, kur ir 67 394 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/fra/stade_velodrome|title=Stade Vélodrome|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=stadiumdb.com}}</ref> ''Marseille'' kluba futbolisti ir deviņas reizes kļuvuši par Francijas čempioniem, kā arī desmit reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]]. 1992.–1993. gada sezonā komanda arī uzvarēja Francijas čempionātā, taču pēc pretinieku uzpirkšanas skandāla tituls tika atņemts. 1992.–1993. gada sezonā klubs uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], finālā ar 1–0 pieveicot ''[[AC Milan]]'', bija pirmais Francijas klubs, kam ir izdevies šāds panākums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/index.html|title=UEFA Champions League 1992/93 - History|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=UEFA.com}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts 2025. gada 21. septembrī''<ref name="FirstTeam">{{cite web|url=https://www.om.fr/en/team/men/players |title=First Team - Season 2024–2025|publisher=Olympique de Marseille |access-date=12 August 2024}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Heronimo Rulli]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Sīdžejs Īgans-Railijs]]}} {{Fs player|no=5|nat=ARG|pos=DF|name=[[Leonardo Balerdi]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=6|nat=SUI|pos=DF|name=[[Uliss Garsija]]}} {{Fs player|no=7|nat=FRA|pos=FW|name=[[Nīls Mopē]]}} {{Fs player|no=8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Endžels Gomess]]}} {{Fs player|no=9|nat=FRA|pos=FW|name=[[Amīns Guirī]]}} {{Fs player|no=10|nat=ALG|pos=FW|name=[[Meisons Grīnvuds]]}} {{Fs player|no=12|nat=NED|pos=GK|name=[[Džefrijs de Lanžs]]}} {{Fs player|no=14|nat=BRA|pos=FW|name=[[Igors Pašans]]}} {{Fs player|no=17|nat=DEN|pos=MF|name=[[Mets O'Railijs]]|other=īrē no [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]}} {{Fs player|no=18|nat=BEL|pos=MF|name=[[Arturs Vermērens]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}} {{Fs player|no=19|nat=CAF|pos=MF|name=[[Žofrē Kondogbiā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Hameds Traorē]]|other=īrē no [[AFC Bournemouth|Bournemouth]]}} {{Fs player|no=21|nat=MAR|pos=DF|name=[[Najefs Agerds]]}} {{Fs player|no=22|nat=USA|pos=FW|name=[[Timotijs Veā]]|other=īrē no [[Juventus FC|Juventus]]}} {{Fs player|no=23|nat=DEN|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]}} {{Fs player|no=24|nat=CMR|pos=MF|name=[[Fransuā Mugē]]}} {{Fs player|no=26|nat=MAR|pos=MF|name=[[Bilals Nadirs]]}} {{Fs player|no=28|nat=FRA|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{Fs player|no=29|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pols Lirola]]}} {{Fs player|no=32|nat=ARG|pos=DF|name=[[Fakundo Medina]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}} {{Fs player|no=33|nat=ITA|pos=DF|name=[[Emersons Palmjēri]]}} {{Fs player|no=36|nat=ESP|pos=GK|name=[[Rubens Blanko]]}} {{Fs player|no=62|nat=PAN|pos=DF|name=[[Maikls Amirs Muriljo]]}} {{Fs player|no=97|nat=GAB|pos=FW|name=[[Pjērs Emeriks Obamejangs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (9): 1936–37, 1947–48, 1970–71, 1971–72, 1988–89, 1989–90, 1990–91, 1991–92, 2009–10 ** Vicečempioni (13): 1937–38, 1938–38, 1969–70, 1974–75, 1986–87, 1993–94, 1998–99, 2006–07, 2008–09, 2010–11, 2012–13, [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (10): 1923–24, 1925–26, 1926–27, 1934–35, 1937–38, 1942–43, 1968–69, 1971–72, 1975–76, 1988-89 ** Finālisti (9): 1933–34, 1939–40, 1953–54, 1985-86, 1986-87, 1990–91, 2005–06, 2006–07, 2015–16 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2010–11, 2011-12 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1971, 2010, 2011 ** Finālisti (2): 1969, 1972 * '''Šarla Drago kauss''' ** Kausa ieguvēji (1) : 1957 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (1): 1994-95 ** Vicečempioni (3): 1965–66, 1983–84, 1995-96 * '''Francijas Amatieru čempionāts''' (1927-1929) ** Čempioni (1): 1928–29 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1992–93 ** Finālisti (1): 1990-91 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (2): 1998–99, 2003–04 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2005, 2006 ** Grupas uzvarētāji: 1970 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.om.net/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique"]] qijw0gp15nlt482t3pws781jerhpown 0 21156 4470419 4338426 2026-05-19T15:10:57Z Makenzis 56205 4470419 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #DB1C30 | bg_color = #FFFFFF | nos = ''LOSC Lille'' | logo_links = Lille OSC logo.svg | logo_izm = 190px | pilns = ''LOSC Lille'' | iesauka = ''Les Dogues'' (Dogi), <br/>''Les Nordistes'' (Ziemeļnieki), <br/>''Les Lillois'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Lille}} | dib = 1944 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 23 | stad = [[Pjēra Moruā stadions]] | ietilp = 50 186 | prez = {{flaga|Spānija}}{{flaga|Luksemburga}} Žerārs Lopess | tren = {{flaga|Francija}} [[Brino Ženesio]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _lille2526h | pattern_b1 = _lille2526h | pattern_ra1 = _lille2526h | pattern_sh1 = _lille2526h | pattern_so1 = _lille2526hl | leftarm1 = DC0000 | body1 = DC0000 | rightarm1 = DC0000 | shorts1 = 000050 | socks1 = 000050 | pattern_la2 = _lille2526a | pattern_b2 = _lille2526a | pattern_ra2 = _lille2526a | pattern_sh2 = _lille2526a | pattern_so2 = _lille2526al | leftarm2 = f8f1de | body2 = f8f1de | rightarm2 = f8f1de | shorts2 = f8f1de | socks2 = f8f1de | pattern_la3 =_lille2526t | pattern_b3 = _lille2526t | pattern_ra3 =_lille2526t | pattern_sh3 = _lille2526t | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Lilles LOSC''', dažkārt saukts par '''''Lille OSC''''' vai vienkārši par '''''Lille''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs. Tā mājvieta ir Francijas ziemeļu pilsēta [[Lille]]. Klubs dibināts 1944. gadā, apvienojoties ''[[Olympique Lillois]]'' (dibināts 1902.) un ''[[SC Fives]]'' (dibināts 1901.). Pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Stade Pierre-Mauroy]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.losc.fr/club-lille/stade|title=Stade Pierre Mauroy|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=Lille LOSC|archive-date={{dat|2015|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151021053721/http://www.losc.fr/club-lille/stade}}</ref> Komanda ir četras reizes kļuvusi par Francijas čempioniem, kā arī sešas reizes izcīnījusi [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]]. Lielākais panākums [[UEFA]] turnīros - 2006.–2007. gada sezonā sasniegtais astotdaļfināls [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.losc.fr/club-lille/palmares|title=Palmarès|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=Lille LOSC|archive-date={{dat|2015|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150919060935/http://www.losc.fr/club-lille/palmares}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs uz {{Dat|2025|9|21|A|bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=TUR|name=[[Berke Ezers]]}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=ALG|name=[[Aīsa Māndī]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=BEL|name=[[Neitans Ngojs]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=BRA|name=[[Alešandru]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ALG|name=[[Nebīls Bentālibs]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=BEL|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=FRA|name=[[Etans Mbapē]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=FRA|name=[[Olivjē Žirū]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ISL|name=[[Hākons Arnars Haraldsons]]}} {{Fs player|no=11|pos=MF|nat=MAR|name=[[Osame Sarāui]]}} {{Fs player|no=12|pos=DF|nat=BEL|name=[[Tomā Menjē]]}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=NOR|name=[[Mariuss Broholms]]}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=FRA|name=[[Romērs Pero]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=16|pos=GK|nat=BEL|name=[[Arno Bodārs]]}} {{Fs player|no=17|pos=MF|nat=COD|name=[[Ngalajels Mukau]]}} {{Fs player|no=18|pos=DF|nat=COD|name=[[Šansels Mbemba]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=FRA|name=[[Benžamēns Andrē]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=POR|name=[[Tjagu Santušs]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=IDN|name=[[Kelvins Verdonks]]}} {{Fs player|no=26|pos=MF|nat=POR|name=[[Andrē Gomešs]]}} {{Fs player|no=27|pos=MF|nat=POR|name=[[Fēlikss Korreira]]}} {{Fs player|no=28|pos=MF|nat=FRA|name=[[Ugo Ragubērs]]}} {{Fs player|no=29|pos=FW|nat=MAR|name=[[Hamza Igamane]]}} {{Fs player|no=30|pos=GK|nat=FRA|name=[[Marks Orelē Kailārs]]}} {{Fs player|no=32|pos=MF|nat=FRA|name=[[Ajubs Buadi]]}} {{Fs player|no=36|pos=DF|nat=FRA|name=[[Osmans Turē]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (4): 1945–46, 1953–54, 2010–11, [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020–21]] ** Vicečempioni (6): 1947–48, 1948–49, 1949–50, 1950–51, 2004–05, [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018–19]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1952–53, 1954–55, 2010–11 ** Finālisti (2): 1944–45, 1948–49 * '''Francijas līgas kauss''' ** Finālisti (1): 2015–16 * '''Francijas superkauss''' ** Finālisti (2): 1955, 2011 * '''Šarla Drago kauss''' ** Finālisti (2): 1954, 1956 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1963–64, 1973–74, 1977–78, 1999–00 ** Grupas uzvarētāji: 1970–71 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2004 * '''Latīņu kauss''' ** Finālisti (1): 1951 == Sāncensības == {{main|Ziemeļu derbijs}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.losc.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:LOSC Lille}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:LOSC Lille]] mlyb6ozlbbxblood3rswxtan4zht8gs 0 21203 4470425 4468017 2026-05-19T15:32:15Z Makenzis 56205 4470425 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F4D30F | bg_color = #A71A1B | nos = ''RC Lens'' | logo = [[Attēls:rc lens logo.gif]] | pilns = ''Racing Club de Lens'' | iesauka = ''Les Sang et or'' (asinis un zelts) | pilsēta = {{Vieta|Francija|Lansa}} | dib = 1906 | stad = ''[[Stade Bollaert-Delelis]]'' | ietilp = 38 223 | prez = {{flaga|Francija}} Žozefs Ugurljāns | tren = {{flaga|Francija}} [[Pjērs Sāžs]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 2. vieta | mediji = {{URL|https://www.rclens.fr/}} | pattern_la1 = _lens2526h | pattern_b1 = _lens2526h | pattern_ra1 = _lens2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _redtopl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FFF000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FFF000 | pattern_la2 = _lens2526a | pattern_b2 = _lens2526a | pattern_ra2 = _lens2526a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _toponblackl | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 00924f | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Racing Club de Lens''''' ({{IPA|raːsə klŭb də lɑ̃s}}), biežāk zināms kā '''''RC Lens''''' vai vienkārši '''''Lens''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no valsts ziemeļdaļas pilsētas [[Lansa]]s [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] [[Francijas departamenti|departamentā]]. 2025.—2026. gada sezonā spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stade Bollaert-Delelis]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rclens.fr/site/stade_presentation/index.php |title=Stade - Présentation |access-date={{dat|2015|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110209090325/http://www.rclens.fr/site/stade_presentation/index.php#ancreContenu |archivedate={{dat|2011|02|09||bez}} }}</ref> Tā iesauka ''sang et or'' ({{val|lv|asinis un zelts}}) nāk no tā tradicionālajam krāsām. ''RC Lens'' principiālākie sāncenši ir ziemeļu kaimiņi [[Lille OSC|Lilles LOSC]], ar ko tie tiekas [[Ziemeļu derbijs|ziemeļu derbijā]]. 1997.–1998. gada sezonā klubs pirmo un vienīgo reizi uzvarēja Francijas čempionātā. Trīs reizes komanda ir spēlējusi [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausa]] finālā, kā arī vienu reizi uzvarēts Francijas līgas kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rclens.fr/site/matchs_palmares/index.php#ancreContenu|title=Palmarès|accessdate={{dat|2015|10|9}}|publisher=Racing Club de Lens|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151014121808/http://www.rclens.fr/site/matchs_palmares/index.php#ancreContenu|archivedate={{dat|2015|10|14||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (1): 1997–98 ** Vicečempioni (5): 1955–56, 1956–57, 1976–77, 2001–02, [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025–26]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Finālisti (3): 1947–48, 1974–75, 1997–98 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1998–99 ** Finālisti (1): 2007–08 * '''Francijas superkauss''' ** Finālisti (1): 1998 * '''Šarla Drago kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1959, 1960, 1965 ** Finālisti (1): 1957 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1936–37, 1948–49, 1972–73, 2008–09 ** Vicečempioni (4): 1978–79, 1990–91, 2013–14, 2019–20 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2005 == Spēlētāji == Atjaunots ''{{Dat|2025|9|21|5=bez}}''. {{Fs start}} {{fs player|no=1|pos=GK|nat=FRA|name=[[Režiss Gurtners]]}} {{fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Rubēns Agilars]]}} {{fs player|no=3|pos=DF|nat=COL|name=[[Deivers Mačado]]}} {{fs player|no=4|pos=DF|nat=BIH|name=[[Nidals Čeliks]]}} {{fs player|no=5|pos=MF|nat=MNE|name=[[Andrija Bulatovičs]]}} {{fs player|no=6|pos=DF|nat=AUT|name=[[Samsons Baido]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=FRA|name=[[Floriāns Sotoka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=MLI|name=[[Mamadu Sangarē]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=FRA|name=[[Florians Tovēns]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=FRA|name=[[Odsons Eduārs]]}} {{Fs player|no=13|pos=DF|nat=ECU|name=[[Hoanners Čavess]]}} {{Fs player|no=14|pos=DF|nat=FRA|name=[[Matjē Udols]]}} {{Fs player|no=15|pos=MF|nat=NGA|name=[[Hamzats Ojedirans]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=SEN|name=[[Abdalā Sima]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=20|pos=DF|nat=FRA|name=[[Malangs Sārs]]}} {{Fs player|no=22|pos=FW|nat=FRA|name=[[Veslijs Saīds]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=KSA|name=[[Saūds Abdulhamīds]]|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žonatans Gradits]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=GUI|name=[[Morgans Gilavogī]]}} {{Fs player|no=28|pos=MF|nat=FRA|name=[[Adriēns Tomasons]]}} {{Fs player|no=31|pos=MF|nat=FRA|name=[[Alfa Diallo]]}} {{Fs player|no=32|pos=DF|nat=FRA|name=[[Kilians Antonio]]}} {{Fs player|no=33|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fodē Silla]]}} {{Fs player|no=35|pos=MF|nat=FRA|name=[[Antonī Bermons]]}} {{Fs player|no=37|pos=DF|nat=BFA|name=[[Ismaēlo Ganiū]]}} {{Fs player|no=38|pos=FW|nat=FRA|name=[[Rajans Fofana]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=FRA|name=[[Robēns Risers]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=FRA|name=[[Ilans Žurdrēns]]}} {{Fs end}} == Sāncensības == {{pamatraksts|Ziemeļu derbijs}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.rclens.fr/site/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110225151703/http://www.rclens.fr/site/ |date={{dat|2011|02|25||bez}} }} {{fr ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lens}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:RC Lens]] 9jsq8q69qnqjhcjr1l365pm8qx4fwee 0 21412 4470432 4468016 2026-05-19T15:43:30Z Makenzis 56205 4470432 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #005096 | nos = ''Paris Saint-Germain'' | logo_links = Paris Saint-Germain logo.svg | logo_izm = 190px | pilns = ''Paris Saint-Germain Football Club'' | iesauka = ''Les Rouge-et-Bleu'' (sarkani-zilie)<br />''Les Parisiens'' (parīzieši) | pilsēta = {{Vieta|Francija|Parīze}} | dib = 1970 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 12 | stad = ''[[Parc des Princes]]'' | ietilp = 47 929 | prez = {{flaga|Katara}} [[Nasers Al-Helaifi]] | tren = {{flaga|Spānija}} [[Luiss Enrike]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _psg2425h | pattern_b1 = _psg2425h | pattern_ra1 = _psg2425h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 091150 | body1 = 091150 | rightarm1 = 091150 | shorts1 = 0A1254 | socks1 = 0A1254 | pattern_la2 = _psg2425a | pattern_b2 = _psg2425a | pattern_ra2 = _psg2425a | pattern_sh2 = _psg2425a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _psg2425t | pattern_b3 = _psg2425t | pattern_ra3 = _psg2425t | pattern_sh3 = _psg2425t | pattern_so3 = _psg2425tl | leftarm3 = f2a4a2 | body3 = f2a4a2 | rightarm3 = f2a4a2 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Parīzes "Saint-Germain"''' ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Parīze|Parīzē]]. Tas ir 14 reizes izcīnījis Francijas čempionu titulu, kā arī 16 reizes ieguvis [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]]. [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024.—2025. gada sezonā]] pirmo reizi uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2009. gadā par futbola kluba īpašnieku kļuva amerikāņu kompānija "Colony Capital", bet 2011. gadā tā pārdeva 70% akciju [[Katara]]s investīciju kompānijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/70-paris-saint-germain-futbola-kluba-akciju-noperk-kataras-kompanija.d?id=38826121 |title=70% 'Paris-Saint Germain' futbola kluba akciju nopērk Kataras kompānija |website=delfi.lv | date={{dat|2011|5|31|N|bez}}| access-date={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Atjaunināts {{dat|2025|9|21||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 2|nat=MAR|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmi]]}} {{Fs player|no= 4|nat=BRA|pos=DF|name=[[Lukass Beraldu]]}} {{Fs player|no= 5|nat=BRA|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 6|nat=UKR|pos=DF|name=[[Iļja Zabarnijs]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GEO|pos=FW|name=[[Hviča Kvarachelija]]}} {{Fs player|no= 8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]}} {{Fs player|no= 9|nat=POR|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]}} {{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]}} {{Fs player|no=14|nat=FRA|pos=MF|name=[[Dezirē Duē]]}} {{Fs player|no=17|nat=POR|pos=MF|name=[[Vitiņa]]}} {{Fs player|no=19|nat=KOR|pos=MF|name=[[I Kanins]]}} {{Fs player|no=21|nat=FRA|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=24|nat=FRA|pos=MF|name=[[Senni Majilī]]}} {{fs player|no=25|nat=POR|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]}} {{Fs player|no=29|nat=FRA|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]}} {{Fs player|no=30|nat=FRA|pos=GK|name=[[Likā Ševaljē]]}} {{Fs player|no=33|nat=FRA|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]}} {{Fs player|no=39|nat=RUS|pos=GK|name=[[Matvejs Safonovs]]}} {{Fs player|no=43|nat=FRA|pos=DF|name=[[Noams Kamara]]}} {{Fs player|no=49|nat=FRA|pos=FW|name=[[Ibrahīms Mbajē]]}} {{Fs player|no=51|nat=ECU|pos=DF|name=[[Viljans Pačo]]}} {{Fs player|no=87|nat=POR|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]}} {{Fs player|no=89|nat=ITA|pos=GK|name=[[Renato Marins]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (14): 1985–86, 1993–94, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022–23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023–24]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024–25]],<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/05042025-psg_pieveic_angers_un_13_reizi_vesture_no |title= PSG pieveic ″Angers″ un 13. reizi vēsturē nodrošina ″Ligue 1″ čempionu titulu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025–26]] ** Vicečempioni (9): 1988–89, 1992–93, 1995–96, 1996–97, 1999–2000, 2003–04, 2011–12, [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016–17]], [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020–21]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (16): 1981–82, 1982–83, 1992–93, 1994–95, 1997–98, 2003–04, 2005–06, 2009–10, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (5): 1984–85, 2002–03, 2007–08, 2010–11, 2018–19 * '''[[Coupe de la Ligue|Francijas līgas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (9): 1994–95, 1997–98, 2007–08, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2019–20 ** Finālisti (1): 1999–2000 * '''''[[Trophée des Champions]]''''' (superkauss) ** Kausa ieguvēji (13): 1995, 1998, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2022, 2023, 2024, 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/08012026-psg_izglabjas_kompensacijas_laika_un_i_pe |title= PSG izglābjas kompensācijas laikā un pendelēs atkal izcīna Francijas Superkausu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2026|1|8||bez}}}}</ref> ** Finālisti (5): 1986, 2004, 2006, 2010, 2021 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' (''Ligue 2'') ** Čempioni (1): 1970–71 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> ** Finālisti (1): [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019–20]] * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1995–96 ** Finālisti (1): 1996–97 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2001 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.psg.fr/en/Club/608001/Palmares|title=Palmares|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=PSG.fr|archive-date={{dat|2010|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101204145859/http://www.psg.fr/en/Club/608001/Palmares}}</ref> * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Finālisti (1): [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.psg.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091003080003/http://www.psg.fr/ |date={{dat|2009|10|03||bez}} }} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Parīze]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain"]] 4jw0gqqnhyx5xvrelim4d90lwjh1n3h 0 21422 4470927 4342126 2026-05-20T11:53:46Z Vylks 50297 4470927 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FF0000 | bg_color = #000000 | nos = ''Bayer Leverkusen'' | logo = [[Attēls:Bayer_Leverkusen.png|175px]] | pilns = ''Bayer 04 Leverkusen Fußball GmbH'' | iesauka = Die Werkself, Die Schwarzroten | pilsēta = {{vieta|Vācija|Leverkūzene}} | dib = 1904 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 1 | stad = ''[[BayArena]]'' | ietilp = 30 210 | īpašn = ''[[Bayer AG]]'' | prez = {{flaga|Spānija}} Fernando Karro | tren = {{flaga|DEN}} [[Kaspers Hjulmands]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 6. vieta | pattern_la1 = _bayer2526h | pattern_b1 = _bayer2526h | pattern_ra1 = _bayer2526h | pattern_sh1 = _bayer2526h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _bayer2526a | pattern_b2 = _bayer2526a | pattern_ra2 = _bayer2526a | pattern_sh2 = _bayer2526a | pattern_so2 = _bayer2526al | leftarm2 = f4e9e0 | body2 = f4e9e0 | rightarm2 = f4e9e0 | shorts2 = f4e9e0 | socks2 = f4e9e0 <!-- | pattern_la3 = _bayer2425t | pattern_b3 = _bayer2425t | pattern_ra3 = _bayer2425t | pattern_sh3 = _bayer2425t | pattern_so3 = _toponblackl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = c0c0c0 --> }} '''''Bayer 04 Leverkusen''''' ir [[Vācija]]s [[futbols]] klubs no [[Leverkūzene]]s, [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]]. Tas ir zināmākais no [[sporta klubs|sporta kluba]] '''''TSV Bayer 04 Leverkusen''''' departamentiem. Sporta klubā vēl ir [[vieglatlētika]]s, [[sporta vingrošana]]s, [[Bayer Giants Leverkusen|basketbola]] un citas nodaļas. == Vēsture == === Izveide un agrīnie gadi === 1903. gada 27. novembrī Vilhelms Haušilds uzrakstīja vēstuli savam darba devējam ''[[Bayer|Friedrich Bayer and Co.]]'', ko parakstīja 170 viņa darbabiedri, ar mērķi iegūt kompānijas atbalstu sporta kluba dibināšana. Kompānija piekrita atbalstīt iniciatīvu un 1904. gada 1. jūlijā tika dibināts ''Turn- und Spielverein Bayer 04 Leverkusen'' klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bayer04.de/B04E/en/1282.aspx?guid=1282-AAE73455-851F-436A-9709-1746E89C1C26|title=The Early Years - It all started with a letter |work=Bayer04.de|date= |accessdate=8 May 2009}}</ref> 1907. gada 31. maijā klubam tika izveidots atsevišķs futbola departaments. Vācijas sporta kultūrā tobrīd bija lielas nesaskaņas starp vingrotājiem un citu sporta veidu pārstāvjiem. Tas viss noveda pie kluba sadalīšanās: 1928. gada 8. jūnijā futbolisti izveidoja atsevišķu asociāciju – ''Sportvereinigung Bayer 04 Leverkusen'' – tā iekļāva arī [[rokasbumba]]s un [[fistbols|fistbola]] spēlētājus, [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[bokss|boksu]], kamēr vingrotāji saglabāja savu nosaukumu ''TuS Bayer 04 Leverkusen''. ''SV Bayer 04 Leverkusen'' paņēma līdzi kluba tradicionālo sarkanmelno formu, vingrotājiem pieņemot zilo un dzelteno. Šajā periodā un 1930. gadu sākumā ''SV Bayer 04 Leverkusen'' spēlēja trešajā un ceturtajā divīzijā. 1936. gadā viņi iekļuva tobrīd otrajā spēcīgākajā līgā. Tas bija gads, kad klubs uz savas formas pirmoreiz izvietoja atpazīstamo "'''''Bayer'''''" krustu. Augstākajā līgā (''Oberliga West'') viņi pirmoreiz iekļuva 1951. gadā un spēlēja tur līdz 1956. gadam, kad atkal no tas izkrita un augstākajā līgā neatgriezās līdz 1962. gadam, tikai vienu sezonu pirms tika izveidota jauna augstākā profesionālā līga ar nosaukumu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]. Nākamajā sezonā klubs spēlēja ''Regionalliga West, tier II'', demonstrējot vāju sniegumu un atrodoties turnīra tabulas apakšā. === Otrā un pirmā Bundeslīga === [[Attēls:3 Bayer Leverkusen.png|300px|thumb|''Bayer Leverkusen'' vēsturiskie komandas logo]] 1968. gadā klubs atgriezās uz panākumu ceļa, uzvarot savā divīzijā, bet tam neizdevās iekļūt augstākā līgā, jo izslēgšanas spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi. 1973. gada sezonā klubs atkal izkrita uz zemāku līgu, bet pēc vienas sezonas atkal atgriezās līgā, ko tagad sauc par [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]. Pēc četriem gadiem komanda nodrošināja vietu Bundeslīgā 1979./80. gada sezonai. Līdz ar 1980. gadu vidu ''SV Bayer 04 Leverkusen'' bija kļuvusi par pastāvīgu līgas tabulas augšdaļas komandu. Šajā laikā, 1984. gadā, atkal apvienojās abas kluba daļas, kuras bija atdalījušās vairāk kā pirms pusgadsimta, izveidojot ''TSV Bayer 04 Leverkusen e.V.'' Jaunais klubs par savam krāsām pieņēma sarkanu un baltu. Kļūstot par pastāvīgu Bundeslīgas klubu, nāca arī pirmie panākumi ar dramatisku uzvaru 1988. gada [[UEFA kauss|UEFA kausā]]. Pirmo spēli zaudējot ar 0:3 ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'' klubam, atbildes spēlē viņi izlīdzināja rezultātu un uzvarēja ar 3:2 pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Tajā pašā gadā par ''Bayer Leverkusen'' ģenerālmenedžeri kļuva kluba ilglaicīgs valdes loceklis Reiners Zalmunds. Tā tiek uzskatīta par vieno no nozīmīgākajām izmaiņām kluba vēsturē, jo Zalmunds klubu ievadīja piecpadsmit gadu ilgā lielāko panākumu periodā, tālredzīgi iegādājoties vairākus svarīgus spēlētājus. Pēc [[Vācijas atkalapvienošanās]] 1990. gadā, Reiners Zalmunds veiksmīgi iegādājās [[Austrumvācija]]s zvaigznes [[Ulfs Kirstens|Ulfu Kirstenu]], [[Andreass Toms|Andreasu Tomu]] un [[Jenss Melcigs|Jensu Melcigu]]. Visi trīs spēlētāji ātri kļuva par līdzjutēju favorītiem un deva nozīmīgu ieguldījumu komandas panākumos. Zalmunds nodibināja pastāvīgus kontaktus ar [[Brazīlija]]s futbola pārstāvjiem, kļūstot par labu draugu vienam no Brazīlijas ietekmīgākajiem [[Sporta aģents|spēlētāju aģentiem]] Žuanam Figeram. Pāris nākamo gadu laikā klubam pievienojās vairākas augstākā līmeņa zvaigznes kā [[Žoržinju]] un [[Paulu Serdžiu Silvestre du Nasimentu|Paulu Serdžiu]], tapāt arī [[Čehija]]s zvaigzne [[Pavels Hapals]]. Izdevās piesaistīt arī tādus harizmātiskus spēlētājus kā [[Bernds Šusters]] un [[Rūdijs Fellers]], uzlabojot komandas popularitāti un augošos panākumus. Kluba nākamie panākumi sekoja 1993. gadā, kad ar 1-0 [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] finālā tika pārspēta [[Hertha BSC Berlin|Berlīnes "Hertha"]] komanda, kura tobrīd spēlēja amatieru statusā. Nākamajā sezonā klubs atgriezās pie vecajam krāsām pēc tam, kad sezonas sākuma spēlē pret [[Frankfurtes "Eintracht"]] klubs spēlēja savā sarkanmelnajā rezerves formas tērpā, iespējams, ar mērķi iespaidot pretiniekus, kuri tolaik izmantoja līdzīgas formas. Fanu vidū šī forma kļuva populārā un klubs nolēma pāriet uz tām. Šajā spēlē Bernds Šusters guva vārtus no 45 metriem un tie tika atzīti iesākuma par gada vārtiem, bet vēlāk arī par visas dekādes labākajiem vārtiem Vācijas futbolā. Pēc ļoti neveiksmīgas 1996. gada sezonas, kad klubs cīnījās par neizkrišanu uz zemāku līgu, ''Bayer Leverkusen'' atkal kļuva par spēcīgu komandu, skatītājiem piedāvājot tehnisku un uzbrūkošu futbolu jaunā galvenā trenera [[Kristofs Daums|Kristofa Dauma]] vadībā, kurš piesaistīja tādus spēlētājus kā [[Lusimars Fereira da Silva|Lusiu]], [[Emersons Fereira da Rosa|Emersons]], [[Žuzē Robertu da Silva Žuniors|Zē Robertu]] un [[Mihaels Ballaks]]. Daums gan vēlāk tika atlaists pēc [[kokaīns|kokaīna]] skandāla, kas izjauca arī viņa iespējas kļūt pa [[Vācijas futbola izlase]]s galveno treneri. === Gandrīz čempioni === [[Attēls:Ulf Kirsten.jpg|thumb|160px|[[Ulfs Kirstens]], trīskārtējs Vācijas Bundeslīgas rezultatīvākais vārtu guvējs]] No 1997. līdz 2002. gadam komanda turnīra tabulā ierindojās pirmajā četriniekā, to skaitā četras reizes ieņemot otro vietu. 2000. un 2002. gadā Bundeslīgas tituls bija īpaši tuvu. 2000. gadā ''Bayer Leverkusen'' titula iegūšanai pret ''[[SpVgg Unterhaching|Unterhaching]]'' bija nepieciešams tikai neizšķirts, bet [[Mihaels Ballaks|Ballaks]] raidīja bumbu savos vārtos un beigās komanda zaudēja ar 2-0, kamēr ''[[Minhenes "Bayern"]]'' tika pie titula, ar 3:1 uzvarot [[SV Werder Bremen|Brēmenes "Werder"]]. Pēc diviem gadiem komanda izsēja piecu punktu pārsvaru līgas tabulā, zaudējot divas no pēdējām trīs līgas spēlēm, kamēr [[Dortmundes "Borussia"]] to apsteidza, uzvarot visas savas spēles. 2002. gads tiek saukts par "trīskāršām šausmām", jo ''Bayer'' zaudēja arī Vācijas kausa finālā ''[[FC Schalke 04|Schalke 04]]'' ar 4-2 un [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] finālā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ar 2-1. Tā iespaidā vairāki angliski rakstošie mediji klubu nosauca par ''"Neverkusen"''. Klubs uzstādīja rekordu kā pirmā komanda, kura iekļuvusi Čempionu līgas finālā, pirms tam nekad neuzvarot nacionālajā čempionātā. Arī pašu Čempionu līgas turnīru ''Bayer'' uzsāka no kvalifikācijas kārtas. === Nesenie gadi === Nākamajās divās sezonās klubs demonstrēja diametrāli pretēju sniegumu. 2002. gada starpsezonā komanda zaudēja ietekmīgās vidējās līnijas zvaigznes [[Mihaels Ballaks|Mihaelu Ballaku]] un [[Zē Robertu]], kuri abi pārgāja uz lielākajiem konkurentiem [[Minhenes "Bayern"]]. Lielākajā daļā 2002./2003. gada sezonas komanda atradās uz izkrišanas robežas no Bundeslīgas, kas noveda pie trenera [[Klauss Topmellers|Klausa Topmellera]] atlaišanas, neraugoties uz iepriekšējās, ļoti veiksmīgās sezonas sasniegumiem. Viņu aizvietoja nepieredzējušais Tomass Horsters. Pēdējās divās sezonas spēlēs vadību pārņēma harizmātiskais treneris [[Klauss Augentālers]] un palīdzēja komandai izvairīties no izkrišanas, uzvarot savu iepriekšējo klubu ''[[1. FC Nuremberg|Nuremberg]]''. Nākamajā sezonā viņš aizveda ''Bayer'' līdz trešajai vietai un Čempionu līgas vietai nākamajai sezonai. {{nepilnīga sadaļa}} == Eiropas klubu turnīri == Klubs bieži spēlējis Eiropas klubu turnīros. 1988. gadā ''Leverkusen'' uzvarēja [[UEFA kauss|UEFA kausa]] turnīrā un 2002. gadā sasniedza [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas finālu]], kur zaudēja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ar 2-1. == Komandas sastāvs == :''{{Dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bayer04.de/de-de/team/werkself/bayer-04-leverkusen|title=Werkself|language=de |accessdate={{dat|2025|9|11||bez}}|publisher=''Bayer 04 Leverkusen''}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no=1 | nat=NED | pos=GK | name=[[Marks Flekens]]}} {{Fs player | no=4 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Džerels Kvansā]]}} {{Fs player | no=5 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Loiks Badē]]}} {{Fs player | no=6 | nat=ARG | pos=MF | name=[[Eki Fernandess]]}} {{Fs player | no=7 | nat=GER | pos=MF | name=[[Jonass Hofmanis]]}} {{Fs player | no=8 | nat=GER | pos=MF | name=[[Roberts Andrihs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no=9 | nat=ARG | pos=MF | name=[[Klaudio Ečeverri]]|other=īrē no [[Manchester City F.C.|Manchester City]]}} {{Fs player | no=10 | nat=USA | pos=MF | name=[[Maliks Tilmans]]}} {{Fs player | no=11 | nat=FRA | pos=FW | name=[[Martēns Terjē]]}} {{Fs player | no=12 | nat=BFA | pos=DF | name=[[Edmonds Tapsoba]]}} {{Fs player | no=13 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Arturs (futbolists, 2003)|Arturs]]}} {{Fs player | no=14 | nat=CZE | pos=FW | name=[[Patriks Šiks]]}} {{Fs player | no=16 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Aksels Tape]]}} {{Fs player | no=17 | nat=MAR | pos=MF | name=[[Eliese Ben Segirs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=18 | nat=ARG | pos=FW | name=[[Aleho Sarko]]}} {{Fs player | no=19 | nat=NED | pos=FW | name=[[Ernests Poku]]}} {{Fs player | no=20 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Alekss Grimaldo]]}} {{Fs player | no=21 | nat=ESP | pos=FW | name=[[Lukass Vaskess]]}} {{Fs player | no=23 | nat=NGA | pos=MF | name=[[Neitans Tella]]}} {{Fs player | no=24 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Alešs Garsija]]}} {{Fs player | no=25 | nat=ARG | pos=MF | name=[[Eksekjels Palasjoss]]}} {{Fs player | no=27 | nat=GER | pos=MF | name=[[Džeremija Mensā]]}} {{Fs player | no=28 | nat=GER | pos=GK | name=[[Janiss Blasvihs]]}} {{Fs player | no=30 | nat=ALG | pos=MF | name=[[Ibrahīms Maza]]}} {{Fs player | no=35 | nat=CMR | pos=FW | name=[[Kristians Kofane]]}} {{Fs player | no=36 | nat=GER | pos=GK | name=[[Niklass Lombs]]}} {{Fs player | no=44 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Žanjels Belosjans]]}} {{Fs end}} == Bayer Leverkusen "Gadsimta sastāvs" == 2004. gada 21. maijā ''Bayer Leverkusen'' paziņoja savu "Gadsimta sastāvu". {{col-begin}} {{col-2}} {| class="wikitable" |- !Poz !Spēlētājs !Periods |- |V |[[Rīdigers Vollborns]] |1983–99 |- |A |[[Žoržinju]] |1989–92 |- |A |[[Jenss Novotnijs]] |1996–06 |- |A |[[Lusiu]] |2001–04 |- |A |[[Žuans Silveira duš Santušs|Žuans]] |2002–07 |- |P |[[Bernds Šneiders]] |1999–09 |- |P |[[Mihaels Ballaks]] |1999–02, 2010-2012 |- |P |[[Emersons Fereira da Rosa|Emersons]] |1997–00 |- |P |[[Zē Robertu]] |1998–02 |- |U |[[Ulfs Kirstens]] |1990–03 |- |U |[[Rūdijs Fellers]] |1994–96 |} {{col-2}} <table style="float: center; width: 200px; border: 0px"> <tr><td> <div style="position: relative;"> [[Attēls:Soccer Field Transparant.svg|200px]] {{Image label|x=0.24|y=0.09|scale=350|text=[[Rīdigers Vollborns|<span style="color:Black">Vollborns</span>]]}} {{Image label|x=0.07|y=0.28|scale=350|text=[[Žoržinju|<span style="color:Black">Žoržinju</span>]]}} {{Image label|x=0.16|y=0.19|scale=350|text=[[Jenss Novotnijs|<span style="color:Black">Novotnijs</span>]]}} {{Image label|x=0.35|y=0.19|scale=350|text=[[Lusimars Ferreira da Silva|<span style="color:Black">Lusiu</span>]]}} {{Image label|x=0.46|y=0.28|scale=350|text=[[Žuans Silveira duš Santušs|<span style="color:Black">Žuans</span>]]}} {{Image label|x=0.05|y=0.54|scale=350|text=[[Bernds Šneiders|<span style="color:Black">Šneiders</span>]]}} {{Image label|x=0.16|y=0.45|scale=350|text=[[Mihaels Ballaks|<span style="color:Black">Ballaks</span>]]}} {{Image label|x=0.33|y=0.45|scale=350|text=[[Emersons Fereira da Rosa|<span style="color:Black">Emersons</span>]]}} {{Image label|x=0.39|y=0.54|scale=350|text=[[Žuzē Robertu da Silva Žuniors|<span style="color:Black">Zē Robertu</span>]]}} {{Image label|x=0.18|y=0.69|scale=350|text=[[Ulfs Kirstens|<span style="color:Black">Kirstens</span>]]}} {{Image label|x=0.34|y=0.69|scale=350|text=[[Rūdijs Fellers|<span style="color:Black">Fellers</span>]]}} </div> </td></tr> <tr></tr> </table> {{col-end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/14042024-neticama_sezona_sagada_leverkuzenes_bayer?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Neticama sezona sagādā Leverkūzenes "Bayer" pirmo Bundeslīgas titulu vēsturē|date=2024. gada 14. apr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Vicečempioni (6): 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2001–02, 2010–11, 2024–25 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1992–93, 2023–24 ** Finālisti (3): 2001–02, 2008–09, 2019–20 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/18082024-vacijas_cempione_bayer_izglabjas_ari_maza |title=Čempione "Bayer" izglābjas arī mazākumā un pendelēs pirmoreiz iegūst superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-18 |work= |publisher= |date= }}</ref> ** Finālisti (1): 1993 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1978–79 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): 2001–02 * '''[[UEFA kauss]]'''/'''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1987–88 ** Finālisti (1): [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_|title=Lukmenam hat-trick, ''Atalanta'' pārtrauc ''Bayer'' sēriju un triumfē Eiropas līgā|date=2024. gada 22. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bayer04.de/ Oficiālā komandas vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} * [http://www.abseits-soccer.com/clubs/leverkusen.html The Abseits Guide to German football] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101020110419/http://www.abseits-soccer.com/clubs/leverkusen.html |date={{dat|2010|10|20||bez}} }} * [http://www.werkself.de/ Werkself fanu lapa] - ''Bayer Leverkusen'' neoficiālais forums, ļoti populārs, tajā uzturas arī bijušie spēlētāji, ieskaitot ''"Der Rudi"'', bijušo vārtsargu Rīdigeru Vollbornu. * [https://web.archive.org/web/20071224203355/http://www.ultras-leverkusen.de/ Leverkusen atbalstītāji] * [https://web.archive.org/web/20060218084847/http://www.bayerfans04.de/ Bayerfans04 fanu lapa] * [http://www.leverkusen.com/fussball Internet Initiative Leverkusen fanu lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061114195947/http://www.leverkusen.com/fussball/ |date={{dat|2006|11|14||bez}} }} * [http://www.resultsfromfootball.com/bundesliga-team/bayerleverkusen.html Leverkusen statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200123103953/http://www.resultsfromfootball.com/team/germany/bayer-leverkusen-14/ |date={{dat|2020|01|23||bez}} }} * [http://www.football-lineups.com/games/?campaign=15.73 Bayer Leverkusen spēlētāju izkārtojumi football-lineups vietnē] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121209032340/http://www.football-lineups.com/games/?campaign=15.73 |date={{dat|2012|12|09||bez}} }} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer"]] [[Kategorija:Ziemeļreina-Vestfālene]] 3kffcm5sl2tskpdhlfovu283tv3oluk 0 22317 4470700 4462896 2026-05-19T20:45:37Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ 4470700 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #EF0007 | nos = ''Arsenal'' | logo = [[Attēls:Arsenal FC.png|160px]] | pilns = ''Arsenal Football Club'' | iesauka = ''The Gunners ll(lielgabalnieki)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}} | dib = 1886 | stad = ''[[Emirates Stadium]]'' | ietilp = 60 260 | prez = {{flaga|Anglija}} Čips Kesviks | tren = {{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]] | kapteinis = {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _arsenal2526h | pattern_b1 = _arsenal2526h | pattern_ra1 = _arsenal2526h | pattern_sh1 = _arsenal2526h | pattern_so1 = _arsenal2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = F00000 | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = F00000 | pattern_la2 = _arsenal2526a | pattern_b2 = _arsenal2526a | pattern_ra2 = _arsenal2526a | pattern_sh2 = _arsenal2526a | pattern_so2 = _adidasredl | leftarm2 = 192B47 | body2 = 192B47 | rightarm2 = 192B47 | shorts2 = 0c1c3e | socks2 = 0c1c3e | pattern_la3 = _arsenal2526t | pattern_b3 = _arsenal2526t | pattern_ra3 = _arsenal2526t | pattern_sh3 =_arsenal2526t | pattern_so3 = _arsenal2526tl | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = 6a2335 | socks3 = ffffff }} '''Londonas "Arsenal"''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — FA Premjerlīgā. Viens no visapbalvotākajiem klubiem, kas izcīnījis 13 Pirmās līgas un Premjerlīgas uzvarētāja titulus, kā arī 14 reizes izcīnījis FA Kausu. Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.<ref name=":0">https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf</ref> Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, ''Arsenal'' komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.<ref name=":0" /> == Vēsture == 1886. gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no ''Dial Square'' darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada [[Ziemassvētki]]em kluba nosaukumu mainīja uz ''Royal Arsenal''. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz ''Woolwich Arsenal'' (1891). 1893. gadā ''Woolwich Arsenal'' bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]]. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz [[Highbury stadions|''Highbury'']] stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Arsenal Football Club''. 1919. gadā ''Arsenal'' atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engall.html|title=English Clubs Divisional Movements 1888-2016|website=www.rsssf.com|access-date=2021-01-08}}</ref> 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Herberts Čepmens]]. Čepmena laikā ''Arsenal'' komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, ''Arsenal'' komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], trofejas ''Arsenal'' komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] kapteinis [[Billijs Raits]]. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits [[Bērtijs Mī]]. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt [[Terijs Nīls]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts [[FA kauss]]. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja ''Arsenal'' bijušais futbolists [[Džordžs Greims]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, [[FA kauss|FA kausu]], kā arī 1994. gadā tika iegūts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts [[Francija]]s treneris [[Arsēns Vengers]]. Vengera vadībā ''Arsenal'' spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā [[Patriks Vieira]] un [[Tjerī Anrī]]. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā [[Anglijas Premjerlīga]]s trofeja. 2000. gadā tika sasniegts [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa]] fināls, tomēr tika zaudēts [[Turcija]]s komandai [[Stambulas "Galatasaray"|Stambulas "''Galatasaray''"]]. 2003–04. gada sezonā ''Arsenal'' komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad ''Arsenal'' ieguva iesauku ''The Invincibles''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3713537.stm|title=Arsenal the Invincibles|access-date=2021-01-08|date=2004-05-15|language=en}}</ref> Kopā ''Arsenal'' nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3950453.stm|title=Arsenal run ends at 49|access-date=2021-01-08|date=2004-10-25|language=en}}</ref> 2005–06. gada sezonā ''Arsenal'' pirmo reizi sasniedza [[UEFA Čempionu līga]]s finālu, kurā gan tika zaudēts [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz [[Emirates Stadium|''Emirates'']] stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta [[Hull City AFC|''Hull City'']]. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/merci-arsene|title=Merci Arsène|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts [[Unajs Emerijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Savā pirmajā sezonā tika sasniegts [[UEFA Eiropas līga]]s fināls, tomēr [[Baku Olimpiskais stadions|Baku Olimpiskajā stadionā]] tika zaudēts [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/unai-emery-leaves-club|title=Unai Emery leaves club|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Par kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Arsenal'' futbolists [[Mikels Arteta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/mikel-arteta-joining-our-new-head-coach|title=Mikel Arteta joining as our new head coach|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14 [[FA kauss|FA kausu]]. == Komandas sastāvs == : ''{{Dat|2026|05|03||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/men/players|title=Arsenal Men's Squad: Player Profiles and Stats|website=www.arsenal.com|access-date={{Dat|2026|05|03||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Davids Raja]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Viljams Saliba]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Kristians Moskvera]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Bens Vaits]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=ECU | pos=DF | name=[[Pjero Inkapjē]]|other=īrē no [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Bukajo Saka]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=NOR | pos=MF | name=[[Martins Ēdegors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Žezuss]]}} {{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Ebereči Eze]]}} {{Fs player | no=11 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Martinelli]]}} {{Fs player | no=12 | nat=NED | pos=DF | name=[[Juriens Timbers]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=13 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Kepa Arisabalaga]]}} {{Fs player | no=14 | nat=SWE | pos=FW | name=[[Viktors Jēkeress]]}} {{Fs player | no=16 | nat=DEN | pos=MF | name=[[Kristians Nergords]]}} {{Fs player | no=19 | nat=BEL | pos=FW | name=[[Leandro Trosārs]]}} {{Fs player | no=20 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Noni Madueke]]}} {{Fs player | no=23 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Mikels Merino]]}} {{Fs player | no=29 | nat=GER | pos=FW | name=[[Kajs Havercs]]}} {{Fs player | no=33 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Rikardo Kalafjori]]}} {{Fs player | no=35 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Tomijs Setfords]]}} {{Fs player | no=36 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Martins Subimendi]]}} {{Fs player | no=41 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Deklans Raiss]]}} {{Fs player | no=49 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (14): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04, [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] ** Vicečempioni (10): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16, 2022–23 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20 ** Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93 ** Finālisti (7): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18, 2025–26 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (17): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017, 2020, 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]''' ** Finālisti (1): 1999–2000, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]] * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1993–94 ** Finālisti (2): 1979–80, 1994–95 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1994 * '''Starppilsētu gadatirgu kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.arsenal.com/ Oficiālā kluba vietne] {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Arsenal FC]] 2qwwpspoijpah52godyfa45qyauftlc 4470702 4470700 2026-05-19T20:50:46Z Vylks 50297 4470702 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #EF0007 | nos = ''Arsenal'' | logo = [[Attēls:Arsenal FC.png|160px]] | pilns = ''Arsenal Football Club'' | iesauka = ''The Gunners ll(lielgabalnieki)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}} | dib = 1886 | stad = ''[[Emirates Stadium]]'' | ietilp = 60 260 | prez = {{flaga|Anglija}} Čips Kesviks | tren = {{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]] | kapteinis = {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _arsenal2526h | pattern_b1 = _arsenal2526h | pattern_ra1 = _arsenal2526h | pattern_sh1 = _arsenal2526h | pattern_so1 = _arsenal2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = F00000 | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = F00000 | pattern_la2 = _arsenal2526a | pattern_b2 = _arsenal2526a | pattern_ra2 = _arsenal2526a | pattern_sh2 = _arsenal2526a | pattern_so2 = _adidasredl | leftarm2 = 192B47 | body2 = 192B47 | rightarm2 = 192B47 | shorts2 = 0c1c3e | socks2 = 0c1c3e | pattern_la3 = _arsenal2526t | pattern_b3 = _arsenal2526t | pattern_ra3 = _arsenal2526t | pattern_sh3 =_arsenal2526t | pattern_so3 = _arsenal2526tl | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = 6a2335 | socks3 = ffffff }} '''Londonas "Arsenal"''' ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona]]s. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], mājas spēles aizvada [[Emirates Stadium|''Emirates'' stadionā]]. Viens no titulētākajiem klubiem, kas izcīnījis 14 Anglijas čempiontitulus, kā arī 14 reizes ieguvis [[FA kauss|FA kausu]]. Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.<ref name=":0">https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf</ref> Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, ''Arsenal'' komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.<ref name=":0" /> == Vēsture == 1886. gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no ''Dial Square'' darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada [[Ziemassvētki]]em kluba nosaukumu mainīja uz ''Royal Arsenal''. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz ''Woolwich Arsenal'' (1891). 1893. gadā ''Woolwich Arsenal'' bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]]. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz [[Highbury stadions|''Highbury'']] stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Arsenal Football Club''. 1919. gadā ''Arsenal'' atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engall.html|title=English Clubs Divisional Movements 1888-2016|website=www.rsssf.com|access-date=2021-01-08}}</ref> 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Herberts Čepmens]]. Čepmena laikā ''Arsenal'' komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, ''Arsenal'' komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], trofejas ''Arsenal'' komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] kapteinis [[Billijs Raits]]. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits [[Bērtijs Mī]]. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt [[Terijs Nīls]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts [[FA kauss]]. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja ''Arsenal'' bijušais futbolists [[Džordžs Greims]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, [[FA kauss|FA kausu]], kā arī 1994. gadā tika iegūts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts [[Francija]]s treneris [[Arsēns Vengers]]. Vengera vadībā ''Arsenal'' spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā [[Patriks Vieira]] un [[Tjerī Anrī]]. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā [[Anglijas Premjerlīga]]s trofeja. 2000. gadā tika sasniegts [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa]] fināls, tomēr tika zaudēts [[Turcija]]s komandai [[Stambulas "Galatasaray"|Stambulas "''Galatasaray''"]]. 2003–04. gada sezonā ''Arsenal'' komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad ''Arsenal'' ieguva iesauku ''The Invincibles''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3713537.stm|title=Arsenal the Invincibles|access-date=2021-01-08|date=2004-05-15|language=en}}</ref> Kopā ''Arsenal'' nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3950453.stm|title=Arsenal run ends at 49|access-date=2021-01-08|date=2004-10-25|language=en}}</ref> 2005–06. gada sezonā ''Arsenal'' pirmo reizi sasniedza [[UEFA Čempionu līga]]s finālu, kurā gan tika zaudēts [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz [[Emirates Stadium|''Emirates'']] stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta [[Hull City AFC|''Hull City'']]. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/merci-arsene|title=Merci Arsène|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts [[Unajs Emerijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Savā pirmajā sezonā tika sasniegts [[UEFA Eiropas līga]]s fināls, tomēr [[Baku Olimpiskais stadions|Baku Olimpiskajā stadionā]] tika zaudēts [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/unai-emery-leaves-club|title=Unai Emery leaves club|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Par kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Arsenal'' futbolists [[Mikels Arteta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/mikel-arteta-joining-our-new-head-coach|title=Mikel Arteta joining as our new head coach|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14. [[FA kauss|FA kausu]]. == Komandas sastāvs == : ''{{Dat|2026|05|03||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/men/players|title=Arsenal Men's Squad: Player Profiles and Stats|website=www.arsenal.com|access-date={{Dat|2026|05|03||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Davids Raja]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Viljams Saliba]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Kristians Moskvera]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Bens Vaits]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=ECU | pos=DF | name=[[Pjero Inkapjē]]|other=īrē no [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Bukajo Saka]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=NOR | pos=MF | name=[[Martins Ēdegors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Žezuss]]}} {{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Ebereči Eze]]}} {{Fs player | no=11 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Martinelli]]}} {{Fs player | no=12 | nat=NED | pos=DF | name=[[Juriens Timbers]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=13 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Kepa Arisabalaga]]}} {{Fs player | no=14 | nat=SWE | pos=FW | name=[[Viktors Jēkeress]]}} {{Fs player | no=16 | nat=DEN | pos=MF | name=[[Kristians Nergords]]}} {{Fs player | no=19 | nat=BEL | pos=FW | name=[[Leandro Trosārs]]}} {{Fs player | no=20 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Noni Madueke]]}} {{Fs player | no=23 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Mikels Merino]]}} {{Fs player | no=29 | nat=GER | pos=FW | name=[[Kajs Havercs]]}} {{Fs player | no=33 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Rikardo Kalafjori]]}} {{Fs player | no=35 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Tomijs Setfords]]}} {{Fs player | no=36 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Martins Subimendi]]}} {{Fs player | no=41 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Deklans Raiss]]}} {{Fs player | no=49 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (14): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04, [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] ** Vicečempioni (10): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16, 2022–23 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20 ** Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93 ** Finālisti (7): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18, 2025–26 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (17): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017, 2020, 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]''' ** Finālisti (1): 1999–2000, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]] * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1993–94 ** Finālisti (2): 1979–80, 1994–95 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1994 * '''Starppilsētu gadatirgu kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.arsenal.com/ Oficiālā kluba vietne] {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Arsenal FC]] l7o5fx5jec1gpvempn8zsyabtp3xhb4 4470727 4470702 2026-05-20T01:09:56Z JB82 5605 4470727 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #EF0007 | nos = ''Arsenal'' | logo = [[Attēls:Arsenal FC.png|160px]] | pilns = ''Arsenal Football Club'' | iesauka = ''The Gunners ll(lielgabalnieki)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}} | dib = 1886 | stad = ''[[Emirates Stadium]]'' | ietilp = 60 260 | prez = {{flaga|Anglija}} Čips Kesviks | tren = {{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]] | kapteinis = {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _arsenal2526h | pattern_b1 = _arsenal2526h | pattern_ra1 = _arsenal2526h | pattern_sh1 = _arsenal2526h | pattern_so1 = _arsenal2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = F00000 | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = F00000 | pattern_la2 = _arsenal2526a | pattern_b2 = _arsenal2526a | pattern_ra2 = _arsenal2526a | pattern_sh2 = _arsenal2526a | pattern_so2 = _adidasredl | leftarm2 = 192B47 | body2 = 192B47 | rightarm2 = 192B47 | shorts2 = 0c1c3e | socks2 = 0c1c3e | pattern_la3 = _arsenal2526t | pattern_b3 = _arsenal2526t | pattern_ra3 = _arsenal2526t | pattern_sh3 =_arsenal2526t | pattern_so3 = _arsenal2526tl | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = 6a2335 | socks3 = ffffff }} '''Londonas "Arsenal"''' ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona]]s. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], mājas spēles aizvada [[Emirates Stadium|''Emirates'' stadionā]]. Viens no titulētākajiem klubiem, kas izcīnījis 14 Anglijas čempiontitulus, kā arī 14 reizes ieguvis [[FA kauss|FA kausu]]. Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.<ref name=":0">https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf</ref> Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, ''Arsenal'' komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.<ref name=":0" /> == Vēsture == 1886. gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no ''Dial Square'' darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada [[Ziemassvētki]]em kluba nosaukumu mainīja uz ''Royal Arsenal''. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz ''Woolwich Arsenal'' (1891). 1893. gadā ''Woolwich Arsenal'' bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]]. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz [[Highbury stadions|''Highbury'']] stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Arsenal Football Club''. 1919. gadā ''Arsenal'' atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engall.html|title=English Clubs Divisional Movements 1888-2016|website=www.rsssf.com|access-date=2021-01-08}}</ref> 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Herberts Čepmens]]. Čepmena laikā ''Arsenal'' komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, ''Arsenal'' komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], trofejas ''Arsenal'' komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] kapteinis [[Billijs Raits]]. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits [[Bērtijs Mī]]. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt [[Terijs Nīls]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts [[FA kauss]]. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja ''Arsenal'' bijušais futbolists [[Džordžs Greims]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, [[FA kauss|FA kausu]], kā arī 1994. gadā tika iegūts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts [[Francija]]s treneris [[Arsēns Vengers]]. Vengera vadībā ''Arsenal'' spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā [[Patriks Vieira]] un [[Tjerī Anrī]]. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā [[Anglijas Premjerlīga]]s trofeja. 2000. gadā tika sasniegts [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa]] fināls, tomēr tika zaudēts [[Turcija]]s komandai [[Stambulas "Galatasaray"|Stambulas "''Galatasaray''"]]. 2003–04. gada sezonā ''Arsenal'' komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad ''Arsenal'' ieguva iesauku ''The Invincibles''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3713537.stm|title=Arsenal the Invincibles|access-date=2021-01-08|date=2004-05-15|language=en}}</ref> Kopā ''Arsenal'' nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3950453.stm|title=Arsenal run ends at 49|access-date=2021-01-08|date=2004-10-25|language=en}}</ref> 2005–06. gada sezonā ''Arsenal'' pirmo reizi sasniedza [[UEFA Čempionu līga]]s finālu, kurā gan tika zaudēts [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz [[Emirates Stadium|''Emirates'']] stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta [[Hull City AFC|''Hull City'']]. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/merci-arsene|title=Merci Arsène|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts [[Unajs Emerijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Savā pirmajā sezonā tika sasniegts [[UEFA Eiropas līga]]s fināls, tomēr [[Baku Olimpiskais stadions|Baku Olimpiskajā stadionā]] tika zaudēts [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/unai-emery-leaves-club|title=Unai Emery leaves club|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Par kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Arsenal'' futbolists [[Mikels Arteta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/mikel-arteta-joining-our-new-head-coach|title=Mikel Arteta joining as our new head coach|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}</ref> Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14. [[FA kauss|FA kausu]]. == Komandas sastāvs == : ''{{Dat|2026|05|03||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/men/players|title=Arsenal Men's Squad: Player Profiles and Stats|website=www.arsenal.com|access-date={{Dat|2026|05|03||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Davids Raja]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Viljams Saliba]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Kristians Moskvera]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Bens Vaits]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=ECU | pos=DF | name=[[Pjero Inkapjē]]|other=īrē no [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Bukajo Saka]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=NOR | pos=MF | name=[[Martins Ēdegors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Žezuss]]}} {{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Ebereči Eze]]}} {{Fs player | no=11 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Martinelli]]}} {{Fs player | no=12 | nat=NED | pos=DF | name=[[Juriens Timbers]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=13 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Kepa Arisabalaga]]}} {{Fs player | no=14 | nat=SWE | pos=FW | name=[[Viktors Jēkeress]]}} {{Fs player | no=16 | nat=DEN | pos=MF | name=[[Kristians Nergords]]}} {{Fs player | no=19 | nat=BEL | pos=FW | name=[[Leandro Trosārs]]}} {{Fs player | no=20 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Noni Madueke]]}} {{Fs player | no=23 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Mikels Merino]]}} {{Fs player | no=29 | nat=GER | pos=FW | name=[[Kajs Havercs]]}} {{Fs player | no=33 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Rikardo Kalafjori]]}} {{Fs player | no=35 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Tomijs Setfords]]}} {{Fs player | no=36 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Martins Subimendi]]}} {{Fs player | no=41 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Deklans Raiss]]}} {{Fs player | no=49 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (14): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04, [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] ** Vicečempioni (12): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16, 2022–23, 2023–24, 2024–25 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20 ** Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93 ** Finālisti (7): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18, 2025–26 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (17): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017, 2020, 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]''' ** Finālisti (1): 1999–2000, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]] * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1993–94 ** Finālisti (2): 1979–80, 1994–95 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1994 * '''Starppilsētu gadatirgu kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.arsenal.com/ Oficiālā kluba vietne] {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Arsenal FC]] s4yidktyn80sldh2pd5ws2o7mk4weng 0 24177 4470895 4454739 2026-05-20T10:12:47Z Aijakaukule 66789 žanra precizējums 4470895 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|latviešu rokgrupu|Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)|Dzelzs Vilks}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dzelzs Vilks | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = "Dzelzs vilks" 2025. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Mālpils}} | Žanrs = {{ubl|[[alternatīvais roks]]|[[poproks]]|[[folkroks]]|[[nāves metāls]] <small> (līdz ~1998. gadam) </small>}} | Gadi = 1991—pašlaik | Izdevējkompānija = [[UPE Tuviem Un Tāliem]] | Mlapa = {{URL|https://dzelzsvilks.bandcamp.com/}} | Dalībnieki = * [[Juris Kaukulis]] * [[Kaspars Tobis]] * [[Kārlis Alviķis]] * [[Mārtiņš Linde]] | Bij_dalībnieki = {{ubl|[[Valērijs Cīrulis]]|[[Armands Butkēvičs]]|[[Mārcis Judzis]]|Pauls Ozols|Andris Bulvītis}} | Darbojies_arī = [[Jauno Jāņu Orķestris]] }} '''Dzelzs Vilks''' ir latviešu rokgrupa, kura izveidota 1991. gadā [[Mālpils|Mālpilī]]. Grupa pārsvarā spēlē [[Alternatīvais roks|alternatīvo roku]], gotisko roku, postpunk un [[Poproks|poproku]], taču ir izdevuši arī albumus [[Folkroks|folkroka]] stilā. "Dzelzs Vilks" saņēmuši septiņas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]s par labāko rokmūzikas [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|albumu]] un [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā roka dziesma|dziesmu]], kā arī par labāko tautas mūzikas albumu. 2025. gadā grupa saņēmusi "Gamma" balvu kategorijā "Gada mākslinieks roka žanrā". Grupu dibinājis tās solists, ģitārists un dziesmu autors [[Juris Kaukulis]]. Grupas pašreizējā sastāvā muzicē Juris Kaukulis, Kaspars Tobis (sintezatori), Kārlis Alviķis (bass) un Mārtiņš Linde (bungas). == Biogrāfija == Deviņdesmitajos gados "Dzelzs Vilks" bija viena no latviešu pagrīdes alternatīvās mūzikas grupām, kas plašākai publikai nebija pazīstama. Šajā laika posmā tika izdoti divi albumi — 1995. gadā "[[Mirušās kaijas]]", kas ir [[nāves metāls|nāves metāla]] stilā, savukārt 1998. gadā albumā "[[Palodze (albums)|Palodze]]" šāds mūzikas stils tiek ieturēts tikai dažām dziesmām. Līdz ar to grupa vēlāk pievēršas [[poproks|poproka]] stilam. Par grupas izrāviena brīdi var uzskatīt 2001. gadu, kad tika izdots albums "[[Lai arī tu būtu ar mani]]". Albums tika nominēts Gada balvai kā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|gada labākais roka albums]], savukārt dziesma "Vēlreiz" tika izvirzīta nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā roka dziesma|labākā roka dziesma]]. Dziesmai "Vienas nakts meitene" tika uzņemts arī videoklips (režisore Dace Kaukule). 2003. gadā klajā nāca ceturtais albums "[[Ļauj man tevi]]", kas guva vēl lielākus panākumus nekā iepriekšējais. Arī šis albums tika nominēts Gada balvai kā labākais roka albums, savukārt dziesmas "Ļauj man tevi" un "Kāds ir tavs vārds" tika izvirzītas labākās dziesmas titulam. Labus panākumus radio staciju topos guva arī citas šī albuma dziesmas: "Pret sienu", "Pilsēta naktī", kā arī [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] dziesmas "Tā es mīlu" kaverversija. 2004. gada nogalē tika izdots nākamais albums "[[Manās mājās sieviešu nav]]", kas tika atzīts par 2004. gada Labāko rokmūzikas albumu Latvijā. Šī albuma vadošā dziesma "Tev oranži mati" uzvarēja Gada balvā nominācijā labākā roka dziesma, kā arī kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo grupas nr. 1 dziesmu [[Latvian Airplay Top|Latvijas Mūzikas topā]].<ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/2005/050109lv.html Latvian Airplay Top 50 #555]</ref> Arī nākamais šī albuma radiosingls "Skaiti līdz trīs" guva labus panākumus topos. Turpinājumā "Dzelzs Vilks" nodevās muzikālajiem eksperimentiem, 2005. gadā izdodot folkroka albumu "[[Kur vakara zvaigzne lec]]", kas tika izvirzīts Gada balvai kā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūsdienu tautas mūzikas albums|labākais mūsdienu tautas mūzikas albums]]. Eksperimenti turpinājās un 2006. gadā klajā nāca grupas pirmais instrumentālās mūzikas albums "[[Kad pūcei aste ziedēs]]", kura dziesmas tika rakstītas deju izrādei "Kad pūcei aste ziedēs jeb halucinogēnās dejas". 2006. gada otrajā pusē "Dzelzs Vilks" sāka darbu pie astotā albuma. Jaunais albums "[[Sārtā rītausma]]" klajā nāca 2007. gada martā. 2008. gadā "Dzelzs Vilks" laida klajā vēl vienu latviešu folkloras iedvesmotu albumu 'Uijā uijā nikni vilki". Tas ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]] kā gada labākais [[Tautas mūzikas albums]]. Dziesma "[[Uijā uijā nikni vilki]]" kļuva par vienu no visu laiku populārākajām "Dzelzs Vilks" dziesmām. 2009. gadā grupa piedalījās [[Dailes teātris|Dailes teātra]] izrādē "Tas trakais, trakais Harijs" (režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]]) un papildinātu izrādes skaņu celiņu izdeva albumā "Dzelzs vilka teātris". Albumā piedalās arī Dailes teātra aktieris [[Harijs Spanovskis]]. Nākamais "Dzelzs vilks" albums "[[Dzīvnieks pilsētā]]" iznāca 2011. gadā un ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva kā [[labākais roka albums]]. Albuma singli "[[Viņa grib tik daudz]]", "[[Sveši]]". 14. "Dzelzs vilks" studijas albums "Perfekta rītdiena" nāca klajā 2015. gada 3. decembrī. Tā pirmais singls "[[Tu vilki nakti]]" vairākas nedēļas atradās [[Radio SWH]] TOP20 1. vietā. Dziesma iekļuva dziesmu aptaujas [[Muzikālā Banka]] finālā. Albums "Perfekta rītdiena" saņēma balvu [[Zelta Mikrofons 2016]] kategorijā "Labākais roka vai metāla albums". 2016. un 2017. gadā "Dzelzs Vilks" svinēja grupas 25. gadskārtu un 2016. gadā izdeva grupas vēsturē pirmo labāko dziesmu izlasi 2 CD albumu — "Dziesmas pilnmēness naktī. 1/4 gadsimta izlase". Tajā iekļautas 25 dziesmas, tostarp iepriekš izdotie singli "Balerīna", "Oranži mati", kā arī iepriekš CD formātā neizdoto dziesmu "Ja būtu man spārni". Izlasē iekļauta arī viena jauna dziesma — singls "Bīstami vārdi", kas pazīstama arī kā TV3 sēriju filmas [[Šķiršanās formula]] tituldziesma. 2019. gada februārī "Dzelzs vilks" izdeva singlu "Tās vēl nav beigas", dziesma skanēja arī [[Andrejs Ēķis|Andreja Ēķa]] filmā "[[Klases salidojums]]", kurā vienā no galvenajām lomām filmējies arī Juris Kaukulis. "Tās vēl nav beigas" nokļūst Radio SWH TOP 1. pozīcijā. Dziesmai tapa videoklips (režisors Ritvars Bluka), kurā filmējās arī jaunā zvaigzne [[Patrisha]]. 2022. gada decembrī "Dzelzs vilks" izdeva grupas 15. studijas albumu "[[Jauni]]", kas nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons" kategorijā "Labākais roka vai metāla mūzikas albums". Albuma singls [[Tu negaidīji rītu]] kļuva par 2023. gada janvāra Latvijas raidstaciju spēlētāko dziesmu. 2023. gadā grupa dodas plašā Latvijas koncertturnejā "Jauni 30", atzīmējot grupas 30. jubileju. 2024. gadā "Dzelzs vilks" izdeva kaverversiju Jāņa Groduma un Aivara Neibarta dziesmai "Ziņģe par bailēm", ko atskaņoja arī 3. Lielajā koncertā Mežaparka Lielajā estrādē. 2024. gada novembrī iznāca singls un videoklips "Viltus trauksme", iekļūstot Latvijas raidstaciju topos. 2025. gadā "Dzelzs Vilks" saņem Latvijas mūsdienu mūzikas augstāko apbalvojumu "Gamma" kategorijā "Gada roka mākslinieks". Grupa sadarbībā ar biedrību "Dauna sindroms Latvija" izdod dziesmu un videoklipu "Nepārtraukta līnija", lai pievērstu uzmanību cilvēkiem ar Dauna sindromu. "Nepārtraukta līnija" iekļūst dziesmu aptaujas "Muzikālā banka" 2025. gada top 25. 2026. gadā "Dzelzs vilks" saņem "Gamma" balvu kategorijā "Gada roka mākslinieks". == Diskogrāfija == [[Attēls:Kārlis Alviķis.jpg|thumb|Grupas jaunākais dalībnieks Kārlis Alviķis]] * ''[[Mirušās kaijas]]'' (1995) * ''[[Palodze (albums)|Palodze]]'' (1998) * ''[[Lai arī tu būtu ar mani]]'' (2001) * ''[[Ļauj man tevi]]'' (2003) * ''[[Manās mājās sieviešu nav]]'' (2004) * ''[[Kur vakara zvaigzne lec]]'' (2005) * ''[[Kad pūcei aste ziedēs]]'' (2006) * ''[[Sārtā rītausma]]'' (2007) * ''[[Uijā uijā nikni vilki]]'' (2008) * ''[[Dzelzs vilka teātris]]'' (2009) * [[Borsh]] (2010) * ''[[Dzīvnieks pilsētā]]'' (2011) * ''[[Kālabad]]'' (2014) * ''[[Perfekta rītdiena]]'' (2015) * ''[[Dziesmas pilnmēness naktī. 1/4 gadsimta izlase]]'' (2016) * ''[[Jauni]]'' (2022) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110611104512/http://www.draugiem.lv/dzelzs_vilks/ draugiem.lv mūzikas sadaļas lapa] * {{Facebook|dzelzsvilksofficial}} {{Dzelzs Vilks}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas poproka grupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas folkroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā metāla grupas]] [[Kategorija:Latvijas nāves metāla grupas]] bfbwm9dstymkrtltugp65wa2az4h4tu 0 24640 4470422 4455177 2026-05-19T15:28:38Z Tranisitle 145333 Es pievienoju vārdu “ir”, lai teikums būtu gramatiski pilnīgs. 4470422 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Pēters Fošbergs | vārds_orig = ''Peter Forsberg'' | attēls = Peter Forsberg 2016-03-17 001 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Pēters Fošbergs 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|7|20}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Ērnšeldsvīka}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 95 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1989 | kar_beig = 2011 | izglītība = <!------ Drafts ------> | drafts = 6., 1. kārtā | dr_gads = [[1991. gada NHL drafts|1991]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Filadelfijas "Flyers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1989—1994 | klubs 1 = [[MoDo]] | kl_sez 2 = 1994—1995 | klubs 2 = [[Kvebekas "Nordiques"]] | kl_sez 3 = 1995—2004 | klubs 3 = [[Kolorādo "Avalanche"]] | kl_sez 4 = 2004—2005 | klubs 4 = MoDo | kl_sez 5 = 2005—2007 | klubs 5 = [[Filadelfijas "Flyers"]] | kl_sez 6 = 2007 | klubs 6 = [[Našvilas "Predators"]] | kl_sez 7 = 2008 | klubs 7 = Kolorādo "Avalanche" | kl_sez 8 = 2008—2010 | klubs 8 = MoDo | kl_sez 9 = 2010—2011 | klubs 9 = Kolorādo "Avalanche" <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2010 | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 2003 * [[Arta Rosa balva]] — 2003 * [[Kaldera balva]] — 1995 * ''[[Guldpucken]]'' — 1993, 1994 * ''[[Guldhjälmen]]'' — 1993, 1994 | slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (2014) | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2014|9|19||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Norvēģija 1994]]}} {{MedalGold2|[[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Itālija 2006]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehoslovākija 1992]]}} {{MedalSilver2|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 1993]]}} {{MedalGold2|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 1998]]}} {{MedalSilver2|[[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2003]]}} {{MedalSilver2|[[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2004]]}} }} '''Pēters Fošbergs''' (''Peter Forsberg'', dzimis 1973. gada 20. jūlijā [[Ērnšeldsvīka|Ērnšeldsvīkā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir bijušais zviedru [[hokejs|hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], agrāks [[Zviedrijas hokeja izlase]]s spēlētājs. Savu karjeru lielā mērā aizvadot [[Kolorādo "Avalanche"]] un [[MODO]] rindās, Fošbergs kļuvis par divkārtēju [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvēju, kā arī ceturto visu laiku rezultatīvāko zviedru hokejistu [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]. [[2014]]. gadā tika uzņemts [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]]. == Spēlētāja karjera == Savu pirmo sezonu [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] viņš uzsāka [[1994]]. gadā [[Kvebekas "Nordiques"]] rindās, kas nākamajā sezonā jau bija mainījis īpašnieku un arī nosaukumu, pārtopot par [[Kolorādo "Avalanche"]]. Tā rindās Fošbergs aizvadīja deviņas sezonas, divreiz izcīnot arī [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2006.—07. gada sezonā Forsbergs spēlēja [[Našvilas "Predators"]] rindās, bet pēc tās kļuva par brīvo aģentu, spēlējot [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[MoDo Hockey]], kā arī apgalvojot, ka NHL vairs neatgriezīsies. 2008. gada 25. februārī Fošbergs parakstīja līgumu ar "Avalanche" līdz sezonas beigām. No [[2008]]. līdz [[2010]]. gadam traumu nomocītais uzbrucējs spēlēja MODO rindās, taču [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā aizvadīja divas spēlēja "Avalanche" rindās, ar tām arī noslēdzot savu profesionāļa karjeru. 1996. un 2001. gadā, spēlējot [[Kolorādo]], viņš izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 1995. gadā ieguvis [[Kaldera balva|Kaldera balvu]], tā tiek pasniegta labākajam [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] debitantam. Piedalījies piecās [[NHL visu zvaigžņu spēle|NHL visu zvaigžņu spēlēs]]. 2002.—2003. gada sezonā ieguvis arī [[Ārta Rosa balva|Ārta Rosa]] un [[Harta balva]]s. Četras reizes ieguvis arī [[Vikinga balva|Vikinga balvu]], kura tiek pasniegta katras sezonas labākajam zviedram NHL. [[Zviedrijas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies piecos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], divreiz izcīnot zelta medaļu, bet trīsreiz - sudraba medaļu. Četras reizes piedalījies arī [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]] ([[Hokejs 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]]., [[Hokejs 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]., [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]., [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]].), 1994. un 2006. gadā izcīnot zelta medaļas. 1996. un 2004. gadā piedalījies arī Pasaules kausa izcīņā, 1996. gadā izcīnot bronzas medaļu. Viņš ir piedalījies arī divos Pasaules čempionātos junioriem. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Zviedrijas sportists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Foszbergs, Peters}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Kvebekas "Nordiques" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Hokejisti 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokeja slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:IIHF slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:Vesternorlandes lēnē dzimušie]] [[Kategorija:1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]] e7qb5anpex8233m4apo33kfe4vdwd0c 0 25210 4470348 4470345 2026-05-19T12:03:01Z EdgarsZemitis 145644 /* ievads */ 4470348 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = [[File:Logo lv.svg|Rīgas Tehniskās universitātes logo]] |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=100|imagesize=100}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] axixk5qadhi2e1hrlc1qjivnp46mvh6 4470352 4470348 2026-05-19T12:11:34Z Egilus 27634 Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4470341|4470341]] until [[Special:Diff/4470348|4470348]] Tas logo jālicencē, pirms viņu var kaut kur ielikt 4470352 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU logo 2017.svg |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=100|imagesize=100}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] eqyliz64yeogs0sq7a57e1y3o8nrx5p 4470356 4470352 2026-05-19T12:21:12Z EdgarsZemitis 145644 Nomainīts logo saistībā ar pāreju uz jaunu grafisko identitāti 4470356 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = [[File:RTU logo 2026.png|RTU logo 2026|220px]] |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=100|imagesize=50}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] olihshz13f6gfayqh3hx5vujoltngf9 4470367 4470356 2026-05-19T12:33:32Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/EdgarsZemitis|EdgarsZemitis]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4470352 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU logo 2017.svg |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=100|imagesize=100}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] eqyliz64yeogs0sq7a57e1y3o8nrx5p 4470407 4470367 2026-05-19T14:17:41Z Egilus 27634 4470407 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU 2026 logo.png |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=220|imagesize=220}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] t3hum39jpd70lzorpsqanrstjfm33ti 0 25927 4470716 4070857 2026-05-19T21:49:02Z ~2026-29976-30 145675 māsa 4470716 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rihards Pīks | vārds_orģ = | attēls = Rihards Piks.jpg | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2004|03|09|N}} | term_beigas = {{dat|2004|07|21|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Indulis Emsis]] | priekštecis = [[Sandra Kalniete]] | pēctecis = [[Artis Pabriks]] | amats2 = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|1996|08|12|N}} | term_beigas2 = {{dat|1997|06|20|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Andris Šķēle]] | priekštecis2 = [[Ojārs Spārītis]] | pēctecis2 = [[Ramona Umblija]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2004|3|18|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1941|12|31}} | dzim_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] <small>(1995-1998)</small><br />[[Tautas partija]] <small>(1998—2011)</small><br />[[Latvijas attīstībai]] <small>(kopš 2014)</small> | dzīvesb = [[Sarmīte Pīka]] | profesija = [[kinorežisors]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | dinastija = māsa gleznotāja Līvija Pīka (aktiera Valentīna Skulmes otrā sieva) }} '''Rihards Pīks''' (dzimis {{dat|1941|12|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], bijušais [[kinorežisors]] un kino darbinieks. Šobrīd valdes loceklis partijā "[[Latvijas attīstībai]]".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://attistibai.lv/par-mums/vadiba|title=Partijas "Latvijas attīstībai" valde|website=attistibai.lv|access-date=2018-03-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181006181800/http://www.attistibai.lv/par-mums/vadiba|archivedate=2018-10-06}}</ref> == Politiskā darbība == Iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> Bija [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|1.]] un [[Šķēles 2. Ministru kabinets|2. valdībā]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima]]s deputāts no [[Tautas partija]]s, [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] [[Emša Ministru kabinets|Ministru kabinetā]], no [[2004. gads|2004]]. līdz [[2009. gads|2009]]. gadam — [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] deputāts. Šobrīd pārstāv partiju [[Latvijas attīstībai]], kurā ievēlēts par valdes locekli un vada darba grupu "Aizsardzība".<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat}} * [http://www.europarl.europa.eu/members/public/geoSearch/view.do?country=LV&partNumber=1&language=LV&id=23848 Rihards Pīks]{{Novecojusi saite}}, ziņas par deputātu Eiroparlamenta mājaslapā * [https://web.archive.org/web/20041107131527/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/Ministrs/4368/ Rihards Pīks], biogrāfija Ārlietu ministrijas mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = [[Latvijas Ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|03|09|N}} — {{dat|2004|07|21|N}} | pēc = [[Artis Pabriks]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Ojārs Spārītis]] | virsraksts = [[Latvijas Kultūras ministrs]] | periods = {{dat|1996|08|12|N}} — {{dat|1997|06|20|N}} | pēc = [[Ramona Umblija]] }} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{Emša Ministru kabinets}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pīks, Rihards}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Padomju kinorežisori]] [[Kategorija:Latviešu kinooperatori]] [[Kategorija:Veģetārieši]] n3wlt4it83ud0uuvk70sooyrntble66 0 29515 4470898 2948248 2026-05-20T10:29:21Z ~2026-30234-84 145693 /* */ 4470898 wikitext text/x-wiki [[Igaunija]]s teritorijā ir 1521 [[sala]], no kurām lielākā daļa atrodas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ([[Igaunijas arhipelāgs]]), vairākas salas ir arī [[Peipusa ezers|Peipusa ezerā]] un citos ezeros. Tikai 19 salas ir apdzīvotas 67 nezināmas. Liela daļa Igaunijas salu ietilpst [[Rietumigaunijas arhipelāgs|Rietumigaunijas arhipelāgā]]. Igaunijas salām raksturīga liela kultūras un dabas daudzveidība — tām raksturīgi savi tautastērpi, dialekti, tradīcijas. Daudzās Igaunijas salās līdz nesenam laikam dzīvoja galvenokārt [[zviedri]]. Salās atrodas lielas dabas vērtības, tai skaitā [[Kāli meteorīta krāteris]], viena no retajām [[Ziemeļeiropa]]s endēmajām sugām — augs ''Rhinanthus osiliensis''. == 15 lielākās Igaunijas salas == {| class="wikitable" width=95% ! width="20" | Nr ! Nosaukums ! Platība (km²) ! Iedzīvotāji ! Lielākais augstums |- | style="text-align: left;" | 1 | style="text-align: center;" | [[Sāmsala]] | style="text-align: center;" | 2 673 | style="text-align: center;" | ap 36 960 | style="text-align: center;" | 54 |- | style="text-align: left;" | 2 | style="text-align: center;" | [[Hījumā]] | style="text-align: center;" | 989 | style="text-align: center;" | ap 10 900 | style="text-align: center;" | 68 |- | style="text-align: left;" | 3 | style="text-align: center;" | [[Muhu]] | style="text-align: center;" | 198 | style="text-align: center;" | 1 803 | style="text-align: center;" | 25 |- | style="text-align: left;" | 4 | style="text-align: center;" | [[Vormsi]] | style="text-align: center;" | 92,9 | style="text-align: center;" | 241 | style="text-align: center;" | 13 |- | style="text-align: left;" | 5 | style="text-align: center;" | [[Kasāre]] | style="text-align: center;" | 19,3 | style="text-align: center;" | 300 | style="text-align: center;" | 15 |- | style="text-align: left;" | 6 | style="text-align: center;" | [[Naisāre]] | style="text-align: center;" | 18,6 | style="text-align: center;" | 3 | style="text-align: center;" | 27 |- | style="text-align: left;" | 7 | style="text-align: center;" | [[Kihnu]] | style="text-align: center;" | 16,4 | style="text-align: center;" | 639 | style="text-align: center;" | 8,5 |- | style="text-align: left;" | 8 | style="text-align: center;" | [[Mazā Pakri]] | style="text-align: center;" | 12,9 | style="text-align: center;" | 1 | style="text-align: center;" | 13 |- | style="text-align: left;" | 9 | style="text-align: center;" | [[Roņu sala]] | style="text-align: center;" | 11,9 | style="text-align: center;" | ap 60 | style="text-align: center;" | 29,6 |- | style="text-align: left;" | 10 | style="text-align: center;" | [[Lielā Pakri]] | style="text-align: center;" | 11,6 | style="text-align: center;" | 0 | style="text-align: center;" | 4 |- | style="text-align: left;" | 11 | style="text-align: center;" | [[Abruka]] | style="text-align: center;" | 8,78 | style="text-align: center;" | < 40 | style="text-align: center;" | ? |- | style="text-align: left;" | 12 | style="text-align: center;" | [[Vilsandi]] | style="text-align: center;" | 8,8 | style="text-align: center;" | 30 | style="text-align: center;" | ? |- | style="text-align: left;" | 13 | style="text-align: center;" | [[Pīrisāre]] | style="text-align: center;" | 7,8 | style="text-align: center;" | 86 | style="text-align: center;" | 2 |- | style="text-align: left;" | 14 | style="text-align: center;" | [[Prangli]] | style="text-align: center;" | 6,44 | style="text-align: center;" | 141 | style="text-align: center;" | 9 |- | style="text-align: left;" | 15 | style="text-align: center;" | [[Osmusāre]] | style="text-align: center;" | 4,7 | style="text-align: center;" | viena ģimene | style="text-align: center;" | 8 |} [[Kategorija:Igaunijas salas|*]] dpq5sxp7pfo9u08h5isjel194qrqrwn 4470899 4470898 2026-05-20T10:29:30Z Der-Wir-Ing 105831 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-30234-84|~2026-30234-84]] ([[User talk:~2026-30234-84|talk]]) to last version by Edgars2007: test edits, please use the sandbox 4470899 wikitext text/x-wiki [[Igaunija]]s teritorijā ir 1521 [[sala]], no kurām lielākā daļa atrodas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ([[Igaunijas arhipelāgs]]), vairākas salas ir arī [[Peipusa ezers|Peipusa ezerā]] un citos ezeros. Tikai 19 salas ir apdzīvotas. Liela daļa Igaunijas salu ietilpst [[Rietumigaunijas arhipelāgs|Rietumigaunijas arhipelāgā]]. Igaunijas salām raksturīga liela kultūras un dabas daudzveidība — tām raksturīgi savi tautastērpi, dialekti, tradīcijas. Daudzās Igaunijas salās līdz nesenam laikam dzīvoja galvenokārt [[zviedri]]. Salās atrodas lielas dabas vērtības, tai skaitā [[Kāli meteorīta krāteris]], viena no retajām [[Ziemeļeiropa]]s endēmajām sugām — augs ''Rhinanthus osiliensis''. == 15 lielākās Igaunijas salas == {| class="wikitable" width=95% ! width="20" | Nr ! Nosaukums ! Platība (km²) ! Iedzīvotāji ! Lielākais augstums |- | style="text-align: left;" | 1 | style="text-align: center;" | [[Sāmsala]] | style="text-align: center;" | 2 673 | style="text-align: center;" | ap 36 960 | style="text-align: center;" | 54 |- | style="text-align: left;" | 2 | style="text-align: center;" | [[Hījumā]] | style="text-align: center;" | 989 | style="text-align: center;" | ap 10 900 | style="text-align: center;" | 68 |- | style="text-align: left;" | 3 | style="text-align: center;" | [[Muhu]] | style="text-align: center;" | 198 | style="text-align: center;" | 1 803 | style="text-align: center;" | 25 |- | style="text-align: left;" | 4 | style="text-align: center;" | [[Vormsi]] | style="text-align: center;" | 92,9 | style="text-align: center;" | 241 | style="text-align: center;" | 13 |- | style="text-align: left;" | 5 | style="text-align: center;" | [[Kasāre]] | style="text-align: center;" | 19,3 | style="text-align: center;" | 300 | style="text-align: center;" | 15 |- | style="text-align: left;" | 6 | style="text-align: center;" | [[Naisāre]] | style="text-align: center;" | 18,6 | style="text-align: center;" | 3 | style="text-align: center;" | 27 |- | style="text-align: left;" | 7 | style="text-align: center;" | [[Kihnu]] | style="text-align: center;" | 16,4 | style="text-align: center;" | 639 | style="text-align: center;" | 8,5 |- | style="text-align: left;" | 8 | style="text-align: center;" | [[Mazā Pakri]] | style="text-align: center;" | 12,9 | style="text-align: center;" | 1 | style="text-align: center;" | 13 |- | style="text-align: left;" | 9 | style="text-align: center;" | [[Roņu sala]] | style="text-align: center;" | 11,9 | style="text-align: center;" | ap 60 | style="text-align: center;" | 29,6 |- | style="text-align: left;" | 10 | style="text-align: center;" | [[Lielā Pakri]] | style="text-align: center;" | 11,6 | style="text-align: center;" | 0 | style="text-align: center;" | 4 |- | style="text-align: left;" | 11 | style="text-align: center;" | [[Abruka]] | style="text-align: center;" | 8,78 | style="text-align: center;" | < 40 | style="text-align: center;" | ? |- | style="text-align: left;" | 12 | style="text-align: center;" | [[Vilsandi]] | style="text-align: center;" | 8,8 | style="text-align: center;" | 30 | style="text-align: center;" | ? |- | style="text-align: left;" | 13 | style="text-align: center;" | [[Pīrisāre]] | style="text-align: center;" | 7,8 | style="text-align: center;" | 86 | style="text-align: center;" | 2 |- | style="text-align: left;" | 14 | style="text-align: center;" | [[Prangli]] | style="text-align: center;" | 6,44 | style="text-align: center;" | 141 | style="text-align: center;" | 9 |- | style="text-align: left;" | 15 | style="text-align: center;" | [[Osmusāre]] | style="text-align: center;" | 4,7 | style="text-align: center;" | viena ģimene | style="text-align: center;" | 8 |} [[Kategorija:Igaunijas salas|*]] 4vjlze409xxycgkb15nzcgzknke4on2 0 35257 4470805 4470312 2026-05-20T06:42:46Z Lasks 38532 /* Norises vietas izvēle */ 4470805 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2003 |tēma = ''"Magical Rendez-vous"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2003 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2003|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Naumova]]<br />[[Renārs Kaupers]] |koordinators = Sāra Juena |režisors = Svens Stojanovičs |pārraidītājs = {{flaga|Latvija}} [[LTV]] |vieta = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]<br />[[Skonto halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Turcija}} [[Sertaba Erenere]] - ''[[Everyway That I Can]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 26 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Ukraina}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Šveice}} |nulle punktu = {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |viesmākslinieki = [[Iļģi]], [[Brainstorm]], [[Marie N]], [[Raimonds Pauls]] |map = ESC 2003 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2003. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2002]] |nākamais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004 ►]] }} '''2003. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' bija 48. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika {{dat|2003|5|24}} [[Skonto halle|Skonto hallē]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vakaru vadīja [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]. Konkursā uzvarēja [[Turcija]]s pārstāve [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]'', iegūstot 164 punktus. Šīs dziesmas komponisti un dziesmas vārdu autori bija pati dziesmas izpilditāja un [[Demirs Demirkans]]. [[Beļģija]] ieguva 2. vietu, atpaliekot tikai par 1 punktu, un [[Krievija]] - 3.vietu, no [[Turcija]]s rezultāta atpaliekot par 3 punktiem.<br /> Šis bija pēdējais gads, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]] notika viena vakara laikā, jo, sākot ar 2004. gadu, tika ieviesta pusfinālu sistēma. Konkursā piedalījās divdesmit sešas valstis. Šis konkurss ievērojams ar to, ka šajā gadā bija rekordliels dalībnieku skaits. Sešas valstis, kuras nekvalificējās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], bija atgriezušās, un tām pievienojās debitējošā valsts [[Ukraina]]. == Norises vieta == [[Attēls:Olimpiskā Skonto halle.jpg|thumb|220x220px|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta [[Skonto halle]]]] 2002. gada 22. augustā [[Latvijas Televīzija]] (LTV) paziņoja, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]] [[Skonto halle|Skonto hallē]]. Latvija tiesības rīkot konkursu ieguva pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] uzvaras {{escy|2002}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Lielākais bažas par konkursa rīkošanu sagādāja nepieciešamais budžets. [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] tā laika priekšsēdētājs [[Ojārs Rubenis]] paziņoja, ka ja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdība]] būtu atteikusies piešķirt finansējumu konkursa rīkošanai, Latvija būtu atteikusies no tiesībām rīkot konkursu. Vislielākās problēmas sagādāja ne tikai finansiālas problēmas, bet arī infrastruktūras un izmitināšanas vietu trūkums. Vēlāk valdība, konkursa rīkošanai piešķīra 5,3 miljonus eiro, kam klāt nāca arī [[Rīgas dome]]s piešķirtie 1,1 miljons eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vēstulē noliedz Eirovīzijas finansu problēmas|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906|publisher=[[Delfi (web portal)|Delfi]]|date=31 January 2003|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=27 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927002250/https://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{location map+ |Latvia |float=right|width=300 |caption=Zilā krāsā pasvītrota rīkotājpilsēta. Sarkanā krāsā pilsētas, kas bija izteikušas vēlmi rīkot konkursu. |places= <small>{{location map~ |Latvia |lat=56.966667 |long=23.75 |label=[[Jūrmala]]|mark=Red pog.svg|marksize=7|position=left }}</small> {{location map~ |Latvia |lat=56.948889 |long=24.106389 |label=<u>'''[[Riga]]'''</u>|mark=Blue pog.svg|marksize=7 }} <small>{{location map~ |Latvia |lat=57.3833 |long=21.5500|label=[[Ventspils]]|mark=Red pog.svg|marksize=7 }}</small> }} Par galvenajām norises vietas pilsētām tika uzskatītas trīs: Rīga, [[Jūrmala]] un [[Ventspils]].<ref name=EUR20031>{{tīmekļa atsauce|title=Dzintaru koncertzāles pārbūve Eirovīzijas rīkošanai izmaksātu trīs miljonus latu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=6 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=29 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131029185628/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu}}</ref> Rīgas dome par iespējamajām norises vietām ieteica [[Mežaparka estrāde|Mežaparka estrādi]], [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas izstāžu halli]]. [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kā potenciālu norises vietu ierosināja [[Ventspils Olimpiskais centrs|Ventspils Olimpisko]] centru, piebilstot, kas Ventspils var nodrošināt arī divus kruīza maršrutus, kas varētu nodrošināt aptuveni 8000 konkursa apmeklētāju pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Vēsma|last=Lēvalde|title=Ventspils dome vēlas Eirovīzijas rīkošanu Ventspilī (papildināts)|url=http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167|publisher=db.lv|date=3 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181103210340/http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167}}</ref> Savukārt, [[Jūrmalas dome]] par vienu no potenciālajām norises vietām izteica [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzāli]] ar mērķi zāli paplašināt un uzbūvēt apkārt jaunu nepieciešamo infrastruktūru.<ref name=EUR20031 /> LTV par potenciālajām konkursa norises vietām nolēma virzīt Rīgu un Ventspili, no potenciālās kandidatūras svītrojot, Mežaparka estrādi un Dzintaru koncertzāli. 2002. gada 15. jūnijā [[Eiropas Raidorganizāciju savienība|EBU]] darba grupa paziņoja, ka konkurss norisināsies Rīgā, atstājot izvēli LTV starp Skonto halli un Ķīpsalas izstāžu halli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eirovīzija izmaksās 4,7 vai 5,5 miljonus latu|url=http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=2 July 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161103220908/http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu}}</ref> 22. augustā LTV lēma par labu Skonto hallei kā norises vietai. {{Color box|#CEDFF2|{{dagger}}&nbsp;|border=darkgray}} Konkursa norises vieta {{Color box|#F2E0CE|‡|border=darkgray}} Potenciālā norises vieta {| class="wikitable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Norises vieta |- ! scope="row" | [[Jūrmala]] | [[Dzintaru koncertzāle]] |- ! scope="row" style="background:#CEDFF2; font-weight:bold;" rowspan="3" | [[Riga]] | [[Mežaparka estrāde]] |- style="background:#CEDFF2;" | '''[[Skonto halle]]''' {{dagger}} |- style="background:#F2E0CE;" | [[Ķīpsalas Izstāžu halle]] ‡ |- ! scope="row" | [[Ventspils]] | [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |} == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Birgita Haukdala]] | ''Open Your Heart'' | "Atver savu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81. |- | 2 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|vācu]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil Der Mensch Zählt'' | "Jo cilvēce ir svarīga" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 101 |- | 3 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Maikijs Hārts]] | ''We've Got The World'' | "Mums pieder pasaule" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 4 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Sertaba Erenere]] | ''[[Everyway That I Can]]'' | "Visādā veidā es varu" | 1. | 167 |- | 5 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | "Sapņot atkal" | 25. | 4 |- | 6 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Mija Martina]] | ''Ne Brini'' | "Vai tas var būt" | 16. | 27 |- | 7 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]], angļu | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me Sonhar (Só Mais Uma Vez)'' | "Ļauj man sapņot" | 22. | 13 |- | 8 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Klaudija Beni]] | ''Više Nisam Tvoja'' | "Es nevaru būt tava mīla" | 15. | 29 |- | 9 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Stelios Konstantas]] | ''Feeling Alive'' | "Sajusties dzīvam" | 20. | 15 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] | ''Let's Get Happy'' | "Kļūstam laimīgi" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- | 11 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|krievu]] | [[t.A.T.u.]] | ''Ne Ver', Ne Boysia'' | "Netici, Nebaidies" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 164 |- | 12 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' | ''Dime'' | "Saki man" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81 |- | 13 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Liors Narkis]] | ''Milim La'ahava'' | "Mīlestības vārdi" | 18. | 19 |- | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | Estera Harte | ''One More Night'' | "Vēl viena nakts" | 13. | 45 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Jemini]]'' | ''Cry Baby'' | "Raudi mazā" | bgcolor="#FFDEAD" | 26. | bgcolor="#FFDEAD" | 0 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} | angļu | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''Hasta La Vista'' | — | 14. | 30 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | "Nekad tevi neatlaidīšu" | 17. | 25 |- | 18 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | [[Justeins Haselgors]] | ''I'm Not Afraid To Move On'' | "Es nebaidos iet tālāk"" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 123 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Luīza Beileša]] | ''Monts Et Marveilles'' | "Mēness un zvaigznes" | bgcolor="#FFDEAD" | 18. | bgcolor="#FFDEAD" | 19 |- | 20 | {{ESC|Polija}} | vācu, [[Poļu valoda|poļu]], krievu | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen - Zadnych Granic'' | "Bez robežām" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 90 |- | 21 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[F.L.Y.]] | ''[[Hello from Mars]]'' | "Sveiciens no Marsa" | 24. | 5 |- | 22 | {{ESC|Beļģija}} | [[mākslīgā valoda]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | — | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 165 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | "Astoņdesmitie atgriežas" | 21. | 14 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | ''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' | ''Don't Break My Heart'' | "Nesalauz manu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 73 |- | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | "Sniedz man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 107 |- | 26 | {{ESC|Slovēnija}} | angļu | [[Karmena Stavece]] | ''Nanana'' | "Na na na" | 23. | 7 |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="40" | Balsošanas rezultāti |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 7 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 6 || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || '''12''' || 1 || 1 || 3 || 3 || 1 || 0 || 7 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Austrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 101 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 6 || 0 || 5 || 10 || 5 || 4 || 2 || 0 || 8 || 0 || 8 || 8 || 0 || 2 || 8 || 0 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Īrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 2 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 5 || 0 || 7 || 4 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Turcija''' | style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" | '''167''' || 3 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | || 4 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 7 || 2 || 7 || 10 || 10 || 2 || 0 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Malta | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 7 || 0 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 13 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 29 || 0 || 5 || 6 || 3 || 0 || 6 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Kipra | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 15 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 8 || 1 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 7 || 4 || 0 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 1 || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Krievija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 164 || 4 || 8 || 0 || 10 || 1 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 || 10 || 1 || 0 || '''12''' || 10 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || 6 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 6 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 4 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 17 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0|| 3 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Nīderlande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 0 || 0 || 5 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 30 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 5 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 25 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 123 || '''12''' || 2 || '''12''' || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 0 || 3 || 7 || 6 || 7 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 6 || 7 || 6 || 10 || 3 || '''12''' || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 19 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 90 || 0 || 10 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 4 || 2 || 8 || 6 || 4 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 5 || 4 || 4 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Beļģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 165 || 7 || 4 || 10 || 7 || 0 || 10 || 6 || 0 || 3 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 8 || 0 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Igaunija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 73 || 0 || 6 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 1 || 2 || 4 || '''12''' || 10 || 6 || 0 || 0 || 6 || 4 || 1 || 4 || 8 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 107 || 5 || 3 || 0 || 0 || 8 || 1 || 3 || 2 || 1 || 3 || 0 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 0 || 7 || 2 || 7 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Slovēnija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=29 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == 12 punkti == Valstis, kuras saņēma 12 punktus, augstāko novērtējumu. {| class="wikitable" width=100% |- ! Skaits !! Saņēmējvalsts !! No |- | 5 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- | 4 || [[Turcija]] || [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Nīderlande]] |- |rowspan="2"| 3 | [[Beļģija]] || [[Francija]], [[Polija]], [[Spānija]] |- | [[Norvēģija]] || [[Islande]], [[Īrija]], [[Zviedrija]] |- |rowspan="2"| 2 | [[Islande]] || [[Malta]], [[Norvēģija]] |- | [[Spānija]] || [[Izraēla]], [[Portugāle]] |- |rowspan="7"| 1 | [[Bosnija un Hercegovina]] || [[Turcija]] |- | [[Kipra]] || [[Grieķija]] |- | [[Grieķija]] || [[Kipra]] |- | [[Īrija]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | [[Polija]] || [[Vācija]] |- | [[Rumānija]] || [[Krievija]] |- | [[Zviedrija]] || [[Rumānija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2003]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] aj1qcx9docx8366mi0fgur9o9a9ofou 4470807 4470805 2026-05-20T06:43:36Z Lasks 38532 /* Norises vietas izvēle */ 4470807 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2003 |tēma = ''"Magical Rendez-vous"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2003 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2003|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Naumova]]<br />[[Renārs Kaupers]] |koordinators = Sāra Juena |režisors = Svens Stojanovičs |pārraidītājs = {{flaga|Latvija}} [[LTV]] |vieta = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]<br />[[Skonto halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Turcija}} [[Sertaba Erenere]] - ''[[Everyway That I Can]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 26 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Ukraina}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Šveice}} |nulle punktu = {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |viesmākslinieki = [[Iļģi]], [[Brainstorm]], [[Marie N]], [[Raimonds Pauls]] |map = ESC 2003 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2003. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2002]] |nākamais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004 ►]] }} '''2003. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' bija 48. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika {{dat|2003|5|24}} [[Skonto halle|Skonto hallē]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vakaru vadīja [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]. Konkursā uzvarēja [[Turcija]]s pārstāve [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]'', iegūstot 164 punktus. Šīs dziesmas komponisti un dziesmas vārdu autori bija pati dziesmas izpilditāja un [[Demirs Demirkans]]. [[Beļģija]] ieguva 2. vietu, atpaliekot tikai par 1 punktu, un [[Krievija]] - 3.vietu, no [[Turcija]]s rezultāta atpaliekot par 3 punktiem.<br /> Šis bija pēdējais gads, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]] notika viena vakara laikā, jo, sākot ar 2004. gadu, tika ieviesta pusfinālu sistēma. Konkursā piedalījās divdesmit sešas valstis. Šis konkurss ievērojams ar to, ka šajā gadā bija rekordliels dalībnieku skaits. Sešas valstis, kuras nekvalificējās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], bija atgriezušās, un tām pievienojās debitējošā valsts [[Ukraina]]. == Norises vieta == [[Attēls:Olimpiskā Skonto halle.jpg|thumb|220x220px|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta [[Skonto halle]]]] 2002. gada 22. augustā [[Latvijas Televīzija]] (LTV) paziņoja, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]] [[Skonto halle|Skonto hallē]]. Latvija tiesības rīkot konkursu ieguva pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] uzvaras {{escy|2002}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Lielākais bažas par konkursa rīkošanu sagādāja nepieciešamais budžets. [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] tā laika priekšsēdētājs [[Ojārs Rubenis]] paziņoja, ka ja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdība]] būtu atteikusies piešķirt finansējumu konkursa rīkošanai, Latvija būtu atteikusies no tiesībām rīkot konkursu. Vislielākās problēmas sagādāja ne tikai finansiālas problēmas, bet arī infrastruktūras un izmitināšanas vietu trūkums. Vēlāk valdība, konkursa rīkošanai piešķīra 5,3 miljonus eiro, kam klāt nāca arī [[Rīgas dome]]s piešķirtie 1,1 miljons eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vēstulē noliedz Eirovīzijas finansu problēmas|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906|publisher=[[Delfi (web portal)|Delfi]]|date=31 January 2003|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=27 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927002250/https://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{location map+ |Latvia |float=right|width=300 |caption=Zilā krāsā pasvītrota rīkotājpilsēta. Sarkanā krāsā pilsētas, kas bija izteikušas vēlmi rīkot konkursu. |places= <small>{{location map~ |Latvia |lat=56.966667 |long=23.75 |label=[[Jūrmala]]|mark=Red pog.svg|marksize=7|position=left }}</small> {{location map~ |Latvia |lat=56.948889 |long=24.106389 |label=<u>'''[[Riga]]'''</u>|mark=Blue pog.svg|marksize=7 }} <small>{{location map~ |Latvia |lat=57.3833 |long=21.5500|label=[[Ventspils]]|mark=Red pog.svg|marksize=7 }}</small> }} Par galvenajām norises vietas pilsētām tika uzskatītas trīs: Rīga, [[Jūrmala]] un [[Ventspils]].<ref name=EUR20031>{{tīmekļa atsauce|title=Dzintaru koncertzāles pārbūve Eirovīzijas rīkošanai izmaksātu trīs miljonus latu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=6 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=29 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131029185628/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu}}</ref> Rīgas dome par iespējamajām norises vietām ieteica [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka estrādi]], [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas izstāžu halli]]. [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kā potenciālu norises vietu ierosināja [[Ventspils Olimpiskais centrs|Ventspils Olimpisko]] centru, piebilstot, kas Ventspils var nodrošināt arī divus kruīza maršrutus, kas varētu nodrošināt aptuveni 8000 konkursa apmeklētāju pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Vēsma|last=Lēvalde|title=Ventspils dome vēlas Eirovīzijas rīkošanu Ventspilī (papildināts)|url=http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167|publisher=db.lv|date=3 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181103210340/http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167}}</ref> Savukārt, [[Jūrmalas dome]] par vienu no potenciālajām norises vietām izteica [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzāli]] ar mērķi zāli paplašināt un uzbūvēt apkārt jaunu nepieciešamo infrastruktūru.<ref name=EUR20031 /> LTV par potenciālajām konkursa norises vietām nolēma virzīt Rīgu un Ventspili, no potenciālās kandidatūras svītrojot, Mežaparka estrādi un Dzintaru koncertzāli. 2002. gada 15. jūnijā [[Eiropas Raidorganizāciju savienība|EBU]] darba grupa paziņoja, ka konkurss norisināsies Rīgā, atstājot izvēli LTV starp Skonto halli un Ķīpsalas izstāžu halli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eirovīzija izmaksās 4,7 vai 5,5 miljonus latu|url=http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=2 July 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161103220908/http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu}}</ref> 22. augustā LTV lēma par labu Skonto hallei kā norises vietai. {{Color box|#CEDFF2|{{dagger}}&nbsp;|border=darkgray}} Konkursa norises vieta {{Color box|#F2E0CE|‡|border=darkgray}} Potenciālā norises vieta {| class="wikitable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Norises vieta |- ! scope="row" | [[Jūrmala]] | [[Dzintaru koncertzāle]] |- ! scope="row" style="background:#CEDFF2; font-weight:bold;" rowspan="3" | [[Riga]] | [[Mežaparka Lielā estrāde]] |- style="background:#CEDFF2;" | '''[[Skonto halle]]''' {{dagger}} |- style="background:#F2E0CE;" | [[Ķīpsalas Izstāžu halle]] ‡ |- ! scope="row" | [[Ventspils]] | [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |} == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Birgita Haukdala]] | ''Open Your Heart'' | "Atver savu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81. |- | 2 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|vācu]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil Der Mensch Zählt'' | "Jo cilvēce ir svarīga" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 101 |- | 3 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Maikijs Hārts]] | ''We've Got The World'' | "Mums pieder pasaule" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 4 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Sertaba Erenere]] | ''[[Everyway That I Can]]'' | "Visādā veidā es varu" | 1. | 167 |- | 5 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | "Sapņot atkal" | 25. | 4 |- | 6 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Mija Martina]] | ''Ne Brini'' | "Vai tas var būt" | 16. | 27 |- | 7 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]], angļu | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me Sonhar (Só Mais Uma Vez)'' | "Ļauj man sapņot" | 22. | 13 |- | 8 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Klaudija Beni]] | ''Više Nisam Tvoja'' | "Es nevaru būt tava mīla" | 15. | 29 |- | 9 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Stelios Konstantas]] | ''Feeling Alive'' | "Sajusties dzīvam" | 20. | 15 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] | ''Let's Get Happy'' | "Kļūstam laimīgi" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- | 11 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|krievu]] | [[t.A.T.u.]] | ''Ne Ver', Ne Boysia'' | "Netici, Nebaidies" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 164 |- | 12 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' | ''Dime'' | "Saki man" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81 |- | 13 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Liors Narkis]] | ''Milim La'ahava'' | "Mīlestības vārdi" | 18. | 19 |- | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | Estera Harte | ''One More Night'' | "Vēl viena nakts" | 13. | 45 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Jemini]]'' | ''Cry Baby'' | "Raudi mazā" | bgcolor="#FFDEAD" | 26. | bgcolor="#FFDEAD" | 0 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} | angļu | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''Hasta La Vista'' | — | 14. | 30 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | "Nekad tevi neatlaidīšu" | 17. | 25 |- | 18 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | [[Justeins Haselgors]] | ''I'm Not Afraid To Move On'' | "Es nebaidos iet tālāk"" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 123 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Luīza Beileša]] | ''Monts Et Marveilles'' | "Mēness un zvaigznes" | bgcolor="#FFDEAD" | 18. | bgcolor="#FFDEAD" | 19 |- | 20 | {{ESC|Polija}} | vācu, [[Poļu valoda|poļu]], krievu | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen - Zadnych Granic'' | "Bez robežām" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 90 |- | 21 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[F.L.Y.]] | ''[[Hello from Mars]]'' | "Sveiciens no Marsa" | 24. | 5 |- | 22 | {{ESC|Beļģija}} | [[mākslīgā valoda]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | — | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 165 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | "Astoņdesmitie atgriežas" | 21. | 14 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | ''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' | ''Don't Break My Heart'' | "Nesalauz manu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 73 |- | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | "Sniedz man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 107 |- | 26 | {{ESC|Slovēnija}} | angļu | [[Karmena Stavece]] | ''Nanana'' | "Na na na" | 23. | 7 |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="40" | Balsošanas rezultāti |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 7 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 6 || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || '''12''' || 1 || 1 || 3 || 3 || 1 || 0 || 7 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Austrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 101 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 6 || 0 || 5 || 10 || 5 || 4 || 2 || 0 || 8 || 0 || 8 || 8 || 0 || 2 || 8 || 0 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Īrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 2 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 5 || 0 || 7 || 4 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Turcija''' | style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" | '''167''' || 3 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | || 4 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 7 || 2 || 7 || 10 || 10 || 2 || 0 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Malta | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 7 || 0 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 13 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 29 || 0 || 5 || 6 || 3 || 0 || 6 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Kipra | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 15 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 8 || 1 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 7 || 4 || 0 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 1 || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Krievija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 164 || 4 || 8 || 0 || 10 || 1 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 || 10 || 1 || 0 || '''12''' || 10 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || 6 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 6 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 4 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 17 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0|| 3 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Nīderlande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 0 || 0 || 5 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 30 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 5 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 25 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 123 || '''12''' || 2 || '''12''' || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 0 || 3 || 7 || 6 || 7 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 6 || 7 || 6 || 10 || 3 || '''12''' || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 19 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 90 || 0 || 10 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 4 || 2 || 8 || 6 || 4 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 5 || 4 || 4 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Beļģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 165 || 7 || 4 || 10 || 7 || 0 || 10 || 6 || 0 || 3 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 8 || 0 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Igaunija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 73 || 0 || 6 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 1 || 2 || 4 || '''12''' || 10 || 6 || 0 || 0 || 6 || 4 || 1 || 4 || 8 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 107 || 5 || 3 || 0 || 0 || 8 || 1 || 3 || 2 || 1 || 3 || 0 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 0 || 7 || 2 || 7 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Slovēnija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=29 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == 12 punkti == Valstis, kuras saņēma 12 punktus, augstāko novērtējumu. {| class="wikitable" width=100% |- ! Skaits !! Saņēmējvalsts !! No |- | 5 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- | 4 || [[Turcija]] || [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Nīderlande]] |- |rowspan="2"| 3 | [[Beļģija]] || [[Francija]], [[Polija]], [[Spānija]] |- | [[Norvēģija]] || [[Islande]], [[Īrija]], [[Zviedrija]] |- |rowspan="2"| 2 | [[Islande]] || [[Malta]], [[Norvēģija]] |- | [[Spānija]] || [[Izraēla]], [[Portugāle]] |- |rowspan="7"| 1 | [[Bosnija un Hercegovina]] || [[Turcija]] |- | [[Kipra]] || [[Grieķija]] |- | [[Grieķija]] || [[Kipra]] |- | [[Īrija]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | [[Polija]] || [[Vācija]] |- | [[Rumānija]] || [[Krievija]] |- | [[Zviedrija]] || [[Rumānija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2003]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] hs1d8sdo42b9hbc9it94hv7axsbryku 4470808 4470807 2026-05-20T06:44:19Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4470808 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2003 |tēma = ''"Magical Rendez-vous"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2003 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2003|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Naumova]]<br />[[Renārs Kaupers]] |koordinators = Sāra Juena |režisors = Svens Stojanovičs |pārraidītājs = {{flaga|Latvija}} [[LTV]] |vieta = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]<br />[[Skonto halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Turcija}} [[Sertaba Erenere]] - ''[[Everyway That I Can]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 26 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Ukraina}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Šveice}} |nulle punktu = {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |viesmākslinieki = [[Iļģi]], [[Brainstorm]], [[Marie N]], [[Raimonds Pauls]] |map = ESC 2003 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2003. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2002]] |nākamais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004 ►]] }} '''2003. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' bija 48. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika {{dat|2003|5|24}} [[Skonto halle|Skonto hallē]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vakaru vadīja [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]. Konkursā uzvarēja [[Turcija]]s pārstāve [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]'', iegūstot 164 punktus. Šīs dziesmas komponisti un dziesmas vārdu autori bija pati dziesmas izpilditāja un [[Demirs Demirkans]]. [[Beļģija]] ieguva 2. vietu, atpaliekot tikai par 1 punktu, un [[Krievija]] - 3.vietu, no [[Turcija]]s rezultāta atpaliekot par 3 punktiem.<br /> Šis bija pēdējais gads, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]] notika viena vakara laikā, jo, sākot ar 2004. gadu, tika ieviesta pusfinālu sistēma. Konkursā piedalījās divdesmit sešas valstis. Šis konkurss ievērojams ar to, ka šajā gadā bija rekordliels dalībnieku skaits. Sešas valstis, kuras nekvalificējās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], bija atgriezušās, un tām pievienojās debitējošā valsts [[Ukraina]]. == Norises vieta == [[Attēls:Olimpiskā Skonto halle.jpg|thumb|220x220px|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta [[Skonto halle]]]] 2002. gada 22. augustā [[Latvijas Televīzija]] (LTV) paziņoja, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]] [[Skonto halle|Skonto hallē]]. Latvija tiesības rīkot konkursu ieguva pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] uzvaras {{escy|2002}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Lielākais bažas par konkursa rīkošanu sagādāja nepieciešamais budžets. [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] tā laika priekšsēdētājs [[Ojārs Rubenis]] paziņoja, ka ja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdība]] būtu atteikusies piešķirt finansējumu konkursa rīkošanai, Latvija būtu atteikusies no tiesībām rīkot konkursu. Vislielākās problēmas sagādāja ne tikai finansiālas problēmas, bet arī infrastruktūras un izmitināšanas vietu trūkums. Vēlāk valdība, konkursa rīkošanai piešķīra 5,3 miljonus eiro, kam klāt nāca arī [[Rīgas dome]]s piešķirtie 1,1 miljons eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vēstulē noliedz Eirovīzijas finansu problēmas|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906|publisher=[[Delfi (web portal)|Delfi]]|date=31 January 2003|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=27 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927002250/https://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{location map+ |Latvia |float=right|width=300 |caption=Zilā krāsā pasvītrota rīkotājpilsēta. Sarkanā krāsā pilsētas, kas bija izteikušas vēlmi rīkot konkursu. |places= <small>{{location map~ |Latvia |lat=56.966667 |long=23.75 |label=[[Jūrmala]]|mark=Red pog.svg|marksize=7|position=left }}</small> {{location map~ |Latvia |lat=56.948889 |long=24.106389 |label=<u>'''[[Riga]]'''</u>|mark=Blue pog.svg|marksize=7 }} <small>{{location map~ |Latvia |lat=57.3833 |long=21.5500|label=[[Ventspils]]|mark=Red pog.svg|marksize=7 }}</small> }} Par galvenajām norises vietas pilsētām tika uzskatītas trīs: Rīga, [[Jūrmala]] un [[Ventspils]].<ref name=EUR20031>{{tīmekļa atsauce|title=Dzintaru koncertzāles pārbūve Eirovīzijas rīkošanai izmaksātu trīs miljonus latu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=6 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=29 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131029185628/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu}}</ref> Rīgas dome par iespējamajām norises vietām ieteica [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka estrādi]], [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas izstāžu halli]]. [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kā potenciālu norises vietu ierosināja [[Ventspils Olimpiskais centrs|Ventspils Olimpisko]] centru, piebilstot, kas Ventspils var nodrošināt arī divus kruīza maršrutus, kas varētu nodrošināt aptuveni 8000 konkursa apmeklētāju pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Vēsma|last=Lēvalde|title=Ventspils dome vēlas Eirovīzijas rīkošanu Ventspilī (papildināts)|url=http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167|publisher=db.lv|date=3 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181103210340/http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167}}</ref> Savukārt, [[Jūrmalas dome]] par vienu no potenciālajām norises vietām izteica [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzāli]] ar mērķi zāli paplašināt un uzbūvēt apkārt jaunu nepieciešamo infrastruktūru.<ref name=EUR20031 /> LTV par potenciālajām konkursa norises vietām nolēma virzīt Rīgu un Ventspili, no potenciālās kandidatūras svītrojot, Mežaparka estrādi un Dzintaru koncertzāli. 2002. gada 15. jūnijā [[Eiropas Raidorganizāciju savienība|EBU]] darba grupa paziņoja, ka konkurss norisināsies Rīgā, atstājot izvēli LTV starp Skonto halli un Ķīpsalas izstāžu halli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eirovīzija izmaksās 4,7 vai 5,5 miljonus latu|url=http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=2 July 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161103220908/http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu}}</ref> 22. augustā LTV lēma par labu Skonto hallei kā norises vietai. {{Color box|#CEDFF2|{{dagger}}&nbsp;|border=darkgray}} Konkursa norises vieta {{Color box|#F2E0CE|‡|border=darkgray}} Potenciālā norises vieta {| class="wikitable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Norises vieta |- ! scope="row" | [[Jūrmala]] | [[Dzintaru koncertzāle]] |- ! scope="row" style="background:#CEDFF2; font-weight:bold;" rowspan="3" | [[Riga]] | [[Mežaparka Lielā estrāde]] |- style="background:#CEDFF2;" | '''[[Skonto halle]]''' {{dagger}} |- style="background:#F2E0CE;" | [[Ķīpsalas Izstāžu halle]] ‡ |- ! scope="row" | [[Ventspils]] | [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |} == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Birgita Haukdala]] | ''Open Your Heart'' | "Atver savu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81. |- | 2 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|vācu]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil Der Mensch Zählt'' | "Jo cilvēce ir svarīga" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 101 |- | 3 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Maikijs Hārts]] | ''We've Got The World'' | "Mums pieder pasaule" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 4 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Sertaba Erenere]] | ''[[Everyway That I Can]]'' | "Visādā veidā es varu" | 1. | 167 |- | 5 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | "Sapņot atkal" | 25. | 4 |- | 6 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Mija Martina]] | ''Ne Brini'' | "Vai tas var būt" | 16. | 27 |- | 7 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]], angļu | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me Sonhar (Só Mais Uma Vez)'' | "Ļauj man sapņot" | 22. | 13 |- | 8 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Klaudija Beni]] | ''Više Nisam Tvoja'' | "Es nevaru būt tava mīla" | 15. | 29 |- | 9 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Stelios Konstantas]] | ''Feeling Alive'' | "Sajusties dzīvam" | 20. | 15 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] | ''Let's Get Happy'' | "Kļūstam laimīgi" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- | 11 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|krievu]] | [[t.A.T.u.]] | ''Ne Ver', Ne Boysia'' | "Netici, Nebaidies" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 164 |- | 12 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' | ''Dime'' | "Saki man" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81 |- | 13 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Liors Narkis]] | ''Milim La'ahava'' | "Mīlestības vārdi" | 18. | 19 |- | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | Estera Harte | ''One More Night'' | "Vēl viena nakts" | 13. | 45 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Jemini]]'' | ''Cry Baby'' | "Raudi mazā" | bgcolor="#FFDEAD" | 26. | bgcolor="#FFDEAD" | 0 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} | angļu | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''Hasta La Vista'' | — | 14. | 30 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | "Nekad tevi neatlaidīšu" | 17. | 25 |- | 18 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | [[Justeins Haselgors]] | ''I'm Not Afraid To Move On'' | "Es nebaidos iet tālāk"" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 123 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Luīza Beileša]] | ''Monts Et Marveilles'' | "Mēness un zvaigznes" | bgcolor="#FFDEAD" | 18. | bgcolor="#FFDEAD" | 19 |- | 20 | {{ESC|Polija}} | vācu, [[Poļu valoda|poļu]], krievu | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen - Zadnych Granic'' | "Bez robežām" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 90 |- | 21 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[F.L.Y.]] | ''[[Hello from Mars]]'' | "Sveiciens no Marsa" | 24. | 5 |- | 22 | {{ESC|Beļģija}} | [[mākslīgā valoda]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | — | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 165 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | "Astoņdesmitie atgriežas" | 21. | 14 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | ''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' | ''Don't Break My Heart'' | "Nesalauz manu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 73 |- | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | "Sniedz man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 107 |- | 26 | {{ESC|Slovēnija}} | angļu | [[Karmena Stavece]] | ''Nanana'' | "Na na na" | 23. | 7 |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="40" | Balsošanas rezultāti |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 7 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 6 || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || '''12''' || 1 || 1 || 3 || 3 || 1 || 0 || 7 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Austrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 101 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 6 || 0 || 5 || 10 || 5 || 4 || 2 || 0 || 8 || 0 || 8 || 8 || 0 || 2 || 8 || 0 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Īrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 2 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 5 || 0 || 7 || 4 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Turcija''' | style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" | '''167''' || 3 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | || 4 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 7 || 2 || 7 || 10 || 10 || 2 || 0 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Malta | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 7 || 0 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 13 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 29 || 0 || 5 || 6 || 3 || 0 || 6 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Kipra | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 15 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 8 || 1 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 7 || 4 || 0 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 1 || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Krievija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 164 || 4 || 8 || 0 || 10 || 1 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 || 10 || 1 || 0 || '''12''' || 10 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || 6 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 6 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 4 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 17 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0|| 3 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Nīderlande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 0 || 0 || 5 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 30 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 5 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 25 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 123 || '''12''' || 2 || '''12''' || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 0 || 3 || 7 || 6 || 7 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 6 || 7 || 6 || 10 || 3 || '''12''' || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 19 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 90 || 0 || 10 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 4 || 2 || 8 || 6 || 4 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 5 || 4 || 4 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Beļģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 165 || 7 || 4 || 10 || 7 || 0 || 10 || 6 || 0 || 3 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 8 || 0 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Igaunija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 73 || 0 || 6 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 1 || 2 || 4 || '''12''' || 10 || 6 || 0 || 0 || 6 || 4 || 1 || 4 || 8 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 107 || 5 || 3 || 0 || 0 || 8 || 1 || 3 || 2 || 1 || 3 || 0 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 0 || 7 || 2 || 7 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Slovēnija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=29 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == 12 punkti == Valstis, kuras saņēma 12 punktus, augstāko novērtējumu. {| class="wikitable" width=100% |- ! Skaits !! Saņēmējvalsts !! No |- | 5 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- | 4 || [[Turcija]] || [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Nīderlande]] |- |rowspan="2"| 3 | [[Beļģija]] || [[Francija]], [[Polija]], [[Spānija]] |- | [[Norvēģija]] || [[Islande]], [[Īrija]], [[Zviedrija]] |- |rowspan="2"| 2 | [[Islande]] || [[Malta]], [[Norvēģija]] |- | [[Spānija]] || [[Izraēla]], [[Portugāle]] |- |rowspan="7"| 1 | [[Bosnija un Hercegovina]] || [[Turcija]] |- | [[Kipra]] || [[Grieķija]] |- | [[Grieķija]] || [[Kipra]] |- | [[Īrija]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | [[Polija]] || [[Vācija]] |- | [[Rumānija]] || [[Krievija]] |- | [[Zviedrija]] || [[Rumānija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2003]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 577rqltyumi303pvlblbuklsepuifsy 4470809 4470808 2026-05-20T06:45:23Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis un rezultāti */ 4470809 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2003 |tēma = ''"Magical Rendez-vous"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2003 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2003|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Naumova]]<br />[[Renārs Kaupers]] |koordinators = Sāra Juena |režisors = Svens Stojanovičs |pārraidītājs = {{flaga|Latvija}} [[LTV]] |vieta = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]<br />[[Skonto halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Turcija}} [[Sertaba Erenere]] - ''[[Everyway That I Can]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 26 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Ukraina}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Šveice}} |nulle punktu = {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |viesmākslinieki = [[Iļģi]], [[Brainstorm]], [[Marie N]], [[Raimonds Pauls]] |map = ESC 2003 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2003. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2002]] |nākamais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004 ►]] }} '''2003. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' bija 48. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika {{dat|2003|5|24}} [[Skonto halle|Skonto hallē]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vakaru vadīja [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]. Konkursā uzvarēja [[Turcija]]s pārstāve [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]'', iegūstot 164 punktus. Šīs dziesmas komponisti un dziesmas vārdu autori bija pati dziesmas izpilditāja un [[Demirs Demirkans]]. [[Beļģija]] ieguva 2. vietu, atpaliekot tikai par 1 punktu, un [[Krievija]] - 3.vietu, no [[Turcija]]s rezultāta atpaliekot par 3 punktiem.<br /> Šis bija pēdējais gads, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]] notika viena vakara laikā, jo, sākot ar 2004. gadu, tika ieviesta pusfinālu sistēma. Konkursā piedalījās divdesmit sešas valstis. Šis konkurss ievērojams ar to, ka šajā gadā bija rekordliels dalībnieku skaits. Sešas valstis, kuras nekvalificējās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], bija atgriezušās, un tām pievienojās debitējošā valsts [[Ukraina]]. == Norises vieta == [[Attēls:Olimpiskā Skonto halle.jpg|thumb|220x220px|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta [[Skonto halle]]]] 2002. gada 22. augustā [[Latvijas Televīzija]] (LTV) paziņoja, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]] [[Skonto halle|Skonto hallē]]. Latvija tiesības rīkot konkursu ieguva pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] uzvaras {{escy|2002}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Lielākais bažas par konkursa rīkošanu sagādāja nepieciešamais budžets. [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] tā laika priekšsēdētājs [[Ojārs Rubenis]] paziņoja, ka ja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdība]] būtu atteikusies piešķirt finansējumu konkursa rīkošanai, Latvija būtu atteikusies no tiesībām rīkot konkursu. Vislielākās problēmas sagādāja ne tikai finansiālas problēmas, bet arī infrastruktūras un izmitināšanas vietu trūkums. Vēlāk valdība, konkursa rīkošanai piešķīra 5,3 miljonus eiro, kam klāt nāca arī [[Rīgas dome]]s piešķirtie 1,1 miljons eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vēstulē noliedz Eirovīzijas finansu problēmas|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906|publisher=[[Delfi (web portal)|Delfi]]|date=31 January 2003|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=27 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927002250/https://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{location map+ |Latvia |float=right|width=300 |caption=Zilā krāsā pasvītrota rīkotājpilsēta. Sarkanā krāsā pilsētas, kas bija izteikušas vēlmi rīkot konkursu. |places= <small>{{location map~ |Latvia |lat=56.966667 |long=23.75 |label=[[Jūrmala]]|mark=Red pog.svg|marksize=7|position=left }}</small> {{location map~ |Latvia |lat=56.948889 |long=24.106389 |label=<u>'''[[Riga]]'''</u>|mark=Blue pog.svg|marksize=7 }} <small>{{location map~ |Latvia |lat=57.3833 |long=21.5500|label=[[Ventspils]]|mark=Red pog.svg|marksize=7 }}</small> }} Par galvenajām norises vietas pilsētām tika uzskatītas trīs: Rīga, [[Jūrmala]] un [[Ventspils]].<ref name=EUR20031>{{tīmekļa atsauce|title=Dzintaru koncertzāles pārbūve Eirovīzijas rīkošanai izmaksātu trīs miljonus latu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=6 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=29 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131029185628/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu}}</ref> Rīgas dome par iespējamajām norises vietām ieteica [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka estrādi]], [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas izstāžu halli]]. [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kā potenciālu norises vietu ierosināja [[Ventspils Olimpiskais centrs|Ventspils Olimpisko]] centru, piebilstot, kas Ventspils var nodrošināt arī divus kruīza maršrutus, kas varētu nodrošināt aptuveni 8000 konkursa apmeklētāju pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Vēsma|last=Lēvalde|title=Ventspils dome vēlas Eirovīzijas rīkošanu Ventspilī (papildināts)|url=http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167|publisher=db.lv|date=3 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181103210340/http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167}}</ref> Savukārt, [[Jūrmalas dome]] par vienu no potenciālajām norises vietām izteica [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzāli]] ar mērķi zāli paplašināt un uzbūvēt apkārt jaunu nepieciešamo infrastruktūru.<ref name=EUR20031 /> LTV par potenciālajām konkursa norises vietām nolēma virzīt Rīgu un Ventspili, no potenciālās kandidatūras svītrojot, Mežaparka estrādi un Dzintaru koncertzāli. 2002. gada 15. jūnijā [[Eiropas Raidorganizāciju savienība|EBU]] darba grupa paziņoja, ka konkurss norisināsies Rīgā, atstājot izvēli LTV starp Skonto halli un Ķīpsalas izstāžu halli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eirovīzija izmaksās 4,7 vai 5,5 miljonus latu|url=http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=2 July 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161103220908/http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu}}</ref> 22. augustā LTV lēma par labu Skonto hallei kā norises vietai. {{Color box|#CEDFF2|{{dagger}}&nbsp;|border=darkgray}} Konkursa norises vieta {{Color box|#F2E0CE|‡|border=darkgray}} Potenciālā norises vieta {| class="wikitable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Norises vieta |- ! scope="row" | [[Jūrmala]] | [[Dzintaru koncertzāle]] |- ! scope="row" style="background:#CEDFF2; font-weight:bold;" rowspan="3" | [[Riga]] | [[Mežaparka Lielā estrāde]] |- style="background:#CEDFF2;" | '''[[Skonto halle]]''' {{dagger}} |- style="background:#F2E0CE;" | [[Ķīpsalas Izstāžu halle]] ‡ |- ! scope="row" | [[Ventspils]] | [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |} == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Birgita Haukdala]] | ''Open Your Heart'' | "Atver savu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81. |- | 2 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|vācu]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil Der Mensch Zählt'' | "Jo cilvēce ir svarīga" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 101 |- | 3 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Maikijs Hārts]] | ''We've Got The World'' | "Mums pieder pasaule" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 4 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Sertaba Erenere]] | ''[[Everyway That I Can]]'' | "Visādā veidā es varu" | 1. | 167 |- | 5 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | "Sapņot atkal" | 25. | 4 |- | 6 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Mija Martina]] | ''Ne Brini'' | "Vai tas var būt" | 16. | 27 |- | 7 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]], angļu | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me Sonhar (Só Mais Uma Vez)'' | "Ļauj man sapņot" | 22. | 13 |- | 8 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Klaudija Beni]] | ''Više Nisam Tvoja'' | "Es nevaru būt tava mīla" | 15. | 29 |- | 9 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Stelios Konstantas]] | ''Feeling Alive'' | "Sajusties dzīvam" | 20. | 15 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] | ''Let's Get Happy'' | "Kļūstam laimīgi" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- | 11 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|krievu]] | [[t.A.T.u.]] | ''Ne Ver', Ne Boysia'' | "Netici, Nebaidies" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 164 |- | 12 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' | ''Dime'' | "Saki man" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81 |- | 13 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Liors Narkis]] | ''Milim La'ahava'' | "Mīlestības vārdi" | 18. | 19 |- | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Estere Harta]] | ''One More Night'' | "Vēl viena nakts" | 13. | 45 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Jemini]]'' | ''Cry Baby'' | "Raudi mazā" | bgcolor="#FFDEAD" | 26. | bgcolor="#FFDEAD" | 0 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} | angļu | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''Hasta La Vista'' | — | 14. | 30 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | "Nekad tevi neatlaidīšu" | 17. | 25 |- | 18 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | [[Justeins Haselgors]] | ''I'm Not Afraid To Move On'' | "Es nebaidos iet tālāk"" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 123 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Luīza Beileša]] | ''Monts Et Marveilles'' | "Mēness un zvaigznes" | bgcolor="#FFDEAD" | 18. | bgcolor="#FFDEAD" | 19 |- | 20 | {{ESC|Polija}} | vācu, [[Poļu valoda|poļu]], krievu | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen - Zadnych Granic'' | "Bez robežām" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 90 |- | 21 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[F.L.Y.]] | ''[[Hello from Mars]]'' | "Sveiciens no Marsa" | 24. | 5 |- | 22 | {{ESC|Beļģija}} | [[mākslīgā valoda]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | — | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 165 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | "Astoņdesmitie atgriežas" | 21. | 14 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | ''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' | ''Don't Break My Heart'' | "Nesalauz manu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 73 |- | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | "Sniedz man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 107 |- | 26 | {{ESC|Slovēnija}} | angļu | [[Karmena Stavece]] | ''Nanana'' | "Na na na" | 23. | 7 |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="40" | Balsošanas rezultāti |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 7 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 6 || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || '''12''' || 1 || 1 || 3 || 3 || 1 || 0 || 7 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Austrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 101 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 6 || 0 || 5 || 10 || 5 || 4 || 2 || 0 || 8 || 0 || 8 || 8 || 0 || 2 || 8 || 0 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Īrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 2 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 5 || 0 || 7 || 4 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Turcija''' | style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" | '''167''' || 3 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | || 4 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 7 || 2 || 7 || 10 || 10 || 2 || 0 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Malta | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 7 || 0 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 13 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 29 || 0 || 5 || 6 || 3 || 0 || 6 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Kipra | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 15 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 8 || 1 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 7 || 4 || 0 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 1 || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Krievija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 164 || 4 || 8 || 0 || 10 || 1 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 || 10 || 1 || 0 || '''12''' || 10 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || 6 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 6 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 4 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 17 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0|| 3 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Nīderlande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 0 || 0 || 5 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 30 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 5 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 25 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 123 || '''12''' || 2 || '''12''' || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 0 || 3 || 7 || 6 || 7 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 6 || 7 || 6 || 10 || 3 || '''12''' || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 19 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 90 || 0 || 10 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 4 || 2 || 8 || 6 || 4 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 5 || 4 || 4 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Beļģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 165 || 7 || 4 || 10 || 7 || 0 || 10 || 6 || 0 || 3 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 8 || 0 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Igaunija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 73 || 0 || 6 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 1 || 2 || 4 || '''12''' || 10 || 6 || 0 || 0 || 6 || 4 || 1 || 4 || 8 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 107 || 5 || 3 || 0 || 0 || 8 || 1 || 3 || 2 || 1 || 3 || 0 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 0 || 7 || 2 || 7 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Slovēnija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=29 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == 12 punkti == Valstis, kuras saņēma 12 punktus, augstāko novērtējumu. {| class="wikitable" width=100% |- ! Skaits !! Saņēmējvalsts !! No |- | 5 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- | 4 || [[Turcija]] || [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Nīderlande]] |- |rowspan="2"| 3 | [[Beļģija]] || [[Francija]], [[Polija]], [[Spānija]] |- | [[Norvēģija]] || [[Islande]], [[Īrija]], [[Zviedrija]] |- |rowspan="2"| 2 | [[Islande]] || [[Malta]], [[Norvēģija]] |- | [[Spānija]] || [[Izraēla]], [[Portugāle]] |- |rowspan="7"| 1 | [[Bosnija un Hercegovina]] || [[Turcija]] |- | [[Kipra]] || [[Grieķija]] |- | [[Grieķija]] || [[Kipra]] |- | [[Īrija]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | [[Polija]] || [[Vācija]] |- | [[Rumānija]] || [[Krievija]] |- | [[Zviedrija]] || [[Rumānija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2003]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 5s68mms4djj79hlm2mf7enwdkjn0029 4470843 4470809 2026-05-20T08:21:52Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470843 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2003 |tēma = ''"Magical Rendez-vous"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2003 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2003|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Naumova]]<br />[[Renārs Kaupers]] |koordinators = Sāra Juena |režisors = Svens Stojanovičs |pārraidītājs = {{flaga|Latvija}} [[LTV]] |vieta = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]<br />[[Skonto halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Turcija}} [[Sertaba Erenere]] - ''[[Everyway That I Can]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 26 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Ukraina}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Šveice}} |nulle punktu = {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |viesmākslinieki = [[Iļģi]], ''[[Brainstorm]]'', ''[[Marie N]]'', [[Raimonds Pauls]] |map = ESC 2003 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2003. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2002]] |nākamais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004 ►]] }} '''2003. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' bija 48. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika {{dat|2003|5|24}} [[Skonto halle|Skonto hallē]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vakaru vadīja [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]. Konkursā uzvarēja [[Turcija]]s pārstāve [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]'', iegūstot 164 punktus. Šīs dziesmas komponisti un dziesmas vārdu autori bija pati dziesmas izpildītāja un [[Demirs Demirkans]]. [[Beļģija]] ieguva 2. vietu, atpaliekot tikai par 1 punktu, un [[Krievija]] — 3.vietu, no [[Turcija]]s rezultāta atpaliekot par 3 punktiem.<br /> Šis bija pēdējais gads, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]] notika viena vakara laikā, jo, sākot ar 2004. gadu, tika ieviesta pusfinālu sistēma. Konkursā piedalījās divdesmit sešas valstis. Šis konkurss ievērojams ar to, ka šajā gadā bija rekordliels dalībnieku skaits. Sešas valstis, kuras nekvalificējās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], bija atgriezušās, un tām pievienojās debitējošā valsts [[Ukraina]]. == Norises vieta == [[Attēls:Olimpiskā Skonto halle.jpg|thumb|220x220px|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta [[Skonto halle]]]] 2002. gada 22. augustā [[Latvijas Televīzija]] (LTV) paziņoja, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]] [[Skonto halle|Skonto hallē]]. Latvija tiesības rīkot konkursu ieguva pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] uzvaras {{ESCg|2002}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Lielākais bažas par konkursa rīkošanu sagādāja nepieciešamais budžets. [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] tā laika priekšsēdētājs [[Ojārs Rubenis]] paziņoja, ka ja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdība]] būtu atteikusies piešķirt finansējumu konkursa rīkošanai, Latvija būtu atteikusies no tiesībām rīkot konkursu. Vislielākās problēmas sagādāja ne tikai finansiālas problēmas, bet arī infrastruktūras un izmitināšanas vietu trūkums. Vēlāk valdība, konkursa rīkošanai piešķīra 5,3 miljonus eiro, kam klāt nāca arī [[Rīgas dome]]s piešķirtie 1,1 miljons eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vēstulē noliedz Eirovīzijas finansu problēmas|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906|publisher=[[Delfi (web portal)|Delfi]]|date=31 January 2003|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=27 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927002250/https://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{VietasKarte+ |Latvia |float=right|width=300 |caption=Zilā krāsā pasvītrota rīkotājpilsēta. Sarkanā krāsā pilsētas, kas bija izteikušas vēlmi rīkot konkursu. |places= <small>{{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667 |long=23.75 |label=[[Jūrmala]]|mark=Red pog.svg|marksize=7|position=left }}</small> {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.948889 |long=24.106389 |label=<u>'''[[Rīga]]'''</u>|mark=Blue pog.svg|marksize=7 }} <small>{{VietasKarte~ |Latvia |lat=57.3833 |long=21.5500|label=[[Ventspils]]|mark=Red pog.svg|marksize=7 }}</small> }} Par galvenajām norises vietas pilsētām tika uzskatītas trīs: Rīga, [[Jūrmala]] un [[Ventspils]].<ref name=EUR20031>{{tīmekļa atsauce|title=Dzintaru koncertzāles pārbūve Eirovīzijas rīkošanai izmaksātu trīs miljonus latu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=6 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=29 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131029185628/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu}}</ref> Rīgas dome par iespējamajām norises vietām ieteica [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka estrādi]], [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas izstāžu halli]]. [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kā potenciālu norises vietu ierosināja [[Ventspils Olimpiskais centrs|Ventspils Olimpisko]] centru, piebilstot, kas Ventspils var nodrošināt arī divus kruīza maršrutus, kas varētu nodrošināt aptuveni 8000 konkursa apmeklētāju pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Vēsma|last=Lēvalde|title=Ventspils dome vēlas Eirovīzijas rīkošanu Ventspilī (papildināts)|url=http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167|publisher=db.lv|date=3 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181103210340/http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167}}</ref> Savukārt, [[Jūrmalas dome]] par vienu no potenciālajām norises vietām izteica [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzāli]] ar mērķi zāli paplašināt un uzbūvēt apkārt jaunu nepieciešamo infrastruktūru.<ref name=EUR20031 /> LTV par potenciālajām konkursa norises vietām nolēma virzīt Rīgu un Ventspili, no potenciālās kandidatūras svītrojot, Mežaparka estrādi un Dzintaru koncertzāli. 2002. gada 15. jūnijā [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] darba grupa paziņoja, ka konkurss norisināsies Rīgā, atstājot izvēli LTV starp Skonto halli un Ķīpsalas izstāžu halli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eirovīzija izmaksās 4,7 vai 5,5 miljonus latu|url=http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=2 July 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161103220908/http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu}}</ref> 22. augustā LTV lēma par labu Skonto hallei kā norises vietai. {{Color box|#CEDFF2|{{dagger}}&nbsp;|border=darkgray}} Konkursa norises vieta {{Color box|#F2E0CE|‡|border=darkgray}} Potenciālā norises vieta {| class="wikitable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Norises vieta |- ! scope="row" | [[Jūrmala]] | [[Dzintaru koncertzāle]] |- ! scope="row" style="background:#CEDFF2; font-weight:bold;" rowspan="3" | [[Rīga]] | [[Mežaparka Lielā estrāde]] |- style="background:#CEDFF2;" | '''[[Skonto halle]]''' {{dagger}} |- style="background:#F2E0CE;" | [[Ķīpsalas Izstāžu halle]] ‡ |- ! scope="row" | [[Ventspils]] | [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |} == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Birgita Haukdala]] | ''Open Your Heart'' | "Atver savu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81. |- | 2 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|vācu]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil Der Mensch Zählt'' | "Jo cilvēce ir svarīga" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 101 |- | 3 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Maikijs Hārts]] | ''We've Got The World'' | "Mums pieder pasaule" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 4 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Sertaba Erenere]] | ''[[Everyway That I Can]]'' | "Visādā veidā es varu" | 1. | 167 |- | 5 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | "Sapņot atkal" | 25. | 4 |- | 6 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Mija Martina]] | ''Ne Brini'' | "Vai tas var būt" | 16. | 27 |- | 7 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]], angļu | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me Sonhar (Só Mais Uma Vez)'' | "Ļauj man sapņot" | 22. | 13 |- | 8 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Klaudija Beni]] | ''Više Nisam Tvoja'' | "Es nevaru būt tava mīla" | 15. | 29 |- | 9 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Stelios Konstantas]] | ''Feeling Alive'' | "Sajusties dzīvam" | 20. | 15 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] | ''Let's Get Happy'' | "Kļūstam laimīgi" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- | 11 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|krievu]] | [[t.A.T.u.]] | ''Ne Ver', Ne Boysia'' | "Netici, Nebaidies" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 164 |- | 12 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' | ''Dime'' | "Saki man" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81 |- | 13 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Liors Narkis]] | ''Milim La'ahava'' | "Mīlestības vārdi" | 18. | 19 |- | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Estere Harta]] | ''One More Night'' | "Vēl viena nakts" | 13. | 45 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Jemini]]'' | ''Cry Baby'' | "Raudi mazā" | bgcolor="#FFDEAD" | 26. | bgcolor="#FFDEAD" | 0 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} | angļu | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''Hasta La Vista'' | — | 14. | 30 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | "Nekad tevi neatlaidīšu" | 17. | 25 |- | 18 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | [[Justeins Haselgors]] | ''I'm Not Afraid To Move On'' | "Es nebaidos iet tālāk"" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 123 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Luīza Beileša]] | ''Monts Et Marveilles'' | "Mēness un zvaigznes" | bgcolor="#FFDEAD" | 18. | bgcolor="#FFDEAD" | 19 |- | 20 | {{ESC|Polija}} | vācu, [[Poļu valoda|poļu]], krievu | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen — Zadnych Granic'' | "Bez robežām" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 90 |- | 21 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[F.L.Y.]] | ''[[Hello from Mars]]'' | "Sveiciens no Marsa" | 24. | 5 |- | 22 | {{ESC|Beļģija}} | [[mākslīgā valoda]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | — | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 165 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | "Astoņdesmitie atgriežas" | 21. | 14 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | ''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' | ''Don't Break My Heart'' | "Nesalauz manu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 73 |- | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | "Sniedz man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 107 |- | 26 | {{ESC|Slovēnija}} | angļu | [[Karmena Stavece]] | ''Nanana'' | "Na na na" | 23. | 7 |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="40" | Balsošanas rezultāti |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 7 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 6 || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || '''12''' || 1 || 1 || 3 || 3 || 1 || 0 || 7 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Austrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 101 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 6 || 0 || 5 || 10 || 5 || 4 || 2 || 0 || 8 || 0 || 8 || 8 || 0 || 2 || 8 || 0 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Īrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 2 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 5 || 0 || 7 || 4 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''Turcija''' | style="text-align:right; background-color:#FFDEAD" | '''167''' || 3 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | || 4 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 7 || 2 || 7 || 10 || 10 || 2 || 0 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Malta | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 7 || 0 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 13 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 29 || 0 || 5 || 6 || 3 || 0 || 6 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Kipra | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 15 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 8 || 1 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 7 || 4 || 0 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 1 || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Krievija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 164 || 4 || 8 || 0 || 10 || 1 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 || 10 || 1 || 0 || '''12''' || 10 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || 6 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 6 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 4 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 17 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0|| 3 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Nīderlande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 0 || 0 || 5 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 30 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 5 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 25 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 123 || '''12''' || 2 || '''12''' || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 0 || 3 || 7 || 6 || 7 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 6 || 7 || 6 || 10 || 3 || '''12''' || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 19 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 90 || 0 || 10 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 4 || 2 || 8 || 6 || 4 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 5 || 4 || 4 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Beļģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 165 || 7 || 4 || 10 || 7 || 0 || 10 || 6 || 0 || 3 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 8 || 0 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Igaunija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 73 || 0 || 6 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 1 || 2 || 4 || '''12''' || 10 || 6 || 0 || 0 || 6 || 4 || 1 || 4 || 8 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 107 || 5 || 3 || 0 || 0 || 8 || 1 || 3 || 2 || 1 || 3 || 0 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 0 || 7 || 2 || 7 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Slovēnija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=29 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == 12 punkti == Valstis, kuras saņēma 12 punktus, augstāko novērtējumu. {| class="wikitable" width=100% |- ! Skaits !! Saņēmējvalsts !! No |- | 5 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- | 4 || [[Turcija]] || [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Nīderlande]] |- |rowspan="2"| 3 | [[Beļģija]] || [[Francija]], [[Polija]], [[Spānija]] |- | [[Norvēģija]] || [[Islande]], [[Īrija]], [[Zviedrija]] |- |rowspan="2"| 2 | [[Islande]] || [[Malta]], [[Norvēģija]] |- | [[Spānija]] || [[Izraēla]], [[Portugāle]] |- |rowspan="7"| 1 | [[Bosnija un Hercegovina]] || [[Turcija]] |- | [[Kipra]] || [[Grieķija]] |- | [[Grieķija]] || [[Kipra]] |- | [[Īrija]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | [[Polija]] || [[Vācija]] |- | [[Rumānija]] || [[Krievija]] |- | [[Zviedrija]] || [[Rumānija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2003]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] guh0hylgwhr4f0kpbby79sodaildac2 0 35705 4470402 4230476 2026-05-19T14:05:59Z Baisulis 11523 +1..... 4470402 wikitext text/x-wiki '''Koldvela''' ({{val|en|Caldwell}}) ir angļu uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[L. Skota Koldvela]] (''L. Scott Caldwell''; 1950) — amerikāņu aktrise; * [[Sūzana Koldvela]] (''Susan Caldwell''; 1958) — angļu šahiste; * [[Treisija Koldvela Daisone]] (''Tracy Caldwell Dyson''; 1969) — ASV kosmonaute. == Skatīt arī == * ''[[Caldwell]]'' * [[Koldvels]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 7t3qseavuf7qa33oq2ezgh06bmarq1e 0 36307 4470630 4394767 2026-05-19T19:10:18Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470630 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Motorsporta komandas infokaste | Ī_vārds = ''Jordan'' | Logo = [[Attēls:Jordan_logo.png|225px]] | P_vārds = ''Jordan Grand Prix'' | Vlt = {{IRL}} | Bāz = {{flaga|Lielbritānija}} [[Silverstona]], [[Apvienotā Karaliste]] | Dib = {{flaga|Īrija}} [[Edijs Džordans]] | Pil = {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Heincs Haralds Frencens]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Džankarlo Fizikella]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Rubenšs Barikello]] | Deb = [[1991. gada F1 sezona|1991. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV GP]] | Pēd = [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas GP]] | Sac = 250 | Kon = 0 | Čem = 0 | Uzv = 4 | Pol = 2 | Apl = 2 | Pēdsez = 2005 | Pēdpoz = 9. (12 punkti) }} '''''Jordan Grand Prix''''' (parasti saukta par '''''Jordan''''') bija [[Formula 1]] autosacīkšu komanda, kuru dibināja īrs [[Edijs Džordans]]. F1 ''Jordan'' piedalījās no [[1991. gada F1 sezona|1991.]] līdz [[2005. gada F1 sezona|2005. gadam]]. Tā ir vienīgā komanda no [[Īrija]]s, kura jebkad ir startējusi F1. Komanda bija pazīstama ar "[[rokenrols|rokenrolīgu]]" attieksmi,<ref>Koen Vergeer (1999). Formula 1 Fanatic, 218 {{ISBN|0-7475-6214-8}}.</ref> kas tai veidoja savdabīgu tēlu 1990. gadu Formula 1 sabiedrībā. ''Jordan'' ir viena no retajām komandām, kura visās sezonās ir izcīnījusi kaut vienu punktu. 2005. gadā ''Jordan Grand Prix'' pārdeva investēšanas koncernam ''Midland'', un izveidota komanda ar nosaukumu ''[[MF1 Racing]]''. Tā, savukārt, gadu vēlāk pārdota nīderlandiešu autobūves uzņēmumam ''Spyker'', kuri komandu pārsauca par ''[[Spyker F1]]''. 2007. gada septembrī puse komandas pārdota indiešu miljardierim Vidžajam Maljam. Kopš [[2008. gada F1 sezona|2008. gada]] tā piedalās ar nosaukumu ''[[Force India]]''.<ref name="indija">{{Tīmekļa atsauce | title = F1: Spyker tiks pārdēvēta par Force India | publisher = DELFI Autosports | date = 21.10.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32074.html }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == === Priekšvēsture === [[Edijs Džordans]] (komandas dibinātājs) 1970. gados īsu periodu pats bija sacīkšu braucējs. 1980. gadu beigās viņš vadīja veiksmīgu [[Formula 3]] un [[Formula 3000]] komandu, kuras nosaukums bija ''Eddie Jordan Racing Team''. 1988. gadā [[Martins Donelijs]] kopvērtējumā ierindojās augstajā trešajā vietā. Tajā gadā veiksmīgi startēja arī viņa komandas biedrs [[Džonijs Herberts]], kuram pa spēkam bija uzvaras pirmajās divās sacīkstēs. 1989. gadā [[Žans Alezī]] izcīnīja F3000 titulu. === Debija F1 un pirmie gadi (1991—1996) === [[Attēls:Jordan_191_rain.png|thumb|175px|[[Mihaels Šūmahers]] testē ''Jordan 191'' lietus apstākļos]] [[Attēls:Jordan_diagramma.png|thumb|left|163px|Diagramma ar rezultātiem konstruktoru kausā gadu no gada]] ''Jordan'' formulas pirmo reizi Formula 1 sacensībās piedalījās [[1991. gada F1 sezona|1991. gadā]]. Tās sākotnēji vadīja [[Andrea de Čezariss]] un [[Bertrāns Gašo]]. Lai gan de Čezariss piedalījās visās tās sezonas sacīkstēs, Gašo beidza braukt ''Jordan'' pēc [[Ungārijas GP]], jo starp sacīkstēm izraisīja incidentu (aplēja taksistu ar asaru gāzi un tika arestēts).<ref name="gaso">{{Tīmekļa atsauce | title = F1 Enciklopēdija (angliski) | publisher = GrandPrix.com | date = 11.09.2007. | url = http://www.grandprix.com/gpe/drv-gacber.html}}</ref> Līdz sezonas beigām viņa vietā brauca [[Mihaels Šūmahers]], [[Robertu Morenu]] un [[Alesandro Dzanardi]]. Otrajā sezonā komanda piedzīvoja pamatīgas izmaiņas: ''[[Cosworth|Ford]]'' dzinēju vietā izmantoja ''[[Yamaha]]'' motorus, un tika nomainīti piloti. Sezonu uzsāka un pabeidza [[Stefāno Modēna]] un [[Maurisiu Guželmins]]. Atšķirībā no punktiem bagātās 1991. gada sezonas, [[1992. gada F1 sezona|1992. gadā]] komanda izcīnīja tikai vienu punktu. [[1993. gada F1 sezona|1993. gadā]] komanda lietoja ''[[Brian Hart Ltd.|Hart]]'' dzinējus. Pirmajā sacīkstē ''Jordan'' formulas vadīja [[Rubenšs Barikello]] un [[Ivans Kapelli]], tomēr jau pēc diviem posmiem par Barikello komandas biedru kļuva [[Tjerī Butsēns]], kurš šo vietu ieņēma lielāko daļu sezonas. Tās nobeigumā par otro pilotu kļuva arī [[Marko Apičella]], [[Emanuele Naspeti]] un [[Edijs Ērvains]]. [[1994. gada F1 sezona|1994. gadā]] komanda turpināja lietot ''Hart'' dzinējus un paturēja darbā Barikello un Ērvainu. Tiesa gan, pēdējo diskvalificēja uz trim sacīkstēm, tāpēc tajā laikā viņa vietā brauca [[Aguri Sudzuki]] un [[Andrea de Čezariss]]. Sezona kopumā bija ļoti veiksmīga — atkārtota labākā vieta konstruktoru kausa ieskaitē, visvairāk punktu sezonā tās vēsturē un pirmais pjedestāls. [[1995. gada F1 sezona|1995. gadā]] komanda sāka lietot ''[[Peugeot]]'' dzinējus un atstāja abus pilotus savās vietās. [[Kanādas GP]] bija īpaši veiksmīgs, jo Barikello finišēja otrais, bet Ērvains — trešais. [[1996. gada F1 sezona|1996. gadā]] komandu pameta Ērvains, jo viņš devās uz ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''. Par Rubenša Barikello komandas biedru kļuva [[Martins Brandls]]. Lai arī piloti ne reizi nebija uz pjedestāla, viņi pārspēja iepriekšējā gada rezultātu. === Rezultātu uzlabošanās (1997—2000) === [[Attēls:Jordan_Peugeot_F1.jpg|121px|thumb|left|''Jordan 197'' muzeja apskatē]] [[Attēls:Eddie_Jordan_1996.jpg|135px|thumb|Komandas boss [[Edijs Džordans|Džordans]] sveic fanus]] [[1997. gada F1 sezona|1997. gadā]] komanda bija spiesta mainīt abus pilotus, jo Barikello devās uz jaunizveidoto ''[[Stewart Grand Prix|Stewart]]'', bet Brandls beidza karjeru. Par ''Jordan'' pilotiem kļuva tolaik divkārtējā pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] brālis [[Ralfs Šūmahers|Ralfs]] un pirms gada debitējušais itālis [[Džankarlo Fizikella]]. [[Argentīnas GP]] komanda gandrīz izcīnīja dubultuzvaru (turklāt, savā divsimtajā sacīkstē), tomēr pēc sadursmes Šūmahers atkrita uz trešo vietu, bet Fizikella izstājās. Fizikellam bija vēl viena laba iespēja uzvarēt Vācijā, tomēr tehniskās problēmas viņu atmeta uz vienpadsmito vietu. Sezona kopumā bija ļoti veiksmīga, un iezīmēja ''Jordan'' augšupejas sākumu. [[1998. gada F1 sezona|1998. gadā]] Fizikellas vietā komanda sāka izmantot eksčempiona [[Deimons Hills|Deimona Hilla]] pakalpojumus. Komandas neapšaubāmi labākais sniegums tosezon bija lietainajā [[Beļģijas GP]], kad komanda izcīnīja dubultuzvaru. Tāpat kā citi notikumi trasē todien, tas bija liels pārsteigums. [[1999. gada F1 sezona|1999. gadā]] Ralfs Šūmahers devās uz ''[[Williams F1|Williams]]'', tāpēc par Hilla komandas biedru kļuva vācietis [[Heincs Haralds Frencens]]. Frencens spīdoši brauca visas sezonas gaitā un, pēc paša vārdiem, nekļuva par čempionu tikai tādēļ, ka izstājās Sanmarīno un Eiropā. Ar divām uzvarām un vēl četrām reizēm uz pjedestāla Frencens bija trešais kopvērtējumā tikai aiz [[Edijs Ērvains|Ērvaina]] un [[Mika Hekinens|Hekinena]]. Hills, savukārt, aizvadīja savu pēdējo sezonu, un retu reizi ieguva punktus. Konstruktoru kausā ''Jordan'' bija trešie ar 61 punktu. Hilla vietu aizņēma [[Jarno Trulli]]. [[2000. gada F1 sezona|2000. gadā]] komanda brauca vairāk vai mazāk atzīstami, tomēr pabāli salīdzinājumā ar 1999. gadu. Tā arī sāka lietot ''[[Honda F1|Honda]]'' dzinējus. === Rezultātu pasliktināšanās (2001—2004) === [[Attēls:Jordan_GP_2002.jpg|200px|thumb|left|[[Džankarlo Fizikella|Fizikella]] [[2002. gada F1 sezona|2002. gadā]]]] [[2001. gada F1 sezona|2001. gadā]] Frencens un Trulli saglabāja savas vietas ''Jordan''. Gada gaitā [[Rikārdu Zonta]] arī sēdās pie stūres, jo Frencens bija savainots pēc smagās avārijas [[Monako Grand Prix|Monako]]. Zonta vēlreiz bija izsaukts uz sacīksti [[Vācijas Grand Prix|Vācijā]], jo Frencenu atlaida no darba ''Jordan'' komandā. Jau pēc sacīkstes šo vietu piešķīra francūzim [[Žans Alezī|Žanam Alezī]], kurš aizvadīja savu pēdējo sezonu. [[2002. gada F1 sezona|2002. gadā]] komanda nomainīja abus pilotus — tagad tajā brauca japāņu debitants [[Takuma Sato]] un itālis [[Džankarlo Fizikella]], kurš jau iepriekš brauca ar ''Jordan''. Viņi abi izcēlās [[Malaizijas GP]], kad formulas sadūrās. [[2003. gada F1 sezona|2003. gadā]] Sato nomainīja ar [[Ralfs Fērmans|Fērmanu]], turklāt tagad komanda lietoja ''[[Cosworth|Ford]]'' dzinējus. [[Džankarlo Fizikella]] uzvarēja [[Brazīlijas GP]], pārsteidzot visu F1 pasauli. Tiesa gan, viņa uzvaru atzina apmēram divas nedēļas pēc sacīkstes, jo sakarā ar tehnisku kļūmi to sākumā piešķīra [[Kimi Reikenens|Reikenenam]].<ref name="fisi">{{Tīmekļa atsauce | title = Fizikellas apraksta lapa portālā "DELFI" | publisher = DELFI Autosports | date = 15.02.2006. | url = http://autosports.delfi.lv/public/26733.html | access-date = 11.09.2007 | archive-date = 15.09.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070915150944/http://autosports.delfi.lv/public/26733.html }}</ref> [[Ralfs Fērmans]] guva savainojumus [[Ungārijas GP]] treniņos, tādēļ viņu divas sacīkstes aizvietoja ungārs [[Žolts Baumgartners]]. [[2004. gada F1 sezona|2004. gadā]] komanda nomainīja abus pilotus, un izmantoja vācieša [[Niks Heidfelds|Nika Heidfelda]] un itāļa [[Džordžo Pantano]] pakalpojumus. Pantano sponsoru maksātnespējas dēļ vairākas sacīkstes aizvietoja ar [[Timo Gloks|Timo Gloku]]. No šīs trijotnes vienīgi Pantano neizcīnīja punktus. === Komandas pārdošana un pēdējā sezona (2005) === [[Attēls:Monteiro (Jordan) qualifying at USGP 2005.jpg|235px|thumb|[[Tiagu Monteiru|Monteiru]] kvalificējas [[ASV GP]]]] : ''Vairāk lasiet rakstā [[MF1 Racing]].'' [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] sākumā tika paziņots par to, ka ''[[Midland]]'' koncerns pērk ''Jordan'' komandu, tomēr pirmo sezonu atstās ''Jordan'' vārdu. Dzeltenās formulas vadīja portugālis [[Tiagu Monteiru]] un indietis [[Narains Kartikejans]]. Viņi abi debitēja F1. Komandas labākais rezultāts bija 3. (Monteiro) un 4. (Kartikejans) vieta skandalozajā [[ASV GP]]. Pēdējā sacīkstē finišēja tikai portugālis, viņš bija vienpadsmitais. Kartikejans piedzīvoja smagu avāriju un izstājās. 2006. gadā MF1, ''Jordan'' pēcteci, pārdeva Nīderlandes uzņēmumam ''[[Spyker]]''. Tika izveidota komanda ''[[Spyker F1]]'', kura F1 piedalījās kopš [[2007. gada F1 sezona|2007. gada]]. 2007. gada nogalē pusi ''Spyker'' komandas pārdeva indiešu miljardierim [[Vidžajs Malja|Vidžajam Maljam]], kurš komandu pārsauca par ''[[Force India]]''.<ref name="indija"/> Džordanam joprojām pieder īpašumi ap komandas bāzi Silverstonā, no kuriem viņš vēlas atbrīvoties. Tā kā ''Force India'' atteicās tos nopirkt, Džordans bloķēja komandas pieeju fabrikai, uz piebraucamā ceļa (kas arī pieder viņam) izgāžot kravu betona.<ref name="betons">{{Tīmekļa atsauce | title = F1 īsumā: Šumahers, Hamiltons, Džordans | publisher = DELFI Autosports | date = 26.03.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/33343.html | access-date = 26.03.2008 | archive-date = 29.03.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080329172450/http://autosports.delfi.lv/public/33343.html }}</ref> 2006. gadā [[FIA|Starptautiskā Automobiļu Federācija]] paziņoja, ka tiks rīkots konkurss uz 12. komandas vietu [[2008. gada F1 sezona|2008. gada F1 sezonā]]. Lai gan vietu ieguva ''[[Prodrive F1]]'', vēlāk tika paziņots, ka starp citiem kandidātiem bija arī [[Edijs Džordans]], kurš vēlējās atjaunot ''Jordan Grand Prix'' komandu.<ref name="jordan2">{{Tīmekļa atsauce | title = Jordan pieteikums 2008. gadam apstiprināts {{en ikona}} | publisher = Manipe F1 | date = 02.04.2007. | url = http://www.manipef1.com/news/2006/index.php?id=408 | access-date = 04.06.2007 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070301224908/http://www.manipef1.com/news/2006/index.php?id=408 | archivedate = 01.03.2007 }}</ref> == Sponsori == Pirmajā ''Jordan'' sezonā komandas galvenais sponsors bija citronlaima dzēriens ''[[7 Up]]''. No 1992. līdz 1994. gadam komandas spēkratus rotāja Dienvidāfrikas ķīmijas, dabasgāzes un naftas kompānijas ''[[Sasol]]'' logotips, savukārt 1995. gadā par reklāmu uz ''Jordan'' formulām maksāja Francijas naftas uzņēmums ''[[TotalEnergies|Total]]''. No 1996. līdz 2005. gadam ''Jordan'' galvenais sponsors bija cigarešu marka ''[[Benson & Hedges]]''. Izņēmums bija vienīgi 2002. gads, kad [[DHL]] kļuva par tādu. Sacīkstēs, kurās tabakas reklāma bija aizliegta, komanda lietoja dažādus uzrakstus, kas asociējas ar kompānijas nosaukumu (atšķirībā no lielas daļas citu komandu, kuras vienkārši aizkrāsoja uzrakstus). Pirmajos gados, kad komandas talismans bija čūska Šņāčošais Sids ({{val|en|Hissing Sid}}) formulas rotāja uzraksts ''Bitten Hisses'' (Sadzeltie Šņācieni), tad ''Buzzin Hornets'' (Dūcošie Sirseņi), kamēr talismans bija vārdā nenosaukts sirsenis, ''Bitten Heroes'' (Sakostie Varoņi) vienu sacīksti pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV]] un, visbeidzot, ''Be On Edge'' (Esi Uz Robežas), kad vienkārši tika izdzēsti burti no uzraksta "'''BE'''NS'''ON'''&H'''EDGE'''S". Karikatūrās dažkārt tika izķēmoti šie uzraksti.<ref>[http://www.jimbamber.co.uk/CARTOONS/2000/0048.jpg Džima Bambera karikatūra, 2000. gads]{{Novecojusi saite}}</ref> 2003. gada jūnijā ''Jordan'' iesūdzēja mobilo telefonu sakaru kompāniju ''[[Vodafone]]'' tiesā, mēģinot piedzīt 150 miljonus [[sterliņa mārciņa]]s, apgalvojot, ka kompānija mutiski sarunāja trīs gadu sponsorēšanas līgumu, tomēr vēlāk to parakstīja ar ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''. Divus mēnešus vēlāk ''Jordan'' atsauca šo lietu un piekrita samaksāt ''Vodafone'' tēriņus šajā lietā. No šī finansiālā trieciena komanda neatguvās. Tiesnesis ļoti kritizēja Ediju Džordanu, apgalvojot, ka sūdzība bija "bez pamatojuma un nepatiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Tiesnesis kritizē Jordan tiesas sēdi {{en ikona}} | publisher = BBC Sport | date = 03.08.2003. | url = http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/motorsport/formula_one/3117665.stm}}</ref> == Formula 1 rezultāti == Rezultāti '''treknrakstā''' nozīmē, ka pilots izcīnīja pirmo starta vietu. Valstu apzīmēšanai izmantoti [[ISO 3166-1 alpha-3]] kodi. {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:95%" ! Gads ! Šasija<br />Dzinējs ! Piloti ! 1 ! 2 ! 3 ! 4 ! 5 ! 6 ! 7 ! 8 ! 9 ! 10 ! 11 ! 12 ! 13 ! 14 ! 15 ! 16 ! 17 ! 18 ! 19 ! Punkti ! V. |- | rowspan="6"| [[1991. gada F1 sezona|1991]] | rowspan="6"| ''Jordan 191''<br />''[[Cosworth|Ford]]'' | || [[ASV Grand Prix|USA]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Meksikas Grand Prix|MEX]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Portugāles Grand Prix|POR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] | | | | rowspan="6"| '''13''' | rowspan="6"| '''5.''' |- |align="left"| {{flaga|Beļģija}} <small>[[Bertrāns Gašo|Gašo]]</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> || || || || || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]</small> || || || || || || || || || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} <small>[[Robertu Morenu|Morenu]]</small> || || || || || || || || || || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> || || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Alesandro Dzanardi|Dzanardi]]</small> || || || || || || || || || || || || || |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> || || || |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Andrea de Čezariss|de Čezariss]]</small> |bgcolor="#FFCFCF"| <small>NPK</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> || || || |- | rowspan="3"| [[1992. gada F1 sezona|1992]] | rowspan="3"| ''Jordan 192''<br />''[[Yamaha]]'' | || [[Dienvidāfrikas Grand Prix|RSA]] || [[Meksikas Grand Prix|MEX]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Portugāles Grand Prix|POR]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] | | | | rowspan="3"| '''1''' | rowspan="3"| '''11.''' |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Stefāno Modēna|Modēna]]</small> |bgcolor="#FFCFCF"| <small>NK</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFCFCF"| <small>NK</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFCFCF"| <small>NK</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#FFCFCF"| <small>NK</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> || || || |- |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} <small>[[Maurisiu Guželmins|Guželmins]]</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>14</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || |- | rowspan="7"| [[1993. gada F1 sezona|1993]] | rowspan="7"| ''Jordan 193''<br />''[[Cosworth|Ford]]'' | | [[Dienvidāfrikas Grand Prix|RSA]] | [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] | [[Eiropas Grand Prix|EUR]] | [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] | [[Spānijas Grand Prix|ESP]] | [[Monako Grand Prix|MON]] | [[Kanādas Grand Prix|CAN]] | [[Francijas Grand Prix|FRA]] | [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] | [[Vācijas Grand Prix|GER]] | [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] | [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] | [[Itālijas Grand Prix|ITA]] | [[Portugāles Grand Prix|POR]] | [[Japānas Grand Prix|JPN]] | [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || || || |rowspan="7"|'''3''' |rowspan="7"|'''10.''' |- |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} <small>[[Rubenšs Barikello|Barikello]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> || || || |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Ivans Kapelli|Kapelli]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFCFCF"| <small>NK</small> || || || || || || || || || || || || || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Beļģija}} <small>[[Tjerī Butsēns|Butsēns]]</small> || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Marko Apičella|Apičella]]</small> || || || || || || || || || || || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Emanuele Naspeti|Naspeti]]</small> || || || || || || || || || || || || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} <small>[[Edijs Ērvains|Ērvains]]</small> || || || || || || || || || || || || || || |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || |- | rowspan="5"| [[1994. gada F1 sezona|1994]] | rowspan="5"| ''Jordan 194''<br />''[[Brian Hart Ltd.|Hart]]'' || || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Klusā okeāna Grand Prix|PAC]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Portugāles Grand Prix|POR]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || || || |rowspan="5"|'''28''' |rowspan="5"|'''5.''' |- |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} <small>[[Rubenšs Barikello|Barikello]]</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#FFCFCF"| <small>NK</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| '''Izst''' |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> || || || |- |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} <small>[[Edijs Ērvains|Ērvains]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || <small>IZSL</small> || <small>IZSL</small> || <small>IZSL</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || |- |align="left"| {{flaga|Japāna}} <small>[[Aguri Sudzuki|Sudzuki]]</small> || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || || || || || || || || || || || || || || || |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Andrea de Čezariss|de Čezariss]]</small> || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> || || || || || || || || || || || || || || || |- | rowspan="3"| [[1995. gada F1 sezona|1995]] | rowspan="3"| ''Jordan 195''<br />''[[Peugeot]]'' || || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Argentīnas Grand Prix|ARG]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Portugāles Grand Prix|POR]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Klusā okeāna Grand Prix|PAC]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || || | rowspan="3"|'''21''' | rowspan="3"|'''6.''' |- |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} <small>[[Rubenšs Barikello|Barikello]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| <small>2</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | |- |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} <small>[[Edijs Ērvains|Ērvains]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>;Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | |- | rowspan="3"| [[1996. gada F1 sezona|1996]] | rowspan="3"| ''Jordan 196''<br />''[[Peugeot]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Argentīnas Grand Prix|ARG]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Portugāles Grand Prix|POR]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || || || | rowspan="3"|'''22''' | rowspan="3"|'''5.''' |- |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} <small>[[Rubenšs Barikello|Barikello]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> | | | |- |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} <small>[[Martins Brandls|Brandls]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> | | | |- | rowspan="3"| [[1997. gada F1 sezona|1997]] | rowspan="3"| ''Jordan 197''<br />''[[Peugeot]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Argentīnas Grand Prix|ARG]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Austrijas Grand Prix|AUT]] || [[Luksemburgas Grand Prix|LUX]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || || | rowspan="3"|'''33''' | rowspan="3"|'''5.''' |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Ralfs Šūmahers|R. Šūmahers]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Džankarlo Fizikella|Fizikella]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| <small>2</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> | | |- | rowspan="3"| [[1998. gada F1 sezona|1998]] | rowspan="3"| ''Jordan 198''<br />''[[Mugen Honda]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Argentīnas Grand Prix|ARG]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Austrijas Grand Prix|AUT]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Luksemburgas Grand Prix|LUX]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || || || | rowspan="3"|'''34''' | rowspan="3"|'''4.''' |- |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} <small>[[Deimons Hills|Hills]]</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#000000" style="color:white"| <small>DK</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#FFFFBF"| <small>1</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> | | | |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Ralfs Šūmahers|R. Šūmahers]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>16</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#DFDFDF"| <small>2</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | | |- | rowspan="3"| [[1999. gada F1 sezona|1999]] | rowspan="3"| ''Jordan 199''<br />''[[Mugen Honda]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Austrijas Grand Prix|AUT]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Malaizijas Grand Prix|MYS]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || || || |bgcolor="#FFDF9F" rowspan="3"|'''61''' |bgcolor="#FFDF9F" rowspan="3"|'''3.''' |- |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} <small>[[Deimons Hills|Hills]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>WD</small> | | | |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Heincs Haralds Frencens|Frencens]]</small> |bgcolor="#DFDFDF"| <small>2</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#FFFFBF"| <small>1</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#FFFFBF"| <small>1</small> |bgcolor="#EFCFFF"| '''Izst''' |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> | | | |- | rowspan="3"| [[2000. gada F1 sezona|2000]] | rowspan="3"| ''Jordan EJ10''/''Jordan EJ10B''<br />''[[Mugen Honda]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Austrijas Grand Prix|AUT]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[ASV Grand Prix|USA]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Malaizijas Grand Prix|MYS]] || || | rowspan="3"|'''17''' | rowspan="3"|'''6.''' |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Heincs Haralds Frencens|Frencens]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>17</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Jarno Trulli|Trulli]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> | | |- | rowspan="5"| [[2001. gada F1 sezona|2001]] | rowspan="5"| ''Jordan EJ11''<br />''[[Honda F1|Honda]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Malaizijas Grand Prix|MYS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Austrijas Grand Prix|AUT]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[ASV Grand Prix|USA]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || || | rowspan="5"|'''19''' | rowspan="5"|'''5.''' |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Heincs Haralds Frencens|Frencens]]</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || [[Attēls:Cruz Roja.svg|8px|Savainots]] |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> || || || || || || | | |- |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} <small>[[Rikārdu Zonta|Zonta]]</small> || || || || || || || |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> || || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || || || | | |- |align="left"| {{flaga|Francija}} <small>[[Žans Alezī|Alezī]]</small> || || || || || || || || || || || || |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Jarno Trulli|Trulli]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#000000" style="color:white"| <small>DK</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> | | |- | rowspan="3"| [[2002. gada F1 sezona|2002]] | rowspan="3"| ''Jordan EJ12''<br />''[[Honda F1|Honda]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Malaizijas Grand Prix|MYS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Austrijas Grand Prix|AUT]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[ASV Grand Prix|USA]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || || | rowspan="3"|'''9''' | rowspan="3"|'''6.''' |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Džankarlo Fizikella|Fizikella]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> || [[Attēls:Cruz Roja.svg|8px|Savainots]] |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | |- |align="left"| {{flaga|Japāna}} <small>[[Takuma Sato|Sato]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>9</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>16</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>5</small> | | |- | rowspan="4"| [[2003. gada F1 sezona|2003]] | rowspan="4"| ''Jordan EJ13''<br />''[[Cosworth|Ford]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Malaizijas Grand Prix|MYS]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Austrijas Grand Prix|AUT]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[ASV Grand Prix|USA]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || || || | rowspan="4"|'''13''' | rowspan="4"|'''9.''' |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Džankarlo Fizikella|Fizikella]]</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#FFFFBF"| <small>1</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | | | |- |align="left"| {{flaga|Īrija}} <small>[[Ralfs Fērmans|Fērmans]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || [[Attēls:Cruz Roja.svg|8px|Savainots]] || [[Attēls:Cruz Roja.svg|8px|Savainots]] |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>14</small> | | | |- |align="left"| {{flaga|Ungārija}} <small>[[Žolts Baumgartners|Baumgartners]]</small> || || || || || || || || || || || || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> || || | | | |- | rowspan="4"| [[2004. gada F1 sezona|2004]] | rowspan="4"| ''Jordan EJ14''<br />''[[Cosworth|Ford]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Malaizijas Grand Prix|MYS]] || [[Bahreinas Grand Prix|BHR]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[ASV Grand Prix|USA]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Ķīnas Grand Prix|CHN]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || | rowspan="4"|'''5''' | rowspan="4"|'''9.''' |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Niks Heidfelds|Heidfelds]]</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>7</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>8</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>16</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>14</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> | |- |align="left"| {{flaga|Itālija}} <small>[[Džordžo Pantano|Pantano]]</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>14</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>16</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> || |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>17</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> || || || | |- |align="left"| {{flaga|Vācija}} <small>[[Timo Gloks|Gloks]]</small> || || || || || || || |bgcolor="#DFFFDF"| <small>7</small> || || || || || || || |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> | |- | rowspan="3"| [[2005. gada F1 sezona|2005]] | rowspan="3"| ''Jordan EJ15''/''Jordan EJ15B''<br />''[[Toyota F1|Toyota]]'' || || [[Austrālijas Grand Prix|AUS]] || [[Malaizijas Grand Prix|MYS]] || [[Bahreinas Grand Prix|BHR]] || [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]] || [[Spānijas Grand Prix|ESP]] || [[Monako Grand Prix|MON]] || [[Eiropas Grand Prix|EUR]] || [[Kanādas Grand Prix|CAN]] || [[ASV Grand Prix|USA]] || [[Francijas Grand Prix|FRA]] || [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] || [[Vācijas Grand Prix|GER]] || [[Ungārijas Grand Prix|HUN]] || [[Turcijas Grand Prix|TUR]] || [[Itālijas Grand Prix|ITA]] || [[Beļģijas Grand Prix|BEL]] || [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]] || [[Japānas Grand Prix|JPN]] || [[Ķīnas Grand Prix|CHN]] | rowspan="3"|'''12''' | rowspan="3"|'''9.''' |- |align="left"| {{flaga|Portugāle}} <small>[[Tiagu Monteiru|Monteiru]]</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>16</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>10</small> |bgcolor="#FFDF9F"| <small>3</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>17</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>17</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>17</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>8</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |- |align="left"| {{flaga|Indija}} <small>[[Narains Kartikejans|Kartikejans]]</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>13</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>16</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| <small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>16</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>12</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>14</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>20</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>11</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| <small>15</small> |bgcolor="#EFCFFF"| <small>Izst</small> |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{portāls|Sports}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071118112128/http://www.forceindiaf1.com/ Force India mājaslapa] {{en ikona}} {{Jordan Grand Prix}} {{Formula 1 autosacīkšu komandas}} {{Vērtīgs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1 komandas]] 3o2tacyfiyurtdnzz0hl1rjvb56k8lf 0 42272 4470421 4388672 2026-05-19T15:23:45Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pārveidots citāts 4470421 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Republikas Civillikums''' (saīsināti '''CL''') ir [[Latvija]]s [[civilkodekss]], apjomīgākais LR [[likums]] (sākotnējā redakcijā 2400 panti). CL ir uzbūvēts pēc [[pandektu tiesības|pandektu]] sistēmas: tas sastāv no ievada, [[ģimenes tiesības|ģimenes]], [[mantojuma tiesības|mantojuma]], [[lietu tiesības|lietu]] un [[saistību tiesības|saistību]] [[tiesības|tiesību]] daļām. Civillikums tika pieņemts {{dat|1937|01|28}}<ref>"Ministru kabinets vakar pieņēma jauno civīllikumu", raksts laikrakstā "[[Latvijas Kareivis]]" ({{dat|1937|01|29|SK}}), pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija iegūta {{dat|2008|10|02|SK}}</ref> un ar nosaukumu "'''Prezidenta Ulmaņa civīllikums'''" stājās spēkā {{dat|1938|01|01}},<ref>"Prezidenta K. ULMAŅA civīllikums", Kapteinis Gailītis, raksts laikrakstā "Latvijas Kareivis" ({{dat|1938|01|06|SK}}), pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija iegūta {{dat|2008|10|02|SK}}</ref><ref>"Vienotas privāttiesības visā valstī. Prezidenta Ulmaņa civīllikuma svinīgais ievešanas akts", raksts laikrakstā "[[Jaunākās Ziņas]]" ({{dat|1938|01|08|SK}}), pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija iegūta {{dat|2008|10|02|SK}}</ref> zaudēja spēku {{dat|1940}}. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Civillikuma spēks tika pakāpeniski atjaunots [[1992]].—[[1993]]. gadā, izdarot tajā virkni grozījumu. Visvairāk grozītas tika ģimenes (nostiprinot [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]]) un, vēlāk, mantojuma tiesību (palielinot [[notāri|notāru]] un samazinot [[tiesa|tiesu]] kompetenci) daļas. == CL rašanās vēsture == Tiesu namu aģentūra ar Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (''Deutscher Akademischer Austauschdienst'') finansiālu atbalstu 2011. gada nogalē klajā izdeva Filipa Švarca (''Philipp Schwartz'') pētījumu par Civillikuma tapšanu: ''Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture.'' Grāmata balstīta uz 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju ''Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte'', kas tika izdota vācu valodā 2008. gadā izdevniecībā ''Shaker Verlag'' [[Āhene|Āhenē]] (Vācijā). No 1999. līdz 2001. gadam F. Švarcs strādājis par vieslektoru [[Latvijas Universitāte]]s Eirofakultātē, šajā laikā viņš kļuvis arī par līdzautoru mācību līdzeklim civiltiesībās latviešu valodā. Šo laiku viņš mērķtiecīgi izmantojis zinātniskajam darbam nepieciešamo materiālu iegūšanai un labi apguvis latviešu valodu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/242723-civillikuma-vesture-tagad-ari-latviesu-valoda/|title=Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā|last=Gailīte|first=Dina|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2020-01-10|date=2012-01-17|language=lv}}</ref> Filipu Švarcu iedrošinājis pievērsties Civillikuma izpētei Dr.iur. [[Dītrihs Andrejs Lēbers]], kura tēvs senators profesors [[Augusts Lēbers|Johans Augusts Lēbers]] bija Civillikuma izstrādes darba grupas loceklis un viņa arhīvu ar D.A. Lēbera gādību F. Švarcs ir izmantojis savā zinātniskajā darbā. Grāmatas priekšvārdā Filips Švarcs norādīja uz attieksmi pret Civillikumu Latvijā šādi:{{Citāts|[Mani] arvien izbrīna tas, cik Latvijā maz zina par precīzo Civillikuma – likuma, kas veido vienu no Latvijas (civil-)tiesību sistēmas stūrakmeņiem un kura spēks 1992./1993. gadā, kā šķiet, tika atjaunots bez šīm zināšanām, – izstrādāšanas vēsturi. Kontaktējoties ar pazīstamiem latviešu juristiem, es sapratu, ka lielākā daļa no tiem, kam šis likums bija jāpiemēro, nebija to apguvuši studiju procesā un gandrīz nevienam no viņiem nebija zināšanu par šī likuma vēsturi un pieņemšanas apstākļiem.}} Kā norāda latviešu izdevuma redaktore Signe Terihova, pat 20 gadus pēc Civillikuma atjaunošanas un ievērojamām juridiskās izglītības un juridiskās kultūras izmaiņām Latvijā "pārliecības par to, vai visi Civillikuma institūti un tiesību normas pilnā mērā tiek pareizi izprastas un vienveidīgi piemērotas, vēl arvien nav". Līdz šim vispilnīgākais pētījums par Latvijas civiltiesībām Latvijas republikā atrodams profesora Voldemāra Kalniņa 1972. gada mācību grāmatā "Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture. I daļa". Zinātniskā pētījuma kopsavilkumā autors secināja, ka Civillikuma tapšanas vēsture nav tik neapstrīdama, pārskatāma un mērķtiecīga, kā līdz šim bija un ir atainots literatūrā." Šādu apgalvojumu autors pamato ar "lūzumu", ko Civillikuma vēsturē iezīmēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|1934. gada valsts apvērsums]], kura rezultātā tika nolemts nevis revidēt esošās civiltiesības, bet radīt jaunu, patstāvīgu, latvisku civiltiesību regulējumu. Bet patiesībā Civillikums bija jauna forma ar veco saturu. S. Terihova arī norāda, ka objektīva Latvijas un Civillikuma vēstures izpēte nav iespējama bez vispusīgas tiesību avotu krievu valodā analīzes, jo Latvija līdz patstāvīgas valsts nodibināšanai ilgus gadus bija [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] daļa. Tiesību akti, kuri vēlāk tika izmantoti Latvijas civiltiesību izstrādāšanā, tika pieņemti krievu valodā, bet F. Švarcs krievu valodas zināšanas trūkuma dēļ ir izmantojis šī tiesību avota tulkojumu vācu valodā, kurš ne vienmēr sakrita ar oficiālo tekstu krievu valodā.<ref name=":0" /> == Literatūra == * [[Andris Grūtups|Grūtups A.]], [[Erlens Kalniņš|Kalniņš E.]] Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums — Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002. {{ISBN|9984-671-30-5}} * [[Kalvis Torgāns|Torgāns K.]] (Zin. red.) Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības — Rīga: Mans Īpašums, 2000. {{ISBN|9984-574-12-1}} * [[Gunta Višņakova|Višņakova G.]], [[Kaspars Balodis|Balodis K.]] Civillikuma komentāri. Lietas; Valdījums; Tiesība uz svešu lietu — Rīga: Mans Īpašums, 1998. {{ISBN|9984-574-13-X}} * [[Philipp Schwartz|Schwartz P.]] Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte - Aachen: Shaker Verlag, 2008. {{ISBN|978-3-8322-7758-1}} * [[Philipp Schwartz|Švarcs F. (Schwartz P.)]] Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011. -- 343 lpp. -- {{ISBN|978-9984-790-90-9}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.likumi.lv/tema.php?tema_id=429 Civillikuma sadaļa "Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortālā www.likumi.lv] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=90224 Civillikums. Ievads (www.likumi.lv)] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=90223 Civillikums. Pirmā daļa. ĢIMENES TIESĪBAS (www.likumi.lv)] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=90222 Civillikums. Otrā daļa. MANTOJUMA TIESĪBAS (www.likumi.lv)] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=90221 Civillikums. Trešā daļa. LIETU TIESĪBAS (www.likumi.lv)] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=90220 Civillikums. Ceturtā daļa. SAISTĪBU TIESĪBAS (www.likumi.lv)] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=90219 Civillikums. Pielikumi (www.likumi.lv)] * [https://web.archive.org/web/20150724021734/http://www.tiesas.lv/files/ties_darb_reg_norm_akti/civillikums.pdf Civillikums latviešu un angļu valodā] (2001. g.) {{Latvija-aizmetnis}} {{tieslietas-aizmetnis}} [[Kategorija:Civiltiesības]] [[Kategorija:Latvijas likumi|Civillikums]] et3u1xdmho71turbqqndkbytig92jid 0 42306 4470429 4455404 2026-05-19T15:41:27Z Tranisitle 145333 Es pārvietoju vārdu “tagad”, lai teikums skanētu dabiskāk. 4470429 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LR_Saeima.JPG|thumb|250px|right|[[Vidzeme]]s landtāga sēžu nams, tagad [[Latvijas Saeima]]s nams]] [[Attēls:Jelgavas pils gerbonu zale.jpg|250px|thumb|Kurzemes bruņniecības nama zāle Jelgavā.]] '''Landtāgs''' ({{val|de|Landtag}} — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) [[Vācija|Vācijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Vēsturiski landtāgi pastāvēja arī [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]], [[Livonija|Livonijā]], [[Prūsija|Prūsijā]], [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]], vēlāk arī [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņās]]. == Latvijā == 1419. gada februārī [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] [[Valka|Valkā]] sasauca pirmo Livonijas zemes kungu, [[prelāts|prelātu]], [[vasalis|vasaļu]] un pilsētu pārstāvju sanāksmi.<ref>[[Indriķis Šterns]]. Latvijas vēsture 1290—1500. Rīga: Daugava, 1997. {{ISBN|9984531503}} 337. lpp.</ref> Saskaņā ar 1422. gada janvāra [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] lēmumu sesijas bija sasaucamas ik gadus. Līdz ar landtāgu darbības sākumu mazinājās Romas pāvestu ietekme, jo Livonijas valdnieki tagad svarīgākos jautājumus varēja izlemt uz vietas. 1435. gada 4. decembrī Livonijas ordenis Valkā parakstīja "draudzīgu vienošanos" (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem ([[Rīgas arhibīskapija|Rīgas]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Tallinas bīskapi]]em un to vasaļiem, [[Rīgas rāte|Rīgas]], [[Tallina]]s un [[Tērbata]]s rātēm) par kopīgu militāru sadarbību. Livonijas ordeņa mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera Pletenberga]] valdīšanas laikā 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā [[Valmiera|Valmierā]] tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederāciju]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā sāka sanākt [[Kurzemes landtāgs]], sākumā pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogi|hercoga]] pavēles, vēlāk – regulāri, hercogam piedaloties. Tas risināja [[Politika|politiskos]], [[Saimniecība|saimnieciskos]] un savstarpējo strīdu jautājumus, nodarbojās arī ar [[Likumdošanas vara|likumdošanu]]. [[Livonijas hercogiste]]s, vēlāk [[Zviedru Vidzeme]]s laikā darbojās [[Vidzemes landtāgs]].<ref name=":o" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artermini.lv/raksts.php?t=503&bu=18|title=Ilustrētā vārdnīca|website=www.artermini.lv|access-date=2022-11-15}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s un uzvaras neatkarības karā abus landtāgus likvidēja 1920. gadā vienlaikus ar [[Kurzemes bruņniecība]]s un [[Vidzemes bruņniecība]]s privilēģiju pilnīgu atcelšanu. Savukārt, [[Ēka|ēkā]], kas bija būvēta kā Vidzemes landtāgs, mūsdienās atrodas [[Latvijas Saeima]].<ref name=":o" /> == Skatīt arī == * [[Livonijas landtāgs]] * [[Vidzemes landtāgs]] * [[Kurzemes landtāgs]] * [[Piltenes landtāgs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{īss aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Parlamenti]] iprrt85xh19ytot2bzo3etnujw7i5tc 0 44301 4470887 4467725 2026-05-20T09:51:26Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470887 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gulimīma | official_name = {{ubl|{{ara|كلميم}}|''Guelmim''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Maroka#Āfrika | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MAR}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Gulimīmas—Vādī Nūnas reģions]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Gulimīmas province]] | population_as_of = 2014. gadā | population_total = 118318 | timezone = [[UTC+1]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[UTC+0]] ([[ramadāns|ramadāna]] laikā) | utc_offset_DST = +0 | latd = 28 | latm = 59 | lats = | latNS = N | longd = 10 | longm = 03 | longs = | longEW = W | elevation_m = 301 | website = | footnotes = }} '''Gulimīma''' ({{val|ar|كلميم}}, ''Guelmim'') ir pilsēta [[Maroka]]s dienvidos, [[Gulimīmas—Vādī Nūnas reģions|Gulimīmas—Vādī Nūnas reģiona]] un [[Gulimīmas province]]s administratīvais centrs. Tā atrodas pie [[Anti atlasa kalni|Anti atlasa]] dienvidu nogāzēm, netālu no [[Sahāra]]s ziemeļrietumu malas. Gulimīmu bieži dēvē par “tuksneša vārtiem”, jo pilsēta vēsturiski bijusi nozīmīgs tirdzniecības un karavānu ceļu mezgls starp Marokas ziemeļiem, Sahāru un Rietumāfriku. == Vēsture == Vēsturiski Gulimīma bija viens no nozīmīgākajiem [[Sahāra]]s tirdzniecības centriem Marokas dienvidos. 19. gadsimtā pilsēta bija saistīta ar karavānu ceļiem uz [[Tombuktu]] un citiem Sahāras un [[Sāhela]]s tirdzniecības punktiem. Pilsēta bija pazīstama ar [[kamieļi|kamieļu]] tirgu, kurā satikās [[berberi|berberu]], [[arābi|arābu]] un Sahāras klejotāju kopienas. Šis tirgus ilgu laiku bija viens no nozīmīgākajiem reģiona ekonomiskās dzīves centriem. Pēc Marokas administratīvās reformas Gulimīma kļuva par Gulimīmas—Vādī Nūnas reģiona galvaspilsētu. == Ģeogrāfija == Gulimīma atrodas Marokas dienvidrietumos, starp Anti atlasa kalniem un Sahāras tuksneša ziemeļu malu. Pilsēta atrodas pie Nūnas vādī apkārtnes, kas devusi nosaukumu visam reģionam. Pilsētu šķērso nozīmīgi autoceļi, tostarp N1 un N12, kas savieno Gulimīmu ar [[Agādīra|Agādīru]], [[Tan-Tana|Tan-Tanu]], [[Ajūna|Ajūnu]] un Marokas iekšzemes reģioniem. == Klimats == Gulimīmai raksturīgs karsts [[tuksnesis|tuksneša]] klimats. Vasaras ir ļoti karstas un sausas, bet ziemas — maigas. Nokrišņu daudzums ir neliels, un sausums ir viens no galvenajiem reģiona dabas apstākļiem. == Saimniecība == Pilsētas saimniecība balstās uz tirdzniecību, pakalpojumiem, lopkopību un reģionālo transportu. Apkārtnē nozīmīga ir kamieļu, [[kazas|kazu]] un [[aitas|aitu]] audzēšana. Gulimīma ir arī nozīmīgs tirgus centrs Marokas dienvidos. Pilsētā darbojas tradicionālie tirgi, kuros pārdod lopus, lauksaimniecības produktus, amatniecības izstrādājumus un Sahāras reģionam raksturīgas preces. == Ievērojamas vietas == Gulimīmā un tās apkārtnē atrodas: * tradicionālais kamieļu tirgus; * vecpilsētas un tirgus kvartāli; * Nūnas vādī apkārtne; * Anti atlasa kalnu maršruti; * ceļi uz Sahāras tuksneša apgabaliem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Maroka-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Marokas pilsētas]] [[Kategorija:Gulimīmas—Vādī Nūnas reģions]] ofhd1da2nfyohx2cfqsbs7o68pk54zm 0 45012 4470592 4108761 2026-05-19T18:47:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470592 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}}{{Pāradresācija|Sars}} [[Attēls:Infectious bronchitis virus.png|thumb|SARS koronavīruss ir vīruss, kurš izraisa saslimšanu ar SARS.]] '''SARS''' ('''smagais akūtais respiratorais sindroms''') ir respiratora [[vīruss|vīrusu]] [[infekcija]], kuru izraisa [[Bētakoronavīrusi|SARS koronavīruss]] (''SARS-CoV, SARSr-CoV'').<ref>{{en ikona}} [http://www.horizonpress.com/hsp/books/cor.html Coronavirus — vīruss, kurš izraisa saslimšanu ar SARS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080101131925/http://www.horizonpress.com/hsp/books/cor.html |date={{dat|2008|01|01||bez}} }}</ref> == Epidēmija == Šīs slimības [[epidēmija]] bija laika posmā no [[2002]]. gada novembra līdz [[2003. gads|2003]]. gada jūlijam. Epidēmijas laikā ar SARS saslima 8094 un nomira 774 cilvēki.<ref> {{en ikona}} [http://www.who.int/csr/sars/country/table2004_04_21/en/index.html Pasaules Veselības organizācijas sniegtā informācija par saslimušajiem un mirušajiem cilvēkiem ar SARS] </ref> {{aligned table|class=wikitable|cols=4|style=float:center | row1header = yes|col2style=text-align:right|col3style=text-align:right | Valsts | Saslimuši | Miruši | Letalitāte | {{CHN}} |5327|349|6,6% | {{HKG}} |1755|299|17% | {{TWN}} | 346|37|10,7% | {{CAN}} |251|43|17,1% | {{SGP}} |238|33|13,9% | {{VNM}} |63|5|7,9% | {{USA}} |27|0|0 | {{PHL}} |14|2|14,3% | {{THA}} |9|2|22,2% | {{GER}}|9|0|0 | {{MGL}}|9|0|0 | {{FRA}}|7|1|14,3% | {{AUS}}|6|0|0 | {{MAS}}|5|2|40% | {{SWE}}|5|0|0 | {{GBR}}|4|0|0 | {{ITA}}|4|0|0 | {{IND}}|3|0|0 | {{KOR}}|3|0|0 | {{INA}}|2|0|0 | {{RSA}}|1|1|100% | {{KUW}}|1|0|0 | {{IRL}}|1|0|0 | {{MAC}}|1|0|0 | {{NZL}}|1|0|0 | {{ROM}}|1|0|0 | {{RUS}}|1|0|0 | {{ESP}}|1|0|0 | {{CHE}}|1|0|0 | '''Kopā''' | '''8096'''| '''774'''| '''9,56%'''| }} Lai SARS epidēmija neatkārtotos, izmanto dažādas metodes, piemēram, [[Singapūra|Singapūrā]] cīņai ar [[žurka|žurkām]], kuras ir vienas no galvenajām [[slimība]]s pārnēsātājām, izmanto [[infrasarkanie stari|infrasarkano staru]] kameras un [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] urīndetektorus. == Skatīt arī == * [[MERS]] * [[COVID-19 pandēmija]] == Atsauces == {{Commons category|SARS}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://old.sva.lv/epidemiologija/bileteni/ppais/sars/2003/SARS_profilakse_aviokompanijas.htm SVA par SARS]{{Novecojusi saite}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] [[Kategorija:Sindromi]] [[Kategorija:Epidēmijas]] 4cehe1ncq5m2z7tkn0d5ke3txwktbbi 0 48001 4470877 4322770 2026-05-20T09:36:12Z Meistars Joda 781 4470877 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Aleksandrs II | vārds_orģ = ''Александр II Николаевич'' | attēls = Alexander II of Russia photo.jpg | apraksts = | att_izm = | amats = 12. [[Krievijas impērijas ķeizars]] | term_sākums = {{dat|1855|3|2|N}} | term_beigas = {{dat|1881|3|13|N}} | coronation = {{dat|1856|9|7}} | priekštecis = [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] | pēctecis = [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] | dzim_dati = {{dat|1818|4|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1881|3|1|1818|4|17}} | mir_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga|td=Krievija}} | apglabāts = [[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]] | tēvs = [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] | māte = [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] | dinastija = [[Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastija]] | dzīvesb = [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)|Marija Aleksandrovna]], [[Jekaterina Dolgorukova]] ([[morganātiskā laulība]]) | bērni = {{plainlist| * [[Aleksandra Aleksandrovna]] * [[Nikolajs Aleksandrovičs]] * [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] * [[Vladimirs Aleksandrovičs]] * [[Aleksejs Aleksandrovičs]] * [[Marija Aleksandrovna (lielkņaze)|Marija Aleksandrovna]] * [[Sergejs Aleksandrovičs]] * [[Pāvels Aleksandrovičs]] }} | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = SignatureAlexanderII.jpg | piezīmes = | dzimums = V }} '''Aleksandrs II Romanovs''' ({{val|ru|Александр II Николаевич Романов, Освободитель}}; dzimis {{dat|1818|4|17}}, miris {{dat|1881|3|1}}) bija [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizars]] no 1855. līdz 1881. gadam, arī [[Polija]]s [[karalis]], [[Somija]]s [[lielhercogs]], [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|Kurzemes un Zemgales hercogs]], [[Livonijas hercogi|Livonijas hercogs]] utt. == Dzīvesgājums == Dzimis 1818. gada 17. aprīlī (6. jūlijā pēc jaunā stila) Maskavā Krievijas Impērijas ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] un viņa sievas [[Prūsija]]s princeses Šarlotes (pēc pāriešanas pareizticībā — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandras Fjodorovnas]]) ģimenē. Kā troņmantnieku tēvs viņu iesaistīja valsts pārvaldē uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas: 1834. gadā viņš sāka strādāt [[Krievijas Senāts|Senātā]], 1835. gadā kļuva par [[Svētā Sinode|Svētās Sinodes]] locekli, no 1841. gada bija [[Krievijas Valsts padome|Valsts padomes]] loceklis, no 1842. gada [[Krievijas Ministru komiteja|Ministru komitejas]] loceklis. 1837. gadā viņš apceļoja 29 Krievijas Impērijas Eiropas, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Rietumsibīrija]]s guberņas. 1838.-1839. gados apceļoja Eiropas valstis. [[Attēls:Ķeizara akmeņi (Mangaļsala).jpg|left|left|thumb|[[Mangaļsala]]s akmeņi par godu Aleksandra II un viņa dēla Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumiem 1856. un 1860. gadā.]] Pēc Nikolaja I nāves {{dat|1855|3|2|L|bez}} viņš kļuva par Krievijas Impērijas ķeizaru Aleksandru II, 1856. gada maijā apmeklēja Rīgu un Daugavgrīvas cietoksni, tajā pašā gadā izsludināja amnestiju [[Dekabristu dumpis|dekabristiem]] un Polijas-Lietuvas [[Novembra sacelšanās]] dalībniekiem. Uz trim gadiem pārtrauca rekrutēšanu armijā. Pirmais Aleksandra II ārpolitiskais akts bija 1856. gada [[Parīzes mieras līgums|Parīzes miera līguma]] parakstīšana, kas izbeidza [[Krimas karš|Krimas karu]]. 1861. gadā Aleksandrs II izsludināja likumu par dzimtbūšanas likvidēšanu visā Krievijā pēc [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas reformu]] parauga. Ierobežoja cenzūru un uzsāka plašas tieslietu, izglītības sistēmas, pilsētu, zemes un armijas reformas, izveidojot trīs veidu kara apgabalus (pierobežas, aizmugures un Āzijas). 1863.-1864. gados apspieda Polijas-Lietuvas [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanos]]. Aleksandrs II turpināja impērijas ekspansiju uz dienvidaustrumiem, pabeidza [[Kaukāzs|Kaukāza]] iekarošanu ([[Kaukāza karš]]). 1865.-1881. gadā pievienoja impērijai lielu daļu [[Vidusāzija]]s ([[Krievijas Turkestāna]]). 1867. gadā [[Aļaskas pārdošana|pārdeva Aļasku]] ASV. 1877.—1878. gadā vadīja [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku karu]] ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Aleksandrs II piedzīvoja vairākus atentātus. 1866. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] viņu mēģināja nošaut [[Dmitrijs Karakozovs]]. 1867. gadā [[Pasaules izstāde]]s laikā [[Parīze|Parīzē]] viņu, uzbrūkot [[kariete]]i, kurā atradās arī [[Napoleons III]], mēģināja nogalināt [[poļi|poļu]] emigrants Antonijs Berezovskis. 1879. gadā viņu mēģināja nošaut Aleksandrs Solovjovs. Šajā laikā izveidojās radikālo revolucionāru organizācija "Tautas griba" (''[[Narodnaja Voļa]]''), kura par vienu no saviem mērķiem izvirzīja valdnieka nogalināšanu. Šajā pašā gadā tā mēģināja uzspridzināt imperatora vilcienu [[Krima|Krimā]], bet 1880. gadā organizācijas pārstāvis Stepans Halturins [[Ziemas pils|Ziemas pilī]] izvietoja spridzekli ēdamtelpā, kas nogalināja 11 cilvēkus, bet neskāra Aleksandru II un ģimeni. Tomēr savu mērķi ''Narodnaja Voļa'' sasniedza, un Aleksandrs II gāja bojā teroristu sarīkotā [[atentāts|atentātā]] 1881. gada 1. martā (13. martā pēc jaunā stila) [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Sākotnēji viņu plānoja uzspridzināt, izvietojot spridzekli zem ielas seguma, taču imperatora maršruts tika izmainīts. Izšķirošo atentātu veica [[Nikolajs Risakovs]] un [[Ignācijs Griņevickis]], izmetot divus spridzekļus, no kuriem otrais bija valdniekam nāvējošs. {{Galerija |width=300| height=200 |perrow=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Карта земельных приобретений в царствование императора Александра II, 1882.png|Krievijas Impērijas anektētās zemes Aleksandra II valdīšanas laikā iezīmētas tumši zaļā krāsā ([[Adigeja|Čerkesija]], [[Karsa]], [[Čečenija]], [[Krievijas Turkestāna]], [[Kuldža]], [[Amūras apgabals]], [[Piejūras novads]], [[Sahalīna]]s dienviddaļa) |Attēls:50 летие Александра II.jpg|1868. gada plakāts par godu Aleksandra II 50. gadu jubilejai }} == Ģimene == [[Attēls:Cartetsar.JPG|thumb|270px|Aleksandrs II ar sievu Mariju un troņmantnieku Aleksandru (ap 1865).]] 1841. gadā troņmantnieks Aleksandrs apprecējās ar [[Hesene|Hesenes-Darmštates]] princesi Mariju ({{val|de|Maximiliane Wilhelmine Auguste Sophie Marie von Hessen und bei Rhein}}, pareizticībā kristīta kā Marija — ''Мария Александровна'', 1824—1880). Bērni: * meita Aleksandra (''Александра Александровна'', 1842.-1849.) * dēls Nikolajs (''Николай Александрович'', 1843.-1865.) * dēls [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs]] (''Александр Александрович'', 1845.-1894.), ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] * dēls Vladimirs (''Владимир Александрович'', 1847.-1909.) * dēls Aleksejs (''Алексей Александрович'', 1850.-1908.) * meita Marija (''Мария Александровна'', 1853.-1920.), * dēls Sergejs (''Сергей Александрович'', 1857.-1905.) * dēls Pāvils (''Павел Александрович'', 1860.-1919.) Pēc sievas nāves 1881. gadā viņš apprecējās otro reizi ar kņazieni Katrīnu Dolgorukovu (''Долгорукова, Екатерина Михайловна'', 1847-1922), kas jau ilgu laiku pirms tam bija viņa mīļākā. Viņa un viņu trīs kopīgie bērni 1880. gadā ieguva uzvārdu "Jurjevski": * Georgijs Jurjevskis (''Георгий Александрович Юрьевский'', 1872—1913); * Olga Jurjevska (''Ольга Александровна Юрьевская'', 1873—1925); * Boriss (1876); * Katrīna Jurjevska (''Екатерина Александровна Юрьевская'', 1878—1959). <gallery> Family Alexandre 2.jpg|Aleksandrs II ar bērniem. No kreisās: Marija, Sergejs, Vladimirs, [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs]], Aleksejs, Nikolajs (1861) Александр II с семьёй. 1870-1873гг 1421055333 e1t3.jpg|Aleksandrs II ar bērniem (no kreisās: Pāvils, Sergejs, Marija, Aleksejs, [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs]], Vladimirs), vedeklu un mazdēlu [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaju]] (1873) Светлейшая кн. Екатерина М.Юрьевская(Долгорукова) с сыном Георгием и дочерью Ольгой.jpg|Aleksandra II otrā sieva Katrīna Jurjevska ar viņu kopīgajiem bērniem Georgiju un Olgu </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] | virsraksts = [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizars]] | periods = 1855.-1881. | pēc = [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:1818. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1881. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nogalinātie monarhi]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] h2hteu0gan52q6u47azwq31z1ef9le8 0 48093 4470822 4467160 2026-05-20T07:42:11Z Biafra 13794 atj. 4470822 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu politiķi|dzintars (nozīmju atdalīšana)|dzintars}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raivis Dzintars | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781398141).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raivis Dzintars 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|12|4|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2015|5|28|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5= [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | partija = * [[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]] <small>(2006-2011)</small> * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Marta Dzintare | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raivis Dzintars''' (dzimis {{Dat|1982|11|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[nacionālisms|nacionālistiskās]] jauniešu apvienības "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma [[politiskā partija|partijas]] pirmais priekšsēdētājs un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs. Bijis ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos, šobrīd [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1982. ɡadā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. 2001. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultātes]] [[Politika]]s zinātnes nodaļā, kļuva par latviešu [[studentu korporācijas]] "[[Vendia]]" biedru. 2004. gada rudenī sāka strādāt par [[žurnālistika|žurnālistu]] laikrakstā "Latvijas Avīze", bija "[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu Latvijā]]" Rīgas [[Ernests Laumanis|Laumaņa]] nodaļas vadītājs. 2010. gadā ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Publicēja ɡrāmatas "Pozitīvais nacionālisms", "Ceturtā atmoda" un “Dzīvot valstij”. === Politiskā darbība === 2000. gada augustā R. Dzintars izveidoja nacionāli noskaņotu jauniešu grupu ar nosaukumu "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]". Kad 2006. gada 14. janvārī "Visu Latvijai!" pārtapa par [[politiskā partija|politisku partiju]], kļuva par tās priekšsēdētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |title=Partijas "Visu Latvijai!" dibināšanas kongresā ievēlētās amatpersonas |access-date={{dat|2009|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080521143100/http://visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |archivedate={{dat|2008|05|21||bez}} }}</ref> un pārtrauca darbību žurnālistikā. Viņa politiskās darbības sākumā R. Dzintaram pārmeta sadarbību ar radikāli labējo krievu nacionālistu politiķi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgēņiju Osipovu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/nacionala_apvieniba_ir_latviesu_nacionalisti_si_varda_labakaja_nozime/|title=Pietiek :: Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē|website=m.pietiek.com|access-date=2023-11-13}}</ref> . Laikraksta "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" iztaujāts, 2006. gada intervijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/dzintars-par-tiksanos-ar-lndp-lideri-osipovu-pinas-pretrunas-12710980|title=Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-17}}</ref> viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-paradijusas-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu.d?id=41170439|title=Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu|last=DELFI|last2=LETA|website=DELFI|access-date=2023-11-17|date=2011-10-13|language=lv}}</ref> [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja ar pirmo kārtas numuru partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā visos vēlēšanu apgabalos (izņemot [[Latgale]]s),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 |title=(kandidāta apraksts) |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120402033148/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 }}</ref> taču "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Vēlēšanās ieguva 5897 plusiņus un 82 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 |title=Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 9. Saeimas vēlēšanās |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080206163911/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 }}</ref> 2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā R. Dzintars nolika partijas priekšsēdētāja pilnvaras un lūdza viņa vietā par partijas priekšsēdētāju ievēlēt [[Imants Parādnieks|Imantu Parādnieku]], bet pats ieņēma partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>[http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 ""Visu Latvijai!" vadīs Imants Parādnieks"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080121110909/http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 |date={{dat|2008|01|21||bez}} }} — laikraksts "Latvijas Avīze", 2007.11.19.</ref> 2008. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" 4. kongresā viņu ievēlēja par vienu no diviem partijas līdzpriekšsēdētājiem. 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta, ko "Visu Latvijai!" izveidoja kopā ar partiju "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2011. gadā abas partijas apvienojās, par jaunās partijas vienu no līdzpriekšsēdētājiem kļuva R. Dzintars. Tā paša gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] viņu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu, bet 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. 2014. gada decembrī nolika deputāta mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kas beidzās 2015. gada maijā. Kopš 2017. gada R. Dzintars ir partijas "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes priekšsēdētājs — partijas vadītājs bez līdzpriekšsēdētāja, vadīja arī organizācijas Saeimas frakciju. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]s deputātu, bet 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] par [[14. Saeima]]s deputātu, saņemot visvairāk plusu (9736) Nacionālās apvienības sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> 2024. gada nogalē viņa vietā par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju kļuva [[Ilze Indriksone]], bet R. Dzintars saglabāja vietu partijas valdē. 2026. gadā paziņoja, ka pārtrauc aktīvo darbību politikā. == Privātā dzīve == R. Dzintars ir precējies, kopā ar sievu Martu audzina trīs dēlus.<ref>[http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html Raivis Dzintars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140223034342/http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html |date={{dat|2014|02|23||bez}} }} Visulatvijaidodu.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 |title=Raivja Dzintara ģimenē piedzimis dēls |access-date={{dat|2011|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304042156/http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 }}</ref> == Atsauces == {{Commons category|Raivis Dzintars}} {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms= | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] priekšsēdētājs | periods=[[2000. gads|2000]]. gada augusts — {{dat|2007|11|18|N}} | pēc = [[Imants Parādnieks]] }} {{Amatu secība | pirms= [[Imants Parādnieks]] | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] līdzpriekšsēdētājs<br /><small>(kopā ar [[Imants Parādnieks|I. Parādnieku]])</small> | periods={{dat|2008|12|7|N}} — {{dat|2011|07|23|N}} | pēc = partija iekļāvusies [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]]}} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dzintars, Raivis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 04gcjxrf2sast3v2uzqmt0k491cn9fn 0 52111 4470720 4282119 2026-05-19T22:23:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470720 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Senpjēras un Mikelonas Teritoriālā Kopiena | vietējais_nosaukums = ''Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon'' | valsts_nosaukums = Saint Pierre and Miquelon<!-- Valsts nosaukums angļu valodā --> | karoga_attēls = Flag_of_Saint-Pierre_and_Miquelon.svg | karoga_nosaukums = Senpjēras un Mikelonas karogs | ģerboņa_attēls = Armoiries_SaintPierreetMiquelon.svg | ģerboņa_nosaukums = Senpjēras un Mikelonas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px<!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | valsts_moto = ''A Mare Labor'' | valsts_himna = ''[[Marseljēza|La Marseillaise]]'' | kartes_attēls = Saint Pierre and Miquelon on the globe (North America centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Senpjēra]] | latd=46 | latm=47 | latNS=N | longd=56 | longm=10 | longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[franču valoda|franču]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = [[Francijas prezidents]] | valsts_galva = [[Emanuels Makrons]] | valsts_galvas_tituls2 = Teritoriālās padomes prezidents | valsts_galva2 = [[Stefans Artano]]<!-- Stéphane Artano --> | valsts_galvas_tituls3 = Prefekts | valsts_galva3 = [[Īvs Fokē]]<!-- Yves Fauqueur --> | neatkarības_iegūšana = [[Francijas aizjūras kopiena]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = pēc [[Parīzes līgums|Parīzes līguma]] nodota [[Francija]]i | neatkarības_datums = [[1814]].g. 30. maijs | neatkarības_notikums2 = Aizjūras teritorija | neatkarības_datums2 = [[1946]].g. 27. oktobris | neatkarības_notikums3 = Aizjūras departaments | neatkarības_datums3 = [[1976]].g. 17. jūlijs | neatkarības_notikums4 = Teritoriālā kopiena | neatkarības_datums4 = [[1985]].g. 11. jūnijs | neatkarības_notikums5 = Aizjūras kopiena | neatkarības_datums5 = [[2003. gads|2003]].g. 28. marts | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 242 | platība_rangs = 208 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits = 6008 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 25 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 176 | IKP_PPP = $48,3 milj. | IKP_PPP_gads = 2003 | IKP_PPP_rangs = 226 | IKP_PPP_per_capita = $6874 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = <!-- {{palielinājās}} --> | HDI_gads = | HDI_kategorija = <!-- <font color=#FFCC00>vidējs</font> VAI <font color=#009900>augsts</font> --> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = | utc_offset = -3 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = -2 | domēns = [[.pm]] | tālsarunu_kods = 508 | piezīmes = | iso_kods_num = 666 | iso_kods_alfa2 = PM | iso_kods_alfa3 = SPM }} '''Senpjēra un Mikelona''' ({{val|fr|Saint-Pierre-et-Miquelon}}) ir neliela salu grupa [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļos pie [[Ņūfaundlenda]]s ([[Kanāda]]) krastiem [[Kabota šaurums|Kabota šaurumā]]. Divas galvenās salas ir mazākā [[Senpjēra (sala)|Senpjēra]], uz kuras atrodas tāda paša nosaukuma administratīvais centrs un koncentrēta lielākā daļa aktivitāšu un lielākā [[Mikelona]]. Senpjēra un Mikelona ir [[Francija]]s aizjūras teritorija un [[Eiropas Savienība]]s daļa. Šeit [[imigrācija]]s procedūra ir tāda pati kā Eiropas Savienībā, bet ir daži izņēmumi personām, kas nav Francijas pilsoņi. == Ģeogrāfija == Arhipelāgs sastāv no divām galvenajām salām: [[Senpjēra]]s (25 km²), kuras iedzīvotāju skaits ir gandrīz 80% no arhipelāga iedzīvotāju skaita un [[Mikelona]]s (110 km²). Atrodas mērenajā klimata joslā. Teritorijā bieži ir [[migla]] un [[vētra]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061208172541/http://www.grandcolombier.com/english/history.html Senpjēras un Mikelonas vēsture] * [http://www2.st-pierre-et-miquelon.info Oficiālā tūrisma vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191117054534/http://www2.st-pierre-et-miquelon.info/ |date={{dat|2019|11|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100725164243/http://www.st-pierre-et-miquelon.com/english/index.php Tūrisma informācija] * {{wikivoyage|Saint-Pierre and Miquelon|Senpjēras un Mikelonas}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas valstis]] [[Kategorija:Francijas aizjūras teritorijas]] [[Kategorija:Senpjēra un Mikelona]] 9655e0ohpbgmevnwmg0wsj953p0b8ws 0 54076 4470637 4292296 2026-05-19T19:14:25Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4470637 wikitext text/x-wiki '''12. maijs''' ir gada 132. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (133. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 233 dienas. == Vārda dienas == [[Ina (personvārds)|Ina]], [[Ināra]], [[Inārs]], [[Valija]] == Notikumi == * [[1786. gads]] — [[Teherāna]] kļuva par [[Irāna]]s galvaspilsētu. * [[1881. gads]] — [[Tunisija]] kļuva par [[Francija]]s protektorātu. * [[1941. gads]] — [[Konrāds Cūze]] [[Berlīne|Berlīnē]] prezentēja [[Z3 (dators)|Z3]], pasaulē pirmo darbojošos programmējamu, pilnībā automātisku [[dators|datoru]]. * [[1949. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] atcēla [[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]. * [[1965. gads]] — PSRS kosmiskais aparāts ''[[Luna-5]]'' ietriecās [[Mēness|Mēnesī]]. * [[1978. gads]] — Zairas (tagad [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]]) pilsētu [[Kolvezi]] ieņēma nemiernieki; valdība lūdza [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Francijas un [[Beļģija]]s palīdzību. * [[1997. gads]] — noslēgts [[Krievija]]s un [[Čečenija]]s miera līgums. * [[2002. gads]] — [[Baikonuras kosmodroms|Baikonurā]], remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju [[kosmoplāns]] ''[[Buran]]''. == Dzimuši == * [[1496. gads]] — [[Gustavs I]] (''Gustav Vasa''), Zviedrijas karalis (miris 1560. gadā) * [[1670. gads]] — [[Augusts II Stiprais]] (''August II Mocny'', ''Friedrich August I.''), Polijas karalis un Saksijas kūrfirsts (miris 1733. gadā) * [[1803. gads]] — [[Justuss fon Lībigs]] (''Justus von Liebig''), vācu ķīmiķis (miris 1873. gadā) * [[1839. gads]] — [[Reinis Kaudzīte]], latviešu rakstnieks un skolotājs (miris 1920. gadā) * [[1842. gads]] — [[Žils Masnē]] (''Jules Massenet''), franču komponists (miris 1912. gadā) * [[1845. gads]] — [[Gabriels Forē]] (''Gabriel Fauré''), franču komponists (miris 1924. gadā) * [[1862. gads]] — [[Oskars Freivirts-Licovs]] (''Oskar Freiwirth-Lützow''), vācu mākslinieks (miris 1925. gadā) * [[1869. gads]] — [[Kārlis Šūmanis]] (''Carl Schuhmann''), vācu cīkstonis un sporta vingrotājs (miris 1946. gadā) * [[1890. gads]] — [[Kurts Štūdents]] (''Kurt Student''), vācu karavīrs (miris 1978. gadā) * [[1897. gads Latvijā|1897. gads]] — [[Alfrēds Audze]], Latvijas armijas pulkvedis (miris 1930. gadā) * [[1900. gads]] — [[Helēna Veigele]] (''Helene Weigel''), vācu aktrise un teātra darbiniece (mirusi 1971. gadā) * [[1904. gads Latvijā|1904. gads]] — [[Vilis Lācis]], latviešu rakstnieks, padomju politiķis (miris 1966. gadā) * [[1907. gads]] — [[Ketrina Hepbērna]] (''Katharine Hepburn''), ASV aktrise (mirusi 2003. gadā) * [[1910. gads]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (mirusi 1994. gadā) * [[1913. gads Latvijā|1913. gads]] — [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]], latviešu tēlnieks (miris 2000. gadā) * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Gunārs Meierovics]], latviešu politiķis (miris 2007. gadā) * [[1921. gads]] — [[Jozefs Beiiss]] (''Joseph Beuys''), vācu mākslinieks (miris 1986. gadā) * [[1933. gads]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Вознесенский''), krievu dzejnieks (miris 2010. gadā) * [[1937. gads]] — [[Džordžs Karlins]] (''George Carlin''), amerikāņu komiķis un aktieris (miris 2008. gadā) * [[1938. gads]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (miris 2022. gadā) * [[1946. gads]] — [[Denjels Libeskinds]] (''Daniel Libeskind''), ASV arhitekts * [[1956. gads]] — [[Senons Franko Okamposs]] (''Zenón Franco Ocampos''), Paragvajas un Spānijas starptautiskais lielmeistars šahā (miris 2024. gadā) * [[1959. gads]] — [[Vings Reimss]] (''Ving Rhames''), amerikāņu aktieris * [[1962. gads]]: ** [[Gregorijs Herolds Džonsons]] (''Gregory Harold Johnson''), ASV kosmonauts ** [[Emilio Estevess]] (''Emilio Estevez''), amerikāņu aktieris un režisors * [[1963. gads]] — [[Stefāno Modēna]] (''Stefano Modena''), Itālijas autosportists * [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Gundars Ūdris]], Latvijas uzņēmējs un politiķis * [[1981. gads]] — [[Asmika Grigorjana]] (''Asmik Grigorian''), lietuviešu operdziedātāja * [[1983. gads]]: ** [[Dounels Glīsons]] (''Domhnall Gleeson''), īru aktieris ** [[Aļina Kabajeva]] (''Алина Кабаева''), Krievijas mākslas vingrotāja un politiķe * [[1985. gads]]: ** [[Endrū Hovs]] (''Andrew Howe''), Itālijas tāllēcējs ** [[Andris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[1997. gads]] — [[Frenkijs de Jongs]] (''Frenkie de Jong''), nīderlandiešu futbolist == Miruši == * [[1182. gads]] — [[Valdemārs I Lielais]] (''Valdemar den Store''), Dānijas karalis (dzimis 1131. gadā) * [[1700. gads]] — [[Džons Draidens]] (''John Dryden''), angļu dzejnieks, dramaturgs un kritiķis (dzimis 1631. gadā) * [[1798. gads]] — [[Džordžs Vankūvers]] (''George Vancouver''), britu jūras flotes virsnieks un pētnieks (dzimis 1757. gadā) * [[1856. gads]] — [[Žaks Binē]] (''Jacques Binet''), franču matemātiķis (dzimis 1786. gadā) * [[1871. gads]] — [[Daniels Obērs]] (''Daniel Auber''), franču komponists (dzimis 1782. gadā) * [[1884. gads]] — [[Bedržihs Smetana]] (''Bedřich Smetana''), čehu komponists (dzimis 1824. gadā) * [[1901. gads]] — [[Žozefs Olivjē]] (''Joseph Olivier''), franču regbists (dzimis 1874. gadā) * [[1912. gads]] — [[Anrī Pesljē]] (''Henri Peslier''), franču ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1880. gadā) * [[1935. gads]] — [[Juzefs Pilsudskis]] (''Józef Piłsudski''), Polijas politiķis un karavīrs (dzimis 1867. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Aleksandrs Bērziņš]], latviešu virsnieks (dzimis 1902. gadā) * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Mārtiņš Zīle]], latviešu ārsts (dzimis 1863. gadā) * [[1957. gads]] — [[Ērihs fon Štroheims]] (''Erich von Stroheim''), austriešu kinorežisors un aktieris (dzimis 1885. gadā) * [[1966. gads]] — [[Fēlikss Šteiners]] (''Felix Steiner''), vācu karavīrs (dzimis 1896. gadā) * [[1970. gads]] — [[Vladislavs Anderss]] (''Władysław Anders''), Polijas ģenerālis un politiķis (dzimis 1892. gadā) * [[1970. gads]] — [[Nellija Zaksa]] (''Nelly Sachs''), vācu rakstniece (dzimusi 1891. gadā) * [[1990. gads]] — [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''), padomju politiķis (dzimis 1908. gadā) * [[2008. gads]] — [[Irena Sendlere]] (''Irena Sendlerowa''), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (dzimusi 1910. gadā) * [[2011. gads Latvijā|2011. gads]] — [[Ilmārs Bišers]], latviešu jurists un politiķis (dzimis 1930. gadā) * [[2017. gads]] — [[Mauno Koivisto]] (''Mauno Koivisto''), Somijas prezidents (dzimis 1923. gadā) * [[2025. gads]] — [[Vlastimils Horts]] (''Vlastimil Hort''), čehu izcelsmes Vācijas šahists (dzimis 1944. gadā) * [[2026. gads]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Starptautiskā medmāsu diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] qaafdx7swy8gr320kjm13gv2iqkbftz 0 60998 4470633 4382546 2026-05-19T19:12:11Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4470633 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1978. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1978. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1978}} {{Gada citi notikumi|1978}} {{Gads citos kalendāros|1978}} '''1978''' ({{Rom sk gadam|1978}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[20. janvāris]] — palaists pirmais kravas kosmosa kuģis ''[[Progress-1]]'' uz staciju ''[[Saļut-6]]''. * [[24. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pavadonis ''Kosmos-954'' ar atomreaktoru sadega [[Zeme]]s atmosfērā, tā nesadegušās daļas nokrita [[Kanāda]]s ziemeļrietumu teritorijās. * [[28. janvāris]] — arestēts "[[Sakramento]] vampīrs" — [[Ričards Trentons Čeiss]]. === Februāris === * [[22. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaists pirmais eksperimentālais GPS pavadonis ''Navstar 1''. * [[22. februāris]] — [[Sentlūsija]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. === Marts === * [[2. marts]] — čehs [[Vladimirs Remeks]] kļuva par pirmo ārzemju pārstāvi (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) kosmosā, kad viņš startēja ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz-28]]''. * [[14. marts]] — [[Izraēla]]s spēki iebruka un okupēja [[Libāna]]s dienvidus. === Aprīlis === * [[14. aprīlis]] — [[Tbilisi]], [[Gruzijas PSR]] notika demonstrācijas, protestējot pret valsts valodas statusa noņemšanu [[gruzīnu valoda]]i. * [[27. aprīlis]] — [[Aprīļa revolūcija Afganistānā|Aprīļa revolūcija]]: marksistiski noskaņoti virsnieki veica valsts apvērsumu [[Afganistāna|Afganistānā]]. === Maijs === * [[3. maijs]] — tika nosūtīta pirmā [[mēstule]] (spams). ''Digital Equipment Corporation'' uz katru [[internets|interneta]] priekšteča ''ARPANET'' adresi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumkrastā nosūtīja komerciāla rakstura piedāvājumu. * [[12. maijs]] — [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zaira]]s (tagad Kongo Demokrātiskā Republika) pilsētu Kolvezi ieņēma nemiernieki; valdība lūdza ASV, [[Francija]]s un [[Beļģija]]s palīdzību. * [[17. maijs]] — policija atrada nozagto [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] zārku ar viņa mirstīgajām atliekām, ko zagļi bija izrakuši kapos [[Šveice|Šveicē]]. === Jūnijs === * [[22. jūnijs]] — [[Džeimss Kristijs]] atklāja nelielās pundurplanētas [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] dabisko pavadoni — [[Harons (pavadonis)|Haronu]]. === Jūlijs === * [[7. jūlijs]] — [[Zālamana Salas]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. === Septembris === * [[8. septembris]] — [[Irāna|Irānā]] sākās [[šahs (monarhs)|šahu]] režīma pretinieku demonstrācijas. === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Dominika]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[5. janvāris]] — [[Franks Montaņī]] (''Franck Montagny''), franču autosportists * [[9. janvāris]] — [[Džennāro Gatuzo]] (''Gennaro Gattuso''), itāļu futbolists * [[18. janvāris]] — [[Bogdans Loboncs]] (''Bogdan Lobonț''), rumāņu futbolists * [[20. janvāris]]: ** [[Volodimirs Groismans]] (''Володимир Борисович Гройсман''), Ukrainas politiķis ** [[Omars Si]] (''Omar Sy''), franču aktieris * [[22. janvāris]] — [[Roberts Ešs]] (''Robert Esche''), ASV hokejists * [[28. janvāris]] — [[Džanluidži Bufons]] (''Gianluigi Buffon''), itāliešu futbolists * [[30. janvāris]] — [[Pjotrs Dubrovs]] (''Пётр Валерьевич Дубров''), Krievijas kosmonauts ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Klaudija Nīstade]] (''Claudia Nystad''), Vācijas distanču slēpotāja * [[3. februāris]] — [[Beats Hefti]] (''Beat Hefti''), Šveices bobslejists * [[5. februāris]] — [[Samuels Sančess]] (''Samuel Sánchez''), spāņu riteņbraucējs * [[12. februāris]] — [[Susanne Vigene]] (''Susanne Wigene''), norvēģu skrējēja * [[20. februāris]] — [[Tomass Floršics]] (''Thomas Florschütz''), Vācijas bobslejists * [[27. februāris]]: ** [[Kaha Kaladze]] (''კახა კალაძე''), Gruzijas politiķis un futbolists ** [[Tomā Peskjē]] (''Thomas Pesquet''), Francijas kosmonauts ;Marts * [[11. marts]] — [[Didjē Drogba]] (''Didier Drogba''), Kotdivuāras futbolists * [[12. marts]] — [[Arina Tanemura]] (種村 有菜, ''Tanemura Arina''), japāņu manga māksliniece * [[21. marts]] — [[Rāni Mukerdži]] (রাণী মুখার্জী), indiešu aktrise ;Aprīlis * [[13. aprīlis]] — [[Karless Pujols]] (''Carles Puyol i Saforcada''), Spānijas futbolists * [[22. aprīlis]] — [[Estebans Tuero]] (''Esteban Tuero''), Argentīnas autosportists * [[29. aprīlis]] — [[Niko Kapanens]] (''Niko Kapanen''), somu hokejists ;Maijs * [[6. maijs]] — [[Rīta Līsa Roponena]] (''Riitta-Liisa Roponen''), Somijas distanču slēpotāja * [[13. maijs]] — [[Ārons Nguimbats]] (''Aaron Nguimbat''), Kamerūnas futbolists * [[14. maijs]] — [[Edijs Hauss]] (''Edward L. House II''), ASV basketbolists * [[16. maijs]] — [[Olga Zaiceva]] (''Ольга Алексеевна Зайцева''), krievu biatloniste * [[18. maijs]] — [[Rikārdu Karvaļu]] (''Ricardo Carvalho''), portugāļu futbolists * [[20. maijs]] — [[Maiks Flenegens]] (''Mike Flanagan''), amerikāņu kinorežisors ;Jūnijs * [[2. jūnijs]] — [[Ī Sojona]] (이소연, ''Yi So-yeon''), Dienvidkorejas kosmonaute * [[7. jūnijs]] — [[Bills Heiders]] (''Bill Hader''), ASV komiķis un aktieris * [[9. jūnijs]] — [[Miroslavs Kloze]] (''Miroslav Klose''), Polijā dzimis Vācijas futbolists * [[20. jūnijs]] — [[Frenks Lampards]] (''Frank James Lampard''), angļu futbola treneris un bijušais futbolists * [[24. jūnijs]] — [[Luiss Havjērs Garsija Sanss]] (''Luis Javier García Sanz''), spāņu futbolists ;Jūlijs * [[12. jūlijs]] — [[Mišela Rodrigesa]] (''Michelle Rodríguez''), ASV aktrise * [[18. jūlijs]] — [[Toms Danilevičs]] (''Tomas Danilevičius''), lietuviešu futbolists * [[21. jūlijs]] — [[Džošs Hārtnets]] (''Joshua Hartnett''), amerikāņu aktieris * [[22. jūlijs]] — [[Andrea Džoja Kuka]] (''Andrea Joy Cook''), kanādiešu aktrise ;Augusts * [[1. augusts]] — [[Bjērns Ferri]] (''Björn Ferry''), zviedru biatlonists * [[7. augusts]] — [[Aleksandrs Aža]] (''Alexandre Aja''), franču kinorežisors * [[20. augusts]] — [[Anatolijs Šarijs]] (''Анатолій Шарій''), Ukrainas blogeris * [[23. augusts]] — [[Kobe Braiants]] (''Kobe Bean Bryant''), ASV basketbolists (miris 2020. gadā) ;Septembris * [[10. septembris]] — [[Ramūns Šiškausks]] (''Ramūnas Šiškauskas''), Lietuvas basketbolists * [[11. septembris]] — [[Dejans Stankovičs]] (''Дејан Станковић''), serbu futbolists un treneris * [[14. septembris]] — [[Rons Desantiss]] (''Ron DeSantis''), amerikāņu politiķis * [[15. septembris]] — [[Eidirs Gidjonsens]] (''Eiður Smári Guðjohnsen''), Islandes futbolists * [[17. septembris]] — [[Arne Slots]] (''Arne Slot''), nīderlandiešu futbolists un treneris ;Oktobris * [[3. oktobris]] — [[Klaudio Pisarro]] (''Claudio Pizarro''), Peru futbolists * [[6. oktobris]] — [[Liu Jana]] (刘洋, ''Liú Yáng''), Ķīnas kosmonaute * [[7. oktobris]] — [[Nikolajs Rindjuks]], Baltkrievijas futbolists * [[12. oktobris]] — [[Marko Jaričs]] (''Марко Јарић''), serbu basketbolists * [[14. oktobris]] — [[Ketlīna Rubinsa]] (''Kathleen Rubins''), ASV kosmonaute * [[19. oktobris]]: ** [[Zahars Dubenskis]] (''Захар Владимирович Дубенский''), Krievijas futbolists ** [[Enrike Bernoldi]] (''Enrique Bernoldi''), Brazīlijas autosportists * [[21. oktobris]] — [[Helēna Džoja]] (''Hélène Joy''), Austrālijas aktrise ;Decembris * [[2. decembris]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (miris 2026. gadā) * [[8. decembris]] — [[Īens Somerholders]] (''Ian Somerhalde''), ASV aktieris * [[12. decembris]] — [[Čeņs Duns]] (''Chén Dōng''), Ķīnas kosmonauts * [[18. decembris]] — [[Ketija Holmsa]] (''Katie Holmes''), ASV aktrise == Miruši == * [[14. janvāris]] — [[Kurts Gēdels]] (''Kurt Gödel''), Austrijas matemātiķis (dzimis 1906. gadā) * [[31. maijs]] — [[Hanna Heha]] (''Hannah Höch''), vācu dadaisma māksliniece (dzimusi 1889. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Santjago Bernabeu]] (''Santiago Bernabéu''), spāņu futbolists (dzimis 1895. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Kurts Štūdents]] (''Kurt Student''), vācu karavīrs (dzimis 1890. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Gastons Rageno]] (''Gaston Ragueneau'') — franču vienglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[28. augusts]] — [[Roberts Šovs]] (''Robert Shaw''), angļu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[6. septembris]] — [[Pāvils VI]] (''Paulus VI''), Romas pāvests (dzimis 1893. gadā) * [[8. septembris]] — [[Rikardo Samora]] (''Ricardo Zamora''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1901. gadā) * [[24. septembris]] — [[Haso fon Manteifels]] (''Hasso von Manteuffel''), vācu ģenerālis un politiķis (dzimis 1897. gadā) * [[28. septembris]] — [[Jānis Pāvils I]] (''Ioannes Paulus PP. I''), Romas pāvests (dzimis 1912. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Žaks Brels]] (''Jacques Brel''), beļģu dziedātājs (dzimis 1929. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Anastass Mikojans]] (''Анастас Иванович Микоян''), padomju politiķis (dzimis 1895. gadā) * [[15. novembris]] — [[Mārgarita Mīda]] (''Margaret Mead''), ASV antropoloģe (dzimusi 1901. gadā) * [[27. novembris]] — [[Hārvijs Milks]] (''Harvey Milk''), ASV politiķis (dzimis 1930. gadā) * [[8. decembris]] — [[Golda Meira]], 4. Izraēlas premjerministre (dzimusi 1898. gadā) {{pg7}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1978. gads| ]] mzpoj2xmdvxrf5hnbmotedqmgkinx65 0 61241 4470696 4332086 2026-05-19T20:39:11Z Vylks 50297 4470696 wikitext text/x-wiki {{Redirect|Premjerlīga}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Anglijas Premjerlīga | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona | logo = Premier League Logo.svg | pikseļi = 220 | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1992|2|20}} | moto = | komandas = 20 | valsts = {{ENG}} | izkr = [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]] | viet_turn = [[FA kauss]]<br />[[Anglijas Līgas kauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga]] | čempions = ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' <br />([[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025—26]]; 4. tituls) | čempions_visv = ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''<br />(13 tituli) | mlapa = {{URL|premierleague.com}} }} '''Anglijas Premjerlīga''' ({{val|en|Premier League}}) ir augstākā [[Anglija]]s profesionālā [[futbols|futbola]] klubu līga. Līgā piedalās 20 komandas, no kurām 3 vājākās sezonas beigās izkrīt uz [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātu]]. Premjerlīga ir korporācija, kurā 20 klubi darbojas kā tās daļu turētāji. Sezonas notiek no augusta līdz nākamā gada maijam, katrai komandai aizvadot 38 spēles, kopā sezonā pa visām komandām izspēlējot 380 spēles. Vairums spēļu tiek aizvadītas sestdienās un svētdienās, bet pārējās darba dienu vakaros. No 1993. līdz 2007. gadam tās nosaukums bija '''Premjerlīga'''. No 1993. līdz 2016. gadam līgas ģenerālsponsors bija ''[[Barclays Bank]]'', tāpēc tās pilnais nosaukums bija ''Barclays Premier League''. == Premjerlīgas uzvarētāji == {| class="wikitable" style="text-aling:center" !Sezona !Čempions !Vicečempions |- | 1992-93 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Aston Villa]] |- | 1993-94 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Blackburn Rovers]] |- | 1994-95 | [[Blackburn Rovers]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 1995-96 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Newcastle United]] |- | 1996-97 | [[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Newcastle United]] |- | 1997-98 | [[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 1998-99 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 1999-00 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2000-01 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2001-02 | [[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 2002-03 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2003-04 | [[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2004-05 | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2005-06 | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2006-07 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2007-08 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2008-09 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 2009-10 | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | [[2010.—2011. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2010-11]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | [[2011.—2012. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2011-12]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | [[2012.—2013. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2012-13]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013-14]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014-15]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015-16]] | [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016-17]] |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |- |[[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017-18]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Manchester United FC|Manchester United]] |- |[[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018-19]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Liverpool FC|Liverpool]] |- |[[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019-20]] |[[Liverpool FC|Liverpool]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- |[[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020-21]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Manchester United FC|Manchester United]] |- |[[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021-22]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Liverpool FC|Liverpool]] |- |[[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022-23]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023-24]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/19052024-mancestras_city_ceturto_sezonu_pec_kartas</ref> |[[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024-25]] |[[Liverpool FC]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/futbols/liverpool-klust-par-anglijas-premjerligas-cempioniem/ |title= “Liverpool” kļūst par Anglijas Premjerlīgas čempioniem|accessdate=2025-04-27 |website=tv3.lv |publisher= |date= }}</ref> |[[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025-26]] |[[Arsenal FC|Arsenal]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |} == Klubi 2025.—2026. gada sezonā == {{location map+ |England |width=440 |float=right |caption=2025.–2026. gada Premjerlīgas komandu atrašanās vietas |places= {{location map~ |England |lat=51.5155 |long=-0.1275 |label_size=80|label=[[Futbols Londonā|Londona]]|mark=Blue pog.svg|position=left}} {{location map~ |England |lat=52.509112 |long=-1.884783 |label_size=80|label=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|position=right}} {{location map~ |England |lat=50.7192 |long=-1.8808 |label_size=80|label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}} {{location map~ |England |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label_size=80|label=[[Brighton & Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton & <br>Hove Albion}}]]|position=bottom}} {{location map~ |England |lat=53.789 |long=-2.248 |label_size=80|label=[[Burnley FC|Burnley]]|position=top}} {{location map~ |England |lat=53.4251 |long=-3.0028 |label_size=80|label={{lower|[[Everton FC|Everton]]}}}|position=left}} {{location map~ |England |lat=53.7778 |long=-1.5722 |label_size=80|label=[[Leeds United F.C.|{{nowrap|Leeds United}}]]|position=right}} {{location map~ |England |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label_size=80|label=[[Liverpool FC|Liverpool]]|position=top}} {{location map~ |England |lat=53.483056 |long=-2.200278 |label_size=80|label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester City}}]]|position=right-->}} {{location map~ |England |lat=53.463056 |long=-2.291389 |label_size=80|label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester<br>United}}]]|position=bottom}} {{location map~ |England |lat=54.9756 |long=-1.6017|label_size=80|label=[[Newcastle United FC|{{nowrap|Newcastle United}}]]|position=left}} {{location map~ |England |lat=52.9399 |long=-1.1329 |label_size=80|label=[[Notingemas "Forest"|{{nowrap|Nottingham<br>Forest}}]]|position=right}} {{location map~ |England |lat=54.9146 |long=-1.3884 |label_size=80|label=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|position=bottom}} {{location map~ |England |lat=52.590225 |long=-2.130389 |label_size=80|label=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|position=left}} <!--DISPLAY OF LONDON TEAMS IN UPPER RIGHT CORNER--> {{location map~ |England |mark=TransparentPlaceholder.png |marksize=1 |lat=55.7 |long=-.7|label_size=80|label='''{{nowrap|[[ Londona|Londona]]s komandas:}}'''<br/> [[Arsenal FC|Arsenal]]<br/> [[Brentford FC|Brentford]]<br/> [[Chelsea F.C.|Chelsea]]<br/> [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]<br/> [[Fulham FC|Fulham]]<br/> {{nowrap|[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]}}<br/> [[West Ham United FC|West Ham United]] }} |position=right}} {| class="wikitable sortable" !Komanda !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- |[[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="London Holloway" |[[Londona]] {{small|([[Holoveja (Londona)|Holoveja]])}} |[[Emirates Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|60 704}} |- |[[Aston Villa FC|Aston Villa]] | data-sort-value="Birmingham" |[[Birmingema]] |[[Villa Park]] |style="text-align:center"|{{nts|42 918}} |- |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]] |[[Bornmuta]] |[[Dean Court]] |style="text-align:center"|{{nts|11 307}} |- |[[Brentford FC|Brentford]] | data-sort-value="London Brentford" |Londona {{small|([[Brentforda]])}} |[[Brentford Community Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|17 250}} |- |[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] |[[Braitona]] |[[Falmer Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|31 876}} |- |[[Burnley FC|Burnley]] |[[Bērnli]] |[[Terfmūras stadions|Turf Moor]] |style="text-align:center"|{{nts|21 944}} |- |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] | data-sort-value="London Fulham" |Londona {{small|([[Fulema]])}} |[[Stamford Bridge]] |style="text-align:center"|{{nts|40 173}} |- |[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] |Londona {{small|([[Selhērsta]])}} |[[Selhērstas parka stadions|Selhurst Park]] |style="text-align:center"|{{nts|25 194}} |- |[[Everton FC|Everton]] | data-sort-value="Liverpool Vauxhall" |[[Liverpūle]] {{small|([[Vokshola (Liverpūle)|Vokshola]])}} |[[Everton Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|52 769}} |- |[[Fulham FC|Fulham]] | data-sort-value="London Fulham" |Londona {{small|(Fulema)}} |[[Craven Cottage]] |style="text-align:center"|{{nts|29 589}} |- |[[Leeds United F.C.|Leeds United]] |[[Līdsa]] |[[Elland Road]] |style="text-align:center"|{{nts|37 645}} |- |[[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Liverpool Anfield" |Liverpūle {{small|([[Enfīlda]])}} |[[Enfīldas stadions|Anfield]] | style="text-align:center" |{{Nts|61 276}} |- |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Mančestra]] |[[Mančestras pilsētas stadions|Etihad Stadium]] | style="text-align:center" |{{nts|52 900}} |- |[[Manchester United FC|Manchester United]] |[[Mančestra]] |[[Old Trafford]] |style="text-align:center"|{{nts|74 197}} |- |[[Newcastle United FC|Newcastle United]] | data-sort-value="Newcastle upon Tyne" |[[Ņūkāsla pie Tainas]] |[[St James' Park]] |style="text-align:center"|{{nts|52 258}} |- |[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]] | data-sort-value="West Bridgford" |[[Vestbridžforda]] |[[City Ground]] |style="text-align:center"|{{nts|30 404}} |- | [[Sunderland AFC|Sunderland]] | data-sort-value="Sunderland" |[[Sanderlenda]] | [[Stadium of Light]] | align="center" |{{nts|49 000}} |- |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | data-sort-value="London Tottenham" |Londona {{small|([[Totenhema]])}} |[[Tottenham Hotspur stadions|Tottenham Hotspur Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|62 850}} |- |[[West Ham United FC|West Ham United]] | data-sort-value="London Stratford" |Londona {{small|([[Stretforda (Londona)|Stretforda]])}} |[[Londonas olimpiskais stadions|London Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|62 500}} |- |[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]] | data-sort-value="Wolverhampton" |[[Vulverhemptona]] |[[Molineux Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|31 750}} |} ==Latvijas spēlētāji Premjerlīgā== * [[Marians Pahars]] – [[Southampton FC|Southampton]], 1998-2004{{ref label|Pahars|^}} * [[Imants Bleidelis]] – [[Southampton FC|Southampton]], 2000-2002 * [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] – [[Arsenal FC|Arsenal]], 2000-2003 * [[Andrejs Štolcers]] – [[Fulham FC|Fulham]], 2001-2003 * [[Kaspars Gorkšs]] – [[Reading FC|Reading]], 2012-2013 ==Piezīmes== {{Note label|p UKR-PSRS|^}} {{note label|p UKR-PSRS|Viņš dzimis Ukrainā (toreiz [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā)}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{official}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga| ]] ejbg8mu79l0ppv5amp3azw7xxqu8b1h 4470699 4470696 2026-05-19T20:41:42Z Vylks 50297 /* Premjerlīgas uzvarētāji */ 4470699 wikitext text/x-wiki {{Redirect|Premjerlīga}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Anglijas Premjerlīga | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona | logo = Premier League Logo.svg | pikseļi = 220 | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1992|2|20}} | moto = | komandas = 20 | valsts = {{ENG}} | izkr = [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]] | viet_turn = [[FA kauss]]<br />[[Anglijas Līgas kauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga]] | čempions = ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' <br />([[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025—26]]; 4. tituls) | čempions_visv = ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''<br />(13 tituli) | mlapa = {{URL|premierleague.com}} }} '''Anglijas Premjerlīga''' ({{val|en|Premier League}}) ir augstākā [[Anglija]]s profesionālā [[futbols|futbola]] klubu līga. Līgā piedalās 20 komandas, no kurām 3 vājākās sezonas beigās izkrīt uz [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātu]]. Premjerlīga ir korporācija, kurā 20 klubi darbojas kā tās daļu turētāji. Sezonas notiek no augusta līdz nākamā gada maijam, katrai komandai aizvadot 38 spēles, kopā sezonā pa visām komandām izspēlējot 380 spēles. Vairums spēļu tiek aizvadītas sestdienās un svētdienās, bet pārējās darba dienu vakaros. No 1993. līdz 2007. gadam tās nosaukums bija '''Premjerlīga'''. No 1993. līdz 2016. gadam līgas ģenerālsponsors bija ''[[Barclays Bank]]'', tāpēc tās pilnais nosaukums bija ''Barclays Premier League''. == Premjerlīgas uzvarētāji == {| class="wikitable" style="text-aling:center" !Sezona !Čempions !Vicečempions |- | 1992-93 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Aston Villa]] |- | 1993-94 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Blackburn Rovers]] |- | 1994-95 | [[Blackburn Rovers]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 1995-96 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Newcastle United]] |- | 1996-97 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Newcastle United]] |- | 1997-98 | [[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 1998-99 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 1999-00 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2000-01 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2001-02 | [[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 2002-03 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2003-04 | [[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2004-05 | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 2005-06 | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2006-07 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2007-08 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2008-09 | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 2009-10 | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | [[2010.—2011. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2010-11]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | [[2011.—2012. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2011-12]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | [[2012.—2013. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2012-13]] | [[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013-14]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014-15]] | [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015-16]] | [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | [[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016-17]] |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |- |[[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017-18]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Manchester United FC|Manchester United]] |- |[[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018-19]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Liverpool FC|Liverpool]] |- |[[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019-20]] |[[Liverpool FC|Liverpool]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- |[[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020-21]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Manchester United FC|Manchester United]] |- |[[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021-22]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Liverpool FC|Liverpool]] |- |[[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022-23]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023-24]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/19052024-mancestras_city_ceturto_sezonu_pec_kartas</ref> |[[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024-25]] |[[Liverpool FC]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/futbols/liverpool-klust-par-anglijas-premjerligas-cempioniem/ |title= “Liverpool” kļūst par Anglijas Premjerlīgas čempioniem|accessdate=2025-04-27 |website=tv3.lv |publisher= |date= }}</ref> |[[Arsenal FC|Arsenal]] |- |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025-26]] |[[Arsenal FC|Arsenal]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |} == Klubi 2025.—2026. gada sezonā == {{location map+ |England |width=440 |float=right |caption=2025.–2026. gada Premjerlīgas komandu atrašanās vietas |places= {{location map~ |England |lat=51.5155 |long=-0.1275 |label_size=80|label=[[Futbols Londonā|Londona]]|mark=Blue pog.svg|position=left}} {{location map~ |England |lat=52.509112 |long=-1.884783 |label_size=80|label=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|position=right}} {{location map~ |England |lat=50.7192 |long=-1.8808 |label_size=80|label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}} {{location map~ |England |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label_size=80|label=[[Brighton & Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton & <br>Hove Albion}}]]|position=bottom}} {{location map~ |England |lat=53.789 |long=-2.248 |label_size=80|label=[[Burnley FC|Burnley]]|position=top}} {{location map~ |England |lat=53.4251 |long=-3.0028 |label_size=80|label={{lower|[[Everton FC|Everton]]}}}|position=left}} {{location map~ |England |lat=53.7778 |long=-1.5722 |label_size=80|label=[[Leeds United F.C.|{{nowrap|Leeds United}}]]|position=right}} {{location map~ |England |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label_size=80|label=[[Liverpool FC|Liverpool]]|position=top}} {{location map~ |England |lat=53.483056 |long=-2.200278 |label_size=80|label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester City}}]]|position=right-->}} {{location map~ |England |lat=53.463056 |long=-2.291389 |label_size=80|label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester<br>United}}]]|position=bottom}} {{location map~ |England |lat=54.9756 |long=-1.6017|label_size=80|label=[[Newcastle United FC|{{nowrap|Newcastle United}}]]|position=left}} {{location map~ |England |lat=52.9399 |long=-1.1329 |label_size=80|label=[[Notingemas "Forest"|{{nowrap|Nottingham<br>Forest}}]]|position=right}} {{location map~ |England |lat=54.9146 |long=-1.3884 |label_size=80|label=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|position=bottom}} {{location map~ |England |lat=52.590225 |long=-2.130389 |label_size=80|label=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|position=left}} <!--DISPLAY OF LONDON TEAMS IN UPPER RIGHT CORNER--> {{location map~ |England |mark=TransparentPlaceholder.png |marksize=1 |lat=55.7 |long=-.7|label_size=80|label='''{{nowrap|[[ Londona|Londona]]s komandas:}}'''<br/> [[Arsenal FC|Arsenal]]<br/> [[Brentford FC|Brentford]]<br/> [[Chelsea F.C.|Chelsea]]<br/> [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]<br/> [[Fulham FC|Fulham]]<br/> {{nowrap|[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]}}<br/> [[West Ham United FC|West Ham United]] }} |position=right}} {| class="wikitable sortable" !Komanda !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- |[[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="London Holloway" |[[Londona]] {{small|([[Holoveja (Londona)|Holoveja]])}} |[[Emirates Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|60 704}} |- |[[Aston Villa FC|Aston Villa]] | data-sort-value="Birmingham" |[[Birmingema]] |[[Villa Park]] |style="text-align:center"|{{nts|42 918}} |- |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]] |[[Bornmuta]] |[[Dean Court]] |style="text-align:center"|{{nts|11 307}} |- |[[Brentford FC|Brentford]] | data-sort-value="London Brentford" |Londona {{small|([[Brentforda]])}} |[[Brentford Community Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|17 250}} |- |[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] |[[Braitona]] |[[Falmer Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|31 876}} |- |[[Burnley FC|Burnley]] |[[Bērnli]] |[[Terfmūras stadions|Turf Moor]] |style="text-align:center"|{{nts|21 944}} |- |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] | data-sort-value="London Fulham" |Londona {{small|([[Fulema]])}} |[[Stamford Bridge]] |style="text-align:center"|{{nts|40 173}} |- |[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] |Londona {{small|([[Selhērsta]])}} |[[Selhērstas parka stadions|Selhurst Park]] |style="text-align:center"|{{nts|25 194}} |- |[[Everton FC|Everton]] | data-sort-value="Liverpool Vauxhall" |[[Liverpūle]] {{small|([[Vokshola (Liverpūle)|Vokshola]])}} |[[Everton Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|52 769}} |- |[[Fulham FC|Fulham]] | data-sort-value="London Fulham" |Londona {{small|(Fulema)}} |[[Craven Cottage]] |style="text-align:center"|{{nts|29 589}} |- |[[Leeds United F.C.|Leeds United]] |[[Līdsa]] |[[Elland Road]] |style="text-align:center"|{{nts|37 645}} |- |[[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Liverpool Anfield" |Liverpūle {{small|([[Enfīlda]])}} |[[Enfīldas stadions|Anfield]] | style="text-align:center" |{{Nts|61 276}} |- |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[Mančestra]] |[[Mančestras pilsētas stadions|Etihad Stadium]] | style="text-align:center" |{{nts|52 900}} |- |[[Manchester United FC|Manchester United]] |[[Mančestra]] |[[Old Trafford]] |style="text-align:center"|{{nts|74 197}} |- |[[Newcastle United FC|Newcastle United]] | data-sort-value="Newcastle upon Tyne" |[[Ņūkāsla pie Tainas]] |[[St James' Park]] |style="text-align:center"|{{nts|52 258}} |- |[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]] | data-sort-value="West Bridgford" |[[Vestbridžforda]] |[[City Ground]] |style="text-align:center"|{{nts|30 404}} |- | [[Sunderland AFC|Sunderland]] | data-sort-value="Sunderland" |[[Sanderlenda]] | [[Stadium of Light]] | align="center" |{{nts|49 000}} |- |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | data-sort-value="London Tottenham" |Londona {{small|([[Totenhema]])}} |[[Tottenham Hotspur stadions|Tottenham Hotspur Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|62 850}} |- |[[West Ham United FC|West Ham United]] | data-sort-value="London Stratford" |Londona {{small|([[Stretforda (Londona)|Stretforda]])}} |[[Londonas olimpiskais stadions|London Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|62 500}} |- |[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]] | data-sort-value="Wolverhampton" |[[Vulverhemptona]] |[[Molineux Stadium]] |style="text-align:center"|{{nts|31 750}} |} ==Latvijas spēlētāji Premjerlīgā== * [[Marians Pahars]] – [[Southampton FC|Southampton]], 1998-2004{{ref label|Pahars|^}} * [[Imants Bleidelis]] – [[Southampton FC|Southampton]], 2000-2002 * [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] – [[Arsenal FC|Arsenal]], 2000-2003 * [[Andrejs Štolcers]] – [[Fulham FC|Fulham]], 2001-2003 * [[Kaspars Gorkšs]] – [[Reading FC|Reading]], 2012-2013 ==Piezīmes== {{Note label|p UKR-PSRS|^}} {{note label|p UKR-PSRS|Viņš dzimis Ukrainā (toreiz [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā)}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{official}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga| ]] nfkex6n4myht25m30scvifsv5v6i2ei 0 64424 4470433 4458476 2026-05-19T15:44:01Z Viensvienspieci 64843 4470433 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūziķi|šī vārda citām nozīmem|Pionieris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Pionieris | Attēls = Pionieris.jpg | Apraksts = Foto uzņemts [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"|LU Rododendru audzētavā]] | Att_izm = 200 px | Fons = solists | Dz_vārds = Juris Šteinfelds | Pseidonīms = Pionieris | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1986|5|17}} | Instrumenti = [[balss]], [[sintezators]] | Žanrs = [[hiphops]], [[reps]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[mūzikas producents|producents]], [[uzņēmējs]] | Gadi = 1998—pašlaik | Izdevējkompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Darbojies_arī = [[Kreisais Krasts]] | Mlapa = {{URL|http://www.pionieris.lv}} | Dzimums = V | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} }} '''Juris Šteinfelds''', zināms kā '''Pionieris''' (dzimis {{Dat|1986|5|17}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, [[mūzika]]s apvienības "[[Kreisais Krasts]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/hiphopa-apvienibas-kreisais-krasts-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu.a480871/|title=Hiphopa apvienības «Kreisais krasts» dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Savu karjeru sāka 1998. gadā kā [[hiphops|hiphopa]] žanra [[mūzikas producents|producents]]. == Dzīvesgājums == Mūziķis savu izglītību ir guvis [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas Angļu ģimnāzijā]], [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]], [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskajā koledžā]], [[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums|Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā]], [[Rīgas 14. vidusskola|Rīgas 14. vidusskolā]]. 2000. gadā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] radās projekts ''[[True Enemy]]'', kurā bez Pioniera darbojās arī [[Mazais Z]] (Valters Zvaigznīte) un Grossmanis (Valters Grossmanis). Dabiskā ceļā grupa izjuka. Pionieris pārgāja uz citiem projektiem un ''Mazais Z'' pievērsās [[grafiti]] mākslai. Pionieris turpināja darbu pie projekta: "[[Kreisais Krasts]]". 2002. gadā līdz ar Kreisā Krasta atklāšanu tika dibināta ierakstu kompānija [[115 (ierakstu kompānija)|115 (viens viens pieci)]]. 2006. gada 6. maijā Pionieris atvēra durvis hiphopa stila apģērbu, krāsu baloniņu un mūzikas veikalam 115, kas turpināju darbību līdz 2009. gadam. Pionieris ir "Kreisā Krasta" apģērbu līnijas, zīmola izveidotājs un "Kreisā Krasta studija" īpašnieks. Pionieris ir dažādu projektu [[mecenāts]], pasākumu organizētājs un sponsors. Uzstājies populārākajos Latvijas festivālos un arī koncertos ārpus Latvijas. 2006. gadā ''Avantis'' rīkotajā ''Hip Hop'' (hiphopa un ekstrēmo sporta veidu Gada balva) projekts ieguva balvu kā HipHop PRO grupa. 2009. gada 14. martā piedalījās Pilsētas kultūrvides festivālā ''The City''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecity.lv/|title=Pilsētvides Kultūras Festivāls THE CITY|website=www.thecity.lv|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190824220018/http://thecity.lv/}}</ref> [[Mūziķis]] uzsāka veiksmīgu karjeru un viņam ir plaša sadarbība ar citiem [[Latvija|Latvijā]] pazīstamiem repa māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/396639-recenzija-pionieris-kaut-mes-uzvaretu-tas-cinas-par-kuram-nerunajam.htm|title=RECENZIJA. Pionieris “Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Pionieris ir [[Miksteips|miksteipu]] aizsācējs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-24|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Kopā ar mūziķi [[Rolands Balodis-Ūdris|Rolandu Ūdri]] un aktrisi [[Ilona Balode-Ūdre|Ilonu Balodi]] ierakstījuši "Odu basketbolam", kas ir veltījums Latvijas komandai un tās līdzjutējiem [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas basketbola čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |title=Ūdrītis ar draugiem ierakstījis “Odu basketbolam” :: Platforma.lv - latviešu mūzika, dziesmas<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312055814/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |archivedate={{dat|2016|03|12||bez}} }}</ref> [[Dod pieci]] labdarības maratona ietvaros 2021. gadā kopā ar [[Kreisais Krasts|Kreiso Krastu]] un mūziķi [[Būū]] (Ilze Fārte) izveidoja oficiālo himnu "Pāri visam". Akcijā tika vākti ziedojumi vides pieejamībai, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}</ref> 2022. gada 1. novembrī mūziķis izdeva savu pirmo debijas albumu "[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu|title="Kreisā Krasta" dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2022-12-26|language=lv-lv|archive-date=2022-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221226132331/https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu}}</ref> Ierakstu miksējis un māsterējis [[Dāvis Strauss]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], leģendārajā ''[[Chalice recording studios]]'', kurā ierakstus veikuši tādi mākslinieki kā [[Kanje Vests]], ''[[Jay-Z]]'', [[Kendriks Lamārs]], ''[[Nas]]'' u.c.<ref name="hiphops.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-26|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Debijas albums tika iespiests 300 [[Skaņuplate|skaņuplatēs]], arīdzan digitāli. 2024. gada 4. novembrī tika izdots kopdarbs ar Kreisā Krasta mūziķi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]], zem nosaukuma "[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]]". Albums ir izdots digitāli un 150 eksemplāros [[Skaņuplate|vinilā]]. 2025. gada 24. janvārī, atgriežoties pie mūzikas producēšanas, Pionieris sadarbībā ar [[Eiksho]] izdod albumu "[[MMB]]". Mūzika albumam veidota uz Akai MPC un visas skaņas ņemtas no platēm. Citviet ir iespēlēts Moog [[sintezators]], citviet tiek skrāpētas vinila plates. Mūzika šim ierakstam tika producēta 2024. gadā. 2025. gada 24. novembrī Pionieris izdeva autoralbumu ar nosaukumu "[[Johatsu (albums)|Johatsu]]". Šis darbs ir solo albums un paša producēts. Ieraksts ir pieejams digitāli un 150 [[Skaņuplate|skaņuplašu]] vienībās.<ref name=":0" /> Albums nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons”]] kā gada labākais hiphop mūzikas albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi-1/atkl%C4%81ti-latvijas-m%C5%ABzikas-ierakstu-gada-balvas-%E2%80%9Czelta-mikrofons-2026%E2%80%9D-nominanti-|title=Atklāti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2026” nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2026-01-08|language=en}}</ref> 2025. gada 16. decembrī sadarbībā ar Kreisā Krasta reperi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]] tika izdots studijas albums "[[Kultūrslānis 2]]". Tas ir otrais kopdarbs šiem māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2026-01-02|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> 2025. gada 22. decembrī reperis izdod albumu "[[Neredzamās sienas]]". Albums ir paša producēts ar [[Bungmašīna|bungmašīnu]]. Viesmākslinieku vidū tādi mūziķi kā [[Kaizers (mūziķis)|Kaizers]], [[Artuuro Schizo Phrenos]], [[Hotte]] un [[Reinis Kapone]]. Pioniera trešais studijas albums ir pieejams digitāli un 100 eksemplāros [[Kompaktkasete|kompaktkasetēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120100731/reperis-pionieris-izdevis-albumu-neredzamas-sienas|title=Reperis Pionieris izdevis albumu "Neredzamās sienas"|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="220" |Papildinformācija |- |[[2022. gads|2022]] |[[Attēls:Pionieris.jpg|100px]] |[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]<ref name="hiphops.lv"/> | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2022|11|01}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] |[[Attēls:Pionieris, JeeKaa, Birch Please - Kultūrslānis.jpgs.JPG|100px]] |[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]] | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2024|11|04}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Johatsu.jpg|100px]] |[[Johatsu (albums)|Johatsu]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Pionieris izdod albumu "Johatsu"|url=https://hiphops.lv/pionieris-izdod-albumu-johatsu/|website=HIPHOPS.LV|date=2025-11-26|access-date=2025-11-27|language=lv|first=Preses|last=Relīzes}}</ref> | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|11|24}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:JeeKaa_Pionieris_Birch_Please_-_Kultūrslānis_2.jpeg|100px]] |[[Kultūrslānis 2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2025-12-26|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2025|12|16}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Neredzamās sienas.jpg|100px]] |[[Neredzamās sienas]] | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|12|22}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2026. gads|2026]] |[[Attēls:Pionieris - No miega maizi necep.jpg|100px]] |[[No miega maizi necep]] | * Ceturtais studijas albums * Izdots: {{dat|2026|05|17}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Miksteipi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Iniciācija (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Iniciācija (Miksteips) by Pionieris - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/mixtape/pionieris/iniciacija-miksteips/|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris Melnais (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Pionieris Melnais (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24398858-Pionieris-Pionieris-Melnais-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Klauns (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Klauns (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24868112-Pionieris-Klauns-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[11.11.11 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/11-11-11-miksteips|title=11.11.11 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[12.12.12 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/12-12-12-miksteips|title=12.12.12 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] | |[[Makaveli (Miksteips)]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Vecās dziesmas (Izlase)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Vecās dziesmas (Izlase)|url=https://www.discogs.com/release/25512220-Pionieris-Vecās-dziesmas-Izlase|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Singli === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Kustini Kustini]] (feat. [[Mazais Z]]) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2015. gads|2015]] | |[[Laimes slaucēji]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Būs kam būt]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Vaininieks]] (feat. Marko) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Bad dienas]] (ar JeeKaa, Henny, Birch Please) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[1 Un Tas Pats]] (feat. Steps, Punkts Uz I) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Kā parasti]] (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Zīdā]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Odekolons (dziesma)|Odekolons]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Briesmonis]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Superkolosāls]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Temīda (dziesma)|Temīda]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Citrona dzeloņdrātis]] (feat. Kaizers) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === DVD === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris XL]] DVD<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |title=Kreisā Krasta DVD 115 {{!}} Informācija/Ziņas - Latviešu Hip-Hop radio<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080926213124/http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |archivedate={{dat|2008|09|26||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Ar grupu "[[Kreisais Krasts]]" === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24573950-Kreisais-Krasts-Kreisais-Krasts-Rīga-Miksteips|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Kreisais Krasts]] Miksteips 2<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Miksteips 2|url=https://www.discogs.com/release/24868841-Kreisais-Krasts-Miksteips-2|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2019. gads|2019]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_tilts.jpg|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Tilts (albums)|Tilts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/290493-recenzija-kreisais-krasts-tilts.htm|title=RECENZIJA: Kreisais Krasts "Tilts"|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_krasta_fm.png|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Krasta FM]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/|title=Hip-Hop apvienība "Kreisais krasts" izdod albumu "Krasta FM"|last=AB|website=RADIO SWH SPIN|access-date=2022-12-26|date=2021-01-28|language=en|archive-date=2022-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128161119/https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Kreisais Krasts]] — 21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/56113264/klaja-laists-hip-hopa-apvienibas-kreisais-krasts-jaunais-albums-21|title=Klajā laists hip-hopa apvienības 'Kreisais Krasts' jaunais albums '21'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-29|language=lv}}</ref> |[[Warner Music Finland]] |} === Dalība citos projektos === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Ground.lv]] izlase — Pāri Visam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411080929/http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo]] |LV |- |[[2007. gads|2007]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo 2]] |LV |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Sekkta]] mixtape Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160916013721/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |archivedate={{dat|2016|09|16||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[KasPis]] — [[Ielu trokšņi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123951/http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[AKE]] — [[Gaismas Pils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160121111326/http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |archivedate={{dat|2016|01|21||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Reiks]] — Miksteips Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161031075823/http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |archivedate={{dat|2016|10|31||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Daf]] & [[Rinis One]] — [[Uzzini Vairāk]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100416112759/http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |archivedate={{dat|2010|04|16||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Sekkta]] — Mixtape Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022122622/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Nedēļa Ar Saviem]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022120301/http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Edavārdi]] — [[Visi Mani Trūkumi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411140856/http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |''Ground.lv Vol. 1''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170420175432/http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |archivedate={{dat|2017|04|20||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — miksteips<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218214148/http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Ritvars]] — [[Bums Te, Jums Te]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pieci.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/viegls-pulss-leka-tramplina.a119787/|title="Viegls pulss" lēkā "Tramplīnā"|website=pieci.lsm.lv|access-date=2022-12-26}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Eliots (reperis)|Eliots]] — miksteips Stāvvieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170506030138/http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |archivedate={{dat|2017|05|06||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Brālis Grifs]] — albums 1 no 100<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218102205/http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2010. gads|2010]] | |Izlase [[Satin Pasauli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161115014258/http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |archivedate={{dat|2016|11|15||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328132839/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118003526/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |Jera & [[Punkts Uz I]] — Divi krasti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225124134/http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |archivedate={{dat|2017|02|25||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Punkts Uz I]] — Modinātājs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123916/http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2013. gads|2013]] | |[[EikshO]] — [[Melns un Balts]] |[[Satin Pasauli]] |- |[[2014. gads|2014]] | |PG — Egoists EP<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123815/http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2016. gads|2016]] | |[[Kontraflovs]] — [[SSB]] |[[K3F]] |- |[[2017. gads|2017]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Augšas un lejas]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2018. gads|2018]] | |[[Kontraflovs]] — [[Pasaule pieder tiem, kuri dara]] |[[K3F]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti Vol.2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/350808-recenzija-ivans-baigais-zolitudes-panti-vol-2.htm|title=RECENZIJA: Ivans Baigais “Zolitūdes panti vol. 2”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Punkts Uz I]] — Svars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/369412-recenzija-punkts-uz-i-svars.htm|title=RECENZIJA: Punkts uz I “Svars”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Dod Pieci]] himna — Pāri visam (ar [[Būū]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Ceļojums uz rajonu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/ivans-baigais-celojums-uz-rajonu/|title=Ivans Baigais izdod albumu un video "Ceļojums uz Rajonu"|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-25|date=2022-12-01|language=lv-LV}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Zemsegu Pasaule]] — [[Rayona Sports]] |[[Zemsegu Pasaule]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Netīrās Cilpas]] — [[Melnezera grāmata]] |[[Netīrās Cilpas]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Tumši Sarkana Maģija]] — [[Mūzika vai laime]] |[[Tumši Sarkana Maģija]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Eiksho]] — [[MMB]] |[[Eiksho]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[svensejs]] — [[Bez kāzām sadzīs]] |[[Kapu rajons]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[E.V.]] — [[Pasmaidi (4:56 AM)]] |[[TimelessR]] |} === Remiksi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Tiek runāts]] (Remiksi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4795481/pionieris-tiek-runats-oriole-remikss|title=Pionieris "Tiek runāts" (Oriole remikss)|website=Video/Audio|access-date=2023-01-21|date=2008-09-29|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Neoficiālās relīzes === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2003. gads|2003]] | |No 2003-2008<ref name="autogenerated1" /> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Zasulauka bīts]] (Miksteips) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} == Mūzikas video == * [https://www.youtube.com/watch?v=_4JVrl69VRM Šis ir signāls (iegaumē, noglabā) <small>(pied. Kush! un Oriole)</small>] * Live long babylon <small>(prod. trakamelodija)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=8q_6D7obEEU Daļa bildes (feat. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=t2h2578QpuE Tavos Krastos (feat. trakamelodija)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Q9uVBgVdwKY Uz Tavu pilsētu (feat. trakamelodija)] * Cik labi <small>(prod. trakamelodija)</small> * Klubā pied. Dairis, Janers <small>(prod. DJ AI-VA)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=i8El0FNh2wY Dienas plāns] * [https://www.youtube.com/watch?v=Y7Dbm1K8N8Y Laimes slaucēji] * [https://www.youtube.com/watch?v=MEQonTyy-OA Reizi mūža (pied. Punkts uz I)] * [https://www.youtube.com/watch?v=qEn5JCgpnhQ Logi vaļā (pied. Kreisais Krasts, Pēteris Upelnieks)] * [https://www.youtube.com/watch?v=SNkihCqqhSo Darbs (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Umn5EHB0HL8 Lietus nolijis (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=ozmtNs6-6yw #FleKKsinonem (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=iuFGdYtrExY Cypher (Ko nu) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=AIcvFtoEHXo Simts (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=35Td-HVNzMY Latvijas Rapper Tag #34 — Pionieris] * [https://www.youtube.com/watch?v=rZszHKD_aGg Pagalms (pied. Reinis Kapone, Eiksho, NiklāvZ)] * [https://www.youtube.com/watch?v=xyn6PD9pliI Trauma (pied. Kontraflovs)] * [https://www.youtube.com/watch?v=bsghnZfTy-0 Cypher 2 (Zini KK) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=f-K4u7GZljE Cypher 3 (Pret straumi) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_jHA0PtzTxU Katram savs laiks (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Xh42HX78-8c WaKKe Up (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=yhuFakwS2AY Cypher 4 (NXT LVL) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=v1otMMeatt4 Tu saki (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=7FdDTXwObKg Neprasi kāpēc (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=PPNM-w_r7fE Cypher 5 (Lifts) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=441GQQT8WTo Space Jam (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=BA5KJsJa5bA Katru dienu (pied. Punkts uz I, Misters Krūmiņš)] * [https://www.youtube.com/watch?v=u3FavAx8IeM Krasta vārdā (pied. Jeekaa, Deniss, E.V.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=VJnE3bEBM_c Cypher 6 (KKXX) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=rLLr2NhGN-o Būs kam būt (pied. Toms Rings, Dree)] * [https://www.youtube.com/watch?v=0wP8q4Y0qqU Vampīrs] * [https://www.youtube.com/watch?v=AfopFGZ1zf4 Austošās saules dziesma (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=TybZ_eNvNjw Augstāk par zemi (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=MsijF4ymwAU Kā parasti (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds)] * [https://www.youtube.com/watch?v=KdDB7AA1aW0 Zīdā] * [https://www.youtube.com/watch?v=gRHmD6Fr6_Y Odekolons] * [https://www.youtube.com/watch?v=daRQ6gIMFiY Briesmonis] * [https://www.youtube.com/watch?v=iq55sc_sk9M Superkolosāls] * [https://www.youtube.com/watch?v=GhRlazXzI0s Temīda] * [https://www.youtube.com/watch?v=BsMiagoMsRY Citrona dzeloņdrātis (pied. Kaizers)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Swa6qh0EZQA Atriebības mūzika (pied. Artuuro Schizo Phrenos)] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Pionieris}} {{Vikicitāts|Pionieris}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://artists.spotify.com/c/artist/7lDwxebM6gRXsLjEKxhWPS/ Oficiālā ''Spotify'' lapa] * [http://www.instagram.com/pion13ris/ Oficiālā ''Instagram'' lapa] * [https://pionieris.bandcamp.com/ Oficiālā ''Bandcamp'' lapa] * [https://genius.com/artists/Pionieris Oficiālā ''Genius'' lapa] * {{tviteris|pionieriskk}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@PIONIERISKK Oficiālā ''YouTube'' lapa] {{Autoritatīvā vadība|qid=Q16349310}} __INDEX__ [[Kategorija:Pionieris]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] e7136zixr4wytze9h16xbir75zg4qp6 4470445 4470433 2026-05-19T15:50:07Z Viensvienspieci 64843 /* Dzīvesgājums */ 4470445 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūziķi|šī vārda citām nozīmem|Pionieris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Pionieris | Attēls = Pionieris.jpg | Apraksts = Foto uzņemts [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"|LU Rododendru audzētavā]] | Att_izm = 200 px | Fons = solists | Dz_vārds = Juris Šteinfelds | Pseidonīms = Pionieris | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1986|5|17}} | Instrumenti = [[balss]], [[sintezators]] | Žanrs = [[hiphops]], [[reps]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[mūzikas producents|producents]], [[uzņēmējs]] | Gadi = 1998—pašlaik | Izdevējkompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Darbojies_arī = [[Kreisais Krasts]] | Mlapa = {{URL|http://www.pionieris.lv}} | Dzimums = V | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} }} '''Juris Šteinfelds''', zināms kā '''Pionieris''' (dzimis {{Dat|1986|5|17}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, [[mūzika]]s apvienības "[[Kreisais Krasts]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/hiphopa-apvienibas-kreisais-krasts-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu.a480871/|title=Hiphopa apvienības «Kreisais krasts» dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Savu karjeru sāka 1998. gadā kā [[hiphops|hiphopa]] žanra [[mūzikas producents|producents]]. == Dzīvesgājums == Mūziķis savu izglītību ir guvis [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas Angļu ģimnāzijā]], [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]], [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskajā koledžā]], [[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums|Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā]], [[Rīgas 14. vidusskola|Rīgas 14. vidusskolā]]. 2000. gadā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] radās projekts ''[[True Enemy]]'', kurā bez Pioniera darbojās arī [[Mazais Z]] (Valters Zvaigznīte) un Grossmanis (Valters Grossmanis). Dabiskā ceļā grupa izjuka. Pionieris pārgāja uz citiem projektiem un ''Mazais Z'' pievērsās [[grafiti]] mākslai. Pionieris turpināja darbu pie projekta: "[[Kreisais Krasts]]". 2002. gadā līdz ar Kreisā Krasta atklāšanu tika dibināta ierakstu kompānija [[115 (ierakstu kompānija)|115 (viens viens pieci)]]. 2006. gada 6. maijā Pionieris atvēra durvis hiphopa stila apģērbu, krāsu baloniņu un mūzikas veikalam 115, kas turpināju darbību līdz 2009. gadam. Pionieris ir "Kreisā Krasta" apģērbu līnijas, zīmola izveidotājs un "Kreisā Krasta studija" īpašnieks. Pionieris ir dažādu projektu [[mecenāts]], pasākumu organizētājs un sponsors. Uzstājies populārākajos Latvijas festivālos un arī koncertos ārpus Latvijas. 2006. gadā ''Avantis'' rīkotajā ''Hip Hop'' (hiphopa un ekstrēmo sporta veidu Gada balva) projekts ieguva balvu kā HipHop PRO grupa. 2009. gada 14. martā piedalījās Pilsētas kultūrvides festivālā ''The City''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecity.lv/|title=Pilsētvides Kultūras Festivāls THE CITY|website=www.thecity.lv|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190824220018/http://thecity.lv/}}</ref> [[Mūziķis]] uzsāka veiksmīgu karjeru un viņam ir plaša sadarbība ar citiem [[Latvija|Latvijā]] pazīstamiem repa māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/396639-recenzija-pionieris-kaut-mes-uzvaretu-tas-cinas-par-kuram-nerunajam.htm|title=RECENZIJA. Pionieris “Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Pionieris ir [[Miksteips|miksteipu]] aizsācējs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-24|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Kopā ar mūziķi [[Rolands Balodis-Ūdris|Rolandu Ūdri]] un aktrisi [[Ilona Balode-Ūdre|Ilonu Balodi]] ierakstījuši "Odu basketbolam", kas ir veltījums Latvijas komandai un tās līdzjutējiem [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas basketbola čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |title=Ūdrītis ar draugiem ierakstījis “Odu basketbolam” :: Platforma.lv - latviešu mūzika, dziesmas<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312055814/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |archivedate={{dat|2016|03|12||bez}} }}</ref> [[Dod pieci]] labdarības maratona ietvaros 2021. gadā kopā ar [[Kreisais Krasts|Kreiso Krastu]] un mūziķi [[Būū]] (Ilze Fārte) izveidoja oficiālo himnu "Pāri visam". Akcijā tika vākti ziedojumi vides pieejamībai, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}</ref> 2022. gada 1. novembrī mūziķis izdeva savu pirmo debijas albumu "[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu|title="Kreisā Krasta" dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2022-12-26|language=lv-lv|archive-date=2022-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221226132331/https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu}}</ref> Ierakstu miksējis un māsterējis [[Dāvis Strauss]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], leģendārajā ''[[Chalice recording studios]]'', kurā ierakstus veikuši tādi mākslinieki kā [[Kanje Vests]], ''[[Jay-Z]]'', [[Kendriks Lamārs]], ''[[Nas]]'' u.c.<ref name="hiphops.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-26|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Debijas albums tika iespiests 300 [[Skaņuplate|skaņuplatēs]], arīdzan digitāli. 2024. gada 4. novembrī tika izdots kopdarbs ar Kreisā Krasta mūziķi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]], zem nosaukuma "[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]]". Albums ir izdots digitāli un 150 eksemplāros [[Skaņuplate|vinilā]]. 2025. gada 24. janvārī, atgriežoties pie mūzikas producēšanas, Pionieris sadarbībā ar [[Eiksho]] izdod albumu "[[MMB]]". Mūzika albumam veidota uz Akai MPC un visas skaņas ņemtas no platēm. Citviet ir iespēlēts Moog [[sintezators]], citviet tiek skrāpētas vinila plates. Mūzika šim ierakstam tika producēta 2024. gadā. 2025. gada 24. novembrī Pionieris izdeva autoralbumu ar nosaukumu "[[Johatsu (albums)|Johatsu]]". Šis darbs ir solo albums un paša producēts. Ieraksts ir pieejams digitāli un 150 [[Skaņuplate|skaņuplašu]] vienībās.<ref name=":0" /> Albums nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons”]] kā gada labākais hiphop mūzikas albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi-1/atkl%C4%81ti-latvijas-m%C5%ABzikas-ierakstu-gada-balvas-%E2%80%9Czelta-mikrofons-2026%E2%80%9D-nominanti-|title=Atklāti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2026” nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2026-01-08|language=en}}</ref> 2025. gada 16. decembrī sadarbībā ar Kreisā Krasta reperi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]] tika izdots studijas albums "[[Kultūrslānis 2]]". Tas ir otrais kopdarbs šiem māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2026-01-02|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> 2025. gada 22. decembrī reperis izdod albumu "[[Neredzamās sienas]]". Albums ir paša producēts ar [[Bungmašīna|bungmašīnu]]. Viesmākslinieku vidū tādi mūziķi kā [[Kaizers (mūziķis)|Kaizers]], [[Artuuro Schizo Phrenos]], [[Hotte]] un [[Reinis Kapone]]. Pioniera trešais studijas albums ir pieejams digitāli un 100 eksemplāros [[Kompaktkasete|kompaktkasetēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120100731/reperis-pionieris-izdevis-albumu-neredzamas-sienas|title=Reperis Pionieris izdevis albumu "Neredzamās sienas"|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> 2026. gada 17. maijā producents un reperis Pionieris izdod albumu "No miega maizi necep". Šis solo albums ir dāvana sev savā 40 gadu dzimšanas dienā. Pioniera ceturtais studijas albums ir pieejams visās populārākajās straumēšanas platformās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/709960-hiphopa-veterans-pionieris-atzime-savu-40-dzimsanas-dienu-ar-jaunu-solo-albumu-no-miega-maizi-necep|title=Hiphopa veterāns Pionieris atzīmē savu 40. dzimšanas dienu ar jaunu solo albumu "No miega maizi necep"|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-19|date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="220" |Papildinformācija |- |[[2022. gads|2022]] |[[Attēls:Pionieris.jpg|100px]] |[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]<ref name="hiphops.lv"/> | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2022|11|01}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] |[[Attēls:Pionieris, JeeKaa, Birch Please - Kultūrslānis.jpgs.JPG|100px]] |[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]] | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2024|11|04}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Johatsu.jpg|100px]] |[[Johatsu (albums)|Johatsu]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Pionieris izdod albumu "Johatsu"|url=https://hiphops.lv/pionieris-izdod-albumu-johatsu/|website=HIPHOPS.LV|date=2025-11-26|access-date=2025-11-27|language=lv|first=Preses|last=Relīzes}}</ref> | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|11|24}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:JeeKaa_Pionieris_Birch_Please_-_Kultūrslānis_2.jpeg|100px]] |[[Kultūrslānis 2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2025-12-26|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2025|12|16}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Neredzamās sienas.jpg|100px]] |[[Neredzamās sienas]] | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|12|22}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2026. gads|2026]] |[[Attēls:Pionieris - No miega maizi necep.jpg|100px]] |[[No miega maizi necep]] | * Ceturtais studijas albums * Izdots: {{dat|2026|05|17}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Miksteipi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Iniciācija (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Iniciācija (Miksteips) by Pionieris - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/mixtape/pionieris/iniciacija-miksteips/|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris Melnais (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Pionieris Melnais (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24398858-Pionieris-Pionieris-Melnais-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Klauns (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Klauns (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24868112-Pionieris-Klauns-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[11.11.11 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/11-11-11-miksteips|title=11.11.11 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[12.12.12 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/12-12-12-miksteips|title=12.12.12 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] | |[[Makaveli (Miksteips)]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Vecās dziesmas (Izlase)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Vecās dziesmas (Izlase)|url=https://www.discogs.com/release/25512220-Pionieris-Vecās-dziesmas-Izlase|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Singli === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Kustini Kustini]] (feat. [[Mazais Z]]) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2015. gads|2015]] | |[[Laimes slaucēji]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Būs kam būt]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Vaininieks]] (feat. Marko) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Bad dienas]] (ar JeeKaa, Henny, Birch Please) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[1 Un Tas Pats]] (feat. Steps, Punkts Uz I) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Kā parasti]] (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Zīdā]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Odekolons (dziesma)|Odekolons]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Briesmonis]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Superkolosāls]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Temīda (dziesma)|Temīda]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Citrona dzeloņdrātis]] (feat. Kaizers) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === DVD === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris XL]] DVD<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |title=Kreisā Krasta DVD 115 {{!}} Informācija/Ziņas - Latviešu Hip-Hop radio<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080926213124/http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |archivedate={{dat|2008|09|26||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Ar grupu "[[Kreisais Krasts]]" === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24573950-Kreisais-Krasts-Kreisais-Krasts-Rīga-Miksteips|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Kreisais Krasts]] Miksteips 2<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Miksteips 2|url=https://www.discogs.com/release/24868841-Kreisais-Krasts-Miksteips-2|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2019. gads|2019]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_tilts.jpg|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Tilts (albums)|Tilts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/290493-recenzija-kreisais-krasts-tilts.htm|title=RECENZIJA: Kreisais Krasts "Tilts"|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_krasta_fm.png|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Krasta FM]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/|title=Hip-Hop apvienība "Kreisais krasts" izdod albumu "Krasta FM"|last=AB|website=RADIO SWH SPIN|access-date=2022-12-26|date=2021-01-28|language=en|archive-date=2022-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128161119/https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Kreisais Krasts]] — 21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/56113264/klaja-laists-hip-hopa-apvienibas-kreisais-krasts-jaunais-albums-21|title=Klajā laists hip-hopa apvienības 'Kreisais Krasts' jaunais albums '21'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-29|language=lv}}</ref> |[[Warner Music Finland]] |} === Dalība citos projektos === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Ground.lv]] izlase — Pāri Visam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411080929/http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo]] |LV |- |[[2007. gads|2007]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo 2]] |LV |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Sekkta]] mixtape Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160916013721/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |archivedate={{dat|2016|09|16||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[KasPis]] — [[Ielu trokšņi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123951/http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[AKE]] — [[Gaismas Pils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160121111326/http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |archivedate={{dat|2016|01|21||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Reiks]] — Miksteips Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161031075823/http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |archivedate={{dat|2016|10|31||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Daf]] & [[Rinis One]] — [[Uzzini Vairāk]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100416112759/http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |archivedate={{dat|2010|04|16||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Sekkta]] — Mixtape Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022122622/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Nedēļa Ar Saviem]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022120301/http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Edavārdi]] — [[Visi Mani Trūkumi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411140856/http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |''Ground.lv Vol. 1''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170420175432/http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |archivedate={{dat|2017|04|20||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — miksteips<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218214148/http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Ritvars]] — [[Bums Te, Jums Te]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pieci.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/viegls-pulss-leka-tramplina.a119787/|title="Viegls pulss" lēkā "Tramplīnā"|website=pieci.lsm.lv|access-date=2022-12-26}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Eliots (reperis)|Eliots]] — miksteips Stāvvieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170506030138/http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |archivedate={{dat|2017|05|06||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Brālis Grifs]] — albums 1 no 100<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218102205/http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2010. gads|2010]] | |Izlase [[Satin Pasauli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161115014258/http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |archivedate={{dat|2016|11|15||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328132839/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118003526/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |Jera & [[Punkts Uz I]] — Divi krasti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225124134/http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |archivedate={{dat|2017|02|25||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Punkts Uz I]] — Modinātājs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123916/http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2013. gads|2013]] | |[[EikshO]] — [[Melns un Balts]] |[[Satin Pasauli]] |- |[[2014. gads|2014]] | |PG — Egoists EP<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123815/http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2016. gads|2016]] | |[[Kontraflovs]] — [[SSB]] |[[K3F]] |- |[[2017. gads|2017]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Augšas un lejas]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2018. gads|2018]] | |[[Kontraflovs]] — [[Pasaule pieder tiem, kuri dara]] |[[K3F]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti Vol.2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/350808-recenzija-ivans-baigais-zolitudes-panti-vol-2.htm|title=RECENZIJA: Ivans Baigais “Zolitūdes panti vol. 2”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Punkts Uz I]] — Svars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/369412-recenzija-punkts-uz-i-svars.htm|title=RECENZIJA: Punkts uz I “Svars”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Dod Pieci]] himna — Pāri visam (ar [[Būū]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Ceļojums uz rajonu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/ivans-baigais-celojums-uz-rajonu/|title=Ivans Baigais izdod albumu un video "Ceļojums uz Rajonu"|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-25|date=2022-12-01|language=lv-LV}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Zemsegu Pasaule]] — [[Rayona Sports]] |[[Zemsegu Pasaule]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Netīrās Cilpas]] — [[Melnezera grāmata]] |[[Netīrās Cilpas]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Tumši Sarkana Maģija]] — [[Mūzika vai laime]] |[[Tumši Sarkana Maģija]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Eiksho]] — [[MMB]] |[[Eiksho]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[svensejs]] — [[Bez kāzām sadzīs]] |[[Kapu rajons]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[E.V.]] — [[Pasmaidi (4:56 AM)]] |[[TimelessR]] |} === Remiksi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Tiek runāts]] (Remiksi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4795481/pionieris-tiek-runats-oriole-remikss|title=Pionieris "Tiek runāts" (Oriole remikss)|website=Video/Audio|access-date=2023-01-21|date=2008-09-29|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Neoficiālās relīzes === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2003. gads|2003]] | |No 2003-2008<ref name="autogenerated1" /> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Zasulauka bīts]] (Miksteips) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} == Mūzikas video == * [https://www.youtube.com/watch?v=_4JVrl69VRM Šis ir signāls (iegaumē, noglabā) <small>(pied. Kush! un Oriole)</small>] * Live long babylon <small>(prod. trakamelodija)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=8q_6D7obEEU Daļa bildes (feat. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=t2h2578QpuE Tavos Krastos (feat. trakamelodija)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Q9uVBgVdwKY Uz Tavu pilsētu (feat. trakamelodija)] * Cik labi <small>(prod. trakamelodija)</small> * Klubā pied. Dairis, Janers <small>(prod. DJ AI-VA)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=i8El0FNh2wY Dienas plāns] * [https://www.youtube.com/watch?v=Y7Dbm1K8N8Y Laimes slaucēji] * [https://www.youtube.com/watch?v=MEQonTyy-OA Reizi mūža (pied. Punkts uz I)] * [https://www.youtube.com/watch?v=qEn5JCgpnhQ Logi vaļā (pied. Kreisais Krasts, Pēteris Upelnieks)] * [https://www.youtube.com/watch?v=SNkihCqqhSo Darbs (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Umn5EHB0HL8 Lietus nolijis (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=ozmtNs6-6yw #FleKKsinonem (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=iuFGdYtrExY Cypher (Ko nu) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=AIcvFtoEHXo Simts (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=35Td-HVNzMY Latvijas Rapper Tag #34 — Pionieris] * [https://www.youtube.com/watch?v=rZszHKD_aGg Pagalms (pied. Reinis Kapone, Eiksho, NiklāvZ)] * [https://www.youtube.com/watch?v=xyn6PD9pliI Trauma (pied. Kontraflovs)] * [https://www.youtube.com/watch?v=bsghnZfTy-0 Cypher 2 (Zini KK) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=f-K4u7GZljE Cypher 3 (Pret straumi) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_jHA0PtzTxU Katram savs laiks (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Xh42HX78-8c WaKKe Up (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=yhuFakwS2AY Cypher 4 (NXT LVL) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=v1otMMeatt4 Tu saki (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=7FdDTXwObKg Neprasi kāpēc (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=PPNM-w_r7fE Cypher 5 (Lifts) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=441GQQT8WTo Space Jam (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=BA5KJsJa5bA Katru dienu (pied. Punkts uz I, Misters Krūmiņš)] * [https://www.youtube.com/watch?v=u3FavAx8IeM Krasta vārdā (pied. Jeekaa, Deniss, E.V.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=VJnE3bEBM_c Cypher 6 (KKXX) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=rLLr2NhGN-o Būs kam būt (pied. Toms Rings, Dree)] * [https://www.youtube.com/watch?v=0wP8q4Y0qqU Vampīrs] * [https://www.youtube.com/watch?v=AfopFGZ1zf4 Austošās saules dziesma (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=TybZ_eNvNjw Augstāk par zemi (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=MsijF4ymwAU Kā parasti (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds)] * [https://www.youtube.com/watch?v=KdDB7AA1aW0 Zīdā] * [https://www.youtube.com/watch?v=gRHmD6Fr6_Y Odekolons] * [https://www.youtube.com/watch?v=daRQ6gIMFiY Briesmonis] * [https://www.youtube.com/watch?v=iq55sc_sk9M Superkolosāls] * [https://www.youtube.com/watch?v=GhRlazXzI0s Temīda] * [https://www.youtube.com/watch?v=BsMiagoMsRY Citrona dzeloņdrātis (pied. Kaizers)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Swa6qh0EZQA Atriebības mūzika (pied. Artuuro Schizo Phrenos)] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Pionieris}} {{Vikicitāts|Pionieris}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://artists.spotify.com/c/artist/7lDwxebM6gRXsLjEKxhWPS/ Oficiālā ''Spotify'' lapa] * [http://www.instagram.com/pion13ris/ Oficiālā ''Instagram'' lapa] * [https://pionieris.bandcamp.com/ Oficiālā ''Bandcamp'' lapa] * [https://genius.com/artists/Pionieris Oficiālā ''Genius'' lapa] * {{tviteris|pionieriskk}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@PIONIERISKK Oficiālā ''YouTube'' lapa] {{Autoritatīvā vadība|qid=Q16349310}} __INDEX__ [[Kategorija:Pionieris]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] mt125hvyv15ltezgsf7k6tbyokji0cf 4470470 4470445 2026-05-19T16:11:54Z Viensvienspieci 64843 4470470 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūziķi|šī vārda citām nozīmem|Pionieris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Pionieris | Attēls = Pionieris.jpg | Apraksts = Foto uzņemts [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"|LU Rododendru audzētavā]] | Att_izm = 200 px | Fons = solists | Dz_vārds = Juris Šteinfelds | Pseidonīms = Pionieris | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1986|5|17}} | Instrumenti = [[balss]], [[sintezators]] | Žanrs = [[hiphops]], [[reps]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[mūzikas producents|producents]], [[uzņēmējs]] | Gadi = 1998—pašlaik | Izdevējkompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Darbojies_arī = [[Kreisais Krasts]] | Mlapa = {{URL|http://www.pionieris.lv}} | Dzimums = V | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} }} '''Juris Šteinfelds''', zināms kā '''Pionieris''' (dzimis {{Dat|1986|5|17}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, [[mūzika]]s apvienības "[[Kreisais Krasts]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/hiphopa-apvienibas-kreisais-krasts-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu.a480871/|title=Hiphopa apvienības «Kreisais krasts» dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Savu karjeru sāka 1998. gadā kā [[hiphops|hiphopa]] žanra [[mūzikas producents|producents]]. == Dzīvesgājums == Mūziķis savu izglītību ir guvis [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas Angļu ģimnāzijā]], [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]], [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskajā koledžā]], [[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums|Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā]], [[Rīgas 14. vidusskola|Rīgas 14. vidusskolā]]. 2000. gadā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] radās projekts ''[[True Enemy]]'', kurā bez Pioniera darbojās arī [[Mazais Z]] (Valters Zvaigznīte) un Grossmanis (Valters Grossmanis). Dabiskā ceļā grupa izjuka. Pionieris pārgāja uz citiem projektiem un ''Mazais Z'' pievērsās [[grafiti]] mākslai. Pionieris turpināja darbu pie projekta: "[[Kreisais Krasts]]". 2002. gadā līdz ar Kreisā Krasta atklāšanu tika dibināta ierakstu kompānija [[115 (ierakstu kompānija)|115 (viens viens pieci)]]. 2006. gada 6. maijā Pionieris atvēra durvis hiphopa stila apģērbu, krāsu baloniņu un mūzikas veikalam 115, kas turpināju darbību līdz 2009. gadam. Pionieris ir "Kreisā Krasta" apģērbu līnijas, zīmola izveidotājs un "Kreisā Krasta studija" īpašnieks. Pionieris ir dažādu projektu [[mecenāts]], pasākumu organizētājs un sponsors. Uzstājies populārākajos Latvijas festivālos un arī koncertos ārpus Latvijas. 2006. gadā ''Avantis'' rīkotajā ''Hip Hop'' (hiphopa un ekstrēmo sporta veidu Gada balva) projekts ieguva balvu kā HipHop PRO grupa. 2009. gada 14. martā piedalījās Pilsētas kultūrvides festivālā ''The City''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecity.lv/|title=Pilsētvides Kultūras Festivāls THE CITY|website=www.thecity.lv|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190824220018/http://thecity.lv/}}</ref> [[Mūziķis]] uzsāka veiksmīgu karjeru un viņam ir plaša sadarbība ar citiem [[Latvija|Latvijā]] pazīstamiem repa māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/396639-recenzija-pionieris-kaut-mes-uzvaretu-tas-cinas-par-kuram-nerunajam.htm|title=RECENZIJA. Pionieris “Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Pionieris ir [[Miksteips|miksteipu]] aizsācējs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-24|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Kopā ar mūziķi [[Rolands Balodis-Ūdris|Rolandu Ūdri]] un aktrisi [[Ilona Balode-Ūdre|Ilonu Balodi]] ierakstījuši "Odu basketbolam", kas ir veltījums Latvijas komandai un tās līdzjutējiem [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas basketbola čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |title=Ūdrītis ar draugiem ierakstījis “Odu basketbolam” :: Platforma.lv - latviešu mūzika, dziesmas<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312055814/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |archivedate={{dat|2016|03|12||bez}} }}</ref> [[Dod pieci]] labdarības maratona ietvaros 2021. gadā kopā ar [[Kreisais Krasts|Kreiso Krastu]] un mūziķi [[Būū]] (Ilze Fārte) izveidoja oficiālo himnu "Pāri visam". Akcijā tika vākti ziedojumi vides pieejamībai, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}</ref> 2022. gada 1. novembrī mūziķis izdeva savu pirmo debijas albumu "[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu|title="Kreisā Krasta" dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2022-12-26|language=lv-lv|archive-date=2022-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221226132331/https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu}}</ref> Ierakstu miksējis un māsterējis [[Dāvis Strauss]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], leģendārajā ''[[Chalice recording studios]]'', kurā ierakstus veikuši tādi mākslinieki kā [[Kanje Vests]], ''[[Jay-Z]]'', [[Kendriks Lamārs]], ''[[Nas]]'' u.c.<ref name="hiphops.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-26|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Debijas albums tika iespiests 300 [[Skaņuplate|skaņuplatēs]], arīdzan digitāli. 2024. gada 4. novembrī tika izdots kopdarbs ar Kreisā Krasta mūziķi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]], zem nosaukuma "[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]]". Albums ir izdots digitāli un 150 eksemplāros [[Skaņuplate|vinilā]]. 2025. gada 24. janvārī, atgriežoties pie mūzikas producēšanas, Pionieris sadarbībā ar [[Eiksho]] izdod albumu "[[MMB]]". Mūzika albumam veidota uz Akai MPC un visas skaņas ņemtas no platēm. Citviet ir iespēlēts Moog [[sintezators]], citviet tiek skrāpētas vinila plates. Mūzika šim ierakstam tika producēta 2024. gadā. 2025. gada 24. novembrī Pionieris izdeva autoralbumu ar nosaukumu "[[Johatsu (albums)|Johatsu]]". Šis darbs ir solo albums un paša producēts. Ieraksts ir pieejams digitāli un 150 [[Skaņuplate|skaņuplašu]] vienībās.<ref name=":0" /> Albums nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons”]] kā gada labākais hiphop mūzikas albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi-1/atkl%C4%81ti-latvijas-m%C5%ABzikas-ierakstu-gada-balvas-%E2%80%9Czelta-mikrofons-2026%E2%80%9D-nominanti-|title=Atklāti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2026” nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2026-01-08|language=en}}</ref> 2025. gada 16. decembrī sadarbībā ar Kreisā Krasta reperi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]] tika izdots studijas albums "[[Kultūrslānis 2]]". Tas ir otrais kopdarbs šiem māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2026-01-02|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> 2025. gada 22. decembrī reperis izdod albumu "[[Neredzamās sienas]]". Albums ir paša producēts ar [[Bungmašīna|bungmašīnu]]. Viesmākslinieku vidū tādi mūziķi kā [[Kaizers (mūziķis)|Kaizers]], [[Artuuro Schizo Phrenos]], [[Hotte]] un [[Reinis Kapone]]. Pioniera trešais studijas albums ir pieejams digitāli un 100 eksemplāros [[Kompaktkasete|kompaktkasetēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120100731/reperis-pionieris-izdevis-albumu-neredzamas-sienas|title=Reperis Pionieris izdevis albumu "Neredzamās sienas"|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> 2026. gada 17. maijā producents un reperis Pionieris izdod albumu "No miega maizi necep". Šis solo albums ir dāvana sev savā 40 gadu dzimšanas dienā. Pioniera ceturtais studijas albums ir pieejams visās populārākajās straumēšanas platformās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/709960-hiphopa-veterans-pionieris-atzime-savu-40-dzimsanas-dienu-ar-jaunu-solo-albumu-no-miega-maizi-necep|title=Hiphopa veterāns Pionieris atzīmē savu 40. dzimšanas dienu ar jaunu solo albumu "[[No miega maizi necep]]"|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-19|date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="220" |Papildinformācija |- |[[2022. gads|2022]] |[[Attēls:Pionieris.jpg|100px]] |[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]<ref name="hiphops.lv"/> | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2022|11|01}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] |[[Attēls:Pionieris, JeeKaa, Birch Please - Kultūrslānis.jpgs.JPG|100px]] |[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]] | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2024|11|04}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Johatsu.jpg|100px]] |[[Johatsu (albums)|Johatsu]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Pionieris izdod albumu "Johatsu"|url=https://hiphops.lv/pionieris-izdod-albumu-johatsu/|website=HIPHOPS.LV|date=2025-11-26|access-date=2025-11-27|language=lv|first=Preses|last=Relīzes}}</ref> | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|11|24}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:JeeKaa_Pionieris_Birch_Please_-_Kultūrslānis_2.jpeg|100px]] |[[Kultūrslānis 2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2025-12-26|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2025|12|16}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Neredzamās sienas.jpg|100px]] |[[Neredzamās sienas]] | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|12|22}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2026. gads|2026]] |[[Attēls:Pionieris - No miega maizi necep.jpg|100px]] |[[No miega maizi necep]] | * Ceturtais studijas albums * Izdots: {{dat|2026|05|17}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Miksteipi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Iniciācija (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Iniciācija (Miksteips) by Pionieris - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/mixtape/pionieris/iniciacija-miksteips/|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris Melnais (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Pionieris Melnais (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24398858-Pionieris-Pionieris-Melnais-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Klauns (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Klauns (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24868112-Pionieris-Klauns-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[11.11.11 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/11-11-11-miksteips|title=11.11.11 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[12.12.12 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/12-12-12-miksteips|title=12.12.12 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] | |[[Makaveli (Miksteips)]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Vecās dziesmas (Izlase)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Vecās dziesmas (Izlase)|url=https://www.discogs.com/release/25512220-Pionieris-Vecās-dziesmas-Izlase|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Singli === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Kustini Kustini]] (feat. [[Mazais Z]]) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2015. gads|2015]] | |[[Laimes slaucēji]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Būs kam būt]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Vaininieks]] (feat. Marko) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Bad dienas]] (ar JeeKaa, Henny, Birch Please) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[1 Un Tas Pats]] (feat. Steps, Punkts Uz I) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Kā parasti]] (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Zīdā]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Odekolons (dziesma)|Odekolons]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Briesmonis]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Superkolosāls]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Temīda (dziesma)|Temīda]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Citrona dzeloņdrātis]] (feat. Kaizers) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === DVD === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris XL]] DVD<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |title=Kreisā Krasta DVD 115 {{!}} Informācija/Ziņas - Latviešu Hip-Hop radio<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080926213124/http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |archivedate={{dat|2008|09|26||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Ar grupu "[[Kreisais Krasts]]" === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24573950-Kreisais-Krasts-Kreisais-Krasts-Rīga-Miksteips|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Kreisais Krasts]] Miksteips 2<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Miksteips 2|url=https://www.discogs.com/release/24868841-Kreisais-Krasts-Miksteips-2|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2019. gads|2019]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_tilts.jpg|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Tilts (albums)|Tilts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/290493-recenzija-kreisais-krasts-tilts.htm|title=RECENZIJA: Kreisais Krasts "Tilts"|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_krasta_fm.png|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Krasta FM]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/|title=Hip-Hop apvienība "Kreisais krasts" izdod albumu "Krasta FM"|last=AB|website=RADIO SWH SPIN|access-date=2022-12-26|date=2021-01-28|language=en|archive-date=2022-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128161119/https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Kreisais Krasts]] — 21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/56113264/klaja-laists-hip-hopa-apvienibas-kreisais-krasts-jaunais-albums-21|title=Klajā laists hip-hopa apvienības 'Kreisais Krasts' jaunais albums '21'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-29|language=lv}}</ref> |[[Warner Music Finland]] |} === Dalība citos projektos === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Ground.lv]] izlase — Pāri Visam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411080929/http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo]] |LV |- |[[2007. gads|2007]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo 2]] |LV |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Sekkta]] mixtape Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160916013721/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |archivedate={{dat|2016|09|16||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[KasPis]] — [[Ielu trokšņi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123951/http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[AKE]] — [[Gaismas Pils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160121111326/http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |archivedate={{dat|2016|01|21||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Reiks]] — Miksteips Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161031075823/http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |archivedate={{dat|2016|10|31||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Daf]] & [[Rinis One]] — [[Uzzini Vairāk]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100416112759/http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |archivedate={{dat|2010|04|16||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Sekkta]] — Mixtape Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022122622/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Nedēļa Ar Saviem]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022120301/http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Edavārdi]] — [[Visi Mani Trūkumi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411140856/http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |''Ground.lv Vol. 1''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170420175432/http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |archivedate={{dat|2017|04|20||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — miksteips<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218214148/http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Ritvars]] — [[Bums Te, Jums Te]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pieci.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/viegls-pulss-leka-tramplina.a119787/|title="Viegls pulss" lēkā "Tramplīnā"|website=pieci.lsm.lv|access-date=2022-12-26}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Eliots (reperis)|Eliots]] — miksteips Stāvvieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170506030138/http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |archivedate={{dat|2017|05|06||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Brālis Grifs]] — albums 1 no 100<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218102205/http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2010. gads|2010]] | |Izlase [[Satin Pasauli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161115014258/http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |archivedate={{dat|2016|11|15||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328132839/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118003526/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |Jera & [[Punkts Uz I]] — Divi krasti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225124134/http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |archivedate={{dat|2017|02|25||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Punkts Uz I]] — Modinātājs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123916/http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2013. gads|2013]] | |[[EikshO]] — [[Melns un Balts]] |[[Satin Pasauli]] |- |[[2014. gads|2014]] | |PG — Egoists EP<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123815/http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2016. gads|2016]] | |[[Kontraflovs]] — [[SSB]] |[[K3F]] |- |[[2017. gads|2017]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Augšas un lejas]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2018. gads|2018]] | |[[Kontraflovs]] — [[Pasaule pieder tiem, kuri dara]] |[[K3F]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti Vol.2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/350808-recenzija-ivans-baigais-zolitudes-panti-vol-2.htm|title=RECENZIJA: Ivans Baigais “Zolitūdes panti vol. 2”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Punkts Uz I]] — Svars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/369412-recenzija-punkts-uz-i-svars.htm|title=RECENZIJA: Punkts uz I “Svars”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Dod Pieci]] himna — Pāri visam (ar [[Būū]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Ceļojums uz rajonu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/ivans-baigais-celojums-uz-rajonu/|title=Ivans Baigais izdod albumu un video "Ceļojums uz Rajonu"|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-25|date=2022-12-01|language=lv-LV}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Zemsegu Pasaule]] — [[Rayona Sports]] |[[Zemsegu Pasaule]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Netīrās Cilpas]] — [[Melnezera grāmata]] |[[Netīrās Cilpas]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Tumši Sarkana Maģija]] — [[Mūzika vai laime]] |[[Tumši Sarkana Maģija]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Eiksho]] — [[MMB]] |[[Eiksho]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[svensejs]] — [[Bez kāzām sadzīs]] |[[Kapu rajons]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[E.V.]] — [[Pasmaidi (4:56 AM)]] |[[TimelessR]] |} === Remiksi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Tiek runāts]] (Remiksi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4795481/pionieris-tiek-runats-oriole-remikss|title=Pionieris "Tiek runāts" (Oriole remikss)|website=Video/Audio|access-date=2023-01-21|date=2008-09-29|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Neoficiālās relīzes === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2003. gads|2003]] | |No 2003-2008<ref name="autogenerated1" /> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Zasulauka bīts]] (Miksteips) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} == Mūzikas video == * [https://www.youtube.com/watch?v=_4JVrl69VRM Šis ir signāls (iegaumē, noglabā) <small>(pied. Kush! un Oriole)</small>] * Live long babylon <small>(prod. trakamelodija)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=8q_6D7obEEU Daļa bildes (feat. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=t2h2578QpuE Tavos Krastos (feat. trakamelodija)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Q9uVBgVdwKY Uz Tavu pilsētu (feat. trakamelodija)] * Cik labi <small>(prod. trakamelodija)</small> * Klubā pied. Dairis, Janers <small>(prod. DJ AI-VA)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=i8El0FNh2wY Dienas plāns] * [https://www.youtube.com/watch?v=Y7Dbm1K8N8Y Laimes slaucēji] * [https://www.youtube.com/watch?v=MEQonTyy-OA Reizi mūža (pied. Punkts uz I)] * [https://www.youtube.com/watch?v=qEn5JCgpnhQ Logi vaļā (pied. Kreisais Krasts, Pēteris Upelnieks)] * [https://www.youtube.com/watch?v=SNkihCqqhSo Darbs (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Umn5EHB0HL8 Lietus nolijis (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=ozmtNs6-6yw #FleKKsinonem (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=iuFGdYtrExY Cypher (Ko nu) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=AIcvFtoEHXo Simts (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=35Td-HVNzMY Latvijas Rapper Tag #34 — Pionieris] * [https://www.youtube.com/watch?v=rZszHKD_aGg Pagalms (pied. Reinis Kapone, Eiksho, NiklāvZ)] * [https://www.youtube.com/watch?v=xyn6PD9pliI Trauma (pied. Kontraflovs)] * [https://www.youtube.com/watch?v=bsghnZfTy-0 Cypher 2 (Zini KK) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=f-K4u7GZljE Cypher 3 (Pret straumi) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_jHA0PtzTxU Katram savs laiks (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Xh42HX78-8c WaKKe Up (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=yhuFakwS2AY Cypher 4 (NXT LVL) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=v1otMMeatt4 Tu saki (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=7FdDTXwObKg Neprasi kāpēc (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=PPNM-w_r7fE Cypher 5 (Lifts) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=441GQQT8WTo Space Jam (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=BA5KJsJa5bA Katru dienu (pied. Punkts uz I, Misters Krūmiņš)] * [https://www.youtube.com/watch?v=u3FavAx8IeM Krasta vārdā (pied. Jeekaa, Deniss, E.V.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=VJnE3bEBM_c Cypher 6 (KKXX) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=rLLr2NhGN-o Būs kam būt (pied. Toms Rings, Dree)] * [https://www.youtube.com/watch?v=0wP8q4Y0qqU Vampīrs] * [https://www.youtube.com/watch?v=AfopFGZ1zf4 Austošās saules dziesma (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=TybZ_eNvNjw Augstāk par zemi (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=MsijF4ymwAU Kā parasti (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds)] * [https://www.youtube.com/watch?v=KdDB7AA1aW0 Zīdā] * [https://www.youtube.com/watch?v=gRHmD6Fr6_Y Odekolons] * [https://www.youtube.com/watch?v=daRQ6gIMFiY Briesmonis] * [https://www.youtube.com/watch?v=iq55sc_sk9M Superkolosāls] * [https://www.youtube.com/watch?v=GhRlazXzI0s Temīda] * [https://www.youtube.com/watch?v=BsMiagoMsRY Citrona dzeloņdrātis (pied. Kaizers)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Swa6qh0EZQA Atriebības mūzika (pied. Artuuro Schizo Phrenos)] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Pionieris}} {{Vikicitāts|Pionieris}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://artists.spotify.com/c/artist/7lDwxebM6gRXsLjEKxhWPS/ Oficiālā ''Spotify'' lapa] * [http://www.instagram.com/pion13ris/ Oficiālā ''Instagram'' lapa] * [https://pionieris.bandcamp.com/ Oficiālā ''Bandcamp'' lapa] * [https://genius.com/artists/Pionieris Oficiālā ''Genius'' lapa] * {{tviteris|pionieriskk}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@PIONIERISKK Oficiālā ''YouTube'' lapa] {{Autoritatīvā vadība|qid=Q16349310}} __INDEX__ [[Kategorija:Pionieris]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] d9u6yvf8klgnoktedq30a8yauxtby5b 4470471 4470470 2026-05-19T16:12:40Z Viensvienspieci 64843 4470471 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūziķi|šī vārda citām nozīmem|Pionieris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Pionieris | Attēls = Pionieris.jpg | Apraksts = Foto uzņemts [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"|LU Rododendru audzētavā]] | Att_izm = 200 px | Fons = solists | Dz_vārds = Juris Šteinfelds | Pseidonīms = Pionieris | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1986|5|17}} | Instrumenti = [[balss]], [[sintezators]] | Žanrs = [[hiphops]], [[reps]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[mūzikas producents|producents]], [[uzņēmējs]] | Gadi = 1998—pašlaik | Izdevējkompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Darbojies_arī = [[Kreisais Krasts]] | Mlapa = {{URL|http://www.pionieris.lv}} | Dzimums = V | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} }} '''Juris Šteinfelds''', zināms kā '''Pionieris''' (dzimis {{Dat|1986|5|17}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, [[mūzika]]s apvienības "[[Kreisais Krasts]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/hiphopa-apvienibas-kreisais-krasts-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu.a480871/|title=Hiphopa apvienības «Kreisais krasts» dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Savu karjeru sāka 1998. gadā kā [[hiphops|hiphopa]] žanra [[mūzikas producents|producents]]. == Dzīvesgājums == Mūziķis savu izglītību ir guvis [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas Angļu ģimnāzijā]], [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]], [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskajā koledžā]], [[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums|Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā]], [[Rīgas 14. vidusskola|Rīgas 14. vidusskolā]]. 2000. gadā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] radās projekts ''[[True Enemy]]'', kurā bez Pioniera darbojās arī [[Mazais Z]] (Valters Zvaigznīte) un Grossmanis (Valters Grossmanis). Dabiskā ceļā grupa izjuka. Pionieris pārgāja uz citiem projektiem un ''Mazais Z'' pievērsās [[grafiti]] mākslai. Pionieris turpināja darbu pie projekta: "[[Kreisais Krasts]]". 2002. gadā līdz ar Kreisā Krasta atklāšanu tika dibināta ierakstu kompānija [[115 (ierakstu kompānija)|115 (viens viens pieci)]]. 2006. gada 6. maijā Pionieris atvēra durvis hiphopa stila apģērbu, krāsu baloniņu un mūzikas veikalam 115, kas turpināju darbību līdz 2009. gadam. Pionieris ir "Kreisā Krasta" apģērbu līnijas, zīmola izveidotājs un "Kreisā Krasta studija" īpašnieks. Pionieris ir dažādu projektu [[mecenāts]], pasākumu organizētājs un sponsors. Uzstājies populārākajos Latvijas festivālos un arī koncertos ārpus Latvijas. 2006. gadā ''Avantis'' rīkotajā ''Hip Hop'' (hiphopa un ekstrēmo sporta veidu Gada balva) projekts ieguva balvu kā HipHop PRO grupa. 2009. gada 14. martā piedalījās Pilsētas kultūrvides festivālā ''The City''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecity.lv/|title=Pilsētvides Kultūras Festivāls THE CITY|website=www.thecity.lv|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190824220018/http://thecity.lv/}}</ref> [[Mūziķis]] uzsāka veiksmīgu karjeru un viņam ir plaša sadarbība ar citiem [[Latvija|Latvijā]] pazīstamiem repa māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/396639-recenzija-pionieris-kaut-mes-uzvaretu-tas-cinas-par-kuram-nerunajam.htm|title=RECENZIJA. Pionieris “Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> Pionieris ir [[Miksteips|miksteipu]] aizsācējs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-24|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Kopā ar mūziķi [[Rolands Balodis-Ūdris|Rolandu Ūdri]] un aktrisi [[Ilona Balode-Ūdre|Ilonu Balodi]] ierakstījuši "Odu basketbolam", kas ir veltījums Latvijas komandai un tās līdzjutējiem [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas basketbola čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |title=Ūdrītis ar draugiem ierakstījis “Odu basketbolam” :: Platforma.lv - latviešu mūzika, dziesmas<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312055814/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=388238 |archivedate={{dat|2016|03|12||bez}} }}</ref> [[Dod pieci]] labdarības maratona ietvaros 2021. gadā kopā ar [[Kreisais Krasts|Kreiso Krastu]] un mūziķi [[Būū]] (Ilze Fārte) izveidoja oficiālo himnu "Pāri visam". Akcijā tika vākti ziedojumi vides pieejamībai, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}</ref> 2022. gada 1. novembrī mūziķis izdeva savu pirmo debijas albumu "[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu|title="Kreisā Krasta" dibinātājs Pionieris izdod debijas albumu|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2022-12-26|language=lv-lv|archive-date=2022-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221226132331/https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/9266-kreisa-krasta-dibinatajs-pionieris-izdod-debijas-albumu}}</ref> Ierakstu miksējis un māsterējis [[Dāvis Strauss]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], leģendārajā ''[[Chalice recording studios]]'', kurā ierakstus veikuši tādi mākslinieki kā [[Kanje Vests]], ''[[Jay-Z]]'', [[Kendriks Lamārs]], ''[[Nas]]'' u.c.<ref name="hiphops.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/pionieris-debijas-albums/|title=Pionieris izdod debijas albumu|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-26|date=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Debijas albums tika iespiests 300 [[Skaņuplate|skaņuplatēs]], arīdzan digitāli. 2024. gada 4. novembrī tika izdots kopdarbs ar Kreisā Krasta mūziķi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]], zem nosaukuma "[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]]". Albums ir izdots digitāli un 150 eksemplāros [[Skaņuplate|vinilā]]. 2025. gada 24. janvārī, atgriežoties pie mūzikas producēšanas, Pionieris sadarbībā ar [[Eiksho]] izdod albumu "[[MMB]]". Mūzika albumam veidota uz Akai MPC un visas skaņas ņemtas no platēm. Citviet ir iespēlēts Moog [[sintezators]], citviet tiek skrāpētas vinila plates. Mūzika šim ierakstam tika producēta 2024. gadā. 2025. gada 24. novembrī Pionieris izdeva autoralbumu ar nosaukumu "[[Johatsu (albums)|Johatsu]]". Šis darbs ir solo albums un paša producēts. Ieraksts ir pieejams digitāli un 150 [[Skaņuplate|skaņuplašu]] vienībās.<ref name=":0" /> Albums nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons”]] kā gada labākais hiphop mūzikas albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi-1/atkl%C4%81ti-latvijas-m%C5%ABzikas-ierakstu-gada-balvas-%E2%80%9Czelta-mikrofons-2026%E2%80%9D-nominanti-|title=Atklāti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2026” nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2026-01-08|language=en}}</ref> 2025. gada 16. decembrī sadarbībā ar Kreisā Krasta reperi [[JeeKaa]] un producentu [[Birch Please]] tika izdots studijas albums "[[Kultūrslānis 2]]". Tas ir otrais kopdarbs šiem māksliniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2026-01-02|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> 2025. gada 22. decembrī reperis izdod albumu "[[Neredzamās sienas]]". Albums ir paša producēts ar [[Bungmašīna|bungmašīnu]]. Viesmākslinieku vidū tādi mūziķi kā [[Kaizers (mūziķis)|Kaizers]], [[Artuuro Schizo Phrenos]], [[Hotte]] un [[Reinis Kapone]]. Pioniera trešais studijas albums ir pieejams digitāli un 100 eksemplāros [[Kompaktkasete|kompaktkasetēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120100731/reperis-pionieris-izdevis-albumu-neredzamas-sienas|title=Reperis Pionieris izdevis albumu "Neredzamās sienas"|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> 2026. gada 17. maijā producents un reperis Pionieris izdod albumu "[[No miega maizi necep]]". Šis solo albums ir dāvana sev savā 40 gadu dzimšanas dienā. Pioniera ceturtais studijas albums ir pieejams visās populārākajās straumēšanas platformās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/709960-hiphopa-veterans-pionieris-atzime-savu-40-dzimsanas-dienu-ar-jaunu-solo-albumu-no-miega-maizi-necep|title=Hiphopa veterāns Pionieris atzīmē savu 40. dzimšanas dienu ar jaunu solo albumu "No miega maizi necep"|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-19|date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="220" |Papildinformācija |- |[[2022. gads|2022]] |[[Attēls:Pionieris.jpg|100px]] |[[Kaut mēs uzvarētu tās cīņas, par kurām nerunājam]]<ref name="hiphops.lv"/> | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2022|11|01}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] |[[Attēls:Pionieris, JeeKaa, Birch Please - Kultūrslānis.jpgs.JPG|100px]] |[[Kultūrslānis (albums)|Kultūrslānis]] | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2024|11|04}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Johatsu.jpg|100px]] |[[Johatsu (albums)|Johatsu]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Pionieris izdod albumu "Johatsu"|url=https://hiphops.lv/pionieris-izdod-albumu-johatsu/|website=HIPHOPS.LV|date=2025-11-26|access-date=2025-11-27|language=lv|first=Preses|last=Relīzes}}</ref> | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|11|24}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:JeeKaa_Pionieris_Birch_Please_-_Kultūrslānis_2.jpeg|100px]] |[[Kultūrslānis 2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/kulturslanis-2-jeekaa-pionieris-birch-please/|title=Kultūrslānis 2 – JeeKaa, Birch Please un Pionieris izdod albumu|last=Relīzes|first=Preses|website=HIPHOPS.LV|access-date=2025-12-26|date=2025-12-17|language=lv}}</ref> | * Studijas albums kopā ar JeeKaa un Birch Please * Izdots: {{dat|2025|12|16}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] |[[Attēls:Pionieris - Neredzamās sienas.jpg|100px]] |[[Neredzamās sienas]] | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2025|12|22}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2026. gads|2026]] |[[Attēls:Pionieris - No miega maizi necep.jpg|100px]] |[[No miega maizi necep]] | * Ceturtais studijas albums * Izdots: {{dat|2026|05|17}} * Izdevējs: [[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Miksteipi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Iniciācija (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Iniciācija (Miksteips) by Pionieris - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/mixtape/pionieris/iniciacija-miksteips/|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris Melnais (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Pionieris Melnais (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24398858-Pionieris-Pionieris-Melnais-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Klauns (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Klauns (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24868112-Pionieris-Klauns-Miksteips|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[11.11.11 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/11-11-11-miksteips|title=11.11.11 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[12.12.12 (Miksteips)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/12-12-12-miksteips|title=12.12.12 (Miksteips) by Pionieris|website=Genius|access-date=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] | |[[Makaveli (Miksteips)]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Vecās dziesmas (Izlase)]]<ref>{{Atsauce|title=Pionieris - Vecās dziesmas (Izlase)|url=https://www.discogs.com/release/25512220-Pionieris-Vecās-dziesmas-Izlase|accessdate=2022-12-26|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Singli === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Kustini Kustini]] (feat. [[Mazais Z]]) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2015. gads|2015]] | |[[Laimes slaucēji]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Būs kam būt]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Vaininieks]] (feat. Marko) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Bad dienas]] (ar JeeKaa, Henny, Birch Please) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[1 Un Tas Pats]] (feat. Steps, Punkts Uz I) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Kā parasti]] (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Zīdā]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Odekolons (dziesma)|Odekolons]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Briesmonis]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Superkolosāls]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Temīda (dziesma)|Temīda]] |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Citrona dzeloņdrātis]] (feat. Kaizers) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === DVD === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Pionieris XL]] DVD<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |title=Kreisā Krasta DVD 115 {{!}} Informācija/Ziņas - Latviešu Hip-Hop radio<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080926213124/http://hhradio.lv/news.php?readmore=157 |archivedate={{dat|2008|09|26||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Ar grupu "[[Kreisais Krasts]]" === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)]]<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Kreisais Krasts Rīga (Miksteips)|url=https://www.discogs.com/release/24573950-Kreisais-Krasts-Kreisais-Krasts-Rīga-Miksteips|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Kreisais Krasts]] Miksteips 2<ref>{{Atsauce|title=Kreisais Krasts - Miksteips 2|url=https://www.discogs.com/release/24868841-Kreisais-Krasts-Miksteips-2|accessdate=2022-12-25|language=en}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2019. gads|2019]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_tilts.jpg|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Tilts (albums)|Tilts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/290493-recenzija-kreisais-krasts-tilts.htm|title=RECENZIJA: Kreisais Krasts "Tilts"|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2020. gads|2020]] |[[Attēls:Kreisais_krasts_krasta_fm.png|100px]] |[[Kreisais Krasts]] — [[Krasta FM]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/|title=Hip-Hop apvienība "Kreisais krasts" izdod albumu "Krasta FM"|last=AB|website=RADIO SWH SPIN|access-date=2022-12-26|date=2021-01-28|language=en|archive-date=2022-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128161119/https://www.radioswhspin.lv/2021/01/hip-hop-apvieniba-kreisais-krasts-izdod-albumu-krasta-fm/}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Kreisais Krasts]] — 21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/56113264/klaja-laists-hip-hopa-apvienibas-kreisais-krasts-jaunais-albums-21|title=Klajā laists hip-hopa apvienības 'Kreisais Krasts' jaunais albums '21'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-29|language=lv}}</ref> |[[Warner Music Finland]] |} === Dalība citos projektos === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Ground.lv]] izlase — Pāri Visam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411080929/http://hhradio.lv/album/groundlv-izlase-pari-visam |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2006. gads|2006]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo]] |LV |- |[[2007. gads|2007]] | |[[Latvijas Hip Hop izlase Promo 2]] |LV |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Sekkta]] mixtape Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160916013721/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape_vol_1 |archivedate={{dat|2016|09|16||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2008. gads|2008]] | |[[KasPis]] — [[Ielu trokšņi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123951/http://hhradio.lv/album/kaspis-ielu_troksni |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[AKE]] — [[Gaismas Pils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160121111326/http://hhradio.lv/album/ake-gaismas-pils |archivedate={{dat|2016|01|21||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Reiks]] — Miksteips Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161031075823/http://hhradio.lv/album/reiks-miksteips-vol-1 |archivedate={{dat|2016|10|31||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Daf]] & [[Rinis One]] — [[Uzzini Vairāk]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100416112759/http://hhradio.lv/album/daf-un-rinis-one-uzzini-vairak |archivedate={{dat|2010|04|16||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Sekkta]] — Mixtape Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022122622/http://hhradio.lv/album/sekkta-mixtape-vol-2 |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Sekkta]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Nedēļa Ar Saviem]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022120301/http://hhradio.lv/album/eiksho-neprats-un-punkts-uz-i-nedela-ar-saviem |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Edavārdi]] — [[Visi Mani Trūkumi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160411140856/http://hhradio.lv/album/edavardi-visi-mani-trukumi-ep |archivedate={{dat|2016|04|11||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2009. gads|2009]] | |''Ground.lv Vol. 1''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170420175432/http://hhradio.lv/album/groundlv-vol-1 |archivedate={{dat|2017|04|20||bez}} }}</ref> |[[Ground.lv]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Punkts Uz I]] — miksteips<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218214148/http://hhradio.lv/album/punkts_uz_i-miksteips |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2009. gads|2009]] | |[[Ritvars]] — [[Bums Te, Jums Te]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pieci.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/viegls-pulss-leka-tramplina.a119787/|title="Viegls pulss" lēkā "Tramplīnā"|website=pieci.lsm.lv|access-date=2022-12-26}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Eliots (reperis)|Eliots]] — miksteips Stāvvieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170506030138/http://hhradio.lv/album/eliots-miksteips-stavvieta |archivedate={{dat|2017|05|06||bez}} }}</ref> |[[PKI]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[Brālis Grifs]] — albums 1 no 100<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218102205/http://hhradio.lv/album/grifs-albums-1-no-100 |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2010. gads|2010]] | |Izlase [[Satin Pasauli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161115014258/http://hhradio.lv/album/izlase-satin-pasauli |archivedate={{dat|2016|11|15||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2010. gads|2010]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 1<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328132839/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-1 |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |[[HHRadio]] izlase Vol. 2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118003526/http://hhradio.lv/album/hhradio-izlase-vol-2 |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}</ref> |[[HHradio]] |- |[[2011. gads|2011]] | |Jera & [[Punkts Uz I]] — Divi krasti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170225124134/http://hhradio.lv/album/jera-punkts-uz-i-divi-krasti |archivedate={{dat|2017|02|25||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Punkts Uz I]] — Modinātājs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123916/http://hhradio.lv/album/punkts-uz-i-modinatajs |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |[[Satin Pasauli]] |- |[[2012. gads|2012]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2013. gads|2013]] | |[[EikshO]] — [[Melns un Balts]] |[[Satin Pasauli]] |- |[[2014. gads|2014]] | |PG — Egoists EP<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171022123815/http://hhradio.lv/album/pg-egoists-ep |archivedate={{dat|2017|10|22||bez}} }}</ref> |pašizdots |- |[[2016. gads|2016]] | |[[Kontraflovs]] — [[SSB]] |[[K3F]] |- |[[2017. gads|2017]] | |[[Punkts Uz I]] — [[Augšas un lejas]] |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2018. gads|2018]] | |[[Kontraflovs]] — [[Pasaule pieder tiem, kuri dara]] |[[K3F]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Zolitūdes Panti Vol.2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/350808-recenzija-ivans-baigais-zolitudes-panti-vol-2.htm|title=RECENZIJA: Ivans Baigais “Zolitūdes panti vol. 2”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Punkts Uz I]] — Svars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/369412-recenzija-punkts-uz-i-svars.htm|title=RECENZIJA: Punkts uz I “Svars”|website=nra.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2021. gads|2021]] | |[[Dod Pieci]] himna — Pāri visam (ar [[Būū]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-klaja-laista-si-gada-dod-pieci-himna-pari-visam-ziedo-ar-dziesmu-jau-sodien.a432666/|title=VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-26|language=lv}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2022. gads|2022]] | |[[Ivans Baigais]] — [[Ceļojums uz rajonu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/ivans-baigais-celojums-uz-rajonu/|title=Ivans Baigais izdod albumu un video "Ceļojums uz Rajonu"|last=HIPHOPS.LV|website=HIPHOPS.LV|access-date=2022-12-25|date=2022-12-01|language=lv-LV}}</ref> |[[Kreisais Krasts]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Zemsegu Pasaule]] — [[Rayona Sports]] |[[Zemsegu Pasaule]] |- |[[2023. gads|2023]] | |[[Netīrās Cilpas]] — [[Melnezera grāmata]] |[[Netīrās Cilpas]] |- |[[2024. gads|2024]] | |[[Tumši Sarkana Maģija]] — [[Mūzika vai laime]] |[[Tumši Sarkana Maģija]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[Eiksho]] — [[MMB]] |[[Eiksho]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[svensejs]] — [[Bez kāzām sadzīs]] |[[Kapu rajons]] |- |[[2025. gads|2025]] | |[[E.V.]] — [[Pasmaidi (4:56 AM)]] |[[TimelessR]] |} === Remiksi === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2008. gads|2008]] | |[[Tiek runāts]] (Remiksi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4795481/pionieris-tiek-runats-oriole-remikss|title=Pionieris "Tiek runāts" (Oriole remikss)|website=Video/Audio|access-date=2023-01-21|date=2008-09-29|language=lv}}</ref> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} === Neoficiālās relīzes === {|class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !Gads ! width="80" |Vāks ! width="200" |Nosaukums ! width="80" |Izdevējs |- |[[2003. gads|2003]] | |No 2003-2008<ref name="autogenerated1" /> |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |- |[[2005. gads|2005]] | |[[Zasulauka bīts]] (Miksteips) |[[115 (ierakstu kompānija)|115]] |} == Mūzikas video == * [https://www.youtube.com/watch?v=_4JVrl69VRM Šis ir signāls (iegaumē, noglabā) <small>(pied. Kush! un Oriole)</small>] * Live long babylon <small>(prod. trakamelodija)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=8q_6D7obEEU Daļa bildes (feat. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=t2h2578QpuE Tavos Krastos (feat. trakamelodija)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Q9uVBgVdwKY Uz Tavu pilsētu (feat. trakamelodija)] * Cik labi <small>(prod. trakamelodija)</small> * Klubā pied. Dairis, Janers <small>(prod. DJ AI-VA)</small> * [https://www.youtube.com/watch?v=i8El0FNh2wY Dienas plāns] * [https://www.youtube.com/watch?v=Y7Dbm1K8N8Y Laimes slaucēji] * [https://www.youtube.com/watch?v=MEQonTyy-OA Reizi mūža (pied. Punkts uz I)] * [https://www.youtube.com/watch?v=qEn5JCgpnhQ Logi vaļā (pied. Kreisais Krasts, Pēteris Upelnieks)] * [https://www.youtube.com/watch?v=SNkihCqqhSo Darbs (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Umn5EHB0HL8 Lietus nolijis (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=ozmtNs6-6yw #FleKKsinonem (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=iuFGdYtrExY Cypher (Ko nu) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=AIcvFtoEHXo Simts (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=35Td-HVNzMY Latvijas Rapper Tag #34 — Pionieris] * [https://www.youtube.com/watch?v=rZszHKD_aGg Pagalms (pied. Reinis Kapone, Eiksho, NiklāvZ)] * [https://www.youtube.com/watch?v=xyn6PD9pliI Trauma (pied. Kontraflovs)] * [https://www.youtube.com/watch?v=bsghnZfTy-0 Cypher 2 (Zini KK) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=f-K4u7GZljE Cypher 3 (Pret straumi) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=_jHA0PtzTxU Katram savs laiks (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Xh42HX78-8c WaKKe Up (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=yhuFakwS2AY Cypher 4 (NXT LVL) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=v1otMMeatt4 Tu saki (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=7FdDTXwObKg Neprasi kāpēc (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=PPNM-w_r7fE Cypher 5 (Lifts) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=441GQQT8WTo Space Jam (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=BA5KJsJa5bA Katru dienu (pied. Punkts uz I, Misters Krūmiņš)] * [https://www.youtube.com/watch?v=u3FavAx8IeM Krasta vārdā (pied. Jeekaa, Deniss, E.V.)] * [https://www.youtube.com/watch?v=VJnE3bEBM_c Cypher 6 (KKXX) (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=rLLr2NhGN-o Būs kam būt (pied. Toms Rings, Dree)] * [https://www.youtube.com/watch?v=0wP8q4Y0qqU Vampīrs] * [https://www.youtube.com/watch?v=AfopFGZ1zf4 Austošās saules dziesma (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=TybZ_eNvNjw Augstāk par zemi (pied. Kreisais Krasts)] * [https://www.youtube.com/watch?v=MsijF4ymwAU Kā parasti (ar JeeKaa, Birch Please, Sudrabu Sirds)] * [https://www.youtube.com/watch?v=KdDB7AA1aW0 Zīdā] * [https://www.youtube.com/watch?v=gRHmD6Fr6_Y Odekolons] * [https://www.youtube.com/watch?v=daRQ6gIMFiY Briesmonis] * [https://www.youtube.com/watch?v=iq55sc_sk9M Superkolosāls] * [https://www.youtube.com/watch?v=GhRlazXzI0s Temīda] * [https://www.youtube.com/watch?v=BsMiagoMsRY Citrona dzeloņdrātis (pied. Kaizers)] * [https://www.youtube.com/watch?v=Swa6qh0EZQA Atriebības mūzika (pied. Artuuro Schizo Phrenos)] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Pionieris}} {{Vikicitāts|Pionieris}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://artists.spotify.com/c/artist/7lDwxebM6gRXsLjEKxhWPS/ Oficiālā ''Spotify'' lapa] * [http://www.instagram.com/pion13ris/ Oficiālā ''Instagram'' lapa] * [https://pionieris.bandcamp.com/ Oficiālā ''Bandcamp'' lapa] * [https://genius.com/artists/Pionieris Oficiālā ''Genius'' lapa] * {{tviteris|pionieriskk}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@PIONIERISKK Oficiālā ''YouTube'' lapa] {{Autoritatīvā vadība|qid=Q16349310}} __INDEX__ [[Kategorija:Pionieris]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] h6wq2qentf3vv1960rlpf6av7ojs8jd 0 65932 4470636 4383089 2026-05-19T19:13:19Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4470636 wikitext text/x-wiki '''2. decembris''' ir gada 337. diena (338. [[Garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 29 dienas. == Vārda dienas == [[Meta (personvārds)|Meta]], [[Sniedze (personvārds)|Sniedze]] == Notikumi == * [[1409. gads]] — [[Leipciga|Leipcigā]] atklāta [[universitāte]]. * [[1804. gads]] — [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] [[Napoleons Bonaparts]] sevi kronēja par [[Francijas monarhi|Francijas imperatoru]]. * [[1848. gads]] — [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]] kļuva par [[Austrijas Impērija]]s imperatoru. * [[1852. gads]] — [[Napoleons III]] kļuva par [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otrās impērijas]] imperatoru. * [[1852. gads]] — beidza pastāvēt Francijas Otrā republika. * [[1917. gads]] — proklamēta [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika]]. * [[1920. gads]] — beidzās [[turku—armēņu karš]]. * [[1942. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sāka darboties [[Enriko Fermi]] vadībā radītais pasaulē pirmais [[atomreaktors]]. * [[1971. gads]] — dibināti [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un pasludināta to neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]; par prezidentu kļuva [[Zajeds bin Sultans al Nahjans]]. * [[1975. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Laosas karogs]]. * [[1976. gads]] — [[Fidels Kastro]] kļuva par [[Kuba]]s [[prezidents|prezidentu]]. * [[2020. gads]] — Apvienotā Karaliste kā pirmā valsts apstiprināja ''[[Pfizer]]'' un ''[[BioNTech]]'' izstrādāto vakcīnu [[tozinamerans|tozinameranu]] (''BNT162b2''). == Dzimuši == * [[1825. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|20}}): ** [[Krišjānis Valdemārs]], latviešu publicists, sabiedriskais darbinieks (miris 1891. gadā) ** [[Pedru II]] (''Pedro II''), Brazīlijas imperators (miris 1891. gadā) * [[1865. gads]] — [[Luijs Cuters]] (''Louis Zutter''), šveiciešu vingrotājs (miris 1946. gadā) * [[1872. gads]] — [[Kārlis Lēle]] (''Karl Lehle''), vācu airētājs (miris 1939. gadā) * [[1874. gads]] — [[Žozefs Olivjē]] (''Joseph Olivier''), franču regbists (miris 1901. gadā) * [[1891. gads]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (miris 1969. gadā) * [[1930. gads]] — [[Gērijs Bekers]] (''Gary Becker''), ASV ekonomists (miris 2014. gadā) * [[1939. gads]] — [[Harijs Rīds]] (''Harry Reid''), amerikāņu politiķis (miris 2021. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Juris Ekmanis]], latviešu fiziķis (miris 2016. gadā) * [[1944. gads]] — [[Ibrahims Rugova]] (''Ibrahim Rugova''), Kosovas prezidents (miris 2006. gadā) * [[1946. gads]] — [[Džanni Versače]] (''Gianni Versace''), itāliešu modes dizaineris (miris 1997. gadā) * [[1963. gads]] — [[Vitālijs Manskis]] (''Виталий Манский''), krievu dokumentālo filmu režisors * [[1968. gads]]: ** [[Lūsija Liu]] (''Lucy Liu''), ASV aktrise ** [[Neits Mendels]] (''Nate Mendel''), ASV basģitārists * [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Sergejs Žoltoks]], latviešu hokejists (miris 2004. gadā) * [[1973. gads]]: ** [[Monika Seleša]] (''Monica Seles''), Dienvidslāvijas un ASV tenisiste ** [[Rihards Skudrītis]], latviešu mūziķis, ģitārists ** [[Jans Ulrihs]] (''Jan Ullrich''), vācu riteņbraucējs * [[1978. gads]]: ** [[Nellija Furtado]] (''Nelly Furtado''), Kanādas mūziķe ** [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (miris 2026. gadā) ** [[Kriss Volstenholms]] (''Chris Wolstenholme''), britu basģitārists * [[1979. gads]] — [[Alpers Gezeravdži]] (''Alper Gezeravcı''), Turcijas kosmonauts, lidotājs * [[1981. gads]]: ** [[Danijels Praņičs]] (''Danijel Pranjić''), horvātu futbolists ** [[Britnija Spīrsa]] (''Britney Spears''), ASV dziedātāja * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Ella (dziedātāja)|Ella]], latviešu dziedātāja * [[1998. gads]] — ''[[Juice Wrld|Juice WRLD]]'', ASV reperis (miris 2019. gadā) * [[1999. gads]] — [[Kelvins Kiptums]] (''Kelvin Kiptum''), Kenijas vieglatlēts (miris 2024. gadā) == Miruši == * [[1447. gads]] — [[Vlads II Drakuls]] (''Vlad Dracul''), Valahijas hospodars (dzimis 1395. gadā) * [[1468. gads]] — [[Albrehts VI Hābsburgs]] (''Albrecht VI.''), Austrijas erchercogs (dzimis 1418. gadā) * [[1547. gads]] — [[Ernans Kortess]] (''Hernán Cortés''), spāņu konkistadors (dzimis 1485. gadā) * [[1594. gads]] — [[Gerhards Merkators]] (''Gerardus Mercator''), flāmu kartogrāfs un ģeogrāfs (dzimis 1512. gadā) * [[1814. gads]] — [[Marķīzs de Sads]] (''Marquis de Sade''), franču aristokrāts (dzimis 1740. gadā) * [[1859. gads]] — [[Džons Brauns]] (''John Brown''), ASV abolicionists (dzimis 1800. gadā) * [[1931. gads]] — [[Vensāns d'Endī]] (''Vincent d'Indy''), franču komponists (dzimis 1851. gadā) * [[1935. gads]] — [[Albērs Aijā]] (''Albert Ayat''), franču paukotājs (dzimis 1875. gadā) * [[1941. gads]] — [[Edvards Ridzs-Smiglijs]] (''Edward Rydz-Śmigły''), Polijas virsnieks, politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[1949. gads Latvijā|1949. gads]] — [[Ernests Nagobads]], latviešu skolotājs (dzimis 1883. gadā) * [[1966. gads]] — [[Luicens Egberts Jans Brauers]] (''Luitzen Egbertus Jan Brouwer''), nīderlandiešu matemātiķis (dzimis 1881. gadā) * [[1969. gads]] — [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ворошилов''), PSRS militārais darbinieks un politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[1980. gads]] — [[Romēns Garī]] (''Romain Gary''), franču rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[1982. gads]] — [[Džovanni Ferrāri]] (''Giovanni Ferrari''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1907. gadā) * [[1987. gads]]: ** [[Donns Aisels]] (''Donn Eisele''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) ** [[Jakovs Zeļdovičs]] (''Яков Зельдович''), PSRS fiziķis (dzimis 1914. gadā) * [[1990. gads]] — [[Ārons Koplends]] (''Aaron Copland''), ASV komponists (dzimis 1900. gadā) * [[1993. gads]] — [[Pablo Eskobars]] (''Pablo Escobar''), kolumbiešu narkobarons (dzimis 1949. gadā) * [[2013. gads]] — [[Pedro Roča]] (''Pedro Rocha''), Urugvajas futbolists un futbola treneris (dzimis 1942. gadā) * [[2014. gads]] — [[Žans Belivo]] (''Jean Béliveau''), kanādiešu hokejists (dzimis 1931. gadā) * [[2020. gads]] — [[Valerī Žiskārs d'Estēns]] (''Valéry Giscard d'Estaing''), Francijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1926. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == {{commonscat|2 December}} * [[Neatkarības diena]] ([[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Laosa]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] cbk4gqe1euowu2lbptcgibbghes0h94 0 67439 4470882 4352724 2026-05-20T09:44:42Z Meistars Joda 781 4470882 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Frīdrihs Vilhelms III | vārds_orģ =''Friedrich Wilhelm III.'' | attēls =FWIII.jpg | att_izm = | apraksts = | amats =[[Prūsijas monarhu uzskaitījums|Prūsijas karalis]]<br />[[Branderburgas kūrfirsts]] | term_sākums ={{dat|1797|11|16}} | term_beigas ={{dat|1840|06|07}} | coronation = {{dat|1840|06|07}} | priekštecis =[[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] | pēctecis =[[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] | dzim_dati ={{dat|1770|08|03}} | dzim_vieta =[[Potsdama]], [[Prūsijas Karaliste]]<br />([[Brandenburga]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1840|6|7|1770|08|03}} | mir_vieta =[[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]<br />({{DEU}}) | dinastija =[[Hoencollernu dinastija|Hoencollerni]] | tēvs =[[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] | māte =[[Hesenes-Darmštates Frīderike]] | dzīvesb = [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze]], Auguste fon Harraha ([[morganātiskā laulība]]) | bērni = *[[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] *[[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] *[[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] *Prūsijas Frederika *[[Prūsijas Kārlis]] *[[Prūsijas Aleksandrīne]] *Prūsijas Ferdinands *[[Prūsijas Luīze]] *[[Prūsijas Albrehts]] | reliģija =[[kalvinisms]] (līdz 1817. gadam), [[Prūsijas ūnija]] | apglabāts =[[Eskorjals]], {{ESP}} | paraksts =Autograph Friedrich Wilhelm III.svg | piezīmes = }} '''Frīdrihs Vilhelms III''' ({{val|de|Friedrich Wilhelm III.}}; dzimis {{dat|1770|08|03}}, miris {{dat|1840|06|07}}) bija [[Hoencollernu dinastija|Hoencollernu]] dinastijas [[Prūsijas karalis]] no 1797. gada līdz savai nāvei 1840. gadā un [[Brandenburgas kūrfirsts]] līdz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] likvidēšanai 1806. gadā. Frīdriha Vilhelma III valdīšanas laiks iekrita [[Napoleona kari|Napoleonu karu]] laikā. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves Frīdrihs Vilhelms III bija viens no [[Svētā Savienība|Svētās Savienības]] balstiem. Tautā par pašu Frīdrihu Vilhelmu III populārāka bija viņa skaistā sieva — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze|Luīze fon Meklenburga-Štrēlica]], kura bija izteikta Napoleona pretiniece. == Dzīvesgājums == Frīdrihs Vilhelms dzimis [[Potsdama|Potsdamā]] kā vecākais dēls Prūsijas karaļa [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma II]] ģimenē. Saskaņā ar prūšu valsts tradīcijām jaunībā viņš dienēja armijā. 1793. gadā apprecējās ar [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze|Meklenburgas-Štrēlicas princesi Luīzi]]. 1797. gadā pēc tēva nāves kļuva par Prūsijas karali un sāka valstī vairākas svarīgas reformas. Sākoties [[Napoleona kari]]em, Prūsija centās saglabāt neitralitāti. Tomēr vēlāk galmā virsroku guva kara piekritēji Frīdriha Vilhelma III sievas vadībā, un 1806. gada oktobrī Prūsija iesaistījās karā pret [[Francija|Franciju]]. Tomēr tā paša gada 16. oktobrī Prūsija cieta smagu sakāvi [[Jēnas kauja|Jēnas-Auerštetes kaujā]] un Frīdrihs Vilhelms III bija spiests pilnībā pakļauties Napoleona un [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] diktātam. Galms pārcēlās uz [[Klaipēda|Mēmeli]], bet Prūsija zaudēja visas [[poļi|poļu]] teritorijas un teritorijas uz rietumiem no [[Elba]]s. 1809. gadā Frīdrihs Vilhelms III viesojās Rīgā, kur [[Muses biedrība]]s namā viņam rīkoja pieņemšanu. Pēc Napoleona sakāves [[1812. gada karš|1812. gada karā]] Prūsija pieslējās Krievijai cīņā pret Napoleonu un prūšu karaspēks spēlēja būtisku lomu Napoleona sagrāvē. [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] Prūsija izcīnīja vairākus teritoriālus ieguvumus. Pēc Napoleona sagrāves Frīdrihs Vilhelms III realizēja daudz konservatīvāku politiku nekā valdīšanas sākumposmā. Mira 1840. gadā un Prūsijas troni mantoja viņa dēls [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{amatu secība|pirms = [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]]|virsraksts = [[Prūsijas karalis]]|periods = 1797—1840|pēc = [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]]}} {{amatu secība|pirms = [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]]|virsraksts = [[Brandenburgas kūrfirsts]]|periods = 1797—1806|pēc = [[Svētā Romas impērija]]s likvidēšana<br />(pievienota Prusijai)}} {{amatu secība|pirms = nodibināta|virsraksts = [[Lejasreinas lielhercogs]]|periods = 1815—1840|pēc = (pievienota Prusijai)}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1770. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1840. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hoencollernu dinastija]] [[Kategorija:Brandenburgas kūrfirsti]] [[Kategorija:Prūsijas karaļi]] [[Kategorija:Brandenburgā dzimušie]] pucjyb5d1llbdazjkyw5zk0bs216tym 100 80595 4470479 4470139 2026-05-19T16:39:04Z Dainis 876 4470479 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. hu1cgwmph9ym85p7x526kq957y8vqs2 100 80630 4470482 4468844 2026-05-19T16:40:47Z Dainis 876 4470482 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[20. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[20. maijs]] — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[21. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[22. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[22. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[23. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[27. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Maijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[10. jūnijs]] — pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūnijs — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. * [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. <!-- * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 8p4mot7m0fdge0xg3qc9ggpgpcugr84 0 81519 4470864 4467657 2026-05-20T09:16:56Z Baisulis 11523 atjaunota novecojusī saite...... 4470864 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Gunārs Dāboliņš''' (dzimis {{dat|1956|03|14|}}) ir bijušais Latvijas [[Valsts robežsardze]]s priekšnieks. Dzimis [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] [[Viesīte]]s pilsētā. Pēc [[Ogre]]s vidusskolas pabeigšanas iestājies [[Kijiva]]s augstākajā kara-jūras politiskajā skolā, kuru 1978. gadā absolvēja (iegūstot stūrmaņa diplomu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.media.lv/kv199810/981021/04.htm |title="Liepājas skartie" (intervija ar G. Dāboliņu) |access-date={{dat|2013|01|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081010004629/http://www.media.lv/kv199810/981021/04.htm |archivedate={{dat|2008|10|10||bez}} }}</ref> Pēc tam, no 1979. līdz 1983. gadam, dienējis [[Padomju Savienība|PSRS]] Ziemeļu [[Kara flote|kara flotē]] un vēlāk, no 1983. līdz 1992. gadam, Baltijas kara flotē. 1986. gadā absolvējis [[Maskava]]s kara politiskā akadēmiju. 1992. gada 31. martā tika iesaukts Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos (kopš 1995. gada [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]). No 1. maija līdz 6. novembrim bija Latvijas Republikas Aizsardzības spēku [[Robežsargu brigāde]]s 6. Liepājas Robežsargu [[bataljons|bataljona]] nodaļas priekšnieks. No 6. līdz 29. decembrim bija Robežsargu brigādes Liepājas robežsargu bataljona Stacijas nodaļas priekšnieka vietnieks. Pēc tam, līdz 1994. gada maijam, bija Robežsargu brigādes 6. Liepājas robežsargu bataljona Robežapsardzības nodaļas priekšnieks. Tajā pašā gadā vairākus mēnešus pildīja Robežsargu brigādes [[štābs|štāba]] Robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieka pienākumus. 23. augusta tika iecelts par Robežsargu brigādes štāba robežapsardzības daļas priekšnieka vietnieks — robežkontroles nodaļas priekšnieku. 1995. gadā bija Robežsargu brigādes štāba Robežapsardzības daļas priekšnieks — štāba priekšnieka vietnieks un vēlāk Robežsargu brigādes komandiera vietnieks — štāba priekšnieks. 6. decembrī kļuva par Robežapsardzības spēku štāba priekšnieks — komandiera vietnieku. Šajā amatā viņš bija līdz 1996. gada augustam, kļuva par Robežapsardzības spēku komandieri. 1997. gadā robežsardze pārgāja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] pārziņā. Amata nosaukums tika mainīts uz Robežsardzes priekšnieks, bet kopš 1998. gada Dāboliņš ir Valsts robežsardzes priekšnieks. 1999. gadā ieguvis robežsardzes [[ģenerālis|ģenerāļa]] pakāpi. Par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā, 2004. gadā tika apbalvots ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Atzinības rakstu, bet 2008. gada 11. novembrī apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] (I šķiras), par sevišķiem nopelniem valsts robežas apsargāšanā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23696225 Delfi.lv (30.03.09)]</ref><ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lacplesa-diena-valsts-augstakos-apbalvojumus-sanems-ari-divi-liepajnieki/ liepājniekiem.lv (10.11.08)]</ref> 2009. gada marta beigās iesniedza lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata un atvaļināt no dienesta robežsardzē no 14. aprīļa. Iekšlietu ministre [[Linda Mūrniece]] šo lūgumu akceptēja.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/robezsardzes-prieksnieks-dabolins-iesniedz-atlugumu Diena:Robežsardzes priekšnieks Dāboliņš iesniedz atlūgumu (30.03.09.)]</ref> Pēc robežsardzes atstāšanas iestājās [[Tautas partija|Tautas partijā]]. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet netika ievēlēts.<ref>[http://www.cvk.lv/pv09/sar/pv2009.PASV2009.kandidnr=42106832415 CVK kartīte]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&paz=1 |title=Rīgas domes vēlēšanu rezultāti |access-date={{dat|2009|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090719183246/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&paz=1 |archivedate={{dat|2009|07|19||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dāboliņš, Gunārs}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viesītē dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģenerāļi]] sjaaep0zqkzaar98lhxvdprctui3fwi 0 82103 4470847 4469016 2026-05-20T08:28:48Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ 4470847 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #88BBFF | nos = ''Manchester City'' | logo = [[Attēls:Manchester City FC logo.svg|180px]] | pilns = ''Manchester City Football Club'' | iesauka = ''The Citizens (pilsētnieki),<br />The Sky Blues (debesszilie)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}} | dib = 1880 | dib_com = kā ''St Mark's (West Gorton)'' | stad = [[Mančestras pilsētas stadions]] | ietilp = 55 097<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "Premier League Handbook Season 2015/16"| work= premierleague.com| url= http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf| accessdate= 10 September 2015| archive-date= {{dat|2015|09|06||bez}}| archive-url= https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf}}</ref> | prez = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Halduns Al Mubaraks | tren = {{flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _mancity2526h | pattern_b1 = _mancity2526h | pattern_ra1 = _mancity2526h | pattern_sh1 = _mancity2526h | pattern_so1 = _mancity2526hl | leftarm1 = 98C6EB | body1 = 98C6EB | rightarm1 = 98C6EB | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 1C214F | pattern_la2 = _mancity2526a | pattern_b2 = _mancity2526a | pattern_ra2 = _mancity2526a | pattern_sh2 = _mancity2526a | pattern_so2 = _mancity2526al | leftarm2 = 101010 | body2 = 101010 | rightarm2 = 101010 | shorts2 = 101010 | socks2 = 101010 | pattern_la3 = _mancity2526t | pattern_b3 = _mancity2526t | pattern_ra3 = _mancity2526t | pattern_sh3 = _mancity2526t | pattern_so3 =_mancity2526tl | leftarm3 = dce0eb | body3 = dce0eb | rightarm3 = dce0eb | shorts3 = dce0eb | socks3 = 9cff66 }} '''''Manchester City F.C.''''' ir profesionāls angļu futbola klubs no [[Mančestra]]s. Dibināts 1880. gadā kā ''St Mark's (West Gorton)''. Pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]]. Kluba futbolisti ir desmit reizes izcīnījuši Anglijas čempiontitulu, tai skaitā astoņas reizes kopš Premjerlīgas izveides. Septiņas reizes komanda ir uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā. 1970. gadā uzvarēja [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]]. [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] pirmo reizi iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, taču piekāpās citam Anglijas klubam — ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.—2023. gada sezonā]] pirmo reizi uzvarēja Čempionu līgā. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2026|05|03||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/players/mens|title=Squads: Men's team|website=mancity.com|access-date={{Dat|2026|05|03||bez}}|language=en}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]}} {{Fs player|no=3|nat=POR|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=4|nat=NED|pos=MF|name=[[Tidžani Reinderss]]}} {{Fs player|no=5|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=6|nat=NED|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]}} {{Fs player|no=7|nat=EGY|pos=FW|name=[[Omārs Marmušs]]}} {{Fs player|no=8|nat=CRO|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]}} {{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=MF|name=[[Rajans Šerki]]}} {{Fs player|no=11|nat=BEL|pos=MF|name=[[Žeremī Dokū]]}} {{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=GK|name=[[Markuss Betinelli]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Niko Gonsaless]]}} {{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rodri]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=20|nat=POR|pos=MF|name=[[Bernardo Silva]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=21|nat=ALG|pos=DF|name=[[Rajans Aits-Nuri]]}} {{Fs player|no=24|nat=CRO|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]}} {{Fs player|no=25|nat=ITA|pos=GK|name=[[Džanluidži Donnarumma]]}} {{Fs player|no=26|nat=BRA|pos=MF|name=[[Saviņu]]}} {{Fs player|no=27|nat=POR|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]}} {{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=MF|name=[[Niko O'Railijs]]}} {{Fs player|no=41|nat=NOR|pos=MF|name=[[Sverre Nīpans]]}} {{Fs player|no=42|nat=GHA|pos=MF|name=[[Antuāns Semenjo]]}} {{Fs player|no=45|nat=UZB|pos=DF|name=[[Abdukodirs Husanovs]]}} {{Fs player|no=47|nat=ENG|pos=MF|name=[[Fils Fodens]]}} {{Fs player|no=82|nat=ENG|pos=DF|name=[[Riko Lūiss]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (10): 1936–37, 1967–68, 2011–12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013–14]], [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022–23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023–24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/19052024-mancestras_city_ceturto_sezonu_pec_kartas</ref> ** Vicečempioni (6): 1903–04, 1920–21, 1976–77, 2012–13, 2014–15, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (7): 1898–99, 1902–03, 1909–10, 1927–28, 1946–47, 1965–66, 2001–02 ** Vicečempioni (4): 1895–96, 1950–51, 1988–89, 1999–2000 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1903–04, 1933–34, 1955–56, 1968–69, 2010–11, 2018–19, 2022–23<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Mančestras "City" uzvar derbijā un septīto reizi triumfē FA Kausā|date=2023. gada 3. jūn.|website=Futbols}}</ref>, 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> ** Finālisti (5): 1925–26, 1932–33, 1954–55, 1980–81, 2012–13 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1969–70, 1975–76, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2025–26 ** Finālisti (1): 1973–74 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1937, 1968, 1972, 2012, 2018, 2019, 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> ** Finālisti (9): 1934, 1956, 1969, 1973, 2011, 2014, 2021, 2022, 2023 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022–23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (1): [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]] * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi|title="Manchester City" atspēlējas un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|date=2023. gada 17. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] ** Kausa ieguvēji (1): 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Kluba rekordi == * '''Rekorduzvara līgā''' – 11–3 pret [[Lincoln City F.C.|Lincoln City]] (1895. gada 23. marts, visvairāk gūto vārtu); 10–0 pret [[Darwen F.C. (1870)|Darwen]] (1899. gada 18. februāris, lielākā vārtu starpība) * '''Rekorduzvara FA kausā''' – 12–0 pret Liverpool Stanley (1890. gada 4. oktobris) * '''Rekorduzvara Eiropā''' – 7–0 pret [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]], UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēle (2019. gada 12. marts); 7–0 pret [[RB Leipzig]] UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēle (2023. gada 14. marts) * '''Rekordzaudējums līgā''' – 0–8 pret [[Burton Wanderers]] (1894. gada 26. decembris); 0–8 pret [[Wolverhampton Wanderers]] (1933. gada 23. decembris); 1–9 pret [[Everton]] (1906. gada 3. septembrī); 2–10 pret [[Birmingham City FC|Smolhītu]] (1893. gada 17. martā) * '''Rekordliels zaudējums FA kausā''' — 0–6 pret [[Preston North End F.C.|Prestonas North End]] (1897. gada 30. janvārī); 2–8 pret [[Bradford (Park Avenue) A.F.C.|Bradford Park Avenue]] (1946. gada 30. janvāris) * '''Rekordliels zaudējums Eiropā''' — 0–4 pret [[Barcelona]], ​​UEFA Čempionu līgas grupu turnīrs (2016. gada 19. oktobris) * '''Vislielākais mājas spēļu apmeklētāju skaits''' — 84 569 pret [[Stoke City]], FA kausa sestā kārta (1934. gada 3. marts) * '''Visvairāk līgas spēļu''' — 561 + 3 no rezervistu soliņa, [[Alans Oukss]], 1958.–1976. g. * '''Visvairāk Eiropas/pasaules spēļu''' — 65 + 15 no rezervistu soliņa, [[Bernardo Silva]], 2017. g.–pašlaik; 80 [[Edersons]], 2017. g.–pašlaik * '''Visvairāk spēļu kopumā''' – 676 + 4 no rezervistu soliņa, Alans Oukss, 1958.–1976. g. * '''Visvairāk gūto vārtu kopumā''' – 260, [[Serhio Agvero]], 2011.–2021. g. * '''Visvairāk gūto vārtu sezonā''' – 52, [[Ērlings Holanns]], 2022.–2023. g. * '''Visdārgāk nopirktais spēlētājs''' – 100 miljoni mārciņu [[Aston Villa]] klubam par Džeku Grīlišu, 2021. gada augustā<ref>{{cite news|last1=Hytner|first1=David|title='Dream come true': Jack Grealish seals record £100m Manchester City move|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/05/jack-grealish-seals-record-100m-manchester-city-move-from-aston-villa|newspaper=[[The Guardian]]|date=5 August 2021|access-date=5 August 2021|archive-date=5 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210805190628/https://www.theguardian.com/football/2021/aug/05/jack-grealish-seals-record-100m-manchester-city-move-from-aston-villa|url-status=}}</ref> * '''Visdārgāk pārdotais spēlētājs''' – 82 miljoni mārciņu no [[Atlético Madrid]] kluba par [[Hulians Alvaress|Hulianu Alvaresu]], 2024. gada augustā<ref>{{Cite web |date=6 August 2024 |title=Julian Alvarez transfer: Atletico Madrid agree £82m fee to sign Man City and Argentina forward |url=https://www.skysports.com/football/news/11679/13191744/julian-alvarez-transfer-atletico-madrid-agree-gbp81m-fee-to-sign-man-city-and-argentina-forward#:~:text=Man%20City%20and%20Atletico%20Madrid,over%20the%20last%2024%20hours. |access-date=9 August 2024 |website=Sky Sports}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manchester City F.C.]] [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] frwfx2jys7vw9ynoy2tl401w6mzhnof 0 87489 4470788 4406394 2026-05-20T05:01:57Z MargaritaPLV 130866 Pievienota atsauce uz LIAA nolikumu par pārstāvniecībām ārvalstīs 4470788 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | name = Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra | logo = LIAA logo RGB Lat pilnais.svg | formed = 1993. gada 7. septembris<ref name="MK1993">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/59802-par-latvijas-attistibas-agenturas-nolikumu|title=Par Latvijas attīstības aģentūras nolikumu|website=Likumi.lv|date=1993-09-07|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | headquarters = Pērses iela 2, [[Rīga]]<ref name="LIAAVadiba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/par-mums/vadiba|title=LIAA vadība|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | employees = 255 (2024. gada beigās)<ref name="LIAA2024" /> | budget = 36 237 420 eiro (2024, faktiskie izdevumi)<ref name="LIAA2024" /> | chief1_name = Ieva Jāgere<ref name="LIAADirektors">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/strukturvieniba/direktors|title=Direktors|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | chief1_position = direktore | parent_department = [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija]]<ref name="MK857">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums"|website=Likumi.lv|date=2012-12-11|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | website = {{URL|https://www.liaa.gov.lv/lv}} | footnotes = Darba sākums (valsts aģentūra): 2004. gada 1. februāris<ref name="LIAA2024" /> }} '''Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra''' ('''LIAA''') ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.<ref name="MK857" /> Saskaņā ar nolikumu LIAA darbība aptver ārvalstu investīciju piesaisti, eksporta veicināšanu, inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kā arī Tūrisma likumā noteikto funkciju īstenošanu.<ref name="MK857" /> == Vēsture == 1993. gada 7. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidota Latvijas attīstības aģentūra.<ref name="MK1993" /> Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu valsts aģentūra LIAA tika izveidota, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības aģentūra", un darbu sāka 2004. gada 1. februārī.<ref name="LIAA2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/media/14315/download?attachment=|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2024. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada 1. janvāra LIAA darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums".<ref name="MK857" /> 2021. gadā Latvijas Institūtu pievienoja LIAA.<ref name="LSM2021LI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2021-latvijas-institutu-pievienos-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturai.a389353/|title=Latvijas Institūtu pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2021-01-21|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> == Darbība == === Darbības rezultāti === LIAA ziņoja, ka 2024. gadā ar aģentūras līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedza 655,4 miljonus euro, bet plānoto darba vietu skaits bija 2023.<ref name="LIAAInv2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/liaa-sogad-investicijas-piesaistiti-655-miljoni-eiro|title=LIAA: Šogad investīcijās piesaistīti 655 miljoni eiro|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|date=2024-12-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> LIAA īsteno eksporta veicināšanas, ārvalstu investīciju piesaistes, uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta pasākumus, administrē Eiropas Savienības fondu aktivitātes, īsteno Tūrisma likumā noteiktās funkcijas un veicina Latvijas starptautisko tēlu.<ref name="LIAA2024" /><ref name="MK857" /> ==== Funkcijas ==== Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu LIAA galvenās funkcijas ietver:<ref name="LIAA2024" /> * eksporta veicināšanu; * ārvalstu investīciju piesaisti; * uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu; * ES fondu aktivitāšu administrēšanu; * tūrisma politikas īstenošanu; * Latvijas starptautiskā tēla veicināšanu. Detalizētāks funkciju un uzdevumu uzskaitījums noteikts LIAA nolikumā.<ref name="MK857" /> === Investīciju piesaiste === Viens no LIAA darbības apakšvirzieniem ir finansējuma piesaiste no ārvalstu investoriem Latvijas investīciju projektiem to turpmākai attīstībai. Šādi investīciju projekti ir Latvijā strādājošas komercsabiedrības, jaunu komercsabiedrību dibināšanas ieceres, kā arī valsts un pašvaldību projekti. Prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un [[mašīnbūve]], transports un loģistika, [[informācijas tehnoloģijas]], dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. LIAA atbalsta ārvalstu investīciju piesaistīšanu arī tādiem ražošanas projektiem, kas ir ārpus minētajām prioritārajām nozarēm. === Ārējā tirdzniecības veicināšana === LIAA organizē šādus pasākumus uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai: ==== Tirdzniecības misijas ==== LIAA organizē uzņēmēju vizītes uz ārvalstīm, kuru ietvaros tiek rīkoti biznesa forumi, semināri, uzņēmēju apaļā galda tikšanās, kontaktbiržas, izstāžu apmeklējumi individuālas tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī neformāli pasākumi. ==== Eksporta semināri ==== LIAA organizē eksporta seminārus, kuros tiek aplūkoti būtiskākie eksporta elementi, sniegta informācija par jaunumiem un tendencēm ārējos tirgos, kā arī Eiropas Savienības vienotajā tirgū. ==== Kontaktbiržas ==== LIAA rīko iepriekš noorganizētas divpusējas uzņēmēju tikšanās starp divu vai vairāku valstu uzņēmumiem, gan kā vienu no pasākumiem tirdzniecības misiju, izstāžu vai citu pasākumu laikā, gan kā atsevišķu pasākumu. ==== Individuālās vizītes ==== LIAA līdzdarbojas uzņēmumu individuālo vizīšu pie potenciālajiem partneriem ārvalstīs organizēšanā, galvenokārt tajās valstīs, kurās atrodas LIAA pārstāvniecība vai Latvijas Republikas vēstniecība. === Tūrisms === 2016. gadā, stājoties spēkā grozījumiem Tūrisma likumā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tika pievienota LIAA, un ar 2016. gada 1. februāri LIAA izveidots Tūrisma departaments, kas pārņēma TAVA saistības un nodrošina to izpildi.<ref name="LIAA2016TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/liaa_publiskais_parskats_2016.pdf|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2016. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref><ref name="LSM2015TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valdiba-atbalsta-turisma-attistibas-agenturas-pievienosanu-liaa.a152138/|title=Valdība atbalsta Tūrisma attīstības aģentūras pievienošanu LIAA|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2015-10-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> === Biznesa inkubatori === LIAA biznesa inkubatori sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai fiziskām personām un jaundibinātiem komersantiem. Eiropas Savienības un Latvijas valsts kopīgi veidots projekts tiek īstenots kopš 2016. gada. Visā Latvijā darbojas [https://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa-inkubatori/par-projektu 11 reģionālie biznesa inkubatori un 9 atbalsta vienības], kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā, kurš specializēts sniegt atbalstu radošo industriju uzņēmumiem. === Tehnoloģiju pārneses programma === Programmas aktivitātes ir vērstas uz zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializāciju un pētījumu rezultātu pārvēršanu veiksmīgā uzņēmējdarbībā. === Inovāciju motivācijas programma === Inovāciju motivācijas programmas mērķis ir informēt un iedrošināt sabiedrību uzsākt inovatīvu [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], kā veicināšanas mehānismu izmantojot arī godalgu piešķiršanu. Tāpat paredzēts, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar [[Tehnoloģiju inovācija|inovācijām]] un to potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrību un uzņēmējus pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, kā arī paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un motivēt komercdarbības uzsākšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās specializācijas prioritātēs vai jomās. === LIAA struktūrvienība Eiropas Biznesa atbalsta tīkls === 2008. gada 29. februārī kā viena no LIAA struktūrvienībām savu darbību Latvijā uzsāka [[Eiropas Biznesa atbalsta tīkls]]. == Finansējums, personāls un reorganizācija == === Finansējums === LIAA valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2024. gada 12 mēnešos pēc naudas plūsmas uzskaites bija 36,2 milj. euro. Pamatfunkciju īstenošanas izdevumi bija 17,1 milj. euro (47,3% no kopējiem izdevumiem), bet ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana bija 19,1 milj. euro (52,7% no kopējiem izdevumiem).<ref name="LIAA2024" /> Publiskajā pārskatā norādīti šādi finanšu rādītāji (euro):<ref name="LIAA2024" /> {| class="wikitable" ! Rādītājs ! 2023 (faktiskā izpilde) ! 2024 (apstiprināts likumā) ! 2024 (faktiskā izpilde) |- | Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) | 71 505 245 | 49 021 684 | 47 034 632 |- | dotācijas | 65 840 686 | 44 184 031 | 44 184 031 |- | maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi | 474 840 | 3 180 153 | 2 603 342 |- | ārvalstu finanšu palīdzība | 5 239 719 | 1 657 500 | 247 259 |- | Izdevumi (kopā) | 66 195 874 | 49 021 684 | 36 237 420 |- | uzturēšanas izdevumi (kopā) | 65 984 340 | 48 594 330 | 35 951 455 |- | izdevumi kapitālieguldījumiem | 211 534 | 427 354 | 285 965 |} === Personāls === LIAA 2024. gada beigās faktiskais amata vietu skaits bija 291, bet vidējais nodarbināto skaits bija 255 darbinieki.<ref name="LIAA2024" /> === Organizatoriskās izmaiņas === Saskaņā ar 2024. gada publisko pārskatu 2024. gadā turpinājās LIAA reorganizācijas process ar mērķi nodrošināt efektīvāku investoru un eksportējošo uzņēmēju apkalpošanu. Reorganizācijas rezultātā ar 2024. gada 16. decembri tika izveidota jauna organizatoriskā struktūra, samazinot amata vietas par 35 un optimizējot departamentu skaitu. Publiskajā pārskatā norādīts, ka kopējais personāls tika samazināts par 15%, bet atbalsta personāla skaits par aptuveni 40%.<ref name="LIAA2024" /> == Nozīmīgākie LIAA rīkotie pasākumi == * Eksporta un inovācijas balva * [https://idejukauss.lv/ Ideju kauss] * Latvijas Tūrisma forums * Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums == Ārējās saites == * [https://www.liaa.gov.lv/lv Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] * [https://www.een.lv/ Enterprise Europe Network Latvijā] == Skandāli == === ''IShowSpeed'' === 2025. gada vasarā Latvijā izcēlās sabiedrības un politikas diskusijas par amerikāņu [[YouTube]] satura veidotāja ''[[IShowSpeed]]'' (īstajā vārdā Darens Vatkinss jaunākais), influencera vizīti Baltijas valstīs. Vizītes laikā, kuru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apzīmēja kā spontānu un no viņu puses neorganizētu, katra Baltijas valsts sedza 30 000 eiro izmaksas ar mērķi izmantot influencera plašo auditoriju reģiona popularizēšanai. Pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās baumas par ''IShowSpeed'' iespējamu vizīti [[Krievija|Krievijā]], ekonomikas ministrs [[Viktors Valainis]] (ZZS) paziņoja, ka Latvija viņam samaksu neveiks, ja viņš apmeklēs [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|agresorvalsti]], uzsverot arī, ka minētie 30 000 eiro Latvijā vēl nav izmaksāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120080825/valainis-ja-ishowspeed-dosies-uz-krieviju-latvija-vinam-nemaksas-30-000-eiro|title=Valainis: ja "IShowSpeed" dosies uz Krieviju, Latvija viņam nemaksās 30 000 eiro|website=www.delfi.lv|access-date=2025-07-22|language=lv}}</ref> == Ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības == LIAA uztur pārstāvniecības ārvalstīs.{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/parstavniecibas-arvalstis|title=Pārstāvniecības ārvalstīs|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}} Saskaņā ar LIAA nolikumu aģentūra pēc saskaņošanas ar ekonomikas ministru ir tiesīga veidot pārstāvniecības ārvalstīs.{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}} * Amerikas Savienotās Valstis * Amerikas Savienotās Valstis (Bostonā) * Dānija * Francija * Japāna * Kanāda * Lielbritānija * Nīderlande * Norvēģija * Ukraina * Vācija * Zviedrija * Austrālija * Izraēla == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabinets]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] p5dkdvkcqwjx0xc38jym8qdnctwluc6 4470789 4470788 2026-05-20T05:05:51Z MargaritaPLV 130866 Labots atsauču noformējums sadaļā par pārstāvniecībām ārvalstīs 4470789 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | name = Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra | logo = LIAA logo RGB Lat pilnais.svg | formed = 1993. gada 7. septembris<ref name="MK1993">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/59802-par-latvijas-attistibas-agenturas-nolikumu|title=Par Latvijas attīstības aģentūras nolikumu|website=Likumi.lv|date=1993-09-07|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | headquarters = Pērses iela 2, [[Rīga]]<ref name="LIAAVadiba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/par-mums/vadiba|title=LIAA vadība|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | employees = 255 (2024. gada beigās)<ref name="LIAA2024" /> | budget = 36 237 420 eiro (2024, faktiskie izdevumi)<ref name="LIAA2024" /> | chief1_name = Ieva Jāgere<ref name="LIAADirektors">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/strukturvieniba/direktors|title=Direktors|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | chief1_position = direktore | parent_department = [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija]]<ref name="MK857">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums"|website=Likumi.lv|date=2012-12-11|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | website = {{URL|https://www.liaa.gov.lv/lv}} | footnotes = Darba sākums (valsts aģentūra): 2004. gada 1. februāris<ref name="LIAA2024" /> }} '''Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra''' ('''LIAA''') ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.<ref name="MK857" /> Saskaņā ar nolikumu LIAA darbība aptver ārvalstu investīciju piesaisti, eksporta veicināšanu, inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kā arī Tūrisma likumā noteikto funkciju īstenošanu.<ref name="MK857" /> == Vēsture == 1993. gada 7. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidota Latvijas attīstības aģentūra.<ref name="MK1993" /> Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu valsts aģentūra LIAA tika izveidota, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības aģentūra", un darbu sāka 2004. gada 1. februārī.<ref name="LIAA2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/media/14315/download?attachment=|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2024. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada 1. janvāra LIAA darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums".<ref name="MK857" /> 2021. gadā Latvijas Institūtu pievienoja LIAA.<ref name="LSM2021LI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2021-latvijas-institutu-pievienos-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturai.a389353/|title=Latvijas Institūtu pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2021-01-21|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> == Darbība == === Darbības rezultāti === LIAA ziņoja, ka 2024. gadā ar aģentūras līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedza 655,4 miljonus euro, bet plānoto darba vietu skaits bija 2023.<ref name="LIAAInv2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/liaa-sogad-investicijas-piesaistiti-655-miljoni-eiro|title=LIAA: Šogad investīcijās piesaistīti 655 miljoni eiro|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|date=2024-12-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> LIAA īsteno eksporta veicināšanas, ārvalstu investīciju piesaistes, uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta pasākumus, administrē Eiropas Savienības fondu aktivitātes, īsteno Tūrisma likumā noteiktās funkcijas un veicina Latvijas starptautisko tēlu.<ref name="LIAA2024" /><ref name="MK857" /> ==== Funkcijas ==== Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu LIAA galvenās funkcijas ietver:<ref name="LIAA2024" /> * eksporta veicināšanu; * ārvalstu investīciju piesaisti; * uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu; * ES fondu aktivitāšu administrēšanu; * tūrisma politikas īstenošanu; * Latvijas starptautiskā tēla veicināšanu. Detalizētāks funkciju un uzdevumu uzskaitījums noteikts LIAA nolikumā.<ref name="MK857" /> === Investīciju piesaiste === Viens no LIAA darbības apakšvirzieniem ir finansējuma piesaiste no ārvalstu investoriem Latvijas investīciju projektiem to turpmākai attīstībai. Šādi investīciju projekti ir Latvijā strādājošas komercsabiedrības, jaunu komercsabiedrību dibināšanas ieceres, kā arī valsts un pašvaldību projekti. Prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un [[mašīnbūve]], transports un loģistika, [[informācijas tehnoloģijas]], dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. LIAA atbalsta ārvalstu investīciju piesaistīšanu arī tādiem ražošanas projektiem, kas ir ārpus minētajām prioritārajām nozarēm. === Ārējā tirdzniecības veicināšana === LIAA organizē šādus pasākumus uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai: ==== Tirdzniecības misijas ==== LIAA organizē uzņēmēju vizītes uz ārvalstīm, kuru ietvaros tiek rīkoti biznesa forumi, semināri, uzņēmēju apaļā galda tikšanās, kontaktbiržas, izstāžu apmeklējumi individuālas tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī neformāli pasākumi. ==== Eksporta semināri ==== LIAA organizē eksporta seminārus, kuros tiek aplūkoti būtiskākie eksporta elementi, sniegta informācija par jaunumiem un tendencēm ārējos tirgos, kā arī Eiropas Savienības vienotajā tirgū. ==== Kontaktbiržas ==== LIAA rīko iepriekš noorganizētas divpusējas uzņēmēju tikšanās starp divu vai vairāku valstu uzņēmumiem, gan kā vienu no pasākumiem tirdzniecības misiju, izstāžu vai citu pasākumu laikā, gan kā atsevišķu pasākumu. ==== Individuālās vizītes ==== LIAA līdzdarbojas uzņēmumu individuālo vizīšu pie potenciālajiem partneriem ārvalstīs organizēšanā, galvenokārt tajās valstīs, kurās atrodas LIAA pārstāvniecība vai Latvijas Republikas vēstniecība. === Tūrisms === 2016. gadā, stājoties spēkā grozījumiem Tūrisma likumā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tika pievienota LIAA, un ar 2016. gada 1. februāri LIAA izveidots Tūrisma departaments, kas pārņēma TAVA saistības un nodrošina to izpildi.<ref name="LIAA2016TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/liaa_publiskais_parskats_2016.pdf|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2016. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref><ref name="LSM2015TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valdiba-atbalsta-turisma-attistibas-agenturas-pievienosanu-liaa.a152138/|title=Valdība atbalsta Tūrisma attīstības aģentūras pievienošanu LIAA|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2015-10-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> === Biznesa inkubatori === LIAA biznesa inkubatori sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai fiziskām personām un jaundibinātiem komersantiem. Eiropas Savienības un Latvijas valsts kopīgi veidots projekts tiek īstenots kopš 2016. gada. Visā Latvijā darbojas [https://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa-inkubatori/par-projektu 11 reģionālie biznesa inkubatori un 9 atbalsta vienības], kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā, kurš specializēts sniegt atbalstu radošo industriju uzņēmumiem. === Tehnoloģiju pārneses programma === Programmas aktivitātes ir vērstas uz zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializāciju un pētījumu rezultātu pārvēršanu veiksmīgā uzņēmējdarbībā. === Inovāciju motivācijas programma === Inovāciju motivācijas programmas mērķis ir informēt un iedrošināt sabiedrību uzsākt inovatīvu [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], kā veicināšanas mehānismu izmantojot arī godalgu piešķiršanu. Tāpat paredzēts, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar [[Tehnoloģiju inovācija|inovācijām]] un to potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrību un uzņēmējus pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, kā arī paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un motivēt komercdarbības uzsākšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās specializācijas prioritātēs vai jomās. === LIAA struktūrvienība Eiropas Biznesa atbalsta tīkls === 2008. gada 29. februārī kā viena no LIAA struktūrvienībām savu darbību Latvijā uzsāka [[Eiropas Biznesa atbalsta tīkls]]. == Finansējums, personāls un reorganizācija == === Finansējums === LIAA valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2024. gada 12 mēnešos pēc naudas plūsmas uzskaites bija 36,2 milj. euro. Pamatfunkciju īstenošanas izdevumi bija 17,1 milj. euro (47,3% no kopējiem izdevumiem), bet ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana bija 19,1 milj. euro (52,7% no kopējiem izdevumiem).<ref name="LIAA2024" /> Publiskajā pārskatā norādīti šādi finanšu rādītāji (euro):<ref name="LIAA2024" /> {| class="wikitable" ! Rādītājs ! 2023 (faktiskā izpilde) ! 2024 (apstiprināts likumā) ! 2024 (faktiskā izpilde) |- | Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) | 71 505 245 | 49 021 684 | 47 034 632 |- | dotācijas | 65 840 686 | 44 184 031 | 44 184 031 |- | maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi | 474 840 | 3 180 153 | 2 603 342 |- | ārvalstu finanšu palīdzība | 5 239 719 | 1 657 500 | 247 259 |- | Izdevumi (kopā) | 66 195 874 | 49 021 684 | 36 237 420 |- | uzturēšanas izdevumi (kopā) | 65 984 340 | 48 594 330 | 35 951 455 |- | izdevumi kapitālieguldījumiem | 211 534 | 427 354 | 285 965 |} === Personāls === LIAA 2024. gada beigās faktiskais amata vietu skaits bija 291, bet vidējais nodarbināto skaits bija 255 darbinieki.<ref name="LIAA2024" /> === Organizatoriskās izmaiņas === Saskaņā ar 2024. gada publisko pārskatu 2024. gadā turpinājās LIAA reorganizācijas process ar mērķi nodrošināt efektīvāku investoru un eksportējošo uzņēmēju apkalpošanu. Reorganizācijas rezultātā ar 2024. gada 16. decembri tika izveidota jauna organizatoriskā struktūra, samazinot amata vietas par 35 un optimizējot departamentu skaitu. Publiskajā pārskatā norādīts, ka kopējais personāls tika samazināts par 15%, bet atbalsta personāla skaits par aptuveni 40%.<ref name="LIAA2024" /> == Nozīmīgākie LIAA rīkotie pasākumi == * Eksporta un inovācijas balva * [https://idejukauss.lv/ Ideju kauss] * Latvijas Tūrisma forums * Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums == Ārējās saites == * [https://www.liaa.gov.lv/lv Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] * [https://www.een.lv/ Enterprise Europe Network Latvijā] == Skandāli == === ''IShowSpeed'' === 2025. gada vasarā Latvijā izcēlās sabiedrības un politikas diskusijas par amerikāņu [[YouTube]] satura veidotāja ''[[IShowSpeed]]'' (īstajā vārdā Darens Vatkinss jaunākais), influencera vizīti Baltijas valstīs. Vizītes laikā, kuru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apzīmēja kā spontānu un no viņu puses neorganizētu, katra Baltijas valsts sedza 30 000 eiro izmaksas ar mērķi izmantot influencera plašo auditoriju reģiona popularizēšanai. Pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās baumas par ''IShowSpeed'' iespējamu vizīti [[Krievija|Krievijā]], ekonomikas ministrs [[Viktors Valainis]] (ZZS) paziņoja, ka Latvija viņam samaksu neveiks, ja viņš apmeklēs [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|agresorvalsti]], uzsverot arī, ka minētie 30 000 eiro Latvijā vēl nav izmaksāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120080825/valainis-ja-ishowspeed-dosies-uz-krieviju-latvija-vinam-nemaksas-30-000-eiro|title=Valainis: ja "IShowSpeed" dosies uz Krieviju, Latvija viņam nemaksās 30 000 eiro|website=www.delfi.lv|access-date=2025-07-22|language=lv}}</ref> == Ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības == LIAA uztur pārstāvniecības ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/parstavniecibas-arvalstis|title=Pārstāvniecības ārvalstīs|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Saskaņā ar LIAA nolikumu aģentūra pēc saskaņošanas ar ekonomikas ministru ir tiesīga veidot pārstāvniecības ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> * Amerikas Savienotās Valstis * Amerikas Savienotās Valstis (Bostonā) * Dānija * Francija * Japāna * Kanāda * Lielbritānija * Nīderlande * Norvēģija * Ukraina * Vācija * Zviedrija * Austrālija * Izraēla == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabinets]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] r36uoo6o7bt1m64epdupine7l8z8fse 4470790 4470789 2026-05-20T05:06:22Z MargaritaPLV 130866 4470790 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | name = Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra | logo = LIAA logo RGB Lat pilnais.svg | formed = 1993. gada 7. septembris<ref name="MK1993">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/59802-par-latvijas-attistibas-agenturas-nolikumu|title=Par Latvijas attīstības aģentūras nolikumu|website=Likumi.lv|date=1993-09-07|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | headquarters = Pērses iela 2, [[Rīga]]<ref name="LIAAVadiba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/par-mums/vadiba|title=LIAA vadība|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | employees = 255 (2024. gada beigās)<ref name="LIAA2024" /> | budget = 36 237 420 eiro (2024, faktiskie izdevumi)<ref name="LIAA2024" /> | chief1_name = Ieva Jāgere<ref name="LIAADirektors">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/strukturvieniba/direktors|title=Direktors|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | chief1_position = direktore | parent_department = [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija]]<ref name="MK857">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums"|website=Likumi.lv|date=2012-12-11|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | website = {{URL|https://www.liaa.gov.lv/lv}} | footnotes = Darba sākums (valsts aģentūra): 2004. gada 1. februāris<ref name="LIAA2024" /> }} '''Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra''' ('''LIAA''') ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.<ref name="MK857" /> Saskaņā ar nolikumu LIAA darbība aptver ārvalstu investīciju piesaisti, eksporta veicināšanu, inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kā arī Tūrisma likumā noteikto funkciju īstenošanu.<ref name="MK857" /> == Vēsture == 1993. gada 7. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidota Latvijas attīstības aģentūra.<ref name="MK1993" /> Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu valsts aģentūra LIAA tika izveidota, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības aģentūra", un darbu sāka 2004. gada 1. februārī.<ref name="LIAA2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/media/14315/download?attachment=|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2024. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada 1. janvāra LIAA darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums".<ref name="MK857" /> 2021. gadā Latvijas Institūtu pievienoja LIAA.<ref name="LSM2021LI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2021-latvijas-institutu-pievienos-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturai.a389353/|title=Latvijas Institūtu pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2021-01-21|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> == Darbība == === Darbības rezultāti === LIAA ziņoja, ka 2024. gadā ar aģentūras līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedza 655,4 miljonus euro, bet plānoto darba vietu skaits bija 2023.<ref name="LIAAInv2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/liaa-sogad-investicijas-piesaistiti-655-miljoni-eiro|title=LIAA: Šogad investīcijās piesaistīti 655 miljoni eiro|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|date=2024-12-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> LIAA īsteno eksporta veicināšanas, ārvalstu investīciju piesaistes, uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta pasākumus, administrē Eiropas Savienības fondu aktivitātes, īsteno Tūrisma likumā noteiktās funkcijas un veicina Latvijas starptautisko tēlu.<ref name="LIAA2024" /><ref name="MK857" /> ==== Funkcijas ==== Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu LIAA galvenās funkcijas ietver:<ref name="LIAA2024" /> * eksporta veicināšanu; * ārvalstu investīciju piesaisti; * uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu; * ES fondu aktivitāšu administrēšanu; * tūrisma politikas īstenošanu; * Latvijas starptautiskā tēla veicināšanu. Detalizētāks funkciju un uzdevumu uzskaitījums noteikts LIAA nolikumā.<ref name="MK857" /> === Investīciju piesaiste === Viens no LIAA darbības apakšvirzieniem ir finansējuma piesaiste no ārvalstu investoriem Latvijas investīciju projektiem to turpmākai attīstībai. Šādi investīciju projekti ir Latvijā strādājošas komercsabiedrības, jaunu komercsabiedrību dibināšanas ieceres, kā arī valsts un pašvaldību projekti. Prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un [[mašīnbūve]], transports un loģistika, [[informācijas tehnoloģijas]], dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. LIAA atbalsta ārvalstu investīciju piesaistīšanu arī tādiem ražošanas projektiem, kas ir ārpus minētajām prioritārajām nozarēm. === Ārējā tirdzniecības veicināšana === LIAA organizē šādus pasākumus uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai: ==== Tirdzniecības misijas ==== LIAA organizē uzņēmēju vizītes uz ārvalstīm, kuru ietvaros tiek rīkoti biznesa forumi, semināri, uzņēmēju apaļā galda tikšanās, kontaktbiržas, izstāžu apmeklējumi individuālas tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī neformāli pasākumi. ==== Eksporta semināri ==== LIAA organizē eksporta seminārus, kuros tiek aplūkoti būtiskākie eksporta elementi, sniegta informācija par jaunumiem un tendencēm ārējos tirgos, kā arī Eiropas Savienības vienotajā tirgū. ==== Kontaktbiržas ==== LIAA rīko iepriekš noorganizētas divpusējas uzņēmēju tikšanās starp divu vai vairāku valstu uzņēmumiem, gan kā vienu no pasākumiem tirdzniecības misiju, izstāžu vai citu pasākumu laikā, gan kā atsevišķu pasākumu. ==== Individuālās vizītes ==== LIAA līdzdarbojas uzņēmumu individuālo vizīšu pie potenciālajiem partneriem ārvalstīs organizēšanā, galvenokārt tajās valstīs, kurās atrodas LIAA pārstāvniecība vai Latvijas Republikas vēstniecība. === Tūrisms === 2016. gadā, stājoties spēkā grozījumiem Tūrisma likumā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tika pievienota LIAA, un ar 2016. gada 1. februāri LIAA izveidots Tūrisma departaments, kas pārņēma TAVA saistības un nodrošina to izpildi.<ref name="LIAA2016TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/liaa_publiskais_parskats_2016.pdf|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2016. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref><ref name="LSM2015TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valdiba-atbalsta-turisma-attistibas-agenturas-pievienosanu-liaa.a152138/|title=Valdība atbalsta Tūrisma attīstības aģentūras pievienošanu LIAA|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2015-10-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> === Biznesa inkubatori === LIAA biznesa inkubatori sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai fiziskām personām un jaundibinātiem komersantiem. Eiropas Savienības un Latvijas valsts kopīgi veidots projekts tiek īstenots kopš 2016. gada. Visā Latvijā darbojas [https://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa-inkubatori/par-projektu 11 reģionālie biznesa inkubatori un 9 atbalsta vienības], kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā, kurš specializēts sniegt atbalstu radošo industriju uzņēmumiem. === Tehnoloģiju pārneses programma === Programmas aktivitātes ir vērstas uz zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializāciju un pētījumu rezultātu pārvēršanu veiksmīgā uzņēmējdarbībā. === Inovāciju motivācijas programma === Inovāciju motivācijas programmas mērķis ir informēt un iedrošināt sabiedrību uzsākt inovatīvu [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], kā veicināšanas mehānismu izmantojot arī godalgu piešķiršanu. Tāpat paredzēts, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar [[Tehnoloģiju inovācija|inovācijām]] un to potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrību un uzņēmējus pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, kā arī paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un motivēt komercdarbības uzsākšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās specializācijas prioritātēs vai jomās. === LIAA struktūrvienība Eiropas Biznesa atbalsta tīkls === 2008. gada 29. februārī kā viena no LIAA struktūrvienībām savu darbību Latvijā uzsāka [[Eiropas Biznesa atbalsta tīkls]]. == Finansējums, personāls un reorganizācija == === Finansējums === LIAA valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2024. gada 12 mēnešos pēc naudas plūsmas uzskaites bija 36,2 milj. euro. Pamatfunkciju īstenošanas izdevumi bija 17,1 milj. euro (47,3% no kopējiem izdevumiem), bet ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana bija 19,1 milj. euro (52,7% no kopējiem izdevumiem).<ref name="LIAA2024" /> Publiskajā pārskatā norādīti šādi finanšu rādītāji (euro):<ref name="LIAA2024" /> {| class="wikitable" ! Rādītājs ! 2023 (faktiskā izpilde) ! 2024 (apstiprināts likumā) ! 2024 (faktiskā izpilde) |- | Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) | 71 505 245 | 49 021 684 | 47 034 632 |- | dotācijas | 65 840 686 | 44 184 031 | 44 184 031 |- | maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi | 474 840 | 3 180 153 | 2 603 342 |- | ārvalstu finanšu palīdzība | 5 239 719 | 1 657 500 | 247 259 |- | Izdevumi (kopā) | 66 195 874 | 49 021 684 | 36 237 420 |- | uzturēšanas izdevumi (kopā) | 65 984 340 | 48 594 330 | 35 951 455 |- | izdevumi kapitālieguldījumiem | 211 534 | 427 354 | 285 965 |} === Personāls === LIAA 2024. gada beigās faktiskais amata vietu skaits bija 291, bet vidējais nodarbināto skaits bija 255 darbinieki.<ref name="LIAA2024" /> === Organizatoriskās izmaiņas === Saskaņā ar 2024. gada publisko pārskatu 2024. gadā turpinājās LIAA reorganizācijas process ar mērķi nodrošināt efektīvāku investoru un eksportējošo uzņēmēju apkalpošanu. Reorganizācijas rezultātā ar 2024. gada 16. decembri tika izveidota jauna organizatoriskā struktūra, samazinot amata vietas par 35 un optimizējot departamentu skaitu. Publiskajā pārskatā norādīts, ka kopējais personāls tika samazināts par 15%, bet atbalsta personāla skaits par aptuveni 40%.<ref name="LIAA2024" /> == Nozīmīgākie LIAA rīkotie pasākumi == * Eksporta un inovācijas balva * [https://idejukauss.lv/ Ideju kauss] * Latvijas Tūrisma forums * Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums == Ārējās saites == * [https://www.liaa.gov.lv/lv Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] * [https://www.een.lv/ Enterprise Europe Network Latvijā] == Skandāli == === ''IShowSpeed'' === 2025. gada vasarā Latvijā izcēlās sabiedrības un politikas diskusijas par amerikāņu [[YouTube]] satura veidotāja ''[[IShowSpeed]]'' (īstajā vārdā Darens Vatkinss jaunākais), influencera vizīti Baltijas valstīs. Vizītes laikā, kuru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apzīmēja kā spontānu un no viņu puses neorganizētu, katra Baltijas valsts sedza 30 000 eiro izmaksas ar mērķi izmantot influencera plašo auditoriju reģiona popularizēšanai. Pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās baumas par ''IShowSpeed'' iespējamu vizīti [[Krievija|Krievijā]], ekonomikas ministrs [[Viktors Valainis]] (ZZS) paziņoja, ka Latvija viņam samaksu neveiks, ja viņš apmeklēs [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|agresorvalsti]], uzsverot arī, ka minētie 30 000 eiro Latvijā vēl nav izmaksāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120080825/valainis-ja-ishowspeed-dosies-uz-krieviju-latvija-vinam-nemaksas-30-000-eiro|title=Valainis: ja "IShowSpeed" dosies uz Krieviju, Latvija viņam nemaksās 30 000 eiro|website=www.delfi.lv|access-date=2025-07-22|language=lv}}</ref> == Ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības == LIAA uztur pārstāvniecības ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/parstavniecibas-arvalstis|title=Pārstāvniecības ārvalstīs|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> Saskaņā ar LIAA nolikumu aģentūra pēc saskaņošanas ar ekonomikas ministru ir tiesīga veidot pārstāvniecības ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * Amerikas Savienotās Valstis * Amerikas Savienotās Valstis (Bostonā) * Dānija * Francija * Japāna * Kanāda * Lielbritānija * Nīderlande * Norvēģija * Ukraina * Vācija * Zviedrija * Austrālija * Izraēla == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabinets]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] a4s4gbmodzcafpgjbh8yspss7tm3xdr 0 88407 4470883 4467667 2026-05-20T09:45:21Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470883 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Juris Maklakovs | vārds_orig = | attēls = Juris Maklakovs.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Juris Maklakovs 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ņukšu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:16.LVAF-MG.svg|18px]] [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1985—2010 | valsts = {{USSR}}<br />{{LAT}} | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = Kaļiņingradas Vidējā kara aviācijas tehniķu skola<br />Žukovska Gaisa spēku kara inženieru akadēmija<br />ASV Armijas kara koledža | apbalvojumi = [[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|70px]] [[Viestura ordenis]] u.c. | cits_darbs = }} }} '''Juris Maklakovs''' (dzimis {{dat|1964|10|27|}}) ir bijušais [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandieris. == Biogrāfija == Dzimis [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] [[Ņukšu pagasts|Ņukšu pagastā]]. 1982. gadā iestājies [[Karaļauči|Kaļiņingradas]] vidējā kara [[aviācija]]s tehniķu skolā, kuru pabeidza 1985. gadā, iegūstot radiotehniķa izglītību. Pēc tam bija radiotehnisko iekārtu apkalpes tehniķis, bet no 1987. gada radiotehnisko iekārtu apkalpes grupas priekšnieks. No 1988. līdz 1992. gadam studēja [[Nikolajs Žukovskis|Žukovska]] gaisa spēku kara inženieru akadēmijā [[Maskava|Maskavā]], kur ieguva radioinženiera izglītību. Līdz ar [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Nacionālās aizsardzības akadēmijas]] izveidi kļuva par tās Skaitļošanas centra vadošo inženieri programmētāju (1993). Tajā pašā gadā kļuva par Ieroču veidu kaujas pielietošanas un Inženierzinātņu katedras pasniedzēju. No 1995. gada bija [[Inženierija|Inženierzinātņu]] katedras vadītājs. No 1997. līdz 2001. gadam Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektoru mācību darbā. 2001. gadā kļuva par Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru (vadītāju). 2004. gadā pabeidzis ASV Armijas kara koledžu. No 2004. līdz 2006. gadam bija [[Latvijas Gaisa spēki|Latvijas Gaisa spēku]] komandieris. No 2006. gada bija [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālie bruņotie spēku]] komandieris. 2008. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 2010. gadā, kad par jaunu armijas komandieri iecēla [[Raimonds Graube|Raimondu Graubi]], nolēmis neturpināt dienestu NBS. 2010. gada jūlijā atvaļināts no dienesta. Apbalvots ar Viestura ordeni, Valsts prezidenta pateicību, Aizsardzības ministra apbalvojumu "Atzinības goda zīme", Aizsardzības ministra goda zīmi "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā, Aizsardzības ministra apbalvojumu "Krūšu nozīme" un citiem apbalvojumiem un goda zīmēm. No 2011. gada janvāra līdz 2015. gadam bija Latvijas vēstnieks [[Kazahstāna|Kazahstānā]].<ref>http://www.mfa.gov.lv/lv/kazakhstan/vestnieciba/vestnieks/{{Novecojusi saite}}</ref> No 2015. gada līdz 2019. gadam bija Latvijas vēstnieks [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/azerbaijan/vestnieciba/vestniecibas-darbinieki |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|10|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161228033317/http://www.mfa.gov.lv/azerbaijan/vestnieciba/vestniecibas-darbinieki |archivedate={{dat|2016|12|28||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/novadnieki/amatnieki/maklakovs-juris/ Maklakova biogrāfija] * [http://www.nato.int/cps/en/SID-63575E44-62EC9DC1/natolive/who_is_who_50340.htm NATO biogrāfija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20160305020650/http://www.prcentrs.lv/lv/lasit/pr/nbs-komandierim-pieskirta-generalmajora-dienesta-pakape NBS komandierim piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe] {{militārpersona-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gaidis Andrejs Zeibots]] | virsraksts = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandieris | periods = 2006. gada 6. jūlijs — 2010. gada 6. jūlijs | pēc = [[Raimonds Graube]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maklakovs, Juris}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Profesora Žukovska Maskavas gaisa spēku inženieru akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Kazahstānā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Azerbaidžānā]] 98c3701pckwbdb4n8k4g7sojkw1bptk 0 89361 4470876 4467663 2026-05-20T09:33:47Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470876 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kārlis Krēsliņš | vārds_orģ = | attēls = Saeimas svinīgā sēde cut (30942302992).jpg | mazs_att = | apraksts = Kārlis Krēsliņš 2016. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 =* [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 =* [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|4|10|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 =* [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1945|4|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Annas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] <small>(1966-)</small><br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(?—2011)</small> | dinastija = | tēvs = Antons Krēsliņš | māte = Zelma Krēsliņa | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[karavīrs]], aviācijas [[inženieris]], [[zinātnieks]], [[politiķis]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = '''Pers. saite ''' http://www.kreslins.lv {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:CCCP air-force Rank polkovnik infobox.svg|60px|Pulkvedis]] [[pulkvedis]] →<br />[[Attēls:LV Brigades generalis gaisa speki.jpg|60px|Brigādes ģenerālis]] [[Brigādes ģenerālis|rezerves brigādes ģenerālis]] | dienesta_laiks = {{USSR}} 1963—1991 (29 gadi) →<br />[[Attēls:Flag of Latvia.svg|23px]] 1991—2005 (15 gadi) | valsts = {{USSR}} → {{LAT}} | struktūra = [[Attēls:Red Army flag (Fictitious).svg|border|20px]] [[Padomju armija]]→<br />[[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg|border|20px]] [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = [[Attēls:Flag of the Soviet Air Force.svg|border|20px]] [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Gaisa spēki]] →<br />[[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|23px]] [[Latvijas Gaisa spēki]] | komandēja = NBS štābs, [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] | kaujas = | izglītība = * [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|Annas pamatskola]] * [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola]] * Profesora Žukovska Maskavas gaisa spēku inženieru akadēmija * [[Maskavas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = [[Attēls: LVA Order of Viesturs (swords).png|55px|link=Viestura ordenis]] [[Viestura ordenis]] (II šķira)<br />skatīt [[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)#Apbalvojumi|apbalvojumu sarakstu]] | cits_darbs = Dr.habil.sc.ing., [[profesors]] }} }} '''Kārlis Krēsliņš''' (dzimis {{dat|1945|4|13}} [[Annas pagasts|Annas pagastā]]) ir [[latvieši|latviešu]] militārpersona un politiķis, bijušais [[Padomju armija]]s, [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Latvijas Aizsardzības spēku]] un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] virsnieks, militārais zinātnieks, rezerves [[brigādes ģenerālis]]. Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks (2000—2004), [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Nacionālās aizsardzības akadēmijas]] rektors (2004—2005). Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta. == Dzīvesgājums == Dzimis 1945. gada 13. aprīlī [[Annas pagasts|Annas pagasta]] „Trisenieku” mājās Antons Krēsliņa un viņa sievas Zelmas, dzimušas Stalažas, ģimenē. 1949. gadā 25. martā ģimeni [[1949. gada marta deportācijas|deportēja]] uz Amūras apgabala [[Tigda]]s rajonu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. 1956. gada februārī ģimene atgriezās dzimtenē un apmetās uz dzīvi [[Gulbene|Gulbenē]]. Mācījās Annas pamatskolā, tad Alūksnes 1. vidusskolā (1959—1963), līdztekus trenējās [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]] Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpināja mācības [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skolā]] (1963—1966), ieguva [[leitnants|jaunākā leitnanta]] dienesta pakāpi un tika nosūtīts dienēt uz [[Padomju armija]]s stratēģiskās izlūkošanas pulku [[Vologda]]s apgabala Fedotovo. No 1966. līdz 1970. gadam bija PSRS Ziemeļu kara flotes Aviācijas pulka radiotehnisko iekārtu ekspluatācijas virsnieks. 1968. gada janvārī K. Krēsliņš apprecējās (laulībā dzimuši 4 bērni). No 1970. gada studēja [[Profesora Žukovska Maskavas Gaisa spēku inženieru akadēmija|Profesora Žukovska Maskavas Gaisa spēku inženieru akadēmijā]] (1970—1974), kuru absolvēja ar zelta medaļu un turpināja studijas Radiotehniskās fakultātes aspirantūrā (1974—1977). Pēc tehnisko zinātņu kandidāta grāda aizstāvēšanas turpināja darbu akadēmijā pasniedzēja amatā, līdztekus studēja [[Maskavas Universitāte]]s Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas vakara nodaļā (1977—1980). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[profesors]] K. Krēsliņš demobilizējās no PSRS bruņotajiem spēkiem [[pulkvedis|pulkveža]] pakāpē un atgriezās Latvijā. 1992. gada februārī iestājās dienestā [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Latvijas Aizsardzības spēkos]], uzsākot darbu pie [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Nacionālās aizsardzības akadēmijas]] (NAA) izveides. Ar NAA priekšnieka 1992. gada 1. jūlija pavēli Nr. 41 pieņemts darbā NAA par akadēmijas priekšnieka vietnieku zinātniskajā darbā — zinātņu centra (NAA ZC) vadītāju. 1992. gada augustā (21. augusta pavēle Nr. 156) iecelts par NAA priekšnieka vietnieku mācību un zinātnes darbā un vienlaikus arī par ZC vadītāju. Savā darbā izstrādāja Latvijas Militārās apmācības koncepciju u.c. NBS veidojošus dokumentus, daudz reglamentējošo dokumentu NAA, arī akadēmijas Satversmes projektu. Daudz publicējās žurnālos "Militārais Apskats" un "Kadets", kā arī avīzē "Tēvijas Sargs" u.c. 1993. gadā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Fizikālās enerģētikas institūtā viņš aizstāvēja habilitētā inženierzinātņu doktora disertāciju (''Dr. habil. sc. ing.'') un tajā pašā gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pabeidza Džordža Maršala centra koledžas Starptautiskās sadarbības un drošības studiju kursus. 1997. gada 15. augustā pulkvedi K. Krēsliņu iecēla par NBS štāba priekšnieka vietnieku, paralēli pildot Aizsardzības zinātņu centra vadītāja pienākumus, tad bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas un politikas (J-5) departamenta vadītājs (1999—2000). 2000. gada rudenī pulkvedi K. Krēsliņu iecēla par Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku. 2001. gadā viņš pabeidza [[NATO]] Aizsardzības koledžas Ģenerāļu un admirāļu kursus. 2003. gada 13. augustā K. Krēsliņam piešķīra [[Brigādes ģenerālis|brigādes ģenerāļa]] dienesta pakāpi. 2004. gada 22. janvārī K. Krēsliņu atbrīvoja no NBS štāba priekšnieka amata un iecēla NAA rektora amatā. 2005. gada 12. aprīlī sakarā maksimālā vecuma aktīvajam dienestam sasniegšanu K. Krēsliņu atbrīvoja no NBS NAA rektora amata. No 2006. gada viņš bija Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (''NATO National Advisory Group — NAG'') un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas (''NATO CD&E WG'') dalībnieks, kā arī darbojies Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā (''CAPTECH'') GEM4 (''Guidance&Control'') un ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis. == Politiskā darbība == Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs no 1966. gada.<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> Pēc militārās karjeras beigām K. Krēsliņš pievērsies politiskajai darbībai. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. To pašu politisko spēku pārstāvot, 2010. gadā netika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts arī 10. Saeimā]]. Kā biedrības "[[Demokrātiskie patrioti]]" pārstāvis kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta un tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 2012. gada maijā izslēgts no biedrības "Demokrātiskie patrioti".<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/par-interviju-sniegsanu-krievu-valoda-demokratiskie-patrioti-izsledz-no-savam-rindam-kreslinu-13945818 Par interviju sniegšanu krievu valodā Demokrātiskie patrioti izslēdz no savām rindām Krēsliņu] Diena.lv</ref> Pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka K. Krēsliņa dēls ir aizturēts ar lielu daudzumu [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] automašīnā, deputāts {{dat|2014|3|27||bez}} paziņoja par mandāta nolikšanu<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/na-deputats-kreslins-pec-dela-piekersanas-ar-spaisu-noliek-mandatu-plkst-2055.d?id=44343877 NA deputāts Krēsliņš pēc dēla pieķeršanas ar 'spaisu' noliek mandātu], Delfi.lv</ref> un aprīlī izstājās no Saeimas sastāva. 2014. gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. No [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta K. Krēsliņš kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. == Sabiedriskā darbība == K. Krēsliņš ir Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents, Latvijas Aizsardzības spēku apvienības goda prezidents, Latvijas Ģenerāļu kluba valdes loceklis, Latvijas rezerves virsnieku asociācijas loceklis. == Apbalvojumi == * NBS štāba priekšnieka Goda raksts, * NBS komandiera Goda raksts, * Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstus, * Aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīme, * Starptautiskās militārās padomes Atšķirības zīme, * Rezerves virsnieku asociācijas 3. pakāpes Atzinības krusts, * NAA Goda zīmi "Atzinības zīme", * Gaisa spēku komandiera 2. pakāpes Goda zīme "Par nopelniem", * Jūras spēku komandiera 1. pakāpes Goda zīme "Par nopelniem", * NBS komandiera Goda zīme "Par centību militārajā dienestā", * NBS komandiera 1. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", * Aizsardzības ministra apbalvojums Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā", * 2. šķiras [[Viestura ordenis]]. == Publikācijas un grāmatas == Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību "Militārais Apskats" redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs. * Krēsliņš K. Latvijas Republikas militārā stratēģija. // Militārais Apskats. — Nr.1 (2006), 7.—16. lpp. ISSN 1407-1746 * Krēsliņš K. Nacionālo bruņoto spēku vieta Latvijas drošības sistēmā. // Tēvijas Sargs. — Nr.8 (2006, augusts). ISSN 1407 — 5040 * Krēsliņš K. Kolektīvā drošība un aizsardzība NATO. // Militārais Apskats — Nr.1 (2004), 3.—14. lpp.; Nr.2 (2004), 3.—12. lpp. * Krēsliņš K. Militārā izglītība un zinātne. // Tēvijas Sargs. — Nr.9 (2005, sept.), 8.—9. lpp. * Krēsliņš K. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un personāla komplektēšanas stratēģijas izstrāde. // Militārais Apskats. — Nr.1 (2007), 42.—47. lpp. * Krēsliņš K. Personālsastāva komplektējuma uzlabošana Nacionālajos bruņotajos spēkos. // Militārais Apskats. — Nr.3 (2007), 51.—59. lpp. * Krēsliņš K. Kompleksā nākotne. // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 2.—10. lpp. * Krēsliņš K. Konflikts Gruzijā: kas ir labi, un kas ir slikti? // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 11.—16. lpp. * Krēsliņš K. Kā plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību? // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 17.—20. lpp. * Krēsliņš K. Baltijas militārā alianse: par un pret. // Militārais Apskats. — Nr.1 (1997), 19.—23. lpp. * Krēsliņš K., Skrastiņš I. Latvijas NBS apbruņojuma ilglaicīgās programmas izstrāde. // Militārais Apskats, 1996., Nr.2 (104)., 34.—45. lpp. * Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 1. daļa — NAA AZC: Rīga, 1996. 193 lpp. * Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 2. daļa — NAA AZC: Rīga, 1997. 161 lpp. * Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 3. daļa — NAA AZC: Rīga, 1998. 269 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39133530321 Kārlis Krēsliņš — deputāta kandidāta CV (Zaļo un Zemnieku savienība)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526070126/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39133530321 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [http://www.cvk.lv/pv09/sar/pv2009.PASV2009.kandidnr=39133530321 2009. gada 6. jūnija Rīgas Domes vēlēšanas — kandidāta kartīte CVK]{{Novecojusi saite}} * [http://skatiens.lv/profils/karlis_kreslins Kārlis Krēsliņš — CV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304105449/http://skatiens.lv/profils/karlis_kreslins |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.ltn.lv/~datorkat/users/kreslins_karlis/ Kārlis Krēsliņš — īss apraksts]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20070225084801/http://www.studentnet.lv/naa/aktualitates/article.php?id=26462 Notiek Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora maiņa 2005-04-12] * [http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/nedela/article.php?id=126306 NATO noslēpumi apgriež karjeras kāpnes — Nedēļa (LNT) 21. augusts (2005)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051115165746/http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/nedela/article.php?id=126306 |date={{dat|2005|11|15||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090727130711/http://www.studentnet.lv/naa/aktualitates/article.php?id=27629 No amata atbrīvots NBS Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors 2005-05-16] * [http://www.aluksniesiem.lv/portals/sarunaspardzivi/raksts.html?xml_id=1996 Līga Vīksna. Rada piemērus ar saviem darbiem.]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20071016164209/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2191 Valsts prezidentes uzruna svinīgajā virsnieku zobenu pasniegšanas ceremonijā brigādes ģenerāļiem Kārlim Krēsliņam un Valdim Matīsam 2003. gada 2. septembrī, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē.] {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krēsliņš, Karlis}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākās inženieru skolas absolventi]] [[Kategorija:Profesora Žukovska Maskavas gaisa spēku inženieru akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas virsnieki]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] hslutux1sled2959p1i6xuuwtyk1qxj 0 90245 4470461 4159915 2026-05-19T16:01:34Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470461 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ugedejs | vārds_orģ = ''Өгөөдэй хаан'' | attēls = YuanEmperorAlbumOgedeiPortrait.jpg | amats = Mongoļu kagans | term_sākums = 1229. gads | term_beigas = 1241. gads | priekštecis = [[Čingishans]] | pēctecis = [[Gujugs]] | dzim_dati = ap [[1186. gads|1186]]. gadu | dzim_vieta = | mir_dati = {{dat|1241}} | mir_vieta = [[Mongolija]] | partija = | dzīvesb = [[Turegene]] | bērni = [[Gujugs]], [[Kaidu]], [[Kadans]] | alma_mater = | paraksts = | dinastija = [[Bordžiginu dinastija]] }} '''Ugedejs''' ({{val|mn|Өгэдэй}}; dzimis ap [[1186. gads|1186]]. gadu, miris {{dat|1241}}) bija [[Čingishans|Čingishana]] trešais dēls un pēc Čingishana otrais [[mongoļi|mongoļu]] lielhans vai [[kagans]]. Ugedeja laikā [[Mongoļu impērija]] sasniedza savas varenības virsotni. == Dzīvesgājums == Jau jaunības dienās piedalījās tēva militārajās kampaņās. Pēc tam, kad 1206. gadā Čingishans deklarēja sevi par kaganu, Ugedejs piedalījās Čingishana cīņās pret [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]] un [[Horezma|Horezmu]]. Čingishans mira 1227. gadā, bet ilgi pirms tam Ugedeju bija pasludinājis par savu mantinieku un 1229. gadā [[kurultajs]] to apstiprināja. Ugedeja vadībā mongoļi iekaroja [[Senā Persija|Persiju]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Alānija (teritorija)|Alāniju]] un [[Koreja|Koreju]]. [[Subutajs|Subutaja]] vadībā tika sagrauta [[Volgas Bulgārija]] un [[Kijivas Krievzeme]]. Mongoļi iebruka arī Centrāleiropā, 1241. gadā sakaudami apvienotos [[Polija|poļu]], [[Čehija|čehu]], [[vācu ordenis|teitoņu]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] spēkus [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]], bet [[Muhi kauja|Muhi kaujā]] — [[Ungārija|ungārus]]. Tika plānots turpināt iebrukumu Eiropā, tomēr 1241. gadā Ugedejs pēkšņi mira un mongoļi atkāpās, lai ievēlētu jaunu kaganu. Ugedejs formalizēja valsts pārvaldi un tajā bija cilvēki no visām galvenajām mongoļu valsts reliģijām — [[kristietība]]s, [[islāms|islāma]] un [[konfūcisms|konfūcisma]], kaut arī pati valsts darbojās pēc [[jasa (kodeks)|jasas]] principiem. Ugedejs izveidoja mongoļu impērijas galvaspilsētu — [[Karakoruma|Karakorumu]]. Ugedejs par savu pēcteci izvēlējās mazdēlu Širemumu, tomēr pēc tam, kad četrus gadus kā reģente bija valdījusi Ugedeja sieva [[Turegene]], par nākamo mongoļu kaganu kļuva Ugedeja dēls [[Gujugs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bordžiginu dinastija]] [[Kategorija:1186. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1241. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mongoļu kagani]] 9a29ceffxi6sgm5b53xjllzartm3bz3 0 91023 4470795 4153009 2026-05-20T05:51:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470795 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Ursus arctos syriacus.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Ursidae | dzimta_lv =Lāču dzimta | ģints =Ursus | ģints_lv =Lāči | suga =Ursus arctos | suga_lv =Brūnais lācis | pasuga =Ursus arctos syriacus | pasuga_lv = Sīrijas brūnais lācis | binomial =Ursus arctos syriacus <br /><small>([[Hemprich]] & [[Christian Gottfried Ehrenberg|Ehrenberg]], 1828)</small> | izplatība = [[Attēls:Ursus arctos syriacus.png|center||250px]] | kategorijas =nē }} '''Sīrijas brūnais lācis''' (''Ursus arctos syriacus'') ir [[Lāču dzimta|lāču dzimtas]] (''Ursidae'') viena no [[brūnais lācis|brūno lāču]] (''Ursus arctos'') pasugām. Sīrijas brūnais lācis apdzīvo plašas teritorijas [[Āzija]]s rietumos, bet tā [[populācija]] ir ļoti sadrumstalota un izzūdoša. Vēsturiski Sīrijas brūnais lācis ir apdzīvojis [[Turcija|Turciju]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Libāna|Libānu]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Irāka|Irāku]], [[Irāna|Irānu]], daļēji [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna]]s ziemeļrietumus. Mūsdienās pastāv arī uzskats, ka savvaļā vairs nav sastopams neviens Sīrijas brūnais lācis, un tie ir saglabājušies tikai [[zoodārzs|zoodārzos]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jerusalemshots.com/Jerusalem_en124-2651.html |title=Jerusalem Photo Portal :: Syrian Brown Bear<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080830073632/http://jerusalemshots.com/Jerusalem_en124-2651.html }}</ref>. == Izskats un ieradumi == Sīrijas brūnais lācis ir mazākais no brūnajiem lāčiem. Tā kažoks ir tumšāk vai gaišāk pelēkbrūns, sidrabains. Matojums ir garš, biezs un uz skausta tam reizēm ir tumšāku spalvu kušķis, reizēm tumšās spalvas ir arī uz galvvidus. [[Nagi]] ir gaiši, taisni un gari. Gaišākie lāči dzīvo augstāk [[kalns|kalnos]], tumšākie ielejās<ref>[http://www.russianbearhunt.com/ Brown Bear Hunting in Russia<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>. Kā visiem lāčiem tam ir īsa [[aste]] un mazas, apaļas [[ausis]]. Tie ir visēdāji, un ēd visu, ko var atrast, ieskaitot [[augi|augus]], [[augļi|augļus]], [[kukaiņi|kukaiņus]] un [[gaļa|gaļu]]. == Skatīt arī == * [[Vojteks (lācis)]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080924074758/http://outdoors.webshots.com/photo/2863699280046091027phEAbS Sīrijas brūnā lāča foto] * [http://latimesblogs.latimes.com/unleashed/2009/02/syrian-brown-be.html Sīrijas brūnais lācis izbauda ziemas priekus] {{commons|Ursus arctos syriacus|Sīrijas brūnais lācis}} [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu fauna]] filx4idf6kma6gqpo55jo888s7s4oz4 0 101755 4470821 4421576 2026-05-20T07:23:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470821 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tele2'' | native_name = | logo = Tele2_logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = akciju sabiedrība | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1993. gads | founder = [[Jans Stenbeks]] | defunct = | location_city = [[Stokholma]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) - Tele2 AB grupas izpilddirektors un prezidents<br/>Arnis Priedītis - Tele2 valdes priekšsēdētājs Latvijā | industry = [[telesakari]] | products = mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi, apdrošināšana | services = | revenue = 179,9 milj. eiro apgrozījums Latvijā (2024)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/tele2-apgrozijums-pieaudzis-par-2-4|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = 79,3 milj. eiro EBITDA Latvijā (2024)<ref name=":0" /> | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = Latvijā uzņēmumā strādā 340 darbinieki | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.tele2.com Tele2.com], [https://www.tele2.lv Tele2.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Tele2 AB''''' ir Zviedrijas [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums, kura uzņēmumi darbojas Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. == Vēsture == [[Attēls:Tele2 Map 2.0.svg|thumb|200px|Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas ''Tele2'', sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis]] ''Tele2'' 1993. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums ''Kinnevik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.com/about/our-history/|title=Our history - Tele2|website=www.tele2.com|access-date=2025-07-15|language=en}}</ref> Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar ''Kinnevik'' piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem. Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |title=Tele2 vēsture |access-date={{dat|2009|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726120351/http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |archivedate={{dat|2009|07|26||bez}} }}</ref> Vēlāk ''Tele2'' pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. 2014. gada jūnijā paziņots, ka ''Tele2'' [[Norvēģija]]s biznesu iegādāsies ''[[TeliaSonera]]''. ''Tele2'' pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.<ref name="eksports.lv 2014.07.15" /> 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2018. gada 10. janvārī paziņots, ka ''Tele2'' Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru ''[[Com Hem]]''.<ref name="db 2018.01" /> 2024. gadā par ''Tele2'' lielāko akcionāru kļuva Francijas telekomunikāciju uzņēmums ''Iliad'', nopērkot ''Kinnevik'' akcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/markets/deals/frances-iliad-take-13-bln-stake-swedens-tele2-2024-02-26/|title=France's Iliad to take $1.3 bln stake in Sweden's Tele2|work=Reuters|access-date=2025-06-27|date=2024-02-26|last=Rasmussen|first=Louise|language=en}}</ref> == ''Tele2'' Latvijā == 1995. gada 15. novembrī nodibināts uzņēmums SIA ''Baltel''. 1997. gada 8. aprīlī SIA ''Baltel'' pārdēvēja par SIA ''Baltkom GSM''.<ref name="Lursoft" /> 2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas ''Netcom AB'' meitas uzņēmums ''Tele2 AB'' par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA ''Baltkom GSM'' 100 % kapitāldaļas. Līdz tam ''Baltkom GSM'' īpašnieki bija Latvijas uzņēmums ''Alīna'' (''Baltkom GSM'' prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi ''Metromedia International Inc.'' un ''Western Wireless Int.Corp.''<ref name="tvnet 2000.10.04" /> 2001. gada 9. martā SIA ''Baltkom GSM'' pārdēvēja par SIA ''Tele2''.<ref name="Lursoft" /> 2004. gadā ''Tele2'' sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences iegādātas 2002. gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5826560/tele2-atrums-4g-tikla-sasniedz-115-megabitus-sekunde|title=«Tele2» ātrums 4G tīklā sasniedz 115 megabitus sekundē|website=Apollo.lv|access-date=2021-10-05|date=2013-04-26|language=lv}}</ref> 2018. gada 11. septembrī [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja ''Tele2'' ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro. 2018. gada decembrī ''Tele2'' uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā ([[Valkas novads|Valkas novada]] [[Lugaži|Lugažos]]). 2019. gada vasarā ''Tele2'' kā pirmais operators Latvijā iedarbināja [[5G]] tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/mobilo-sakaru-operators-_tele2_-pirmais-riga-iedarbina-5g-tehnologiju-14223346|title=Mobilo sakaru operators Tele2 pirmais Rīgā iedarbina 5G tehnoloģiju|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2019. gada 17. septembrī ar ''[[Bite Latvija]]'' nodibināts kopuzņēmums SIA ''Centuria'', lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu 5G tīklu.<ref name="delfi 2019.09.23" /> Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.<ref name="db 2021.12.16" /> 2020. gada 24. februārī nodibināts SIA ''Tele2'' meitas uzņēmums SIA ''Baltic Shared Services Center'', kas sniedz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu ''Tele2'' mobilo sakaru operatoriem. 2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka ''Tele2'' jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidrots-kuram-latvija-ir-atrakais-mobilais-internets|title=Noskaidrots, kuram Latvijā ir ātrākais mobilais internets|website=LA.LV|access-date=2021-10-05|language=lv}}</ref> ''Tele2'' bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu "Lieto internetu atbildīgi!", vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_tele2_-turpmak-savam-reklamam-liks-klat-bridinajumu-14218055|title=Tele2 turpmāk savām reklāmām liks klāt brīdinājumu|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās ''Tele2'' par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu 5G tīkla izvēršanu.<ref name="db 2021.12.22" /> 2024. gadā ''Tele2'' bija lielākais Latvijas mobilo sakaru operators pēc aktīvo SIM karšu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7975679/noskaidrots-lielakais-mobilo-sakaru-operators-latvija|title=TVNET: Noskaidrots lielākais mobilo sakaru operators Latvijā}}</ref> Tele2 nodrošina plašāko 5G tīkla pārklājumu Latvijā, sasniedzot gandrīz 90% Latvijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/01/27/tele2-noskaidrojis-kur-dzivo-aktivakie-5g-tehnologiju-lietotaji-latvija/|title=Tele2 noskaidrojis, kur dzīvo aktīvākie 5G tehnoloģiju lietotāji Latvijā|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-01-27|language=en-US}}</ref> 2025. gada marta sākumā ''Tele2'' pilnībā pabeidza pāreju uz modernākajām tīkla tehnoloģijām, atslēdzot pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā. Līdz ar to ''Tele2'' kļuva par pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kas balss zvaniem pamatā sāka izmantot tikai 4G un 5G tīklu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/03/04/tele2-sonakt-pilniba-izslegs-novecojuso-3g-tehnologiju/|title=“Tele2” šonakt pilnībā izslēgs novecojušo 3G tehnoloģiju|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-03-04|language=en-US}}</ref> Saskaņā ar platformas SpeedCheker datiem, kuri tiek apkopoti reizi gadā, ''Tele2'' 2025. gadā nodrošinājis ātrāko mobilā interneta lejupielādēs ātrumu Latvijā. Atsevišķi vērtējot 5G lejupielādes ātrumu, arī šajā kategorijā Tele2 bijis līderpozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://insights.speedchecker.com/europe/latvia/lv-july-2025/|title=Latvia - July 2025|last=jezowicz|website=SpeedChecker Insights|access-date=2025-08-21|date=2025-07-29|language=en-US}}</ref> 2026. gada janvārī par ''Tele2'' uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļūva Arnis Priedītis, kurš pirms tam ieņēma uzņēmuma finanšu direktora amatu. Iepriekšējais ''Tele2'' vadītājs Valdis Vancovičs 2025. gada novembrī nolēma atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.11.2025-ilggadejo-tele2-vaditaju-vancovicu-amata-nomainis-uznemuma-lidzsinejais-finansu-direktors-prieditis.a622013/|title=Ilggadējo «Tele2» vadītāju Vancoviču amatā nomainīs uzņēmuma līdzšinējais finanšu direktors Priedītis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-13|language=lv}}</ref> === Citi sasniegumi === Saskaņā ar ''Baltic Brand Forum'' datiem, 2022. gadā ''Tele2'' tika atzīts par videi draudzīgāko zīmolu mobilo sakaru nozarē. 2023. gadā ''Tele2'' atkārtoti kļuva par mīlētāko zīmolu telekomunikāciju nozarē Latvijā. Savukārt 2024. gadā uzņēmums kļuva par izklaidējošāko zīmolu Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticbrands.eu/en/ranking|title=Baltic Brand Forum 2025|website=balticbrands.eu|access-date=2025-06-17|language=en|archive-date=2025-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250617110658/https://balticbrands.eu/en/ranking}}</ref> Izdevuma "Dienas bizness" veidotajā TOP 500 veiksmīgākie uzņēmumi Latvijā, ''Tele2'' 2023. gadā ieņēma 7. vietu Latvijas pelnošāko uzņēmumu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2024|title=TOP 500 {{!}} Latvijas lielākie uzņēmumi 2024 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2025-07-15}}</ref> Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, ko veido „Prudentia” un [[Nasdaq Riga]], ''Tele2'' 2024. gadā ieņēma 11. vietu. ''Tele2 AB grupa'' ir ierindojusies otrajā vietā starp 500 uzņēmumiem reitingā “Eiropas Klimata Līderi 2024”, ko veido biznesa izdevums [[Financial Times]] sadarbībā ar analītikas uzņēmumu ''Statista''. Tāpat ''Tele2 AB grupa'' ir iekļauta pasaules piecu ilgtspējīgāko telekomunikāciju uzņēmumu vidū žurnāla [[Time]] veidotajā topā “Pasaules Ilgtspējīgākie uzņēmumi 2024”. Abos šajos topos tiek vērtēti Tele2 uzņēmumu rādītāji Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/44f56758-9158-4b40-b59a-b2ffe6fc74ba|title=Client Challenge|website=www.ft.com|access-date=2025-08-21}}</ref> [[Sabiedrības integrācijas fonds]] (SIF) ''Tele2'' ir piešķīris bronzas statusu novērtējumā "Dažādībā ir spēks", kas apliecina, ka ''Tele2'' ir dažādībai atvērts uzņēmums. Tāpat SIF piešķīris ''Tele2'' "Ģimenei draudzīga darbavieta" statusu līdz 2027. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-darbavieta/programmas-dalibnieki/|title=Programmas dalībnieki|website=Vieta ģimenei|access-date=2025-07-08|language=lv-LV}}</ref> === Finanšu rādītāji === ''Tele2'' apgrozījums Latvijā 2024. gadā bija 179,9 milj. eiro. Uzņēmuma EBITDA Latvijā bija 79,3 milj. eiro. Uzņēmums katru gadu arī investē ievērojamis līdzekļus savā attīstībā un 2024. gadā investīcijas sasniedza 19,9 milj. eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/tele2-apgrozijums-aizvaditaja-gada-audzis-par-18-519855|title=Tele2 apgrozījums aizvadītajā gadā audzis par 1,8 %|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-21|language=lv}}</ref> ''Tele2'' var lepoties arī ar ļoti labiem rentabilitātes rādītājiem, jo tas 2024. gadā sasniedza 44,1%. === Sociālā atbildība === ''Tele2'' deklarētās prioritātes ir bērnu un jauniešu izaugsme, sabiedrības izglītošana par digitālās vides sniegtajām iespējām un draudiem, godīga un ētiska biznesa vide, kā arī apkārtējā vide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Vadošais mobilo sakaru operators Latvijā {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums kopš 2006. gada rīko un atbalsta Čē Čē Čempionātu (iepriekš Zelta Zivtiņas Čempionāts),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cempis.lv/par-cempionatu/kas-ir-ce-ce-cempionats|title=Kas ir Čē Čē Čempionāts? « Par Čempionātu - Čē Čē Čempionāts|website=www.cempis.lv|access-date=2026-02-27|language=lv}}</ref> kas ir Eiropas lielākais skolu klašu saliedēšanas festivāls. Katru gadu šajā pasākumā piedalās ap 30 000 skolēnu no visas Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vairak-neka-30-tukstosi-skolenu-cinas-par-ieklusanu-ce-ce-cempionata-finala/|title=Vairāk nekā 30 tūkstoši skolēnu cīnās par iekļūšanu “Čē Čē čempionāta” finālā|website=tv3.lv|access-date=2025-07-21|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Čē Čē Čempionāta galvenais fokuss un mērķis ir palīdzēt jauniešiem attīstīt personīgās jeb caurviju prasmes, kas kļūst arvien būtiskākas mūsdienu darba vidē. ''Tele2'' kopš 2019. gada izglīto sabiedrību par jēgpilnu viedierīču lietošanu, mudinot cilvēkus aizdomāties par digitālās vides lomu mūsdienās un sniegt praktiskas zināšanas par tehnoloģiju izmantošanu tā, lai tās nenodarītu kaitējumu cilvēku savstarpējām attiecībām un veselībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums arī aktīvi iestājās par tālruņu ierobežošanu skolās Latvijā, it īpaši starpbrīžos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/621273-vairums-latvijas-vecaku-atbalsta-telefonu-aizliegsanu-skolas|title=Vairums Latvijas vecāku atbalsta telefonu aizliegšanu skolās|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-21|date=2024-09-17|language=lv}}</ref> == Kritika == ''Tele2'' ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], to nosodīja par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://money.guardian.co.uk/phones/story/0,13283,1466811,00.html | title=When slamming the phone prompts a row | publisher=The Guardian | date=2005-04-23 | accessdate=2008-04-30}} </ref> 2009. gada oktobrī ''Tele2'' Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu ([[Mazsalacas meteorīts]]). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan atzīta par izcilu reklāmas kampaņu. == Skatīt arī == * ''[[Tele2 Eesti]]'' * [[Tele2 (Lietuva)|''Tele2'' (Lietuva)]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="eksports.lv 2014.07.15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/|title=Norvēģijas biznesu "Tele2" iegādāsies "TeliaSonera" {{!}} Eksports.lv|access-date=2020-11-13|archive-date=2020-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20201114164113/http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/}}</ref> <ref name="db 2018.01">[http://www.db.lv/zinas/tele2-apvienosies-ar-platjoslas-interneta-un-kabelu-operatoru-com-hem-470662 Tele2 apvienosies ar platjoslas interneta un kabeļu operatoru Com Hem] LETA/AFP, 2018. gada 10. janvāris</ref> <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=LV Tele2, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] Lursoft</ref> <ref name="tvnet 2000.10.04">[https://www.tvnet.lv/6398242/zviedri-noperk-baltkom-gsm Zviedri nopērk "Baltkom GSM"] Dace Kārkliņa, LETA, 2000. gada 4. oktobris</ref> <ref name="delfi 2019.09.23">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/registrets-bite-latvija-un-tele2-kopuznemums-5g-tikla-attistibai.d?id=51481763 Reģistrēts 'Bite Latvija' un 'Tele2' kopuzņēmums 5G tīkla attīstībai] LETA, DELFI Bizness, 23.09.2019</ref> <ref name="db 2021.12.16">[https://www.db.lv/zinas/tele2-latvija-iegust-jaunas-frekvences-5g-attistiba-505586 Tele2 Latvijā iegūst jaunas frekvences 5G attīstībā] Db.lv, 16.12.2021</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/tele2-par-465-miljoniem-eiro-iegust-5g-attistibai-nepieciesamas-frekvences-505650 Tele2 par 4,65 miljoniem eiro iegūst 5G attīstībai nepieciešamās frekvences] Db.lv, 22.12.2021</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.tele2.lv/ Tele2 Latvijas vietne] {{Organizācija-aizmetnis}} {{OMX Stockholm 30}} {{Telesakari Latvijā}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Tele2| ]] [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] 23rkufxaiuke3zcvqzvilaaga2xe2fq 0 103796 4470443 4465903 2026-05-19T15:49:49Z Tranisitle 145333 Es aizstāju “bet” ar “savukārt”, lai pretstatījums būtu plūstošāks. 4470443 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Letokruhy buků v hornopožárském lese (006).JPG|thumbnail|235px|[[Dižskābarži|Dižskābarža]] baļķis]] '''Koksne''' ir daudzu augstāko [[augi|augu]] ([[kokaugi|kokaugu]]) [[stumbrs|stumbru]] un [[zars|zaru]] daļa, kas atrodas zem [[miza]]s. [[Mežsaimniecība|Mežsaimniecībā]] un [[kokapstrāde|kokapstrādē]] ar koksni saprot slāņaino, poraino materiālu starp [[koks|koka]] mizu un [[serde|serdi]].<ref name="ZTV"/> [[Botānika|Botānikā]] par koksni sauc sekundāro [[ksilēma|ksilēmu]] — [[audi|audus]], kas veidojas no prokambija vai [[kambijs|kambija]] un pa kuriem uz augšu plūst [[ūdens]] ar tajā izšķīdušām kokam nepieciešamajām vielām. Atšķirībā no [[lūksne]]s jeb floēmas, kas arī veidojas no kambija, koksne pamatā sastāv no atmirušām [[šūna|šūnām]] ar bieziem, cietiem [[šūnapvalks|šūnapvalkiem]]. To sastāvā ir galvenokārt [[celuloze]], [[hemicelulozes]] un [[lignīns|lignīns]]. == Koksnes struktūra un gadskārtas == [[Attēls:Douglasie.jpg|thumbnail|175px|[[Duglāzija]]s koksne, kurai redzamas gadskārtas]] Koksni veidojošās šūnas ir sakārtotas divās orientētās sistēmās. Vairums no šūnām ir orientētas aksiāli, aptuveni sakārtotas [[stumbrs|stumbra]] vai [[sakne]]s garākās ass virzienā. Atlikušās šūnas ir orientētas radiāli, perpendikulāri garākajai asij. Aksiālās jeb gareniskās šūnu sistēmas funkcijas ir kokam nepieciešamo vielu un ūdens vadīšana. [[Skujkoki]]em šo sistēmu galvenokārt veido [[traheīda]]s ar nelielu [[parenhīma|parenhīmu]] šūnu daudzumu. [[Lapkoki]]em aksiālo šūnu sistēmu veido ne tikai traheīdas un parenhīmas, bet arī [[vadaudu šūna]]s un [[šķiedršūna]]s. Vadaudi ir viena no lapkoku koksnes visatšķirīgākajām pazīmēm, jo parasti tie diametrā spēj palielināt savus izmērus. Radiālā sistēma gan skujkokiem, gan lapkokiem sastāv no [[parenhīma]]s šūnām. Tās sakopojas koksnes staros, pa kurām no [[lūksne]]s uz stumbra vai saknes iekšpusi tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas. Viens no faktoriem, kas ietekmē koksnes pieaugumu ir sezonalitāte – augšana ir atkarīga no temperatūras un nokrišņu daudzuma, tāpēc koksnē var pamanīt dažādus augšanas ciklus, kā rezultātā veidojas gadskārtas. Gadskārtu var iedalīt divās daļās – agrīnajā jeb pavasara koksnē un vēlīnajā jeb rudens koksnē<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Handbook of Wood Chemistry and Wood Composites|last=Rowell|first=Roger M.|publisher=CRC Press|year=2013|isbn=9781439853801}}</ref>.Agrīnās koksnes traheīdas ir gaišas, to šūnu dobumi ir lielāki salīdzinājumā ar šūnapvalku. Savukārt, vēlīnās koksnes traheīdas ir neregulāras, to dobumi ir vairāk saspiesti un kopumā šūnas izskatās tumšākas. Agrīnā koksne veidojas no agra pavasara līdz vasaras sākumam, savukārt vēlīnā koksne sāk veidoties vasaras otrajā pusē<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Fundamentals of Tree Ring Research|url=https://archive.org/details/fundamentalsoftr0000spee|last=Speer|first=James H.|publisher=The University of Arizona Press|year=2010|isbn=|location=Tucson}}</ref>. Agrīnās koksnes šūnas pilda galvenokārt vielu apmaiņas funkciju, savukārt, vēlīnā vairāk atbild par balsta funkciju veikšanu<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Augu morfoloģija un anatomija|last=Bumbura|first=Milda|publisher=Zvaigzne ABC|year=1967|location=Rīga}}</ref>. == Koksnes šūnu veidošanās == Viens no faktoriem, kas nodrošina koka augšanu, ir meristematiskie jeb veidotājaudi, kas ražo šūnas un spēj diferencēties. Meristēmas, pēc to atrašanās novietojuma augā, iedalās apikālajās un laterālajās <ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Augu fizioloģija. Funkcijas un mijiedarbība ar vidi|last=Ieviņš|first=Ģederts|publisher=Latvijas Universitāte|year=2016|isbn=9789934180910|location=Rīga|pages=}}</ref>Apikālā meristēma atrodas sakņu un stumbra dzinumu galos, tā atbild par primāro augšanu un tajā notiek intensīva šūnu dalīšanās, savukārt laterālā meristēma sastāv no vaskulārā kambija un korķa kambija<ref name=":3" />.Laterālā meristēma sastāv no vaskulārā kamAgrīnās koksnes šūnas pilda galvenokārt vielu apmaiņas funkciju, savukārt, vēlīnā vairāk atbild par balsta funkciju veikšanu bija un korķa kambija. Vaskulārais kambijs ir plāns šūnu slānis, kas atrodas starp mizu un koksni, un tā funkcija ir sekundārā augšana. Vaskulārā kambija šūnām daloties, veidojas koksnes šūnas, kas novietojas virzienā uz centru, bet lūksnes šūnas atrodas virzienā uz iekšējo mizu. Korķa kambijs veido korķa slāni jeb peridrmu<ref name=":1" />. Atkarībā no tā, kādā virzienā šūnas veidojas, izšķir divu veidu kambija iniciālšūnas. Vārpstveida iniciālšūnas (''fusiform initial cells'') veido pieaugumu aksiālā virzienā, bet staru iniciālšūnas (''ray initial cells'') veido koksnes staru un citas šūnas radiālā virzienā<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Han|first=Kyung-Hwan|date=2001. gada aprīlis|title=Molecular Biology of Secondary Growth|url=http://210.101.116.28/W_files/kiss2/05801620_pv.pdf|journal=Journal of Plant Biotechnology|volume=Vol.3(2)|pages=45-57}}{{Novecojusi saite}}</ref>. [[Attēls:Parastās priedes (Pinus sylvestris) koksnes šķērsgriezuma attēls.jpg|thumb|496x496px|Parastās priedes (Pinus Sylvestris) koksnes šķērsgriezuma attēls. 1. pārejas zona starp agrīno un vēlīno koksni, 2. vēlīnās koksnes traheīdas, 3. agrīnās koksnes traheīdas, 4. sveķu aile, 5. koksnes stars]] == Koksnes stari un to veidošanās == Radiālā virzienā caur ksilēmu veidojas koksnes stari, kas sastāv no izstieptām šūnu kārtām un tie ir tipiski, bieži sastopami elementi koksnē<ref name=":2" />. Tie veidojas vaskulārā kambijā no staru veidojošām meristematiskām šūnām<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Plant Anatomy|last=Mauseth|first=James D.|publisher=The Blackburn press|year=1988|isbn=1932846174|location=Austin}}</ref>. Skujkoku ksilēmai, tai skaitā parastās priedes koksnei, ir sastopami divu veidu koksnes stari – homogēnie, kas sastāv tikai no parenhīmas šūnām un heterogēnie, kuru sastāvā ir koksnes staru parenhīmas šūnas un trahejas<ref name=":0" />. Koksnes stari ir nozīmīgs elements kokaugu ksilēmā, jo tie veic transporta un uzglabāšanas funkciju. Koksnes stari spēj uzglabāt nestrukturālo ogļhidrātu rezerves, transportē fotosintēzes produktus un metaboliskos atkritumproduktus uz kodolkoksni<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lenka|first=Plavcová|date=2015|title=The Role of Xylem Parenchyma in the Storage and Utilization of Nonstructural Carbohydrates|url=https://doi.org/10.1007/978-3-319-15783-2_8|journal=Springer, Cham|pages=|via=}}</ref>. Līdzīgi gadskārtu platumam, koksnes staru daudzums koksnē, kas atkarīgs no ksiloģenēzes, ir jutīgs pret meteoroloģiskajiem faktoriem, bet faktoru kopums var būt atkarīgs no reģiona, kurā koks aug<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eckstein|first=D.|date=2013|title=A new star – but why just parenchyma for dendroclimatology?|url=|journal=New Phytologist|volume=(2013) 198|pages=486-495|via=}}</ref>. Skujkokos, kam ir raksturīga sveķu veidošanās, ir atrodamas sveķu ailes. Tās ir viens no koksnes elementiem, pēc kuriem anatomiski ir iespējams atšķirt dažādas skujkoku ģintis<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wu|first=Hong|date=1997|title=Compative anatomy of resin ducts of the Pinaceae|journal=Trees|volume=11|pages=135–143 (1997)|via=}}</ref>. Sveķu ailes var būt novietotas gan horizontālā, gan vertikālā stāvoklī, veidojot sveķu aiļu trīsdimensionālu sistēmu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ferreira|first=Angel T. Boschiero|date=2012|title=Anatomical aspects of resin canals and oleoresin production in pine trees|url=|journal=[[ResearchGATE]]|volume=2012|pages=9-24|via=}}</ref>. Tās satur [[Dziedzerepitēlijs|dziedzerepitēliju]] (parenhīmas šūnas), kas izdala sveķus un no ārpuses tās apņem koksnes parenhīmas šūnas ar uzbiezinātiem un pārkoksnētiem šūnapvalkiem<ref name=":2" />. Sveķu ailes var atrasties radiālā virzienā, kur tās novietotas koksnes staru šūnās, vai arī aksiāli novietotas pret koksnes šūnām<ref>{{Grāmatas atsauce|title=An Introduction to Plant Structure and Development|last=Beck|first=Charles B.|publisher=Cambridge University Press|year=2010|isbn=9780511844683}}</ref>. == Koksnes ķīmiskais sastāvs == Koksnes sastāv galvenokārt no organiskajām vielām, ko sastāda ogleklis (C), ūdeņradis (H), skābeklis (O) un slāpeklis (N). Divas galvenās vielas, kas sastāda koksni, ir celuloze (aptuveni 40-45%) un hemiceluloze (15-25 %), kopīgi veidojot savienojumus, ko sauc par holocelulozi (sausā koksnē tā sastāda 65-70%). Šie polimēri sastāv no D-glikozes, D-mannozes, D-galaktozes, D-ksilozes, L-arabinozes, D-glikuronskābes un L-ramnozes. Koksne satur arī citus polimērus, piemēram, cieti un pektīnu<ref name=":0" />. Koksne tiek plaši pielietota dažādās industrijās tieši to ķīmisko īpašību dēļ. Celulozi izmanto, galvenokārt papīra ražošanā, lignīnu izmanto kā izejmateriālu dažādu produktu, piemēram līmes ražošanā. Koksnes ķīmiskā sastāva izmantošana atšķiras, atkarībā no koka sugas, jo katrai sugai ir specifisks ķīmiskais sastāvs un to proporcionālais sadalījums<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Luostarinen|first=Katri|date=2019|title=Chemical composition of wood and its connection with wood anatomy in Betula pubescens|url=https://doi.org/10.1080/02827581.2019.1662939|journal=Scandinavian Journal of Forest Research|volume=34(12)|pages=1-8|via=}}</ref>. == Skujkoku un lapkoku koksne == Lapkoku koksni dažreiz dēvē par cietkoksni, savukārt skujkoku koksni varētu nosaukt par mīkstkoksni. Lai gan vispārīgi tas ir pareizi, atsevišķu lapkoku koksne ir mīkstāka par skujkokiem. Koksnes cietumu nosaka pēc tā, cik viegli ir to [[zāģēšana|zāģēt]]. == Aplieva un kodolkoksne == Aplieva, arī gremzdi, ir jaunizveidojusies koksnes daļa, kas atrodas starp koksni un [[lūksna|lūksni]]. Tā ir koksnes dzīvā daļa, pa kuru tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas. Parasti aplieva ir gaišākā krāsā nekā kodolkoksne. Kodolkoksne ir koku un citu kokaugu vecākā, neaktīvā, kā arī centrālā koksne. Kodolkoksne uzņem [[eļļa|eļļas]], [[sveķi|sveķus]], [[tanīns|tanīnu]] un citas vielas. == Iespaidotā koksne == [[Attēls:Reaction Wood of Picea Abies.jpg|thumbnail|200px|[[Parastā egle|Egles]] iespaidotā koksne]] Zaru un stumbra noliekšanās rezultātā veidojās īpaša veida koksne, kas tiek saukta par iespaidoto vai reaktīvo koksni. Vispārīgi tā mēģina atgriezt koka stumbru vertikālā stāvoklī. == Māzeri == Ja koksne veidojas punveida izaugums ar izlocītu šķiedru, tad veidojas tā sauktie māzeri. Māzeri parasti samazina [[kokmateriāli|kokmateriālu]] kvalitāti un vērtību. == Skatīt arī == * [[Kokapstrāde]] * [[Kokgriešana]] * [[Malka]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ZTV">{{grāmatas atsauce | title= Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca | location= R | publisher= Norden AB | year= 2001 |page= 335}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augi]] [[Kategorija:Materiāli]] [[Kategorija:Celtniecības materiāli]] pxpmqw9ee9np46op806w59hotj59ad1 0 108299 4470863 4467698 2026-05-20T09:12:31Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4470863 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Viasat'' | logo = [[Attēls:Viasat-seeklogo.svg|150px]] | caption = ''Viasat'' logotips no 2019. līdz 2021. gadam | type = | traded_as = | genre = | fate = Apvienots ar ''[[Canal Digital]]'', izveidojot ''Allente'' | predecessor = | successor = ''[[Allente]]'' | foundation = 1991. gads | founder = | defunct = 2021. gada 13. aprīlis | location_city = [[Londona]] | location_country = {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = maksas televīzija | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://web.archive.org/web/20210301074809/https://www.viasat.se/ viasat.se] (arhivēts) | footnotes = | intl = }} '''''Viasat''''' bija tiešās apraides satelītu [[televīzija]]s raidorganizācijas un maksas TV operators, kas piederēja [[Zviedrija]]s mediju uzņēmumam ''[[Modern Times Group]]''. Pārraides tika translētas no [[Londona]]s ar tirgu [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstīs]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]. TV signāls tika raidīts caur pavadoni ''[[Sirius 4]]'', kas atrodas [[ģeostacionāra orbīta|ģeostacionārā orbītā]] punktā 4,8° austrumu garuma. Lietotāju [[Digital Video Broadcasting|DVB]] uztvērējiem bija jābūt apgādātiem ar NDS ''[[VideoGuard]]'' dekodēšanas moduli. ''Viasat'' nolemjot pamest Baltijas tirgu, 2017. gada nogalē ''Viasat'' Baltijas mediju grupu — ''Modern Times Group'' iegādājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] starptautiskais aktīvu pārvaldības uzņēmums ''[[Providence Equity Partners]]'', radot ''[[All Media Baltics]]'',<ref name=tvnet>[https://www.tvnet.lv/6430667/viasat-maina-zimolu-uz-tvplay-home "Viasat" maina zīmolu uz "TVPlay Home"]. tvnet.lv Nuoroda tikrinta: 2023-02-11.</ref> nosaukums no 2019. gada — ''[[TV3 Group]]'', kurš pieder telekomunikāciju uzņēmumam ''[[UAB Bitė Lietuva]].'' Tika veikta jaunā zīmola ieviešana — ''Viasat'' kļuva par ''TVPlay Home'', bet 2019. gadā par ''[[Home3]]''. 2020. gadā ''Viasat'' izveidoja kopuzņēmumu ar Ziemeļvalstu televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzēju ''[[Canal Digital]]'', lai izveidotu uzņēmumu ''[[Allente]]'', kas ir Ziemeļvalstu TV izplatītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitaltveurope.com/2020/05/06/viasat-consumer-and-canal-digital-combine-as-allente/|title=Viasat Consumer and Canal Digital combine as Allente|website=Digital TV Europe|access-date=2021-10-29|date=2020-05-06|language=en-GB|archive-date=2021-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20210731123536/https://www.digitaltveurope.com/2020/05/06/viasat-consumer-and-canal-digital-combine-as-allente/}}</ref> Apvienošana tika pabeigta 2021. gada 13. aprīlī. Vēsturiski saistītais uzņēmums ''[[Viasat World]]'' un ''Viasat'' zīmola TV kanāli, kuri nonāca ''Viasat World'' īpašumā, vēl pastāv. == Pašu kanāli == === Ziemeļvalstis === Valstu specifiskie pamatkanāli: * ''[[TV3 (Dānija)|TV3 Denmark]]'' * ''[[TV3 (Norvēģija)|TV3 Norway]]'' * ''[[TV3 (Zviedrija)|TV3 Sweden]]'' * ''[[TV3+ Denmark]]'' * ''[[TV3 Puls]]'' * ''[[TV6 (Zviedrija)|TV6 Sweden]]'' * ''[[TV8 (Zviedrija)|TV8 Sweden]]'' * ''[[Viasat 4|Viasat4 Norway]]'' * ''[[ZTV|ZTV Sweden]]'' Vispārējie Ziemeļvalstu maksas kanāli: * ''[[TV1000]]'' * ''[[TV1000 Action]]'' * ''[[TV1000 Classic]]'' * ''[[TV1000 Drama]]'' * ''[[TV1000 Family]]'' * ''[[TV1000 Nordic]]'' * ''[[TV1000|TV1000 Plus One]]'' * ''[[TV1000 HD]]'' * ''[[Viasat Explorer]]'' * ''[[Viasat Golf]]'' * ''[[Viasat History]]'' * ''[[Viasat Hockey]]'' * ''[[Viasat Nature/Crime]]'' * ''[[Viasat Sport (Sweden)]]'' * ''[[Viasat Sport (Norway)]]'' * ''[[Viasat Fotboll]]'' (Zviedrija) * ''[[Viasat Motor]]'' (Zviedrija un Norvēģija) * ''[[Viasat Sport HD]]'' * ''[[TV 2 Sport (Denmark)|TV2 Sport]]'' (bijušais ''Viasat Sport 1 Denmark'') * ''[[TV 2 Sport HD]]'' * ''[[SportN]]'' * ''[[Viasat Ticket]]'' === Baltijas valstis === Valstu specifiskie pamatkanāli, kurus piedāvāja Viasat, pēc aiziešanas no Baltijas tirgus: * [[TV3 (Estonia)|TV3 Igaunija]] * ''[[TV3+ Estonia]]'' * [[TV6 (Estonia)|TV6 Igaunija]] * [[TV3 Latvija]] * ''[[3 Plus]]'' * [[TV6 Latvija]] * [[TV3 Lietuva]] * [[TV6 Lietuva]] * [[TV8 Lietuva]] Citi: * ''[[TV1000 Action East]]'' * ''[[TV1000 East]]'' * ''[[TV1000 Premium]]'' * ''[[TV1000 Russkoe Kino]]'' * ''[[Viasat Golf]]'' * ''[[Viasat Sport Baltic]]'' * ''[[Viasat Sport East]]'' * ''[[Viasat History]]'' * ''[[Viasat Explorer|Viasat Explore]]'' === Austrumu un Centrāleiropa === <!--Viasat does not have a platform of their own outside the [[Nordic countries|Nordic]] and [[Baltic states|Baltic]] countries, so they have to rely on third party distributors in [[Eastern Europe|Eastern]] and [[Central Europe]].--> Brīvie kanāli: * ''[[Viasat 3]] Hungary'' * ''[[TV6 Hungary]]'' * ''[[TV3 Slovenia]]'' * ''[[DTV Russia]]'' Maksas kanāli: * ''[[TV1000 Action East]]'' * ''[[TV1000 Balkan]]'' * ''[[TV1000 East]]'' * ''[[TV1000 Poland]]'' * ''[[TV1000 Russkoe Kino]]'' * ''[[Viasat Sport East]]'' * ''[[Viasat History]]'' * ''[[Viasat Explorer]]'' == Citi kanāli == Bez saviem kanāliem ''Viasat'' retranslēja arī trešās puses kanālus. === Valstu specifiskie === Zviedrija: * [[SVT1]] * [[SVT2]] * [[SVT24]] * ''[[Barnkanalen]]'' (laiku dalot ar ''Kunskapskanalen'') * ''[[Kunskapskanalen]]'' (laiku dalot ar ''Barnkanalen'') * [[SVT HD]] * ''[[TV4 (Zviedrija)|TV4]]'' * ''[[TV4 Plus]]'' * ''[[TV4 Film]]'' * ''[[TV400]]'' * ''[[TV4 Fakta]]'' * ''[[TV4 Science fiction]]'' * ''[[TV4 Sport]]'' * ''[[Kanal 5 (Zviedrija)|Kanal 5]]'' * ''[[Aftonbladet TV7]]'' * ''[[MTV Sweden]]'' * ''Nickelodeon Sweden'' * ''[[Comedy Central Sweden]]'' Dānija: * [[DR1 (televīzija)|DR1]] * [[DR2]] * [[DR HD]] * [[DR K]] * ''[[DR Ramasjang]]'' * ''[[DR Update]]'' * ''[[TV 2 (Denmark)|TV 2/Denmark]]'' * ''[[TV 2 Charlie]]'' * ''[[TV 2 Film]]'' * ''[[TV 2 Sport (Denmark)|TV 2 Sport]]'' * ''[[TV 2 Sport HD]]'' * ''[[TV 2 News]]'' * ''[[TV 2 Zulu]]'' * ''[[MTV Denmark]]'' Somija: * [[YLE TV1]] * [[YLE TV2]] * [[YLE FST5]] * ''[[YLE Teema]]'' * ''[[Nelonen]]'' * ''[[MTV Finland]]'' * ''[[MTV3 Ava]]'' * ''[[MTV3 Fakta]]'' * ''[[MTV3 Max]]'' * ''[[MTV3 Sarja]]'' * ''[[Sub Juniori]]'' * ''[[Sub Leffa]]'' Norvēģija: * [[NRK1]] * [[NRK2]] * [[NRK3]]/''[[NRK Super]]'' * ''[[TV 2 Norge]]'' * ''[[TV 2 Filmkanalen]]'' * ''[[TV 2 Nyhetskanalen]]'' * ''[[TV 2 Sport (Norway)|TV 2 Sport]]'' * ''[[TVNorge]]'' * [[FEM (TV kanāls)|FEM]] * ''[[MTV Norway]]'' Igaunija: * [[ETV (Igaunija)|ETV]] * [[ETV2]] * ''[[Kanal 2]]'' * ''[[Kanal 11]]'' Latvija: * [[LTV1]] * [[LTV7]] Lietuva: * [[TV1 (Lietuva)|TV 1]] * [[Baltijos televizija|BTV]] * ''[[Lietuvos Rytas TV]]'' * [[Lithuanian National Radio and Television|LTV]] * ''[[LTV World]]'' * [[LNK (TV kanāls)|LNK]] === Starpnacionālie === * ''[[Animal Planet|Animal Planet Europe]]'' (tikai Baltijai) * ''[[BBC World]]'' * ''[[Bloomberg TV]]'' (kā daļa no [[TV8 Sweden|TV8]]) * ''[[Cartoon Network Nordic|Cartoon Network]]'' (6.00-21.00, laiku dalot ar ''Turner Classic Movies'') * ''[[CNBC Europe|CNBC Nordic]]'' (6.00-12.00, laiku dalot ar ''National Geographic'') * ''[[CNN International]]'' * ''[[Discovery Channel Europe]]'' (tikai Baltijai) * ''[[Disney Channel Scandinavia]]'' * [[E!]] * ''[[The God Channel]]'' * ''[[Hallmark Channel Scandilux|Hallmark Channel]]'' * ''[[Disney XD]]'' * [[MTVNHD]] * ''[[National Geographic Channel Scandinavia]]'' (12.00-6.00, laiku dalot ar CNBC) * ''[[National Geographic Channel HD]]'' * ''[[National Geographic Wild]]'' * ''[[Nat Geo Wild]]'' * ''[[Nickelodeon Scandinavia]]'' (6.00-18.00, laiku dalot ar VH1) * ''[[Playboy TV]]'' (laiku dalot ar ''Viasat Nature/Crime'') * ''[[Disney Junior Scandinavia]]'' * ''[[Spice Network|Spice Platinum]]'' (laiku dalot ar ''Viasat Explorer'') * ''[[Spice Network|Spice Private]]'' (pazīstams arī kā ''Ticket 2 Erotic'') * ''[[Toon Disney Scandinavia|Disney XD Scandinavia]]'' * ''[[TCM Nordic|Turner Classic Movies]]'' (21.00-6.00, laiku dalot ar ''Cartoon Network'') * ''[[VH1 Europe]]'' (18.00-6.00, laiku dalot ar ''Nickelodeon'') * ''[[Zone Reality]]'' * ''[[MTV Europe]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Televīzijas tīkli]] [[Kategorija:Pavadoņu televīzija]] [[Kategorija:Televīzija Dānijā]] [[Kategorija:Televīzija Norvēģijā]] [[Kategorija:Televīzija Somijā]] [[Kategorija:Televīzija Zviedrijā]] [[Kategorija:Modern Times Group]] gzkx6n6zylmeaexpnufszrzbwmpozzj 0 110433 4470928 4469887 2026-05-20T11:56:44Z Vylks 50297 4470928 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbola klubu Dortmundē|Borussia|Borussia}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #ffff00 | nos = ''Borussia Dortmund'' | logo_links = Borussia Dortmund.png | logo_izm = 200px | pilns = ''Ballspielverein Borussia 09 e.V. Dortmund'' | iesauka = ''Die Borussen''<br>''Die Schwarzgelben'' (Melni-dzeltenie)<br>''Der BVB'' | pilsēta = [[Dortmunde]], [[Vācija]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 2. vieta | dib = 1909 | dib_mēn = 12 | dib_dat = 19 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Signal Iduna Park]]'' | ietilp = 81 359 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Reinholds Lunovs | menedžeris = | tren = {{flaga|Horvātija}} [[Niko Kovačs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Vācijas čempionu | uzvaras1 = 8 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 = _bvb2526h | pattern_b1 = _bvb2526h | pattern_ra1 = _bvb2526h | pattern_sh1 = _bvb2526h | pattern_so1 = _bvb2526hl | leftarm1 = FFEE00 | body1 = FFEE00 | rightarm1 = FFEE00 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFEE00 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _bvb2425t | pattern_b3 = _bvb2425t | pattern_ra3 = _bvb2425t | pattern_sh3 = _milan2425h | pattern_so3 = _bvb2425tl | leftarm3 = 0 | body3 = 0 | rightarm3 = 0 | shorts3 = 0 | socks3 = 0 }} '''Dortmundes "Borussia"''' (oficiālais kluba nosaukums '''''Ballspielverein Borussia 09 e.V. Dortmund''''') ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Dortmunde|Dortmundē]], [[Vācija|Vācijā]]. Klubs spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Tas ir izcīnījis 8 Bundeslīgas čempiontitulus, pēdējais no tiem 2011.—2012. gada sezonā. Klubs 1997. gadā ir uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. == Kluba logo == <gallery> Logo Borussia Dortmund (1945-1964).svg|1945–1964 Logo Borussia Dortmund (1964-1974).gif|1964–1974 Logo Borussia Dortmund 1974 - 1976.gif|1974–1976 un 1978–1993 Borussia Dortmund logo.svg|1993–pašlaik Borussia Dortmund.svg|2012–pašlaik </gallery> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bvb.de/eng/Teams/First-Team|title=First Team|website=bvb.de |access-date={{dat|2025|9|11||bez}}|language=en}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=SUI|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]}} {{Fs player|no=2|nat=BRA|pos=DF|name=[[Jans Koutu]]}} {{Fs player|no=3|nat=GER|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]}} {{Fs player|no=4|nat=GER|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]}} {{fs player|no=5|nat=ALG|pos=DF|name=[[Rāmī Bensebaīni]]}} {{fs player|no=6|nat=TUR|pos=DF|name=[[Salihs Ezdžans]]}} {{Fs player|no=7|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džobs Belingems]]}} {{Fs player|no=8|nat=GER|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]}} {{Fs player|no=9|nat=GUI|pos=FW|name=[[Serū Girasī]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Jūliāns Brants]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=13|nat=GER|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]}} {{Fs player|no=14|nat=GER|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]}} {{Fs player|no=16|nat=BEL|pos=FW|name=[[Žiljēns Diranvils]]}} {{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|nat=AUT|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]}} {{Fs player|no=21|nat=POR|pos=FW|name=[[Fabiu Silva]]}} {{Fs player|no=23|nat=GER|pos=MF|name=[[Emre Džans]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=24|nat=SWE|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]}} {{Fs player|no=26|nat=NOR|pos=DF|name=[[Jūlians Rīersons]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=FW|name=[[Karims Adejemi]]}} {{Fs player|no=28|nat=ARG|pos=DF|name=[[Ārons Anselmino]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER|pos=GK|name=[[Patriks Drevess]]}} {{Fs player|no=31|nat=GER|pos=GK|name=[[Silass Ostrzinskis]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=GK|name=[[Aleksandrs Meiers]]}} {{Fs player|no=37|nat=USA|pos=FW|name=[[Kols Kempbels]]}} {{Fs player|no=39|nat=ITA|pos=DF|name=[[Filipo Manē]]}} {{Fs player|no=42|nat=GER|pos=DF|name=[[Almugera Kabars]]}} {{Fs end}} == Rekordi == Borussia Dortmund kluba vārds ir saistīts ar vairākiem Bundeslīgas un Eiropas futbola rekordiem: * Borussia Dortmund spēlētājs ar visvairāk spēlēm ir [[Mihaēls Corks]], kurš visās sacensībās ir aizvadījis 572 spēles.<ref name="UEFAhistory">{{cite web|url=https://www.uefa.com/nationalassociations/teams/52758--b-dortmund/|title=Borussia Dortmund|date=22 August 2012|publisher=[[UEFA]]|access-date=18 March 2013|archive-date=19 August 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819004812/http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52758/profile/index.html|url-status=}}</ref> * Borussia Dortmund spēlētājs ar visvairāk gūtajiem vārtiem ir [[Alfrēds Preislers]], kurš visās sacensībās ir guvis 177 vārtus. * Visvairāk vārtu [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē (12) tika gūti, kad Dortmunde 2016.–2017. gada sezonā ar 8:4 pārspēja [[Varšavas "Legia"|Varšavas Legia]]. * [[Jusufa Mukoko]] kļuva par jaunāko spēlētāju Bundeslīgas vēsturē (16 gadi un 1 diena), kad viņš piedalījās Dortmundes kluba spēlē pret [[Hertha BSC]] 2020. gada 21. novembrī.<ref>{{cite news|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/youssoufa-moukoko-youngest-player-ever-borussia-dortmund-hertha-berlin-13631|title=Youssoufa Moukoko becomes youngest Bundesliga player ever for Borussia Dortmund against Hertha Berlin|website=[[bundesliga]].com|date=21 November 2020|access-date=26 November 2020|archive-date=30 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130084509/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/youssoufa-moukoko-youngest-player-ever-borussia-dortmund-hertha-berlin-13631|url-status=}}</ref> * Mukoko kļuva arī par jaunāko spēlētāju UEFA Čempionu līgas vēsturē (16 gadi un 18 dienas), kad viņš tika uzlaists lakumā Dortmundes sastāvā spēlē pret [[FK Zenit Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas Zenit]] 2020. gada 8. decembrī.<ref>{{cite news|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d042a009474-d3a14de143a9-1000--moukoko-becomes-uefa-champions-league-s-youngest-player/|title=Moukoko becomes UEFA Champions League's youngest player|publisher=[[UEFA]]|date=8 December 2020|access-date=8 December 2020|archive-date=9 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201209120502/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d042a009474-d3a14de143a9-1000--moukoko-becomes-uefa-champions-league-s-youngest-player/|url-status=}}</ref> * Mukoko kļuva gan par jaunāko vārtu guvēju Bundeslīgas vēsturē, gan par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Dortmundes komandas labā (16 gadu un 28 dienu vecumā), gūstot vārtus pret [[Union Berlin]] 2020. gada 18. decembrī.<ref>{{cite news |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/youssoufa-moukoko-youngest-goalscorer-in-history-at-16-borussia-dortmund-14000 |title=Youssoufa Moukoko becomes youngest ever Bundesliga scorer for Borussia Dortmund against Union Berlin |website=[[bundesliga]].com |date=18 December 2020 |access-date=18 December 2020 |archive-date=17 September 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210917073658/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/youssoufa-moukoko-youngest-goalscorer-in-history-at-16-borussia-dortmund-14000 |url-status= }}</ref> * Dortmunde piedzīvoja visu laiku lielāko zaudējumu Bundeslīgas spēlē, kad 1978. gada 29. aprīlī izbraukumā ar rezultātu 12:0 zaudēja [[Menhengladbahas "Borussia"]] klubam.<ref>{{cite web |url=http://einestages.spiegel.de/static/topicalbumbackground/1875/darf_s_ein_toerchen_mehr_sein.html |title=Darf's ein Törchen mehr sein? |work=Der Spiegel |date=28 April 2008 |language=de |access-date=17 April 2013 |archive-date=27 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120827022318/http://einestages.spiegel.de/static/topicalbumbackground/1875/darf_s_ein_toerchen_mehr_sein.html |url-status= }}</ref> * Dortmunde un [[Minhenes "Bayern"]] 2001. gada 7. aprīļa spēlē saņēma rekordlielu soda kartīšu skaitu - 15 reizes (3 Dortmundei, 12 Bayern). * Visvairāk piešķirto 11 metru soda sitienu Bundeslīgas spēlē bija pieci, spēlē starp [[Menhengladbahas "Borussia"]] un Dortmundi 1965. gada 9. novembrī. * Pirmos vārtus Bundeslīgas spēlē guva Dortmundes spēlētājs [[Frīdhelms Konecka]] pret [[Brēmenes "Werder"]]; tomēr Brēmene uzvarēja ar rezultātu 3:2<ref>{{cite web |url=http://bundesliga.theoffside.com/retrofootball/the-first-ever-bundesliga-goal.html |title=The First Ever Bundesliga Goal * Fastest ever Bundesliga goal scored by a substitute Miloš Jojić |website=theoffside.com |publisher=– Bundesliga blog |access-date=17 April 2013 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20121025045909/http://bundesliga.theoffside.com/retrofootball/the-first-ever-bundesliga-goal.html |archive-date=25 October 2012 }}</ref> * Bijušais Dortmundes "Borussia" uzbrucējs [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] ir viens no tikai trim spēlētājiem (pārējie ir [[Klauss Allofss]] un [[Roberts Levandovskis]]), kuri guvuši vismaz vienus vārtus desmit Bundeslīgas spēļu kārtās pēc kārtas.<ref>{{Cite web|url=http://www.bild.de/sport/fussball/pierre-emerick-aubameyang/jagt-uralt-tor-rekord-43028420.bild.html|title=Pierre-Emerick Aubameyang jagt Uralt-Tor-Rekord von Klaus Allofs|date=16 October 2015|access-date=8 August 2016|archive-date=21 September 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160921012848/http://www.bild.de/sport/fussball/pierre-emerick-aubameyang/jagt-uralt-tor-rekord-43028420.bild.html|url-status=}}</ref> Viņš bija arī pirmais spēlētājs, kurš guva vismaz vienus vārtus pirmajās astoņās Bundeslīgas sezonas spēļu kārtās, un iepriekš bija ārzemju spēlētāju gūto Bundeslīgas vārtu rekordists vienā sezonā (31 vārtu guvums 2016.–2017. gada sezonā). == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (8): 1956, 1957, 1963, 1994–95, 1995–96, 2001–02, 2010–11, 2011–12 ** Vicečempioni (12): 1949, 1961, 1965–66, 1991–92, 2012–13, 2013–14, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022–23]], [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025–26]] * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1964–65, 1988–89, 2011–12, 2016–17, 2020–21 ** Finālisti (5): 1962–63, 2007–08, 2013–14, 2014–15, 2015–16 * '''DFB Līgas kauss''' ** Finālisti : 2003 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (6): 1989, 1995, 1996, 2013, 2014, 2019 ** Finālisti (4): 2011, 2012, 2016, 2017 ** Neoficiālie uzvarētāji: 2008 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[1996.—1997. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1996–97]] ** Finālisti (2): [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012–13]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023–24]] * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1965–66 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (2): 1992–93, 2001–02 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1997 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1997 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.bvb.de/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} {{en ikona}} {{jp ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dortmundes "Borussia"]] [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Dortmunde]] 0shbtng73tci4xnxh6s97zsdai0p9aa 0 111207 4470855 3892388 2026-05-20T08:51:21Z ~2026-30072-76 145689 /* Jūlijs */ pareizrakstības kļūda 4470855 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1956|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1956. gads|1956. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[17. janvāris|17.]]—[[19. janvāris]] — notika [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) 14. kongress.<ref>{{enc riga|766}}</ref> === Februāris === * [[Liepāja|Liepājā]] 10 dienas pēc kārtas tika novērots [[sniegputenis]]. * [[8. februāris]] — [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika sasniegta viszemākā [[gaisa temperatūra]] [[Latvija|Latvijā]] meteoroloģisko novērojumu vēsturē −43,2&nbsp;°C. === Marts === * [[25. marts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] Augstākā padome izdeva dekrētu par darba nedēļas saīsināšanu, kurš noteica, ka turpmāk nedēļā būs 5 darba dienas, bet darba dienas ilgums tiek palielināts no 7 uz 8 stundām.<ref name="autogenerated1">"XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956-1958)</ref> * [[30. marts]] — tika likvidēts [[Apes rajons]], tā teritoriju sadalot starp [[Alūksnes rajons|Alūksnes]] un [[Smiltenes rajons|Smiltenes rajoniem]]. === Aprīlis === * [[19. aprīlis]] — Baltijas dzelzceļš tika sadalīts Latvijas, Igaunijas un Lietuvas dzelzceļos.<ref name="autogenerated2">[http://www.ldz.lv/?object_id=2566 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}, ldz.lv</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — N. Krasnobajevs tika iecelts par [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] priekšnieku.<ref name="autogenerated2" /> === Jūlijs === * [[21. jūlijs]] — tika atklāta satiksme Bērnu dzelzceļā [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. Tās bija viens no 52 [[Padomju Savienība|PSRS]] strādājošiem bērnu dzelzceļiem, kurus pilnībā apkalpoja bērni, lai apgūtu dzelzceļnieku profesijas.<ref>{{enc riga|467}}</ref> === Septembris === * [[20. septembris]] — pabeidza celt vienu no tiltiem pār Daugavu — [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]]. Svinīgi to atklāja 1957. gadā un līdz 1992. gadam tā nosaukums bija "Oktobra tilts". Kopējais tilta garums ir 503 metri un platums 27,6 metri. === Novembris === * [[26. novembris]] — ar kopējo rezultātu 427,5&nbsp;kg, piekāpjoties tikai zelta medaļas ieguvējam, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportistam T. Kono, kura rezultāts bija 447,5&nbsp;kg, sudraba medaļu [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Svarcelšana|svarcelšanā]] izcīnīja [[Vasilijs Stepanovs]].<ref name="autogenerated3">[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1956/OR1956.pdf 1956 Offical Olympic Report] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080912181829/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1956/OR1956.pdf |date={{dat|2008|09|12||bez}} }}, [http://olympic-museum.de/o-reports/report1956.htm olympic-museum.de] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091020052052/http://olympic-museum.de/o-reports/report1956.htm |date={{dat|2009|10|20||bez}} }}</ref> * [[28. novembris]] — vasaras olimpiskajās spēlēs, [[Šķēpa mešana|šķēpmetēja]] [[Inese Jaunzeme]] ar rezultātu 53,86 metri izcīnīja zelta medaļu. Par 3,39 metriem tika labots olimpiskais rekords, kuru 1952. gadā uzstādīja [[Čehoslovākija]]s vieglatlēte D. Zatopkova.<ref name="autogenerated3" /> === Decembris === * [[1. decembris]] — sudraba medaļu [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[PSRS vīriešu basketbola izlase]]s sastāvā izcīnīja [[Valdis Muižnieks]], [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] un [[Maigonis Valdmanis]]. Finālā [[Padomju Savienība|PSRS]] komanda ar rezultātu 55:89 zaudēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valstsvienībai. * [[7. decembris]] — tika likvidēti [[Aknīstes rajons|Aknīstes]], [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]], [[Alojas rajons|Alojas]], [[Alsungas rajons|Alsungas]], [[Elejas rajons]], [[Gaujienas rajons|Gaujienas]], [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]], [[Neretas rajons|Neretas]] un [[Cesvaines rajons|Cesvaines]] rajoni. === Nezināms datums === * [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota pirmā internātskola. * Tika dibinātas pirmās sešas [[Starpkolhozu celtniecības organizācija]]s. * Sāka iznākt almanahs "Teātris un dzīve".<ref group="P">Vēlākajos gados tas tika pārdēvēts par rakstu krājumu.</ref><ref>{{enc riga|767}}</ref> * [[Eduards Smiļģis]] iestudēja [[Rainis|Raiņa]] izrādi "Spēlēju, dancoju".<ref name="autogenerated1" /> * [[Gostiņi|Gostiņu]] pilsēta tika pievienota [[Pļaviņas|Pļaviņām]]. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Cēloņi un sekas]]" (režisors [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&sub_tab=movies-year&mp20=112&my=1956|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs|access-date={{dat|2018|10|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181004172753/https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies|archivedate={{dat|2018|10|04||bez}}}}</ref><ref group="P">Pēc A. Upīša darba motīviem.</ref> * "[[Pēc vētras]]" (režisors [[Eduards Penclins]]) == Dzimuši == * [[11. janvāris]] — [[Mārcis Auziņš]], fiziķis, LU rektors * [[20. janvāris]] — [[Jānis Gaigals]], politiķis * [[21. janvāris]] — [[Ārijs Ūdris]], politiķis un ekonomists * [[9. februāris]] — [[Jānis Vucāns]], politiķis un matemātiķis * [[14. februāris]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (miris 2022. gadā) * [[29. februāris]] — [[Silva Bendrāte]], politiķe un radio žurnāliste * [[4. marts]] — [[Aleksandrs Kulakovs]], futbola vārtsargs * [[14. marts]] — [[Gunārs Dāboliņš]], Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks * [[21. aprīlis]] — [[Juris Hlevickis]], ārsts un politiķis * [[23. aprīlis]] — [[Māris Abiļevs]], grafiķis un Austrumu cīņu meistars * [[23. maijs]] — [[Ojārs Kehris]], ekonomists un politiķis * [[24. jūlijs]] — [[Inguna Rībena]], arhitekte un politiķe * [[31. jūlijs]] — [[Jānis Birks]], ārsts un politiķis * [[30. augusts]] — [[Pēteris Salkazanovs]], politiķis * [[3. novembris]]: ** [[Jānis Ādamsons]], politiķis ** [[Vineta Muižniece]], juriste un politiķe * [[21. novembris]] — [[Atis Slakteris]], politiķis * [[5. decembris]] — [[Esmeralda Ermale]], aktrise * [[6. decembris]] — [[Ingrīda Circene]], ārste un politiķe * [[23. decembris]] — [[Jānis Ķīsis]], ārsts-dermatologs un pasniedzējs (miris 2022. gadā) * [[30. decembris]] — [[Ingus Baušķenieks]], mūziķis == Miruši == * [[25. augusts]] — [[Roberts Plūme]], sportists (1897) * [[3. septembris]] — [[Antons Ozols]], jurists, politiķis (1878) * [[24. oktobris]] — [[Jānis Francis]], ģenerālis (1877) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1956. gads|Latvija]] [[Kategorija:1956. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] czcsdxfdj6xcc6rbwzw22i6zl7j2hof 0 119526 4470427 4310275 2026-05-19T15:35:21Z Tranisitle 145333 Es pievienoju komatus, lai skaidrāk nodalītu paskaidrojošo vietas apzīmējumu un neatkarīgās teikuma daļas. 4470427 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of the Cistercian Order.svg|right|thumb|150px|Cisterciešu ordeņa ģerbonis.]] '''Cisterciešu ordenis''' ({{val-la|Ordo Cisterciensis}}; saīsinājums: OCist.) ir [[Romas katoļu baznīca]]s mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098. gadā [[Burgundija]]s valstī (tagad Francijā). Cisterciešu ordeņa mācības pamatā ir uzsvars uz roku darbu un pašpietiekamība, agrāk cisterciešu klosteri sevi uzturēja ar lauksaimniecību un [[Alus darīšana|alus darīšanu]]. Mūki tradicionāli valkā baltas drēbes, tādēļ vēsturiski tika dēvēti par "baltajiem mūkiem" iepretī "melnajiem mūkiem" jeb [[Benediktiešu ordenis|benediktiešiem]]. 2005. gadā pie Cisterciešu ordeņa piederēja 1499 mūki (starp tiem 696 priesteru) un 883 mūķenes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ocist.org/statistics.htm |title=www.ocist.org |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070929080856/http://www.ocist.org/statistics.htm |archivedate={{dat|2007|09|29||bez}} }}</ref>. Turklāt Striktās Observances novirzienam (Order of Cistercians of the Strict Observance) pieder vēl apmēram 2500 mūku un 1800 mūķeņu 101 vīriešu un 70 sieviešu klosteros<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ocso.org/HTM/net/faq-eng.htm |title=www.ocso.org |access-date={{dat|2010|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080428063224/http://www.ocso.org/HTM/net/faq-eng.htm#chi |archivedate={{dat|2008|04|28||bez}} }}</ref>. == Vēsture == [[Attēls:Bernhard von Clairvaux (Initiale-B).jpg|thumb|150px|Bernāra no Klervo attēls 13. gadsimta [[rokraksts|rokrakstā]]]] Ordeņa nosaukums cēlies no Sito (Cîteaux) ciema latīniskā nosaukuma ''Cistercium''. 21 [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] mūks tur 1098. gadā nodibināja [[Sito abatija|Sito abatiju]], kurā 12. gadsimta sākumā iestājās [[Bernārs no Klervo]] (''Bernard de Clairvaux'') un kļuva par jaunā ordeņa garīgo līderi. Cistercieši mēģināja atgriezties pie tiem mūku dzīves principiem, kurus 6. gadsimtā bija piekopis Svētais Benedikts. Ordeņa klosteri tika dibināti ne tikai mūsdienu [[Francija]]s, bet arī [[Anglija]]s, [[Velsa]]s, [[Skotija]]s, [[Īrija]]s, [[Spānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Itālija]]s, [[Vācija]]s, [[Čehija]]s, [[Zviedrija]]s, [[Igaunija]]s un [[Latvija]]s ([[Daugavgrīvas klosteris]]) teritorijās. To skaits pieauga no apmēram 330 klosteriem 1150. gadā līdz 530 1200. gadā un sasniedza 650 klosterus 1250. gadā. Visiem klosteriem bija jāievēro vieni un tie paši likumi, visiem abatiem katru gadu bija jādodas uz [[Sito klosteris|Sito klosteri]], kur 14. septembrī notika Vispārējais kapituls. Tāpat mātes klostera (dibinātājklostera) abatam bija pienākums reizi gadā apmeklēt meitas klosterus, lai pārliecinātos par pareizās kārtības ievērošanu. Rezultātā 13. gadsimtā izveidojās labi funkcionējošs cisterciešu ordeņa informācijas tīkls, kas aptvēra lielāko daļu no Eiropas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tallinn.academia.edu/documents/0081/9974/Tamm_Communicating_Crusade.pdf |title=M.Tamm. Communicating Crusade. Ajalooline Ajakiri, 2009, 3/4 (129/130), 341–372 |access-date={{dat|2010|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100616040530/http://tallinn.academia.edu/documents/0081/9974/Tamm_Communicating_Crusade.pdf |archivedate={{dat|2010|06|16||bez}} }}</ref>. Pēc cisterciešu mūka [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] ierosinājuma 1200. gada aprīlī Romas pāvests [[Inocents III]] aicināja Cisterciešu ordeņa abatus un mūkus doties uz Līvzemi sludināt kristīgo ticību. Tādēļ 1205. gadā Marienfeldas abatijas mūki Svētā Nikolaja kāpā Daugavgrīvā, Daugavas labajā krastā, uzcēla klosteri, un ar pāvesta atļauju abata Teoderiha vadībā tika izveidots jauns cisterciešu konvents. Pēc [[Igaunija]]s pakļaušanas ap 1230. gadu [[Falkenas klosteris]] tika nodibināts [[Tērbatas bīskapija]]s teritorijā Kerknā (Kärkna), un 1317. gadā - trešais klosteris [[Padizes klosteris|Padizē]] dāņu Igaunijā, bet [[Daugavgrīvas klosteris]] tika pamests. Cisterciešu mūki veicināja lauksaimniecības un amatniecības attīstību un jauno tehnoloģiju izplatīšanos viduslaiku Eiropā. Piemēram, [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] brāļi 1266. gadā uz Dūņupes starp Ķīšezeru un Daugavu (tagadējais [[Mīlgrāvis]]) ierīkoja pirmās ūdensdzirnavas mūsdienu Latvijas teritorijā. Ordeņa locekļi dalījās priesteros un "lajos" jeb konversos, kas uzņēmās tikai daļu no mūka solījumiem un katru dienu strādāja smagu fizisko darbu. 1891. gadā dažas abatijas izveidoja Striktās Observances (Stingrās paklausības) novirzienu, kas mūsdienās eksistē kā patstāvīgs mūku ordenis. == Ārējās saites == * [http://www.ocist.de/index.php?id=german/ CISTOPEDIA - Encyclopaedia Cisterciensis] * [http://www.ocist.org/ Cisterciešu ordenis] * [http://www.ocso.org/ Striktās observances ordenis] * [http://arccis.org/ Association pour le rayonnement de la culture cistercienne] (franciski) * [http://www.romanes.com/art_cistercien.html Cisterciešu arhitektūra] (franciski) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu mūku ordeņi]] [[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]] tckgdp54bn0l5qmfvkkgkhkjlvyy3up 0 121780 4470487 4470221 2026-05-19T17:11:57Z Olgerts V 41522 sīkumi 4470487 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|'''Liepājas šoseja'''|Par ielu Dobelē|Liepājas šoseja (Dobele)}} {{Latvijas A ceļa infokaste | numurs = 9 | nosaukums = Rīga (Skulte)—Liepāja | karte = Road A9 Latvia.svg | leģenda = | garums = 199,3 | ārpus_pilsētas = 183,9 | ceļš_pilsētā = 15,4 | segums = asfalts | e-ceļš = | reģions = [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A9-Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A9 netālu no [[Skrunda]]s }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] {{A ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dzilnuciems]] {{V ceļš|11}} >>Piņķi, Babīte }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Lāči (uzņēmums)|«Lāči»]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Aitiņlauvas (uzņēmums)|«Aitiņlauvas»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Astarte (A9 Rīga-Liepāja 23. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{P ceļš|99}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] {{P ceļš|99}} >>Valgunde, Jelgava }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{P ceļš|101}} >>Jūrmala }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{V ceļš|1065}} >>Kalnciems }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kauguru kanāls]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vecslampe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] {{P ceļš|98}} >>Jelgava, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1451}} >>Džūkste }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/DUS||MC (A9 Rīga-Liepāja 47. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1101}} >>Lestene, Dobele, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1457}} >>Jaunpils }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|97}} >>Gardene, Dobele, Jelgava }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1130}} >>Zebrus ezers }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Dzirnaviņas (uzņēmums)|«Dzirnaviņas»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Zebrene, Auce, Vītiņi }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Jaunpils, Vaski, Tukums }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1428}} >>Josta, Remte }} {{Maršruta tabula/DUS||Gotika Auto (A9 Rīga-Liepāja 75. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1154}} >>Remte }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pilsblīdene]] {{V ceļš|1120}} >>Lielauce, Auce }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Brocēni }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Lukoil (A9 Rīga-Liepāja 96. km) }} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Lielciecere }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|109}} >>Saldus, Remte, Kandava }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Emburga (Cieceres pagasts)|Emburga]] {{V ceļš|1152}} >>Brocēni, Remte }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1430}} >>Saldus, Vāne }} {{Maršruta tabula/DUS||Priede (A9 Rīga-Liepāja 99. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Apvedceļš }} {{Maršruta tabula/DUS un krogs||''Neste&Hesburger'' (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||''Neste&Hesburger'' (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|108}} >>Druva, Kuldīga, Ventspils}} {{Maršruta tabula/DUS||''Circle K'' (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||''Circle K'' (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Būtnāri]] {{P ceļš|105}} >>Saldus, Draudzība, Ezere}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Mežavējš (uzņēmums)|«Mežavējš»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Zirņu stacija {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{V ceļš|1278}} >>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|107}} }} >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Ventas iela, Liepājas iela }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Jumis (uzņēmums)|«Jumis»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|116}} >>Kuldīga, Dzelda, Embūte}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|117}} >>Sieksāte, Kazdanga, Aizpute}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Latvijas nafta (A9 Rīga-Liepāja 132. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Rudbāržu internātpamatskola {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1275}} >>Rudbāržu stacija, Kalvene}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalvene]] {{P ceļš|115}} >>Kalvene, Kalvenes stacija, Aizpute}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Durbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lieģi]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|112}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Grobiņa]] {{Ceļš pa labi}} {{P ceļš|111}} {{Ceļš pa kreisi}} {{P ceļš|113}} (Rīgas iela)}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Liepāja]] (Brīvības iela)}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|134}} [[Starptautiskā lidosta "Liepāja"]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|110}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Cukura, Pulvera, O. Kalpaka, Brīvostas iela }} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Liepājas osta]]}} |} |} '''A9''' autoceļš '''Rīga (Skulte)—Liepāja''' jeb '''Liepājas šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Latvijas trešo lielāko pilsētu [[Liepāja|Liepāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļa garums ir 199,3 km, no autoceļa kopgaruma 15,4 km atrodas pilsētās. Autoceļš visā garumā ir klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. == Autoceļa raksturojums == === Administratīvie iedalījumi, kurus šķērso autoceļš === Autoceļš A9 šķērso [[Mārupes novads|Mārupes novadu]] ([[Babītes pagasts|Babītes pagastu]]), [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]] ([[Valgundes pagasts|Valgundes pagastu]], [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagastu]]), [[Tukuma novads|Tukuma novadu]] ([[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]]), [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] ([[Jaunbērzes pagasts|Jaunbērzes pagastu]], [[Annenieku pagasts|Annenieku pagastu]], [[Bikstu pagasts|Bikstu pagastu]]), [[Saldus novads|Saldus novadu]] ([[Blīdenes pagasts|Blīdenes pagastu]], [[Cieceres pagasts|Cieceres pagastu]], [[Brocēni|Brocēnu pilsētu]], [[Saldus pagasts|Saldus pagastu]], [[Saldus|Saldus pilsētu]], [[Zirņu pagasts|Zirņu pagastu]]), [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadu]] ([[Skrundas pagasts|Skrundas pagastu]], [[Skrunda|Skrundas pilsētu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagastu]]), [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]] ([[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastu]], [[Vecpils pagasts|Vecpils pagastu]], [[Durbes pagasts|Durbes pagastu]], [[Durbe|Durbes pilsētu]], [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagastu]], [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsētu]]) un [[Liepāja|Liepājas pilsētu]]. Autoceļš šķērso [[Lielupe|Lielupi]] un [[Venta|Ventu]]. == Satiksme == Autoceļš ir samērā noslogots, ar ievērojamu kravas transporta īpatsvaru. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no autoceļa sākumpunkta pie Rīgas apvedceļa līdz Tīreļiem un Lielupes tiltam (0. — 23,4. km): 8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 23% kravas transports * no Tīreļiem līdz Apšupes krustojumam (23,4. — 38,2. km): 7,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 23% kravas transports * no Apšupes krustojuma līdz Anneniekiem (38,2. — 60,1. km): 5,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 21% kravas transports * no Anneniekiem līdz Brocēniem (60,1. — 94,8. km): 6,7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 22% kravas transports * cauri Brocēniem (94,8. — 96. km): 9,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 17% kravas transports * no Brocēniem līdz Saldum, uz Saldus apvedceļa (96. — 101,3. km): 6,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 26% kravas transports * no Saldus līdz Skrundai (101,3. — 127,1. km): 5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 24% kravas transports * no Skrundas līdz Duntei (131,6. — 179,7. km): 3,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 28% kravas transports * no Duntes līdz Grobiņai (179,7. — 186,1. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transports * no Grobiņas līdz Liepājai (186,1. — 191,7. km): 14,7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un izveidoti 3 vidējā ātruma kontroles posmi: * no 10. kilometra līdz Kaģiem (9,9. — 23,1. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.02.2026-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam-bus-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi.a636087/|title=Uz Tallinas un Liepājas šosejām būs jauni vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Apšupes krustojuma līdz Tiltiņiem (39,1. — 56,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no Blīdenes līdz Brocēniem (80,0. — 93,6. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1939. gadā tika veikta šosejas betonēšana starp Liepāju un Grobiņu 3 km garā posmā. Šosejas malās tika izbūvēti arī velosipēdistu ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:857477%7Carticle:DIVL471|title=Pabeigti Liepājas-Grobiņas šosejas betonēšanas darbi (Kurzemes Vārds, Nr 234 (13.10.1939))|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> 1953. un 1954. gada sezonas laikā tika veikta ceļa iztaisnošana 17 km garumā no Rudbāržiem līdz Kalvenei, izbūvēts jauns ceļš no Kalnciema līdz Apšupei, un atjaunots esošais ceļš starp Rīgu un Anneniekiem, radot jaunu Rīga — Liepāja ceļa maršrutu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Lai atslogotu Saldus pilsētu no tranzītsatiksmes, 1980. gados pakāpeniski tika izbūvēts Saldus apvedceļš. Būvdarbus veica Aizputes "7. CBR" un Saldus "21. CRBP", izmaksas bija ap vienu miljonu rubļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1151404%7Carticle:DIVL98%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Lielāko daļu - jau nākamvasar (Padomju Zeme (Saldus), Nr.153 (25.12.1984)))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1164565%7Carticle:DIVL58%7Cquery:Broc%C4%93ni%20apvedce%C4%BCa|title=Lokveida kustības mezgls (Padomju Zeme (Saldus), Nr.134 (12.11.1987))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1158256%7Carticle:DIVL66%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Divi rekonstruēti ceļa posmi (Padomju Zeme (Saldus), Nr.121 (11.10.1986))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 1996. līdz 1997. gadam tika veikta Brocēnu ceļa satiksmes pārvada pārbūve. Vecā tilta būve tika pabeigta 1959. gadā, taču būvdarbi bijuši veikti slikti un nesošās konstrukcijas bijušas ar defektiem, kas apdraudējušas tilta tālāko ekspluatāciju, tādēļ tika veikta tilta pilnīga pārbūve. Būvdarbu kopējās izmaksas sasniedza 1,09 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:609406%7Carticle:DIVL170%7Cquery:apvedce%C4%BC%C5%A1%20Jelgavas|title=Brocēni autobraucējus vairs netracinās (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.221 (23.09.1997))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 2010. gada līdz 2011. gadam pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no satiksmes mezgla ar autoceļu [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]] līdz [[Trenči]]em (0,00 km — 9,90 km), un otru no [[Trenči]]em līdz [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] (9,90 km — 22,90 km). Abi pārbūves darbi tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam arī pārbūvēja autoceļa posmu no robežas ar [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] līdz [[Brocēni]]em (79,30 km — 97,58 km), un no 2013. gada līdz 2014. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no [[Kalvene]]s līdz [[Mazilmāja]]i (148,59 km — 163,28 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2014. gada jūlija līdz 2015. gada oktobrim pārbūvēja autoceļa posmu no [[Mazilmāja]]s līdz [[Grobiņa]]i (163,28 km — 185,80 km), kuru līgumcena bija 9 215 983 eiro (ar PVN), un līdzfinansējums nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]], un arī no 2014. gada līdz 2015. gada laika posmā uzsāka pārbūves darbus divos posmos — vienu no [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] līdz [[Apšupe]]i, kur arī pārbūvēja tiltu pāri [[Lielupe|Lielupi]] (24,48 km — 38,18 km), un otru no [[Apšupe]]s līdz [[Annenieki]]em (38,24 km — 60,15 km). Posmu no Apšupei līdz Anneniekiem pārbūvēja no 2014. gada septembra līdz 2015. gada oktobrim, kura līgumcena bija 11 342 721 eiro (ar PVN), savukārt posmu no Tīreļiem līdz Apšupei, kā arī tiltu pār Lielupi, pārbūvēja no 2015. gada maija līdz 2016. gada jūnijam, un tā līgumcena bija 14 473 331 eiro (ar PVN), un abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2017. gada maija līdz 2018. gada septembrim pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no [[Brocēni]]em līdz degvielas uzpildes stacijas "Priede" (97,58 km — 99,74 km), un otru no [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai līdz [[Bukupe (ciems)|Bukupei]] (102,92 km — 113,13 km). Abi pārbūves darbi kopā izmaksāja 12 085 884 eiro (ar PVN), un tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2018. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Zirņi (ciems)|Zirņiem]] līdz [[Skrunda]]i (115,74 km — 129,56 km), kura līgumcena bija 2,9 milj. eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2018/04/|title=aprīlis 2018|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2020. gada maija līdz 2021. gada jūnijam pārbūvēja autoceļa posmu [[Saldus|Saldū]] no degvielas uzpildes stacijas "Priede" līdz [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai (99,74 km — 102,92 km), kur būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve — tika izbūvēts smilts salturīgais slānis, šķembu pamats un trīs kārtu asfalta segums, posmā arī atjaunoja ūdens novadīšanas sistēmu, rotācijas aplī tika izbūvēta ietve/veloceļš, ierīkoja apgaismojumu un veica satiksmes drošības uzlabojumus. Darbus veica SIA ''Saldus Ceļinieks'' ar līgumcenu 5,8 miljoni eiro (ar PVN). Un 2021. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Rudbārži]]em līdz [[Kalvene]]i (135,79 km — 148,57 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-saldus-sak-parbuvet-liepajas-soseju/|title=Pie Saldus sāk pārbūvēt Liepājas šoseju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2020-05-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Kurzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2021-03-25|language=lv}}</ref> == Nelaimes gadījumi == 1998. gada 9. oktobrī ceļu satiksmes negadījumā A9 Liepājas šosejas krustojumā ar P98 Tukuma šoseju (Apšupes krustojumā), bojā gāja Dailes teātra režisors Pēteris Pētersons un viņa sieva Eleonora.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/352810-aprit-21-gads-kops-tragiska-avarija-nositas-izcilais-dailes-teatra-rezisors-petersons-un-vina-sieva|title=Aprit 21 gads, kopš traģiskā avārijā nositās izcilais Dailes teātra režisors Pētersons un viņa sieva|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-10|date=2019-10-09|language=lv}}</ref> 2024. gada 25. un 26. jūnijā divu dienu laikā uz autoceļa 80., 90. un 105. kilometra notika trīs ceļu satiksmes negadījumi, kurās kopā bojā gāja seši cilvēki. Pēc notikušā VSIA "Latvijas valsts ceļi" veica ārkārtas drošības auditu attiecīgajam šosejas posmam. Divi no negadījumiem notika automašīnām esot pretējā joslā, veicot apdzīšanas manevrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2024-pec-tris-tragiskam-avarijam-neilga-laika-liepajas-sosejas-posmam-veiks-arkartas-drosibas-auditu.a559402/|title=Pēc trīs traģiskām avārijām neilgā laikā Liepājas šosejas posmam veiks ārkārtas drošības auditu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2024-automasinu-frontala-sadursme-uz-liepajas-sosejas-gajusi-boja-divi-cilveki-satiksme-ierobezota.a559386/|title=Automašīnu frontālā sadursmē uz Liepājas šosejas gājuši bojā divi cilvēki; satiksme ierobežota|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. februārī Apšupes krustojumā notika ceļu satiksmes negadījums starp kravas automašīnu un "Liepājas autobusu parka" pasažieru autobusu. Negadījumā cieta četri cilvēki, vissmagāk cietušajam autobusa vadītājam negadījuma rezultātā tika amputētas abas kājas. Negadījums sabiedrībā izraisīja ažiotāžu, jo kravas automašīnas vadītājs bija Indijas pilsonis, radot bažas par nepietiekamajām satiksmes zināšanu iemaņu pārbaudēm trešo valstu pilsoņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8425525/pie-apsupes-krustojuma-avarija-smagi-cietusais-autobusa-soferis-atmodies-no-maksligas-komas-un-gaida-ciemos-savu-glabeju-baibu|title=Tvnet.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-pie-apsupes-krustojuma-notikusi-autobusa-un-kravas-auto-sadursme.a635337/|title=Pie Apšupes krustojuma notikusi autobusa un kravas auto sadursme|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Krustojošie ceļi == * [[Autoceļš P99|P99]] ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]]); * [[Autoceļš P101|P101]] ([[Kalnciems]]); * [[Autoceļš P98|P98]] ([[Apšupe (stacija)|Apšupe]]); * [[Autoceļš P97|P97]] ([[Annenieki]]); * [[Autoceļš P104|P104]] ([[Biksti]]); * [[Autoceļš P109|P109]] ([[Brocēni]]); * [[Autoceļš P105|P105]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P108|P108]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P107|P107]] ([[Ciecere]]); * [[Autoceļš P116|P116]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P117|P117]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P115|P115]] ([[Kalvene]]); * [[Autoceļš P112|P112]] ([[Šukteri]]); * [[Autoceļš P106|P106]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P111|P111]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P113|P113]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P110|P110]] ([[Liepāja]]); * [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] ([[Liepāja]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|T9cbkokJR-g|Autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga—Liepāja)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A09]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dobeles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saldus novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Kuldīgas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dienvidkurzemes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Liepājā]] 88n3p627xpfp7g54vizwx1fakv1fx35 0 122020 4470695 3426378 2026-05-19T20:29:29Z Votre Provocateur 111653 4470695 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Gelderlande | official_name = ''Gelderland'' | other_name = | type = [[Nīderlandes administratīvais iedalījums|Province]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Gelderland.svg | flag_size = | image_seal = Gelderland wapen.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Arnema]] | largest_city = [[Neimegena]] | official_language = [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] | spoken_language = | image_map = Gelderland in the Netherlands.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Nīderlande}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4975 | area_land_km2 = | area_water_km2 = 161 | area_water_percent = | area_rank = 1. | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 2026578 | population_as_of = 2015 | population_rank = 4. | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|www.gelderland.nl}} | footnotes = }} '''Gelderlande''' ({{val|nl|Gelderland}}) ir viena no [[Nīderlande]]s 12 [[Nīderlandes provinces|provincēm]]. Gelderlande robežojas ar sešām citām Nīderlandes provincēm: ar [[Limburga (Nīderlande)|Limburgu]], [[Ziemeļbrabante|Ziemeļbrabanti]], [[Dienvidholande|Dienvidholandi]], [[Utrehta (province)|Utrehtu]], [[Flevolande|Flevolandi]] un [[Overeisela|Overeiselu]], un vienu valsti — [[Vācija|Vāciju]]. Provinces administratīvais centrs ir [[Arnema]], lai gan [[Neimegena]] un [[Apeldorna]] ir lielākas pilsētas par Arnemu. 2006. gadā Gelderlandē dzīvoja 1,98 miljoni iedzīvotāju. == Vēsture == Gelderlandes vēsture aizsākās viduslaikos, kad šajā teritorijā izveidojās [[Geldernas grāfiste]]. Tā radās ap [[11. gadsimts|11. gadsimtu]] un pakāpeniski kļuva par nozīmīgu politisku spēku Lejaszemēs. Grāfistes centrs bija Gelderna, kas mūsdienās atrodas [[Vācija|Vācijas]] teritorijā. [[1339. gads|1339. gadā]] Geldernas grāfiste tika paaugstināta par [[Geldernas hercogiste|Geldernas hercogisti]]. Viduslaikos hercogiste bieži karoja ar kaimiņu valdniekiem, īpaši ar [[Brabantes hercogiste|Brabanti]], [[Utrehtas bīskapija|Utrehtu]] un [[Burgundijas hercogiste|Burgundiju]]. Gelderlande atradās stratēģiski svarīgā vietā pie [[Reina|Reinas]], [[Vāla|Vālas]] un [[Eisela|Eiselas]] upēm. [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] Gelderlande nonāca konfliktā ar [[Burgundijas Nīderlande|Burgundijas Nīderlandi]]. Pēc ilgām cīņām [[1473. gads|1473. gadā]] hercogisti ieguva [[Kārlis Drošais]], taču vēlāk Gelderlande atguva daļēju neatkarību. [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] hercogiste kļuva par vienu no teritorijām, par kuru sacentās vietējie valdnieki un [[Hābsburgi]]. [[1543. gads|1543. gadā]] Gelderlande tika iekļauta [[Hābsburgu Nīderlande|Hābsburgu Nīderlandē]]. Vēlāk tā kļuva par daļu no [[Septiņpadsmit provinces|Septiņpadsmit provincēm]]. [[Astoņdesmitgadu karš|Astoņdesmitgadu kara]] laikā Gelderlande pievienojās sacelšanās kustībai pret [[Spānijas Impērija|Spānijas]] varu un kļuva par vienu no [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūnijas]] dalībniecēm. Pēc [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republikas]] izveides Gelderlande bija viena no tās provincēm. Tā saglabāja nozīmīgu lomu republikas austrumu aizsardzībā, jo robežojās ar vācu zemēm. Province cieta vairākos karos, tostarp konfliktos ar [[Francija|Franciju]] un vācu valstīm. [[1795. gads|1795. gadā]], kad tika izveidota [[Batāvijas Republika]], vecā provinces pārvalde tika pārveidota pēc franču parauga. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Gelderlande atradās Francijas ietekmē un vēlāk tika iekļauta [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Impērijā]]. Pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[1815. gads|1815. gadā]] Gelderlande kļuva par provinci jaunizveidotajā [[Nīderlandes Karaliste|Nīderlandes Karalistē]]. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] province attīstījās kā lauksaimniecības, tirdzniecības un transporta reģions. Upes un dzelzceļi veicināja pilsētu, īpaši [[Arneima|Arneimas]] un [[Neimegena|Neimegenas]], izaugsmi. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Gelderlande smagi cieta kaujās starp sabiedrotajiem un vācu spēkiem. [[1944. gads|1944. gadā]] [[Operācija Market Garden|Operācijas ''Market Garden'']] laikā notika smagas kaujas pie [[Arneima|Arneimas]], kur sabiedrotie mēģināja ieņemt tiltus pāri Reinai. Kara beigās daļa provinces tika nopostīta, un civiliedzīvotāji piedzīvoja evakuācijas un badu. Pēc kara Gelderlande tika atjaunota un kļuva par vienu no lielākajām un nozīmīgākajām Nīderlandes provincēm. Mūsdienās tā apvieno vēsturiskas pilsētas, lauksaimniecības apgabalus, rūpniecību un dabas teritorijas, tostarp [[Veluve|Veluves]] reģionu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nīderlande-aizmetnis}} {{Nīderlandes provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Gelderlande| ]] sizncr9bbl7fwfvhymjwvliagalqkpo 0 123825 4470390 4087644 2026-05-19T13:03:08Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4470390 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Imants Daudišs | attēls = Imants Daudišs.jpg | att_izm = 200px | amats = [[5. Saeima|5.]] un [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1993]]. gads | term_beigas = [[1998]]. gads | dzim_dati = {{dat|1945|08|15}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2002|4|14|1945|8|15}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | partija = [[Latvijas Ceļš]] | dzīvesb = Helēna Daudiša | alma_mater = [[Ivanovas Ķīmijas tehnoloģijas institūts]] | profesija = [[inženieris]]-[[tehnologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Imants Daudišs''' ({{dat|1945|08|15|N}} — {{dat|2002|04|14|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] diplomāts un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]], [[5. Saeima|5.]] un [[6. Saeima]]s deputāts. Partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedrs. Bijis Latvijas vēstnieks Krievijā (1997—2001) un Lielbritānijā (2001—2002). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1945|08|15}} Rīgā, viņa tēvs bija [[matemātika]]s un [[fizika]]s skolotājs, bet māte — mājsaimniece, ģimenē bija vēl divas meitas. [[1950]]. gadā Daudišu ģimene pārcēlās uz [[Valmiera|Valmieru]].<ref name="g21" /> Mācījās [[Valmieras pamatskola|Valmieras pamatskolā]], [[Valmieras Viestura vidusskola|Viestura vidusskolā]] un [[Valmieras 1. vidusskola|1. vidusskolā]], kuru pabeidza [[1963]]. gadā. Tajā pašā gadā iestājās [[Ivanovas Ķīmijas tehnoloģijas institūts|Ivanovas Ķīmijas tehnoloģijas institūtā]], studijas beidza [[1968]]. gadā ar inženiera tehnologa diplomu.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = IMANTS DAUDIŠS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/daudiss_imants/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004621/http://www.latvijaslaudis.lv/users/daudiss_imants/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}</ref> Strādāja Rīgas Ķīmijas kombinātā par meistaru, vēlāk par kontrolmērinstrumentu laboratorijas vadītāju. Darbojās komjaunatnes un kompartijas iestādēs ([[1970]]—[[1980]]), bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs. No 1980. gada bija Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.<ref name="g21" /> [[1989]]. gadā ievēlēts par [[Latvijas PSR]] Augstākās Padomes Prezidija sekretāru.<ref name="g21" /> Šajā laikā piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s akcijās, kā arī sadarbībā ar LTF vēlēšanu centru — [[1990]]. gada AP vēlēšanu organizēšanā. Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā Padomē (1990—[[1993]]), AP pirmajā sēdē {{dat||05|03}} ievēlēts par AP sekretāru.<ref name="g21" /> Papildinājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Kongress|Kongresa]] rīkotajos kursos likumdošanas tehnoloģijā ([[1992]]), ASV [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] kursos "Krīzes situāciju vadība" (1992), parlamenta darbības pamatjautājumu kursos [[Otava|Otavā]] ([[1993]]).<ref name="g21" /> Piedalījās savienības "[[Latvijas Ceļš]]" veidošanā, bija tās valdes loceklis un ārlietu sekretārs. No LC vēlēšanu saraksta 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[5. Saeima]]s deputātu un tās sekretāru. [[1995]]. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] par deputātu un sekretāru. Darbojies Saeimas Ārlietu un Pieprasījumu komisijā.<ref name="g21" /> [[1997]]. gadā Daudišu iecēla par Latvijas ārkārtas un pilnvaroto vēstnieku [[Krievija|Krievijā]].<ref name="g21" /><ref name="nave">{{Tīmekļa atsauce | title = Miris Imants Daudišs | publisher = TvNET | date = 2002.04.14. | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/190012 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Amatā bijis līdz [[2001. gads|2001]]. gadam, kad vēstnieku rotācijas dēļ kļuva par Latvijas vēstnieku [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miris Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Imants Daudišs | publisher = Delfi | date = 2002.04.15. | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-latvijas-vestnieks-lielbritanija-imants-daudiss.d?id=3010482 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305134022/http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-latvijas-vestnieks-lielbritanija-imants-daudiss.d?id=3010482 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> {{dat|2002|04|12}} saņēmis akreditācijas vēstuli no [[Latvijas Valsts prezidenti|Valsts prezidentes]] [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] vēstnieka amatam Īrijā.<ref name="nave" /> Imants Daudišs pēkšņi miris {{dat|2002|04|14}} [[Rīga|Rīgā]] no [[infarkts|infarkta]].<ref name="nave" /><ref name="beres">{{Tīmekļa atsauce | title = Atvadās no Imanta Daudiša | publisher = TvNET | date = 2002.04.19. | accessdate = 2010.08.24 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/190090-atvadas_no_imanta_daudisa | archive-date = {{dat|2016|03|07||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160307054056/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/190090-atvadas_no_imanta_daudisa }}</ref> {{dat||04|19}} [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē]] norisinājās bēru ceremonija. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga raksturoja I. Daudišu kā cilvēku, kas "kalpoja Latvijai pēc savas labākās sirdsapziņas. Viņa pietrūks Latvijas diplomātiskajam dienestam [..], viņa sirds degsmes pietrūks Latvijai." [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] izteicās: "Viņš bija valstsvīrs, kuram bija tas gods balsot par neatkarības deklarāciju un vēlāk kā parlamenta sekretāram to pasludināt. Daudišam bija svešas daudzu politiķu alkas pēc ātri gaistošas slavas un ievērības, tā vietā diplomāts vienkārši strādāja, lai īstenotu dzīvē neatkarības deklarācijas principus."<ref name="beres" /> I. Daudiša piemiņai veltīto dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps [[Jānis Pujats]]. Ceremoniju apmeklēja arī vairāki Latvijas vēstnieki ārvalstīs, ārvalstu vēstnieki Latvijā, Saeimas deputāti, ministri, Valsts institūciju darbinieki un uzņēmēji. Pēc dievkalpojuma bēru procesija, pa ceļam apstājoties pie Ārlietu ministrijas ēkas, devās uz [[Rīgas Meža kapi|Otrajiem Meža kapiem]].<ref name="beres" /> == Privātā dzīve == I. Daudišs bija precējies ar [[ekonomika|ekonomisti]] Helēnu. Laulībā dzimusi meita Enrika, kas ir kļuva par banku un finanšu speciālisti, kā arī dēls, kas ir miris.<ref name="nave" /> Brīvajā laikā Daudišs nodarbojās sportu, spēlēja [[teniss|tenisu]]. 10 gadus bijis Latvijas [[Vingrošana]]s federācijas prezidents.<ref name="g21" /> == Apbalvojumi == [[2000. gads|2000]]. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].<ref name="g21" /> == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Peters]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Krievijā]] | periods = [[1997]]. gada septembris — [[2001. gads|2001]]. gada septembris | pēc = [[Normans Penke]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Normans Penke]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē]] un Īrijas Republikā | periods = [[2001. gads|2001]]. gada septembris — [[2002]]. gada aprīlis | pēc = [[Jānis Dripe]] }} {{kastes beigas}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daudišs, Imants}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2002. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Krievijā]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] rtg8xytxj05g8dlpv8techh2zacbqna 0 126940 4470799 4462099 2026-05-20T06:32:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470799 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #013D7C | team = Tampa Bay Lightning | logo = Tampa Bay Lightning 2011.png | logosize = 220px | city = {{Vieta|ASV|Florida|Tampa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1992 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Benchmark International Arena]]'' | ietilpība = 19 092 | colors = Zila, balta<br />{{color box|#013D7C}} {{color box|white}} | owner = {{Flaga|ASV}} ''Tampa Bay Sports and Entertainment'' | prezidents = | GM = {{Flaga|Kanāda}} [[Žiljēns Brisbuā]] | coach = {{Flaga|Kanāda}} [[Džons Kūpers]] | coach2 = | captain = {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Hedmans]] | media = [http://www.tampabaylightning.com/ tampabaylightning.com] | affiliates = [[Sirakjūsas "Crunch"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Floridas "Everblades"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 3 }} '''Tampabejas "Lightning"''' ({{val|en|Tampa Bay Lightning}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Tampa|Tampā]], [[Florida|Floridas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1992. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. 2003.—04. gada sezonā komandai izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Par konferences čempioni "Lightning" kļuvusi četras reizes, ceturto reizi Stenlija kausa finālu sasniedzot 2021.—22. gada sezonā. Tajā "Lightning" sērijā ar 2—4 piekāpās [[Čikāgas "Blackhawks"]] hokejistiem. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Amalie Arena]]'' hallē. Otro Stenlija kausa titulu komanda izcīnīja 2019.—20. gada sezonā, finālsērijā ar 4—2 pārspējot [[Dalasas "Stars"]]. Trešo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] tā izcīnīja sekojošajā 2020.—21. gada sezonā, finālsērijā pārspējot [[Monreālas "Canadiens"]] vienību ar rezultātu 4—1 (piecu spēļu sērijā). == Sasniegumi == * '''Stenlija kauss''': 3 ** 2003.—04., 2019.—20.,2020.-21.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/sports/hokejs/351843-lightning-otro-gadu-pec-kartas-izcina-stenlija-kausu.htm |title="Lightning" otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-02-15 |website= nra.lv|publisher= |date=2021-07-08 }}</ref> * '''Konferences čempioni''': 4 ** 2003.—04., 2014.—15., 2019.—20., 2021.—22. * '''Regulārās sezonas čempioni''': 1 ** 2018.—19. == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 19. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 31 {{flaga|SWE}} [[Jūnass Jūhansons]] * 88 {{flaga|Krievija}} [[Andrejs Vasiļevskis]] ==== Aizsargi ==== * 24 {{flaga|Kanāda}} [[Makss Krozjē]] * 27 {{flaga|ASV}} [[Raiens Makdonehs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 43 {{flaga|Kanāda}} [[Darens Redišs]] * 64 {{flaga|ASV}} [[Stīvens Santīni]] * 77 {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Hedmans]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 78 {{flaga|Norvēģija}} [[Ēmils Lillebergs]] * 81 {{Flaga|Slovākija}} [[Eriks Černāks]] * 90 {{Flaga|Šveice}} [[Janiss Mozers]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|CAN}} [[Korijs Perijs]] * 14 {{flaga|Kanāda}} [[Konors Gīkijs]] * 20 {{flaga|Kanāda}} [[Niks Pols]] * 21 {{flaga|Kanāda}} [[Breidens Points]] * 22 {{flaga|DEN}} [[Olivers Bjorkstrands]] * 28 {{flaga|LAT}} [[Zemgus Girgensons]] * 29 {{flaga|Zviedrija}} [[Pontuss Holmberjs]] * 37 {{Flaga|Kanāda}} [[Janni Gurds]] * 38 {{flaga|Kanāda}} [[Brendons Heigels]] * 41 {{flaga|ASV}} [[Mičels Čafī]] * 42 {{flaga|Kanāda}} [[Kērtiss Daglass]] * 46 {{flaga|Kanāda}} [[Skots Saburins]] * 59 {{flaga|ASV}} [[Džeiks Gencels]] * 62 {{flaga|Kanāda}} [[Džeks Finlijs]] * 71 {{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Sirelli]] * 86 {{flaga|Krievija}} [[Ņikita Kučerovs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 93 {{flaga|Kanāda}} [[Geidžs Gonsalvess]] === Latvijas hokejisti "Lightning" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Kaspars Astašenko]]||23||1||2||3||1999—2001 |- |align=left| [[Mārtiņš Karsums]]||18||1||4||5||2008—2009 |- |align=left| [[Kristers Gudļevskis]]||3||—||—||—||2013—2017 |- |align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||3||1||—||1||2022—2013 |- |align=left| [[Zemgus Girgensons]]||82||2||4||6||2024—''pašlaik'' |} == Līderi == [[Attēls:Tampa Bay Lightning.svg|right|250px|thumb|2007–2011]] === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <!-- atjaunots pēc 2019-20 --> <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Martēns Senluī]] || LM || 972 || 365 || 588 || '''953''' || 0,98 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Vinsents Lekavaljē]] || C || 1037 || 383 || 491 || '''874''' || 0,84 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Stīvens Stemkoss]]''' || C || 803 || 422 || 410 || '''832''' || 1,04 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Ņikita Kučerovs]]''' || LM || 515 || 221 || 326 || '''547''' || 1,06 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Breds Ričardss]] || C || 552 || 150 || 339 || '''489''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Viktors Hedmans]]''' || A || 762 || 105 || 368 || '''473''' || 0,62 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Vāclavs Prospals]] || C || 468 || 127 || 244 || '''371''' || 0,79 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Tailers Džonsons]]''' || C || 534 || 153 || 186 || '''339''' || 0,64 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Ondržejs Palāts]]''' || KM || 496 || 110 || 218 || '''328''' || 0,66 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Alekss Kilorns]]''' || KM || 585 || 131 || 179 || '''310''' || 0,53 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Stīvens Stemkoss]]''' || C || 422 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Vinsents Lekavaljē]] || C || 383 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Martēns Senluī]] || KM || 365 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Ņikita Kučerovs]]''' || LM || 221 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Tailers Džonsons]]''' || C || 153 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Breds Ričardss]] || C || 150 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Frēdriks Modīns]] || KM || 145 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Alekss Kilorns]]''' || KM || 131 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Vāclavs Prospals]] || C || 127 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Breidens Points]]''' || C || 116 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Martēns Senluī]] || LM || 588 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Vinsents Lekavaljē]] || C || 491 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Stīvens Stemkoss]]''' || C || 410 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Viktors Hedmans]]''' || A || 368 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Breds Ričardss]] || C || 339 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Ņikita Kučerovs]]''' || LM || 326 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Vāclavs Prospals]] || C || 244 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Ondržejs Palāts]]''' || KM || 218 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Braiens Bredlijs]] || C || 189 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dens Boils]] || A || 187 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Stīvens Stemkoss]], 60 (2011.—12.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Ņikita Kučerovs]], 87 (2018.—19.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Ņikita Kučerovs]], 128 (2018.—19.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Zenons Konopka]], 265 (2009.—10.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Jani Gords]], 64 (2017.—18.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Viktors Hedmans]], 72 (2016.—17.) === Galvenie treneri === *[[Terijs Krisps]] (1992—1997) *[[Žaks Demērs]] (1997—1999) *[[Stīvs Ladziks]] (1999—2001) *[[Džons Tortorella]] (2001—2008) *[[Berijs Melrouzs]] (2008) *[[Riks Točets]] (2008—2010) *[[Gijs Bušē]] (2010—2013) *[[Džons Kūpers]] (2013—''pašlaik'') === Kapteiņi === *{{flaga|Kanāda}} [[Paul Ysebaert|Pols Isebērs]] (1995—1997) *{{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Renbergs]] (1997—1998) *{{flaga|Kanāda}} [[Robs Zemuners]] (1998—1999) *{{flaga|Kanāda}} [[Bills Holders]] (1999) *{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Gretons]] (1999—2000) *{{flaga|Kanāda}} [[Vinsents Lekavaljē]] (2000—2001) *{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Andrejčuks]] (2002—2006) *{{flaga|Kanāda}} [[Tims Teilors]] (2006—2008) *{{flaga|Kanāda}} Vinsents Lekavaljē (2008—2013) *{{flaga|Kanāda}} [[Martēns Senluī]] (2013—2014) *{{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Stemkoss]] (2014—2024) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.tampabaylightning.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090107051930/http://tampabaylightning.com/ |date={{dat|2009|01|07||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/TBL/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021001350/http://www.hockey-reference.com/teams/TBL/ |date={{dat|2011|10|21||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tampabejas "Lightning"| ]] m32juyzx4q0tggwu6sy4x32mu2hveu2 0 133582 4470381 4285617 2026-05-19T12:53:13Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4470381 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Ameriks | attēls = Andris Ameriks.jpg | att_izm = | apraksts = Andris Ameriks 2009. gadā | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = {{dat|2019|7|2|N}} | term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}} | amats2 = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedrs<br /><small>(kopā ar [[Alfrēds Čepānis|A. Čepāni]], [[Aivars Jirgens|A. Jirgenu]] un [[Jānis Straume|J. Straumi]])</small> | term_sākums2 = {{dat|1995|11|07|N}} | term_beigas2 = {{dat|1998|11|01|N}} | priekštecis2 = [[Aivars Berķis]] un [[Andrejs Krastiņš]] | pēctecis2 = [[Indulis Bērziņš]] un [[Gundars Bojārs]] | amats3 = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks | term_sākums3 = {{dat|2010|11|09|N}} | term_beigas3 = {{dat|2018|12|17|N}} | priekštecis3 = [[Ainārs Šlesers]] | pēctecis3 = [[Oļegs Burovs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|3|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Tautas saskaņas partija|TSP]] <small>(1994—1996)</small><br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DPS]] <small>(1996—1999)</small><br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|LDP]] <small>(1999—2004)</small><br />[[Latvijas Pirmā Partija|LPP]] <small>(2004—2007)</small><br />[[LPP/LC]] <small>(2007—2011)</small><br />[[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(kopš 2012)</small> | dzīvesb = Ginta Amerika<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/632001-bagatakie_cilveki_latvija_patiesa_labuma_guveji Bagātākie cilvēki Latvijā, patiesā labuma guvēji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180112094725/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/632001-bagatakie_cilveki_latvija_patiesa_labuma_guveji |date={{dat|2018|01|12||bez}} }} Toms Ostrovskis/TVNET, 2016. gada 31. oktobrī</ref> | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]<br />[[Latvijas Valsts universitāte]] | profesija = [[inženieris]]-sistēmtehniķis<br />[[ekonomika|ekonomists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Ameriks''' (dzimis {{dat|1961|03|05}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists]] un [[politiķis]]. Bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts. No 2010. līdz 2018. gadam bija [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Nils Ušakovs|Nila Ušakova]] vietnieks. Pārstāv paša izveidoto partiju "[[Gods kalpot Rīgai!]]", kuras vadītājs bija no 2012. līdz 2021. gadam. No 2019. līdz 2024. gadam bijis [[Eiropas Parlamenta deputāts]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1961|03|05}} [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="ldp" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji - miljonāri | publisher = Dienas Bizness | date = 2009.06.19. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://db.lv/r/132738-nekustamo-ipasumu-tirgotaji-apsaimniekotaji-attistitaji-miljonari }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījās [[Jūrmalas Valsts ģimnāzija|Jūrmalas 1. vidusskolā]], ieguva meistara titulu [[dambrete|dambretē]].<ref name="20%">{{Ziņu atsauce | title = Amerika darbi | publisher = Diena | first = Līga | last = Lazdiņa | date = 2008. gada 1. jūnijā | accessdate = 2010. gada 5. decembrī | url = http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/amerika-darbi}}</ref> 1984. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, iegūstot [[inženieris|inženiera]]-sistēmtehniķa kvalifikāciju, savukārt 1987. gadā pabeidza [[Latvijas Valsts universitāte]]s Ekonomikas fakultāti tautsaimniecības plānošanas specialitātē, iegūstot [[ekonomists|ekonomista]] kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par Rīgas vicemēru kļuvis Andris Ameriks | publisher = Apollo | date = 2010.11.09. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/220079 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120323154750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/220079 | archivedate = {{dat|2012|03|23||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120323154750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/220079 |date={{dat|2012|03|23||bez}} }}</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] bija RPI [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|Komjaunatnes]] sekretārs,<ref name="20%" /> vēlāk [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] CK sekretārs darbam ar strādājošo un lauku jaunatni. Pirmajos gados pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s A. Ameriks nodibināja uzņēmumu "Letonija", kas, ņemot kredītus ar procenta likmēm līdz 35% gadā, pirka denacionalizētos īpašumus, tos ieķīlāja, meklēja pārpircējus, palīdzēja cilvēkiem sakārtot īpašumu atgūšanas dokumentus. Šajā laikā Andris Ameriks kļuva par miljonāru.<ref name="20%" /> === Darbība Saeimā === 1993. gadā A. Ameriku [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja par]] [[5. Saeima]]s deputātu no "[[Saskaņa Latvijai — Atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta. 1994. gadā viņš pievienojās jaunizveidotajai [[Tautas saskaņas partija]]i (TSP) un tās Saeimas frakcijai. Bija Saeimas Ārlietu, kā arī Saimnieciskās komisijas loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks | publisher = 5. Saeima | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/5_saeima/ameriks.htm}}</ref> 1995. gadā no TSP saraksta [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[6. Saeima]]s deputātu un tās pirmajā sēdē kļuva par vienu no diviem [[Saeimas priekšsēdētāja]]s [[Ilga Kreituse|Ilgas Kreituses]] biedriem. Bija Saeimas Ārlietu komisijas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks | publisher = 6. Saeima | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/andris_ameriks.htm}}</ref> {{dat||12|06||bez}}, kad Saeimā bija ieplānots balsojums par [[Ziedonis Čevers|Ziedoņa Čevera]] piedāvāto Ministru kabinetu, tas tika pārcelts uz sēdes beigām, lai uz balsojumu paspētu ierasties arī A. Ameriks. Par spīti tam valdība netika apstiprināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šajās dienās | publisher = Ievanda | date = 1995.12.07. | accessdate = 2010.12.04. | url = http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305183909/http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1996. gadā Andris Ameriks TSP pieprasīja apvienoties ar [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātisko partiju "Saimnieks"]] (DPS), pretējā gadījumā draudot partiju pamest. Priekšlikumu noraidīja un Ameriks izstājās no TSP, pievienojoties DPS.<ref name="delna">{{Tīmekļa atsauce | title = 2. Andris Ameriks * * * | publisher = Delna | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delna.lv/lat/lpp-lc-riga/2287-2-andris-ameriks-*-*-*/ }}{{Novecojusi saite}}</ref> No partijas saraksta kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā, tomēr saraksts nepārvarēja [[Procentuālā barjera#Procentuālā barjera Latvijā|5% barjeru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kand?NR1=10 | archive-date = {{dat|2010|09|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100904142847/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kand?NR1=10 }}</ref> === Darbība Rīgas domē === Pēc zaudējuma vēlēšanās Z. Čevers atkāpās no DPS vadītāja amata un {{dat|1998|11|30||bez}} A. Ameriku ievēlēja par partijas jauno priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimniekam jauns līderis - Ameriks | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = Diena | date = 1998. gada 30. novembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā.''}}</ref> Līdzšinējais līderis Z. Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās. 1999. gada vasarā A. Amerika vadībā partiju pārdēvēja par Latvijas Demokrātisko partiju (LDP) un noteica [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]] ievirzi (partiju pameta tās iepriekšējais līderis Z. Čevers).<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju | publisher = Diena | date = 1999. gada 8. decembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.''}}</ref> 2001. gadā A. Ameriks no partijas saraksta kandidēja [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] un bija tās kandidāts domes priekšsēdētāja amatam.<ref name="ldp">{{Tīmekļa atsauce | title = Andris Ameriks (Latvijas Demokrātiskā partija) | publisher = Delfi | date = 2001.02.16. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=1018957}}</ref> Domē tika ievēlēti 2 LDP pārstāvji, tai skaitā A. Ameriks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Demokrātiskā partija | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/VIETAS.vis | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071011023129/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/VIETAS.vis | archivedate = {{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> LDP frakcija atbalstīja [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] ievēlēšanu domes vadītāja amatā. Andris Ameriks kandidēja uz G. Bojāra vietnieka amatu, tomēr netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē | publisher = Delfi | date = 2001.04.04. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/iezimejas-jauns-speku-samers-rigas-dome.d?id=1163875}}</ref> Kā koalīcijas biedrs A. Ameriks ieguva amatu [[Rīgas brīvosta]]s valdē, tika iecelts arī par pilsētas attīstības komitejas vadītāju.<ref name="20%" /> 2004. gada maijā partija kongresā nobalsoja par likvidēšanos. Tajā pašā mēnesī A. Ameriks pievienojās [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītajai [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajai partijai]] (LPP).<ref name="delna" /> {{dat||09|30||bez}} viņš tika ievēlēts par partijas jaunizveidotās Rīgas nodaļas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē | publisher = Delfi | date = 2004.09.30. | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ameriku-ievel-par-lpp-rigas-nodalas-priekssedetaju.d?id=9192976}}</ref> 2005. gadā A. Ameriku no LPP saraksta atkārtoti [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēja Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Pirmā Partija | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis | archive-date = {{dat|2013|01|18||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20130118065651/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis }}</ref> Viņš zaudēja amatu Attīstības komitejā, tomēr tā vietā sāka vadīt Īpašumu un privatizācijas komiteju. Šajā viņa darbības posmā presē izplatījās ziņas par A. Amerika iespējamo korumpētību.<ref name="20%" /> 2009. gadā A. Ameriku no [[LPP/LC]] saraksta [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|atkārtoti ievēlēja]] par Rīgas domes deputātu. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kā arī saglabāja amatu īpašumu komitejas vadībā. 2010. gadā, kad viņa partijas biedrs [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts Saeimā, A. Ameriks pārņēma vakantos Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieka krēslus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Rīgas vicemērs – Andris Ameriks | publisher = BNN | date = 2010.11.09. | accessdate = 2010.12.05 | url = http://bnn.lv/2010/11/09/sabiedriba/1533-rigas-vicemers-–-andris-ameriks/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101114185149/http://bnn.lv/2010/11/09/sabiedriba/1533-rigas-vicemers-%E2%80%93-andris-ameriks/ | archivedate = {{dat|2010|11|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101114185149/http://bnn.lv/2010/11/09/sabiedriba/1533-rigas-vicemers-%E2%80%93-andris-ameriks/ |date={{dat|2010|11|14||bez}} }}</ref> 2012. gadā A. Ameriks izveidoja partiju "[[Gods kalpot Rīgai!]]", kura nākamā gada [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] piedalījās kopējā sarakstā ar Rīgas mēra [[Nils Ušakovs|Nila Ušakova]] vadīto apvienību "[[Saskaņas Centrs]]". Apvienība guva uzvaru vēlēšanās un N. Ušakovs un A. Ameriks saglabāja divus augstākos amatus pašvaldības vadībā. Saistībā ar virkni korupcijas skandālu Rīgas domē (skaļākais no tiem ir Pētera Stranča un Raimonda Janitas notiesāšana 2012. gadā par {{sk|1000000}} eiro liela kukuļa pieņemšanu no uzņēmējas Ināras Vilkastes; tomēr kukuļa adresāts tā arī netika konstatēts) A. Ameriks neoficiāli tiek dēvēts par Mr. 20%,<ref>Ozoliņš, Aivars. [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-ir-stabina-un-dzivokli-usakovs-un-otkati.d?id=42684246 «Stabiņa un dzīvokļi, Ušakovs un 'otkati»]{{Novecojusi saite}}. Delfi, 2012. gada 20. septembrī</ref><ref>[http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/ameriks-ne-ponimayu-pochemu-menya-zovut-mister-20-procentov.d?id=42768018 '''«'''Америкс: не понимаю, почему меня зовут ”Мистер 20 процентов”»]. Delfi. 2012-10-23.</ref> Divdesmitnieku<ref>Sakss, Nils. [https://www.pietiek.com/raksti/ameriks_kalpos_rigai_godigi '''«'''Ameriks kalpos Rīgai. Godīgi'''»''']. Pietiek.com, 2012. gada 19. martā.</ref> un Misteru Tventiju.<ref>Kamorzins, Averijs. [http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7408 '''«'''Вице-мэр Риги Андрис Америкс оправдал кличку «Мистер Твенти»»]. Kompromat.lv. 2012. gada. 2. jūnijā'''.'''</ref> A. Amerika līdzdalība kukuļdošanas skandālos nav pierādīta. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās A. Ameriks kandidēja kopējā "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstā, tika ievēlēts domē un saglabāja arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. 2018. gada 17. decembrī pēc uzņēmuma [[Rīgas satiksme]] transportlīdzekļu iepirkuma korupcijas skandāla atkāpās no vicemēra amata, paliekot domes deputāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ameriks-atkapjas-no-rigas-vicemera-amata.a303240/|title=Ameriks atkāpjas no Rīgas vicemēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}</ref> 2023. gada maija sākumā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] rosināja Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Ameriku un trīs citām bijušajām Rīgas domes amatpersonām sakarā ar aizdomām par to, ka no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim viņi guvuši nelegālus ienākumus no [[korupcija]]s shēmas par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.05.2023-rosina-kriminalvajasanu-pret-usakovu-un-vel-4-personam-par-10-miljonu-eiro-zaudejumiem-rigai.a508259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rosina kriminālvajāšanu pret Ušakovu un vēl 4 personām par 10 miljonu eiro zaudējumiem Rīgai] lsm.lv 2023. gada 11. maijā</ref> === Eiropas Parlamentā === [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada maija vēlēšanās]] ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. 2021. gada novembrī A. Ameriks pirmo reizi nekandidēja uz partijas "Gods kalpot Rīgai!" vadītāja amatu, kuru ieņēma [[Oļegs Burovs]]. == Ģimene == 1987. gadā viņa ģimenē piedzima dēls [[Agris Ameriks]], programmētājs un politiķis, tēva partijas biedrs. Dēls kandidēja 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], taču neveiksmīgi.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmie brauc, pirmie sasēžas? | publisher = Latvijas Avīze | first = Dainis | last = Lemešonoks | date = 2009. gada 25. aprīlī | accessdate = 2010. gada 4. decembrī | url = http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=52738 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Agris Ameriks | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.04 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&cbutton=33356134497 | archive-date = {{dat|2010|12|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101230150837/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&cbutton=33356134497 }}</ref> [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tika ievēlēts Rīgas domē, kur darbojās vienā frakcijā ar tēvu. == Atsauces == {{atsauces}} {{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{Rīgas dome 2017}} {{navboxes |title=Rīgas dome |list= {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2009}} {{Rīgas dome 2005}} {{Rīgas dome 2001}} }} {{navboxes |title=Saeima |list= {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ameriks, Andris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 5w5jzm3u4y2dudmhi2qjvsg05wodw6g 0 137296 4470350 4467860 2026-05-19T12:05:10Z Ivario 51458 /* Apbalvojumi un pagodinājumi */ 4470350 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Pēteris Sniķers | vārds_orig = | attēls = Tillbergs_Snikera_portrets.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = “Pētera Sniķera portrets” (Tillbergs, 1912) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 07 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Skultes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 05 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = [[Reinholds Sniķers]] | māsas = Alma Sniķere | dzīvesbiedrs = Lūcija (dzimusi Villerte, prec. Žubecka) (1878-1962) | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Pēterburgas Kara medicīnas akadēmija]] | zinātne = [[medicīna]] | pasniedzēji = | studenti = Jēkabs Šīrons, Jūlijs Galejs, Jānis Brants | sasniegumi = ādas un venerisko slimību izpēte un ārstēšana, dermatoveneroloģijas klīnikas izveide Rīgā | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 2. un 3. šķira<br>[[Aizsargu Nopelnu krusts]]<br>citi | piezīmes = | kategorijas = }} '''Pēteris Augusts Sniķers''' (dzimis {{dat|1875|12|07}}, miris {{dat|1944|12|05}}) bija [[latvieši|latviešu]] dermatovenerologs, [[2. latviešu strēlnieku brigāde]]s [[kara ārsts]], vēlāk ģenerālis, medicīnas organizators, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, mākslas vērtību kolekcionārs un mecenāts. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. Dzīves laikā Sniķers savāca lielu mākslas darbu kolekciju, kurā bija 366 izcilu krievu ([[Aivazovskis]], [[Repins]], [[Levitāns]], [[Vereščagins]], [[Vrubels]]) un latviešu gleznotāju ([[Rozentāls]], [[Purvītis]], [[Ūders]], [[Grosvalds]], [[Tillbergs]], [[Strunke]], [[Štrāls]], [[Voldemārs Irbe|Irbe]]) darbi un citi mākslas priekšmeti. == Dzīvesgājums == Dzimis 1875. gada 7. decembrī (25. novembrī pēc vecā stila) [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] "Kazbuļos" kā Mārtiņa Sniķera un Trīnes dēls astoņu bērnu ģimenē.<ref>[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/255/book/9172.html Skultes ev. lut. draudze. - 1876. gadā kristīto reģistrs. - Nr.1]{{Novecojusi saite}}</ref> Brālis un māsa - ārsti [[Reinholds Sniķers]] (1893-1953) un Alma Sniķers (1897-1971). No 1886. līdz 1888. gadam P. Sniķers mācījās Skultes pagasta un draudzes skolās, tad līdz 1893. gadam [[Leokādija fon Freitāga-Loringhofena|Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas]] [[Skultes muiža]]s proģimnāzijā,<ref>[[Māra Grudule]] [https://www.facebook.com/LVliteratura/ LEOKĀDIJAI FON FREITĀGAI-LORINGHOFENAI – 180!]</ref> pēc tam [[Rīgas Nikolaja ģimnāzija|Rīgas Nikolaja ģimnāzijā]]. No 1896. līdz 1901. gadam viņš studēja [[Pēterburgas Kara medicīnas akadēmija|Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā]], pēc studiju beigšanas strādāja par profesora Timofeja Pavlova asistentu un papildinājās [[Berlīne]]s un [[Parīze]]s dermatoveneroloģijas un uroloģijas klīnikās. 1904. gadā Pēteris Sniķers aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju "Par papulonekrotiskā tuberkulīna būtību", kurā aprakstīja tuberkulīna ādas raudzes diagnostisko nozīmi. Studiju laikā Pēterburgā kļuva par latviešu studentu korporācijas [[Fraternitas Metropolitana|Fraternitas Petropolitana]] biedru (šobrīd - ''Fraternitas Metropolitana'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metropolitana.lv/par-mums.html|title=Par mums|website=Fraternitas Metropolitana|access-date=2026-04-27|language=}}</ref> Pēc tam viņš pārcēlās uz Rīgu un no 1905. līdz 1914. gadam strādāja par Rīgas kara hospitāļa ādas un venerisko slimību nodaļas vadītāju. 1912. gadā Sniķers ieguva pulkveža pakāpi un 1914. gadā papildinājās Vīnes klīnikās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā pulkvedis Sniķers vadīja vairākus Krievijas Impērijas armijas kara hospitāļus. 1916. gadā viņš kļuva par [[2. latviešu strēlnieku brigāde]]s galveno ārstu un vadīja ievainoto un slimo latviešu karavīru ārstēšanu un veica medicīnas dienesta organizēšanu [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] laikā. Paralēli tam viņš lasīja lekcijas [[Tērbatas Universitāte]]s medicīnas studentiem kā ādas un venerisko slimību kursa privātdocents. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada sākumā P. Sniķers demobilizējās no Krievijas armijas un vadīja [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca]]s Ādas un venērisko slimību nodaļu. Jau 1919. gada 14. jūlijā Pēteris Sniķers kopā ar filozofu [[Pauls Dāle|Paulu Dāli]] un agronomu [[Pēteris Nomals|Pēteri Nomali]] iesniedza Latvijas izglītības ministram [[Kārlis Kasparsons|Kārlim Kasparsonam]] dokumentu par [[Latvijas Augstskola]]s izveides nosacījumiem. 1919. gada 5. septembrī P. Sniķeru ievēlēja par augstskolas dermatoveneroloģijas privātdocentu. 1921. gadā viņš nodibināja Latvijas Baltā Krusta biedrību prostitūcijas ierobežošanai. 1923. gadā viņu ievēlēja par profesoru un dermatoveneroloģijas klīnikas vadītāju Rīgas 1. pilsētas slimnīcā. 1923. gadā Sniķeru paaugstināja par Latvijas armijas ģenerāli. No 1921. līdz 1933. gadam P. Sniķers bija Latvijas armijas Kara sanitārās pārvaldes priekšnieks. Pēc pārvaldes iekļaušanas Apgādes pārvaldē, P. Sniķeri ieskaitīja armijas rezervē, bet gadu vēlāk viņu pēc paša vēlēšanās atvaļināja. 1933.-1935. gadā un 1937.-1939. gadā viņš bija [[LU Medicīnas fakultāte]]s dekāns. Sniķers arī bija [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] galvenās valdes loceklis, biedrības “[[Latvijas Vanagi]]” goda priekšsēdētājs, izdevuma “[[Latvijas Ārstu Žurnāls]]” redakcijas kolēģijas loceklis, [[Latvijas Ārstu biedrība|Latvijas Ārstu biedrības]] priekšnieks, [[Vēža apkarošanas biedrība|Vēža apkarošanas biedrības]] valdes priekšsēdētājs, tāpat darbojās [[Dermatovenerologu biedrība|Dermatovenerologu biedrībā]], [[Veselības veicināšanas biedrība|Veselības veicināšanas biedrībā]] un citur.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo?fbid=1735406391227018&set=a.765580794876254|title=Šodien, 7. decembrī, 150 gadi aprit ģenerālim Pēterim Sniķeram, vienam no ievērojamākajiem latviešu kara ārstiem, zinātniekiem un Latvijas armijas virsniekiem|website=[[Latvijas Kara muzejs]] {{!}} Facebook|date=2025-12-07}}</ref> 1940. gadā Pēteris Sniķers pārcieta [[smadzeņu insults|smadzeņu trieku]] un nomira 1944. gada 5. vai 6. decembrī Otrā pasaules kara laikā īsi pēc tam, kad PSRS karaspēks atkal bija okupējis Rīgu.<ref>[http://www.rigamuz.lv/km/index.php?l=lv&m=aktualitates&s=paskaties&p=aktualitates_paskaties_nr_188&no_flash=1&prev_main= Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]{{Novecojusi saite}}</ref> Viņa mājā [[Visbijas prospekts|Visbijas prospektā]] 7 [[Latvijas PSR]] laikā ēkā izvietojās Rīgas 47. septiņgadīgā skola, vēlāk 5. internātpalīgskola, taɡad SIA "Alpha Shipping Company" un [[Šrilanka]]s goda konsulāts. <gallery> Attēls:Pēteris Sniķers 1900.jpg|studenta gados (1900) Studentu korporācijas Fraternitas Petropolitana dibinātāji 1896.JPG|Studentu korporācijas ''Fraternitas Petropolitana'' dibinātāji. Otrajā rindā otrais no kreisās stāv Pēteris Sniķers (1896) 2. Latviešu strēlnieku brigādes ārsti 1917.jpg|[[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s ārsti Tērbatā (1917). Pirmajā rindā vidū sēž pulkvedis Pēteris Sniķers Pēteris Sniķers sēž ar kara ārstiem un žēlsirdīgajām māsām Pirmā pasaules kara laikā.jpg|Pirmā pasaules kara laikā Pēteris Sniķers Rīgas pilsētas 1. slimnīcā.jpg|Rīgas pilsētas 1. slimnīcas nodaļas vadītājs Latvijas Baltā Krusta biedrības priekšnieks profesors Pēteris Sniķers ar patversmes iemītniekiem Sīmaņa ielā 14-16 Rīgā.jpg|Latvijas Baltā Krusta biedrības patversmē Sīmaņa ielā 14/16 [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] Profesora Pētera Sniķera lekcija LU studentiem.jpg|lekcijas laikā Ģenerālis Pēters Sniķers Parīzē fotogrāfs Henri Manuel.jpg|ģenerāļa formā Parīzē (fotogrāfs ''Henri Manuel'', pēc 1923) Pētera Sniķera dzīvoklis 1927.jpg|Pētera Sniķera dzīvoklis (1927) Pētera Sniķera šaržs E. Keišs 1933.jpg|šaržs (E. Keišs, 1933) Attēls:Pēteris Sniķers.jpg|ģenerāļa formā </gallery> == Piemiņa == 1993. gadā pie viņa nama Brīvības ielā 39 Rīgā atklāja piemiņas plāksni. 1995. gadā nodibināta piemiņas medaļa, kuras otrā pusē ir korporācijas ''Fraternitas Metropolitana'' ģerbonis.<ref>[http://nemaloknig.info/read-11326/?page=32 S. Rusmanis. Neiepazītā Latvija. - 32.lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 2. un 3. šķira * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] * [[Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa]] (ar šķēpiem) * [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]], 2. šķira * {{Starpviki saite|val=en|val_title=Independence Medal (Lithuania)|lv=Lietuvas Neatkarības medaļa}} * {{Starpviki saite|lv=Igaunijas Sarkanā Krusta ordenis|val=en|val_title=Order of the Estonian Red Cross}} * Polijas ''Polonia Restituta'' ordenis, 3. šķira * Krievijas Impērijas Svētā Vladimira ordenis, 4. šķira * Krievijas Impērijas Svētā Staņislava ordenis, 2. un 3. šķira<ref name=":0" /> * [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] ordenis<ref name=":0" /> *organizācijas "[[Latvijas Vanagi]]" nopelnu zīme "Par nopelniem" un krūšu zīme<ref name=":0" /> == Publikācijas == [[Attēls:Karš un veneriskās slimības 1917.jpg|thumb|Karš un veneriskās slimības (1917).]] * Mājieni jaunekļiem (1905) * Lipīgās slimības (1915) * Karš un veneriskās slimības (1917) * Laulība un dzimuma slimības (1920) * Dzimuma (venerisko) slimību nozīme un to iespaids uz Latvijas nākotni (1922) * Kā izsargāties no veneriskām slimībām (1923) * Veneriskās slimības un prostitūcija Latvijā (1926) == Literatūra == * Latviešu konversācijas vārdnīca, XX sējums, 1939-1940 * Pēteris Sniķers. Populārā medicīnas enciklopēdija, Latvijas medicīnas darbinieku biogrāfijas. — 2.izd. — Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. * Vīksna, Arnis. Pēteris Sniķers: 1875-1944. Pa ārstu takām. — Rīga: Avots, 1990. — 82.-83.lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sniķers, Peteris}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] 6f81o472r4ns6ju5mbxdtze5m7rjzwq 0 137904 4470782 4459167 2026-05-20T04:47:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470782 wikitext text/x-wiki '''''[[Superkauss|Super Bowl]] XLI''''' bija [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēle, kurā Amerikas futbola konferences komanda [[Indianapolisas "Colts"]] un Nacionālās futbola konferences komanda [[Čikāgas "Bears"]] noskaidroja 2006. gada sezonas [[NFL]] čempionu. Spēle notika {{dat|2007|2|4||bez}} ''Dolphin Stadium'' Maiamigardenā, [[Florida|Floridas štatā]]. Spēlē uzvarēja un Vinsa Lombardi balvu ieguva "Colts" spēlētāji, kas uzvarēja ar rezultātu 29—17. Par spēles [[visvērtīgākais spēlētājs|vērtīgāko spēlētāju]] tika atzīts [[Peitons Menings]]. "Colts" šis bija pirmais fināls kopš uzvaras 5. Superkausa izcīņā 1970. gada NFL sezonā, kad komanda bija bāzēta Baltimorā. "Bears" šī bija pirmā dalība finālā pēc uzvaras 10. Superkausa izcīņā 1985. gada NFL sezonā. Spēli ASV translēja [[CBS]] televīzijas kanāls. Spēli klātienē vēroja 74 512 skatītāji,<ref name="attendance">{{ziņu atsauce|title=Super Bowl Scoring Sums|author=Associated Press|authorlink=Associated Press|publisher=[[MSNBC]]|url=http://www.msnbc.msn.com/id/22825414|accessdate=2008-02-04}}{{Novecojusi saite}}</ref> TV spēli skatījās aptuveni 93,1 miljons ASV skatītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://publications.mediapost.com/index.cfm?fuseaction=Articles.showArticleHomePage&art_aid=55057|title=Blockbuster: Best Super Bowl Ratings In 7 Years|accessdate=2007-02-06|archiveurl=https://archive.today/20120724042825/http://publications.mediapost.com/index.cfm?fuseaction=Articles.showArticleHomePage&art_aid=55057|archivedate=2012-07-24}}</ref> Maksa par 30 sekunžu reklāmu izmaksāja 2,6 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref name="price">{{ziņu atsauce|url=http://money.cnn.com/2007/01/03/news/funny/superbowl_ads/?postversion=2007010318|title=Super prices for Super Bowl ads|accessdate=2007-01-17|date=2007-01-03|work=CNN|first=Paul R.|last=La Monica|archive-date=2023-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230820212212/https://money.cnn.com/2007/01/03/news/funny/superbowl_ads/?postversion=2007010318}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.superbowl.com/ Superkausa izcīņas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213155803/http://www.southfloridasuperbowl.com/ |date={{dat|2009|02|13||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.nfl.com/superbowl/history/recap/sbxli Spēles apskats] {{en ikona}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gads sportā]] [[Kategorija:Nacionālā futbola līga]] 7lx747xb3tuziuzh8we9ed1y479j8ep 0 139844 4470436 4331425 2026-05-19T15:45:30Z Tranisitle 145333 Es aizstāju “kuras” ar “kas”, jo tas šeit skan dabiskāk. 4470436 wikitext text/x-wiki '''Dzimtbūšana''' bija [[feodālisms|feodāla]] un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet [[klaušas|klaušās]]. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas. Rietumeiropā un Viduseiropā dzimtbūšana izveidojās 7.—9. gadsimtā un pastāvēja līdz 15.—18. gadsimtam (Viduseiropā – arī līdz 19. gadsimtam). [[Anglija|Anglijā]] un [[Francija|Francijā]] dzimtbūšana fakstiski izzuda 14.—15. gadsimtā. Austrumeiropā tā pastāvēja no 15. līdz 19. gadsimtam. == Dzimtbūšanas vēsture == Dzimtbūšanai līdzīga sociāla parādība bija sastopama jau antīkajā pasaulē. Helotu stāvoklis [[Sparta|Spartā]] bija līdzīgs viduslaiku dzimtzemniekiem. [[Romas impērija|Romas impērijā]] m. ē. 3. gadsimtā darbaroku trūkuma dēļ zeme tika iznomāta zemniekiem, kurus sauca par koloniem. Koloni sāka aizstāt vergus, taču viņu stāvoklis arvien pasliktinājās un 332. gadā imperators [[Konstantīns I]] izdeva likumu, kas piesaistīja kolonus zemei. Rietumeiropā dzimtbūšana radās pēc [[Karolingu impērija]]s sadalīšanās ap 10. gadsimtu. Šajā laikā Rietumeiropa bija sadrumstalota daudzās feodālās valstiņās, kurās par dominējošo lauksaimniecības darbaspēku kļuva dzimtzemnieki. Viduslaikos vēl arvien pastāvēja verdzība, taču tā bija reti izplatīta, vergi tika izmantoti galvenokārt kā mājkalpotāji. Daļā Eiropas, kā piemēram Skandināvijā, dzimtbūšana neizveidojās. 13.—14. gadsimtā Rietumeiropā nostiprinoties karaļu varai, attīstoties pilsētām un ekonomikai, dzimtbūšana sāka izzust. Dzimbūtnieciskās attiecības kļuva arvien neizdevīgākas paplašinoties naudas lietošanai. Dzimtzemnieki tika aizstāti ar algotiem strādniekiem. Šajā laikā notika arī vairākas zemnieku sacelšanās, kas pamudināja muižniecību reformēt sistēmu. Arī rūpniecības attīstība veicināja dzimtbūšanas izzušanu, jo pieauga pieprasījums pēc rūpnieciskā darbaspēka. 15.—16. gadsimtā Rietumeiropā dzimtbūšana faktiski bija izzudusi, taču tā izplatījās Austumeiropā. Tieši šeit dzimtzemnieku stāvoklis bija vissmagākais. Pieaugot pieprasījumam pēc lauksaimniecības produkcijas Rietumeiropā laikā, kad tur izzuda dzimtbūšana, dzimtbūšana kļuva par nozīmīgu lauksaimniecības produkcijas ražošanas un eksporta balstu Austrumeiropā. Daļā valstu dzimtbūšana tika atcelta [[Napoleona kari|Napoleona iekarojumu]] laikā. 1807. gadā dzimtbūšanu atcēla [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]]. [[Austrijas Impērija|Austrijā]] dzimtbūšana tika atcelta 1848. gadā, [[Krievijas Impērija|Krievijā]] — 1861. gadā. == Dzimtbūšana Latvijā == {{skatīt arī|Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā}} [[Attēls:Dzimtzemnieka uzticības zvērests (ap 1630).jpg|thumb|Ap 1630. gadu rakstīts Vendzavas muižas dzimtzemnieka uzticības zvērests tālaika latviešu valodā.]] Dzimtbūšana [[Livonijas Konfederācija]]s valstīs izveidojās 15.—16. gadsimtā, vispirms bīskapu valstīs, bet vēlāk arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valsts teritorijā. Pieaugot nodevām un nespējot tās samaksāt, daudzi zemnieki iekļuva parādos, un tāpēc bēga uz citu novadu vai pilsētām. Vasaļi uz to reaģēja, pieprasot parādnieku atpakaļ vai prasot samaksāt viņa parādu. 1424. gadā Valkas [[Livonijas landtāgs|landtāgā]] noteica, ka parādnieki izdodami atpakaļ, vai arī parādnieka uzņēmējam jāsamaksā parāds tā vecajam kungam. Tomēr zemnieki, kuriem nebija jādod nodevas un tie, kas tās bija nodevuši, varēja brīvi atstāt savu novadu.<ref>[[Indriķis Šterns]]. Latvijas vēsture 1290—1500. Rīga: Daugava, 1997. {{ISBN|9984531503}} 589. lpp.</ref> Par dzimtbūšanu pirmo reizi ziņas atrodamas no 1494. gada, kad Rīgas arhibīskaps [[Mihaels Hildebrands]] noslēdza līgumu ar saviem vasaļiem par visu aizbēgušo zemnieku jeb dzimtcilvēku (''erffmann'') izdošanu. Līdz pat ordeņa sabrukumam pie zemes bija piesaistīti tikai saimnieki un viņu vecākie dēli, bet pārējie bija brīvi.<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 406. lpp.</ref> 15. gadsimta beigās zemnieku klaušas bija 30—50 dienas gadā, 17. gadsimtā jau apmēram 5 stundas dienā. Līdz pat 16. gadsimta beigām zemniekiem bija tiesības nēsāt ieročus.<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500-1600. Daugava. Stokholma. 1964. 439. lpp.</ref> Pēc Livonijas valsts sabrukuma un nonākšanas [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] pakļautībā zemnieku tiesiskais stāvoklis pasliktinājās. Tas bija saistīts gan ar muižnieku varas pieaugumu, gan zemnieku stāvokli Polijā un Lietuvā, kur jau 1496. gadā zemnieki ar likumu tika piesaistīti zemei, pēc 1543. gada statūtiem zemnieki zaudēja tiesības pārvaldīt nekustamo īpašumu, bet pēc 1573. gada statūtiem muižnieki varēja atsavināt zemniekus kā mantu. Ja Livonijas laikā zemi uzskatīja par objektu, kas nevienam nevar piederēt, bet ko var pārvaldīt, tad pēc Livonijas sabrukuma muižnieki sāka uzskatīt zemi par savu īpašumu. Atšķirīgs bija zemnieku stāvoklis valstij piederošajās [[muiža|muižās]] un muižnieku īpašumā esošajās. Pēdējās zemnieku stāvoklis parasti bija sliktāks — viņiem bija lielākas klaušas un nebija tiesību sūdzēties par dzimtkunga rīcību. Kurzemes un Zemgales hercogs [[Gothards Ketlers]] ar 1570. gada privilēģiju piešķīra Kurzemes un Zemgales muižniekiem augstāko tiesu varu, līdz ar to viņi faktiski varēja sodīt zemniekus pēc saviem ieskatiem. Pirmās juridiskās normas, kas regulēja dzimtbūšanu, bija 1611. gadā [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II]] apstiprinātie [[Piltenes statūti]]. 1617. gadā tika izdoti [[Formula regiminis un Kurzemes statūti|Kurzemes statūti]], kuru 50—63 panti bija veltīti dzimtbūšanai.<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 222. lpp.</ref> [[Zviedru Vidzeme]]s zemnieku stāvoklis uzlabojās pēc 1630. gadā veiktās Vidzemes tiesu reformas. Katrā apriņķī tika izveidotas zemes tiesas, kuras atņēma muižniekiem civilo un kriminālo jurisdikciju par saviem dzimtļaudīm. 1681. gadā karalis [[Kārlis XI]] parakstīja priekšlikumu par dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē, taču [[Vidzemes landtāgs]] to noraidīja. 1696. gadā tika izdots reglaments, kurā noteica maksimālo klaušu dienu skaitu. Vidēji tās bija 325 dienas gadā uz vienu [[arkls (mērvienība)|arklu]] (28 [[hektārs|ha]]), rēķinot uz arkla platības 15,8 lauku darbos nodarbinātus iedzīvotājus. Saimnieki klaušās negāja, savukārt kalpi un saimnieku neprecētie dēli gan gāja klaušās, taču tika uzskatīti par brīviem cilvēkiem. Reglaments arī ierobežoja muižnieku mājas pārmācības tiesības. Visi pārkāpumi bija jānodod tiesā, vienīgi klaušu darbinieku sīkos pārkāpumus varēja sodīt ar miesas sodu.<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 250. lpp.</ref> Pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas]] un nonākšanas [[Krievijas Impērija]]s sastāvā zemnieku stāvoklis krasi pasliktinājās. 1739. gadā pieņemtajā [[Rozeni|Rozena]] deklarācijā bija noteikts, ka zemnieki ir īpašums, tātad var tikt pirkti, pārdoti un dāvināti, dzimtkungam ir neierobežotas tiesības zemnieku sodīt un lemt par viņa dzīvību un nāvi. Dzimtkungs varēja palielināt klaušas pēc saviem ieskatiem un arī brīvi rīkoties ar zemnieka kustamo mantu.<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 62. lpp.</ref> Līdz ar to saimnieki bija saistīti pie zemes, bet viņiem nebija nekādu tiesību palikt savās mājās, kaut arī viņi izpildītu visus pienākumus pret muižu (izņēmums bija nedaudzās atlikušās kroņa muižas, kur palika spēkā zviedru laiku noteikumi). Kalpi turpretim faktiski bija kļuvuši par savu kungu vergiem. Turklāt katru saimnieku un viņa ģimenes locekļus dzimtkungs varēja pārvērst par kalpiem un viņus pārdot un pirkt. 19. gadsimta sākuma dzimtbūšanu Baltijas guberņās atcēla - [[Igaunijas guberņa|Igaunijā]] 1816. gadā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemē]] 1817. gadā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] 1819. gadā. Pēc brīvlaišanas 3 gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt savas draudzes robežas, bet nākamos 3 – virspilskunga iecirkņa robežas (Kurzemē) vai bruģu kunga iecirkņa robežas (Vidzemē). Tikai 1832. gada [[Ūsiņi|Jurģos]] zemnieki ieguva tiesības mainīt dzīves vietu savas guberņas robežās, taču Kurzemē līdz pat 1848. gadam, zemnieki nedrīkstēja apmesties pilsētās. Zeme palika muižnieku īpašumā un zemnieki bija spiesti slēgt līgumus par zemes nomu un vēlāk, izpirkšanu. Līdz pat 19. gadsimta vidum izplatītākā bija klaušu noma, kad to nomainīja naudas noma. 1860. gada 13. novembrī [[Krievijas Impērija]]s ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] parakstīja "Vidzemes zemnieku likumu", pēc kura [[Vidzemes guberņa]]s muižniekiem bija zemniekiem jāierāda izpirkšanai paredzētā zeme. Tas ievadīja t. s. mērnieku laikus, kas tēlaini aprakstīti romānā [[Mērnieku laiki]] (1879). Latgalē dzimtbūšana tika atcelta 1861. gadā, kad tā tika atcelta arī citur Krievijas Impērijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Muiža]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vēsture]] [[Kategorija:Feodālisms]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] ln3b2fp6sh8ywfwk9pce0cpmjsumud1 0 143985 4470360 4470343 2026-05-19T12:25:41Z ~2026-29813-88 145643 Patiesās krāsas par šo skolu nāk no Skolēna 4470360 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jēkabpils Valsts ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Jēkabpils Valsts ģimnāzija.jpg | image size = | alt = | caption = Ģimnāzijas ēka kopā ar vēsturisko "sarkano ēku" 2011. gadā | motto = | location = Blaumaņa iela 27, [[Jēkabpils]], [[Jēkabpils novads]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 51 | longs = 17 | longEW = E | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1919. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = | headmistress = | headmaster = Sarmīte Stikāne (''pienākumu izpildītāja'') | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = | employees = | key_people = | grades = | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 422 (''2024'') | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{url|https://jvg.edu.lv/}} }} '''Jēkabpils Valsts ģimnāzija''' ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Atsauksmes par skolu Šī skola noņēma nost visas negatīvās atsauksmes lai saglabātu augsto prestižu. Kā arī skolotāji nav tik pretīnākoši kā visi to apraksta, iestāsies te, tava mentālā veselība pateiks tev ata ata un dzīve vairs nebūs skaista. Kā arī te saka ka darīs visu, lai tev palīdzētu bet tā nav, administrācija tikai aizstāvēs skolotājus.Veiksmi izdzīvot! == Vēsture == [[Attēls:Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni 1922.jpg|thumb|left|Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni (1922). Vidū sēž [[Kārlis Lamberts]].]] [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1929.jpg|thumb|left|Jēkabpils Valsts vidusskola (pirms 1929).]] Drīz pēc pilsētas atbrīvošanas [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[6. oktobris|6. oktobrī]] [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]s ēkā Pasta ielā 1 tika nodibināta '''Jēkabmiesta Valsts vidusskola''', kas bija pirmā reāltipa skola tālaika [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķī]]. Pirmais skolas direktors bija [[Kārlis Lamberts]], un [[Skola|skolā]] strādāja 12 skolotāji. Mācības notika piecās [[Mācību klase|klasēs]], kurās mācījās 185 [[Skolēns|skolēni]]. [[1920. gads Latvijā|1920]]./[[1921. gads Latvijā|1921]]. [[Mācību gads|mācību gadā]] mācības tika uzsāktas arī "sarkanajā ēkā", toreizējā Pasta ielā 99. Šajā laikā tika likti pamati daudzām skolas [[Tradīcija|tradīcijām]]. Darbu uzsāka dzimtenes vēstures izpētes pulciņš, kuru vadīja novadpētnieks [[Arnolds Štokmanis]] (2003. gadā pie skolas tika atklāta A. Štokmanim. veltīta piemiņas plāksne). [[1922. gads Latvijā|1922]]. gadā skolā notika pirmais izlaidums. Šajā gadā tika atvērta komercdaļa, kas [[1927. gads Latvijā|1927]]. gadā pārtapa par [[Valsts komercskola (Jēkabpils)|Valsts komercskolu]]. Pēc [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] nodibināšanas [[1924. gads Latvijā|1924]]. gadā skola tika pārdēvēta par '''Jēkabpils Valsts vidusskolu''', bet [[1929. gads Latvijā|1929]]. gadā par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā strādāja 23 skolotāji un mācījās 211 skolēni. [[1935. gads Latvijā|1935]]. gadā tika pieņemta [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] komponētā skolas [[himna]]. [[1938. gads Latvijā|1938]]./[[1939. gads Latvijā|39]]. mācību gadā tika izveidots pirmais skolas [[žetons]]. (tradīcija par žetonu pasniegšanu skolas [[Absolvents|absolventiem]] tika atjaunota 1945./[[1946. gads Latvijā|1946]]. mācību gadā). 1939. gadā [[Latgales artilērijas pulks]] dāvāja skolai [[Karogs|karogu]] (1990. gadā tika atjaunots). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940. gads Latvijā|1940]]. gadā skolotāja [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadībā tika izveidota [[jauniešu nacionālā pretošanās kustība "Viesturieši"]] ([[2003. gads Latvijā|2003. gadā]] pie skolas tika uzstādīta kustības "Viesturieši" dalībniekiem veltīta piemiņas zīme). Sākot ar [[1944. gads Latvijā|1944]]./[[1945. gads Latvijā|1945]]. mācību gadu, skolā sāka veidoties padomju skolu mācību sistēma. [[1950. gads Latvijā|1950]]. gadā no vidusskolas pilnīgi atdalījās [[Ekonomiskais tehnikums (Jēkabpils)|Ekonomiskais tehnikums]] (komercskola). Skolu pārdēvēja par '''Jēkabpils 1. vidusskolu'''. [[1966. gads Latvijā|1966]]. gadā "sarkanajai ēkai" tika uzcelta piebūve, kā rezultātā tika atrisināts [[Apkure|apkures]], [[Ūdensvads|ūdensvada]] un skolēnu ēdināšanas jautājums. Skolai tika uzcelta sava [[katlumāja]] un jaunajās telpās ierīkota [[ēdnīca]]. [[1972. gads Latvijā|1972]]. gadā žetonu vakarā tika izrādīta [[luga]]; turpmāk žetonu vakara izrādes kļuva par skolas tradīciju. [[1979. gads Latvijā|1979]]. gadā skolai tika uzcelta otra piebūve jeb trešais korpuss, tika likvidētas mācības maiņās. [[Pamatskola]]s klases no Krasta skolas tika pārceltas uz jaunuzcelto korpusu. 1979./[[1980. gads Latvijā|80]]. mācību gadā tika atvērta klase ar padziļinātu [[matemātika]]s un [[fizika]]s apguvi. [[1981. gads Latvijā|1981]]. gadā darbu uzsāka mūzikas novirziena klase. [[1982. gads Latvijā|1982]]. gada audzēkņu un pedagogu rīcībā tika nodots [[Sports|sporta]] korpuss. Šajos gados skolā notika aktīva skolēnu sabiedrisko organizāciju darbība un sporta dzīve, darbojās interklubs "Draudzības meridiāns", "Lotos" vienības. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1992. gads Latvijā|1992]]. gadā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas karogs. [[1993. gads Latvijā|1993]]. gadā skola akreditācijas rezultātā kļuva par '''Jēkabpils ģimnāziju'''. [[1994. gads Latvijā|1994]]. gadā tika izveidota skolas "Goda nozīme", kuru piešķīra labākajiem audzēkņiem (šo apbalvojumu 15 gadu laikā ir saņēmuši 43 skolēni). 1994. gadā iznāca avīzes "Ģimnāzijas Balss" pirmais numurs. 1994. gada [[Septembris|septembrī]] tika nodibināta Jēkabpils sākumskola, kā rezultātā sākumskolas klases pakāpeniski no ģimnāzijas atdalījās (pēdējās atdalījās 1996. gada maijā). [[1996. gads Latvijā|1996]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] skolai mainīja statusu un to pārdēvēja par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā mācījās tikai 5. — 12. klašu skolēni. [[2001. gads Latvijā|2001]]. gadā tapa jaunā skolas himna (autore Skaidrīte Pugača) un pirmo reizi labākajiem skolēniem tika pasniegta I. Kuusika (1941. gada absolvents) piemiņas [[prēmija]]. [[2002. gads Latvijā|2002]]. gadā tika veikti ēku [[Renovācija|renovācijas]] darbi. No [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada 1. septembra skolā sāka mācīties 7. —12. klašu skolēni. [[2007. gads Latvijā|2007]]. gadā ģimnāzija bija pirmo 50 pilotskolu skaitā, kas piedalījās [[ESF]] [[Dabaszinātnes|Dabaszinātņu]] un [[matemātika]]s projektā, kā rezultātā [[Pedagoģija|pedagoģisko]] meistarību varēja paaugstināt 8 pedagogi, kā arī tika modernizēti 2 dabaszinātņu kabineti. [[2006. gads Latvijā|2006]].—[[2008. gads Latvijā|2008]]. gados mācību procesā intensīvi sāka ieviest [[informācijas tehnoloģijas]]: [[Dators|datorus]], [[Projektors|projektorus]], [[Digitālā tāfele|digitālās tāfeles]] u.c. 2007. gadā tika atklāta jauna piebūve ar moderni aprīkotiem [[Mājturība|mājturības]] kabinetiem. 2014. gadā skola svinēja 95 gadu jubileju <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-valsts-gimnazija-svin-95-gadu-jubileju|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija svin 95 gadu jubileju|last=2.1.2|first=KG-CMS™ -|website=Brīvā Daugava|access-date=2017-12-28|language=en}}</ref> 2017. gada 30. septembrī tika atklāts Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūvētais stadions.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447|title=Atklāj Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu {{!}} Jēkabpils.lv|website=www.jekabpils.lv|access-date=2017-12-28|language=lv|archive-date=2020-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201019160658/https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447}}</ref> == Skolas nosaukumi == [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola.jpg|thumb|270px|Senākā Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskolas ēka (1919—1927).]] [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1927.jpg|thumb|270px|Jēkabpils Valsts vidusskolas ēka (pirms 1927).]] * 1919. — 1923. — Jēkabmiesta Valsts vidusskola * 1923. — 1929. — Jēkabpils Valsts vidusskola * 1929. — 1940. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija * 1940. — 1941. — Jēkabpils Valsts vidusskola * 1941. — 1944. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija * 1944. — 1950. — Jēkabpils vidusskola * 1950. — 1993. — Jēkabpils 1. vidusskola * 1993. — 1996. — Jēkabpils ģimnāzija * Kopš 1996. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija == Skolas direktori == * 1919. — 1935. — [[Kārlis Lamberts]] * 1936. — 1940. — Žanis Līnis * 1940. — 1944. — Valfrīds Skulte * 1944. — 1949.(I) — Jānis Jansons * 1949. janvāris — jūlijs — Francis Kokius * 1949. jūlijs — 1950. — Vitālijs Plonis * 1950. — 1952. — Antoniņa Lazdāne * 1952. — 1958. — Amālija Bērziņa * 1958. — 1960. — Emīlija Liepiņa * 1960. — 1962. — Mihails Pavlovs * 1962. — 1970. — Gaida Čaupjonoka * 1970. — 2005. — Roberts Aišpurs * 2005. — 2008. decembris — Inta Poļevska * 2009. jūlijs — 2024. augusts — Valerjans Vizulis * 2024. — pašlaik — v.i. Sarmīte Stikāne<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/par-jekabpils-valsts-gimnazijas-direktori-apstiprina-aigu-gutmani/|title=Par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktori apstiprina Aigu Gūtmani|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2024-12-27|language=lv}}</ref> <!-- * 2025. februāris — ''pašlaik'' — Aiga Gūtmane --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120204193004/http://jvg.dvit.lv/index.php Jēkabpils Valsts ģimnāzijas mājaslapa] {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]] fy7onnro60cedlnn0jbnvv9mhr19y4c 4470370 4470360 2026-05-19T12:37:38Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-29813-88|~2026-29813-88]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Jānis U. 4470343 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jēkabpils Valsts ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Jēkabpils Valsts ģimnāzija.jpg | image size = | alt = | caption = Ģimnāzijas ēka kopā ar vēsturisko "sarkano ēku" 2011. gadā | motto = | location = Blaumaņa iela 27, [[Jēkabpils]], [[Jēkabpils novads]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 51 | longs = 17 | longEW = E | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1919. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = | headmistress = | headmaster = Sarmīte Stikāne (''pienākumu izpildītāja'') | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = | employees = | key_people = | grades = | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 422 (''2024'') | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{url|https://jvg.edu.lv/}} }} '''Jēkabpils Valsts ģimnāzija''' ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. == Vēsture == [[Attēls:Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni 1922.jpg|thumb|left|Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni (1922). Vidū sēž [[Kārlis Lamberts]].]] [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1929.jpg|thumb|left|Jēkabpils Valsts vidusskola (pirms 1929).]] Drīz pēc pilsētas atbrīvošanas [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[6. oktobris|6. oktobrī]] [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]s ēkā Pasta ielā 1 tika nodibināta '''Jēkabmiesta Valsts vidusskola''', kas bija pirmā reāltipa skola tālaika [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķī]]. Pirmais skolas direktors bija [[Kārlis Lamberts]], un [[Skola|skolā]] strādāja 12 skolotāji. Mācības notika piecās [[Mācību klase|klasēs]], kurās mācījās 185 [[Skolēns|skolēni]]. [[1920. gads Latvijā|1920]]./[[1921. gads Latvijā|1921]]. [[Mācību gads|mācību gadā]] mācības tika uzsāktas arī "sarkanajā ēkā", toreizējā Pasta ielā 99. Šajā laikā tika likti pamati daudzām skolas [[Tradīcija|tradīcijām]]. Darbu uzsāka dzimtenes vēstures izpētes pulciņš, kuru vadīja novadpētnieks [[Arnolds Štokmanis]] (2003. gadā pie skolas tika atklāta A. Štokmanim. veltīta piemiņas plāksne). [[1922. gads Latvijā|1922]]. gadā skolā notika pirmais izlaidums. Šajā gadā tika atvērta komercdaļa, kas [[1927. gads Latvijā|1927]]. gadā pārtapa par [[Valsts komercskola (Jēkabpils)|Valsts komercskolu]]. Pēc [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] nodibināšanas [[1924. gads Latvijā|1924]]. gadā skola tika pārdēvēta par '''Jēkabpils Valsts vidusskolu''', bet [[1929. gads Latvijā|1929]]. gadā par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā strādāja 23 skolotāji un mācījās 211 skolēni. [[1935. gads Latvijā|1935]]. gadā tika pieņemta [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] komponētā skolas [[himna]]. [[1938. gads Latvijā|1938]]./[[1939. gads Latvijā|39]]. mācību gadā tika izveidots pirmais skolas [[žetons]]. (tradīcija par žetonu pasniegšanu skolas [[Absolvents|absolventiem]] tika atjaunota 1945./[[1946. gads Latvijā|1946]]. mācību gadā). 1939. gadā [[Latgales artilērijas pulks]] dāvāja skolai [[Karogs|karogu]] (1990. gadā tika atjaunots). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940. gads Latvijā|1940]]. gadā skolotāja [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadībā tika izveidota [[jauniešu nacionālā pretošanās kustība "Viesturieši"]] ([[2003. gads Latvijā|2003. gadā]] pie skolas tika uzstādīta kustības "Viesturieši" dalībniekiem veltīta piemiņas zīme). Sākot ar [[1944. gads Latvijā|1944]]./[[1945. gads Latvijā|1945]]. mācību gadu, skolā sāka veidoties padomju skolu mācību sistēma. [[1950. gads Latvijā|1950]]. gadā no vidusskolas pilnīgi atdalījās [[Ekonomiskais tehnikums (Jēkabpils)|Ekonomiskais tehnikums]] (komercskola). Skolu pārdēvēja par '''Jēkabpils 1. vidusskolu'''. [[1966. gads Latvijā|1966]]. gadā "sarkanajai ēkai" tika uzcelta piebūve, kā rezultātā tika atrisināts [[Apkure|apkures]], [[Ūdensvads|ūdensvada]] un skolēnu ēdināšanas jautājums. Skolai tika uzcelta sava [[katlumāja]] un jaunajās telpās ierīkota [[ēdnīca]]. [[1972. gads Latvijā|1972]]. gadā žetonu vakarā tika izrādīta [[luga]]; turpmāk žetonu vakara izrādes kļuva par skolas tradīciju. [[1979. gads Latvijā|1979]]. gadā skolai tika uzcelta otra piebūve jeb trešais korpuss, tika likvidētas mācības maiņās. [[Pamatskola]]s klases no Krasta skolas tika pārceltas uz jaunuzcelto korpusu. 1979./[[1980. gads Latvijā|80]]. mācību gadā tika atvērta klase ar padziļinātu [[matemātika]]s un [[fizika]]s apguvi. [[1981. gads Latvijā|1981]]. gadā darbu uzsāka mūzikas novirziena klase. [[1982. gads Latvijā|1982]]. gada audzēkņu un pedagogu rīcībā tika nodots [[Sports|sporta]] korpuss. Šajos gados skolā notika aktīva skolēnu sabiedrisko organizāciju darbība un sporta dzīve, darbojās interklubs "Draudzības meridiāns", "Lotos" vienības. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1992. gads Latvijā|1992]]. gadā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas karogs. [[1993. gads Latvijā|1993]]. gadā skola akreditācijas rezultātā kļuva par '''Jēkabpils ģimnāziju'''. [[1994. gads Latvijā|1994]]. gadā tika izveidota skolas "Goda nozīme", kuru piešķīra labākajiem audzēkņiem (šo apbalvojumu 15 gadu laikā ir saņēmuši 43 skolēni). 1994. gadā iznāca avīzes "Ģimnāzijas Balss" pirmais numurs. 1994. gada [[Septembris|septembrī]] tika nodibināta Jēkabpils sākumskola, kā rezultātā sākumskolas klases pakāpeniski no ģimnāzijas atdalījās (pēdējās atdalījās 1996. gada maijā). [[1996. gads Latvijā|1996]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] skolai mainīja statusu un to pārdēvēja par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā mācījās tikai 5. — 12. klašu skolēni. [[2001. gads Latvijā|2001]]. gadā tapa jaunā skolas himna (autore Skaidrīte Pugača) un pirmo reizi labākajiem skolēniem tika pasniegta I. Kuusika (1941. gada absolvents) piemiņas [[prēmija]]. [[2002. gads Latvijā|2002]]. gadā tika veikti ēku [[Renovācija|renovācijas]] darbi. No [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada 1. septembra skolā sāka mācīties 7. —12. klašu skolēni. [[2007. gads Latvijā|2007]]. gadā ģimnāzija bija pirmo 50 pilotskolu skaitā, kas piedalījās [[ESF]] [[Dabaszinātnes|Dabaszinātņu]] un [[matemātika]]s projektā, kā rezultātā [[Pedagoģija|pedagoģisko]] meistarību varēja paaugstināt 8 pedagogi, kā arī tika modernizēti 2 dabaszinātņu kabineti. [[2006. gads Latvijā|2006]].—[[2008. gads Latvijā|2008]]. gados mācību procesā intensīvi sāka ieviest [[informācijas tehnoloģijas]]: [[Dators|datorus]], [[Projektors|projektorus]], [[Digitālā tāfele|digitālās tāfeles]] u.c. 2007. gadā tika atklāta jauna piebūve ar moderni aprīkotiem [[Mājturība|mājturības]] kabinetiem. 2014. gadā skola svinēja 95 gadu jubileju <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-valsts-gimnazija-svin-95-gadu-jubileju|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija svin 95 gadu jubileju|last=2.1.2|first=KG-CMS™ -|website=Brīvā Daugava|access-date=2017-12-28|language=en}}</ref> 2017. gada 30. septembrī tika atklāts Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūvētais stadions.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447|title=Atklāj Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu {{!}} Jēkabpils.lv|website=www.jekabpils.lv|access-date=2017-12-28|language=lv|archive-date=2020-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201019160658/https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447}}</ref> == Skolas nosaukumi == [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola.jpg|thumb|270px|Senākā Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskolas ēka (1919—1927).]] [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1927.jpg|thumb|270px|Jēkabpils Valsts vidusskolas ēka (pirms 1927).]] * 1919. — 1923. — Jēkabmiesta Valsts vidusskola * 1923. — 1929. — Jēkabpils Valsts vidusskola * 1929. — 1940. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija * 1940. — 1941. — Jēkabpils Valsts vidusskola * 1941. — 1944. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija * 1944. — 1950. — Jēkabpils vidusskola * 1950. — 1993. — Jēkabpils 1. vidusskola * 1993. — 1996. — Jēkabpils ģimnāzija * Kopš 1996. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija == Skolas direktori == * 1919. — 1935. — [[Kārlis Lamberts]] * 1936. — 1940. — Žanis Līnis * 1940. — 1944. — Valfrīds Skulte * 1944. — 1949.(I) — Jānis Jansons * 1949. janvāris — jūlijs — Francis Kokius * 1949. jūlijs — 1950. — Vitālijs Plonis * 1950. — 1952. — Antoniņa Lazdāne * 1952. — 1958. — Amālija Bērziņa * 1958. — 1960. — Emīlija Liepiņa * 1960. — 1962. — Mihails Pavlovs * 1962. — 1970. — Gaida Čaupjonoka * 1970. — 2005. — Roberts Aišpurs * 2005. — 2008. decembris — Inta Poļevska * 2009. jūlijs — 2024. augusts — Valerjans Vizulis * 2024. — pašlaik — v.i. Sarmīte Stikāne<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/par-jekabpils-valsts-gimnazijas-direktori-apstiprina-aigu-gutmani/|title=Par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktori apstiprina Aigu Gūtmani|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2024-12-27|language=lv}}</ref> <!-- * 2025. februāris — ''pašlaik'' — Aiga Gūtmane --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120204193004/http://jvg.dvit.lv/index.php Jēkabpils Valsts ģimnāzijas mājaslapa] {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]] qbddifz4cccmwnb9ai5gfoxtys146l1 4470372 4470370 2026-05-19T12:38:48Z Egilus 27634 Aizsargāja "[[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]]": Pārmērīgs vandalisms ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 19. jūnijs, plkst. 12.38 (UTC)) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 19. jūnijs, plkst. 12.38 (UTC))) 4470343 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jēkabpils Valsts ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Jēkabpils Valsts ģimnāzija.jpg | image size = | alt = | caption = Ģimnāzijas ēka kopā ar vēsturisko "sarkano ēku" 2011. gadā | motto = | location = Blaumaņa iela 27, [[Jēkabpils]], [[Jēkabpils novads]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 51 | longs = 17 | longEW = E | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1919. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = | headmistress = | headmaster = Sarmīte Stikāne (''pienākumu izpildītāja'') | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = | employees = | key_people = | grades = | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 422 (''2024'') | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{url|https://jvg.edu.lv/}} }} '''Jēkabpils Valsts ģimnāzija''' ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. == Vēsture == [[Attēls:Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni 1922.jpg|thumb|left|Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni (1922). Vidū sēž [[Kārlis Lamberts]].]] [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1929.jpg|thumb|left|Jēkabpils Valsts vidusskola (pirms 1929).]] Drīz pēc pilsētas atbrīvošanas [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[6. oktobris|6. oktobrī]] [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]s ēkā Pasta ielā 1 tika nodibināta '''Jēkabmiesta Valsts vidusskola''', kas bija pirmā reāltipa skola tālaika [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķī]]. Pirmais skolas direktors bija [[Kārlis Lamberts]], un [[Skola|skolā]] strādāja 12 skolotāji. Mācības notika piecās [[Mācību klase|klasēs]], kurās mācījās 185 [[Skolēns|skolēni]]. [[1920. gads Latvijā|1920]]./[[1921. gads Latvijā|1921]]. [[Mācību gads|mācību gadā]] mācības tika uzsāktas arī "sarkanajā ēkā", toreizējā Pasta ielā 99. Šajā laikā tika likti pamati daudzām skolas [[Tradīcija|tradīcijām]]. Darbu uzsāka dzimtenes vēstures izpētes pulciņš, kuru vadīja novadpētnieks [[Arnolds Štokmanis]] (2003. gadā pie skolas tika atklāta A. Štokmanim. veltīta piemiņas plāksne). [[1922. gads Latvijā|1922]]. gadā skolā notika pirmais izlaidums. Šajā gadā tika atvērta komercdaļa, kas [[1927. gads Latvijā|1927]]. gadā pārtapa par [[Valsts komercskola (Jēkabpils)|Valsts komercskolu]]. Pēc [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] nodibināšanas [[1924. gads Latvijā|1924]]. gadā skola tika pārdēvēta par '''Jēkabpils Valsts vidusskolu''', bet [[1929. gads Latvijā|1929]]. gadā par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā strādāja 23 skolotāji un mācījās 211 skolēni. [[1935. gads Latvijā|1935]]. gadā tika pieņemta [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] komponētā skolas [[himna]]. [[1938. gads Latvijā|1938]]./[[1939. gads Latvijā|39]]. mācību gadā tika izveidots pirmais skolas [[žetons]]. (tradīcija par žetonu pasniegšanu skolas [[Absolvents|absolventiem]] tika atjaunota 1945./[[1946. gads Latvijā|1946]]. mācību gadā). 1939. gadā [[Latgales artilērijas pulks]] dāvāja skolai [[Karogs|karogu]] (1990. gadā tika atjaunots). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940. gads Latvijā|1940]]. gadā skolotāja [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadībā tika izveidota [[jauniešu nacionālā pretošanās kustība "Viesturieši"]] ([[2003. gads Latvijā|2003. gadā]] pie skolas tika uzstādīta kustības "Viesturieši" dalībniekiem veltīta piemiņas zīme). Sākot ar [[1944. gads Latvijā|1944]]./[[1945. gads Latvijā|1945]]. mācību gadu, skolā sāka veidoties padomju skolu mācību sistēma. [[1950. gads Latvijā|1950]]. gadā no vidusskolas pilnīgi atdalījās [[Ekonomiskais tehnikums (Jēkabpils)|Ekonomiskais tehnikums]] (komercskola). Skolu pārdēvēja par '''Jēkabpils 1. vidusskolu'''. [[1966. gads Latvijā|1966]]. gadā "sarkanajai ēkai" tika uzcelta piebūve, kā rezultātā tika atrisināts [[Apkure|apkures]], [[Ūdensvads|ūdensvada]] un skolēnu ēdināšanas jautājums. Skolai tika uzcelta sava [[katlumāja]] un jaunajās telpās ierīkota [[ēdnīca]]. [[1972. gads Latvijā|1972]]. gadā žetonu vakarā tika izrādīta [[luga]]; turpmāk žetonu vakara izrādes kļuva par skolas tradīciju. [[1979. gads Latvijā|1979]]. gadā skolai tika uzcelta otra piebūve jeb trešais korpuss, tika likvidētas mācības maiņās. [[Pamatskola]]s klases no Krasta skolas tika pārceltas uz jaunuzcelto korpusu. 1979./[[1980. gads Latvijā|80]]. mācību gadā tika atvērta klase ar padziļinātu [[matemātika]]s un [[fizika]]s apguvi. [[1981. gads Latvijā|1981]]. gadā darbu uzsāka mūzikas novirziena klase. [[1982. gads Latvijā|1982]]. gada audzēkņu un pedagogu rīcībā tika nodots [[Sports|sporta]] korpuss. Šajos gados skolā notika aktīva skolēnu sabiedrisko organizāciju darbība un sporta dzīve, darbojās interklubs "Draudzības meridiāns", "Lotos" vienības. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1992. gads Latvijā|1992]]. gadā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas karogs. [[1993. gads Latvijā|1993]]. gadā skola akreditācijas rezultātā kļuva par '''Jēkabpils ģimnāziju'''. [[1994. gads Latvijā|1994]]. gadā tika izveidota skolas "Goda nozīme", kuru piešķīra labākajiem audzēkņiem (šo apbalvojumu 15 gadu laikā ir saņēmuši 43 skolēni). 1994. gadā iznāca avīzes "Ģimnāzijas Balss" pirmais numurs. 1994. gada [[Septembris|septembrī]] tika nodibināta Jēkabpils sākumskola, kā rezultātā sākumskolas klases pakāpeniski no ģimnāzijas atdalījās (pēdējās atdalījās 1996. gada maijā). [[1996. gads Latvijā|1996]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] skolai mainīja statusu un to pārdēvēja par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā mācījās tikai 5. — 12. klašu skolēni. [[2001. gads Latvijā|2001]]. gadā tapa jaunā skolas himna (autore Skaidrīte Pugača) un pirmo reizi labākajiem skolēniem tika pasniegta I. Kuusika (1941. gada absolvents) piemiņas [[prēmija]]. [[2002. gads Latvijā|2002]]. gadā tika veikti ēku [[Renovācija|renovācijas]] darbi. No [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada 1. septembra skolā sāka mācīties 7. —12. klašu skolēni. [[2007. gads Latvijā|2007]]. gadā ģimnāzija bija pirmo 50 pilotskolu skaitā, kas piedalījās [[ESF]] [[Dabaszinātnes|Dabaszinātņu]] un [[matemātika]]s projektā, kā rezultātā [[Pedagoģija|pedagoģisko]] meistarību varēja paaugstināt 8 pedagogi, kā arī tika modernizēti 2 dabaszinātņu kabineti. [[2006. gads Latvijā|2006]].—[[2008. gads Latvijā|2008]]. gados mācību procesā intensīvi sāka ieviest [[informācijas tehnoloģijas]]: [[Dators|datorus]], [[Projektors|projektorus]], [[Digitālā tāfele|digitālās tāfeles]] u.c. 2007. gadā tika atklāta jauna piebūve ar moderni aprīkotiem [[Mājturība|mājturības]] kabinetiem. 2014. gadā skola svinēja 95 gadu jubileju <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-valsts-gimnazija-svin-95-gadu-jubileju|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija svin 95 gadu jubileju|last=2.1.2|first=KG-CMS™ -|website=Brīvā Daugava|access-date=2017-12-28|language=en}}</ref> 2017. gada 30. septembrī tika atklāts Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūvētais stadions.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447|title=Atklāj Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu {{!}} Jēkabpils.lv|website=www.jekabpils.lv|access-date=2017-12-28|language=lv|archive-date=2020-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201019160658/https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447}}</ref> == Skolas nosaukumi == [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola.jpg|thumb|270px|Senākā Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskolas ēka (1919—1927).]] [[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1927.jpg|thumb|270px|Jēkabpils Valsts vidusskolas ēka (pirms 1927).]] * 1919. — 1923. — Jēkabmiesta Valsts vidusskola * 1923. — 1929. — Jēkabpils Valsts vidusskola * 1929. — 1940. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija * 1940. — 1941. — Jēkabpils Valsts vidusskola * 1941. — 1944. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija * 1944. — 1950. — Jēkabpils vidusskola * 1950. — 1993. — Jēkabpils 1. vidusskola * 1993. — 1996. — Jēkabpils ģimnāzija * Kopš 1996. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija == Skolas direktori == * 1919. — 1935. — [[Kārlis Lamberts]] * 1936. — 1940. — Žanis Līnis * 1940. — 1944. — Valfrīds Skulte * 1944. — 1949.(I) — Jānis Jansons * 1949. janvāris — jūlijs — Francis Kokius * 1949. jūlijs — 1950. — Vitālijs Plonis * 1950. — 1952. — Antoniņa Lazdāne * 1952. — 1958. — Amālija Bērziņa * 1958. — 1960. — Emīlija Liepiņa * 1960. — 1962. — Mihails Pavlovs * 1962. — 1970. — Gaida Čaupjonoka * 1970. — 2005. — Roberts Aišpurs * 2005. — 2008. decembris — Inta Poļevska * 2009. jūlijs — 2024. augusts — Valerjans Vizulis * 2024. — pašlaik — v.i. Sarmīte Stikāne<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/par-jekabpils-valsts-gimnazijas-direktori-apstiprina-aigu-gutmani/|title=Par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktori apstiprina Aigu Gūtmani|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2024-12-27|language=lv}}</ref> <!-- * 2025. februāris — ''pašlaik'' — Aiga Gūtmane --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120204193004/http://jvg.dvit.lv/index.php Jēkabpils Valsts ģimnāzijas mājaslapa] {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]] qbddifz4cccmwnb9ai5gfoxtys146l1 0 150786 4470920 4175079 2026-05-20T11:43:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470920 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība+}} <!-- komati, drukas kļūdas, pareizrakstība --> {{noformējums+}} [[Attēls:Geil David 1GB AB.jpg|thumb|250px|Zibatmiņa ar ievelkamu USB savienotāju(Ražotājs Geil)]] [[Attēls:Usbkey internals.jpg|thumb|right|300px|1 — USB savienotājs; 2 — mikrokontrolieris; 3 — kontrola punkti; 4 — zibatmiņas mikroshēma; 5 — kvarca rezonators; 6 — diode; 7 — pārslēdzējs "aizsardzība pret ierakstu"; 8 — vieta papildu atmiņas mikroshēmai.]] [[Attēls:Gnome-dev-removable-usb.svg|thumb|right|250px]] [[Attēls:345356294 b0464e1203.jpg|thumb|right|250px]] '''USB zibatmiņa''' ir vairākkārtīgi pārrakstāma datu uzglabāšanas ierīce, kas izmanto [[zibatmiņa|zibatmiņu]] un [[USB]] seriālo kopni savienojumam ar [[Dators|datoru]] vai citu perifērijas iekārtu. USB zibatmiņas vidējais izmērs ir aptuveni 5&nbsp;cm, masa – mazāka par 60 gramiem. Lielu popularitāti tā ieguva [[2000. gadi|2000. gados]], jo kļuva daudz ērtāka un mazāka, salīdzinājumā ar [[kompaktdisks|kompaktdiskiem]], viegli pārrakstāma un ar lielu atmiņas apjomu (no 32 [[Megabaits|MB]] līdz 256 [[Megabaits|MB]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notepad.lv/forums/viewtopic.php?t=4434|title=Kingston sācis ražot 256 GB zibatmiņas|access-date={{dat|2011|06|01||bez}}|archiveurl=|archivedate={{dat|2012|10|25||bez}}}}</ref> Parasti USB zibatmiņa ir sastopama garenas formas korpusā ar noņemamu vāciņu vai izbīdāmu [[USB]] spraudni, tomēr mūsdienās tā ir sastopama ļoti dažādas formas un izmēru korpusos, kā arī iebūvēta citās ierīcēs (armijas nazī, pulkstenī, apģērbā utt.), kā arī pieejama ar dažādu papildus funkciju iespējām (piemēram [[pirkstu nospiedums|pirkstu nospiedumu]] sensors, utt.). == Pielietojums == === Personīgo datu pārvietošana === Galvenais USB zibatmiņas pielietojums ir [[datne|datņu]], piemēram, dokumentu, attēlu un video uzglabāšana un pārvietošana. === Sistēmplates programmaparatūras atjaunināšana === [[Sistēmplate]]s [[programmaparatūra|programmaparatūru]] (ieskaitot [[BIOS]] un [[UEFI]]) var atjaunināt, izmantojot USB zibatmiņas. Parasti jaunā programmaparatūra tiek lejupielādēta un ievietota [[FAT16]] vai [[FAT32]] formātā formatētā USB zibatmiņā, kura pievienota sistēmai, kuru vēlas atjaunināt. === Operētājsistēmas palaišana === Lielākā daļa pašreizējās datoru programmaparatūras ļauj palaist operētājsistēmu no USB zibatmiņas. Šāda konfigurācija ir pazīstama kā [[Live USB]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pcworld.com/article/439125/aomei-partition-assistant-review-windows-to-go-no-longer-just-for-enterprise-users.html|title=Aomei Partition Assistant review: Windows to Go no longer just for Enterprise users|website=PCWorld}}</ref> === Operētājsistēmas instalācija === Dažu operētājsistēmu instalētāji var tikt saglabāti uz USB zibatmiņas, nevis uz CD vai DVD, tostarp dažādi [[Linux distributīvi]], [[Windows 7]] un jaunākas versijas, un [[macOS]]. == Priekšrocības == * Viegls svars un klusa darbība. * Visām mūsdienu [[Personālais dators|personālo datoru]] [[mātesplate|mātesplatēm]] ir [[Universal Serial Bus|USB-savienotāji]]. * Izturīgāka pret mehānisko iedarbību ([[vibrācija]] un trieciens), salīdzinājumā ar [[HDD]]. * Efektivitāte plašā temperatūru diapazonā. * Augsta blīvuma ieraksts (daudz lielāka nekā [[kompaktdisks|CD]] vai [[DVD]]). * Nav kustīgu detaļu, kas samazina to enerģijas patēriņu 3-4 reizes, salīdzinājumā ar [[Cietais disks|cieto disku]]. * Nav pakļautas putekļu un skrāpējumu iedarbībai, salīdzinājumā ar optiskiem datu nesējiem un [[diskete|disketēm]]. * Daudzveidīgs dizains un ārējais izskats. == Trūkumi == * Ierobežots lietošanas ciklu skaits. (Vidusmēra USB konektora dzīves cikls ir aptuveni 1500 savienošanas/atvienošanas cikli). * Spēj uzglabāt datus vidēji līdz 5 gadiem, atsevišķi produkti spēj uzglabāt datus līdz pat 10 gadiem. * Ierakstīšanas un lasīšanas ātrums ir ierobežots, pirmkārt, ar iedarbības spēju,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.toppc.lv/2009/06/22/walton-chaintech-izsludina-apogee-pronto-esata-datu-neseju/ |title=Walton Chaintech izsludina APOGEE Pronto eSATA datu nesēju |access-date={{dat|2011|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2014|09|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140901062725/http://www.toppc.lv/2009/06/22/walton-chaintech-izsludina-apogee-pronto-esata-datu-neseju/ }}</ref> otrkārt, ar pašas zibatmiņas ātrumu. Šajā gadījumā lasīšana ir daudzas reizes ātrāka nekā ierakstīšana. * Salīdzinājumā ar disketēm un kompaktdiskiem tiem ir trūkumi, kuri ir katrai elektroniskai ierīcei: ** Ļoti jutīgas pret elektrostatiskām izlādēm. ** Ļoti jutīgas pret radioaktīvo starojumu ([[radiācija]]). * Ja uzkrājējs ir [[usb|usb 2.0]], bet mātesplate ir [[usb|1.0]] vai [[usb|1.1]] tad uzkrājējs darbosies ar ātrumu [[usb|1.0]] vai [[usb|1.1]]. == Kā izvēlēties zibatmiņu == === Apjoms === Viss ir atkarīgs no tā, kam zibatmiņa ir vajadzīga. Pašlaik lielākais atmiņas daudzums ir 1 TB.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kingston.com/en/usb/personal_business#DTHXP30|title=USB Flash Drives for personal use and encrypted data - Kingston Technology}}</ref> Visvairāk sastopamās zibatmiņas ir ar 4 GB un 8 GB atmiņas daudzumu. === Ražotāji === Mūsdienās pazīstamākie USB zibatmiņu ražotāji ir ''Kingston'', ''Transcend'' un ''[[SanDisk]]''. === Vidējais ātrums pēc ražotājiem === [[Attēls:LaCie Flash.jpg|thumb|right|300px|LaCie zibatmiņa]] {| class="wikitable" ! Ražotājs !! Lasīšana (Mb/s) !! Ierakstīšana (Mb/s) |- | ''Kingmax'' || 21,65 || 7,24 |- | ''Toshiba'' || 18,03 || 8,17 |- | ''TakeMS'' || 19,36 || 6,34 |- | ''Pretec'' || 21,05 || 7,86 |- | ''Patriot'' || 24,42 || 10,82 |- | ''PQI'' || 20,22 || 7,31 |- | ''A-Data'' || 22,83 || 8,27 |- | ''OCZ'' || 26,91 || 12,39 |- | ''Sandisk'' || 21,60 || 8,26 |- | ''Apacer'' || 18,83|| 7,57 |- | ''Corsair'' || 25,02 || 11,80 |- | ''SiliconPower'' || 21,89 || 10,23 |- | ''Kingston'' || 18,56 || 8,18 |- | ''Transcend'' || 20,35 || 11,87 |} [http://habrahabr.ru/blogs/hardware/97081/ Avots] === Lasīšanas ātrums === Lasīšanas ātrumam labprāt vajag būt labāk vidējam vai augstam, ja jums ir svarīgs jūsu laiks, un jūs gatavojaties skatīt liela izmēra failus. === Ierakstīšanas ātrums === Ļoti īss laiks - parasti tādas zibatmiņas ir atzīmētas kā "High-speed". Zibatmiņas cena ir proporcionāla tās ātrumam, jo īpaši ierakstīšanas ātrumam. Jūs varat apmierināties ar mīnusu, piemēram kā zems ierakstīšanas ātrums, taču tas cena bus mazāka. Lai salīdzinātu zibatmiņas ātrumu pētām testa rezultātus! Liela apjoma un maza ātruma zibatmiņas, labāk nepirkt. === Izmērs === Bieži klēpjdatoros USB kopnes atrodas pārāk tuvu viena otrai, tāpēc maza izmēra zibatmiņas būs ļoti noderīgas. === Krāsa === Šeit viss ir saprotams. Bieži vien ražotāji izlaiž vienu modeli dažādās krāsās. === Korpuss === Standarts - tas ir plastikas korpuss. Bieži sastopamas zibatmiņas ar metāla korpusu, koka utt. Ka arī zibatmiņas var būt ar gumijas korpusu, kurš ir ūdens un putekļu izturīgs.<br /> [https://web.archive.org/web/20121120115427/http://ofleshkah.narod.ru/kak_vybrat_fleshku.html Avots] == Viltojumi == USB zibatmiņas dažkārt tiek pārdotas, maldinot pircēju par to patieso ietilpību. Parasti tās ir zibatmiņas ar nelielu atmiņas apjomu, kuru programmaparatūra ir modificēta, lai uzrādītu lielāku pieejamās atmiņas apjomu nekā īstenībā (piemēram, 2 GB zibatmiņa tiek pārdota kā 64 GB zibatmiņa). Pieslēdzot šādu zibatmiņu pie datora, tā uzrāda to brīvās atmiņas apjomu, kāds tika uzrādīts uz iepakojumā, bet ierakstot datus šādā zibatmiņā, tā uzrāda, ka datus ierakstīt neizdevās, vai arī zibatmiņa pārstāj darboties, kā arī ir gadījumi kad esošie dati pazūd, lai atbrīvotu vietu jauniem datiem. Pastāv programmatūra, kas var pārbaudīt, vai esošā zibatmiņa ir modificēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sdean12.org/USBFlashTools.htm |title=USB Flash Tools |access-date={{dat|2011|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726090917/http://www.sdean12.org/USBFlashTools.htm }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.heise.de/download/product/h2testw-50539|title=H2testw|website=www.heise.de}}</ref> Dažos gadījumos var atjaunot šīs ierīces, nodzēšot modificēto informāciju, un turpmāk izmantot šīs zibatmiņas kā nemodificētās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://memory-stick-formatter.software.informer.com/2.5/|title=Memory Stick Formatter. Get the software safely and easily.|date=2024. gada 25. jūl.|website=Software Informer}}</ref> == Ilgmūžība == Zibatmiņas kontakti pamazām mehāniski bojājas.<br /> Informācija zibatmiņā var autonomi uzglabāties vismaz 10 gadus,<ref>[https://www.techwalla.com/articles/life-expectancy-of-a-usb-flash-drive USB flash drive life expectancy]</ref> taču pēc tāda laika ierīce būs jau novecojusi. SLС atmiņai var veikt aptuveni 100 000 ierakstīšanas-dzēšanas [[cikls|ciklus]]. Citiem vārdiem sakot, ja dienā to pārrakstīs 10 reizes, tā darbosies apmēram 27,5 gadus. Dažas kompānijas savai produkcijai dod mūža garantiju. Bieži izmanto MLC, kuras pietiek 10 000 cikliem. Kopējā zibatmiņas efektivitāte ir atkarīga no ciklu skaita un arī no tā, cik bieži tā tiek lietota. == Drošība == Galvenie drošības riski, ko USB zibatmiņas rada informācijas sistēmām, ir datu noplūde un ievainojamība, izmantojot [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprogrammatūru]]. === Datu noplūde === USB zibatmiņu lielā ietilpība salīdzinājumā ar to mazo izmēru un zemo cenu nozīmē, ka to izmantošana datu uzglabāšanai bez pienācīgas kontroles var radīt nopietnus draudus informācijas pieejamībai, konfidencialitātei un integritātei. Uzskata, ka svarīgi ņemt vērā šādus faktorus: * Uzglabāšana: UZB zibatmiņas ir grūti izsekot, jo tās var atrasties somās, apģērba kabatās, vai tikt atstātas nepieskatītās darbstacijās. * Lietojums: izsekot organizācijas datu glabāšanu personīgajās USB zibatmiņās ir sarežģīti. Šī iemesla dēļ daudzās organizācijās USB zibatmiņu lietojums tiek stingri kontrolēts vai aizliegts pilnībā. === Ļaunprogrammatūra === Senāk ļaunprogrammatūra tika izplatīta galvenokārt ar [[Diskete|diskešu]] palīdzību. Mūsdienās USB zibatmiņas pilda tādu pašu lomu datu un programmatūras uzglabāšanā un pārvietošanā kā disketes. Faili nereti tiek pārvietoti starp datoriem, kas var atrasties dažādos datortīklos, birojos vai piederēt citiem īpašniekiem. Šī iemesla dēļ USB zibatmiņas ir viens no vadošajiem ļaunprogrammatūru izplatīšanas veidiem. == Skatīt arī == * [[Cietais disks]] * [[Kompaktdisks]] * [[Universal Serial Bus]] * [[Zibatmiņa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305162056/http://www.moddings.lv/366/eagletec-usb-nano-flash-drive/ Pati mazāka zibatmiņa] * [https://web.archive.org/web/20111112170338/http://datuve.lv/raksts/2279/USB_zibatmina_monetas_forma/ USB zibatmiņa monētas formā] * [https://web.archive.org/web/20110923095418/http://www.moddings.lv/1482/too-late-%e2%80%93-usb-zibatmina-ar-iebuvetu-pulksteni/ Too Late – USB zibatmiņa ar iebūvētu pulksteni] * [https://notepad.lv/forums/f37-it-zinas/t3803-asus-express-tv-stick-zibatmina-ar-iebuvetu-tv ASUS Express TV Stick - zibatmiņa ar iebūvētu TV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306185013/http://www.notepad.lv/post38792.html |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} * [http://www.nozare.info/japana-izveidota-zibatmina-kura-iznicina-taja-esosos-datus-nesankcionetas-piekluves-gadijumos/ Japānā izveidota zibatmiņa, kura iznīcina tajā esošos datus nesankcionētas piekļuves gadījumos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409183226/http://www.nozare.info/japana-izveidota-zibatmina-kura-iznicina-taja-esosos-datus-nesankcionetas-piekluves-gadijumos/ |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} {{IT-aizmetnis}} {{Datora pamatkomponentes}} [[Kategorija:Datoru aparatūra]] jqypwp37rju6g74p2nzxujqe2fl834l 0 152503 4470891 4296072 2026-05-20T10:00:47Z Makenzis 56205 4470891 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F9CC11 | bg_color = #000000 | nos = ''Young Boys'' | logo = [[Attēls:YoungBoysLogo.png|125px|Young Boys Logo]] | pilns = ''Berner Sport Club <br />Young Boys'' | iesauka = ''Die Gelb-Schwarzen'' <br />(dzelteni melnie) | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Berne}} | dib = 1898 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 14 | stad = ''[[Vankdorfas Šveices stadions|Stade de Suisse]]'' | ietilp = 32 000 | prez = {{flaga|Šveice}} Verners Millers | tren = {{flaga|Šveice}} [[Patriks Rāmens]] | līga = [[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 6. vieta | pattern_la1 = _youngboys1617h | pattern_b1 = _youngboys1617h | pattern_ra1 = _youngboys1617h | pattern_sh1 = _shorts | pattern_so1 = _socks | leftarm1 = ffe517 | body1 = ffe517 | rightarm1 = ffe517 | shorts1 = 000000 | socks1 = ffe517 | pattern_la2 = _youngboys1617a | pattern_b2 = _youngboys1617a | pattern_ra2 = _youngboys1617a | pattern_sh2 = _shorts | pattern_so2 = _socks | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''''Berner Sport Club Young Boys''''' ir [[Šveice]]s [[sporta klubs]] no galvaspilsētas [[Berne]]s. Ārpus Šveices klubu bieži sauc arī kā '''''Young Boys Bern''''' vai vienkārši '''''Young Boys'''''. Kluba nosaukumu mēdz saīsināt uz '''YB''' (izrunā kā {{IPA|[ˈiː pε]}}). Kluba krāsas ir dzeltens un melns. Klubu vislabāk atpazīst pēc tā [[futbols|futbola]] komandām. Pirmā komanda spēlē [[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīgā]] un tajā ir uzvarējusi 14 reizes, kā arī 6 reizes ieguvusi [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausu]]. 1957. gadā YB tika atzīta par Šveices gada komandu. YB ir viena no veiksmīgākajām Šveices futbola komandām starptautiskajā līmenī. Klubs 1958.—1959. gada sezonā sasniedza [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] pusfinālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1958/index.html |title=UEFA Champions League 1958/59 - History |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> Kopš 2005. gada pirmā futbola komanda savas spēles aizvada ''[[Vankdorfas Šveices stadions|Stade de Suisse]]'' stadionā, kur ir 32&nbsp;000 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stadiumguide.com/stadedesuisse/ |title=Stade de Suisse |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=stadiumguide.com }}</ref> Sporta klubā pārstāvēts arī [[lauka hokejs]] un [[boulings]]. Sieviešu hokeja komanda spēlē augstākajā Šveices līgā. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (17): 1902–03, 1908–09, 1909–10, 1910–11, 1919–20, 1928–29, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60, 1985–86, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2022–23, 2023–24 ** Vicečempioni (19): 1901–02, 1907–08, 1913–14, 1917–18, 1920–21, 1936–37, 1940–41, 1952–53, 1960–61, 1964–65, 1974–75, 1992–93, 2003–04, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2014–15, 2015–16, 2016–17 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1929–30, 1944–45, 1952–53, 1957–58, 1976–77, 1986–87, 2019/2020, 2022/23 ** Finālisti (8): 1928–29, 1955–56, 1978–79, 1979–80, 1990–91, 2005–06, 2008–09, 2017–18 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1975–76 * '''Šveices superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitsupcuphist.html |title=Switzerland Super Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1986 ** Finālisti (1): 1987 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Pusfinālisti (1): 1958–59 * '''Alpu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alpencup.html |title=Cup of the Alps |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1974 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|BSC Young Boys}} * [http://www.bscyb.ch/ Kluba oficiālā vietne] {{de ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:BSC Young Boys]] swxlpgi38sv8acq81alabk3lb3av3zn 0 162351 4470568 4462855 2026-05-19T18:19:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470568 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs | native_name = | image = Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.jpg | imagesize = | caption = Muzeja ēka | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats =54.474 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs =15.2748 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1773. gadā | dissolved = | location = [[Palasta iela (Rīga)|Palasta iela]] 4, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = https://www.rigamuz.lv/rvkm/ }} '''Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs''' ir muzejs [[Rīga|Rīgā]], kurā izstādītas ekspozīcijas par [[Rīgas vēsture|Rīgas vēsturi]], sākot ar pilsētas dibināšanu 1201. gadā un beidzot ar [[20. gadsimts|20. gadsimta]] pirmo pusi. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un [[Baltijas valstis|Baltijā]], kā arī viens no vecākajiem Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigamuz.lv/km/index.php?m=par_muzeju&l=lv |title=Muzeja vēsture |access-date={{dat|2011|09|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924091200/http://www.rigamuz.lv/km/index.php?m=par_muzeju&l=lv |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> Muzejs atrodas [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] ansamblī ([[Palasta iela (Rīga)|Palasta iela]] 4). 2018. gadā bija trešais apmeklētākais muzejs Latvijā (238 123 reizes).<ref name="apmeklētāji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/pern-apmekletakais-muzejs-latvija-bijisturaidasmuzejrezervats.a318989/|title=Pērn apmeklētākais muzejs Latvijā bijis Turaidas muzejrezervāts|website=www.lsm.lv|access-date=2019-05-15|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190514155740/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/pern-apmekletakais-muzejs-latvija-bijisturaidasmuzejrezervats.a318989/|archivedate=2019-05-14}}</ref> Muzeja krājumos ir vairāk nekā 500 000 eksponātu.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=27-33}}</ref> == Muzeja vēsture == [[Attēls:Rīgas_vēstures_un_kuģniecības_muzeja_interjers.jpg|thumb|left|300px|Muzeja Kolonu zāle]] Sākotnēji muzeja telpas būvētas kā [[Klosteris|klosterim]] domāta U veida piebūve Doma baznīcas dienvidu sienai ar iekšpagalmu. Austrumu un dienvidu daļās atradās klostera galvenās telpas; rietumdaļu izmantoja [[Rīgas Doma skola]].<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=309}}</ref> Līdz 15. gadsimtam klosterī dzīvoja arī [[Rīgas domkapituls|Domkapitula]] locekļi. 1524. gadā līdz ar [[Reformācija|Reformāciju]] klosteri slēdza. Par muzeja pirmsākumu uzskata [[18. gadsimts|18. gadsimtu]]. Tā pamatā ir [[Rīga]]s ārsta [[Nikolauss fon Himzels|Nikolausa fon Himzela]] privātā kolekcija. Pēc ārsta nāves viņa māte, [[Katrīna fon Himzele]], pildot dēla pēcnāves vēlmi, uzdāvināja kolekciju Rīgas pilsētai. {{dat|1773|2|22||bez}} Rīgas rāte izveidoja muzeju, nodēvējot to Himzela vārdā. Muzejs atradās tā sauktajā [[Anatomijas teātris|Anatomijas teātrī]] Kalēju ielā 34/36<ref name="Рига2">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=488-490}}</ref> (ēka nav saglabājusies). 1791. gadā muzeju pārcēla uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] ansambļa austrumu spārnu, ko pārbūvēja pilsētas bibliotēkas un muzeja vajadzībām.<ref name="Рига2" /> 1816. gadā muzejā atvēra īpašo Mākslas kabinetu, bet 1881. gadā apvienojot Himzela muzeja un pilsētas numismātikas kolekcijas, izveidoja Pilsētas monētu kabinetu. 1888.—1891. gadā, pievienojot muzeja eksponātus Rīgas muzejam,<ref name="Рига2" /> virs galerijas uzbūvēja papildus telpas muzeja un pilsētas arhīva vajadzībām.<ref name="Рига" /> Apvienoto muzeju nosauca par Doma muzeju. 1962. gadā Doma baznīca kļuva par muzeja filiāli.<ref name="Рига2" /> 1964. gadā muzejs ieguva pašreizējo nosaukumu "Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs". 1969. gadā muzejam administratīvi pievienoja [[Ainažu jūrskolas muzejs|Ainažu jūrskolas muzeju]].<ref name="Рига2" /> 1970. gadā rekonstruēja 0,15 hektārus lielo [[Doma dārzs|Doma dārzu]], kas atrodas muzeja iekšpagalmā un izveidots bijušās augstākās garīdzniecības kapsētas vietā.<ref name="Рига" /> 21. gadsimtā tajā organizēja kultūras pasākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rits.lv/tag/rigas-doma-darzs/|title=Rīgas Doma dārzs|website=Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls|access-date=2023-02-20|language=lv|archive-date=2023-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230220165310/https://www.rits.lv/tag/rigas-doma-darzs/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas muzeji}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] 7mzh2hv1tve2nxpl28m7t0adxy0e48q 0 163714 4470472 4132409 2026-05-19T16:12:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470472 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ruperts Mērdoks | vārds_orig = ''Rupert Murdoch'' | attēls = Rupert Murdoch 2011 Shankbone 3.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Ruperts Mērdoks 2011. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Austrālija|Melburna}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} (naturalizēts 1985. gadā) | tautība = | nodarbošanās = ''[[News Corporation]]'' priekšsēdētājs un izpilddirektors | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Kīts Ruperts Mērdoks''' ({{val|en|Keith Rupert Murdoch}}; dzimis {{dat|1931|3|11}}) ir [[Austrālija|austrāliešu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[bizness|biznesa]] magnāts. Viņš bija kādreiz otra lielākā mediju konglomerāta pasaulē ''[[News Corporation]]'' dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors.<ref>{{ziņu atsauce | url=http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2009/industries/145/index.html | publisher=CNN | title=Fortune | accessdate=20 May 2010 | archive-date={{dat|2018|06|14||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20180614174856/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2009/industries/145/index.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viacom.com/investorrelations/Investor_Relations_Docs/Q407%20Web%20Deck%20FINAL.pdf |title=PowerPoint Presentation |format=PDF |date= |accessdate=11 July 2011 |archiveurl=https://www.webcitation.org/5smqiphfZ?url=http://www.viacom.com/investorrelations/Investor_Relations_Docs/Q407%20Web%20Deck%20FINAL.pdf |archivedate={{dat|2010|09|16||bez}} }}</ref><ref>{{ziņu atsauce | url=http://money.cnn.com/2009/02/09/news/companies/disney_dreamworks.fortune/?postversion=2009020914 | publisher=CNN | title=Why Disney wants DreamWorks | date=9 February 2009 | accessdate=20 May 2010 | first=Richard | last=Siklos | archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20181226120254/https://money.cnn.com/2009/02/09/news/companies/disney_dreamworks.fortune/?postversion=2009020914 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.newscorp.com/Report2007/AnnualReport2007/HTML2/news_corp_ar2007_0069.htm |title=News Corporation – Annual Report 2007 |publisher=Newscorp.com |date=30 June 2007 |accessdate=11 July 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629125219/http://www.newscorp.com/Report2007/AnnualReport2007/HTML2/news_corp_ar2007_0069.htm |archivedate={{dat|2011|06|29||bez}} }}</ref> 1953. gadā viņš kļuva par ''[[News Limited]]'' rīkotājdirektors, ko viņš mantoja no tēva sera [[Kīts Mērdoka|Kīta Mērdoka]] (1886—1952).<ref name="BBC Murdoch"/><ref Name="Witzel"/> 1974. gadā R. Mērdoks pārvācās uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. 1985. gadā kļuva par ASV pilsoni, automātiski zaudēdams Austrālijas pilsonību. 2000. gadā Mērdoka vadītajai ''News Corporation'' piederēja vairāk nekā 800 uzņēmumi vairāk nekā 50 valstīs ar kopējo vērtību virs 5 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. R. Mērdoks trīs reizes bijis laikraksta ''[[Time]]'' veidotajā ''Time 100'' sarakstā kā viens no pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem. ''[[Forbes]]'' veidotajā ''The World's Most Powerful People'' sarakstā 2010. gadā viņš ierindojās 13. vietā. Ar kopējiem ieņēmumiem, kas sastāda 7,6 miljardus ASV dolāru, viņš 2011. gada martā bija 117. bagātākais cilvēks pasaulē. 2015. gadā pēc ''Forbes'' ziņām Mērdoka ģimenes kopējais īpašums tika vērtēts ap 13,4 milardi dolāru, tādējādi ierindojoties 77. vietā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/profile/rupert-murdoch/|title=Rupert Murdoch profile|publisher=[[Forbes]]}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces| <ref name="BBC Murdoch">{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/2162658.stm|title=Rupert Murdoch: Bigger than Kane|last=Walker|first=Andrew|date=31 July 2002|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=27 December 2009}}</ref> <ref Name="Witzel">''The encyclopedia of the history of American management'' (2005) Morgen Witzel Continuum International Publishing Group p393 {{ISBN|978-1-84371-131-5}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120508015156/http://people.forbes.com/profile/rupert-murdoch/13480 ''Forbes'' profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20111117185427/http://www.rtu.lv/content/view/274/378/lang,lv/ Iemācies nopelnīt miljonu!] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Merdoks, Ruperts}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Austrālijas cilvēki]] [[Kategorija:Melburnā dzimušie]] 1i4w7rm4b460usm2uaxxlkylkiie13r 0 167014 4470395 4385986 2026-05-19T13:07:30Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4470395 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valērijs Kargins | vārds_orig = Валерий Каргин | attēls = Kargins cover.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | tautība = | dzimums = | dzīvesbiedrs = [[Tatjana Kargina]] (līdz 2006. gadam) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Valērijs Kargins''' (dzimis {{dat|1961|3|27}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]], viens no [[Parex banka]]s dibinātājiem un bijušajiem īpašniekiem. Bijis tās ilggadējs prezidents un valdes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā 1961. gadā. Mācījās [[Rīgas 40. vidusskola|Rīgas 40. vidusskolā]] (1968—1978), filmējās [[Rīgas kinostudija]]s spēlfilmā "[[Ģimenes melodrāma]]" ar aktrisi Ludmilu Gurčenko viņa mātes lomā, pēc vidusskolas beigšanas nesekmīgi mēģināja iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (''ВГИК'') [[Maskava|Maskavā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Rīgas pilsētas komitejas kultūras nodaļas vadītājs, šajā laikā iepazinās ar [[Viktors Krasovickis|Viktoru Krasovicki]]. Bija jauniešu kafejnīcas Allegro vadītājs, kluba "Rīgas rokklubs" kurators.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/skatuve_-ekrans/raksti/3706-kad_cilveks_ir_laikmets/|title=Kad cilvēks ir laikmets|website=Arterritory.com|access-date=2022-11-08}}</ref> V. Kargins un V. Krasovickis nopirka komjaunatnes komercstruktūru PAREKS, kuru pārveidoja par tūrisma firmu. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1991. gada 3. aprīlī PAREKS saņēma licenci valūtas maiņas operācijām, ko izsniedza atjaunotās [[Latvijas Banka]]s prezidents [[Pāvils Sakss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.telegraf.lv/news/kargin-superstar-chasty-14 |title= Каргин Superstar |accessdate= 2011-10-29 |author= [[Lato Lapsa]] |date= 2009-5-28 |work= Каргин Superstar |publisher= telegraf.lv |archive-date= 2013-11-17 |archive-url= https://web.archive.org/web/20131117073323/http://www.telegraf.lv/news/kargin-superstar-chasty-14 }} {{ru ikona}}</ref> Maijā PAREKS atvēra pirmo valūtas maiņas punktu Rīgas Centrālajā stacijā. 1991. gada augustā Kargins kopā ar Krasovicki un viņa sievu Ņinu Kondratjevu reorganizēja PAREKS par ''AS Parex'', kurā Karginam piederēja puse no akcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.telegraf.lv/news/kargin-superstar-chasty-12 |title= Каргин Superstar |accessdate= 2011-10-29 |author= Lato Lapsa |date= 2009-5-26 |work= Каргин Superstar |publisher= telegraf.lv |archive-date= 2013-11-18 |archive-url= https://web.archive.org/web/20131118191949/http://www.telegraf.lv/news/kargin-superstar-chasty-12 }} {{ru ikona}}</ref> 1992. gada janvārī tika dibināta [[Parex banka]], kuras īpašnieki ar vienādām daļām bija Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. 1993. gadā ap 30% Parex bankas akciju nopirka ārzonas firma ''Europe Holdings Ltd'' un līdz 2001. gadam tās daļa (bez balss tiesībām) sasniedza 51%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/prx/2002_ar_lv_lvl.pdf|title=Parekss bankas gada pārskats 2002|accessdate=2011-10-29|author=|date=|work=|publisher=nasdaqomxbaltic.com}}{{Novecojusi saite}}</ref> Īpašnieku sarakstā ofšors atradās līdz 2002. gada decembrim, kad Kargins un Krasovickis atpirka ''Europe Holdings Ltd'' daļas, kļūstot par vienīgajiem bankas īpašniekiem. Tomēr līdz 2007. gada beigām ap 14% no visa bankas apmaksātā [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] nonāca 59 mazo akcionāru rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/prx/2007_ar_lv_lvl_con_ias.pdf|title=AS „PAREX BANKA” 2007. GADA PĀRSKATS|accessdate=2011-10-29|author=|date=|work=|publisher=nasdaqomxbaltic.com}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2008. gada beigās, globālās [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|finanšu krīzes]] rezultātā, Parex banka nonāca bankrota priekšā un tika nacionalizēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/prx/2008_ar_lv_lvl_con_ias.pdf|title=AS „PAREX BANKA” 2008. GADA PĀRSKATS|accessdate=2011-10-29|author=|date=|work=|publisher=nasdaqomxbaltic.com}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Parex bankas atstāšanas Kargins un Krasovickis saglabāja ar to noslēgtos depozītu līgumus, saskaņā ar kuriem abi trīs gados procentos saņēma 10,3 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.db.lv/finanses/bankas/pern-procentos-no-parex-kargins-un-krasovickis-sanemusi-par-tresdalu-mazak-238844 |title= Pērn procentos no Parex Kargins un Krasovickis saņēmuši par trešdaļu mazāk |accessdate=2011-10-29 |author= Ieva Mārtiņa |date= 2011-05-06 |work= |publisher= db.lv}}</ref> == Personīgā dzīve un skandāli == Kargins bija precējies ar [[Tatjana Kargina|Tatjanu Karginu]], laulībā dzimuši divi dēli: Rems (1982. gadā) un Maksims (1987. gadā). Civillaulībā ar Annu Barinovu dzimusi meita Valērija Maija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn26351/kargins-esot-visu-pazaudejis-tikai-tamdel-ka-parlieku-aizravies-ar-milas-lietam/ |title= Kargins esot visu pazaudējis tikai tamdēļ, ka pārlieku aizrāvies ar mīlas lietām |accessdate= 2011-10-29 |author= |date= 2008-11-12 |work= |publisher= vipi.lv |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305050139/http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn26351/kargins-esot-visu-pazaudejis-tikai-tamdel-ka-parlieku-aizravies-ar-milas-lietam/ |archivedate= 2016-03-05 }}</ref> Valērijs Kargins un viņa māte Dina Gvozdeva (Kargina) 1993. gadā bija nelikumīgi saņēmuši Latvijas pilsoņu pases un ar 1994. gada 29. septembra Rīgas pilsētas tiesas spriedumu tika atzīts, ka Valērijs Kargins un Dina Gvozdeva nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tomēr [[Saeima]] {{dat|1997|11|20}} nolēma par īpašiem nopelniem Karginam atjaunot Latvijas pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=45958 |title= Uzziņa par Valēriju Karginu pilsonības piešķiršanas lietā |accessdate=2011-10-29 |author= |date= 1997-11-25 |work= |publisher= Latvijas Vēstnesis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=45954 |title= 1997. gada 20. novembra sēdes stenogramma |accessdate=2011-10-29 |author= |date= 1997-11-25 |work= |publisher= Latvijas Vēstnesis}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kargins V. ''Nauda un cilvēki'', R.: Atēna, 2005 * Lapsa L. ''Kargins Superstar : kā izsisties ļaudīs, kļūt par visgudrāko, skaistāko un veiksmīgāko, dabūt visas mantiņas, visiem parādīt un vienmēr visus pārspēt'', R.: Baltic Screen, 2008 {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kargins, Valerijs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Korupcijas skandāli Latvijā]] 3que1y0zkv14gaw10qgyc5480rcf2bw 0 167242 4470890 4468145 2026-05-20T10:00:40Z ~2026-28958-00 145377 4470890 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Klīdzējs | vārds_orig = | attēls = Jānis Klīdzējs.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1914 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 06 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2000 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 02 | m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = "[[Cilvēka bērns]]", "Sniegi" | ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} {{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] d74qqpwpquq45tv9g80g3lkegg4n552 4470892 4470890 2026-05-20T10:00:59Z Der-Wir-Ing 105831 Reverted 1 edit by [[Special:Contributions/~2026-28958-00|~2026-28958-00]] ([[User talk:~2026-28958-00|talk]]) (TwinkleGlobal) 4470892 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Klīdzējs | vārds_orig = | attēls = Jānis Klīdzējs.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1914 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 06 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2000 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 02 | m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = "[[Cilvēka bērns]]", "Sniegi" | ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Klīdzējs''' ({{val|ltg|Juoņs Klīdziejs}}; dzimis {{dat|1914|5|6}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Kurpniekos, miris {{dat|2000|5|2}} [[Napas ieleja|Napas ielejā]]) bija pazīstams [[latvieši|latviešu]] rakstnieks un dzejnieks no [[Latgale]]s, pēc viņa romāna "[[Cilvēka bērns]]" motīviem uzņemta populārā režisora [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] tāda paša nosaukuma [[Cilvēka bērns (filma)|filma]]. == Bērnība un jaunība == Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola).<ref name="biogr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}</ref> 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,<ref name="gr21">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> studijas palika nepabeigtas. == Literārā darbība pirmskara periodā == Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē "Rīts", tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.<ref name="biogr" /> Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.<ref name="kldz">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title="Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!"|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}</ref> Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.<ref name="gr21" /><ref name="strc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā "Sējējs" tika publicēts viņa populārais stāsts "Benedikta ermonikas" (pazīstams arī kā "Zelta krustiņš"). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu "Jaunieši", kas publicēts 1942. gadā "Daugavpils Vēstnesī". Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.<ref name="biogr" /> Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs: {{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa. 17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.<ref name="biogr" />}} == Emigrācija == Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]], līdz pensionējās 1977. gadā.<ref name="trim">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}</ref> Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.<ref name="biogr" /> Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,<ref name="kldz" /> lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski. == Literārā darbība emigrācijā == Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns "Dženitors", kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par [[Apkopējs|apkopēju]] un [[Santehniķis|santehniķi]]. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem "[[Cilvēka bērns]]", kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,<ref name="biogr" /> savukārt 1986. gadā iznākušais romāns "Dāvātās dvēseles" ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni. 1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns "Sniegi", kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma — "Likteņdzirnas". Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs "Gribējās saullēkta". == Mūža nogale == Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.<ref name="strc" /> Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}</ref> Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.<ref name="strc" /> Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}</ref> == Piemiņa == 2024. gadā [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē, esošo [[Jāņa Klīdzēja iela|Latgales ielu]] pārsauca Jāņa Klīdzēja vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-22|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == === Romāni === * ''Jaunieši.'' Rīga: Ernesta Kreišmaņa izdevniecība, 1942; * ''Dženitors.'' Čikāga: Jāņa Šķirmanta apgāds, 1955; * ''Cilvēka bērns.'' Čikāga: Šķirmants, 1956; * ''Zilie kalni.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1960; * ''Sniegi.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1963; * ''Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1979; * ''Otrais mūsos.'' Bruklina: Grāmatu draugs, 1983; * ''Dāvātās dvēseles.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1986; * ''Bārenis.'' Rīga: Zinātne, 1995; * ''Gribējās saullēkta.'' Rīga: Zinātne, 1995. === Stāstu un noveļu krājumi === * ''Gōjputnu dzīsme.'' Daugavpils: Vl. Lōča izdevniecība, 1944; * ''Mīlētāji un nīdēji.'' Mercfelda: Rumaka apgāds, 1946; * ''Pajumte.'' Vircburga: Ceļš, 1948; * ''Cilvēki uz tilta''. Gincburga: apg. Latvija, 1948; * ''Grēks uz pusēm.'' Aijovas Veiverlija: Latvju Grāmata, 1951; * ''Viņas un viņi.'' Toronto: Astra, 1954; * ''Dzīvīte, dzīvīte.'' Mineapole: Tilts, 1967; * ''Debešu puse.'' Minhene: p/s Latgaļu izdevnīceiba, 1968. * ''Tās balsis, tās balsis.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1973. * ''Laidiet! Laidiet! Laidiet!'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1984. * ''Satikšanās Rīgā.'' Ņūtona: LaRAs grāmatu klubs, 1989; * ''Seši kalni.'' Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība,1991; * ''Eņģelīši nav miruši.'' Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1993. === Dokumentālas grāmatas === * ''Prezidents un Latvijas paaudze.'' Veiverlija, Aiova: Latvju grāmata, 1975; * ''Ievainotā dzīve: mūsdienu problēmas.'' Toronto: Daugavas Vanags, 1976; == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] m8mmr3b0woojd80zfgwbd3bxlhjspha 10 167746 4470473 4453127 2026-05-19T16:19:16Z Cirkulis11 92566 4470473 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas muižu pilis vai kungu mājas |title = [[Latvija]]s [[muiža|muižu]] [[pils|pilis]] un kungu mājas | bodyclass = hlist | state = {{{state|collapsed}}} |titlestyle = background-color:#DEB887; |groupstyle = background-color:#DEB887; |liststyle = background-color:#FFEBCD; |group1 = [[Kurzeme]]s muižu kungu mājas |list1 = * [[Aizdzires muiža|Aizdzires]] * [[Aizputes pilsmuiža|Aizputes]] * [[Aizupes muiža|Aizupes]] * [[Almāles muiža|Almāles]] * [[Ārlavas muiža|Ārlavas]] * [[Balgales muiža|Balgales]] * [[Blīdenes muiža|Blīdenes]] * [[Briņķpedvāles muiža|Briņķpedvāles]] * [[Cīravas muiža|Cīravas]] * [[Dursupes muiža|Dursupes]] * [[Dundagas pils|Dundagas]] * [[Ēdoles pils|Ēdoles]] * [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]] * [[Firkspedvāles muiža|Firkspedvāles]] * [[Galtenes muiža|Galtenes]] * [[Iļģu muiža|Iļģu]] * [[Kabiles muiža|Kabiles]] * [[Kalnmuiža (Saldus)|Kalnmuižas]] * [[Kazdangas pils|Kazdangas]] * [[Laidu muiža|Laidu]] * [[Lielbātas muiža|Lielbātas]] * [[Lieldzeldes muiža|Lieldzeldes]] * [[Lielvirbu muiža|Lielvirbu]] * [[Mazvirbu muiža|Mazvirbu]] * [[Nīgrandes muiža|Nīgrandes]] * [[Nogales muiža|Nogales]] * [[Nurmuižas pils|Nurmuižas]] * [[Padures muiža|Padures]] * [[Paplakas muiža|Paplakas]] * [[Pelču muiža|Pelču]] * [[Pilsblīdenes muiža|Pilsblīdenes]] * [[Plāņu muiža|Plāņu]] * [[Popervāles muiža|Popervāles]] * [[Popes muiža|Popes]] * [[Priekules muiža|Priekules]] * [[Puzes muiža|Puzes]] * [[Reģu muiža|Reģu]] * [[Remtes muiža|Remtes]] * [[Rubas skola|Reņģes]] * [[Rudbāržu muiža|Rudbāržu]] * [[Rinkules muiža|Rinkules]] * [[Rūmenes muiža|Rūmenes]] * [[Sasmakas muiža|Sasmakas]] * [[Skrundas muiža|Skrundas]] * [[Spāres muiža|Spāres]] * [[Snēpeles muiža|Snēpeles]] * [[Stendes muiža|Stendes]] * [[Tāšu-Padures muiža|Tāšu-Padures]] * [[Tiņģeres muiža|Tiņģeres]] * [[Ugāles muiža|Ugāles]] * [[Valdeķu muiža|Valdeķu]] * [[Valgales muiža|Valgales]] * [[Vandzenes muiža|Vandzenes]] * [[Veģu muiža|Veģu]] * [[Zemītes muiža|Zemītes]] * [[Zlēku muiža|Zlēku]] |group2 = [[Latgale]]s muižu kungu mājas |list2 = * [[Adamovas muiža|Adamovas]] * [[Anspoku muižas pils|Anspoku]] * [[Arendoles muiža|Arendoles]] * [[Balvu muiža|Balvu]] * [[Bērzgales muiža|Bērzgales]] * [[Bonifacovas muiža|Bonifacovas]] * [[Felicianovas muiža|Felicianovas]] * [[Finfa muiža|Finfa]] * [[Hoftenbergas muiža|Hoftenbergas]] * [[Jasmuiža (muiža)|Jasmuiža]] * [[Juzefovas muiža|Juzefovas]] * [[Jezufinovas muiža|Jezufinovas]] * [[Kameņecas muiža|Kameņecas]] * [[Krāslavas pils|Krāslavas]] * [[Krustpils pils|Krustpils]] * [[Līksnas muiža|Līksnas]] * [[Lūznavas muiža|Lūznavas]] * [[Malnavas muiža|Malnavas]] * [[Marinzejas muiža|Marinzejas]] * [[Pelēču muiža|Pelēču]] * [[Preiļu muiža|Preiļu]] * [[Pušas muiža|Pušas]] * [[Riebiņu muiža|Riebiņu]] * [[Ruskulovas muiža|Ruskulavas]] * [[Salnavas muiža|Salnavas]] * [[Šķilbēnu muiža|Šķilbēnu]] * [[Varakļānu muiža|Varakļānu]] * [[Vārkavas muiža|Vārkavas]] * [[Viļakas muiža|Viļakas]] * [[Viļānu muiža|Viļānu]] * [[Zaļmuiža (muiža)|Zaļmuiža]] |group3 = [[Sēlija]]s muižu kungu mājas |list3 = * [[Asares muiža|Asares]] * [[Ābeļu muiža|Ābeļu]] * [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuižas]] * [[Bebrenes muiža|Bebrenes]] * [[Bruņenes muiža|Bruņenes]] * [[Eķengrāves muiža|Eķengrāves]] * [[Ērberģes muiža|Ērberģes]] * [[Gārsenes muiža|Gārsenes]] * [[Ilgas muiža|Ilgas]] * [[Janopoles muiža|Janopoles]] * [[Jaunbornes muiža|Jaunbornes]] * [[Kalkūnes muiža|Kalkūnes]] * [[Kazimirišķu muiža|Kazimirišķu]] * [[Kazimirvāles muiža|Kazimirvāles]] * [[Lasenbekas muiža|Lasenbekas]] * [[Lašu muiža|Lašu]] * [[Lielbornes muiža|Lielbornes]] * [[Lielmēmeles muiža|Lielmēmeles]] * [[Lielzalves muiža|Lielzalves]] * [[Neretas muiža|Neretas]] * [[Pilskalnes muiža|Pilskalnes]] * [[Prodes muiža|Prodes]] * [[Sventes muiža|Sventes]] * [[Šarlotes muiža|Šarlotes]] * [[Šēnheidas muiža|Šēnheidas]] * [[Tabores muiža|Tabores]] * [[Vārenbrokas muiža|Vārenbrokas]] * [[Vecmēmeles muiža|Vecmēmeles]] * [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas]] * [[Zasas muiža|Zasas]] |group4 = [[Vidzeme]]s muižu kungu mājas |list4 = * [[Ainažu muiža|Ainažu]] * [[Allažu muiža|Allažu]] * [[Alsviķu muiža|Alsviķu]] * [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes]] * [[Apes muiža|Apes]] * [[Augulienas muiža|Augulienas]] * [[Aumeisteru muiža|Aumeisteru]] * [[Āsteres muiža|Āsteres]] * [[Baltā pils|Baltā (Baldone)]] * [[Bauņu muiža|Bauņu]] * [[Beļavas muiža|Beļavas]] * [[Biksēres muiža|Biksēres]] * [[Biržu muiža (Madona)|Biržu (Madonas)]] * [[Bīriņu muiža|Bīriņu]] * [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes]] * [[Blome (Viļķenes pagasts)|Blomes (''Kullsdorf'')]] * [[Brantu muiža|Brantu]] * [[Briņģu muiža|Briņģu]] * [[Burtnieku pils|Burtnieku]] * [[Carnikavas pils|Carnikavas]] * [[Cesvaines pils|Cesvaines]] * [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu]] * [[Cirstu muiža|Cirstu]] * [[Dikļu muiža|Dikļu]] * [[Drabešu muiža|Drabešu]] * [[Druvienas muiža|Druvienas]] * [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas]] * [[Dzērbenes muiža|Dzērbenes]] * [[Ērgļu muiža|Ērgļu]] * [[Ērmaņu muiža|Ērmaņu]] * [[Gaujienas muiža|Gaujienas]] * [[Igates muiža|Igates]] * [[Ikšķiles muiža|Ikšķiles]] * [[Ilzenes muiža|Ilzenes]] * [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]] * [[Jaunalūksnes pils|Jaunalūksnes]] * [[Jaungulbenes muiža|Jaungulbenes]] * [[Jaunkrimuldas muiža|Jaunkrimuldas]] * [[Jumurdas muiža|Jumurdas]] * [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)|Kalnamuiža]] * [[Kārļumuiža|Kārļumuižas]] * [[Karpa (Korfa) muiža|Karpa (Korfa)]] * [[Karvas muiža|Karvas]] * [[Katvaru muiža|Katvaru]] * [[Kokneses muiža|Kokneses]] * [[Kokmuiža (muiža)|Kokmuižas]] * [[Krimuldas muiža|Krimuldas]] * [[Ķipēnu muiža|Ķipēnu]] * [[Ķirbižu muiža|Ķirbižu]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes]] * [[Lielvārdes muiža|Lielvārdes]] * [[Liepas muiža|Liepas]] * [[Liepupes muiža|Liepupes]] * [[Lizuma muiža|Lizuma]] * [[Loberģu muiža|Loberģu]] * [[Lodes muiža|Lodes]] * [[Lubānas muiža|Lubānas]] * [[Mālpils muiža|Mālpils]] * [[Mārcienas muiža|Mārcienas]] * [[Mercendarbes muiža|Mercendarbes]] * [[Meirānu muiža|Meirānu]] * [[Mēru muiža|Mēru]] * [[Naglenes muiža|Naglenes]] * [[Nēķenu muiža|Nēķenu]] * [[Nurmižu muiža|Nurmižu]] * [[Odzienas muiža|Odzienas]] * [[Ogresmuiža|Ogres]] * [[Ozolmuižas pils|Ozolmuižas]] * [[Pavasara muiža|Pavasara]] * [[Rankas muiža|Rankas]] * [[Rembates muiža|Rembates]] * [[Rēzakas muiža|Rēzakas]] * [[Ropažu muiža|Ropažu]] * [[Ruckas muiža|Ruckas]] * [[Rūjienas muiža|Rūjienas]] * [[Sāvienas muiža|Sāvienas]] * [[Sējas muiža|Sējas]] * [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas]] * [[Sinoles muiža|Sinoles]] * [[Skangaļu muiža|Skangaļu]] * [[Skrīveru muiža|Skrīveru]] * [[Smiltenes muiža|Smiltenes]] * [[Spāres muiža (Amatas novads)|Spāres]] * [[Stāmerienas pils|Stāmerienas]] * [[Startu muiža|Startu]] * [[Stukmaņu muiža|Stukmaņu]] * [[Suntažu muiža|Suntažu]] * [[Šķirstiņu muiža|Šķirstiņu]] * [[Bormaņu muiža|Trapenes (Bormaņu)]] * [[Tīnūžu muiža|Tīnūžu]] * [[Tolkas muiža|Tolkas]] * [[Tūjas muiža|Tūjas]] * [[Turaidas muiža|Turaidas]] * [[Ungurmuiža]] * [[Pirkules pils|Ungurpils]] * [[Valmiermuižas kungu māja|Valmiermuižas]] * [[Valtenberģu muiža|Valtenberģu]] * [[Vecannas muiža|Vecannas]] * [[Vecates muiža|Vecates]] * [[Vecbebru muiža|Vecbebru]] * [[Vecgulbenes muiža|Vecgulbenes]] ([[Gulbenes Baltā pils|Baltā]] un [[Gulbenes Sarkanā pils|Sarkanā pils]]) * [[Kalsnavas pils|Veckalsnavas]] * [[Veckārķu muiža|Veckārķu]] * [[Veclazdonas muiža|Veclazdonas]] * [[Vecpiebalgas muiža|Vecpiebalgas]] * [[Veismaņu muiža|Veismaņu]] * [[Vestienas muiža|Vestienas]] * [[Vidrižu muiža|Vidrižu]] * [[Vilzēnu muiža|Vilzēnu]] * [[Virķēnu muiža|Virķēnu]] * [[Zaķumuižas kungu māja|Zaķumuižas]] * [[Zvārtavas muiža|Zvārtavas]] * [[Zvārtes muiža|Zvārtes]] |group5 = ''[[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku apgabala]] muižiņas'' |list5 = * [[Altonas muižiņa|Altonas]] * [[Annasmuiža (muiža)|Annasmuiža]] * [[Anniņmuiža]] * [[Atgāzenes muiža|Atgāzenes]] * [[Audēju muiža|Audēju]] * [[Baltā muiža|Baltā]] * [[Beberbeķu muiža|Beberbeķu]] * [[Beķermuiža]] * [[Belvijas muiža|Belvijas]] * [[Bieriņu muiža|Bieriņu]] * [[Bišu muiža|Bišu]] * [[Bloka muiža|Bloka]] * [[Blieķu muiža|Blieķu]] * [[Bolderājas muiža|Bolderājas]] * [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras]] * [[Borherta muiža|Borherta]] * [[Brekšu muiža|Brekšu]] * [[Budas muiža|Budas]] * [[Buļļu muiža|Buļļu]] * [[Cukerbekera muižiņa|Cukerbekera]] * [[Dammes muižas|Dammes]] * [[Dreiliņa muiža|Dreiliņa]] * [[Dreiliņmuiža]] * [[Ēbeļmuiža]] * [[Esena muiža|Esena (Lielā)]] * [[Guberņas muiža|Guberņas]] * [[Grāvenheides muiža|Grāvenheides]] * [[Grāves muiža|Grāves]] * [[Hapaka muiža|Hapaka]] * [[Hāmaņa muiža|Hāmaņa]] * [[Hartmaņa muiža|Hartmaņa]] * [[Heija muižiņa|Heija]] * [[Heila muiža|Heila]] * [[Helēnes muiža|Helēnes]] * [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa]] * [[Juglas muiža|Juglas]] * [[Kleistu muiža|Kleistu]] * [[Kokes muiža|Kokes]] * [[Krēmera muiža|Krēmera]] * [[Kronmaņa muiža|Kronmaņa]] * [[Krusta muiža|Krusta]] * [[Lofelta muiža|Lofelta]] * [[Lucavsalas muiža|Lucavsalas]] * [[Mangaļmuiža]] * [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas]] * [[Mīlgrāvja muiža|Mīlgrāvja]] * [[Monrepo muiža|Monrepo]] * [[Muižeļa nams|Muižeļu]] * [[Nordeķu muiža|Nordeķu]] * [[Oldenburga muiža|Oldenburga]] * [[Ozolkalna muiža|Ozolkalna (Arķireja)]] * [[Piņķu muiža|Piņķu]] * [[Rāmavas muiža|Rāmavas]] * [[Ruberta muiža|Ruberta]] * [[Salas muiža|Salas]] * [[Strazdumuiža]] * [[Sužu muiža|Sužu]] * [[Šarlotes muiža|Šarlotes]] * [[Šeimaņu muiža|Šeimaņu]] * [[Šreienbušas muiža|Šreienbušas]] * [[Šulca muiža|Šulca]] * [[Švarcmuiža]] * [[Ulbrokas muiža|Ulbrokas]] * [[Vaivada muiža|Vaivada]] * [[Vāgnera muižiņa|Vāgnera]] * [[Volera muiža|Volera]] * [[Volfšmita muižiņa|Volfšmita]] * [[Zasumuiža]] * [[Zolitūdes muiža|Zolitūdes]] * [[Zorgenfreijas muiža|Zorgenfreijas]] |group6 = [[Zemgale]]s muižu kungu mājas |list6 = * [[Abgunstes muiža|Abgunstes]] * [[Annas muiža|Annas]] * [[Berķenes muiža|Berķenes]] * [[Bēnes muiža|Bēnes]] * [[Bērzes muiža|Bērzes]] * [[Bīlastu muiža|Bīlastu]] * [[Bikstu muiža|Bikstu]] * [[Blankenfeldes muiža|Blankenfeldes]] * [[Bornsmindes muiža|Bornsmindes]] * [[Brizules muiža|Brizules]] * [[Bruknas muiža|Bruknas]] * [[Brūnu muiža|Brūnu]] * [[Durbes muiža|Durbes]] * [[Elejas muiža|Elejas]] * [[Garozas muiža|Garozas]] * [[Grāvendāles muiža|Grāvendāles]] * [[Jaunauces muiža|Jaunauces]] * [[Jaunmoku pils|Jaunmoku]] * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] * [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes]] * [[Kreijas muiža|Kreijas]] * [[Kroņvircavas muiža|Kroņvircavas]] * [[Kukšu muiža|Kukšu]] * [[Lielauces muiža|Lielauces]] * [[Lieliecavas muiža|Lieliecavas]] * [[Lielsesava|Lielsesavas]] * [[Lielvircavas muiža|Lielvircavas]] * [[Lindes muiža|Lindes]] * [[Lustes pils|Lustes]] * [[Līvbērzes muiža|Līvbērzes]] * [[Mazmežotnes muiža|Mazmežotnes]] * [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuižas]] * [[Mežotnes muiža|Mežotnes]] * [[Ozolmuiža (Jelgava)|Ozolmuiža]] * [[Rundāles pils|Rundāles]] * [[Svētes muiža|Svētes]] * [[Svitenes muiža|Svitenes]] * [[Staļģenes muiža|Staļģenes]] * [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas]] * [[Tetelmindes muiža|Tetelmindes]] * [[Upes muiža|Upes]] * [[Valdekas pils|Valdekas]] * [[Vecauces muiža|Vecauces]] * ''[[Villa Medem]]'' * [[Vilces muiža|Vilces]] * [[Virkus muiža|Virkus]] * [[Zaļā muiža]] * [[Zentenes muiža|Zentenes]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> aw0af680t218kitfadcn1j70dhe6k7n 0 172551 4470725 4028488 2026-05-19T23:59:06Z Teatrālis 82063 4470725 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Staņislavs Vispjaņskis | vārds_orig = ''Stanisław Wyspiański'' | attēls =Stanisław Wyspiański, Autoportret.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Vispjaņska pašportrets, 1902 | dz_dat_alt = | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Krakova]], [[Austroungārija]]<br />(tagad {{POL}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1907 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Krakova]], [[Austroungārija]]<br />(tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Poļi|polis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks, gleznotājs, grafiķis, dizainers |rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[Jaunā Polija]] |slavenākie darbi = "[[Kāzas (luga)|Kāzas]]" (''Wesele'', 1901) | ietekmējies = [[Jans Matejko]], [[Pols Gogēns]], [[Viljams Šekspīrs]], [[Pjērs Sesils Pivi de Ševanns]] | ietekmējis = | alma_mater = [[Jagellona universitāte]], [[Krakovas Mākslas akadēmija]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Staņislavs Matejs Ignacijs Vispjaņskis''' ({{val|pl|Stanisław Mateusz Ignacy Wyspiański}}; dzimis {{dat|1869|01|15}}, miris {{dat|1907|11|28}}) bija poļu dramaturgs, dzejnieks, gleznotājs, grafiķis, kā arī interjera un mēbeļu dizaineris. "[[Jaunā Polija|Jaunās Polijas]]" (''Młoda Polska'') virziena pārstāvis. Dzimis un lielāko mūža daļu (tikai no 1890. līdz 1895. gadam ceļoja pa Eiropu) pavadījis [[Krakova|Krakovā]]. Ietekmējis gan poļu glezniecības, gan drāmas attīstību. Miris tikai 38 gadu vecumā un viņa bēres izvērtās par poļu nacionālo manifestāciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://artyzm.com/e_artysta.php?id=688 Vispjaņska gleznas] {{En ikona}} * [http://www.culture.pl/baza-sztuki-pelna-tresc/-/eo_event_asset_publisher/eAN5/content/stanislaw-wyspianski Par Vispjaņski portālā CULTURE.PL] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111213174312/http://www.culture.pl/baza-sztuki-pelna-tresc/-/eo_event_asset_publisher/eAN5/content/stanislaw-wyspianski |date={{dat|2011|12|13||bez}} }} {{Pl ikona}}, {{En ikona}} * [http://www.pinakoteka.zascianek.pl/Wyspianski/Wysp_Witraze.htm Vispjaņska vitrāžas] {{pl ikona}} * [http://www.hc.lv/afisa/notikusie/teatris/2730/ Vispjaņska lugas "Kāzas" uzvedums Dailes teātrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200918073754/http://www.hc.lv/afisa/notikusie/teatris/2730/ |date={{dat|2020|09|18||bez}} }} {{lv ikona}} {{māksla-aizmetnis}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Polija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vispjaņskis, Staņislavs}} [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Poļu mākslinieki]] [[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 5i2mqf48j4xmqxpoimbdagapjboybn2 0 178329 4470783 4459169 2026-05-20T04:47:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470783 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SuperBowl46.jpg|thumb|Spēles logo]] '''''[[Superkauss|Super Bowl]] XLVI''''' bija [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēle, kurā Amerikas futbola konferences komanda [[Jaunanglijas "Patriots"]] un Nacionālās futbola konferences komanda [[Ņujorkas "Giants"]] noskaidroja 2011. gada sezonas [[NFL]] čempionu. Spēle notika {{dat|2012|2|5||bez}} ''Lucas Oil Stadium'' [[Indianapolisa|Indianapolisā]], [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Spēlē ar 21—17 uzvaru guva un [[Vinss Lombardi|Vinsa Lombardi]] kausu ieguva "Giants". Par spēles [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]] tika atzīts "Giants" spēlētājs [[Īlaijs Menings]]. Spēli ASV translēja [[NBC]] televīzijas kanāls. Maksa par 30 sekunžu reklāmu izmaksāja 3,5 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Ziņu atsauce|last=Smith|first=Aaron|title=NBC's Super Bowl ads sell out at record prices|url=http://money.cnn.com/2012/01/03/news/companies/super_bowl_ads/index.htm?iid=HP_LN|accessdate=January 3, 2012|newspaper=CNN Money|archive-date={{dat|2021|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210110030634/https://money.cnn.com/2012/01/03/news/companies/super_bowl_ads/index.htm?iid=HP_LN}}</ref> Puslaika šovā uzstājās amerikāņu mūziķe [[Madonna (mūziķe)|Madonna]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Super Bowl XLVI}} * [http://www.superbowl.com/ Superkausa izcīņas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213155803/http://www.southfloridasuperbowl.com/ |date={{dat|2009|02|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gads sportā]] [[Kategorija:Nacionālā futbola līga]] [[Kategorija:Indiāna]] focec16wa9a7lqgl9el821v2qrlkwix 0 181501 4470930 4354864 2026-05-20T11:58:34Z Vylks 50297 4470930 wikitext text/x-wiki {{coord|51.17444444|6.38555556|type:landmark_region:DE-NW_source:dewiki|format=dms|display=title}} {{Citas nozīmes|futbola klubu Menhengladbahā|Borussia|Borussia}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #006000 | nos = ''Borussia Mönchengladbach'' | logo_links = Borussia Mönchengladbach logo.svg | logo_izm = 120px | pilns = ''Borussia VfL 1900 Mönchengladbach e.V.'' | iesauka = ''Die Fohlen'' (Kumeļi) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Menhengladbaha}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 12. vieta | dib = 1900 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Borussia-Park]]'' | ietilp = 54 057 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Rolfs Kēnigss | menedžeris = | tren = {{flaga|Polija}} [[Ojgens Polanskis]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Vācijas čempionu | uzvaras1 = 5 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 = _monchengladbach2526h | pattern_b1 = _monchengladbach2526h | pattern_ra1 = _monchengladbach2526h | pattern_sh1 = _monchengladbach2526h | pattern_so1 = _blacktop | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _monchengladbach2526a | pattern_b2 = _monchengladbach2526a | pattern_ra2 = _monchengladbach2526a | pattern_sh2 = _monchengladbach2526a | pattern_so2 = _blacktop | leftarm2 = 00e200 | body2 = 00e200 | rightarm2 = 00e200 | shorts2 = 00e200 | socks2 = 00e200 | pattern_la3 = _monchengladbach2526t | pattern_b3 = _monchengladbach2526t | pattern_ra3 = _monchengladbach2526t | pattern_sh3 = _valencia2526h | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Menhengladbahas "Borussia"''' ({{val|de|Borussia Mönchengladbach}}) ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Menhengladbaha|Menhengladbahā]], [[Vācija|Vācijā]]. "Borussia" tika dibināts 1900. gadā un pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Tas ir izcīnījis piecus Bundeslīgas čempiontitulus, pēdējais no tiem 1976.—1977. gada sezonā. Klubs bija 1977. gada [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] izcīņas finālists, divas reizes uzvarējis [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.borussia.de/de/verein-stadion/historie/titel.html|title=Schalen und Pokale|accessdate=2015-10-1|publisher=borussia.de}}</ref> == Komandas sastāvs == :''{{Dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.borussia.de/de/team-saison/die-fohlenelf/spielerkader.html|title=Das Team|language=de |accessdate={{dat|2025|9|11||bez}}|publisher=''Borussia Mönchengladbach''}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=SUI|pos=GK|name=[[Jonass Omlins]]}} {{Fs player|no=2|nat=ITA|pos=DF|name=[[Fabio Kjarodija]]}} {{Fs player|no=4|nat=IDN|pos=DF|name=[[Kevins Dikss]]}} {{Fs player|no=5|nat=GER|pos=DF|name=[[Mārvins Frīdrihs]]}} {{Fs player|no=6|nat=GER|pos=MF|name=[[Janniks Engelhards]]|other=īrē no [[Como 1907|Como]]}} {{Fs player|no=7|nat=AUT|pos=MF|name=[[Kevins Štēgers]]}} {{Fs player|no=9|nat=FRA|pos=MF|name=[[Franks Onorā]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Florians Neihauss]]}} {{Fs player|no=11|nat=GER|pos=FW|name=[[Tims Kleindīnsts]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=13|nat=USA|pos=MF|name=[[Džovanni Reina]]}} {{Fs player|no=15|nat=BIH|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|other=īrē no [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]}} {{Fs player|no=16|nat=GER|pos=MF|name=[[Filips Sanders]]}} {{Fs player|no=17|nat=KOR|pos=MF|name=[[Jenss Kastrops]]}} {{Fs player|no=18|nat=JAP|pos=FW|name=[[Šuto Mačino]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=FRA|pos=MF|name=[[Natans Ngumu]]}} {{Fs player|no=20|nat=GER|pos=DF|name=[[Luka Necs]]}} {{Fs player|no=22|nat=DEN|pos=MF|name=[[Oskars Fraulo]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=FW|name=[[Robins Haks]]}} {{Fs player|no=26|nat=GER|pos=DF|name=[[Lūkass Ulrihs]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=MF|name=[[Roko Reics]]}} {{Fs player|no=28|nat=ARM|pos=FW|name=[[Grants Leons Ranoss]]}} {{Fs player|no=29|nat=USA|pos=DF|name=[[Džo Skallijs]]}} {{Fs player|no=30|nat=SUI|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=GK|name=[[Morics Nikolass]]}} {{Fs player|no=34|nat=GER|pos=FW|name=[[Čārlzs Hermanis]]}} {{Fs player|no=39|nat=GER|pos=MF|name=[[Niklass Svīders]]}} {{Fs player|no=42|nat=LUX|pos=GK|name=[[Tjago Pereira Kardoso]]}} {{Fs player|no=43|nat=GER|pos=DF|name=[[Tailers Meisers]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** Čempioni (5): 1969–70, 1970–71, 1974–75, 1975–76, 1976–77 ** Vicečempioni (2): 1973–74, 1977–78 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''': ** Kausa ieguvēji (3): 1959–60, 1972–73, 1994–95 ** Finālisti (2): 1983–84, 1991–92 * '''DFB Līgas kauss''' ** Finālisti (1): 1972–73 * '''Vācijas Superkauss''' ** Neoficiālie uzvarētāji: 1977 ** Finālisti (1): 1995 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 2007–08 ** Vicečempioni (1): 2000–01 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1976–77 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1974–75, 1978–79 ** Finālisti (2): 1972–73, 1979–80 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (1): 1977 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.borussia.de/ Oficiālā kluba vietne] {{Sporta ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{DEFAULTSORT:Borussia Mönchengladbach}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia"]] kjfjgvn7i8w8ac616s6y71e5xxgxcnc 0 184443 4470724 4441633 2026-05-19T23:57:19Z Teatrālis 82063 /* Lomas Dailes teātrī */ 4470724 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristīne Nevarauska-Atkočūne | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Kristīne Nevarauska | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|3|3}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Bauska|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktrise | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Rolands Atkočūns]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristīne Nevarauska-Atkočūne''' (dzimusi '''Kristīne Nevarauska''' {{dat|1981|3|3}} [[Bauska|Bauskā]])<ref name="daile">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/kristine-nevarauska|title=Dailes teātra profils|publisher=Dailesteatris.lv|accessdate={{dat|2018|6|16||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. 2003. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Ekrāna un teātra mākslas nodaļu (Valmieras teātra aktieru kursu).<ref name="lat">{{LAT e|4|560}}</ref> No 2001. līdz 2005. gadam bijusi [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] aktrise.<ref name="lat" /> Kopš 2005. gada ir [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise.<ref name="lat" /> Par Aijas tēlojumu 2010. gada izrādē "Aija pēc Jaunsudrabiņa" tika nominēta [[Spēlmaņu nakts]] balvai kā labākā aktrise.<ref name="daile" /> K. Nevarauska filmējusies [[televīzija]]s seriālos, tai skaitā "[[Neprāta cena|Neprāta cenā]]", "[[UgunsGrēks|UgunsGrēkā]]" ,"[[Būt mīlētai]]" un "[[Viņas melo labāk]]" .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/44696/kristine-nevarauska-atgriezas-tv-seriala|title=Kristīne Nevarauska atgriežas TV seriālā|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}</ref> Tāpat filmējusies vairākās kinofilmās, tai skaitā "[[Man patīk, ka meitene skumst]]" un "[[Dancis pa trim]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/42068/kristine-nevarauska-velos-mieru-bernus-un-miloto-blakus|title=Kristīne Nevarauska: „Vēlos mieru, bērnus un mīļoto blakus”|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}</ref> Par lomām filmās "[[Sauja ložu]]" un "[[Nekas mūs neapturēs]]" saņēmusi [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvas kā labākā aktrise.<ref name="daile" /> == Lomas Valmieras teātrī == * Hortenze fon Pistolkora / [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis" (2001); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (2002); * Alma Vainmillere / [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi" (2002); * Žanete / Hermanis Paukšs "Godīgā meitene" (2002); * Jeļena Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa" (2003); * Vera / [[Aleksandrs Vampilovs]] "Pīļu medības" (2003); * Maija / [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]" (2003); * Tea Elvstēde / [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere" (2005); == Lomas Dailes teātrī == {{div col}} * Elizabete / [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens" (no 2005); * Roze, dāma, putns / [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji" (2005); * Anastāzijas Ņibekas rēgs / [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā") (2005); * Holbahas jaunkundze / [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis" (2006); * Irēne Adlere / [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem) (2006); * Viņa / Denī Robērs "Intim" (2007); * Sieviete / Jons Fose "Sapnis par rudeni" (2007); * Reportiere, gots, neonaciste / Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis" (2007); * Maša, Istabene / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Elēna / Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju" (2008); * Vjazemskaja/Vasņecova / [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]" (2008); * Nikola / Henrijs Satons "Psihs" (2008); * Lulū / Marks Reivenhils "Shopping & Fucking" (2009); * M-lle Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi" (2009); * Punktiņa / [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons" (2009); * Kallikena / Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis" (2009); * Aja, prostitūta / Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!" (2010); * Sjūzena / [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas" (2010); * Aija / "Aija pēc Jaunsudrabiņa" (2010); * Ilze / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi" (2011); * Mīce / [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem) (2011); * Mega / Kens Ludvigs "Primadonnas" (2011); * Meitene, Zvejnieks, Skroderis / "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem) (2011); * Dāma no Kapuleti dzimtas / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" (2012); * Made / "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem) (2012); * Eimija Stendiša / Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta" (2012); * Enrike Grēbere / Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā" (2012); * Jana / Petrs Zelenka "Vau!!!" (2012); * Salome / [[Oskars Vailds]] "Salome" (2013); * Skārleta O'Hāra / [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]" (2013); * Renī / Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly" (2013); * Pukija / Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas" (2014); * Aleksandra / [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints" (2014); * Skārdulīte / Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]" (2014); * Emma Bovarī / [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]" (2014); * Jeļena Nikolajevna / [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni" (2015); * Kendija / [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" (2015); * Hestere Salomone / [[Pīters Šefers]] "Equus" (2015); * Elizabete Lavenza / Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]" (2015); * Tauta, Galma dāma, Mūķene / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka" (2016); * Olga / [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]" (2016); * Katarīna / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Pjereta / Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes" (2016); * Zoja / [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa" (2016); * Mikaēla / "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem) (2017); * Pija / [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības" (2017); * Dona / Džezs Batervērts "Jeruzaleme" (2018); * Kristīna / Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes" (2018); * Anna (Zāra) / [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!" (2018); * Rebeka Robertsa un Jemima Flinta, veselības ministre / Roberts Aiks "Ārsts" (2020); * Ritma / [[Regīna Ezera]] "Zemdegas" (2021); * Berta / [[Māra Zālīte]] "Smiļģis" (2021); * Ida Markoviča, Nezināma sieviete, Virsmāsa / [[Ērihs Marija Remarks]], [[Regnārs Vaivars]] "[[Trīs draugi]]" (2021); * Rajas Tēle / [[Oskars Lutss]] "Pavasaris" (2022); * Sandra, Florānsa Koleimūra / Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā" (2022); * Svētā Monika / Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" (2022); * Keita / Maikls Vinns "Retrīts" (2022); * Eva / [[Toms Stopards]] "Leopoldštate" (2023); * Loma / Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā" (2024); * Grofa, Reģistratore no Jūtas / Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem) (2024); * Dr. Laura Tērauda / Lūsija Prebla "Efekts" (2024); * Lauma / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (2025); * Prezidenta sieva / [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" (2025); * Katarīna Šlītere / Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica" (2025); * Direktore Larsena / [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam" (2025); * Felicita "Lisija" Kroslanda / Marks Rozenblats "Milzis" (2026) {{div col end}} == Filmogrāfija == {{nepilnīgs saraksts}} === Filmas === * "[[Pa ceļam aizejot]]" (2001) — Viva * "[[Mājas dvēsele]]" (2001) — Meitene * "[[Sauja ložu]]" (2002) — Liene * "[[Man patīk, ka meitene skumst]]" (2002) — Laila * "[[Saldumiņš]]" (2002) — Līgava * "[[Trefpunt]]" (2004) — Maija * "[[Dancis pa trim]]" (2012) — Sandra, Eva * "[[Svingeri]]" (2016) — Ilze * "[[Nekas mūs neapturēs]]" (2019) — Madara === Seriāli === * "[[Neprāta cena]]" (2006—2009) — Līga Eglīte * "[[UgunsGrēks]]" (2009) — Līga Eglīte * "[[Būt mīlētai]]" (2011) — Vilma * "[[Ēnu spēles]]" (2011) – Epizodiska loma * "[[Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums]]" (2013—2014) — Linda Tammane * "[[Saplēstā krūze]]" (2016) — Liesma * "[[Šķiršanās formula]]" (2016) — Anna * "[[Viņas melo labāk]]" (2021) — Jana * "[[Bezvēsts pazudušās]]" (2020-2022) — Agnese * "[[Nelūgtie viesi (seriāls)|Nelūgtie viesi]]" (2022) — Valtera māte * "[[No naida līdz mīlestībai]]" (2023) — Aurēlija == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66448-kristine_nevarauska_atkailinata_un_vaja Kristīne Nevarauska — atkailināta un vāja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110829053551/http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/66448-kristine_nevarauska_atkailinata_un_vaja |date={{dat|2011|08|29||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/kristine-nevarauska-7434 Kristīne Nevarauska] izrades.lv {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nevarauska, Kristīne}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bauskā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvējas aktrises]] ay1v1woezdep9s3pb8g73dh3qnhc875 0 187957 4470690 4431949 2026-05-19T20:24:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470690 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | company_name = Samsung Group<br /><small>{{val|ko|삼성그룹}}</small><br /><small>{{val|ko|三星그룹}}</small> | company_logo = Samsung_Global_Logo_Lettermark.svg | company_type = | motto = ''Imagine the Possibilities'' | foundation = 1938 | founder = | location = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | key_people = | area_served = {{flag|Pasaule}} | industry = Konglomerāts | products = Patēriņa elektronika, kuģubūve, telekomunikācijas, inženierzinātnes un būvniecība, finanšu pakalpojumi, ķimikālijas, mazumtirdzniecība, smagā rūpniecība, izklaide, apģērbi, medicīnas pakalpojumi | subsid = [[Samsung Electronics]]<br />[[Samsung Life Insurance]]<br />[[Samsung Heavy Industries]]<br />[[Samsung C&T Corporation|Samsung C&T]] utt | revenue = {{ASV dolārs|220,1 miljards}} <small>(2010)</small><ref name="report">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.samsung.co.kr/samsung/result/actual.do |title=Samsung Profile 2011 |publisher=Samsung.com |date=2010-12-31 |accessdate=2011-10-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111009071710/http://www.samsung.co.kr/samsung/result/actual.do |archivedate=2011-10-09 }}</ref> | operating_income = | net_income = US$ 21,2 miljardi <small>(2010)</small><ref name="report" /> | assets = US$ 343,7 miljardi <small>(2010)</small><ref name="report" /> | equity = US$ 141,1 miljards <small>(2010)</small><ref name="report" /> | num_employees = 344 000 <small>(2010)</small><ref name="report" /> | homepage = [http://www.samsung.com/ Samsung.com] }} '''''Samsung Group''''' ({{val|ko|삼성그룹}}) ir starptautisks [[Dienvidkoreja]]s konglomerātuzņēmums, kura vadība atrodas [[Seula|Seulā]], Dienvidkorejā. Tam ir vairāki meitas uzņēmumi, kā arī radniecīgi uzņēmumi, vairākums no kuriem apvienojušies zem ''Samsung'' zīmola. Ievērojami ''Samsung'' rūpniecības meitas uzņēmumi ir ''[[Samsung Electronics]]'' (pasaulē lielākais [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] uzņēmums pēc 2011. gada ieņēmumiem),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ft.com/cms/s/2/c48d477a-0c3b-11df-8b81-00144feabdc0.html |title=Technology - Samsung beats HP to pole position |publisher=Ft.com |date= |accessdate=2010-09-04}}</ref><ref name="economist">[http://www.economist.com/businessfinance/displayStory.cfm?story_id=13788472 Economist.com] Succession at Samsung — Crowning success</ref> ''Samsung Heavy Industries'' (pasaulē otrs lielākais kuģu būves uzņēmums pēc 2010. gada ieņēmumiem),<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Park |first=Kyunghee |url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=aO0FeeTB6_0Y |title=July 29 (Bloomberg) – Samsung Heavy Shares Gain on Shell’s Platform Orders (Update1) |publisher=Bloomberg |date=2009-07-28 |accessdate=2010-11-11}}</ref> ''Samsung Engineering'' un ''Samsung C&T'' (pasaulē 35. un 72. lielākie būvniecības uzņēmumi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://enr.construction.com/toplists/InternationalContractors/001-100.asp |title=The Top 225 International Contractors2010 |publisher=Enr.construction.com |date=2010-08-25 |accessdate=2010-11-11}}</ref> Tāpat ievērojami meitas uzņēmumi ir ''Samsung Life Insurance'',<ref>{{ziņu atsauce |url=http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2009/industries/183/index.html |title=Global 500 2009: Industry: - FORTUNE on CNNMoney.com |publisher=Money.cnn.com |date=2009-07-20 |accessdate=2010-09-04 |archive-date=2010-08-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100831010459/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2009/industries/183/index.html }}</ref> ''Samsung Everland''<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.forbes.com/2002/03/21/0321feat_6.html|title=The World's Best Amusement Parks|publisher=Forbes.com|date=2002-03-21|accessdate=2010-09-11|archive-date=2012-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120329211256/http://www.forbes.com/2002/03/21/0321feat_6.html}}</ref> un ''Cheil Worldwide''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://investing.businessweek.com/research/stocks/snapshot/snapshot.asp?ticker=030000:KS|title=Cheil Worldwide Inc (030000:Korea SE)|publisher=businessweek.com|date=2010-09-15|accessdate=2010-09-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121005152815/http://investing.businessweek.com/research/stocks/snapshot/snapshot.asp?ticker=030000%3AKS|archivedate=2012-10-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://adage.com/agencyfamilytrees2010/|title=Agency Family Trees 2010 |publisher=Advertising Age |date=2010-04-26 |accessdate=2010-09-16}}</ref> ''Samsung'' produkcija sastāda apmēram piekto daļu visas Dienvidkorejas eksporta<ref name="Hutson">{{ziņu atsauce|url=http://business.timesonline.co.uk/tol/business/industry_sectors/technology/article3764352.ece|title=Samsung chairman charged with tax evasion - Times Online|last=Hutson|first=Graham|author2=Richards, Jonathan|date=17 April 2008|work=[[The Times]]|accessdate=28 February 2011|location=London|archive-date={{dat|2011|05|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110503224019/http://business.timesonline.co.uk/tol/business/industry_sectors/technology/article3764352.ece}}</ref> un tā ieņēmumi ir lielāki nekā daudz valstu [[IKP]]. 2006. gadā tā būtu 35. lielākā ekonomika pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chosun.com/economy/news/200602/200602130520.html |title=[초 국가기업&#93; <上> 삼성 매출>싱가포르 GDP… 국가를 가르친다 – 조선닷컴 |publisher=Chosun.com |date= |accessdate=2010-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101128123326/http://www.chosun.com/economy/news/200602/200602130520.html |archivedate=2010-11-28 }}</ref> Uzņēmumam ir liela ietekme uz valsts ekonomisko attīstību, politiku, medijiem, kultūru. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{Twitter|SamsungUS}} {{organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Samsung| ]] qlddaji8xjflon91py2t2zltv13vgrc 0 187974 4470431 4344080 2026-05-19T15:42:59Z Tranisitle 145333 Es izlaboju vārda “seniors” rakstību atbilstoši latviešu valodas normām. 4470431 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hommage au Moyen Age - miniature.jpg|right|280px|thumb| Viduslaiku ilustrācija, kurā attēlots vasalis (pa kreisi), kas uz ceļiem dod uzticības zvērestu savam kungam (pa labi), 13. gadsimts.]] '''Vasalis''' ({{val-la|vassallus}} – 'kalps') ir persona [[feodālisms|feodālajā]] sabiedrībā, kas [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]] saņēma lietojumā zemi ([[lēnis|lēni]]) no sava kunga ([[senjors|senjora]]) apmaiņā pret uzticību, karadienestu un citām saistībām. Par vasaļiem visbiežāk kļuva [[bruņinieks|bruņinieki]], kuri par karadienestu senjora armijā saņēma lēni — ienākumu avotu, kas ļāva uzturēt sevi, zirgus un bruņojumu. Vasaļu pienākums bija dot uzticības zvērestu un kalpot savam kungam, bet viņu tiesības tika apstiprinātas ar īpašu dokumentu — lēņa grāmatu. Lai gan vasaļu tiesības un pienākumi dažādos Eiropas reģionos un gadsimtos atšķīrās, tie vienmēr piederēja pie [[Dižciltīgie|dižciltīgo]] kārtas un bija nozīmīga viduslaiku sabiedrības daļa. == Vēsture == Vasaļu sistēmas pirmsākumi meklējami [[vēlīnais antīkais laikmets|vēlīnajā antīkajā laikmetā]], kad mūsu ēras 4.–5. gadsimtā, mazinoties [[Romas impērija]]s centrālajai varai un pastiprinoties [[barbari|barbaru]] iebrukumiem tās teritorijā, lielākie zemes īpašnieki saviem nomniekiem ({{val|la|coloni}}) piešķīra daļu no zemes lietošanā bez naudas maksas apmaiņā pret uzticību un militāru dienestu. Šīs savstarpējās saistības starp kungu un padoto pakāpeniski pārauga [[feodālisms|feodālajā]] iekārtā, kas pilnībā nostiprinājās [[agrie viduslaiki|agrajos viduslaikos]]. 8.–9. gadsimtā, [[Franku valsts|Franku karaļvalsts]] laikā (īpaši valdnieka [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] laikā), šīs attiecības kļuva juridiski noteiktas: tika piešķirti [[lēnis|lēņi]] (zemes gabali), bet to saņēmēji — vasaļi — zvērēja uzticību savam senjoram. Šo attiecību savienoja savstarpējas saistības — vasalis deva uzticības zvērestu un karadienestu, bet senjors nodrošināja tiesisku aizsardzību un uzturlīdzekļus lēņa formā. Līdz 11.–12. gadsimtam feodālā hierarhija bija nostiprinājusies visā Rietumeiropā. Tās pamatā bija zemes īpašuma un dienesta apmaiņa, kas noteica gan politisko varu, gan sabiedrības struktūru. Vasalis kļuva par centrālo figūru starp karaļa autoritāti un vietējo bruņniecību, savukārt lēņu un zvēresta attiecības kļuva par galveno saikni, kas uzturēja viduslaiku Eiropas feodālo kārtību. == Pienākumi == Vasalim bija jāiet karā, jāpiedalās senjora tiesā un padomē. Zināmos gadījumos viņa pienākumos ietilpa arī materiāla atbalsta sniegšana senioram. Par to senjors deva savam vasalim zemi ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēkiem]], tā saukto [[feods|feodu]] (no tā cēlies nosaukums feodālis). Turklāt viņš kļuva arī par vasaļa aizbildni. Vasaļa tiesības tika apstiprinātas ar īpašu dokumentu — [[lēņa grāmata|lēņa grāmatu]]. Lielie feodāļi savukārt bija karaļa vasaļi. Senākās ziņas par vasaļiem Latvijas teritorijā ir atrodamas kopš 1201. gada.<ref name="lpe">{{LPE|10₁|303}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vasaļvalsts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Feodālisms]] m6l9gx34913t5zd0lp4da1mhnch7lv3 0 190882 4470465 3938576 2026-05-19T16:07:18Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienotas partiju piederības kategorijas 4470465 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ansis Petrevics | attēls =Ansis Petrevics.jpg | att_izm = | amats =[[Latvijas tieslietu ministrs]] | term_sākums ={{dat|1926|01|26|N}} | term_beigas ={{dat|1926|05|06|N}} | premjers =[[Kārlis Ulmanis]] | priekštecis =[[Pēteris Juraševskis]] | pēctecis =[[Erasts Bite]] | amats2 =[[Latvijas finanšu ministrs]] | term_sākums2 ={{dat|1928|12|01|N}} | term_beigas2 ={{dat|1931|03|26|N}} | premjers2 =[[Hugo Celmiņš]] | priekštecis2 =[[Roberts Liepiņš]] | pēctecis2 =[[Jānis Annuss (politiķis)|Jānis Annuss]] | amats3 =[[Latvijas iekšlietu ministrs]] | term_sākums3 ={{dat|1931|03|27|N}} | term_beigas3 ={{dat|1931|12|05|N}} | premjers3 =[[Kārlis Ulmanis]] | priekštecis3 =[[Eduards Laimiņš]] | pēctecis3 =[[Marģers Skujenieks]] | dzim_dati ={{dat|1882|03|06}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas pagasts}} (tagad {{LAT}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1941|11|27|1882|2|7}} | mir_vieta =[[Usoļlags]] [[Molotovas apgabals]], {{URS}} (tagad {{RUS}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija]], [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālā apvienība]] | dzīvesb = | profesija =[[advokāts]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Grand Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]], 1. šķira }}'''Ansis Petrevics''' ({{dat|1882|03|06|N}} — {{dat|1941|11|27|N}}) bija [[Latvija]]s jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas tieslietu]] (1926), [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu]] (1928—1931) un [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] (1931). [[Andrejs Petrevics|Andreja Petrevica]] brālis. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1882|03|06}} [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagasta]] "Vērpjos". Mācījās Grobiņas pamatskolā, vēlāk — [[Liepāja]]s pilsētas skolā. Kā eksterns nokārtoja tautskolotāja eksāmenus. No [[1902]]. līdz [[1905]]. gadam bija skolotājs [[Pērkone]]s pamatskolā, [[Skrunda]]s draudzes skolā, pēc tam [[Rīga]]s [[Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētā Jāņa baznīcas]] skolā un Celma privātskolā. Latvijas delegāts Viskrievijas skolotāju kongresā. 1905. gadā sāka strādāt "[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīžu]]" redakcijā. [[1908]]. gadā pārcēlās uz Maskavu, kā eksterns nokārtoja ģimnāzijas gala pārbaudījumus.<ref name="lv">{{Tīmekļa atsauce | title = Tieslietu ministri | publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] | accessdate = 2012.06.01 | url = http://www.lvportals.lv/?menu=lv90&file=tmin1918}}</ref> No [[1910]]. līdz [[1912]]. gadam strādāja laikraksta "Dzīve" redakcijā Liepājā. [[1913]]. gadā absolvēja [[Maskava]]s komercinstitūtu, bet [[1916]]. gadā — Demidova juridisko liceju [[Jaroslavļa]]s pilsētā. No [[1915]]. līdz [[1917]]. gadam strādāja par skolotāju uz Maskavu evakuētajā G. Odiņa tirdzniecības skolā, kā arī bija Zemstu un pilsētu savienības ierēdnis.<ref name="lv" /> [[1918]]. gada decembrī atgriezās Latvijā, dzīvoja Liepājā, iecelts par Liepājas apgabaltiesas miertiesnesi. Bijis Lejaskurzemes apgabala pārvaldes juriskonsults. {{dat|1919|06|11}} kļuvis par zvērinātu advokātu [[Jelgava|Jelgavā]]. No 1919. līdz [[1920]]. gadam bija [[Tautas padome]]s loceklis no [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]] (vēlāk — Latvijas Darba partija). No 1919. līdz [[1925]]. gadam bija Liepājas domes deputāts un Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks. Piedalījies [[2. Saeima|2.]] (1925) un [[3. Saeima]]s (1928) vēlēšanās, abas reizes neveiksmīgi.<ref name="lv" /> {{dat|1924|07|09}} kļuvis par zvērinātu advokātu Rīgā. {{dat|1926|01|26}} iecelts par [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministru]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītajā [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets|valdībā]], amatā bijis līdz valdības krišanai maijā. {{dat|1928|12|01}} kļuva par [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Hugo Celmiņš|Hugo Celmiņa]] [[Celmiņa 2. Ministru kabinets|Ministru kabinetā]], amatā bijis līdz [[1931]]. gada martam, kad viņu iecēla par [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] Ulmaņa [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets|jaunajā valdībā]]. Valdība beidza darbu decembrī, kad darbu uzsāka jaunais Saeimas sasaukums.<ref name="lv" /> [[1929]]. gada janvārī ievēlēts Liepājas pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālās apvienības]] saraksta. Pēc [[1931]]. gada atsāka zvērināta advokāta praksi Rīgā. No 1934. gada bija arī [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s loceklis.<ref name="lv" /> === Izsūtīšana un nāve === [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] laikā {{dat|1941|06|14}} arestēts un izsūtīts uz [[Molotovas apgabals|Molotovas apgabala]] [[Usoļlags|Usoļlagu]], kur miris {{dat||11|27}}.<ref name="lv" /> === Apbalvojumi === * ''Polonia Restituta'' ordenis ([[Polijas Otrā republika|Polija]], 1929. gads) *[[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Grand Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]], 1. šķira (lielkrusts, 1930. gada novembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=en#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1930n257%7Carticle:DIVL20%7CissueType:P|title=Lietuvju ordenis mūsu finansu ministrim.|last=|first=|publisher=[[Latvijas Kareivis]]|website=periodika.lv|access-date=2020-11-02|date=1930-11-12|archive-date=2021-01-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210108093223/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=en#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1930n257%7Carticle:DIVL20%7CissueType:P}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Juraševskis]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1926|01|26|N}} — {{dat|1926|05|06|N}} | pēc = [[Erasts Bite]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Roberts Liepiņš]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|1928|12|01|N}} — {{dat|1931|03|26|N}} | pēc = [[Jānis Annuss (politiķis)|Jānis Annuss]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Eduards Laimiņš]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1931|03|27|N}} — {{dat|1931|12|05|N}} | pēc = [[Marģers Skujenieks]]}} {{kastes beigas}} {{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Ulmaņa 2. Ministru kabinets}} {{Celmiņa 2. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 3. Ministru kabinets}}}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Petrevics, Ansis}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] gmrzqepvzrr9hl317qo5xad6wfjs46m 0 190985 4470841 4404620 2026-05-20T08:12:11Z ~2026-30357-35 145686 4470841 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Madars Lasmanis | attēls = MadarsLasmanis-19.jpg | apraksts = Madars Lasmanis 2023. gadā | amats2 = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2024|4|3|N}} | vietnieks2 = [[Ilze Vītola]] <small>(2022—2024)</small> | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Ziedonis Caune]] | pēctecis2 = [[Uldis Ainārs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|04|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2015)</small> * [[Latvijas attīstībai]] <small>(kopš 2017)</small> | dzīvesb = Agnese Lasmane | profesija = [[uzņēmējs]], [[politika|politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Madars Lasmanis patik fingerings un snifings''' (dzimis {{dat|1979|04|12}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pārstāvēja [[Politiskā partija|partiju]] "[[Latvijas attīstībai]]". Viņš ir bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, ilgstoši bijis [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes deputāts. Bijis [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]]. == Izglītība == Pamata un vidējo izglītību ieguvis [[Vilces pamatskola|Vilces pamatskolā]] un [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumā]]. 2002. gadā M. Lasmanis pabeidza [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], iegūstot bakalaura grādu dārzkopībā. 2005. gadā, absolvējot [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], M. Lasmanis ieguva maģistra grādu dabas zinātnēs (specializējoties [[entomoloģija|entomoloģijā]]). == Karjera == Līdztekus studijām LLU M. Lasmanis no 2000. gada līdz 2002. gadam bija arī LLU Studentu pašpārvaldes vadītājs. No 2003. gada līdz 2004. gadam pildīja VAS Lauku attīstības fonda padomes locekļa pienākumus. == Politiskā darbība == Politikā iesaistījies 2002. gadā, kandidējot [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. Ievēlēts viņš netika, taču kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu uz laiku ministra amatu ieņēmušā [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] vietā. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], atkal sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par 9. Saeimas deputātu uz laiku [[Artis Kampars|Arta Kampara]] vietā. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā M. Lasmanis pārstāvēja partiju "[[Vienotība]]", kurā iekļāvās "Jaunais laiks". Atkal netika sākotnēji ievēlēts, taču 2011. gadā kļuva par [[10. Saeima]]s deputātu [[Klāvs Olšteins|Klāva Olšteina]] vietā. Bija arī Ekonomikas ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]]. 2013. gadā M. Lasmanis tika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2015. gadā pameta partiju "[[Vienotība]]", bet 2017. gadā pievienojies partijai "[[Latvijas attīstībai]]". 2019. gadā M. Lasmanis kļuva par [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] [[Juris Pūce|Jura Pūces]] padomnieku pašvaldību jautājumos. Pēc ministru maiņas 2020. gadā turpināja darboties kā jaunā ministra [[Artūrs Toms Plešs|Artūra Toma Pleša]] padomnieks. 2021. gadā no "[[Latvijas attīstībai]]" saraksta M. Lasmanis tika [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē, kur sākotnēji atradās opozīcijā [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvim domes priekšsēdētājam [[Ziedonis Caune|Ziedonim Caunem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 |title=ZZ.lv. Jelgavas novada domē priekšsēdētāja amatu saglabā LZS pārstāvis Caune |access-date={{dat|2021|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709182809/https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 }}</ref> 2022. gada 19. janvārī ievēlēts par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju-ievele-madaru-lasmani.d?id=53969695|title=Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlē Madaru Lasmani|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-07-26|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> 2024. gada martā, pēc divdomīga video izplatīšanās, kurā tiešsaites Budžeta komisijas sēdes laikā politiķis pievērsās kādas sievietes kājām, daļa deputātu pieprasīja M. Lasmaņa demisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7985103/video-jelgavas-novada-domnieki-pieprasa-sasaukt-sedi-par-lasmana-atstadinasanu|title=VIDEO &#10217; Jelgavas novada domnieki pieprasa sasaukt sēdi par Lasmaņa atstādināšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2024-03-22|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> Ārkārtas sēdes laikā 3. aprīlī M. Lasmanis pats paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.04.2024-divdomiga-video-skandala-iekluvusais-jelgavas-novada-mers-lasmanis-pazino-par-atkapsanos.a549046/|title=Divdomīga video skandālā iekļuvušais Jelgavas novada mērs Lasmanis paziņo par atkāpšanos|website=lsm.lv|access-date=2024-04-03|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš kandidēja kā partijas "Latvijas attīstībai" saraksta līderis uz vietu Jelgavas novada domē, bet netika ievēlēts. == Dalība sabiedriskajās organizācijās == No 2000. gada Latvijas biškopības biedrības biedrs. No 2005. gada Antīko automobiļu kluba biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101007134002/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 |date={{dat|2010|10|07||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Caune]] [[Andris Ozoliņš]] (''p.i'') | virsraksts = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2022|1|20|N}} — {{dat|2024|4|3|N}}| pēc = [[Uldis Ainārs]] [[Ilze Vītola]] (''p.i'') }} {{kastes beigas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Lasmanis, Madars}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jelgavas novada pašvaldības vadītāji]] j9ah43kjdzg8hcd7mimmybx3h3qpw18 4470888 4470841 2026-05-20T09:52:12Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30357-35|~2026-30357-35]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4349712 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Madars Lasmanis | attēls = MadarsLasmanis-19.jpg | apraksts = Madars Lasmanis 2023. gadā | amats2 = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2024|4|3|N}} | vietnieks2 = [[Ilze Vītola]] <small>(2022—2024)</small> | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Ziedonis Caune]] | pēctecis2 = [[Uldis Ainārs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|04|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2015)</small> * [[Latvijas attīstībai]] <small>(kopš 2017)</small> | dzīvesb = Agnese Lasmane | profesija = [[uzņēmējs]], [[politika|politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Madars Lasmanis''' (dzimis {{dat|1979|04|12}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pārstāvēja [[Politiskā partija|partiju]] "[[Latvijas attīstībai]]". Viņš ir bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, ilgstoši bijis [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes deputāts. Bijis [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]]. == Izglītība == Pamata un vidējo izglītību ieguvis [[Vilces pamatskola|Vilces pamatskolā]] un [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumā]]. 2002. gadā M. Lasmanis pabeidza [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], iegūstot bakalaura grādu dārzkopībā. 2005. gadā, absolvējot [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], M. Lasmanis ieguva maģistra grādu dabas zinātnēs (specializējoties [[entomoloģija|entomoloģijā]]). == Karjera == Līdztekus studijām LLU M. Lasmanis no 2000. gada līdz 2002. gadam bija arī LLU Studentu pašpārvaldes vadītājs. No 2003. gada līdz 2004. gadam pildīja VAS Lauku attīstības fonda padomes locekļa pienākumus. == Politiskā darbība == Politikā iesaistījies 2002. gadā, kandidējot [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. Ievēlēts viņš netika, taču kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu uz laiku ministra amatu ieņēmušā [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] vietā. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], atkal sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par 9. Saeimas deputātu uz laiku [[Artis Kampars|Arta Kampara]] vietā. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā M. Lasmanis pārstāvēja partiju "[[Vienotība]]", kurā iekļāvās "Jaunais laiks". Atkal netika sākotnēji ievēlēts, taču 2011. gadā kļuva par [[10. Saeima]]s deputātu [[Klāvs Olšteins|Klāva Olšteina]] vietā. Bija arī Ekonomikas ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]]. 2013. gadā M. Lasmanis tika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2015. gadā pameta partiju "[[Vienotība]]", bet 2017. gadā pievienojies partijai "[[Latvijas attīstībai]]". 2019. gadā M. Lasmanis kļuva par [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] [[Juris Pūce|Jura Pūces]] padomnieku pašvaldību jautājumos. Pēc ministru maiņas 2020. gadā turpināja darboties kā jaunā ministra [[Artūrs Toms Plešs|Artūra Toma Pleša]] padomnieks. 2021. gadā no "[[Latvijas attīstībai]]" saraksta M. Lasmanis tika [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē, kur sākotnēji atradās opozīcijā [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvim domes priekšsēdētājam [[Ziedonis Caune|Ziedonim Caunem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 |title=ZZ.lv. Jelgavas novada domē priekšsēdētāja amatu saglabā LZS pārstāvis Caune |access-date={{dat|2021|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709182809/https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 }}</ref> 2022. gada 19. janvārī ievēlēts par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju-ievele-madaru-lasmani.d?id=53969695|title=Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlē Madaru Lasmani|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-07-26|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> 2024. gada martā, pēc divdomīga video izplatīšanās, kurā tiešsaites Budžeta komisijas sēdes laikā politiķis pievērsās kādas sievietes kājām, daļa deputātu pieprasīja M. Lasmaņa demisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7985103/video-jelgavas-novada-domnieki-pieprasa-sasaukt-sedi-par-lasmana-atstadinasanu|title=VIDEO &#10217; Jelgavas novada domnieki pieprasa sasaukt sēdi par Lasmaņa atstādināšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2024-03-22|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> Ārkārtas sēdes laikā 3. aprīlī M. Lasmanis pats paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.04.2024-divdomiga-video-skandala-iekluvusais-jelgavas-novada-mers-lasmanis-pazino-par-atkapsanos.a549046/|title=Divdomīga video skandālā iekļuvušais Jelgavas novada mērs Lasmanis paziņo par atkāpšanos|website=lsm.lv|access-date=2024-04-03|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš kandidēja kā partijas "Latvijas attīstībai" saraksta līderis uz vietu Jelgavas novada domē, bet netika ievēlēts. == Dalība sabiedriskajās organizācijās == No 2000. gada Latvijas biškopības biedrības biedrs. No 2005. gada Antīko automobiļu kluba biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101007134002/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 |date={{dat|2010|10|07||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Caune]] [[Andris Ozoliņš]] (''p.i'') | virsraksts = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2022|1|20|N}} — {{dat|2024|4|3|N}}| pēc = [[Uldis Ainārs]] [[Ilze Vītola]] (''p.i'') }} {{kastes beigas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Lasmanis, Madars}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jelgavas novada pašvaldības vadītāji]] 0fv983n7klkkabdc4za600z9k9mye3g 0 200847 4470791 4231512 2026-05-20T05:08:21Z MargaritaPLV 130866 Pievienota atsauce uz Finanšu ministrijas nolikumu 4470791 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency | agency_name = Latvijas Republikas Finanšu ministrija | logo_width = | seal = | seal_width = | seal_caption = | picture = Latvijas Finanšu ministrija.jpg | picture_width = | picture_caption = Latvijas Republikas Finanšu ministrija | agency_type = Ministrijas | formed = 1918. gadā | date1 = | date1_name = | date2 = | date2_name = | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | superseding = | jurisdiction = | headquarters = [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu iela 1]], [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56.9501|24.1063|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} | employees = 371<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/finansu-ministrija/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Finanšu ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-15|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415224009/https://visasalgas.com/valsts-iestades/finansu-ministrija/atalgojums}}</ref> | budget = | minister1_name = [[Arvils Ašeradens]] | minister1_pfo = [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] | chief2_name = | chief2_position = | chief3_name = | chief3_position = | parent_agency = | child1_agency = | child2_agency = | website = {{URL|www.fm.gov.lv}} | footnotes = }} '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Finanšu ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde finanšu nozarē. Tās galvenie uzdevumi ir izstrādāt finanšu politiku, organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu un veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.<ref name="FM_nolikums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/74752-finansu-ministrijas-nolikums|title=Finanšu ministrijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> Finanšu ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministrs]]. Pirmais Latvijas Pagaidu valdības finanšu ministrs bija [[Kārlis Puriņš]] (1918—1919). Par Latvijas Republikas Finanšu ministrijas dibināšanas dienu tiek uzskatīts {{dat|1918|11|19|N|bez}}, kad [[Tautas padome]] apstiprināja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s pilnvaras.<ref name="vēsture">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fm.gov.lv/lv/finansu_ministrija/vesture_un_eka/|title=Finanšu ministrijas vēsture|publisher=Fm.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|29||bez}}}}</ref> == Ministrijas ēkas vēsture == Finanšu ministrija atrodas tai īpaši būvētā ēkā Smilšu ielā 1 [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Jaunceltnes projektu konkursā [[1936]]. gadā pirmo vietu ieguva arhitekts [[Aleksandrs Klinklāvs]], kuram uzticēja projekta galīgo izstrādi un darbu vadīšanu. Būvdarbi ilga no [[1937]]. līdz [[1940]]. gadam un līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam tā arī netika pabeigti, lai gan daļējā lietošanā ēku nodeva 1940. gada {{dat||02|09}}. == Ministrijas funkcijas == Finanšu ministrijas funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Ministrijas darbu vada arī [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. Ministrijas padotībā strādā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Iepirkumu uzraudzības birojs, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, [[Valsts kase]], kā arī [[Valsts ieņēmumu dienests]]. == Pakļautībā esošas iestādes == * Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=252610|title=Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * Iepirkumu uzraudzības birojs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=95643|title=Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=86981|title=Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts Ieņēmumu Dienests]] * Valsts kase ==== Kapitālsabiedrības ==== * [[Latvijas Loto|VAS Latvijas Loto]] (LL) * VSIA Latvijas Proves birojs (LPB) *[[Valsts nekustamie īpašumi|VAS Valsts nekustamie īpašumi]] == Skatīt arī == * [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120325000805/http://fm.gov.lv/ Latvijas Republikas Finanšu ministrijas oficiālā mājaslapa] * [http://www.fm.gov.lv/lv/finansu_ministrija/nolikums/ Finanšu ministrijas nolikums] [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Finanšu ministrija]] {{Ekonomika-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} rf5gnexisphzfypgs1oa5ezn446losx 0 206247 4470842 4158261 2026-05-20T08:13:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470842 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 |name = ''The Walt Disney Company'' |logo = [[Attēls:The Walt Disney Company Logo.svg|200px]] |type = Publiska kapitālsabiedrība |traded_as = |industry = Masu mediji |foundation = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref name="disney-history">{{Tīmekļa atsauce |title=Company History |work=Corporate Information |publisher=The Walt Disney Company |url =http://corporate.disney.go.com/corporate/complete_history_1.html |accessdate=August 30, 2008}}</ref><br />(1923. gada 16. oktobris) |founder = [[Volts Disnejs|Volts]] un [[Rojs Disnejs|Rojs Disneji]] |location_city = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}} |location_country = {{USA}} |area_served = Visa pasaule |key_people = [[Bobs Igers]] (priekšsēdētājs un izpilddirektors) |products = |services = |revenue = {{Increase}} US$ 40,893 miljardi (2011)<ref name=10K>{{Tīmekļa atsauce |url=http://a.media.global.go.com/investorrelations/annual_reports/WDC-10kwrap-2011.pdf |title=WDC 10-K 2011 Annual Report |publisher=The Walt Disney Company |access-date={{dat|2012|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120226223741/http://a.media.global.go.com/investorrelations/annual_reports/WDC-10kwrap-2011.pdf }}</ref> |operating_income = {{Increase}} US$ {{0|0}}8,043 miljardi (2011)<ref name=10K/> |net_income = {{Increase}} US$ {{0|0}}4,807 miljardi (2011)<ref name=10K/> |assets = {{Increase}} US$ 72,124 miljardi (2011)<ref name=10K/> |equity = {{Increase}} US$ 37,385 miljardi (2011)<ref name=10K/> |num_employees = 156 000 (2011)<ref name=10K/> |divisions = |homepage = {{URL|http://thewaltdisneycompany.com/}} }} '''''The Walt Disney Company''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izklaides industrijas [[korporācija]], kuras vadība atrodas [[Bērbanka|Bērbankā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tas ir lielākais mediju [[Konglomerāts (ekonomika)|konglomerāts]] pasaulē pēc ienākumiem.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://money.cnn.com/2009/02/09/news/companies/disney_dreamworks.fortune/?postversion=2009020914|title=Why Disney wants DreamWorks|publisher=CNN/Money|date=February 9, 2009|accessdate=February 9, 2009|first=Richard|last=Siklos|archive-date={{dat|2018|12|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226120254/https://money.cnn.com/2009/02/09/news/companies/disney_dreamworks.fortune/?postversion=2009020914}}</ref> To {{dat|1923|10|16||bez}} dibināja [[Volts Disnejs|Volts]] un [[Rojs Disnejs|Rojs Disneji]] kā '''''Disney Brothers Cartoon Studio'''''. Pašlaik uzņēmums ir vislabāk pazīstams ar tā nodaļas ''Walt Disney Studios'' ražotajām filmām un ar vienu no lielākajām un plašāk pazīstamajām filmu studijām [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. Tāpat tam pieder 14 izklaides parki visā pasaulē. Viens no ''The Walt Disney Company'' animācijas filmu pazīstamākajiem tēliem ir [[Mikipele]], kas pašlaik ir arī uzņēmuma logo. 2017. gada 14. decembrī paziņots, ka ''The Walt Disney Company'' par 52,4 miljardiem ASV dolāru iegādāsies mediju uzņēmumu ''[[21st Century Fox]]''.<ref name="delfi 2017.12" /> 2018. gada 27. jūlijā ''21st Century Fox'' akcionāri piekrita pārdot lielāko daļu aktīvu ''Disney'' par 71,3 miljardiem ''USD''. Pārdošana aptvēra lielāko daļu ''21st Century Fox'' izklaides aktīvu, tostarp ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'', ''FX Networks'' un ''National Geographic Partners''. ''21st Century Fox'' pārdošana ''The Walt Disney Company'' tika pabeigta 2019. gada 20. martā. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="delfi 2017.12">[http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/milzi-apvieno-spekus-disney-megadarijuma-noperk-century-fox-akcijas.d?id=49548875 Milži apvieno spēkus: 'Disney' megadarījumā nopērk 'Century Fox' akcijas] DELFI Bizness, 2017. gada 14. decembris</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kultūra]] [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] eg46k789jey3mbs6spk9plhpqfzhk6p 0 206850 4470701 4372395 2026-05-19T20:46:53Z ~2026-29976-30 145675 Pierakstīti vecāki, sievas un bērni 4470701 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = Kārlis Skulme - tēvs, Lūcija Juppe - māte | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = Rasma Roga, Līvija Pīka, Ināra Skulme (māsīca) | bērni = Pirmajā laulībā - Didzis, trešajā laulībā Atis Skulme | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada - [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885-1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa - Monika (1919). Tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā. Tēvs gājis bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un ticis atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī - kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bijis precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi - dēls Atis. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' - Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' - H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' - S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' - F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' - V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' - R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' - A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' - P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' - S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' - A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) - pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 - [[Mājup ar uzvaru]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1956 - Trīssimt gadus atpakaļ (Kijivas kinostudija) - ''Potocka biedrs'' * 1957 - [[Rita (filma)|Rita]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1961 - [[Kārkli pelēkie zied]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1962 - [[Diena bez vakara]] - ''Vedings'' * 1962 - Trešais periods ("[[Mosfilm]]") - ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 - Antarktīdas likums ([[Dovženko kinostudija]]) - ''epizodē'' * 1963 - [[Pazemē]] - ''epizodē'' * 1963 - Cilvēki nezina visu (Dovženko kinostudija) * 1963 - Ģenerālis un margrietiņas ("Gruzijafiļm") - ''epizodē'' * 1964 - Cīrulis ("Ļenfiļm") - ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 - [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] - ''barons'' * 1966 - Uz 26. nešaut ("Uzbekfiļm") - ''epizodē'' * 1967 - Farhada varoņdarbs ("Uzbekfiļm") - ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 - Neaizmirstamais ("Mosfilm") - ''Ernests Krauze'' * 1967 - Atmaksa ("Mosfilm") - ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 - Arēna ("Mosfilm") - ''Baltais klauns'' * 1968 - [[24-25 neatgriežas]] - ''epizodē'' * 1968 - Onorē de Balzaka kļūda (Dovženko kinostudija) - ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 - Vaterlo (PSRS/Itālija) - ''epizodē'' (nav titros) * 1970 - [[Vella kalpi]] - ''epizodē'' * 1972 - [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] - ''ģenerālis Svensons'' * 1972 - [[Vālodzīte]] - ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 - Salauztais pakavs ("Ļenfiļm") - ''Trankels'' * 1974 - [[Uzticamais draugs Sančo]] - ''epizodē'' * 1974 - Piedzīvojumi pilsētā kuras nav ("Belarusjfiļm") - ''Padomnieks'' * 1975 - [[Melnā vēža spīlēs]] - ''svētais tēvs'' * 1978 - [[Teātris (filma)|Teātris]] - ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 - Naktī izstāstītā pasaka (M. Gorkija kinostudija) - ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 - [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]] - ''epizodē'' * 1988 - [[Viktorija (filma)|Viktorija]] - ''epizodē'' * 1989 - [[Ievas paradīzes dārzs]] - ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos/ Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] bv8xdih8tdwyub0qudce3qmxxjyl2up 4470703 4470701 2026-05-19T20:58:04Z ~2026-29976-30 145675 Monikas miršanas gads. Te ir dokuments - https://timenote.info/lv/Monika-Skulme 4470703 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = Kārlis Skulme - tēvs, Lūcija Juppe - māte | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = Rasma Roga, Līvija Pīka, Ināra Skulme (māsīca) | bērni = Pirmajā laulībā - Didzis, trešajā laulībā Atis Skulme | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada - [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885-1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa - Monika (1919-1947). Tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā. Tēvs gājis bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un ticis atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī - kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bijis precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi - dēls Atis. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' - Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' - H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' - S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' - F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' - V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' - R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' - A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' - P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' - S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' - A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) - pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 - [[Mājup ar uzvaru]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1956 - Trīssimt gadus atpakaļ (Kijivas kinostudija) - ''Potocka biedrs'' * 1957 - [[Rita (filma)|Rita]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1961 - [[Kārkli pelēkie zied]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1962 - [[Diena bez vakara]] - ''Vedings'' * 1962 - Trešais periods ("[[Mosfilm]]") - ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 - Antarktīdas likums ([[Dovženko kinostudija]]) - ''epizodē'' * 1963 - [[Pazemē]] - ''epizodē'' * 1963 - Cilvēki nezina visu (Dovženko kinostudija) * 1963 - Ģenerālis un margrietiņas ("Gruzijafiļm") - ''epizodē'' * 1964 - Cīrulis ("Ļenfiļm") - ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 - [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] - ''barons'' * 1966 - Uz 26. nešaut ("Uzbekfiļm") - ''epizodē'' * 1967 - Farhada varoņdarbs ("Uzbekfiļm") - ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 - Neaizmirstamais ("Mosfilm") - ''Ernests Krauze'' * 1967 - Atmaksa ("Mosfilm") - ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 - Arēna ("Mosfilm") - ''Baltais klauns'' * 1968 - [[24-25 neatgriežas]] - ''epizodē'' * 1968 - Onorē de Balzaka kļūda (Dovženko kinostudija) - ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 - Vaterlo (PSRS/Itālija) - ''epizodē'' (nav titros) * 1970 - [[Vella kalpi]] - ''epizodē'' * 1972 - [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] - ''ģenerālis Svensons'' * 1972 - [[Vālodzīte]] - ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 - Salauztais pakavs ("Ļenfiļm") - ''Trankels'' * 1974 - [[Uzticamais draugs Sančo]] - ''epizodē'' * 1974 - Piedzīvojumi pilsētā kuras nav ("Belarusjfiļm") - ''Padomnieks'' * 1975 - [[Melnā vēža spīlēs]] - ''svētais tēvs'' * 1978 - [[Teātris (filma)|Teātris]] - ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 - Naktī izstāstītā pasaka (M. Gorkija kinostudija) - ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 - [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]] - ''epizodē'' * 1988 - [[Viktorija (filma)|Viktorija]] - ''epizodē'' * 1989 - [[Ievas paradīzes dārzs]] - ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos/ Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] 7enpbiifuykf3cc8fd23i4ujcturr08 4470711 4470703 2026-05-19T21:28:47Z ~2026-29976-30 145675 Zināms dēla Ata Skulmes miršanas datums. 4470711 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = Kārlis Skulme - tēvs, Lūcija Juppe - māte | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = Rasma Roga, Līvija Pīka, Ināra Skulme (māsīca) | bērni = Pirmajā laulībā - Didzis, trešajā laulībā Atis Skulme | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada - [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885-1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa - Monika (1919-1947). Tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā. Tēvs gājis bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un ticis atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī - kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bijis precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi - dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme, īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' - Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' - H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' - S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' - F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' - V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' - R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' - A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' - P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' - S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' - A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) - pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 - [[Mājup ar uzvaru]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1956 - Trīssimt gadus atpakaļ (Kijivas kinostudija) - ''Potocka biedrs'' * 1957 - [[Rita (filma)|Rita]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1961 - [[Kārkli pelēkie zied]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1962 - [[Diena bez vakara]] - ''Vedings'' * 1962 - Trešais periods ("[[Mosfilm]]") - ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 - Antarktīdas likums ([[Dovženko kinostudija]]) - ''epizodē'' * 1963 - [[Pazemē]] - ''epizodē'' * 1963 - Cilvēki nezina visu (Dovženko kinostudija) * 1963 - Ģenerālis un margrietiņas ("Gruzijafiļm") - ''epizodē'' * 1964 - Cīrulis ("Ļenfiļm") - ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 - [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] - ''barons'' * 1966 - Uz 26. nešaut ("Uzbekfiļm") - ''epizodē'' * 1967 - Farhada varoņdarbs ("Uzbekfiļm") - ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 - Neaizmirstamais ("Mosfilm") - ''Ernests Krauze'' * 1967 - Atmaksa ("Mosfilm") - ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 - Arēna ("Mosfilm") - ''Baltais klauns'' * 1968 - [[24-25 neatgriežas]] - ''epizodē'' * 1968 - Onorē de Balzaka kļūda (Dovženko kinostudija) - ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 - Vaterlo (PSRS/Itālija) - ''epizodē'' (nav titros) * 1970 - [[Vella kalpi]] - ''epizodē'' * 1972 - [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] - ''ģenerālis Svensons'' * 1972 - [[Vālodzīte]] - ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 - Salauztais pakavs ("Ļenfiļm") - ''Trankels'' * 1974 - [[Uzticamais draugs Sančo]] - ''epizodē'' * 1974 - Piedzīvojumi pilsētā kuras nav ("Belarusjfiļm") - ''Padomnieks'' * 1975 - [[Melnā vēža spīlēs]] - ''svētais tēvs'' * 1978 - [[Teātris (filma)|Teātris]] - ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 - Naktī izstāstītā pasaka (M. Gorkija kinostudija) - ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 - [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]] - ''epizodē'' * 1988 - [[Viktorija (filma)|Viktorija]] - ''epizodē'' * 1989 - [[Ievas paradīzes dārzs]] - ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos/ Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] 92m9af8r26wtf3dghtllt4iox9dc2bi 4470712 4470711 2026-05-19T21:30:23Z ~2026-29976-30 145675 dzimšanas un miršanas gads Atim Skulmem 4470712 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = Kārlis Skulme - tēvs, Lūcija Juppe - māte | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = Rasma Roga, Līvija Pīka, Ināra Skulme (māsīca) | bērni = Pirmajā laulībā - Didzis, trešajā laulībā Atis Skulme | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada - [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885-1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa - Monika (1919-1947). Tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā. Tēvs gājis bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un ticis atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī - kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bijis precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi - dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme (1972-2007), īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' - Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' - H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' - S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' - F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' - V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' - R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' - A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' - P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' - S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' - A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) - pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 - [[Mājup ar uzvaru]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1956 - Trīssimt gadus atpakaļ (Kijivas kinostudija) - ''Potocka biedrs'' * 1957 - [[Rita (filma)|Rita]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1961 - [[Kārkli pelēkie zied]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1962 - [[Diena bez vakara]] - ''Vedings'' * 1962 - Trešais periods ("[[Mosfilm]]") - ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 - Antarktīdas likums ([[Dovženko kinostudija]]) - ''epizodē'' * 1963 - [[Pazemē]] - ''epizodē'' * 1963 - Cilvēki nezina visu (Dovženko kinostudija) * 1963 - Ģenerālis un margrietiņas ("Gruzijafiļm") - ''epizodē'' * 1964 - Cīrulis ("Ļenfiļm") - ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 - [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] - ''barons'' * 1966 - Uz 26. nešaut ("Uzbekfiļm") - ''epizodē'' * 1967 - Farhada varoņdarbs ("Uzbekfiļm") - ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 - Neaizmirstamais ("Mosfilm") - ''Ernests Krauze'' * 1967 - Atmaksa ("Mosfilm") - ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 - Arēna ("Mosfilm") - ''Baltais klauns'' * 1968 - [[24-25 neatgriežas]] - ''epizodē'' * 1968 - Onorē de Balzaka kļūda (Dovženko kinostudija) - ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 - Vaterlo (PSRS/Itālija) - ''epizodē'' (nav titros) * 1970 - [[Vella kalpi]] - ''epizodē'' * 1972 - [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] - ''ģenerālis Svensons'' * 1972 - [[Vālodzīte]] - ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 - Salauztais pakavs ("Ļenfiļm") - ''Trankels'' * 1974 - [[Uzticamais draugs Sančo]] - ''epizodē'' * 1974 - Piedzīvojumi pilsētā kuras nav ("Belarusjfiļm") - ''Padomnieks'' * 1975 - [[Melnā vēža spīlēs]] - ''svētais tēvs'' * 1978 - [[Teātris (filma)|Teātris]] - ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 - Naktī izstāstītā pasaka (M. Gorkija kinostudija) - ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 - [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]] - ''epizodē'' * 1988 - [[Viktorija (filma)|Viktorija]] - ''epizodē'' * 1989 - [[Ievas paradīzes dārzs]] - ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos/ Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] 5e785x9an83gysnaxgp8oazoip324qs 4470713 4470712 2026-05-19T21:33:57Z ~2026-29976-30 145675 Labojums par māsu Moniku, kas ir zināms. 4470713 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = Kārlis Skulme - tēvs, Lūcija Juppe - māte | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = Rasma Roga, Līvija Pīka, Ināra Skulme (māsīca) | bērni = Pirmajā laulībā - Didzis, trešajā laulībā Atis Skulme | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada - [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885-1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa - Monika (1919-1947). 1944. gadā Valentīna māsa Monika kā vācu iestādes darbiniece aizbrauca uz Vāciju, kur vēl pavisam jauna gāja bojā. Apglabāta Mingenē. Ģimenē tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā. Tēvs gājis bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un ticis atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī - kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bijis precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi - dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme (1972-2007), īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' - Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' - H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' - S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' - F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' - V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' - R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' - A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' - P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' - S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' - A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) - pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 - [[Mājup ar uzvaru]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1956 - Trīssimt gadus atpakaļ (Kijivas kinostudija) - ''Potocka biedrs'' * 1957 - [[Rita (filma)|Rita]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1961 - [[Kārkli pelēkie zied]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1962 - [[Diena bez vakara]] - ''Vedings'' * 1962 - Trešais periods ("[[Mosfilm]]") - ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 - Antarktīdas likums ([[Dovženko kinostudija]]) - ''epizodē'' * 1963 - [[Pazemē]] - ''epizodē'' * 1963 - Cilvēki nezina visu (Dovženko kinostudija) * 1963 - Ģenerālis un margrietiņas ("Gruzijafiļm") - ''epizodē'' * 1964 - Cīrulis ("Ļenfiļm") - ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 - [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] - ''barons'' * 1966 - Uz 26. nešaut ("Uzbekfiļm") - ''epizodē'' * 1967 - Farhada varoņdarbs ("Uzbekfiļm") - ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 - Neaizmirstamais ("Mosfilm") - ''Ernests Krauze'' * 1967 - Atmaksa ("Mosfilm") - ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 - Arēna ("Mosfilm") - ''Baltais klauns'' * 1968 - [[24-25 neatgriežas]] - ''epizodē'' * 1968 - Onorē de Balzaka kļūda (Dovženko kinostudija) - ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 - Vaterlo (PSRS/Itālija) - ''epizodē'' (nav titros) * 1970 - [[Vella kalpi]] - ''epizodē'' * 1972 - [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] - ''ģenerālis Svensons'' * 1972 - [[Vālodzīte]] - ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 - Salauztais pakavs ("Ļenfiļm") - ''Trankels'' * 1974 - [[Uzticamais draugs Sančo]] - ''epizodē'' * 1974 - Piedzīvojumi pilsētā kuras nav ("Belarusjfiļm") - ''Padomnieks'' * 1975 - [[Melnā vēža spīlēs]] - ''svētais tēvs'' * 1978 - [[Teātris (filma)|Teātris]] - ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 - Naktī izstāstītā pasaka (M. Gorkija kinostudija) - ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 - [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]] - ''epizodē'' * 1988 - [[Viktorija (filma)|Viktorija]] - ''epizodē'' * 1989 - [[Ievas paradīzes dārzs]] - ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos/ Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] fib9qdcmddui5zhn0u3sar9l46czdmw 4470714 4470713 2026-05-19T21:35:44Z ~2026-29976-30 145675 Minhenē 4470714 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = Kārlis Skulme - tēvs, Lūcija Juppe - māte | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = Rasma Roga, Līvija Pīka, Ināra Skulme (māsīca) | bērni = Pirmajā laulībā - Didzis, trešajā laulībā Atis Skulme | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada - [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885-1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa - Monika (1919-1947). 1944. gadā Valentīna māsa Monika kā vācu iestādes darbiniece aizbrauca uz Vāciju, kur vēl pavisam jauna gāja bojā. Apglabāta Minhenē. Ģimenē tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā, tāpēc gan Monika, gan Valentīns ļoti labi prata vācu valodu. Tēvs gājis bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un ticis atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī - kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bijis precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi - dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme (1972-2007), īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' - Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' - H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' - S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' - F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' - V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' - R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' - A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' - P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' - S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' - A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) - pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 - [[Mājup ar uzvaru]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1956 - Trīssimt gadus atpakaļ (Kijivas kinostudija) - ''Potocka biedrs'' * 1957 - [[Rita (filma)|Rita]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1961 - [[Kārkli pelēkie zied]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1962 - [[Diena bez vakara]] - ''Vedings'' * 1962 - Trešais periods ("[[Mosfilm]]") - ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 - Antarktīdas likums ([[Dovženko kinostudija]]) - ''epizodē'' * 1963 - [[Pazemē]] - ''epizodē'' * 1963 - Cilvēki nezina visu (Dovženko kinostudija) * 1963 - Ģenerālis un margrietiņas ("Gruzijafiļm") - ''epizodē'' * 1964 - Cīrulis ("Ļenfiļm") - ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 - [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] - ''barons'' * 1966 - Uz 26. nešaut ("Uzbekfiļm") - ''epizodē'' * 1967 - Farhada varoņdarbs ("Uzbekfiļm") - ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 - Neaizmirstamais ("Mosfilm") - ''Ernests Krauze'' * 1967 - Atmaksa ("Mosfilm") - ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 - Arēna ("Mosfilm") - ''Baltais klauns'' * 1968 - [[24-25 neatgriežas]] - ''epizodē'' * 1968 - Onorē de Balzaka kļūda (Dovženko kinostudija) - ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 - Vaterlo (PSRS/Itālija) - ''epizodē'' (nav titros) * 1970 - [[Vella kalpi]] - ''epizodē'' * 1972 - [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] - ''ģenerālis Svensons'' * 1972 - [[Vālodzīte]] - ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 - Salauztais pakavs ("Ļenfiļm") - ''Trankels'' * 1974 - [[Uzticamais draugs Sančo]] - ''epizodē'' * 1974 - Piedzīvojumi pilsētā kuras nav ("Belarusjfiļm") - ''Padomnieks'' * 1975 - [[Melnā vēža spīlēs]] - ''svētais tēvs'' * 1978 - [[Teātris (filma)|Teātris]] - ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 - Naktī izstāstītā pasaka (M. Gorkija kinostudija) - ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 - [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]] - ''epizodē'' * 1988 - [[Viktorija (filma)|Viktorija]] - ''epizodē'' * 1989 - [[Ievas paradīzes dārzs]] - ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos/ Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] nxmjr9849kurzngux9lcqci51vqr71s 4470715 4470714 2026-05-19T21:45:02Z ~2026-29976-30 145675 gramatikas kļūdiņa 4470715 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = Kārlis Skulme - tēvs, Lūcija Juppe - māte | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = aktrise Rasma Roga, gleznotāja Līvija Pīka, ārste Ināra Skulme (māsīca) | bērni = Pirmajā laulībā - Didzis, trešajā laulībā Atis Skulme | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada - [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885-1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa - Monika (1919-1947). 1944. gadā Valentīna māsa Monika kā vācu iestādes darbiniece aizbrauca uz Vāciju, kur vēl pavisam jauna gāja bojā. Apglabāta Minhenē. Ģimenē tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā, tāpēc gan Monika, gan Valentīns ļoti labi prata vācu valodu. Tēvs gājis bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un ticis atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī - kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bijis precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi - dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme (1972-2007), īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' - Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' - H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' - S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' - F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' - V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' - R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' - A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' - P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' - S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' - A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) - pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 - [[Mājup ar uzvaru]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1956 - Trīssimt gadus atpakaļ (Kijivas kinostudija) - ''Potocka biedrs'' * 1957 - [[Rita (filma)|Rita]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1961 - [[Kārkli pelēkie zied]] - ''epizodē'' (nav titros) * 1962 - [[Diena bez vakara]] - ''Vedings'' * 1962 - Trešais periods ("[[Mosfilm]]") - ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 - Antarktīdas likums ([[Dovženko kinostudija]]) - ''epizodē'' * 1963 - [[Pazemē]] - ''epizodē'' * 1963 - Cilvēki nezina visu (Dovženko kinostudija) * 1963 - Ģenerālis un margrietiņas ("Gruzijafiļm") - ''epizodē'' * 1964 - Cīrulis ("Ļenfiļm") - ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 - [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] - ''barons'' * 1966 - Uz 26. nešaut ("Uzbekfiļm") - ''epizodē'' * 1967 - Farhada varoņdarbs ("Uzbekfiļm") - ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 - Neaizmirstamais ("Mosfilm") - ''Ernests Krauze'' * 1967 - Atmaksa ("Mosfilm") - ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 - Arēna ("Mosfilm") - ''Baltais klauns'' * 1968 - [[24-25 neatgriežas]] - ''epizodē'' * 1968 - Onorē de Balzaka kļūda (Dovženko kinostudija) - ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 - Vaterlo (PSRS/Itālija) - ''epizodē'' (nav titros) * 1970 - [[Vella kalpi]] - ''epizodē'' * 1972 - [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] - ''ģenerālis Svensons'' * 1972 - [[Vālodzīte]] - ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 - Salauztais pakavs ("Ļenfiļm") - ''Trankels'' * 1974 - [[Uzticamais draugs Sančo]] - ''epizodē'' * 1974 - Piedzīvojumi pilsētā kuras nav ("Belarusjfiļm") - ''Padomnieks'' * 1975 - [[Melnā vēža spīlēs]] - ''svētais tēvs'' * 1978 - [[Teātris (filma)|Teātris]] - ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 - Naktī izstāstītā pasaka (M. Gorkija kinostudija) - ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 - [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]] - ''epizodē'' * 1988 - [[Viktorija (filma)|Viktorija]] - ''epizodē'' * 1989 - [[Ievas paradīzes dārzs]] - ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos/ Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino - teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] c9504iwz0gw6dqraz59pgble9rxamy8 4470854 4470715 2026-05-20T08:50:00Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470854 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = * Kārlis Skulme (tēvs) * Lūcija Juppe (māte) | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = * Rasma Roga * Līvija Pīka * Ināra Skulme | bērni = 2 | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885—1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa — Monika (1919—1947). 1944. gadā Valentīna māsa Monika kā vācu iestādes darbiniece aizbrauca uz Vāciju, kur jauna gāja bojā. Apglabāta Minhenē. Ģimenē tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā, tāpēc gan Monika, gan Valentīns ļoti labi prata vācu valodu. Tēvs gāja bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī — kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās [[Rīgas Kinostudija]]s un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bija precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi — dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme (1972—2007), īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, Stradiņa slimnīcā no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' — Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' — H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' — S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' — F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' — V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' — R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' — A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' — J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' — P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' — S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' — A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) — pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 — "[[Mājup ar uzvaru]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1956 — "Trīssimt gadus atpakaļ" (Kijivas kinostudija) — ''Potocka biedrs'' * 1957 — "[[Rita (filma)|Rita]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1961 — "[[Kārkli pelēkie zied]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1962 — "[[Diena bez vakara]]" — ''Vedings'' * 1962 — "Trešais periods" ("[[Mosfilm]]") — ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 — "Antarktīdas likums" ([[Dovženko kinostudija]]) — ''epizodē'' * 1963 — "[[Pazemē]]" — ''epizodē'' * 1963 — "Cilvēki nezina visu" (Dovženko kinostudija) * 1963 — "Ģenerālis un margrietiņas" ("Gruzijafiļm") — ''epizodē'' * 1964 — "Cīrulis" ("Ļenfiļm") — ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 — "[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]" — ''barons'' * 1966 — "Uz 26. nešaut" ("Uzbekfiļm") — ''epizodē'' * 1967 — "Farhada varoņdarbs" ("Uzbekfiļm") — ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 — "Neaizmirstamais" ("Mosfilm") — ''Ernests Krauze'' * 1967 — "Atmaksa" ("Mosfilm") — ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 — "Arēna" ("Mosfilm") — ''Baltais klauns'' * 1968 — "[[24-25 neatgriežas]]" — ''epizodē'' * 1968 — "Onorē de Balzaka kļūda" (Dovženko kinostudija) — ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 — "Vaterlo" (PSRS/Itālija) — ''epizodē'' (nav titros) * 1970 — "[[Vella kalpi]]" — ''epizodē'' * 1972 — "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" — ''ģenerālis Svensons'' * 1972 — "[[Vālodzīte]]" — ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 — "Salauztais pakavs" ("Ļenfiļm") — ''Trankels'' * 1974 — "[[Uzticamais draugs Sančo]]" — ''epizodē'' * 1974 — "Piedzīvojumi pilsētā kuras nav" ("Belarusjfiļm") — ''Padomnieks'' * 1975 — "[[Melnā vēža spīlēs]]" — ''svētais tēvs'' * 1978 — "[[Teātris (filma)|Teātris]]" — ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 — "Naktī izstāstītā pasaka" (M. Gorkija kinostudija) — ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 — "[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]" — ''epizodē'' * 1988 — "[[Viktorija (filma)|Viktorija]]" — ''epizodē'' * 1989 — "[[Ievas paradīzes dārzs]]" — ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * "Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos" Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino — teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] ll526f57krcgj4xutcmuvu9g25cm8lf 0 207054 4470866 4467660 2026-05-20T09:19:25Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470866 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Raimonds Graube | vārds_orig = | attēls = LtG Raimonds Graube.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:LV-Army-OF8.png|18px|ģenerālleitnants]] [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1991—2017 | valsts = {{LAT}} | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = ASV Nacionālās Aizsardzības universitāte<br />Lielbritānijas Apvienoto spēku un štāba koledža | apbalvojumi = 1. šķiras [[Viestura ordenis]] u.c. | cits_darbs = }} }} '''Raimonds Graube''' (dzimis {{dat|1957|2|28|}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu ģenerālis, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandieris (1999—2003, 2010—2017). == Militārā karjera == Raimonds Graube militāro dienestu uzsācis 1991. gadā [[Zemessardze]]s štāba bataljonā. 1998. gada jūnijā iecelts par Zemessardzes komandieri; no 1999. gada janvāra līdz 2003. gadam bijis NBS komandieris. Līdz atkārtotai iecelšanai par NBS komandieri 2010. gadā, ieņēmis amatus Aizsardzības ministrijā un bijis NBS Militārais pārstāvis NATO/ES. 2012. gadā Graubem piešķīra ģenerālleitnanta dienesta pakāpi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/442714-nbs_komandierim_graubem_pieskirta_augstaka_iespejama_pakape|title= NBS komandierim Graubem piešķirta augstākā iespējamā pakāpe|accessdate= {{dat|2012|11|28||bez}}|author= |date= {{dat|2012|11|9||bez}}|publisher= [[tvnet.lv]]|archive-date= {{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121111192146/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/442714-nbs_komandierim_graubem_pieskirta_augstaka_iespejama_pakape}}</ref> 2016. gada 25. oktobrī tika paziņots, ka Graube iesniedzis lūgumu atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām (2018). Savu atkāpšanu viņš skaidroja ar to, ka "pienācis brīdis nodot šo amatu nākamajam komandierim"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/189224-pirms-pilnvaru-termina-beigam-nbs-vadibu-pamet-graube-papildinats.htm|title=Pirms pilnvaru termiņa beigām NBS vadību pamet Graube [papildināts]|website=nra.lv}}</ref>. Viņš ir visilgāk dienējušais NBS komandieris šajā amatā (kopā 10,5 gadi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/Par_mums/Vesture/Komandieri.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|10|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161026164138/http://www.mil.lv/Par_mums/Vesture/Komandieri.aspx |archivedate={{dat|2016|10|26||bez}} }}</ref>) un vienīgais, kas atnāca no Zemessardzes. Medijos un sociālos tīklos izskanēja versija, ka tieši Zemessardzes mācības Salaspilī, kad iedzīvotājus nobiedēja automāta kārtas un bruņoti cilvēki pilsētas domes apkaimē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/12465-salaspili-cilvekus-satrauc-apsaude-ko-dzivojama-kvartala-veic-brunoti-cilveki-maskas-video|title=Salaspilī cilvēkus satrauc apšaude, ko dzīvojamā kvartālā veic bruņoti cilvēki maskās. VIDEO|website=Jauns.lv}}</ref> bija Graubes atkāpšanās iemesls. Šo un citas ar atkāpšanos saistītās versijas Graube noliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/graubes-linija-14159244|title= Graubes līnija|accessdate=2016-11-04 |last= Zirnis|first= Egīls|coauthors= |date= 2016-11-04|work= |publisher=[[Diena (laikraksts)|diena.lv]]}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nato.int/cps/en/natohq/who_is_who_49885.htm Lieutenant General Raimonds Graube, Chief of Defence of Latvia] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Eihmanis]]| virsraksts = [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris (p.i.) | periods = 1996. — 1998. gada jūnijs | pēc = [[Raimonds Graube]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Eihmanis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris | periods = 1998. gada jūnijs — 1999. gada 1. februāris | pēc = [[Juris Kiukucāns]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Eihmanis]]<br />[[Juris Maklakovs]] | virsraksts = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandieris | periods = 1999. gada 1. februāris — 2003. gada 31. janvāris<br />2010. gada 6. jūlijs — 2017. gada februāris | pēc = [[Gaidis Andrejs Zeibots]]<br> [[Leonīds Kalniņš]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Graube, Raimonds}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] ga0le6nv8pj0ei6w7d8gwymnemm8x8v 0 207381 4470400 4437534 2026-05-19T13:51:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470400 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ričards Brensons | vārds_orig = ''Richard Charles Nicholas Branson'' | attēls = File:Richard Branson March 2015 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ričards Brensons 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[anglis]] | nodarbošanās = ''[[Virgin Group]]'' izveidotājs un īpašnieks | darbības_gadi = 1966—''pašlaik'' | dzimums = v | vecāki = Īva Brensone (māte) | brāļi = | māsas = Vanesa Brensone | dzīvesbiedrs = Kristena Tomasi (1972—1979, šķīrušies)<br />Džoana Templmena (1989—2025, mirusi) | bērni = 3 (1 miris) | paraksts = File:Richard Branson signature SVG.svg | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Sers Ričards Čārlzs Nikolass Brensons''' ({{val|en|Sir Richard Charles Nicholas Branson}}; dzimis {{dat|1950|7|18}}) ir angļu [[biznesa magnāts]], vislabāk zināms kā ''[[Virgin Group]]'' izveidotājs un īpašnieks. == Biogrāfija == Brensons uzsāka uzņēmējdarbību ar žurnāla ''Student'' 16 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://money.cnn.com/magazines/business2/business2_archive/2006/08/01/8382250/ | publisher=CNN | date=2006. gada 1. augusts | accessdate=2010. gada 22. maijs | title=Branson's Next Big Bet | first1=Carleen | last1=Hawn | archive-date=2018. gada 17. Janvāris | archive-url=https://web.archive.org/web/20180117070236/http://money.cnn.com/magazines/business2/business2_archive/2006/08/01/8382250/ }} {{en ikona}}</ref> 1970. gadā viņš izveidoja pa pastu piegādātu mūzikas ierakstu sistēmu, vēlāk tika atvērts ''Virgin Records'' veikalu tīkls (tagad zināms kā ''[[Virgin Megastores]]''). 1972. gadā Brensona kopā ar [[Niks Pauels|Niku Pauelu]] izveidotā ''[[Virgin Records]]'' ierakstu kompānijā izdotie ieraksti guva ļoti lielus panākumus, neskatoties uz to, ka tika piedāvāts veidot ierakstus tobrīd mazpazīstamiem izpildītājiem, piemēram, [[Maiks Oldfīlds|Maikam Oldfīldam]]. Brensona komercdarbība bija ļoti veiksmīga, un 1984. gadā viņš dibināja arī ''[[Virgin Atlantic Airways]]'' lidsabiedrību. Vēlāk īstenojis vēl citus sekmīgus uzņēmējdarbības projektus. 2000. gada martā Brensons [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]] tika iecelts [[Britu impērijas ordenis|bruņinieku kārtā]], novērtējot viņa ieguldījumu uzņēmējdarbībā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Virgin tycoon is knighted|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/695511.stm|work=[[BBC News]]|date=3 January 2016|access-date=15 January 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20030109105904/http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/695511.stm|archive-date=9 January 2003}}</ref> 2018. gada Brensonam piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]] par darbību audio ierakstu jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0105232/awards/?ref_=nm_awd|title=Awards|publisher=IMDB}}</ref> Ričards Brensons ir piedalījies arī dažādu ekstremālu pasaules rekordu uzstādīšanā, piemēram, šķērsojot dažādas vietas pasaulē ar [[gaisa balons|gaisa balonu]] vai ūdens transportu. 2021. gada 11. jūlijā Brensons kā pasažieris piedalījās ''Virgin Galactic Unity 22'' lidojumā uz [[Kosmiskā telpa|Zemes atmosfēras robežu]]. Tas bija suborbitāls testa lidojums, ko veica viņa kosmosa lidojumu kompānija ''Virgin Galactic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 July 2021|title=Richard Branson successfully completes flight to space with Virgin Galactic|url=https://www.independent.co.uk/life-style/gadgets-and-tech/space-trip-virgin-branson-live-b1882125.html|access-date=11 July 2021|website=The Independent|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 July 2021|title=Billionaire Richard Branson reaches space in his own ship|url=https://apnews.com/article/virgin-galactic-launch-richard-branson-37fd721264b1421f8a1223ee5e5626e3|access-date=11 July 2021|website=AP News|language=en}}</ref> Lidojums ilga aptuveni vienu stundu, sasniedzot maksimālo augstumu 86,1 km. 70 gadu vecumā Brensons kļuva par trešo vecāko cilvēku, kurš lidojis kosmosā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kurkowski|first=Seth|date=11 July 2021|title=Live Blog: Virgin Galactic to launch Richard Branson and Unity22 crew to space|url=https://spaceexplored.com/2021/07/11/live-blog-virgin-galactic-to-launch-richard-branson-and-unity22-crew-to-space/|access-date=19 July 2021|website=Space Explored|language=en-US}}</ref> 2011. gadā ''[[Forbes]]'' viņa bagātību daudzumu aprēķināja ap 4,2 miljardiem, ierindojot Brensonu 4. vietā bagātāko Apvienotās Karalistes cilvēku sarakstā.<ref name=forbes>{{Ziņu atsauce |url=http://www.forbes.com/profile/richard-branson |title=Richard Branson |work=Forbes |date=2011. gada marts |accessdate=2011. gada 21. oktobris}} {{en ikona}}</ref> 2021. gada jūlijā ''Forbes'' Brensona bagātības neto vērtību noteica ap 5,7 miljardu ASV dolāru apmērā.<ref name=FSB>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.forbes.com/profile/richard-branson/ |title=Richard Branson|website=[[Forbes]] |access-date=3 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200420132945/https://www.forbes.com/profile/richard-branson/ |archive-date=20 April 2020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brensons, Ričards}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes uzņēmēji]] [[Kategorija:Lidotāji]] r25k7fpumxug0eb1ni2n7l8fwd89laa 0 217102 4470874 4303496 2026-05-20T09:31:50Z Meistars Joda 781 4470874 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Aleksandrs I | vārds_orģ = ''Александър I'' | attēls =Alexander-von-Battemberg.jpg | amats =[[Bulgārijas kņazs]] | term_sākums = {{dat|1879|04|29}} | term_beigas = {{dat|1886|09|07}} | priekštecis =- | pēctecis =[[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]] | dzim_dati ={{dat|1857|04|05}} | dzim_vieta =[[Verona]], [[Austrijas Impērija]]<br />({{ITA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|1893|10|23}} | mir_vieta =[[Grāca]], [[Austroungārija]]<br />({{AUT}}) | tēvs =[[Hesenes-Darmštates Aleksandrs]] | māte =[[Jūlija Hauke]] | dinastija =[[Batenbergu dinastija]] | dzīvesb =Johanna Loizingere | bērni =2 bērni | reliģija =[[luterisms]] | apglabāts =[[Batenberga mauzolejs]], [[Sofija]]<br />{{BGR}} | paraksts = | piezīmes = }} [[Attēls:Mausoleo de Alejandro I de Batenberg - 4.jpg|thumb|right|Aleksandra I kapavieta]] '''Aleksandrs I''' ({{val|bg|Александър I}}; dzimis {{dat|1857|04|05}}, miris {{dat|1893|10|23}}) bija [[Bulgārijas kņaziste]]s pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis [[Verona|Veronā]], [[Hesene]]s prinča Aleksandra [[Morganātiskā laulība|morganātiskā laulībā]]. [[Krievija]]s cara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] brālēns, jo cara sieva [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)|Marija Aleksandrovna]] bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Pavadīja imperatoru Aleksandru II [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku kara]] laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai sekoja [[Sanstefano līgums]], kas paredzēja plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā sekoja [[Berlīnes kongress]], kas paredzēja daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie [[Tirnovas konstitūcija]]s un iegāja galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]]. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaida parlamentu un 1881. gada 9. maijā apturēja liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri [[Rumēlija|Austrumrumēlijā]] sākās plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. [[Serbijas Karaliste]]s karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieta smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai [[Austroungārijas impērija]]s iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tika noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atteicās no troņa un tika nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļāva kņazam doties trimdā uz netālo [[Ļviva|Lembergu]] Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūka atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notika jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriezās Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri lika saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atteicās no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vestnik.mgpu.ru/pdf/2008.pdf |title=Эволюция внешней политики Болгариив отношении Российской империипосле Сан-Стефанской конференции (1878–1885) |access-date={{dat|2021|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831213308/https://vestnik.mgpu.ru/pdf/2008.pdf }}</ref> Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja [[Grāca|Grācā]], kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā. ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1857. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1893. gadā mirušie]] [[Kategorija:Veneto dzimušie]] [[Kategorija:Batenbergu dinastija]] [[Kategorija:Bulgārijas monarhi]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] 3zyvpko2cck490whuiborrjeygzi4fe 0 220442 4470872 4056028 2026-05-20T09:27:53Z Meistars Joda 781 4470872 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Marija Luīze | vārds_orģ = ''Marie-Louise'' | attēls =L'impératriceMarie-Louise.jpg | amats =Francijas imperatore | term_sākums = {{dat|1810|03|11}} | term_beigas = {{dat|1814|04|06}} | priekštecis = | pēctecis = | amats2 =Parmas hercogiene | term_sākums2 = {{dat|1814|04|11}} | term_beigas2 = {{dat|1847|12|17}} | dzim_dati ={{dat|1791|12|12}} | dzim_vieta =[[Hofburgas pils]], [[Vīne]], [[Austrijas impērija]]<br />{{AUT}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{mdv|1847|12|17|1791|12|12}} | mir_vieta =[[Parma]], [[Parmas hercogiste]]<br />{{ITA}} | tēvs =[[Francis II Hābsburgs]] | māte =[[Neapoles Marija Terēze]] | dinastija =[[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] | dzīvesb =[[Napoleons Bonaparts|Napoleons]]<br />[[Adams Alberts fon Neipergs]]<br />Šarls Renē de Bombells (''Charles René de Bombelles'') | bērni =[[Napoleons II]]; no otrā vīra 2 meitas un dēls | reliģija =[[katoļticība]] | apglabāts =[[Kapucīņu kapenes]], [[Vīne]]<br />{{AUT}} | paraksts =Signatur Marie-Louise von Österreich.PNG | piezīmes = }} '''Marija Luīze''' ({{val|fr|Marie-Louise}}), pilnā vārdā '''Marija Ludovika Leopoldina Franciska Terēze Jozefa Lūcija fon Hābsburga-Lotringene''' ({{val|de|Maria Ludovica Leopoldina Franziska Therese Josepha Lucia von Habsburg-Lothringen}}; dzimusi {{dat|1791|12|12}}, mirusi {{dat|1847|12|17}}), bija [[Austrija]]s imperatora [[Francis II Hābsburgs|Franča II]] meita un [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] otrā sieva. Marija Luīze piedzima [[Vīne|Vīnē]], bija [[Austrija]]s imperatora [[Francis II Hābsburgs|Franča II]] un viņa otrās sievas [[Neapoles Marija Terēze|Neapoles Marijas Terēzes]] vecākais bērns. Viņa uzauga laikā, kad Austrija gandrīz nepārtraukti karoja ar Franciju [[Napoleona kari|Napoleona karos]], parasti neveiksmīgi. Marijas Luīzes laulības tika noorganizētas pēc [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas]], kura ietilpa arī Austrija, sakāves un [[Šenbrunnas līgums|Šenbrunnas līguma]] noslēgšanas 1809. gada 14. oktobrī. Tā kā Napoleona pimajai sievai [[Žozefīne de Boarnē|Žozefīnei de Boarnē]] nebija bērnu, 1810. gadā Napoleons no viņas šķīrās. 1810. gada 11. martā Marija Luīze bez paša Napoleona klātbūtnes tika salaulāta Vīnē, bet 1810. gada 1.—2. aprīlī — Parīzē. 1811. gada 20. martā pārim piedzima bērns — [[Napoleons II]]. 1812. gada maijā pirms [[1812. gada karš|Napoleona iebrukuma Krievijā]] Marija Luīze pavadīja Napoleonu līdz [[Drēzdene]]i. Pēc Napoleona sakāves Krievijā izveidojās [[Sestās koalīcijas karš|Sestā koalīcija]] pret Napoleonu, kurā ietilpa arī Marijas Luīzes dzimtene Austrija, tomēr viņa saglabāja lojalitāti Napoleonam. Pēc Napoleona sakāves un izsūtījuma uz [[Elba (sala)|Elbas]] salu Marija Luīze tika iecelta par [[Parmas hercogiste|Parmas hercogieni]], kur viņa valdīja līdz savai nāvei 1847. gadā. Dēls Napoleons II tika viņai atņemts un izaudzināts Vīnē. Pati viņa vēl divreiz [[Morganātiskā laulība|morganātiski]] apprecējās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Marija Luize, Austrijas}} [[Kategorija:Francijas monarhi]] [[Kategorija:Hābsburgu dinastija]] [[Kategorija:1791. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1847. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] 7z15ct3sd4zq007dmkchju733uzpzti 0 220976 4470705 4179462 2026-05-19T21:00:54Z ~2026-29976-30 145675 Vecāku vārdi 4470705 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Arnis Līcītis | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|1|8}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|21|1946|1|08}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1965—2022 | vecāki = Alfrēds Videnieks - tēvs Helga Līcīte - māte | dzīvesbiedrs = [[Inga Aizbalte]] | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Arnis Līcītis''' (dzimis {{dat|1946|1|8}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|1|21}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Rīgā aktieru [[Alfrēds Videnieks|Alfrēda Videnieka]] un Helgas Līcītes ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]] un neklātienē studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kuru pabeidzis 1970. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.a440014/|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-28|date=2022-01-21|language=lv}}</ref> Līcītis darbojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], [[Jaunatnes teātris|Jaunatnes]] un [[Rīgas krievu drāmas teātris|Krievu drāmas teātros]], bija viens no ražīgākajiem latviešu kinoaktieriem. Filmējies vairāk nekā 160 filmās un seriālos, vairāk aiz Latvijas robežām. Viena no Latvijā zināmākajām kinolentēm ar Līcīša dalību ir "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]". Bija precējies ar aktrisi [[Inga Aizbalte|Ingu Aizbalti]]. Miris 2022. gada 21. janvārī Rīgā no [[sirdstrieka]]s. == Filmogrāfija (nepilna) == [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] filmējās no 1965. gada, tēlojis apmēram 150 dažādās filmās, arī Moldovā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Ukrainā. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1965 | "[[Sūtņu sazvērestība]]" | strēlnieks Līdaka | debija kino |- | 1968 | "[[Ceļa zīmes (filma)|Ceļa zīmes]]" | Arnis | |- | 1972 | "[[Egle rudzu laukā]]" | Andrejs | |- | 1974 | "[[Uzbrukums slepenpolicijai]]" | Brašais | |- | 1976 | "Favorīts" | Alans Jorks | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1978 | "Cietoksnis" (''Крепость'') | kapteinis Skvorcovs | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1979 | "Akvanauti" (''Акванавты'') | Dimons | M. Gorkija kinostudija |- | 1980 | "Brāļi Riko" (''Братья Рико'') | Džino Riko | kinostudija ''Belorusjfiļm'', TV filma |- | 1980 | "Lielais mazais karš" | [[Roberts Eidemanis]] | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1981 | "[[Trīs dienas pārdomām]]" | epizode | |- | 1981 | "[[Ilgais ceļš kāpās]]" | dakteris Lorans | TV miniseriāls |- | 1981 | "Spēle bez trumpjiem"<br />(''Lošimas be kozirių'') | Roks Blažis | Lietuvas kinostudija |- | 1982 | "Kaut kur raud vālodze.."<br />(''Где-то плачет иволга...'') | Filips Dikēns | kinostudija "Mosfiļm" |- | 1983 | "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" | policists (epizode) | TV filma |- | 1984 | "[[Mans draugs Sokrātiņš]]" | skolotājs | |- | 1984 | "Nemarķētā krava"<br />(''Груз без маркировки'') | Hosē Ferači | A. Dovženko kinostudija |- | 1984 | "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]" | Juris | |- |1985 |"Русь изначальная" |Malks |M. Gorkija kinostudija |- | 1988 | "Ifas pils gūsteknis" <br />(''Узник замка Иф'') | Vilfors | [[Odesas kinostudija]] |- | 1988 | "[[Svešais (filma)|Svešais]]" | Ziga tēvs | |- | 1989 | "Grūti būt dievam" | Dons Ripats | PSRS/VFR/Francija/Šveice |- | 1991 | "[[Depresija (filma)|Depresija]]" | Volodja | studija DEKRIM |- | 2000 | "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" | vēstnieks Derevjanskis | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/711/ Arnis Līcītis] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/2524/bio/ Profils kino-teatr.ru] {{ru ikona}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Licitis, Arnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Jaunatnes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] ig4zaz9pwc8rba6e5rykyd9r7hlw4bl 4470707 4470705 2026-05-19T21:06:25Z ~2026-29976-30 145675 Inga Aizbalte nekad nav bijusi juridiski reģistrēta sieva. Viņa bija civilsieva. 4470707 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Arnis Līcītis | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|1|8}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|21|1946|1|08}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1965—2022 | vecāki = Alfrēds Videnieks - tēvs Helga Līcīte - māte | dzīvesbiedrs = [[Inga Aizbalte]] | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Arnis Līcītis''' (dzimis {{dat|1946|1|8}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|1|21}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Rīgā aktieru [[Alfrēds Videnieks|Alfrēda Videnieka]] un Helgas Līcītes ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]] un neklātienē studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kuru pabeidzis 1970. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.a440014/|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-28|date=2022-01-21|language=lv}}</ref> Līcītis darbojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], [[Jaunatnes teātris|Jaunatnes]] un [[Rīgas krievu drāmas teātris|Krievu drāmas teātros]], bija viens no ražīgākajiem latviešu kinoaktieriem. Filmējies vairāk nekā 160 filmās un seriālos, vairāk aiz Latvijas robežām. Viena no Latvijā zināmākajām kinolentēm ar Līcīša dalību ir "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]". Dzīvesbiedre aktrise [[Inga Aizbalte|Inga Aizbalte, Rīgas krievu teātra mārketinga vadītāja]] Miris 2022. gada 21. janvārī Rīgā no [[sirdstrieka]]s. == Filmogrāfija (nepilna) == [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] filmējās no 1965. gada, tēlojis apmēram 150 dažādās filmās, arī Moldovā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Ukrainā. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1965 | "[[Sūtņu sazvērestība]]" | strēlnieks Līdaka | debija kino |- | 1968 | "[[Ceļa zīmes (filma)|Ceļa zīmes]]" | Arnis | |- | 1972 | "[[Egle rudzu laukā]]" | Andrejs | |- | 1974 | "[[Uzbrukums slepenpolicijai]]" | Brašais | |- | 1976 | "Favorīts" | Alans Jorks | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1978 | "Cietoksnis" (''Крепость'') | kapteinis Skvorcovs | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1979 | "Akvanauti" (''Акванавты'') | Dimons | M. Gorkija kinostudija |- | 1980 | "Brāļi Riko" (''Братья Рико'') | Džino Riko | kinostudija ''Belorusjfiļm'', TV filma |- | 1980 | "Lielais mazais karš" | [[Roberts Eidemanis]] | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1981 | "[[Trīs dienas pārdomām]]" | epizode | |- | 1981 | "[[Ilgais ceļš kāpās]]" | dakteris Lorans | TV miniseriāls |- | 1981 | "Spēle bez trumpjiem"<br />(''Lošimas be kozirių'') | Roks Blažis | Lietuvas kinostudija |- | 1982 | "Kaut kur raud vālodze.."<br />(''Где-то плачет иволга...'') | Filips Dikēns | kinostudija "Mosfiļm" |- | 1983 | "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" | policists (epizode) | TV filma |- | 1984 | "[[Mans draugs Sokrātiņš]]" | skolotājs | |- | 1984 | "Nemarķētā krava"<br />(''Груз без маркировки'') | Hosē Ferači | A. Dovženko kinostudija |- | 1984 | "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]" | Juris | |- |1985 |"Русь изначальная" |Malks |M. Gorkija kinostudija |- | 1988 | "Ifas pils gūsteknis" <br />(''Узник замка Иф'') | Vilfors | [[Odesas kinostudija]] |- | 1988 | "[[Svešais (filma)|Svešais]]" | Ziga tēvs | |- | 1989 | "Grūti būt dievam" | Dons Ripats | PSRS/VFR/Francija/Šveice |- | 1991 | "[[Depresija (filma)|Depresija]]" | Volodja | studija DEKRIM |- | 2000 | "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" | vēstnieks Derevjanskis | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/711/ Arnis Līcītis] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/2524/bio/ Profils kino-teatr.ru] {{ru ikona}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Licitis, Arnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Jaunatnes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] om5dw0rpf5yidjodf75g3zx7825aj4g 4470708 4470707 2026-05-19T21:08:23Z ~2026-29976-30 145675 Juridiskā sieva, īsu brīdi 1 gadu Dina Līcīte. 4470708 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Arnis Līcītis | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|1|8}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|21|1946|1|08}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1965—2022 | vecāki = Alfrēds Videnieks - tēvs Helga Līcīte - māte | dzīvesbiedrs = [[Inga Aizbalte]] | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Arnis Līcītis''' (dzimis {{dat|1946|1|8}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|1|21}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Rīgā aktieru [[Alfrēds Videnieks|Alfrēda Videnieka]] un Helgas Līcītes ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]] un neklātienē studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kuru pabeidzis 1970. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.a440014/|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-28|date=2022-01-21|language=lv}}</ref> Līcītis darbojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], [[Jaunatnes teātris|Jaunatnes]] un [[Rīgas krievu drāmas teātris|Krievu drāmas teātros]], bija viens no ražīgākajiem latviešu kinoaktieriem. Filmējies vairāk nekā 160 filmās un seriālos, vairāk aiz Latvijas robežām. Viena no Latvijā zināmākajām kinolentēm ar Līcīša dalību ir "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]". Īsa laulība ar Dinu Līcīti, bet vairāk kā 22 gadi mākslinieka dzīvesbiedre aktrise [[Inga Aizbalte|Inga Aizbalte, Rīgas krievu teātra mārketinga vadītāja]] Miris 2022. gada 21. janvārī Rīgā no [[sirdstrieka]]s. == Filmogrāfija (nepilna) == [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] filmējās no 1965. gada, tēlojis apmēram 150 dažādās filmās, arī Moldovā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Ukrainā. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1965 | "[[Sūtņu sazvērestība]]" | strēlnieks Līdaka | debija kino |- | 1968 | "[[Ceļa zīmes (filma)|Ceļa zīmes]]" | Arnis | |- | 1972 | "[[Egle rudzu laukā]]" | Andrejs | |- | 1974 | "[[Uzbrukums slepenpolicijai]]" | Brašais | |- | 1976 | "Favorīts" | Alans Jorks | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1978 | "Cietoksnis" (''Крепость'') | kapteinis Skvorcovs | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1979 | "Akvanauti" (''Акванавты'') | Dimons | M. Gorkija kinostudija |- | 1980 | "Brāļi Riko" (''Братья Рико'') | Džino Riko | kinostudija ''Belorusjfiļm'', TV filma |- | 1980 | "Lielais mazais karš" | [[Roberts Eidemanis]] | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1981 | "[[Trīs dienas pārdomām]]" | epizode | |- | 1981 | "[[Ilgais ceļš kāpās]]" | dakteris Lorans | TV miniseriāls |- | 1981 | "Spēle bez trumpjiem"<br />(''Lošimas be kozirių'') | Roks Blažis | Lietuvas kinostudija |- | 1982 | "Kaut kur raud vālodze.."<br />(''Где-то плачет иволга...'') | Filips Dikēns | kinostudija "Mosfiļm" |- | 1983 | "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" | policists (epizode) | TV filma |- | 1984 | "[[Mans draugs Sokrātiņš]]" | skolotājs | |- | 1984 | "Nemarķētā krava"<br />(''Груз без маркировки'') | Hosē Ferači | A. Dovženko kinostudija |- | 1984 | "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]" | Juris | |- |1985 |"Русь изначальная" |Malks |M. Gorkija kinostudija |- | 1988 | "Ifas pils gūsteknis" <br />(''Узник замка Иф'') | Vilfors | [[Odesas kinostudija]] |- | 1988 | "[[Svešais (filma)|Svešais]]" | Ziga tēvs | |- | 1989 | "Grūti būt dievam" | Dons Ripats | PSRS/VFR/Francija/Šveice |- | 1991 | "[[Depresija (filma)|Depresija]]" | Volodja | studija DEKRIM |- | 2000 | "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" | vēstnieks Derevjanskis | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/711/ Arnis Līcītis] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/2524/bio/ Profils kino-teatr.ru] {{ru ikona}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Licitis, Arnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Jaunatnes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 1a7nexd3lsew1jhymn21t6sp6lfw2ot 4470856 4470708 2026-05-20T08:54:37Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470856 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Arnis Līcītis | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1946|1|8}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|21|1946|1|08}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1965—2022 | vecāki = * [[Alfrēds Videnieks]] (tēvs) * Helga Līcīte (māte) | dzīvesbiedrs = [[Inga Aizbalte]] | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Arnis Līcītis''' (dzimis {{dat|1946|1|8}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|1|21}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Rīgā aktieru [[Alfrēds Videnieks|Alfrēda Videnieka]] un Helgas Līcītes ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]] un neklātienē studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kuru pabeidzis 1970. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.a440014/|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-28|date=2022-01-21|language=lv}}</ref> Līcītis darbojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes]] un [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Krievu drāmas teātros]], bija viens no ražīgākajiem latviešu kinoaktieriem. Filmējies vairāk nekā 160 filmās un seriālos, vairāk aiz Latvijas robežām. Viena no Latvijā zināmākajām kinolentēm ar Līcīša dalību ir "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]". Īsa laulība ar Dinu Līcīti, bet vairāk kā 22 gadi mākslinieka dzīvesbiedre aktrise [[Inga Aizbalte|Inga Aizbalte]]. Miris 2022. gada 21. janvārī Rīgā no [[sirdstrieka]]s. == Filmogrāfija (nepilna) == [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] filmējās no 1965. gada, tēlojis apmēram 150 dažādās filmās, arī Moldovā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Ukrainā. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1965 | "[[Sūtņu sazvērestība]]" | strēlnieks Līdaka | debija kino |- | 1968 | "[[Ceļa zīmes (filma)|Ceļa zīmes]]" | Arnis | |- | 1972 | "[[Egle rudzu laukā]]" | Andrejs | |- | 1974 | "[[Uzbrukums slepenpolicijai]]" | Brašais | |- | 1976 | "Favorīts" | Alans Jorks | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1978 | "Cietoksnis" (''Крепость'') | kapteinis Skvorcovs | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1979 | "Akvanauti" (''Акванавты'') | Dimons | M. Gorkija kinostudija |- | 1980 | "Brāļi Riko" (''Братья Рико'') | Džino Riko | kinostudija ''Belorusjfiļm'', TV filma |- | 1980 | "Lielais mazais karš" | [[Roberts Eidemanis]] | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1981 | "[[Trīs dienas pārdomām]]" | epizode | |- | 1981 | "[[Ilgais ceļš kāpās]]" | dakteris Lorans | TV miniseriāls |- | 1981 | "Spēle bez trumpjiem"<br />(''Lošimas be kozirių'') | Roks Blažis | Lietuvas kinostudija |- | 1982 | "Kaut kur raud vālodze.."<br />(''Где-то плачет иволга...'') | Filips Dikēns | kinostudija "Mosfiļm" |- | 1983 | "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" | policists (epizode) | TV filma |- | 1984 | "[[Mans draugs Sokrātiņš]]" | skolotājs | |- | 1984 | "Nemarķētā krava"<br />(''Груз без маркировки'') | Hosē Ferači | A. Dovženko kinostudija |- | 1984 | "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]" | Juris | |- |1985 |"Русь изначальная" |Malks |M. Gorkija kinostudija |- | 1988 | "Ifas pils gūsteknis" <br />(''Узник замка Иф'') | Vilfors | [[Odesas kinostudija]] |- | 1988 | "[[Svešais (filma)|Svešais]]" | Ziga tēvs | |- | 1989 | "Grūti būt dievam" | Dons Ripats | PSRS/VFR/Francija/Šveice |- | 1991 | "[[Depresija (filma)|Depresija]]" | Volodja | studija DEKRIM |- | 2000 | "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" | vēstnieks Derevjanskis | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/711/ Arnis Līcītis] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/2524/bio/ Profils kino-teatr.ru] {{ru ikona}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Licitis, Arnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Jaunatnes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 611i9cexoq2x7ef5xh1af2nk63rlcns 0 221489 4470447 3395339 2026-05-19T15:51:18Z Tranisitle 145333 Es aizstāju komatu ar semikolu, lai skaidrāk nodalītu teikuma daļas. 4470447 wikitext text/x-wiki '''Pamataudi''' jeb '''parenhīma''' ({{val|la|parenchyma}}) ir daudzšūņu [[Organisms|organismu]] iekšējās vides [[audi]], kas sastāv no salīdzinoši vienādām nepolarizētām [[Šūnas|šūnām]]. * [[Dzīvnieki]]em pamataudi ir galvenie [[Orgāns|orgānu]] funkcionējošie audi. * [[Augi]]em pamataudi ir audi, kuros notiek augsti specializēto vadaudu [[diferenciācija]].<ref name="HumBio"/> Pamataudi lielākoties sastāv no dzīvām noapaļoti daudzstūrainām šūnām, starp kurām veidojas starpšūnu telpa. Pamataudi ir maz diferencējušies. Tie spēj atkal kļūt par [[veidotājaudi]]em. Pamataudu šūnās notiek barības vielu ražošana; tās veic vielu uzsūkšanas, uzkrāšanas un izdalīšanas funkcijas, piedalās gāzu maiņā. Pamataudiem piemīt arī mehāniska izturība. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="HumBio">''[http://humbio.ru/humbio/tarantul_sl/00000fc5.htm Паренхима (parenchyma)]''.</ref> }} {{anatomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Audi]] irjlgh019kd7cnfj9wgvukicqpoert8 0 227431 4470563 4455759 2026-05-19T18:12:59Z Votre Provocateur 111653 4470563 wikitext text/x-wiki {{Coord|56|58|04|N|28|04|19|E|type:landmark|display=title}}[[Attēls:Masļenku robežsargu māja.jpg|thumb|300px|Masļenku robežsardzes ēka]] [[Attēls:Nodedzinātā Masļenku robežsardzes ēka 1940.jpg|thumb|300px|Masļenku robežsardzes ēkas krāsmatas (1940)]] [[Attēls:Masļenkas un Šmaiļu apvidus Latvijas armijas kartē pirms 1940.png|thumb|300px|Masļenkas un Šmaiļu apvidus Latvijas armijas kartē (pirms 1940)|link=Special:FilePath/Masļenkas_un_Šmaiļu_apvidus_Latvijas_armijas_kartē_pirms_1940.png]] '''Masļenku robežincidents''' bija [[PSRS]] īstenots provokatīvs uzbrukums [[Latvija|Latvijas]] robežsargu posteņiem [[1940]]. gada 15. jūnija rītausmā. [[Čeka|NKVD]] kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas [[Robežsargu brigāde (Latvija)|Robežsargu brigādes]] 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei [[Augšpils pagasts|Augšpils pagasta]] [[Masļenki (Augšpils pagasts)|Masļenkos]] un [[Šmaiļi|Šmaiļos]]. Trešais uzbrukums 7. sardzei [[Žuguri|Žuguros]] tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Kritušie un ievainotie bija arī uzbrucēju pusē.<ref>Andrejs Edvīns Feldmanis „Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija”. — Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds, Rīga 2002. {{ISBN|9984933296}} lpp. 68</ref> Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu]] pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]]. == Uzbrukums Masļenkiem == 15. jūnijā 2.30 naktī 25 NKVD kaujinieki nemanīti šķērsoja Latvijas un PSRS robežupi [[Ludza (upe)|Ludzu]] pie 3. Abrenes robežsargu bataljona 2. sardzes un no visām pusēm aplenca sardzes ēku. Tuvējās ēkas, kurās dzīvoja robežsargs [[Žanis Krieviņš]] un zemnieks [[Dmitrijs Maslovs]], arī tika aplenktas. Uzbrucēji, visticamāk, plānoja sagūstīt sardzi, pārsteidzot to, bez neviena šāviena, jo visapkārt sardzes ēkai tika izvietoti granātu saišķi, atstājot tikai šauru eju pretī durvīm. Sardzes ēkā tobrīd atradās sardzes priekšnieka pienākumu izpildītājs [[Valdis Grīnvalds]], robežsargs [[Kārlis Beizaks]], sardzes priekšnieka [[Frīdrihs Puriņš|Frīdriha Puriņa]] sieva Hermīne un viņas 14 gadus vecais dēls Voldemārs. Robežsargi [[Pēteris Cimoška]] un [[Jānis Macītis]] pildīja dienesta pienākumus savos posteņos. Cimoška atradās slēpnī netālu no sardzes ēkas, savukārt Macītis bija gaitnieks un atradās apgaitā. Tonakt visu kordona teritoriju bija pārklājusi bieza migla. Uzbrucējus pirmais atklāja gaitnieks Jānis Macītis kurš, visticamāk, rīkojās saskaņā ar instrukciju un skaļi uzsauca robežpārkāpējiem. Tūlīt pēc tam kāds no uzbrucējiem izšāva kārtu no automātiskā ieroča un Macītis tika smagi ievainots, tomēr, neskatoties uz to, centās sasniegt sardzes ēku. Netālu no sardzes ēkas ievainotais Macītis uzkāpa vienai no uzbrucēju izliktajām rokasgranātām, kas eksplodējot norāva viņam kreisās kājas pēdu. Pēc pirmajiem šāvieniem uzbrucēji saprata, ka ir atklāti un mainīja taktiku, cenšoties nogalināt robežsargus un iznīcināt sardzi. Robežsargs Pēteris Cimoška atradās slēpnī un, atskanot pirmajiem šāvieniem, pieņēma kauju, raidot atbildes šāvienus pretinieka virzienā. Biezās miglas dēļ precīza tēmēšana nebija iespējama, tomēr jau pēc pirmajiem šāvieniem uzbrucēji viegli noteica slēpņa atrašanās vietu un sāka to ielenkt. Cimoška to saprotot, visticamāk, šaujot bija sācis atkāpties uz sardzes ēku kuru tobrīd, šaujot atsevišķiem šāvieniem, bija sācis aizstāvēt sardzes priekšnieka pienākumu izpildītājs Valdis Grīnvalds. Tomēr netālu no sardzes ēkas Cimoška uzkāpa uz ienaidnieku rokasgranātu saišķa un tika saplosīts gabalos. Vēlāk, sabrūkot degošajai sardzes ēkai, viņa mirstīgās atliekas pārogļojās. NKVD kaujinieku uguns cauršāva sardzes ēku un Valdis Grīnvalds varēja pārvietoties tikai rāpus. Tomēr Grīnvalds spēja atklāt pretuguni ar [[Šautene|šauteni]] caur logu. Sliktās redzamības dēļ arī viņš bija spiests šaut tikai uzbrucēju virzienā, bez konkrēta mērķa. Tā kā telefona sakari nedarbojās, robežsargs Beizaks pieņēma lēmumu skriet uz 1. sardzi pēc palīdzības. Izlēcis pa logu viņš spēja noskriet 200 metrus, kad viņu nošāva Žaņa Krieviņa māju aplenkušie uzbrucēji. Tā kā no sardzes ēkas joprojām atskanēja šāvieni, uzbrucēji nolēma ēku nodedzināt iemetot pa logiem degbumbas. Šajā brīdī ēku atstāja arī Hermīne Puriņa un viņas 14 gadus vecais dēls Voldemārs. Hermīne izlēca pa logu un tika nošauta 8 metrus no mājas, savukārt Voldemārs Puriņš tika ievainots vēderā, bet spēja paslēpties malkas grēdā. No gūtajiem ievainojumiem viņš nākamajā dienā mira [[Rēzekne]]s slimnīcā. [[Frīdrihs Puriņš]] vēlāk tika ieslodzīts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] un nošauts 1941. gada 27.—29. jūnijā.<ref>[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 Rīgas Centrālcietumā noslepkavotie. Lūgums sniegt ziņas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201029124827/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 |date={{dat|2020|10|29||bez}} }} Inese Dreimane, laikraksts "Latvietis" Nr. 327, 2014. gada 19. septembrī</ref> Valdis Grīnvalds degošo sardzes ēku atstāja caur logu kā pēdējais. Aizmetis savu karabīni, viņš neskarts ielēca Ludzas upē, kur to sagūstīja padomju robežsargi un nogādāja [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] cietumā. <gallery> Attēls:Masļenkos nogalinātā robežsarga J. Macīša līķis.jpg|Kaujā nogalinātā robežsarga J. Macīša līķis Attēls:Masļenkos nogalinātā Hermīne Puriņa.jpg|Masļenkos nogalinātā Hermīne Puriņa Attēls:Masļenkos nāvīgi ievainotais Voldemārs Puriņš.jpg|Masļenkos nāvīgi ievainotais Voldemārs Puriņš </gallery> == Uzbrukums Šmaiļiem == Uzbrukums 3. Abrenes bataljona 1. rotas 3. sardzei Augšpils pagasta ''Šmaiļu'' sādžā sākās 15. jūnijā 3.00. Neilgi pirms uzbrukuma sākuma robežsargs Vilis Kraucis atstāja savu posteni un no sardzes ēkas pa telefonu ziņoja 1. vada nometnei Kareļos par uguns atblāzmu 2. sardzes virzienā un dzirdamiem šāvieniem. Tā kā gaitnieks tonakt nebija norīkots, robeža uz brīdi palika pilnīgi neaizsargāta. NKVD kaujinieki to izmantoja un bez pretošanās sagūstīja robežsargus Vili Krauci un Albertu Ozolnieku, kurš gulēja sardzes ēkā. Lai novērstu abu atlikušo sargu, kuri dzīvoja citās sādžas ēkās, Friča Gaiļa un Staņislava Diņģa iespējamo pretošanos pie viņiem tika sūtīts sagūstītais robežsargs Kraucis ar aicinājumu iznākt pagalmā ar visām ģimenēm. Visus sagūstītos robežsargus, viņu ģimenes locekļus un vēl vairākus apkārtējo māju iedzīvotājus aizveda uz PSRS un sardzes ēku izdemolēja. == Uzbrukums Žuguriem == Uzbrukums 3. Abrenes bataljona 1. rotas 7. sardzei Augšpils pagasta ''Žuguros'' bija NKVD izplānots taču pēdējā brīdī tika atcelts. Sardzes priekšnieka Jāņa Strazdiņa sievai 14. jūnijā bija dzimšanas diena un jubilejas svinības turpinājās sardzes ēkā vēl visu nakti. Savā postenī slēpnī atradās tikai robežsargs Žanis Kronis. 2.30 naktī sargs Kronis pamanīja uzbrucēju grupu, kad tie brida pāri robežupei — Ludzai. Sargs bija apgādāts ar raķešpistoli un tūdaļ izšāva sarkanu brīdinājuma raķeti. Iespējams, ka sarkanā signālraķete un skaļā svinību kņada pie sardzes ēkas atturēja uzbrucējus no tālāka uzbrukuma un tie atkāpās. Nākamajā dienā, netālu no sardzes, tika atrasts zaļš, padomju armijai piederošs maskēšanās tērps un stiepļu griežamās šķēres. Visticamāk, ka tās bija pametis viens no NKVD uzbrucējiem kurš bija atstāts uzbrukuma brīdī novērot tuvējo ceļu. == Reakcija un izmeklēšana == [[Attēls:Masļenkos kritušā robežsarga Kārļa Beizaka izvadīšana no Auces kapu kapličas 1940. gada 18. jūnijā.jpg|thumb|300px|Masļenkos kritušā robežsarga Kārļa Beizaka izvadīšana no [[Auce]]s kapu kapličas 1940. gada 18. jūnijā]] 3. sardzes sargam Kraucim izdevās pavēstīt par uzbrukumu 2. sardzei 1. vada komandpunktam Kareļos. Uz uzbrukuma vietu Masļenkos tika nosūtīti papildspēki no 1. vada rezerves sardzes, bet tie visi tika sagūstīti, jo uzbrucēji bija ierīkojuši kaujas priekšposteni uz ceļa. Paralēli tika sazvanīts [[3. Abrenes bataljons|3. Abrenes bataljona]] štābs [[Abrene|Abrenē]], kura komandiera pienākumu izpildītājs kapteinis [[Kārlis Holanders]] nekavējoties paziņoja par notikušo Abrenes pilsētas [[Aizsargi (organizācija)|aizsargiem]] un [[Latvijas Valsts policija|policijai]], kā arī nosūtija robežsargu [[Roberts Goldbergs|Robertu Goldbergu]], ar personīgo [[Motocikls|motociklu]], uz notikuma vietu. Pēc viņa atgriešanās štābā un sniegtā ziņojuma, ap 5.30 no rīta [[Bataljons|bataljonā]] tika izsludināta kaujas trauksme. 6.00 notikuma vietā ieradās arī steigā sapulcinātie pilsētas aizsargi. [[Robežsargu brigāde (Latvija)|Robežsargu brigādes]] štābs Rīgā pirmo informāciju par notikušo saņēma telefoniski jau 15. jūnija rītā. Ap 12.45 brigādes komandieris ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins|Bolšteins]] saņēma 3. Abrenes bataljona komandiera p.i. K. Holandera oficiālu telefonogrammu un pamatojoties uz to tika sastādīta izmeklēšanas komisija un informēta [[Latvijas valdība]]. Ar dienesta auto uz notikuma vietu izbrauca kara prokurors [[Jānis Aleksandrs Kūlmanis]] un Robežsargu brigādes tieslietu pārzinis kapteinis [[Jānis Lapkašs]]. Masļenkos viņi ieradās vēlā pēcpusdienā. Pa ceļam, [[Viļaka|Viļakā]] vēl tika uzņemts armijas feldšeris kaprālis J. Henkūzens, bet Abrenē apriņķa galvenais ārsts Antons Kiors. Masļenkos vēl bija ieradušies arī pulkvežleitnants [[Gustavs Šķenders]], kura pārziņā bija Padomju militārbūves 3. Abrenes bataljona pārraudzītajā teritorijā un [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] komandieris ģenerālis [[Vilis Spandegs|Spandegs]]. Viņa komandētā pulka 3. bataljons- Viļakas garnizons bija vistuvāk austrumu robežai dislocētā vienība. Komisija rūpīgi apskatīja un aprakstīja notikuma vietā atrastos priekšmetus un nākamajā dienā- 16. jūnijā tika nopratinātas 11 personas. Izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums tobrīd bija nevis skaidrot uzbrukuma iemeslu, bet gan apzināt pazudušo cilvēku skaitu un noteikt nogalināto militārpersonu nāves iestāšanās iemeslus. Jau 15. jūnijā, pēc trauksmes izsludināšanas 3. Abrenes bataljonā, tā apakšvienības saņēma telefonisku komandiera pavēli sākt īstenot daļu no Latvijas aizsardzības plāna [[Padomju savienība]]s uzbrukuma gadījumā. Tika paredzēts mīnēt tiltus, lai kavētu ienaidnieka strauju virzīšanos uz priekšu. Daļa robežsargu tika atvilkta no kordoniem iepriekš norādītos punktos tālāk no robežas uz pašas robežas atstājot tikai [[Ložmetējs|ložmetēju]] komandas divu cilvēku sastāvā. 17. jūnija rītā robežsargi jau bija izpildījuši, dažas stundas iepriekš, saņemto pavēli atmīnēt pašu liktās mīnas pierobežā. Ir zināms, ka pretoties gatavojās [[Augšpils pagasts|Augšpils pagasta]] aizsargi un pie Dubnovas sādžas pozīcijas bija ieņēmusi pretošanās grupa 28 cilvēku sastāvā, kapteiņa [[Rūdolfs Grīslis|Rūdolfa Grīšļa]] vadībā. Tomēr, pateicoties padomju izlūkdienesta veiksmīgai darbībai, sarkanās armijas vienības abus plānotos pretestības punktus apgāja pa citiem ceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Andrejs Edvīns Feldmanis „Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija”. — Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds, Rīga 2002. {{ISBN|9984933296}} * Valdis Grīnvalds „Iebrukums Masļenkos”. — Daugavas Vanagu Mēnešraksts Nr. 2, 1979. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170703200816/http://www.old.historia.lv/alfabets/M/Ma/maslenki/dok/1940.06.20.htm Izmeklēšanas komisijas slēdziens par padomju uzbrukumu Latvijas robežsardzes III Abrenes bataljona 2. un 3. sardzei (Masļenku incidentu) 1940. gada l5. jūnijā] * [http://www.lettia.lv/lv_a_maslenki.html Masļenki. 1940. gada 15. jūnijs] * Gunita Nagle [http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-okupacija-sakas-ar-slepkavibu-uz-robezas-12439760 Latvijas okupācija sākās ar slepkavību uz robežas] — Diena 14.06.2005. * http://lpra.vip.lv/arhivi.htm * [https://web.archive.org/web/20160809030227/http://thecelotajs.com/latvia-50years/Soviet-Mas%C4%BCenki-Latvija-Border-Attacks.php Soviet NKVD Masļenki Latvija Border Attacks on 15 June 1940] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] cmbd80c2cv7ohiedcq3kiyrmfiivak0 0 229776 4470412 4403128 2026-05-19T14:38:11Z Ivario 51458 4470412 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Ernests Pole | image = Ernests Pole.jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1872|10|8}} | location = [[Lutriņu pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] <br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1914|2|25|1872|10|8}} | deathplace = [[Rīga]] | nationality = [[Latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] | movement = [[jūgendstils]], neoklasicisms | famous works = vairāk nekā 40 projektētu namu | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Ernests Pole''' (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem [[arhitektūra|arhitektiem]]. Viņš kopā ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] projektējis [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama pārbūvi 1908. gadā. [[Rīga|Rīgā]] pēc viņa projektiem uzceltas 37 daudzstāvu mūra dzīvojamās ēkas, no tām ievērojamākā ir bijusī Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka Brīvības ielā 38 (uz Elizabetes ielas stūra).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/brivibas-iela-38-vieta-kur-elpo-kultura-milestiba-nauda-un-polit.a48167/|title=Brīvības iela 38: vieta, kur elpo kultūra, mīlestība, nauda un politika|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-05-19|date=2015-02-07|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1872. gada 8. oktobrī [[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]] Birznieku māju saimnieka ģimenē. Mācījās [[Saldus]] privātskolā un Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. Turpināja mācības [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]] [[Kuldīga|Kuldīgā]] (1888-1892), kur izcēlies ar kaligrāfa un zīmētāja dotībām. 1891. gadā sarīkoja pirmo teātra izrādi savā dzimtajā Lutriņu pagastā. No 1892. līdz 1901. gadam strādāja par skolotāju Liepājā, kur nodarbojās arī ar ērģeļspēli. 1901. gadā kā eksterns beidza [[Ārensburga]]s ģimnāziju [[Sāmsala|Sāmsalā]] un studēja [[Novoaleksandrija]]s Lauksaimniecības un mežkopības institūtā (1901-1903). Studijas turpināja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] arhitektūras nodaļā (1904-1908), ko beidza ar arhitekta grādu. Praktizējās arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvniecības birojā. 1910. gadā kopā ar K. Pēkšēnu projektēja J. Ozoliņa namu Brīvības ielā 88 (uz Matīsa ielas stūra) un Smilšu ielā 10. Pēc E. Poles projektiem celta [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Piekto Vispārējo Dziesmu svētku]] koka svētku ēka, Rīgas Savstarpējās kredītsabiedrības nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] un Elizabetes ielas stūrī ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 38), Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases nams Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī (vēlāk [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] galvenā ēka), nams Elizabetes un Pulkveža Brieža ielu stūrī. Miris Rīgā 1914. gada 25. februārī, apbedīts Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/andrejs-upits-historic-museum/2011/arhitekts-ernests-pole-un-sieviete-balta/ |title=Arhitekts Ernests Pole un "Sieviete baltā" |access-date={{dat|2013|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060800/http://www.muzeji.lv/lv/museums/andrejs-upits-historic-museum/2011/arhitekts-ernests-pole-un-sieviete-balta/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Projektētās ēkas == Lielākā daļa ēku ieturētas neoklasicisma formās, dažas arī nacionālā romantisma un citu racionālistisko jūgendstila novirzienu stilistikā. Pazīstamākais no Ernesta Poles projektētajiem namiem ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nams Merķeļa ielā 13 (1909), ko viņš projektēja kopā ar citu pazīstamu latviešu arhitektu Eiženu Laubi. Citas projektētās ēkas: * Brīvības iela 38 (Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka) * Brīvības iela 88 * Smilšu iela 10 == Attēli == <gallery> Riga, Vidus 4 (2) 2014-03-13.jpg|Vidus iela 4 RigaStrelnieku1.jpg|Strēlnieku iela 1 RigaBrivibas38.jpg|Brīvības iela 38 Rīga, Brīvības iela 88.jpg|Brīvības iela 88 Brīvības iela - panoramio (24).jpg|Brīvības iela 88 Corner Building On Elizabeta (262449007).jpeg|Kr. Barona iela 14, bijusī bankas un LNB ēka. </gallery> == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv//JugendstilsRiga/ernestspole/ Rīgas Jūgendstila centrs] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Pole, Ernests}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1914. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] s35bd2bmfo40cn46yr4mnhov8x1ulhk 0 234860 4470884 4362662 2026-05-20T09:47:48Z Meistars Joda 781 4470884 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fernandu II | vārds_orģ = ''Fernando II'' | attēls =31- Rei D. Fernando II - O Artista.jpg | amats =[[Portugāles valdnieku uzskaitījums|Portugāles karalis]] | term_sākums = {{dat|1837|9|16|N}} | term_beigas = {{dat|1853|11|15|N}} | priekštecis =[[Marija II Bragansa|Marija II]] | pēctecis =[[Pedru V]] | dzim_dati ={{dat|1816|10|29}} | dzim_vieta =[[Vīne]], [[Austrijas Impērija]]<br />({{AUT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1885|12|15|1816|10|29}} | mir_vieta =[[Lisabona]], [[Portugāles karaliste]]<br />({{POR}}) | tēvs =[[Ferdinands Georgs Augusts fon Saksija-Koburgs un Gota]] | māte =[[Auguste Reisa de Ebersdorfa]] | dinastija =[[Saksijas-Koburgas un Gotas dinastija]] | dzīvesb =1. [[Marija II Bragansa|Marija II]]<br />2. Elīza Henslere ([[morganātiskā laulība]]) | bērni =citu starpā [[Pedru V]], [[Luišs I]], [[Portugāles Marija Anna]], [[Portugāles Antonija]] | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Bragansas dinastijas panteons]], [[Lisabona]], {{POR}} | paraksts = Assinatura Fernando II.svg | piezīmes = }} '''Fernandu II''' ({{val|pt|Fernando II}}; dzimis {{dat|1816|10|29}}, miris {{dat|1885|12|15}}) bija [[Portugāle]]s karalis konsorts no 1837. gada, kad viņa sievai Portugāles karalienei [[Marija II Bragansa|Marijai II]] piedzima pirmais dēls, līdz Marijas nāvei 1853. gadā. Pēc tam līdz 1855. gadam, līdz pieauga dēls [[Pedru V]], veica [[reģents|reģenta]] pienākumus. Dzimis [[Vīne|Vīnē]], Austrijas armijas ģenerāļa ģimenē. Dzīvojis gan Vīnē, gan [[Slovākija|Slovākijā]], gan [[Vācija|Vācijā]]. Pamatojoties uz Portugāles likumiem, par Portugāles karali kļuva pēc pirmā dēla piedzimšanas. Pēc sievas nāves dzemdībās par karali kļuva Fernandu dēls [[Pedru V|Pedru]]. 1838. gadā pie [[Sintra]]s izbūvēja [[Penas pils|Penas pili]], kas atgādina [[Neišvānšteinas pils|Neišvānšteinas pili]] [[Bavārija|Bavārijā]]. 1869. gadā Fernandu II atteicās no [[Spānija]]s troņa. Pēc Marijas II nāves apprecējās ar [[Šveice|šveiciešu]] operdziedātāju Elīzu Hensleri. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Portugāles valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1816. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1885. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles monarhi]] [[Kategorija:Saksijas-Koburgas un Gotas dzimta]] pqsucobqep20gsp3rye902mq02fqc6o 0 234985 4470880 4443819 2026-05-20T09:38:30Z Meistars Joda 781 4470880 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Viktors Emanuels II | vārds_orģ = ''Vittorio Emanuele II'' | attēls =VictorEmmanuel2.jpg | amats =[[Sardīnijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1849|3|23|N}} | term_beigas = {{dat|1861|3|17|N}} | priekštecis =[[Kārlis Alberts]] | pēctecis =- | amats2 =[[Itālijas karalis]] | term_sākums2 ={{dat|1861|3|17|N}} | term_beigas2 ={{dat|1878|1|9|N}} | priekštecis2 =- | pēctecis2 =[[Umberto I]] | dzim_dati ={{dat|1820|3|16}} | dzim_vieta =[[Turīna]], [[Sardīnijas Karaliste]]<br />([[Pjemonta]], {{ITA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1878|1|9|1820|3|16}} | mir_vieta =[[Roma]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]]<br />({{ITA}}) | tēvs =[[Kārlis Alberts]] | māte =[[Austrijas Marija Terēze]] | dinastija =[[Savojas dinastija]] | dzīvesb =1. [[Austrijas Adelaīda]]<br />2. Roza Verčeljana ([[morganātiskā laulība]]) | bērni =Citu starpā:<br />[[Savojas Marija Klotilde]]<br />[[Umberto I]]<br />[[Amadeo I]]<br />[[Savojas Marija Pija]] | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Panteons (Roma)|Panteons]], [[Roma]], {{ITA}} | paraksts = Signature of Victor Emmanuel II of Italy.svg | piezīmes = }} '''Viktors Emanuels II''' ({{val|it|Vittorio Emanuele II}}; dzimis {{dat|1820|3|16}}, miris {{dat|1878|1|9}}) bija [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas]] [[karalis]] no 1849. gada. 1861. gada 17. martā tika kronēts par apvienotās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] karali. Dzimis Sardīnijas karaļa [[Kārlis Alberts|Kārļa Alberta]] ģimenē. Piedalījies [[Pirmais Itālijas neatkarības karš|Pirmajā Itālijas neatkarības karā]]. Kļuva par karali, kad tēvs atkāpās no troņa pēc pjemontiešu sakāves [[Novaras kauja|Novaras kaujā]] 1849. gadā. 1852. gadā Viktors Emanuels II par karalistes premjerministru iecēla [[Kavūrs|Kavūru]]. Sekojot karaļa padomam, Kavūrs iesaistīja Pjemontu [[Krimas karš|Krimas karā]]. 1858. gadā Kavūrs un [[Napoleons III]] tikās [[Lotringa|Lotringā]], un noslēdza vienošanos, ka, apmaiņā pret [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]], Francija atbalstīs Pjemontu tās karā pret [[Austrija|Austriju]] [[Lombardija]]s un [[Veneto]] atkarošanai. 1859. gadā sākās [[Otrais Itālijas neatkarības karš]], kura rezultātā Pjemonta ieguva [[Lombardija|Lombardiju]], bet Francija — Savoju un Nicu. 1860. gadā Viktors Emanuels II sūtīja karaspēku pret [[Pāvesta valsts|Pāvesta valsti]], par ko tika ekskomunicēts no [[Baznīca (celtne)|baznīcas]]. No 1860. līdz 1861. gadam Viktors Emanuels II atbalstīja [[Džuzepe Garibaldi|Garibaldi]] [[Tūkstoša ekspedīcija|Tūkstoša ekspedīciju]], kuras rezultātā krita [[Abu Sicīliju karaliste]]. 1860. gada 26. oktobrī [[Teano]] tikās Viktors Emanuels II un [[Garibaldi]]. Tikšanās rezultātā, kuras iespējamā gaita ir folklorizējusies, Garibaldi nodeva [[Abu Sicīliju karaliste|Itālijas dienvidus]] Viktora Emanuela II rīcībā. 1861. gada 17. martā oficiāli tika deklarēta [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]] ar Viktoru Emanuelu II kā Itālijas karali. Par Itālijas karalistes [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]] kļuva [[Turīna]]. 1865. gadā galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Florence|Florenci]]. 1866. gadā Itālija kā [[Prūsija]]s sabiedrotā [[Austrijas—Prūsijas karš|austriešu-prūšu karā]] uzsāka karu pret Austriju. Itālijas kontekstā šis karš tiek dēvēts par [[Trešais Itālijas neatkarības karš|Trešo Itālijas neatkarības karu]]. Kara rezultātā Itālija ieguva [[Veneto]]. 1870. gadā, [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]] aizsegā, itāliešu ieņēma arī [[Roma|Romu]]. Par Itālijas galvaspilsētu 1871. gadā kļuva Roma, un [[Risordžimento|Itālijas apvienošanu]] bija noslēgusies. Par karaļa rezidenci kļuva [[Kvirināla pils]]. Viktors Emanuels II miris 1878. gadā Romā un apglabāts [[Panteons (Roma)|Romas Panteonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Itālija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Itālijas karaļi}} {{Sardīnijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1878. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pjemontā dzimušie]] [[Kategorija:Savojas dinastija]] [[Kategorija:Itālijas monarhi]] erj9dqmgokmq8w9tbg36sofv0lok89d 0 244745 4470371 4423740 2026-05-19T12:38:00Z ~2026-30164-48 145645 precizēta informācija par būvdarbu vadītājiem. 4470371 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 13. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Rīgas 13.vidusskola.jpg | image size = | caption = | location = [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 25, [[Rīga]] , {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 20 | longEW = E | established = 1951 | headmistress = Inna Burova | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 710 (2021) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.r13vsk.lv}} }} '''Rīgas 13. vidusskola''' ir [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25, [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. == Vēsture == Skolas ēku projektēja arhitekts [[Alfrēds Pūpols]], viņu konsultēja arhitekts [[Aleksandrs Birzenieks]], būvdarbus vadīja būvinženieri A. Sorokins un G. Jēkabsons. Rīgas 13. vidusskola darbību uzsāka 1951. gada 1. septembrī. No 1957. līdz 1964. gadam tās nosaukums bija '''Rīgas 13. darba politehniskā skola'''. Rīgas 13. vidusskolu vadījuši šādi direktori:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture |title=Rīgas 13. vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141018004622/http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture }}</ref> # N. Gendriks (1951—1958) # N. Liksašina (1958—1962) # J. Celova (1962—1970) # M. Kurašova (1970—1979) # N. Dņeprovska (1979—1983) # I. Freidenfelds (1983—1984) # L. Krutikova (1984—2020) # L. Sprūde-Kalme (2020—2025) # I. Burova (no 2025) == Izglītības programmas == Skola īsteno šādas izglītības programmas:<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R13VS Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD)]</ref> * Pamatizglītības programma; * Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma; * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika, datori, svešvalodas); Skola apvieno pamatizglītības programmu ar izglītības programmu, kurā papildus iekļauj nepieciešamo saturu etniskās kultūras apguvei un integrācijai Latvijas sabiedrībā. Skolā var apgūt 5 valodas: [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], [[Krievu valoda|krievu valodu]], [[Angļu valoda|angļu valodu]], [[Franču valoda|franču valodu]] un [[Vācu valoda|vācu valodu]]. Skola īsteno vairākas interešu izglītības programmas: angļu, franču un vācu valodas fakultatīvās nodarbības, skolas vēstures pulciņš "[[Frīdrihs Briedis|Pulkveža Fr. Brieža muzejs]]" u.c. == 2024.—2025. gada domstarpības par direktora ievēlēšanu == 2024. gada 18. decembrī [[Rīgas dome]]i jābalso par jauna direktora iecelšanu Rīgas 13. vidusskolā. Uz šo amatu pretendēja [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija|Rīgas Klasiskās ģimnāzijas]] direktora vietniece Inna Burova un līdzšinējā 13. vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Ieva Margarita Ozola. Pēc Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas [[Laima Geikina|Laimas Geikinas]] teiktā I. Burova bija saņēmusi vienbalsīgu komitejas locekļu atbalstu, bet I. M. Ozola apstrīdēja konkursa komisijas lēmumu tālākai apstiprināšanai viņas kandidatūru nevirzīt. Pēc tam, kad Rīgas 13. vidusskolas kolektīvs sāka uzdot jautājumus par konkursa norisi (I. Burovas tēvs ir partijas "Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]), tā rezultātu paziņošanu apturēja līdz Rīgas Domes gala lēmumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2024-rigas-skola-aizdomas-par-deputata-burova-meitas-bidisanu-direktores-amata.a577329/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rīgas skolā aizdomas par deputāta Burova meitas bīdīšanu direktores amatā] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Veiktā pārbaude pārkāpumus konkursā neatrada, un 2025. gada augustā Rīgas Dome pieņēma lēmumu tomēr iecelt amatā Innu Burovu, ko atbalstīja visi Domes koalīcijas deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.08.2025-rigas-dome-pec-gandriz-stundu-ilgam-debatem-rigas-13-vidusskolas-direktores-amata-iecel-innu-burovu.a611090/|title=Rīgas dome pēc gandrīz stundu ilgām debatēm Rīgas 13. vidusskolas direktores amatā ieceļ Innu Burovu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-20|language=lv}}</ref> Tā rezultātā, mācību gadam sākoties, skolu atstāja vairāk nekā 10 skolotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120086730/tv3-iz-rizhskoy-13-y-sredney-shkoly-uvolnyayutsya-pedagogi-posle-naznacheniya-direktorom-inny-burovoy|title=TV3: Из Рижской 13-й средней школы увольняются педагоги после назначения директором Инны Буровой|website=rus.delfi.lv|access-date=2025-09-09|language=ru}}</ref> == Audzēkņi == * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026), tēlniece == Atsauces == {{atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] imqju0pkj48vhiqighql1fuhsz5h5ez 4470374 4470371 2026-05-19T12:40:52Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-30164-48|~2026-30164-48]] ([[User talk:~2026-30164-48|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4470371 Avotā norādīts tā, kā bija. 4470374 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 13. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Rīgas 13.vidusskola.jpg | image size = | caption = | location = [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 25, [[Rīga]] , {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 20 | longEW = E | established = 1951 | headmistress = Inna Burova | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 710 (2021) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.r13vsk.lv}} }} '''Rīgas 13. vidusskola''' ir [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25, [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. == Vēsture == Skolas ēku projektēja arhitekts [[Alfrēds Pūpols]], viņu konsultēja arhitekts [[Aleksandrs Birzenieks]], bet celtniecības darbus vadīja inženieris celtnieks A. Sorokins.<ref name="veesture" /> Rīgas 13. vidusskola darbību uzsāka 1951. gada 1. septembrī. No 1957. līdz 1964. gadam tās nosaukums bija '''Rīgas 13. darba politehniskā skola'''. Rīgas 13. vidusskolu vadījuši šādi direktori:<ref name="veesture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture |title=Rīgas 13. vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141018004622/http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture }}</ref> # N. Gendriks (1951—1958) # N. Liksašina (1958—1962) # J. Celova (1962—1970) # M. Kurašova (1970—1979) # N. Dņeprovska (1979—1983) # I. Freidenfelds (1983—1984) # L. Krutikova (1984—2020) # L. Sprūde-Kalme (2020—2025) # I. Burova (no 2025) == Izglītības programmas == Skola īsteno šādas izglītības programmas:<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R13VS Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD)]</ref> * Pamatizglītības programma; * Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma; * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika, datori, svešvalodas); Skola apvieno pamatizglītības programmu ar izglītības programmu, kurā papildus iekļauj nepieciešamo saturu etniskās kultūras apguvei un integrācijai Latvijas sabiedrībā. Skolā var apgūt 5 valodas: [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], [[Krievu valoda|krievu valodu]], [[Angļu valoda|angļu valodu]], [[Franču valoda|franču valodu]] un [[Vācu valoda|vācu valodu]]. Skola īsteno vairākas interešu izglītības programmas: angļu, franču un vācu valodas fakultatīvās nodarbības, skolas vēstures pulciņš "[[Frīdrihs Briedis|Pulkveža Fr. Brieža muzejs]]" u.c. == 2024.—2025. gada domstarpības par direktora ievēlēšanu == 2024. gada 18. decembrī [[Rīgas dome]]i jābalso par jauna direktora iecelšanu Rīgas 13. vidusskolā. Uz šo amatu pretendēja [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija|Rīgas Klasiskās ģimnāzijas]] direktora vietniece Inna Burova un līdzšinējā 13. vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Ieva Margarita Ozola. Pēc Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas [[Laima Geikina|Laimas Geikinas]] teiktā I. Burova bija saņēmusi vienbalsīgu komitejas locekļu atbalstu, bet I. M. Ozola apstrīdēja konkursa komisijas lēmumu tālākai apstiprināšanai viņas kandidatūru nevirzīt. Pēc tam, kad Rīgas 13. vidusskolas kolektīvs sāka uzdot jautājumus par konkursa norisi (I. Burovas tēvs ir partijas "Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]), tā rezultātu paziņošanu apturēja līdz Rīgas Domes gala lēmumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2024-rigas-skola-aizdomas-par-deputata-burova-meitas-bidisanu-direktores-amata.a577329/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rīgas skolā aizdomas par deputāta Burova meitas bīdīšanu direktores amatā] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Veiktā pārbaude pārkāpumus konkursā neatrada, un 2025. gada augustā Rīgas Dome pieņēma lēmumu tomēr iecelt amatā Innu Burovu, ko atbalstīja visi Domes koalīcijas deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.08.2025-rigas-dome-pec-gandriz-stundu-ilgam-debatem-rigas-13-vidusskolas-direktores-amata-iecel-innu-burovu.a611090/|title=Rīgas dome pēc gandrīz stundu ilgām debatēm Rīgas 13. vidusskolas direktores amatā ieceļ Innu Burovu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-20|language=lv}}</ref> Tā rezultātā, mācību gadam sākoties, skolu atstāja vairāk nekā 10 skolotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120086730/tv3-iz-rizhskoy-13-y-sredney-shkoly-uvolnyayutsya-pedagogi-posle-naznacheniya-direktorom-inny-burovoy|title=TV3: Из Рижской 13-й средней школы увольняются педагоги после назначения директором Инны Буровой|website=rus.delfi.lv|access-date=2025-09-09|language=ru}}</ref> == Audzēkņi == * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026), tēlniece == Atsauces == {{atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 130bpa9sb1pg16tqws9vfwnosdjcjg2 0 246351 4470418 4470154 2026-05-19T15:00:33Z Tankists 100139 1921. gadā nepastāvēja Ukrainas Padomju Republika, bet gan Ukrainas SPR 4470418 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju namā 1920.jpg|thumb|300px|Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī)]] [[Attēls:Rīgas miera līguma parakstīšana 1921.jpg|thumb|300px|Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā)]] '''Rīgas miera līgums''' ({{val-pl|traktat ryski}}, {{val-ru|Рижский договор}}, {{val-uk|Ризький мир}}, {{val-be|Рыжскі мір}}) bija starptautisks līgums, ko 1921. gada 18. martā parakstīja [[Rīga]]s [[Melngalvju nams|Melngalvju nama]] lielajā zālē. Līguma parakstītājas puses — [[Polijas Otrā republika|Polija]] un [[Padomju Krievija]]/[[Ukrainas SPR]] pārtrauca [[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju karu]], kas bija pēdējais lielais [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] seku karš. Līgumā noteiktais [[Austrumeiropa]]s politiskais sadalījums saglabājās līdz 1939. gada [[Polijas kampaņa]]i, kas aizsāka [[Otrais pasaules karš|Otro Pasaules karu]]. Miera sarunu laikā Rīga 1920.—1921. gadā uz brīdi kļuva par vienu no svarīgākajiem Eiropas politiskajiem centriem, kam bija pievērsta liela preses uzmanība. == Priekšvēsture == Poļu-padomju karš (1919–1921) sākās 1919. gada pavasarī. 1920. gada sākumā Polijas karaspēks ieņēma [[Baltkrievija]]s rietumu daļu, bet aprīlī kopā ar [[Ukrainas Tautas Republika]]s armijas daļām arī [[Ukraina]]s rietumu daļu līdz pat [[Kijiva]]i. 1920. gada vasarā [[Sarkanā armija]] veica pretuzbrukumu, kas beidzās ar kauju pie Varšavas 1920. gada 12.–25. augustā. Kaujas laikā 17. augustā [[Minska|Minskā]] uz sarunām ieradās poļu delegācija. Padomju delegācija, ko vadīja latviešu komunists [[Jūlijs Daniševskis]] pieprasīja Polijai izformēt savu armiju un atteikties no tās austrumu teritorijām. Pēc uzvaras kaujā pie Varšavas Polijas delegācija pieprasīja sarunu pārcelšanu uz Rīgu, kam 2. septembrī padomju delegācija piekrita. Polijas armijas pretuzbrukumā tā Sarkano armiju atkal izspieda no Baltkrievijas un Ukrainas rietumu daļām un ieņēma [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]]. == Pamiera sarunas == 1920. gada 13. septembrī Rīgā ieradās apvienotā [[Padomju Krievija]]s un [[Ukrainas PSR|Padomju Ukraina]]s delegācija 44 cilvēku sastāvā ar [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] priekšgalā, kas apmetās [[Viesnīca "Pēterburga" (Rīga)|Pēterburgas viesnīcā]] pretī [[Rīgas pils|Rīgas pilij]], bet 16. septembrī caur Liepājas ostu Rīgā ieradās Polijas delegācija 60 cilvēku sastāvā ar ārlietu viceministru Janu Dombski priekšgalā, kas apmetās viesnīcā "Roma" un "Komerz". Rīgā ieradās 64 preses reportieri no gandrīz no visām Eiropas valstīm un Ziemeļamerikas. 21. septembrī [[Zigfrīds Meierovics]] atklāja pirmo sarunu sēdi ar runu, kurā uzsvēra miera nepieciešamību Eiropai. 25. septembrī viesnīcā no vēdera tīfa nomira padomju delegācijas eksperts Aleksejs Poļivanovs. Turpmākās sarunu sēdes notika Bulduros, kurās Polija atzina Padomju Ukrainas pārstāvja tiesības sarunās (''de facto'' ignorējot [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] atzīšanu), bet padomju puse piedāvāja jaunu pamiera projektu. 12. oktobrī [[Melngalvju nams|Melngalvju namā]] parakstīja pamiera līgumu, kurš stājās spēkā 18. oktobrī. To no Polijas puses parakstīja Jans Dombskis, no Padomju Krievijas puses Ādolfs Joffe, no Padomju Ukrainas puses Dmitro Manuiļskis. Saskaņā ar pamieru poļu karaspēks atkāpās no ieņemtās [[Minska|Minskas]], [[Kamjaneca-Podiļska|Kamjanecas-Podiļskas]] u. c. vietām, 2. novembrī [[Liepāja|Liepājas]] pilsētas domes zālē tika apmainīti pamiera ratifikācijas dokumenti. == Miera līgums == Polijas–Padomju Krievijas un Padomju Ukrainas miera līgums tika parakstīts Melngalvju namā 1921. gada 18. martā. * Tas izbeidza kara stāvokli starp Poliju un Padomju Krieviju, noteica kopējo robežu, pusēm atsakoties no jebkādām pretenzijām vienai pret otru, apņemoties cienīt otras puses [[Suverenitāte|suverenitāti]] un neiejaucoties iekšējās lietās. * Padomju Krievija apņēmās izmaksāt Polijai 30 miljonus zelta rubļu kā [[Kompensācija|kompensāciju]] par tās dalību Krievijas saimnieciskajā attīstībā. Latvijas ārlietu ministrs Z. Meierovics sarunu noslēgumā izteica pārliecību, ka notikumam ir ļoti liela nozīme Eiropas mērogā un tas atklāj jaunu posmu vēsturē: "Ja visām pasaules tautām miers nepieciešams, lai ķertos pie tā uzbūves, kas uzcītībā celts no veselām paaudzēm un ko karš izpostījis dažos gados, tad miera atjaunošanai Austrumeiropā vēl daudz plašāka nozīme, jo te ieinteresētas ne vien karojošās zemes un viņu kaimiņi, bet visa Eiropa. Ik dienas jo vairāk novērojams, ka mūsu kontinentu apdzīvojošās tautas saimnieciskā ziņā ir viens vienīgs organisms, kura veselībai un nokārtotām funkcijām visu daļu kopdarbība nepieciešama. Tautas gaida, ka no šīs konferences izplūdīs spilgtas gaismas stari un beidzot izkliedēs nakts tumsu, kas jau kopš 6 gadiem nolaidusies pār visu pasauli un sevišķi sabiezējusi šinī Eiropas daļā."<ref>[http://devel.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=308423:rgas-miers-1921-gada-mart&catid=154 Rīgas miers 1921. gada martā]{{Novecojusi saite}} LA.lv, Ēriks Jēkabsons 2011. gada 4. martā</ref> == Robežas == [[Attēls:Caricature for Riga Peace 1921.png|thumb|Karikatūra par Baltkrievijas sadalīšanu starp Krieviju un Poliju: “Pāri apkaunojošajam Rīgas sadalījumam! Lai dzīvo brīva, nedalāma, tautas Baltkrievija!”]] Polija ieguva kontroli pār teritorijām, kuras šodien ietilpst [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Tas iekļāva [[Rietumbaltkrievija|Rietumbaltkrieviju]] (ar tādām pilsētām kā [[Grodņa|Hrodņa]] un [[Bresta (Baltkrievija)|Bresta]]) un [[Rietumukraina|Rietumukrainu]] (ar tādām pilsētām kā [[Ļviva]] un Tarnopole). Līgums noteica, ka Polija saņems ievērojamas teritorijas uz austrumiem no [[Kerzona līnija|Kerzona līnijas]], kas tika piedāvāta 1919. gadā kā iespējama [[demarkācijas līnija]] starp Poliju un Padomju Krieviju. [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainai]] palika teritorijas uz austrumiem no Polijas kontrolētajiem apgabaliem, un [[Baltkrievijas PSR|Padomju Baltkrievijai]] — teritorijas uz austrumiem no Polijas kontrolētajiem apgabaliem Baltkrievijā. == Līguma parakstīšanai veltīta zinātniska konference (2011) == 2011. gada 2. jūnijā Melngalvju namā Rīgā norisinājās Rīgas Miera līguma parakstīšanas 90. gadskārtai veltīta starptautiska zinātniskā konference, ko organizēja Polijas un Krievijas dialoga un vienošanās centrs un [[MGIMO|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts (MGIMO)]]. Dienu pirms konferences Rīgā notika Polijas-Krievijas sarežģīto jautājumu grupas sesija.<ref>[http://www.reitingi.lv/lv/news/5/54392.html Konference Polija, Krievija, Eiropa: no kara līdz mieram] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304204226/http://www.reitingi.lv/lv/news/5/54392.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 2011. gada 28. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Līgumi ar Poliju]] [[Kategorija:Līgumi ar Ukrainu]] [[Kategorija:1921. gads Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 5q84x7wow0wc6cn2xu76ot35ontcs18 0 251678 4470491 4466308 2026-05-19T17:24:28Z Pirags 3757 /* Dronu ielidošana */ pap 4470491 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{ɡalvenais|Kaujas dronu ielidošana Baltijas valstu un Somijas ɡaisa telpā 2026. gadā}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] fm7m9eesj7ihl7gmjvxjmbydd30mthf 4470493 4470491 2026-05-19T17:25:22Z Pirags 3757 /* Dronu ielidošana */ 4470493 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana Baltijas valstu un Somijas ɡaisa telpā 2026. gadā}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] fhobwtw0qopx40ri6ck20xbd7fsys14 4470497 4470493 2026-05-19T17:29:15Z Pirags 3757 /* Dronu ielidošana */ 4470497 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā kopš 2025. gada}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] n6ok4jxdep9forrjwdz738t50l0u794 4470518 4470497 2026-05-19T17:43:37Z Pirags 3757 /* Dronu ielidošana */ 4470518 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] pfb16d69xjwdpzc6jyxu4zvfsu6n3c0 4470528 4470518 2026-05-19T17:51:21Z Pirags 3757 /* Dronu ielidošana */ 4470528 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] gr6ucq3z2b5782cay38ifv6r7lmjkce 4470542 4470528 2026-05-19T18:01:25Z Votre Provocateur 111653 4470542 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī)]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī)]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012)]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī)]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] fy5e15scickrbbnvtzwypg94wpjoyi8 0 256419 4470587 4086024 2026-05-19T18:37:38Z MargaritaPLV 130866 Atjaunināta atsauce par Skydive Latvia darbību Limbažu lidlaukā 4470587 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Limbažu lidlauks | attels = Limbažu pagasts, Latvia - panoramio.jpg | attela-platums = 250px | paraksts = | paraksts2 = | IATA = | ICAO = EVLI |lat_deg=57|lat_min=29|lat_sec=06|lat_dir=N |lon_deg=024|lon_min=40|lon_sec=20|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā | kartes_marķieris = EVLI | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = SIA "Vidrižu Atvari" | atrasanas_vieta = [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | elevation-f = 216 | elevation-m = 66 | metric-rwy = y | r1-number = 16/34 | r1-length-f = | r1-length-m = 695<br />400<ref group="P">Nesertificēts</ref> | r1-surface = zāle<br />asfalts | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = | majas_lapa = {{url|http://langaci.wordpress.com/}} https://skydive.lv }} '''Limbažu lidlauks''' (ICAO: '''EVLI'''; līdz 2011. gadam — '''Langaču lidlauks''', ICAO: '''EVHA''') ir privāts vispārējās aviācijas [[lidlauks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|07|01||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}</ref> [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Izvietojies [[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]] vidienē pie autoceļa [[P53]] {{nobr|4,9 km}} no [[Limbaži|Limbažu]] pilsētas centra. Sertificēts <small>(2014)</small> vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVLI-en-GB.html#AD-2.EVLI |title=Latvian AIP |access-date={{dat|2014|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306190814/https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVLI-en-GB.html#AD-2.EVLI |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> Lidlaukā ir divi paralēli skrejceļi: sertificēts {{nobr|695 m}} garš un {{nobr|30 m}} plats [[Zāliens|zāles]] seguma skrejceļš un nesertificēts {{nobr|400 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats [[Asfaltbetons|asfalta]] seguma skrejceļš. Lidlauks paredzēts [[vieglais lidaparāts|gaisa kuģiem ar masu līdz {{nobr|5670 kg}}]]. Lidlauks izbūvēts padomju laikā, kā [[Padomju armija|Padomju armijas]] [[aviācija]]s rezerves lidlauks,<ref name=":1" /> [[lauksaimniecība]]s lidlauks<ref name=":0" /> un arī, kā lidlauks [[DOSAAF]] sporta aviācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/latvijas-aviacijas-vesture-isuma|title=Latvijas Aviācijas vēsture īsumā {{!}} Civilās aviācijas aģentūra|website=www.caa.gov.lv|access-date=2024-06-20|language=lv}}</ref> Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nodots [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijai]], kas 1990. gadu beigās to nodeva Limbažu pagastam.<ref name=":0" /> 1995. gadā [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma pārņemt Limbažu lidlauku savā pārziņā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/222415-par-latvijas-republikas-lidlauku-aizsardzibu-to-statusu-un-lidojumu-drosibas-garantesanu|title=Par Latvijas Republikas lidlauku aizsardzību, to statusu un lidojumu drošības garantēšanu|website=m.likumi.lv|access-date=2024-06-08}}</ref> 2000. gadu sākumā to iegādājās parketa ražotnes "Vidrižu Atvari" īpašnieks un lidošanas entuziasts [[Gunārs Līcītis]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://langaci.wordpress.com/langacu-lidlauks/|title=Limbažu lidlauka priekšvēsture|website=Langaci - Limbazi Airport, Latvia|access-date=2024-06-07|date=2010-04-12|language=lv}}</ref> pēc kā tas 2006. gadā pirmoreiz sertificēts. Izmantojams mazajai aviācijai, vēl 2011. gadā tur atradās aeroklubs un lidošanas skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-limbazzi-685.html|title=Forgotten airfields - Limbazi|last=|first=|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2020-06-10|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200610084937/https://www.forgottenairfields.com/airfield-limbazzi-685.html|archivedate=2020-06-10}}</ref> Lidlaukā darbojas izpletņlēkšanas centrs [[Skydive Latvia]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Negadījumi un incidenti == *[[2021]]. gada 1. maijā lidmašīnai SOCATA MS 894 A ar reģistrācijas numuru YL-OWL veicot nosēšanos Limbažu lidlaukā, nolūza priekšējās šasijas balsts un ritenis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.taiib.gov.lv/lv/media/398/download?attachment|title=3. lapaspuse}}</ref> *[[2019]]. gada 20. jūlijā lidmašīna Cessna TR182 ar reģistrācijas numuru YL-LAT veica nosēšanos Limbažu lidlaukā ar neizlaistām šasijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.taiib.gov.lv/lv/media/63/download?attachment|title=3. lpp}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150508200908/http://myairfields.com/item/limbazi-1634/ MyAirfields.com Limbaži] {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Limbažu pagasts]] [[Kategorija:Limbaži]] 2bca6pfk50cxkg8m92ah9qpgr7lcurf 0 259939 4470657 4383293 2026-05-19T20:00:48Z Votre Provocateur 111653 4470657 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Iron Age Italy.svg|thumb|Valodas [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] Apenīnu pussalā. Itāļu valodas norādītas pelēkos toņos]] '''Itāļu valodas'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AILAB – Itāļu valodas |url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-1italu.htm |quote=(..) pārējās senās Itālijas mirušās valodas - osku (dienvidos no Latijas), sabiniešu un samnitu (ziemeļos no Latijas), umbru (austrumos no Apenīnu kalniem) un citas - pieder pie itāļu valodu nozares. |access-date={{dat|2014|09|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305042330/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-1italu.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Latviešu literārās valodas vārdnīca |location=Rīga |publisher=Zinātne |year=1972.-1996 |url=http://www.tezaurs.lv/sv/?w=it%C4%81%C4%BCi |quote=Itāļi: Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu. |access-date={{dat|2014|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210616084416/https://tezaurs.lv/sv/?w=it%C4%81%C4%BCi }}</ref> bija [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] runātu, pie [[indoeiropiešu saime|indoeiropiešu saimes]] piederošu valodu grupa, kurā ietilpst [[latīņu valoda|latīņu]], [[osku valoda|osku]], [[umbru valoda|umbru]] un vairākas citas valodas. Latīņu valoda asimilēja ne tikai izolētas, pie indoeiropiešu saimes nepiederošas valodas, piemēram, [[etrusku valoda|etrusku valodu]], un indoeiropiešu valodas, kas nepiederēja pie itāļu grupas, piemēram, [[mesapiešu valoda|mesapiešu valodu]], bet arī visas citas itāļu valodas un izplatījās visā [[Vidusjūra]]s reģionā. Pēc latīņu valodas faktiskās nāves tā ilgu laiku baudīja augstu [[prestižs (valodniecība)|prestižu]], piemēram, būdama viena no rakstvedības valodām [[Polija-Lietuva|Polijā-Lietuvā]].<ref>Karin Friedrich et al., ''The Other Prussia: Royal Prussia, Poland and Liberty, 1569–1772'', Cambridge University Press, 2000, {{ISBN|0-521-58335-7}}, [http://books.google.com/books?id=qsBco40rMPcC&pg=PA88&dq=Latin+language+szlachta&as_brr=3&ei=J44rR5_XFZXC7AK4xeGVBQ&sig=3ecP0DjPuCLnTaEdVI76Ck8xSE8 Google Print, p.88]</ref> No sākotnējām itāļu valodām oficiāls statuss kādā teritorijā mūsdienās ir tikai latīņu valodai ([[Vatikāns|Vatikānā]]), taču no latīņu valodas cēlušās [[romāņu valodas]], tai skaitā [[itāliešu valoda|itāļu valoda]], ir plaši izplatītas pasaulē. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāļu valodas]] [[Kategorija:Latīņu–falisku valodas]] quto049q7jqijhypx0c2smja0ob64b5 0 267175 4470387 4470327 2026-05-19T13:01:51Z ~2026-30092-52 145649 /* Esošie autobusu maršruti */ 4470387 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Autobusu satiksme Jūrmalā |fona krāsa = #0070C6 |logo = |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Jūrmala]] |atklāts = [[1958]]. gads |izmaksas = |kopējais garums = |līniju skaits = 8 |staciju skaits = |pieturu skaits = |transporta vienīb = 23 ([[2025. gads|2025]]) |depo = 1 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 3 617 612 ([[2019. gads|2019]]) |mājas lapa =[https://satiksme.jurmala.lv/kustibas-saraksts/ Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Jūrmalas autobusu apakšveidne}} }} '''Autobusu satiksme Jūrmalā''' ir viens no sabiedriskā transporta veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā. Kopš [[2025. gads|2025. gada]] [[25. maijs|25. maija]] pasažieru pārvadājumus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nodrošina SIA “Tukuma auto” ar zīmolu "Hansa Lines". Kopš 2025. gada 1. septembra pasažieru pārvadājumi tiek veikti 8 autobusu un [[Mikroautobuss|mikroautobusu]] maršrutos. == Vēsture == Jūrmalas autotransporta uzņēmums tika dibināts 1958. gada 20. novembrī un tolaik tā nosaukums bija “Auto Transporta kombināts”, kas veica pasažieru pārvadājums Jūrmalas pilsētā ar PAZ autobusiem un RAF markas mikroautobusiem. 1962. gadā uzņēmums pārdēvēts par ATU-36 (Autotransporta uzņēmums Nr.36). 1965. gadā autobusu depo parādās pirmie LAZ markas autobusi, savukārt 1974. gadā Jūrmalas pilsētas ielās sāk braukt pirmie no ārvalstīm ievestie autobusi no Ungārijas – dzeltenie [[Ikarus]]. 1991. gadā uzņēmums tiek nodēvēts par “Valsts Autotransporta firma Jūrmala”. 1997. gadā uzņēmums tika privatizēts, un tas tiek nodēvēts par SIA “Autotransporta firma Jūrmala-SV”. No 2012. gada uzņēmumu pārdēvēja par SIA “Autobusu parks Jūrmala-SV”. 2017. gada 20. februārī uzņēmumam atkal tika mainīts nosaukums — SIA “Jūrmalas autobusu satiksme“.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jurmalassatiksme.lv/musu-pieredze/ |title=jurmalassatiksme.lv Mūsu pieredze |access-date={{dat|2017|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170602043039/http://www.jurmalassatiksme.lv/musu-pieredze/ |archivedate={{dat|2017|06|02||bez}} }}</ref> No 2025. gada 25. maija pasažieru pārvadājumus Jūrmalas pilsētā nodrošina SIA “Tukuma auto” ar zīmolu "Hansa Lines". == Esošie autobusu maršruti == Šādi autobusu maršruti eksistē kopš 2026. gada 1. jūnija. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! width="190"|Piezīmes |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Bulduri|Bulduri]] | |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Ķemeru laipa |Veic loku gar Sloceni, daļa reisu kursē tikai līdz Kūdrai |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3]] | [[Bulduri|Bulduri]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] |Brauc caur Valteriem un Sloku, no 2026. gada 1. jūnija kursē no Bulduriem pa Meža prospektu un Mežaparka prospektu, bez agrākā loka pa Miera, J. Pliekšāna un Rīgas ielām. |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri|Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5]] | [[Buļļuciems]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] |Ekspresis. Atsevišķi reisi pagarināti līdz Ķemeru laipai, atsevišķi reisi kursē tikai no/līdz Bulduriem. |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | [[Druvu iela (Jūrmala)|Druvu iela]] |No 2026. gada 1. jūnija veic loku arī pa Miera, J. Pliekšāna un Rīgas ielām. Atsevišķi reisi kursē tikai no/līdz Bulduriem ("RIMI Lielupe"). |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Dzintari (stacija)|Dzintaru stacija]] |Kursē tikai darba dienās. Brauc caur Valteriem un pa Dārza ielu Mellužos. |} [[Attēls:JurmalasSV.png|350px|thumb|Jūrmalas autobusu satiksmes logo līdz [[2017. gads|2017. gada]] februārim.]] == Bijušie autobusu maršruti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti līdz 1993. gadam<ref>"Jūrmalas pilsētas plāns" R/A "Latvijas karte""</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Buļļuciems|Jūras līcis]] | Vēlāk saīsināts līdz Universālveikalam Bulduri. |- | align="center" | 2 | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Slēgts, bet vēlāk tika atjaunots kā taksobusa maršruts |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | Universālveikals Bulduri | A/S "Sloka" | 90.-to gadu sākumā tika saīsināts līdz maršrutam Kauguri - Dubulti, vēlāk pagarināts līdz Domei, tad atjaunots līdz Bulduriem. |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala, 1992—2005)|5]] <ref>"http://www.jpd.gov.lv/docs/a92/l/a920265.htm{{Novecojusi saite}}"</ref> | [[Krastciems|Krastaciems]] | [[Asari (Jūrmala)|Sloka]] | 90.-to gadu sākumā slēgts, tad kā mikroautobusa maršruts atjaunots 1992. gada 23. jūlijā sākotnēji līdz Asariem, vēlāk atjaunots līdz Slokai. |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | A/S "Sloka" | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Dubulti (stacija)|Dzelzceļa stacija Dubulti]] | A/S "Sloka" | |- | align="center" | 9 | AS Sloka | [[Pavasari]] | Slēgts |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1993. gadā<ref>"https://jurmala.lv/docs/a93/l/a930769.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225075259/https://jurmala.lv/docs/a93/l/a930769.htm |date={{dat|2021|02|25||bez}} }}"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Lielupe (stacija)|Dzelzceļa stacija Lielupe]] (virkne reisu kursēja no/līdz T/C Bulduri) | Jūras līcis | |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | Universālveikals Bulduri | [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala, 1992—2005)|5]] | [[Krastciems|Krastaciems]] | A/S "Sloka" | Slēgts 2005. gadā <ref>"http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/207855-autobusa_bilesu_atlaides_koz_pilsetas_maka{{Novecojusi saite}}"</ref> |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | A/S "Sloka" | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Dubulti (stacija)|Dzelzceļa stacija Dubulti]] | A/S "Sloka" | Vēlāk pagarināts līdz [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas ielai]] |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā<ref name="jurmala.lv">"https://jurmala.lv/docs/f08/l/f080007_m.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225071532/https://jurmala.lv/docs/f08/l/f080007_m.htm |date={{dat|2021|02|25||bez}} }}"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems|Jūraslīcis]] | [[Bulduri]] | |- | align="center" | 2 | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Slēgts 2009. gadā 13. augustā |- | align="center" | 3 | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | [[Bulduri]] | Slēgts 2009. gadā 13. augustā |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | AO Sloka | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] | AO Sloka | |- | align="center" | 9 | RIMI Lielupe | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Maršruts ilgi nepastāvēja. Tā vietā 2009. gadā tika atklāts 10. maršruts |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|14]] | T/C Kauguri | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā<ref name="jurmala.lv"/> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems|Jūraslīcis]] | [[Bulduri]] | |- | align="center" | 2 | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Slēgts 2009. gada 13. augustā |- | align="center" | 3 | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | [[Bulduri]] | Slēgts 2009. gada 13. augustā |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | AO Sloka | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | Vēlāk pagarināts līdz SIVA koledžai |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] | AO Sloka | Vēlāk pagarināts līdz [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību ielai]] |- | align="center" | [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] | [[Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Dzelzceļa stacija Ķemeri]] | Izveidots 2009. gada 9. aprīlī |- | align="center" | [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | Izveidots 2009. gada 14. maijā |- | align="center" | [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11]] | [[Buļļuciems|Jūraslīcis]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Kursēja caur [[Valteri (Jūrmala)|Valteriem]]. Slēgts 2009. gada 13. augustā. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|14]] | T/C Kauguri | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti no 2013. līdz 2018 gadam<ref>"https://jurmala.lv/docs/j13/l/j130519.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225075228/https://jurmala.lv/docs/j13/l/j130519.htm |date={{dat|2021|02|25||bez}} }}"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Bulduri]] | 2018. gada 12. februārī apvienots ar [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7. maršrutu]]. |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | SIVA Koledža | Slēgts 2018. gada 12. februārī. Apvienots ar [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1. maršrutu]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] | [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību iela]] | No 2018. gada 12. februāra pārdēvēts par [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3. maršrutu]]. |- | align="center" | [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] | [[Bulduri|TC Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] | Slēgts 2018. gada 12. februārī. Šī un [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a]] un [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11. maršrutu]] vietā izveidots [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. maršruts]]. |- | align="center" | [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | T/C Bulduri |Slēgts 2018. gada 12. februārī. Šī un [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] un [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11. maršrutu]] vietā izveidots [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. maršruts]]. |- | align="center" | [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11]] | [[Buļļuciems]] | [[Sanatorija "Jaunķemeri"]] | Slēgts 2018. gada 12. februārī. Šī un [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] un [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a. maršrutu]] vietā izveidots [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. maršruts]]. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|14]] | T/C Kauguri | [[Ķemeru kapi]] | No 2018. gada 12. februāra pārnumurēts par [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2. maršrutu]]. Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti no 2018. gada 12. februāra līdz 2018. gada 31. maijam. |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | Kopš 2018. gada 1. jūnija pamatmaršruts saīsināts līdz [[Bulduri]]em. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3]] | [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacija]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5]] | [[Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] | Eksperesis |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Ķemeri]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti no 2018. gada 01. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam. |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Bulduri (Jūrmala)|Bulduri]] | Kopš 2018. gada 12. februāra kursēja līdz Priedainei, no 2018. gada 1. jūnija pamatmaršruts atkal tikai līdz [[Bulduri]]em. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3]] | [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacija]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5]] | [[Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] | Ekspresis |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | [[Druvu iela (Jūrmala)|Druvu iela]] |Līdz 2025. gada 31. augustam kursēja līdz SIVA koledžai, pēc tam pagarināts līdz Druvu ielai |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Dzintari (stacija)|Dzintaru stacija]] |Atklāts 2025. gada 1. septembrī |} == Apmaksa par braucienu == Maksa par vienu braucienu Jūrmalas pilsētas maršrutu autobusos ir 0,90 eiro. 5. (ekspreša) maršrutā “Bulduri — Ķemeru stacija” viena brauciena biļete maksā 1,10 eiro. Mēnešbiļetes cena visām mēneša dienām — 22,60 eiro. Mēnešbiļetes var iegādāties Kauguros — tirdzniecības vietā "Narvesen" pie T/C “Līgo” un Dubultos — tirdzniecības vietā "Narvesen" pie dzelzceļa stacijas. Mēnešbiļetes ir derīgas visos Jūrmalas pilsētā kursējošos autobusu maršrutos. Bez maksas jeb ar 100% atlaidi Jūrmalas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos (izņemot 5.maršrutā) var braukt iedzīvotāji, kuri deklarējuši pamatdzīvesvietu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti, kā arī neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas, uzrādot attiecīgu dokumentu, var braukt šādas iedzīvotāju kategorijas: *I un II grupas invalīdi, bērni ar invaliditāti, kā arī personas, kuras pavada I grupas invalīdu vai bērnu ar invaliditāti; *bērni, kas saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu nav uzsākuši pamatizglītības apguvi; *Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas darbinieki, ja viņi veic dienesta pienākumus un ir formas tērpā; *personas, kurām pieder nekustamais īpašums Jūrmalas administratīvajā teritorijā; *Jūrmalas pilsētā esošu izglītības iestāžu audzēkņi (līdz 24 gadiem), kas ir saņēmuši Jūrmalas iedzīvotāja karti; *Jūrmalas pilsētas dibinātu izglītības iestāžu izglītojamie līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst izglītību pamata, vidējās vai profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un ir saņēmuši viedkarti “Skolēna apliecība” Bez maksas jeb ar 100% atlaidi Jūrmalas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos (izņemot 5.maršrutā) var arī braukt iedzīvotāji, kuri deklarējuši pamatdzīvesvietu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti. 50% atlaide vienreizējās braukšanas maksas biļetes iegādei sabiedriskā transporta maršrutos (izņemot 5.maršrutā) daudzbērnu ģimenes locekļiem, kuri izmanto valsts īstenoto atbalsta programmu Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”. 35% atlaide vienreizējās braukšanas maksas biļetes iegādei ekspreša sabiedriskā transporta maršrutā Nr.5 Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu audzēkņiem, uzrādot sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam Jūrmalas iedzīvotāja karti vai Skolēna apliecību. No 15. septembra līdz 14. maijam pasažieri, kuriem ir 100% atlaide vienreizējai braukšanas biļetes iegādei, pēc plkst. 21.00 var braukt bez maksas 5.maršrutā, uzrādot apliecinošu dokumentu, kas ļauj braukt bez maksas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170602043247/http://www.jurmalassatiksme.lv/sakums/ Jūrmalas satiksmes oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Autobusu satiksme Jūrmalā]] ixgnazysxgx5od18rm7hlgt6lxeyn4a 4470389 4470387 2026-05-19T13:02:43Z ~2026-30092-52 145649 /* Apmaksa par braucienu */ 4470389 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Autobusu satiksme Jūrmalā |fona krāsa = #0070C6 |logo = |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Jūrmala]] |atklāts = [[1958]]. gads |izmaksas = |kopējais garums = |līniju skaits = 8 |staciju skaits = |pieturu skaits = |transporta vienīb = 23 ([[2025. gads|2025]]) |depo = 1 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 3 617 612 ([[2019. gads|2019]]) |mājas lapa =[https://satiksme.jurmala.lv/kustibas-saraksts/ Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Jūrmalas autobusu apakšveidne}} }} '''Autobusu satiksme Jūrmalā''' ir viens no sabiedriskā transporta veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā. Kopš [[2025. gads|2025. gada]] [[25. maijs|25. maija]] pasažieru pārvadājumus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nodrošina SIA “Tukuma auto” ar zīmolu "Hansa Lines". Kopš 2025. gada 1. septembra pasažieru pārvadājumi tiek veikti 8 autobusu un [[Mikroautobuss|mikroautobusu]] maršrutos. == Vēsture == Jūrmalas autotransporta uzņēmums tika dibināts 1958. gada 20. novembrī un tolaik tā nosaukums bija “Auto Transporta kombināts”, kas veica pasažieru pārvadājums Jūrmalas pilsētā ar PAZ autobusiem un RAF markas mikroautobusiem. 1962. gadā uzņēmums pārdēvēts par ATU-36 (Autotransporta uzņēmums Nr.36). 1965. gadā autobusu depo parādās pirmie LAZ markas autobusi, savukārt 1974. gadā Jūrmalas pilsētas ielās sāk braukt pirmie no ārvalstīm ievestie autobusi no Ungārijas – dzeltenie [[Ikarus]]. 1991. gadā uzņēmums tiek nodēvēts par “Valsts Autotransporta firma Jūrmala”. 1997. gadā uzņēmums tika privatizēts, un tas tiek nodēvēts par SIA “Autotransporta firma Jūrmala-SV”. No 2012. gada uzņēmumu pārdēvēja par SIA “Autobusu parks Jūrmala-SV”. 2017. gada 20. februārī uzņēmumam atkal tika mainīts nosaukums — SIA “Jūrmalas autobusu satiksme“.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jurmalassatiksme.lv/musu-pieredze/ |title=jurmalassatiksme.lv Mūsu pieredze |access-date={{dat|2017|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170602043039/http://www.jurmalassatiksme.lv/musu-pieredze/ |archivedate={{dat|2017|06|02||bez}} }}</ref> No 2025. gada 25. maija pasažieru pārvadājumus Jūrmalas pilsētā nodrošina SIA “Tukuma auto” ar zīmolu "Hansa Lines". == Esošie autobusu maršruti == Šādi autobusu maršruti eksistē kopš 2026. gada 1. jūnija. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! width="190"|Piezīmes |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Bulduri|Bulduri]] | |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Ķemeru laipa |Veic loku gar Sloceni, daļa reisu kursē tikai līdz Kūdrai |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3]] | [[Bulduri|Bulduri]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] |Brauc caur Valteriem un Sloku, no 2026. gada 1. jūnija kursē no Bulduriem pa Meža prospektu un Mežaparka prospektu, bez agrākā loka pa Miera, J. Pliekšāna un Rīgas ielām. |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri|Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5]] | [[Buļļuciems]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] |Ekspresis. Atsevišķi reisi pagarināti līdz Ķemeru laipai, atsevišķi reisi kursē tikai no/līdz Bulduriem. |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | [[Druvu iela (Jūrmala)|Druvu iela]] |No 2026. gada 1. jūnija veic loku arī pa Miera, J. Pliekšāna un Rīgas ielām. Atsevišķi reisi kursē tikai no/līdz Bulduriem ("RIMI Lielupe"). |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Dzintari (stacija)|Dzintaru stacija]] |Kursē tikai darba dienās. Brauc caur Valteriem un pa Dārza ielu Mellužos. |} [[Attēls:JurmalasSV.png|350px|thumb|Jūrmalas autobusu satiksmes logo līdz [[2017. gads|2017. gada]] februārim.]] == Bijušie autobusu maršruti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti līdz 1993. gadam<ref>"Jūrmalas pilsētas plāns" R/A "Latvijas karte""</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Buļļuciems|Jūras līcis]] | Vēlāk saīsināts līdz Universālveikalam Bulduri. |- | align="center" | 2 | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Slēgts, bet vēlāk tika atjaunots kā taksobusa maršruts |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | Universālveikals Bulduri | A/S "Sloka" | 90.-to gadu sākumā tika saīsināts līdz maršrutam Kauguri - Dubulti, vēlāk pagarināts līdz Domei, tad atjaunots līdz Bulduriem. |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala, 1992—2005)|5]] <ref>"http://www.jpd.gov.lv/docs/a92/l/a920265.htm{{Novecojusi saite}}"</ref> | [[Krastciems|Krastaciems]] | [[Asari (Jūrmala)|Sloka]] | 90.-to gadu sākumā slēgts, tad kā mikroautobusa maršruts atjaunots 1992. gada 23. jūlijā sākotnēji līdz Asariem, vēlāk atjaunots līdz Slokai. |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | A/S "Sloka" | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Dubulti (stacija)|Dzelzceļa stacija Dubulti]] | A/S "Sloka" | |- | align="center" | 9 | AS Sloka | [[Pavasari]] | Slēgts |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1993. gadā<ref>"https://jurmala.lv/docs/a93/l/a930769.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225075259/https://jurmala.lv/docs/a93/l/a930769.htm |date={{dat|2021|02|25||bez}} }}"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Lielupe (stacija)|Dzelzceļa stacija Lielupe]] (virkne reisu kursēja no/līdz T/C Bulduri) | Jūras līcis | |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | Universālveikals Bulduri | [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala, 1992—2005)|5]] | [[Krastciems|Krastaciems]] | A/S "Sloka" | Slēgts 2005. gadā <ref>"http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/207855-autobusa_bilesu_atlaides_koz_pilsetas_maka{{Novecojusi saite}}"</ref> |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | A/S "Sloka" | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Dubulti (stacija)|Dzelzceļa stacija Dubulti]] | A/S "Sloka" | Vēlāk pagarināts līdz [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas ielai]] |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā<ref name="jurmala.lv">"https://jurmala.lv/docs/f08/l/f080007_m.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225071532/https://jurmala.lv/docs/f08/l/f080007_m.htm |date={{dat|2021|02|25||bez}} }}"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems|Jūraslīcis]] | [[Bulduri]] | |- | align="center" | 2 | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Slēgts 2009. gadā 13. augustā |- | align="center" | 3 | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | [[Bulduri]] | Slēgts 2009. gadā 13. augustā |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | AO Sloka | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] | AO Sloka | |- | align="center" | 9 | RIMI Lielupe | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Maršruts ilgi nepastāvēja. Tā vietā 2009. gadā tika atklāts 10. maršruts |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|14]] | T/C Kauguri | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā<ref name="jurmala.lv"/> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems|Jūraslīcis]] | [[Bulduri]] | |- | align="center" | 2 | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Slēgts 2009. gada 13. augustā |- | align="center" | 3 | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | [[Bulduri]] | Slēgts 2009. gada 13. augustā |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | AO Sloka | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] dzelzceļa pārbrauktuve | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | Vēlāk pagarināts līdz SIVA koledžai |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] | AO Sloka | Vēlāk pagarināts līdz [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību ielai]] |- | align="center" | [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] | [[Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Dzelzceļa stacija Ķemeri]] | Izveidots 2009. gada 9. aprīlī |- | align="center" | [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Dzelzceļa stacija Sloka]] | Izveidots 2009. gada 14. maijā |- | align="center" | [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11]] | [[Buļļuciems|Jūraslīcis]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | Kursēja caur [[Valteri (Jūrmala)|Valteriem]]. Slēgts 2009. gada 13. augustā. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|14]] | T/C Kauguri | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti no 2013. līdz 2018 gadam<ref>"https://jurmala.lv/docs/j13/l/j130519.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225075228/https://jurmala.lv/docs/j13/l/j130519.htm |date={{dat|2021|02|25||bez}} }}"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Bulduri]] | 2018. gada 12. februārī apvienots ar [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7. maršrutu]]. |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | SIVA Koledža | Slēgts 2018. gada 12. februārī. Apvienots ar [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1. maršrutu]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] | [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību iela]] | No 2018. gada 12. februāra pārdēvēts par [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3. maršrutu]]. |- | align="center" | [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] | [[Bulduri|TC Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] | Slēgts 2018. gada 12. februārī. Šī un [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a]] un [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11. maršrutu]] vietā izveidots [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. maršruts]]. |- | align="center" | [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a]] | [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] | T/C Bulduri |Slēgts 2018. gada 12. februārī. Šī un [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] un [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11. maršrutu]] vietā izveidots [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. maršruts]]. |- | align="center" | [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11]] | [[Buļļuciems]] | [[Sanatorija "Jaunķemeri"]] | Slēgts 2018. gada 12. februārī. Šī un [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10]] un [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a. maršrutu]] vietā izveidots [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. maršruts]]. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|14]] | T/C Kauguri | [[Ķemeru kapi]] | No 2018. gada 12. februāra pārnumurēts par [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2. maršrutu]]. Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti no 2018. gada 12. februāra līdz 2018. gada 31. maijam. |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | Kopš 2018. gada 1. jūnija pamatmaršruts saīsināts līdz [[Bulduri]]em. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3]] | [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacija]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5]] | [[Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] | Eksperesis |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Ķemeri]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti no 2018. gada 01. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam. |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1]] | [[Buļļuciems]] | [[Bulduri (Jūrmala)|Bulduri]] | Kopš 2018. gada 12. februāra kursēja līdz Priedainei, no 2018. gada 1. jūnija pamatmaršruts atkal tikai līdz [[Bulduri]]em. |- | align="center" | [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | Ķemeru kapi | Sezonālais no 1.maija līdz 15.oktobrim |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3]] | [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacija]] | [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] | |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4]] | [[Bulduri]] | [[Sloka (stacija)|Slokas stacija]] | |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5]] | [[Bulduri]] | [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] | Ekspresis |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Ķemeri]] | |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Jūrmala)|7]] | [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] | [[Druvu iela (Jūrmala)|Druvu iela]] |Līdz 2025. gada 31. augustam kursēja līdz SIVA koledžai, pēc tam pagarināts līdz Druvu ielai |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] | [[Dzintari (stacija)|Dzintaru stacija]] |Atklāts 2025. gada 1. septembrī |} == Apmaksa par braucienu == Maksa par vienu braucienu Jūrmalas pilsētas maršrutu autobusos ir 0,90 eiro. 5. (ekspreša) maršrutā “Buļļuciems — Ķemeru stacija” viena brauciena biļete maksā 1,10 eiro. Mēnešbiļetes cena visām mēneša dienām — 22,60 eiro. Mēnešbiļetes var iegādāties Kauguros — tirdzniecības vietā "Narvesen" pie T/C “Līgo” un Dubultos — tirdzniecības vietā "Narvesen" pie dzelzceļa stacijas. Mēnešbiļetes ir derīgas visos Jūrmalas pilsētā kursējošos autobusu maršrutos. Bez maksas jeb ar 100% atlaidi Jūrmalas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos (izņemot 5.maršrutā) var braukt iedzīvotāji, kuri deklarējuši pamatdzīvesvietu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti, kā arī neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas, uzrādot attiecīgu dokumentu, var braukt šādas iedzīvotāju kategorijas: *I un II grupas invalīdi, bērni ar invaliditāti, kā arī personas, kuras pavada I grupas invalīdu vai bērnu ar invaliditāti; *bērni, kas saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu nav uzsākuši pamatizglītības apguvi; *Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas darbinieki, ja viņi veic dienesta pienākumus un ir formas tērpā; *personas, kurām pieder nekustamais īpašums Jūrmalas administratīvajā teritorijā; *Jūrmalas pilsētā esošu izglītības iestāžu audzēkņi (līdz 24 gadiem), kas ir saņēmuši Jūrmalas iedzīvotāja karti; *Jūrmalas pilsētas dibinātu izglītības iestāžu izglītojamie līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst izglītību pamata, vidējās vai profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un ir saņēmuši viedkarti “Skolēna apliecība” Bez maksas jeb ar 100% atlaidi Jūrmalas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos (izņemot 5.maršrutā) var arī braukt iedzīvotāji, kuri deklarējuši pamatdzīvesvietu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti. 50% atlaide vienreizējās braukšanas maksas biļetes iegādei sabiedriskā transporta maršrutos (izņemot 5.maršrutā) daudzbērnu ģimenes locekļiem, kuri izmanto valsts īstenoto atbalsta programmu Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”. 35% atlaide vienreizējās braukšanas maksas biļetes iegādei ekspreša sabiedriskā transporta maršrutā Nr.5 Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu audzēkņiem, uzrādot sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam Jūrmalas iedzīvotāja karti vai Skolēna apliecību. No 15. septembra līdz 14. maijam pasažieri, kuriem ir 100% atlaide vienreizējai braukšanas biļetes iegādei, pēc plkst. 21.00 var braukt bez maksas 5.maršrutā, uzrādot apliecinošu dokumentu, kas ļauj braukt bez maksas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170602043247/http://www.jurmalassatiksme.lv/sakums/ Jūrmalas satiksmes oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Autobusu satiksme Jūrmalā]] i40frp088sxvlzc7iwu8u93u7u3raax 0 268050 4470868 4286640 2026-05-20T09:22:30Z Meistars Joda 781 4470868 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mihails Aleksandovičs | vārds_orig = ''Михаил Александрович'' | attēls = GrandDukeMikhailAlexandrovich--nsillustratedwar04londuoft.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Aņičkova pils]], [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1918 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Perma]], [[Krievijas PFSR]]<br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievi|krievs]] | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs — [[Aleksandrs III Romanovs]], māte — [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)|Marija Fjodorovna]] | brāļi = [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]], [[Aleksandrs Aleksandrovičs]], [[Georgijs Aleksandrovičs]] | māsas = [[Ksenija Aleksandrovna]], [[Olga Romanova (lielkņaziene)|Olga Aleksandrovna]] | dzīvesbiedrs = Natālija Brasova (morgāniska laulība) | bērni = Georgs Mihailovičs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Lielkņazs Mihails Aleksandrovičs''' ({{val|ru|Великий князь Михаил Александрович}}; dzimis {{dat|1878|11|22}}, miris {{dat|1918|6|13}}) bija [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] jaunākais dēls un pēdējā Krievijas ķeizara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] brālis. == Dzīvesgājums == No 1904. gada bija trešais cilvēks Krievijas Impērijas troņa mantošanas kārtībā, tomēr, tā kā kroņprincis [[Aleksejs Nikolajevičs (troņmantnieks)|Aleksejs Nikolajevičs]] bija slims ar [[hemofilija|hemofiliju]], lielkņazu Mihailu uzskatīja par troņa pretendentu. Situācija ar troņa mantošanu sarežģījās, kad 1907. gadā lielkņazs Mihails iepazinās un 1912. gadā ārzemēs salaulājās [[Morganātiskā laulība|morgāniskā laulībā]] ar Natāliju Brasovu (Vulferti), pārim bija 1910. gadā dzimis dēls. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lielkņazs Mihails atgriezās Krievijā. Kara laikā komandēja Kaukāza kavalērijas divīziju (''Кавказская туземная конная дивизия''). Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 2. martā (pēc vecā stila) ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] atteicās no troņa par labu savam brālim Mihailam, tomēr viņš atteicās pieņemt troni līdz ievēlēta orgāna sanākšanai. 1917. gada 21. augustā [[Pagaidu valdība]] noteica lielkņazam Mihailam mājas arestu. 1917. gada 1. septembrī Krieviju pasludināja par republiku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1918. gada 7. martā boļševiki lielkņazu arestēja un izsūtīja uz [[Perma|Permu]], kur 1918. gada 13. jūnijā nošāva, viņa mirstīgās atliekas nav atrastas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mihails Aleksandovičs}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1918. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] kqx0o9fsbf1vokpqijopsqzkgbla7ra 4470886 4470868 2026-05-20T09:49:46Z Meistars Joda 781 4470886 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mihails Aleksandovičs | vārds_orig = ''Михаил Александрович'' | attēls = GrandDukeMikhailAlexandrovich--nsillustratedwar04londuoft.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Aņičkova pils]], [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1918 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Perma]], [[Krievijas PFSR]]<br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievi|krievs]] | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs — [[Aleksandrs III Romanovs]], māte — [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)|Marija Fjodorovna]] | brāļi = [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]], [[Aleksandrs Aleksandrovičs]], [[Georgijs Aleksandrovičs]] | māsas = [[Ksenija Aleksandrovna]], [[Olga Romanova (lielkņaziene)|Olga Aleksandrovna]] | dzīvesbiedrs = Natālija Brasova ([[morganātiskā laulība]]) | bērni = Georgs Mihailovičs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Lielkņazs Mihails Aleksandrovičs''' ({{val|ru|Великий князь Михаил Александрович}}; dzimis {{dat|1878|11|22}}, miris {{dat|1918|6|13}}) bija [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] jaunākais dēls un pēdējā Krievijas ķeizara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] brālis. == Dzīvesgājums == No 1904. gada bija trešais cilvēks Krievijas Impērijas troņa mantošanas kārtībā, tomēr, tā kā kroņprincis [[Aleksejs Nikolajevičs (troņmantnieks)|Aleksejs Nikolajevičs]] bija slims ar [[hemofilija|hemofiliju]], lielkņazu Mihailu uzskatīja par troņa pretendentu. Situācija ar troņa mantošanu sarežģījās, kad 1907. gadā lielkņazs Mihails iepazinās un 1912. gadā ārzemēs salaulājās [[Morganātiskā laulība|morgāniskā laulībā]] ar Natāliju Brasovu (Vulferti), pārim bija 1910. gadā dzimis dēls. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lielkņazs Mihails atgriezās Krievijā. Kara laikā komandēja Kaukāza kavalērijas divīziju (''Кавказская туземная конная дивизия''). Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 2. martā (pēc vecā stila) ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] atteicās no troņa par labu savam brālim Mihailam, tomēr viņš atteicās pieņemt troni līdz ievēlēta orgāna sanākšanai. 1917. gada 21. augustā [[Pagaidu valdība]] noteica lielkņazam Mihailam mājas arestu. 1917. gada 1. septembrī Krieviju pasludināja par republiku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1918. gada 7. martā boļševiki lielkņazu arestēja un izsūtīja uz [[Perma|Permu]], kur 1918. gada 13. jūnijā nošāva, viņa mirstīgās atliekas nav atrastas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mihails Aleksandovičs}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1918. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] 84lbgof1myv1nyyh7io4mg0efb4sxga 0 270918 4470777 4458019 2026-05-20T04:44:10Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4470777 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Martins Ēdegors | image = Norway Italy - June 2025 E 04.jpg | image_size = | caption = Ēdegors 2025. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|17}} | birth_place = {{vieta|Norvēģija|Dramena}} | death_date = | death_place = | height = 176 | position = [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]]/[[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubnumber = 8 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Strømsgodset IF]]'' | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Strømsgodset IF]]'' | caps1 = 23 | goals1 = 5 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid Castilla]] | caps2 = 58 | goals2 = 5 | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U15 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2014—2018 | nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals4 = 5 | nationalyears5 = 2014— | nationalteam5 = {{fb|Norvēģija}} | nationalcaps5 = 63 | nationalgoals5 = 3 | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = | club-update = {{dat|2025|05|07|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2025|05|07|sk|bez}} | caps3 = 8 | caps4 = 38 | caps5 = 31 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | goals3 = 0 | goals4 = 3 | goals5 = 8 | years3 = 2015—2021 | years4 = 2017—2018 | years5 = 2018—2019 | caps6 = 31 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals6 = 4 | years6 = 2019—2020 | caps7 = 14 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals7 = 1 | years7 = 2021 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years8 = 2021— | caps8 = 135 | goals8 = 32 }} '''Martins Ēdegors''' ({{val|no|Martin Ødegaard}}; dzimis {{dat|1998|12|17}} [[Dramena|Dramenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[futbols|futbola]] [[pussargs (futbols)|pussargs]], kurš pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Ēdegors pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']], kur viņš ir arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. {{dat|2014|4|13}}, debitējot ''[[Strømsgodset IF]]'' sastāvā, viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kas ir spēlējis Norvēģijas ''[[Tippeligaen]]'' un tā paša gada [[16. maijs|16. maijā]] kļuva par jaunāko šīs līgas vārtu guvēju.<ref name=nrk16>{{tīmekļa atsauce|title=Martin (15) er tidenes yngste målscorer|trans_title=Martin (15) is the youngest goal scorer of all time|url=http://www.nrk.no/sport/fotball/stromsgodset-en-kamp-unna-rekord-1.11723485|publisher=[[NRK]]|accessdate=16 May 2014|language=Norwegian|date=16 May 2014}}</ref> {{dat|2015|1|21}} viņu par 3 miljoniem [[eiro]] (pēc citiem datiem 4 miljoniem) nopirka Spānijas klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Official announcement: Martin Odegaard|url=http://www.realmadrid.com/en/news/2015/01/official-announcement-martin-odegaard|accessdate=22 January 2015|work=[[Real Madrid CF]]|date=21 January 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/spanija/22012015-madrides_real_panak_vienosanos_par_norveg |title=Madrides "Real" vienojas par norvēģu brīnumbērna Ēdegora iegādi |accessdate=2015-01-22 |work= |publisher=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2015|1|22||bez}}}}</ref> 2017. gada janvārī Ēdegors uz 18 mēnešiem tika izīrēts ''[[Eredivisie]]'' komandai [[SC Heerenveen|''Heerenveen'']]. 2017—18. gada sezonā viņš jau kļuva par kluba regulāru sākumsastāva spēlētāju. 2018—19. gada sezonu Ēdegors pavadīja īrē citā ''Eredivisie'' komandā ''[[SBV Vitesse]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2018/08/official-announcement-odegaard|title=Official Announcement: Odegaard {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2021-08-23|language=en}}</ref> 2019. gada augustā viņš tika izīrēts ''[[La Liga]]'' komandai ''[[Real Sociedad]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2019/07/official-announcement-odegaard|title=Official Announcement: Odegaard {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2021-08-23|language=en}}</ref> 2019. gada septembrī viņš tika atzīts par mēneša labāko līgas spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/martin-odegaard-september-player-of-the-month-in-laliga-santander|title=Martin Ødegaard, September Player of the Month in LaLiga Santander|website=Página web oficial de LaLiga {{!}} LaLiga|access-date=2021-08-23|language=en|archive-date=2019-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20191009123533/https://www.laliga.com/en-GB/news/martin-odegaard-september-player-of-the-month-in-laliga-santander}}</ref> 2021. gada janvārī Ēdegoru līdz sezonas beigām izīrēja [[Arsenal FC|''Arsenal'']] komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/martin-odegaard-joins-arsenal-loan|title=Martin Odegaard joins Arsenal on loan|website=www.arsenal.com|access-date=2021-08-23|language=en}}</ref> {{Dat|2021|3|11|5=bez}} [[UEFA Eiropas līga]]s sešpadsmitdaļfināla spēlē pret [[Olympiacos F.C.|''Olympiacos'']], viņš guva savus pirmos vārtus ''Arsenal'' kreklā. Pēc pāris dienām Ēdegors guva vārtus arī pret [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']], palīdzot komandai izcīnīt uzvaru ar 2—1 [[Ziemeļlondonas derbijs|Ziemeļlondonas derbijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56247541|title=Arsenal beat Spurs despite Lamela rabona goal|work=BBC Sport|access-date=2021-08-23|language=en-GB}}</ref> 2021. gada augustā Ēdegors par aptuveni 35 miljoniem [[eiro]] pievienojās ''Arsenal.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/welcome-martin-odegaard-joins-real-madrid|title=Welcome, Martin! {{!}} Odegaard joins from Real Madrid|website=www.arsenal.com|access-date=2021-08-23|language=en}}</ref> Ēdegors tika izsaukts uz [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlases]] draudzības spēli pret [[AAE futbola izlase|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]] {{dat|2014|8|19}},<ref name=bbcdebutinternational>{{ziņu atsauce|title=Martin Odegaard, 15, called up by Norway for UAE friendly|url=http://www.bbc.com/sport/0/football/28854855|accessdate=19 August 2014|work=[[BBC Sport]]|date=19 August 2014}}</ref> kur viņš nospēlēja pilnu spēli, tādējādi 15 gadu un 253 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko spēlētāju Norvēģijas pieaugušo izlases sastāvā, pārspējot Tormodu Kjelsenu, kurš debitēja izlasē [[1910]]. gadā 15 gadu un 351 dienas vecumā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Martin Odegaard becomes Norway's youngest player... now could 15-year-old face England?|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2736047/Martin-Odegaard-Norway-s-youngest-player-15-year-old-face-England.html|accessdate=27 August 2014|work=[[Daily Mail]]|agency=[[Reuters]]|date=27 August 2014}}</ref> Debiju oficiālajās spēlēs viņš piedzīvoja {{dat|2014|10|13}} [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]], kas beidzās ar Norvēģijas 2-1 uzvaru, uznākot uz laukuma spēles 64. minūtē, kļūstot par visu laiku jaunāko futbolistu, kas ir spēlējis Eiropas čempionāta kvalifikācijā.<ref name=uefa_debut_ec>{{ziņu atsauce |title=Age no limit for record-breaking Ødegaard |url=http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2053698.html#record+breaking+ødegaard |work=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |date=14 October 2014 |accessdate=14 October 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/167932/visu-laiku-jaunakais-norvegu-futbolists-15-gadu-vecuma-debite-izlase |title=Visu laiku jaunākais! Norvēģu futbolists 15 gadu vecumā debitē izlasē |accessdate=2015-01-22 |work= |publisher=kasjauns.lv |date={{dat|2014|10|14||bez}} }}</ref> == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ēdegors, Martins}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:Buskerudā dzimušie]] [[Kategorija:Strømsgodset Toppfotball spēlētāji]] t0gk6fkrqub4rh4kubkagikyqotzie0 0 275603 4470926 4386775 2026-05-20T11:52:09Z Vylks 50297 4470926 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #BA3733 | nos = ''FC Augsburg'' | logo = [[Attēls:Logo FC Augsburg.svg|150px]] | pilns = ''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.'' | iesauka = ''Fuggerstädter'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Augsburga}} | dib = 1907 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 8 | stad = ''[[WWK Arena]]'' | ietilp = 30 660 | prez = {{flaga|Vācija}} Markuss Krapfs | tren = {{flaga|Vācija}} [[Manuels Baums]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 9. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = _augsburg2526h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _augsburg2526h | pattern_so1 = _augsburg2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _augsburg2526a | pattern_b2 = _augsburg2526a | pattern_ra2 = _augsburg2526a | pattern_sh2 = _augsburg2526a | pattern_so2 = _augsburg2526al | leftarm2 = ff0000 | body2 = ff0000 | rightarm2 = ff0000 | shorts2 = ff0000 | socks2 = ff0000 | pattern_la3 = _augsburg2526T | pattern_b3 = _augsburg2526T | pattern_ra3 = _augsburg2526T | pattern_sh3 = _augsburg2526T | pattern_so3 = _augsburg2526Tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.''''', biežāk zināms kā '''''FC Augsburg''''' vai vienkārši '''''Augsburg''''', ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no [[Augsburga|Augsburgas]], [[Bavārija|Bavārijā]]. Pašlaik klubs spēlē Vācijas futbola augstākajā līgā — [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Klubs ir dibināts 1907. gadā ar nosaukumu "Fußball-Klub Alemannia Augsburg". Pirmo reizi Augsburgas klubs Bundeslīgai kvalificējās 2011. gadā, iegūstot 2. vietu otrajā Bundeslīgā. Debijas sezonā (2011.-2012.) tika izcīnīta 14. vieta. Kopš 2009. gada komanda mājas spēles aizvada ''SGL arena'', kurā ir 30 660 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Impuls Arena |url=http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |publisher=allstadiums.ru |accessdate=13 March 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120327223856/http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |archivedate={{dat|2012|03|27||bez}} }}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcaugsburg.de/de/team/|title=Team|website=fcaugsburg.de|access-date={{dat|2025|9|11||bez}}|language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GER|pos=GK|name=[[Finns Dāmens]]}} {{Fs player|no= 3|nat=DEN|pos=DF|name=[[Madss Valentins]]}} {{Fs player|no= 4|nat=FRA|pos=MF|name=[[Hans Noa Masengo]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Krislāns Matsima]]}} {{Fs player|no= 6|nat=NED|pos=DF|name=[[Džefrijs Gauvelēvs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GER|pos=FW|name=[[Jūsufs Kadabaji]]}} {{Fs player|no= 8|nat=KOS|pos=MF|name=[[Elviss Redžbečajs]]}} {{Fs player|no= 9|nat=COD|pos=FW|name=[[Samuēls Esende]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Arne Maiers]]}} {{Fs player|no=11|nat=TUN|pos=MF|name=[[Ismaēls Garbi]]|other=īrē no [[SC Braga|Braga]]}} {{Fs player|no=13|nat=GRE|pos=DF|name=[[Dimitrijs Jannuls]]}} {{Fs player|no=15|nat=BEN|pos=FW|name=[[Stīvs Munjē]]}} {{Fs player|no=16|nat=SUI|pos=DF|name=[[Sedriks Cezīgers]]}} {{Fs player|no=17|nat=CRO|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]}} {{Fs player|no=19|nat=GER|pos=MF|name=[[Robins Fellhaiers]]}} {{Fs player|no=20|nat=FRA|pos=MF|name=[[Aleksiss Klods-Moriss]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|nat=GER|pos=FW|name=[[Filips Tīcs]]}} {{Fs player|no=22|nat=CRO|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]}} {{Fs player|no=23|nat=GER|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Bauers]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=GK|name=[[Daniels Kleins]]}} {{Fs player|no=26|nat=TUN|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=DF|name=[[Māriuss Volfs]]}} {{Fs player|no=28|nat=LUX|pos=FW|name=[[Aimans Dardari]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER|pos=MF|name=[[Antons Kāde]]}} {{Fs player|no=31|nat=GER|pos=DF|name=[[Kevens Šloterbeks]]}} {{Fs player|no=32|nat=SUI|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]}} {{Fs player|no=36|nat=GER|pos=MF|name=[[Merts Kemirs]]}} {{Fs player|no=40|nat=USA|pos=DF|name=[[Noakajs Benkss]]}} {{Fs player|no=41|nat=GER|pos=DF|name=[[Fēlikss Meizers]]}} {{Fs player|no=42|nat=TUR|pos=MF|name=[[Mahmuts Kikiksahins]]}} {{Fs player|no=43|nat=AUT|pos=DF|name=[[Olivers Sorgs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (1): 2010–11 * '''Dienvidu Reģionālā līga''' ** Čempioni (2): 1974, 2006 * '''Bavārijas līga''' ** Čempioni (5): 1973, 1980, 1982, 1994, 2002 ** Vicečempioni (1): 1985 * '''Švābijas kauss''' ** Kausa ieguvēji (13): 1969, 1970, 1971, 1972, 1980, 1986, 1988, 1993, 1996, 1999, 2002, 2004, 2005 ** Finālisti (1): 1992 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fcaugsburg.de/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-stub}} {{Bundeslīga}} {{DEFAULTSORT:Augsburg}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC Augsburg]] k7o3hfgtl92czkmnncd7q2r72i1rwil 0 279214 4470510 3871439 2026-05-19T17:39:04Z Votre Provocateur 111653 4470510 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Hadži Murats | vārds_orig = XIажи Мурад | attēls = Хаджи-Мурат.JPG | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1818 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Kunžaka]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1852 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Haksa]], [[Azerbaidžāna]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[avāri|avārs]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} [[Attēls:Daghestan.Ghimeri, portrait de Hadji-Mourad. (1847).jpg|thumbnail|Murata Hadži portrets]] '''Hadži Murats''' ({{val-av|XIажи Мурад}}, ap [[1816]]. gadu — {{dat|1852|5|5|N}}) bija viens no [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu līderiem cīņās pret minēto reģiona iekļaušanu [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. [[Avāri|Avāru]] nacionālais varonis. == Biogrāfija == Hadži Murats jau bērnībā lasīja [[Korāns|Korānu]]. Viņš varēja lasīt un rakstīt tikai [[Avāru valoda|avāru valodā]], citas valodas nezināja. Mīlēja zirgus un ieročus. No 1834. līdz 1836. gadam Murats bija [[Avāru haniste]]s valdnieks. No 1836. līdz 1851. gadam bijis viens no imama [[Šamils|Šamila]] līdzgaitniekiem cīņās par reģiona neatkarību. Viņa vadībā [[kaukāzieši|kaukāziešu]] karaspēks vairākkārt sakāva krievu karaspēku. 1851. gadā Murats pārgāja krievu pusē, kam par iemeslu kalpoja nesaskaņas ar Šamilu par pārvaldes un militārajiem jautājumiem. Jau nākamajā gadā nošauts, bēgot no krievu karaspēka. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hadži, Murats}} [[Kategorija:1852. gadā mirušie]] [[Kategorija:Avāri]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] gh9ovqwmozaygwg4qsetg3cw7p2dux3 0 279853 4470453 4232477 2026-05-19T15:54:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470453 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ruckas muiža.jpg|300px|thumb|Ruckas muiža 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Cesis Ruckas muiza 2015-02-21.jpg|300px|thumb|Ruckas muiža 2015. gadā]] '''Ruckas muiža''' ({{val|de|Rutzky}}) ir [[muiža]], kas atrodas [[Ruckas parks|Ruckas parkā]] Piebalgas ielā 19 [[Cēsis|Cēsīs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pilis.lv/lv/biedri/objects/1138/211 |title=Ruckas muiža |accessdate=2015-04-04 |work= |publisher=[[Latvijas Piļu un muižu asociācija]] |date= }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ruckas muiža un tai apkārt esošais [[parks]] ir [[valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā|valsts aizsargājams kultūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|6199|Ruckas muižas apbūve}}</ref> Muižas parks ir Cēsu [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskais]] centrs.<ref name="GetWell">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rtusummerschool.lv/We-Are-Well |title=''We Are One'' paveiktais 2014. gada ''Get Well City'' |accessdate=2015-04-04 |author=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2014. gads |work= |publisher= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150401023445/http://www.rtusummerschool.lv/We-Are-Well |archivedate=2015-04-01 }} {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Muiža rakstiskajos avotos pirmo reizi minēta 1577. gadā kā daļa no Cēsu [[birģermeistars|birģermeistara]] [[Sebastians Detmers|Sebastiana Detmera]] īpašumā piederošās zemes.<ref name="pdf">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ruckasmuiza.webs.com/parruckaskompleksu.htm |title=Par Ruckas kompleksu |accessdate=2015-04-04 |author=Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība |date= |work=V.Balode |publisher=ruckasmuiza.webs.com }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ruckas muižas pašreizējās ēkas celtas 18. gadsimtā un pārbūvētas līdz 1960. gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeana.eu/resolve/record/92085/BibliographicResource_1000126270563|title=Ruckas muiža|accessdate=2015-04-04|publisher=Europeana}}</ref> Muižas nosaukums cēlies no [[poļi|poļu]] [[muižniecība|muižnieka]] Rucka uzvārda ({{val|pl|Rutzky}}), kas savā īpašumā muižu ieguva 1584. gadā.<ref name="pdf"/> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muižas ēkās izvietoja [[Krievijas Impērija]]s armijas lazareti.<ref name="pdf" /> Pēc tam, kad muiža 1919. gadā nonāca [[Latvija]]s valsts īpašumā, 1925. gadā tur izvietoja [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] 3. iecirkni, bet vēlāk — dzelzceļnieku bērnu sanatoriju.<ref name="pdf" /> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] muižā atradās [[tuberkuloze]]s slimnīca "Rucka", kas pārtrauca darbību 2005. gadā.<ref name="pdf" /> Sešus gadus vēlāk ēka nonāca [[Cēsu pašvaldība]]s īpašumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cesis.pilseta24.lv/zinas/48/65917 |title=Ruckas muiža nonākusi Cēsu novada pašvaldības īpašumā |accessdate=2015-04-04 |author=A.Vanadziņš |publisher=cesis24.lv |date=2011. gada 8. februārī }}</ref> tad to rekonstruēja un izvietoja Ruckas mākslas rezidenču centru centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/ruckas-muizha-izveidots-amatnieku-un-makslinieku-centrs.a91523/ |title=Ruckas muižā izveidots amatnieku un mākslinieku centrs |accessdate=2015-04-04 |author=[[Vidzemes televīzija]] |publisher=lsm.lv |date=2014. gada 15. jūlijs}}</ref> 2014. gada muižas apkārtnē sadarbībā ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko Universitāti]] notika starptautiskā [[Arhitekts|arhitektu]], [[dizains|dizaineru]] un urbānistu vasaras skola ''[[Get Well City]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fold.lv/en/2014/08/the-outcome-of-get-well-city-summer-school/ |title=The outcome of «Get Well City» Summer School |accessdate=2015-04-04 |author=E.Ozola |date= |work= |publisher=fold.lv |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304215427/http://www.fold.lv/en/2014/08/the-outcome-of-get-well-city-summer-school/ }}</ref> kurā tiek labiekārtots Ruckas parks ar dažādiem [[kultūra]]s elementiem un konstrukcijām.<ref name="GetWell" /> 2016. gada novembrī Ruckas muižā notika ugunsgrēks, pēc kura ēkā tika uzsākti restaurācijas darbi.<ref>[http://edruva.lv/ruckas-muiza-likvide-ugunsgreka-sekas/ Ruckas muižā likvidē ugunsgrēka sekas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170613085854/http://edruva.lv/ruckas-muiza-likvide-ugunsgreka-sekas/ |date={{dat|2017|06|13||bez}} }} eDruva 2016. gada 2. decembrī</ref> Kopš 2023. gada 1. oktobra Ruckas muižai mainījās īpašnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rucka.lv/esam-cela-uz-jaunu-vietu/|title=Esam ceļā uz jaunu vietu|website=Rucka Artist Residency|access-date=2024-03-08|date=2023-10-04|language=lv|archive-date=2024-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20240308022211/https://www.rucka.lv/esam-cela-uz-jaunu-vietu/}}</ref> un to apsaimnieko biedrība "Live Latvija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/aktualitates/zinas/pasvaldiba/ruckas-muiza-nodota-apsaimniekosana-sabiedriska-labuma-biedribai-live-latvija/|title=Ruckas muiža nodota apsaimniekošanā sabiedriskā labuma biedrībai "Live Latvija"|website=cesis.lv|access-date=2024-03-08}}</ref> Biedrība un muižas apsaimniekotājs – uzņēmējs [[Renārs Sproģis]] – ieguva muižu bezatlīdzības lietošanā uz desmit gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/14.11.2023-no-svecitem-cesu-pils-parka-lidz-tulpju-plavam-ruckas-muiza-latvijas-patriota-renara-sproga-stasts.a531490/|title=No svecītēm Cēsu pils parkā līdz tulpju pļavām Ruckas muižā. Latvijas patriota Renāra Sproģa stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-06|date=2023-11-14|language=lv}}</ref> <gallery> Ruckas tornis.jpg|Urbānistu vasaras skolas dalībnieku uzbūvētais skatu tornis (2014) </gallery> <!-- == Muižas kompleksa raksturojums == == Ruckas parks == --> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|57|18|33|N|25|16|59|E|display=title|type:landmark}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Cēsīs]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] ocqb21tckayaa86yp33b80v86brx81t 10 286204 4470729 4470194 2026-05-20T02:10:24Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4470729 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> n30duuy0dk2kbv24gv96yjlfwv38w04 4470734 4470729 2026-05-20T02:35:56Z Biafra 13794 4470734 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 0t3zf5yzfbu7r9e4koeycuadu4vctvx 0 287060 4470693 4169250 2026-05-19T20:26:31Z Votre Provocateur 111653 4470693 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Deutscher Bund'' |nosaukums_latv_val = Vācu Savienība |sugasvārds = | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Konfederācija | |gads_sākums = 1815 |gads_beigas = 1866 | |event_start = |date_start = {{dat|1815|6|8}} |event_end = |date_end = {{dat|1866|8|23}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = Reinas konfederācija |flag_p1 = Commemorative Medal of the Rhine Confederation.svg |p2 = Austrijas Impērija |flag_p2 = Flag of the Habsburg Monarchy.svg |p3 = Prūsijas Karaliste |flag_p3 = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg |s1 = Austrijas Impērija |flag_s1 = Flag of the Habsburg Monarchy.svg |s2 = Prūsijas Karaliste |flag_s2 = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = |s6 = |flag_s6 = |s7 = |flag_s7 = |s8 = |flag_s8 = |s9 = |flag_s9 = |s10 = |flag_s10 = |s11 = |flag_s11 = |s12 = |flag_s12 = |s13 = |flag_s13 = |s14 = |flag_s14 = |s15 = |flag_s15 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = Wappen Deutscher Bund.svg |symbol = |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = German Confederation (1815).svg |image_map_caption = Vācu Savienība 1815. gadā | |galvaspilsēta = [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Vācu valoda|vācu]], [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]], [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] un citas |reliģija = [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]], [[Luterānisms|luterāņu]], [[Kalvinisms|kalvinistu]] | |nauda = Reihtālers (līdz 1857. gadam) |leader1 = |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = Prezidents |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Vācu Savienība''' ({{val|de|Deutscher Bund}}), saukta arī par '''Vācu konfederāciju''', bija 39 vācu [[konfederācija|valstu savienība]], kas tika izveidota 1815. gadā [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], aizstājot 1806. gadā likvidēto [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]]. Savienība beidza pastāvēt 1866. gadā pēc [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] līdz ar [[Ziemeļvācu Savienība]]s izveidošanu. Savienības kopīgais satversmes orgāns bija Bundestāgs, ko vadīja Austrijas imperators, taču ar tādu balsu sadalījumu, kas Prūsijai un Austrijai padarīja par neiespējamu izmantot savu dominējošo stāvokli attiecībā pret pārējām valstīm. Savienības biedri bija arī [[Dānija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Nīderlande]]s karaļi kā vācu zemeskungi [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigā]], [[Hanoveres Karaliste|Hanoverē]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]].<ref>Hāgens Šulce. Vācijas vēsture. - Jumava: Rīga, 2012. {{ISBN|9789934110252}} 71. lpp.</ref> == Vēsture == Vācu Savienība tika izveidota pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] un [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[1815. gads|1815. gadā]] kā brīva vācu valstu savienība Centrāleiropā. Tās izveides mērķis bija aizstāt likvidēto [[Reinas konfederācija|Reinas konfederāciju]] un nodrošināt politisku stabilitāti vācu zemēs pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sabrukuma [[1806. gads|1806. gadā]]. Savienībā ietilpa 39 valstis, tostarp [[Austrijas Impērija]], [[Prūsija]], [[Bavārija]], [[Hanovere]], [[Saksija]] un daudzas mazākas firstistes un brīvpilsētas. Formāli savienība bija valstu konfederācija, kuras augstākā institūcija bija Federālā sapulce [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]]. Sapulci vadīja Austrija, kas saglabāja dominējošo ietekmi vācu politikā. Pirmajos pastāvēšanas gados Vācu Savienība bija konservatīva politiska sistēma. Austrijas kanclers [[Klemenss fon Meternihs]] izmantoja savienību, lai apspiestu liberālās un nacionālistiskās kustības vācu zemēs. [[Karlsbādes dekrēti]] [[1819. gads|1819. gadā]] ieviesa stingru preses kontroli, universitāšu uzraudzību un politisko organizāciju ierobežojumus. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē vācu zemēs pieauga ideja par vācu nacionālo apvienošanos. Daudzi liberāļi un nacionālisti uzskatīja, ka Vācu Savienība ir pārāk vāja un sadrumstalota. Tajā pašā laikā starp [[Austrijas Impērija|Austriju]] un [[Prūsija|Prūsiju]] pastiprinājās konkurence par dominējošo lomu vācu pasaulē. [[1848. gada revolūcijas|1848. gada revolūciju]] laikā visā Vācijā izcēlās sacelšanās, kurās tika pieprasīta konstitucionāla pārvalde un vācu vienotība. [[Frankfurtes parlaments]] mēģināja izveidot vienotu Vācijas valsti ar liberālu konstitūciju. Parlamenta deputāti piedāvāja Vācijas imperatora kroni Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV|Frīdriham Vilhelmam IV]], taču viņš to atteicās pieņemt. Revolūcija galu galā tika apspiesta, un Vācu Savienība tika atjaunota. [[1850. gadi|1850. gados]] pieauga ekonomiskā integrācija starp vācu valstīm, īpaši pateicoties ''Zollverein'' muitas savienībai, kuru vadīja Prūsija. Tas stiprināja Prūsijas ekonomisko un politisko ietekmi, kamēr Austrijas pozīcijas vācu zemēs pakāpeniski vājinājās. Konflikts starp Austriju un Prūsiju saasinājās pēc [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]] [[1864. gads|1864. gadā]], kad abas valstis kopīgi ieguva [[Šlēsviga|Šlēsvigu]] un [[Holšteina|Holšteinu]]. Strīdi par šo teritoriju pārvaldīšanu noveda pie [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas-prūšu kara]] [[1866. gads|1866. gadā]]. Karā uzvarēja Prūsija. Pēc sakāves Austrija tika izslēgta no vācu politikas, un [[1866. gads|1866. gada]] [[Prāgas miera līgums]] paredzēja Vācu Savienības likvidāciju. Tās vietā Prūsija izveidoja [[Ziemeļvācu savienība|Ziemeļvācu savienību]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] izveidei [[1871. gads|1871. gadā]]. Vācu Savienības pastāvēšanas periods bija nozīmīgs posms vācu nacionālisma attīstībā un Vācijas apvienošanas procesā. Tā kalpoja gan kā mehānisms konservatīvās kārtības uzturēšanai Eiropā pēc Napoleona kariem, gan kā vide, kurā pakāpeniski attīstījās ideja par vienotu vācu valsti. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Hābsburgu dinastija]] [[Kategorija:1815. gads]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Čehijas vēsture]] [[Kategorija:Slovēnijas vēsture]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] [[Kategorija:Luksemburgas vēsture]] m95msfk296z4o4ikakk1x5xn1qitfcd 0 289206 4470904 4372552 2026-05-20T10:46:45Z Cicihwahyuni6 114852 4470904 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 |name = ''Pizza Hut'' |logo = Pizza Hut Covent Garden.jpg |logo_size = |alt = |caption = Pizza Hut restorāns [[Londona|Londonā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] |type = Publiska |traded_as = |fate = |predecessor = |successor = |foundation = 1958. gadā |founder = |location = {{vieta|ASV|Teksasa|Pleino}} |area_served = Starptautiski |key_people = |industry = [[Restorāns|Restorāni]] |genre = [[Ātrā ēdināšana|Ātrās ēdināšanas]] restorāns |products = * [[pica]]s * [[makaroni|makaronu]] ēdieni * vistu spārniņi |services = |revenue = |operating_income = |net_income = |assets = |equity = |num_employees = 160 000 |owner = |parent = |divisions = |subsid = |homepage = {{URL|www.pizzahut.com/}} |footnotes = |intl = }} '''''Pizza Hut''''' ir starptautisks [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu tīkls, kura galvenais vadības centrs atrodas [[Pleino]], [[Teksasa|Teksasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Uzņēmums galvenokārt specializējas dažāda veida [[pica|picās]], piedāvājot arī vistu spārniņus un [[makaroni|makaronu]] ēdienus. ''Pizza Hut'' pieder ''Yum! Brands'', kas ir pasaules lielākais restorānu īpašnieks un arī ''[[KFC]]'' un ''[[Taco Bell]]'' restorānu īpašnieks. == Vēsture == Uzņēmumu 1958. gadā nodibināja divi [[Vičitas Universitāte]]s studenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wichita.edu/thisis/buildingtour/%3Ftour_sysid%3D47 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151031134148/http://www.wichita.edu/thisis/buildingtour/?tour_sysid=47# |archivedate={{dat|2015|10|31||bez}} }}</ref> ''Pizza Hut'' bija viens no pirmajiem [[Amerika]]s restorānu tīklu franšīzēm, kas atvēra savu restorānu [[Irāka|Irākā]].<ref>{{Laikraksta atsauce | title= First Pizza Hut in Iraq | date= 2014. gada 24. februāris | work= Cnsulate General of the United States Erbil, Iraq | url= http://erbil.usconsulate.gov/event_022414.html | accessdate= 2015. gada 27. jūlijā | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20140616045022/http://erbil.usconsulate.gov/event_022414.html | archivedate= 2014. gada 16. Jūnijs}}</ref> 2001. gadā ''Pizza Hut'' laida klajā picu [[vakuumiesaiņojums|vakuumiesaiņojumā]], ko iespējams ēst [[kosmoss|kosmosā]]. Vēlāk picu nogādāja [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]].<ref>{{Laikraksta atsauce | title= Pizza Hut Becomes First Company In History To Deliver Pizza To Residents Living In Outer Space | date= 2001. gada 21. maijs | work= SpaceRef.com | url= http://www.spaceref.com/news/viewpr.html?pid=4921 | accessdate= 2015. gada 27. jūlijā | language= angliski | archive-date= 2013. gada 3. Februāris | archive-url= https://archive.today/20130203013455/http://www.spaceref.com/news/viewpr.html?pid=4921}}</ref> Pēc 2012. gada datiem uzņēmumam ir vairāk kā 11 139 restorānu 95 pasaules valstīs. 2016. gadā ''Pizza Hut'' atvēra 200 m² lielu restorānu [[Latvija|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]], Audēju ielā 14.<ref>{{Laikraksta atsauce| title= Rīgā plāno atvērt 'Kentucky Fried Chicken' un 'Pizza Hut' ēstuves |author= ''[[LETA]]'' |date= 2014. gada 15. decembris |work= [[Delfi (portāls)|Delfi]] | url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/riga-plano-atvert-kentucky-fried-chicken-un-pizza-hut-estuves.d?id=45346138 | accessdate= 2015. gada 27. jūlijā | language= latviski}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}/{{es ikona}} {{Pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ātrās ēdināšanas restorāni]] [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] jvzt4lic4lg2p6mtbjma67axeq52eet 2 289224 4470373 4469911 2026-05-19T12:39:55Z Krišjānis 51961 4470373 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *11. maijs - <s>Bosnija un Hercegovina</s> *12. maijs - <s>Zviedrija</s> *14. maijs - <s>Jaunzēlande</s>, <s>Francija</s> *15. maijs - <s>Kotdivuāra</s>, <s>Japāna</s>, <s>Tunisija</s>, <s>Beļģija</s>, <s>Haiti</s> *16. maijs - <s>Dienvidkoreja</s> *18. maijs - <s>Brazīlija</s>, <s>Austrija</s>, <s>Horvātija</s>, <s>Kongo DR</s>, <s>Kaboverde</s>, <s>Kirasao</s> *19. maijs - <s>Skotija</s> *20. maijs - Šveice *21. maijs - Vācija, Norvēģija, Senegāla *22. maijs - Anglija *25. maijs - Spānija *26. maijs - ASV, Panama, Maroka *27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika *29. maijs - Ēģipte, Kanāda *31. maijs - Alžīrija, Čehija *1. jūnijs - Austrālija, Irāna, Kolumbija, Meksika, Irāka mlczh0t71uw3l6cncp4vi3l5cyqhmru 4470798 4470373 2026-05-20T06:24:30Z Krišjānis 51961 4470798 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *11. maijs - <s>Bosnija un Hercegovina</s> *12. maijs - <s>Zviedrija</s> *14. maijs - <s>Jaunzēlande</s>, <s>Francija</s> *15. maijs - <s>Kotdivuāra</s>, <s>Japāna</s>, <s>Tunisija</s>, <s>Beļģija</s>, <s>Haiti</s> *16. maijs - <s>Dienvidkoreja</s> *18. maijs - <s>Brazīlija</s>, '''<s>Austrija</s>''', <s>Horvātija</s>, <s>Kongo DR</s>, <s>Kaboverde</s>, <s>Kirasao</s> *19. maijs - <s>Skotija</s>, <s>Šveice</s>, <s>Portugāle</s> *21. maijs - Vācija, Norvēģija, Senegāla *22. maijs - Anglija *25. maijs - Spānija *26. maijs - ASV, Panama, Maroka *27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika *29. maijs - Ēģipte, Kanāda *31. maijs - Alžīrija, Čehija *1. jūnijs - Austrālija, Irāna, Kolumbija, Meksika, Irāka sw7b4pghuvdopvyui0zavf0uq67dqgi 4470905 4470798 2026-05-20T11:05:18Z Krišjānis 51961 4470905 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *11. maijs - <s>Bosnija un Hercegovina</s> *12. maijs - <s>Zviedrija</s> *14. maijs - '''<s>Jaunzēlande</s>''', <s>Francija</s> *15. maijs - <s>Kotdivuāra</s>, <s>Japāna</s>, <s>Tunisija</s>, <s>Beļģija</s>, <s>Haiti</s> *16. maijs - <s>Dienvidkoreja</s> *18. maijs - <s>Brazīlija</s>, '''<s>Austrija</s>''', <s>Horvātija</s>, <s>Kongo DR</s>, <s>Kaboverde</s>, <s>Kirasao</s> *19. maijs - <s>Skotija</s>, <s>Šveice</s>, <s>Portugāle</s> *21. maijs - Vācija, Norvēģija, Senegāla *22. maijs - Anglija *25. maijs - Spānija *26. maijs - ASV, Panama, Maroka *27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika *29. maijs - Ēģipte, Kanāda *31. maijs - Alžīrija, Čehija *1. jūnijs - Austrālija, Irāna, Kolumbija, Meksika, Irāka bm7fx4suedgcnky1idevldlbe0c1u1t 0 295540 4470394 4453472 2026-05-19T13:06:15Z Makenzis 56205 4470394 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #CA0000 | nos = ''Rennes'' | logo_links = Stade Rennais FC Logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Stade Rennais football club'' | iesauka = ''Les Rouges et Noirs'' (sarkani-melnie) | pilsēta = {{Vieta|Francija|Renna}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | dib = 1901 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 10 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Roazhon Park]]'' | ietilp = 29 778 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Francija}} Žaks Delanoē | tren = {{flaga|Francija}} [[Franks Ēzs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1 = _rennes2526h | pattern_b1 = _rennes2526h | pattern_ra1 = _rennes2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _redtop | leftarm1 = 000000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _rennes2526a | pattern_b2 = _rennes2526a | pattern_ra2 = _rennes2526a | pattern_sh2 = _rennes2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Stade Rennais Football Club''''', biežāk zināms kā '''''Stade Rennais''''', '''SRFC''' vai vienkārši '''''Rennes''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Renna]]s pilsētas [[Ila un Vilēna|Ilas un Vilēnas]] departamentā, [[Bretaņa|Bretaņā]]. Klubs ir dibināts 1901. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Roazhon Park'' stadionā, kur ir 29 778 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.staderennais.com/index.php?rb=18&id=AT88|title=Roazhon Park|accessdate={{dat|2015|10|3}}|publisher=Stade Rennais Football Club}}</ref> Kluba augstākais sasniegums Francijas čempionātā ir 4. vieta. ''Rennes'' ir trīs reizes (1965., 1971. un 2019. gadā) izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligue1.com/autresCompetitions/palmares?autreCompet=coupeFrance|title=French Cup - Roll of honour|accessdate={{dat|2015|10|3}}|publisher=Ligue1.com}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2025|9|21|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=4|pos=MF|nat=FIN|name=[[Glens Kamara]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=FRA|name=[[Lilians Brasjē]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=FRA|name=[[Džauī Sisē]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=SUI|name=[[Brēls Embolo]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=CIV|name=[[Seko Fofana]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=FRA|name=[[Estebans Lepols]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=FRA|name=[[Lukoviks Blass]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=JOR|name=[[Musa el Tāmari]]}} {{Fs player|no=16|pos=GK|nat=TUR|name=[[Dogans Alemdars]]}} {{Fs player|no=18|pos=DF|nat=CMR|name=[[Abubakars Nagida]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=FRA|name=[[Valentēns Ronžjē]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=23|pos=GK|nat=FRA|name=[[Gotjē Galons]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=FRA|name=[[Antonī Ruols]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=FRA|name=[[Kantēns Merlēns]]}} {{Fs player|no=30|pos=GK|nat=FRA|name=[[Briss Sambā]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=NED|name=[[Hanss Hatebūrs]]}} {{Fs player|no=36|pos=DF|nat=GHA|name=[[Alidu Seidu]]}} {{Fs player|no=39|pos=FW|nat=FRA|name=[[Mohameds Kaders Meitē]]}} {{Fs player|no=45|pos=MF|nat=FRA|name=[[Mahdi Kamara]]}} {{Fs player|no=48|pos=DF|nat=MAR|name=[[Abdelhamīds Aits Budlals]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=FRA|name=[[Matiss Silistī]]}} {{Fs player|no=65|pos=MF|nat=FRA|name=[[Nordāns Mukiele]]}} {{Fs player|no=95|pos=DF|nat=POL|name=[[Pšemislavs Frankovskis]]|other=īrē no [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]}} {{Fs player|no=97|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žeremī Žakē]]}} {{Fs player|no=99|pos=FW|nat=TUR|name=[[Bertugs Jildrims]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1964–65, 1970–71, 2018–19 ** Finālisti (4): 1921–22, 1934–35, 2008–09, 2013–14 * '''Francijas līgas kauss''' ** Finālisti (1): 2012–13 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1971 ** Finālisti (1): 1965 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (2): 1955–56, 1982–83 ** Vicečempioni (5): 1938–39, 1957–58, 1975–76, 1989–90 et 1993–94 * '''Bretaņas čempionāts''' ** Čempioni (3): 1904, 1908, 1909 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2008 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.staderennais.com/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rennes}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C.]] o1jvegd9xoawpwt5znovy4qla42qqow 0 295544 4470354 4337940 2026-05-19T12:15:39Z Makenzis 56205 4470354 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Angers SCO'' | logo = Angers SCO logo.svg | logo_izm = 140px | pilns = ''Angers Sporting Club de l'Ouest'' | iesauka = ''Le SCO, Les Scoïstes'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Anžē}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 13. vieta | dib = 1919 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 10 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stade Jean Bouin]]'' | ietilp = 17 835 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Alžīrija}} Saīds Šabans | tren = {{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Dižē]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.angers-sco.fr/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _angers2425h | pattern_b1 = _angers2425h | pattern_ra1 = _angers2425h | pattern_sh1 = _nikeleague3b | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _angers2425a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _nikeleague3wb | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Angers Sporting Club de l'Ouest''''', biežāk zināms kā '''''Angers SCO''''' vai vienkārši kā '''''Angers''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Anžē]] [[Mēna un Luāra|Mēnas un Luāras]]s departamentā, [[Luāra (reģions)|Luāras]] reģionā. Klubs ir dibināts [[1919]]. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. Līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Stade Jean-Bouin'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligue1.com/club/angers-sco|title=ANGERS SCO|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=ligue1.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150929184513/http://www.ligue1.com/club/angers-sco|archivedate={{dat|2015|09|29||bez}}}}</ref> ''Angers SCO'' augstākais sasniegums Francijas čempionātā ir 3. vieta, ko klubs ieguva 1966.–1967. gada sezonā. Komanda ir divreiz (1957. un 2017. gadā) spēlējusi [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausa]] finālā, ka arī vienu reizi kvalificējusies [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņai, kur tā piedalījās 1972.–1973. gada sezonā, jau pirmajā kārtā divu spēļu summā ar 2–3 (1–1 savā laukumā un 1–2 viesos) zaudējot Berlīnes [[BFC Dynamo|''Dynamo'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1972/matches/round=1055/index.html|title=UEFA Europa League 1972/73 - History - Matches |accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=UEFA.com}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|9|20|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=HAI|name=[[Karlenss Arkuss]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=GAB|name=[[Žaks Ekomī]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=MLI|name=[[Usmans Kamara]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=FRA|name=[[Mariuss Kurkuls]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=FRA|name=[[Luiss Mutons]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ALG|name=[[Himans Abdelli]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=FRA|name=[[Sidiki Čerifs]]}} {{Fs player|no=12|pos=GK|nat=BFA|name=[[Ervē Kofi]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=MAR|name=[[Jasīns Belhdims]]}} {{Fs player|no=15|pos=MF|nat=FRA|name=[[Pjēriks Kapelle]]}} {{Fs player|no=16|pos=GK|nat=CGO|name=[[Melvins Zinga]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=FRA|name=[[Žistēns Kalumba]]}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=GAB|name=[[Žims Alevinā]]}} {{Fs player|no=20|pos=DF|nat=FRA|name=[[Mariuss Luērs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žordans Lefors]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=MLI|name=[[Dans Sinatē]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=FRA|name=[[Emanuēls Biumla]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=CIV|name=[[Abdulajs Bamba]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=FRA|name=[[Florēns Hanins]]}} {{Fs player|no=27|pos=DF|nat=FRA|name=[[Lilians Roliso]]}} {{Fs player|no=34|pos=FW|nat=FRA|name=[[Amīns Musauī]]}} {{Fs player|no=35|pos=FW|nat=FRA|name=[[Prospērs Peters]]}} {{Fs player|no=36|pos=FW|nat=FRA|name=[[Lanruī Mašine]]}} {{Fs player|no=37|pos=MF|nat=FRA|name=[[Lionels Nganguē]]}} {{Fs player|no=38|pos=MF|nat=FRA|name=[[Ilans Garēns]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=MLI|name=[[Umars Pona]]}} {{Fs player|no=41|pos=MF|nat=MAR|name=[[Žibrils el Baraka]]}} {{Fs player|no=93|pos=MF|nat=ALG|name=[[Hariss Belkebla]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Finālisti (2): 1956–57, 2016–17 * '''Vasaras kauss (''Coupe d'été'')''' ** Finālisti (1): 1992 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (2): 1968–69, 1975–76 ** Vicečempioni (2): 1977–78, 1992–93 * '''Francijas Nacionālais čempionāts (3. līga)''' ** Vicečempioni (1): 2002–03 * '''Francijas amatieru čempionāts''' (1935-1971) ** Čempioni (1): 1943 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.angers-sco.fr/club/histoire|title=Histoire et palmarès|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=Angers SCO}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.angers-sco.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{DEFAULTSORT:Angers SCO}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Angers SCO]] 2yio6cam20epcysovr7qx9zgue6v1yp 4470358 4470354 2026-05-19T12:24:01Z Kikos 3705 /* */ 4470358 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Angers SCO'' | logo = Angers SCO logo.svg | logo_izm = 140px | pilns = ''Angers Sporting Club de l'Ouest'' | iesauka = ''Le SCO, Les Scoïstes'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Anžē}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 13. vieta | dib = 1919 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 10 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stade Jean Bouin]]'' | ietilp = 17 835 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Alžīrija}} Saīds Šabans | tren = {{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Dižē]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.angers-sco.fr/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _angers2425h | pattern_b1 = _angers2425h | pattern_ra1 = _angers2425h | pattern_sh1 = _nikeleague3b | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _angers2425a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _nikeleague3wb | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Angers Sporting Club de l'Ouest''''', biežāk zināms kā '''''Angers SCO''''' vai vienkārši kā '''''Angers''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Anžē]] [[Mēna un Luāra|Mēnas un Luāra]]s departamentā, [[Luāra (reģions)|Luāras]] reģionā. Klubs ir dibināts [[1919]]. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. Līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Stade Jean-Bouin'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligue1.com/club/angers-sco|title=ANGERS SCO|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=ligue1.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150929184513/http://www.ligue1.com/club/angers-sco|archivedate={{dat|2015|09|29||bez}}}}</ref> ''Angers SCO'' augstākais sasniegums Francijas čempionātā ir 3. vieta, ko klubs ieguva 1966.–1967. gada sezonā. Komanda ir divreiz (1957. un 2017. gadā) spēlējusi [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausa]] finālā, ka arī vienu reizi kvalificējusies [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņai, kur tā piedalījās 1972.–1973. gada sezonā, jau pirmajā kārtā divu spēļu summā ar 2–3 (1–1 savā laukumā un 1–2 viesos) zaudējot Berlīnes [[BFC Dynamo|''Dynamo'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1972/matches/round=1055/index.html|title=UEFA Europa League 1972/73 - History - Matches |accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=UEFA.com}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|9|20|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=HAI|name=[[Karlenss Arkuss]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=GAB|name=[[Žaks Ekomī]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=MLI|name=[[Usmans Kamara]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=FRA|name=[[Mariuss Kurkuls]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=FRA|name=[[Luiss Mutons]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ALG|name=[[Himans Abdelli]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=FRA|name=[[Sidiki Čerifs]]}} {{Fs player|no=12|pos=GK|nat=BFA|name=[[Ervē Kofi]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=MAR|name=[[Jasīns Belhdims]]}} {{Fs player|no=15|pos=MF|nat=FRA|name=[[Pjēriks Kapelle]]}} {{Fs player|no=16|pos=GK|nat=CGO|name=[[Melvins Zinga]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=FRA|name=[[Žistēns Kalumba]]}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=GAB|name=[[Žims Alevinā]]}} {{Fs player|no=20|pos=DF|nat=FRA|name=[[Mariuss Luērs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žordans Lefors]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=MLI|name=[[Dans Sinatē]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=FRA|name=[[Emanuēls Biumla]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=CIV|name=[[Abdulajs Bamba]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=FRA|name=[[Florēns Hanins]]}} {{Fs player|no=27|pos=DF|nat=FRA|name=[[Lilians Roliso]]}} {{Fs player|no=34|pos=FW|nat=FRA|name=[[Amīns Musauī]]}} {{Fs player|no=35|pos=FW|nat=FRA|name=[[Prospērs Peters]]}} {{Fs player|no=36|pos=FW|nat=FRA|name=[[Lanruī Mašine]]}} {{Fs player|no=37|pos=MF|nat=FRA|name=[[Lionels Nganguē]]}} {{Fs player|no=38|pos=MF|nat=FRA|name=[[Ilans Garēns]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=MLI|name=[[Umars Pona]]}} {{Fs player|no=41|pos=MF|nat=MAR|name=[[Žibrils el Baraka]]}} {{Fs player|no=93|pos=MF|nat=ALG|name=[[Hariss Belkebla]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Finālisti (2): 1956–57, 2016–17 * '''Vasaras kauss (''Coupe d'été'')''' ** Finālisti (1): 1992 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (2): 1968–69, 1975–76 ** Vicečempioni (2): 1977–78, 1992–93 * '''Francijas Nacionālais čempionāts (3. līga)''' ** Vicečempioni (1): 2002–03 * '''Francijas amatieru čempionāts''' (1935-1971) ** Čempioni (1): 1943 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.angers-sco.fr/club/histoire|title=Histoire et palmarès|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=Angers SCO}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.angers-sco.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{DEFAULTSORT:Angers SCO}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Angers SCO]] 195rkjbnkrtcq41jafcv02pymmrwf9v 4 300196 4470893 4469744 2026-05-20T10:01:20Z Der-Wir-Ing 105831 Reporting [[Special:Contributions/~2026-28958-00|~2026-28958-00]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1b) 4470893 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) 46b09f3y9505rmb1xh3perrohzm9e46 0 301742 4470865 4296040 2026-05-20T09:17:26Z Makenzis 56205 4470865 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #DD0000 | nos = ''FC Sion'' | logo = [[Attēls:FC Sion logo.png|160px]] | pilns = ''Football Club de Sion'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Sjona}} | līga = [[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | dib = 1909 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Tourbillon]]'' | ietilp = 14 283 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Kristians Konstantins | tren = {{flaga|FRA}} Didjē Tolo | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1 = _macronhalley23rw | pattern_b1 = _macronhalley23rw | pattern_ra1 = _macronhalley23rw | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _macronhalley23sa | pattern_b2 = _macronhalley23sa | pattern_ra2 = _macronhalley23sa | leftarm2 = DDDDDD | body2 = DDDDDD | rightarm2 = DDDDDD | shorts2 = DDDDDD | socks2 = DDDDDD }} '''''FC Sion''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sjona]]s. Klubs ir dibināts [[1909. gads|1909]]. gadā, pašlaik spēlē [[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Tourbillon]]'' stadionā, kur ir 14&nbsp;283 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sfl.ch/superleague/klubs/fc-sion/ |title=FC Sion |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=Swiss Football League |archive-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160103214823/http://www.sfl.ch/superleague/klubs/fc-sion/ }}</ref> Klubs ir divas reizes kļuvis par Šveices čempioniem, kā arī 13 reizes izcīnījis Šveices kausu. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (2): 1991–92, 1996–97 ** Vicečempioni (2): 1990–91, 1995–96 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2017|10|29||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1964–65, 1973–74, 1979–80, 1981–82, 1985–86, 1990–91, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 2005–06, 2008–09, 2010–11, 2014–15 ** Finālisti (1): 2016–17 * '''Šveices superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitsupcuphist.html |title=Switzerland Super Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 1986 * '''Šveices Nacionalā B līga / Izaicinājuma līga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwithist.html |title=Switzerland Final League Tables of the Nationalliga A and B |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sfl.ch/statistik-archiv/archiv/challenge-league/saison-archiv/ |title=Saison-Archiv - Challenge League |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=Swiss Football League |archive-date={{dat|2015|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151224215234/http://www.sfl.ch/statistik-archiv/archiv/challenge-league/saison-archiv/ }}</ref> ** Čempioni (2): 1969–70, 2023–24 ** Vicečempioni (3): 1961–62, 1999–2000, 2005–06 == Latvijas futbolisti == No 2009. līdz 2016. gadam komandu pārstāvēja Latvijas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Andris Vaņins]]. No 2018. gada jūlija līdz 2021. gada augustam komandu pārstāvēja Latvijas [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Roberts Uldriķis]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Sion}} * [https://web.archive.org/web/20160321041618/http://www.fc-sion-live.ch/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{de ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sion}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Sion]] igj0pic3m58iax45kpebijghzpm7vtl 0 310128 4470457 4232441 2026-05-19T15:56:01Z Tranisitle 145333 Es aizstāju komatu ar “un”, lai vienlīdzīgās darbības būtu saistītas dabiskāk. 4470457 wikitext text/x-wiki {{medicīniskais brīdinājums}} '''Hipotermija''' ir siltasiņu organisma ķermeņa temperatūras samazināšanās zem 35,0 °C. Simptomi ir atkarīgi no temperatūras. Ja cilvēkam ir viegla hipotermija, tad parādās [[drebuļi]] un apjukums. Pie mērenas hipotermijas drebuļi pārstājas, taču pieaug apjukums. Smagas hipotermijas gadījumā cilvēkam ir paaugstināts sirds apstāšanās risks.<ref name="NEJM2012" /> Hipotermijai ir divi galvenie cēloņi: pārmērīgi ilga uzturēšanās aukstumā vai arī jebkurš stāvoklis, kurā organisma siltuma zudumi pārsniedz siltuma producēšanos.<ref name="Rosen2010" /> Siltuma zudumi var pārsniegt siltuma producēšanos [[alkohola reibums|alkohola reibuma]], zema cukura līmeņa, anoreksijas, liela vecuma gadījumā.<ref name=NEJM2012/><ref name=Rosen2010/> Hipotermiju var diagnosticēt pēc cilvēkam esošajiem simptomiem vai ķermeņa temperatūras izmērīšanas.<ref name=NEJM2012/> Vieglu hipotermiju var ārstēt ar siltiem dzērieniem, siltu apģērbu un fiziskajām aktivitātēm. Vidējas hipotermijas gadījumā cilvēks jāapsedz ar siltu segu un jādod silti intravenozi šķidrumi. Cilvēkiem ar smagu hipotermiju var tikt veikta [[ekstrakorporālā membrānu oksigenācija]] vai kardiopulmonālā šuntēšana. Cilvēkiem bez [[pulss|pulsa]] var veikt [[kardiopulmonālā reanimācija|kardiopulmonālo reanimāciju]] (sirds masāžu). Temperatūras paaugstināšana parasti turpinās, līdz tā pārsniedz 32 °C. Ja šajā brīdī uzlabojumu nav vai kālija līmenis asinīs ir lielāks par 12 mmol/l, reanimācija var tikt pārtraukta.<ref name=NEJM2012/> Hipotermija ir biežāk izplatīta vecu cilvēku un vīriešu vidū.<ref name="Brac2012" /> Viena no zemākajām temperatūrām, pēc kuras ir izdzīvojis cilvēks, ir 13,0 °C (7 gadus veca meitene Zviedrijā).<ref name="Remarkable recovery of seven-year-old girl" /> Nāvei no hipotermijas ir bijusi liela loma dažādos karos.<ref name=Rosen2010/> Piemēram, [[Hannibals Barka|Hannibals]] zaudēja pusi sava karaspēka Otrā pūniešu kara laikā, daudz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karavīru mira [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="NEJM2012">{{publikācijas atsauce|last1=Brown|first1=DJ|last2=Brugger|first2=H|last3=Boyd|first3=J|last4=Paal|first4=P|title=Accidental hypothermia.|url=https://archive.org/details/sim_new-england-journal-of-medicine_2012-11-15_367_20/page/1930|journal=The New England Journal of Medicine|date=Nov 15, 2012|volume=367|issue=20|pages=1930–8|pmid=23150960|doi=10.1056/NEJMra1114208}}</ref> <ref name="Rosen2010">{{grāmatas atsauce |title=Rosen's emergency medicine: concepts and clinical practice 7th edition |last=Marx |first=John |year=2010 |publisher=Mosby/Elsevier|location=Philadelphia, PA |isbn=978-0-323-05472-0 |page=[https://archive.org/details/rosensemergencym00mdjo/page/n1890 1870] |url=https://archive.org/details/rosensemergencym00mdjo }}</ref> <ref name="Brac2012">{{grāmatas atsauce|last1=Bracker|first1=Mark|title=The 5-Minute Sports Medicine Consult|date=2012|publisher=Lippincott Williams & Wilkins|isbn=9781451148121|page=320|edition=2|url=https://books.google.ca/books?id=-LOm9enAxQ8C&pg=PA320}}</ref> <ref name="Remarkable recovery of seven-year-old girl">{{Tīmekļa atsauce|title=Remarkable recovery of seven-year-old girl|url=http://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=2054&artikel=4296666|accessdate=2 March 2015|date=Jan 17, 2011}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{slimības ārējās saites | DiseasesDB = 6542 | ICD10 = {{ICD10|T|68||t|66}} | ICD9 = {{ICD9|991.6}} | ICDO = | OMIM = | MedlinePlus = 000038 | eMedicineSubj = med | eMedicineTopic = 1144 | MeshID = D007035 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Medicīna]] 5qile8vzju3zmlye66pfdd049qs5jyi 0 311258 4470881 4436875 2026-05-20T09:42:05Z Meistars Joda 781 4470881 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Villems I | vārds_orģ = ''Willem I'' | attēls =William I of the Netherlands.jpg | amats =[[Nīderlandes karalis]] | term_sākums = {{dat|1815|3|16}} | term_beigas = {{dat|1840|10|7}} | priekštecis =- | pēctecis =[[Villems II]] | dzim_dati = {{dat|1772|8|24}} | dzim_vieta =''Huis ten Bosch'' pils, [[Hāga]], [[Nīderlandes Republika|Septiņu Apvienoto Nīderlandu republika]]<br />({{NLD}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{Miršanas datums un vecums|1843|12|12|1772|8|24}} | mir_vieta =[[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]<br />({{DEU}}) | tēvs =[[Villems V]] | māte =[[Prūsijas Vilhelmīne]] | dinastija =[[Orānas-Nasavas dinastija]] | dzīvesb =[[Prūsijas Vilhelmīne]]<br />[[Henriete d'Utremona]] ([[morganātiskā laulība]]) | bērni =6 bērni, visi no Vilhelmīnes, to skaitā [[Villems II]], [[princis Frederiks]], [[Nīderlandes Marianna]] | reliģija =[[reformātisms]] | apglabāts =''[[Nieuwe Kerk]]'', [[Delfta]], {{NED}} | paraksts = Signature of William I of the Netherlands.svg | piezīmes = }} '''Villems Frederiks princis van Oranje-Nasavs''' ({{val|nl|Willem Frederik Prins van Oranje-Nassau}}; dzimis {{dat|1772|8|24}}, miris {{dat|1843|12|12}}) bija pirmais [[Nīderlandes valdnieku uzskaitījums|Nīderlandes karalis]], pēdējā Nīderlandes [[Stadhouders|stadhoudera]] [[Villems V|Villema V]] vecākais dēls. No 1815. līdz 1840. gadam viņš vienlaikus bija arī pirmais [[Luksemburgas lielhercogs]]. Dzimis Nīderlandes stadhoudera [[Villems V|Villema V]] ģimenē. No 1793. līdz 1795. gadam komandēja nīderlandiešu karaspēku pret frančiem. Kad 1795. gadā franči ieņēma [[Amsterdama|Amsterdamu]], kopā ar tēvu bēga no valsts. Pēc tēva nāves 1806. gadā valdīja dzimtas [[Nasava]]s īpašumos. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā cīnījās [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] pusē pret frančiem, 1806. gadā tika saņemts gūstā. 1809. gadā [[Austrijas erchercogs Kārlis|erchercoga Kārļa]] karaspēka vadībā piedalījās [[Agramas kauja|Agramas kaujā]]. [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] lēmumu rezultātā tika nodibināta Nīderlandes Karaliste, kurā apvienoja mūsdienu [[Nīderlande]]s un [[Beļģija]]s teritorijas. 1815. gadā Villems I tika kronēts par Nīderalndes karali, bet savus īpašumus Vācijā bija spiests atdot. Pārmaiņus uzturējās [[Brisele|Briselē]] un [[Hāga|Hāgā]], līdz 1830. gadā notika [[Beļģijas revolūcija]], nodibinot mūsdienu [[Beļģija]]s valsti. Beļģijas neatkarības atzīšanai Villems pretojās līdz 1839. gadam, kad lielvalstu spiediena rezultātā tika noslēgts [[1839. gada Londonas līgums|Londonas līgums]], nostiprinot Beļģijas un [[Luksemburga]]s neatkarību. Pieaugot neapmierinātībai ar valsts finanšu stāvokli un skandālu ģimenē, Villems I 1840. gadā atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Villems II|Villemam II]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nīderlande-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{navboxes |title =[[Orānas-Nasavas dinastija]]s ciltskoks |list1= {{Orānas-Nasavas dinastijas ciltskoks}} }} {{Nīderlandes valdnieki}} {{Luksemburgas valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1772. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1843. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:Orānas-Nasavas dinastija]] [[Kategorija:Nīderlandes monarhi]] [[Kategorija:Luksemburgas lielhercogi]] bw35sxw6h98876u5nrlocxnogl6hz4a 0 329836 4470740 3842258 2026-05-20T03:45:28Z Biafra 13794 pap. 4470740 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Karakalpakstānas Republika | official_name = ''Qaraqalpaqstan Respublikası''<br />''Qoraqalpogʻiston Respublikasi'' | settlement_type = Autonoma republika | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Karakalpakstan.svg | image_shield = Emblem of Karakalpakstan.svg | capital = [[Nukusa]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Qaraqalpaqstan Respublikasi in Uzbekistan.svg | mapsize = | map_caption = Karakalpakstānas Republikas atrašanās vieta Uzbekistānā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UZB}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 164900 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1711800 | population_as_of = 2013. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Uzbekistānas laiks|UZT]] | utc_offset = +5 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Karakalpakstānas Republika''' ({{val|kaa|Qaraqalpaqstan Respublikası}}, {{val|uz|Qoraqalpogʻiston Respublikasi}}) ir autonoma republika [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Tās galvaspilsēta ir [[Nukusa]]. Karapakalkastāna robežojas ar [[Kazahstāna|Kazahstānu]] ziemeļos un rietumos, [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]] dienvidos, kā arī Uzbekistānas [[Horezmas vilojats|Horzemas]], [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Navoji vilojats|Navoji]] vilojatiem austrumos. Karakalpakstāna atrodas [[Turānas zemiene|Turānas zemienē]]. Dienvidos no tās ir [[Karakums|Karakuma]] tuksnesis, bet lielu autonomās republikas daļu tās ziemeļaustrumos aizņem [[Kizilkums|Kizilkuma]] tuksnesis. Ziemeļrietumos [[Ustjurta plato]]. Karakalpakstānas teritorijā ietilpst kādreizējā [[Arāla jūra]]s dienvidu daļas gultne, kas mūsdienās ir tuksnesis ([[Arālkums]]) izsīkušā ezera vietā. Lielākā upe — [[Amudarja]]. 2013. gadā Karakalpakstānā dzīvoja 1,7 miljoni iedzīvotāju. No tiem gandrīz trešdaļa ir [[karakalpaki]], otra trešdaļa — [[uzbeki]], bet trešā trešdaļa — [[kazahi]]. Lielākās pilsētas ir republikas galvaspilsēta Nukusa, kā arī [[Hedžaili]], [[Tahiatoša]], [[Čimboja]], [[Kenghirota]] un [[Meinoka]]. Meinoka kādreiz bija nozīmīga ostas pilsēta pie [[Arāla jūra]]s, bet mūsdienās, kad jūra ir izsīkusi, tā atrodas tuksnešainā apvidū. Karakalpakstāna ir nabadzīgākais Uzbekistānas reģions. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Uzbekistāna-aizmetnis}} {{Tjurku valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Uzbekistānas ģeogrāfija]] 7dcfn9i0768q5shma90nfq08116723a 0 333557 4470463 4237603 2026-05-19T16:06:07Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470463 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Barry (capitaine). F. 17. Ossèthe (Ossète), Koban. Mission scientifique de Mr Ernest Chantre. 1881.jpg|200px]] | image_caption = Osetīns, 1881. | tauta = Osetīni | skaits = {{sk|700000}} | vieta = {{karogs|Krievija}} ({{sk|558515}})<br /> {{karogs|Turcija}} ({{sk|50000}})<br /> {{karogs|Gruzija}} ({{sk|39426}})<br /> {{karogs|Ukraina}} (4830)<br /> {{karogs|Latvija}} (256) | valoda = [[osetīnu valoda|osetīnu]] | reliģija = galvenokārt [[pareizticība]] | grupas = | radi = [[skiti]], [[sarmati]], [[alāni]] }} [[Attēls:Alania 10 12.png|thumb|Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām]] [[Attēls:Ossetian tribes.png|thumb]] '''Osetīni''' ({{val|os|ирæттæ}}) ir ap {{sk||700000}} cilvēku liela [[Irāņu tautas|irāņu tauta]], kas galvenokārt dzīvo [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalnos]], [[Krievijas Federācija]]s autonomajā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijas-Alānijas]] republikā un no [[Gruzija]]s neatkarību pasludinājušajā [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]].<ref>{{PZT|535|Osetīni}}</ref> Osetīni runā [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] [[Osetīnu valoda|osetīnu valodā]]. Lielākā daļa osetīnu ir [[pareizticība|pareizticīgie]], lai arī paralēli plaši tiek piekopti senču rituāli un [[Pagānisms|pagāniskās paražas]]. == Vēsture == Tiek uzskatīts, ka osetīni ir cēlušies no [[alāni]]em, kuru priekšteči bija [[sarmati]]. Alāni esot izveidojuši valsti starp [[Dona]]s un [[Volga]]s upēm, taču tā sabruka pēc 350. gada, kad tai uzbruka [[huņņi]]. 8. gadsimtā izveidojās jauna [[Alānija (teritorija)|Alānijas]] karaliste, kas sabruka mongoļu uzbrukuma rezultātā. Alāni atkāpās no [[Dona]]s upes rajona uz grūtāk iekarojamajiem Kaukāza kalniem, kur izveidojās ironi, digoroni, kudari un ceturtā grupa jasi, kas 13. gadsimtā pārcēlās uz [[Ungārija|Ungāriju]]. == Nosaukums == Osetīnu nosaukums cēlies no šīs tautas nosaukuma gruzīnu valodā "osi" ar gruzīnu [[oikonīms|oikonīmu]] "-eti", tā apzīmējot alānu un osetīnu apdzīvoto teritoriju. Šo nosaukumu "osetīni" (Oseti iedzīvotāji) pieņēma arī krievi un vēlāk arī citas tautas. Pašiem osetīniem vēsturiski nebija vienota savas tautas nosaukuma; tiem ir divas lielas etnogrāfiskas grupas: ironi un digoroni. Ironiem ir apakšgrupas: tuāli un kudari. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irāņu tautas]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza tautas]] adivt0nt6sk4q1us8igc0v4wfmxdvvg 0 339233 4470796 4239289 2026-05-20T05:52:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470796 wikitext text/x-wiki {{militārās vienības infokaste 2 | unit_name = Sīrijas demokrātiskie spēki | native_name = {{val|ar|قوات سوريا الديمقراطية‎}}<br />{{val|kur|Hêzên Sûriya Demokratîk‎}}<br />{{val|syc|Ḥaylawotho d'Suriya Demoqraṭoyto‎}} | image = [[Attēls:Flag of Syrian Democratic Forces.svg|250px]] | alt = Sīrijas demokrātisko spēku karogs | caption = Sīrijas demokrātisko spēku karogs | dates = {{dat|2015|11|10|N|bez}} — pašlaik | country = [[Attēls:Flag of Syrian Kurdistan.svg|22px]] [[Rožava]] ([[Attēls:Flag_of_the_Syrian_revolution.svg|22px]] [[Sīrija]]) | countries = | allegiance = | branch = Kurdu vienības: * [[Attēls:People's Protection Units Flag.svg|22px]] [[Tautas aizsardzības vienības|YPG]] * [[Attēls:YPJ Flag.svg|22px]] [[Sieviešu aizsardzības vienības|YPJ]] Un citi galvenokārt [[arābi|arābu]] un [[asīrieši|asīriešu]] grupējumi | type = [[Rožava]]s bruņotie spēki | role = | size = 45 000 kaujinieku <small>(2016. dec.)</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defense.gov/News/Transcripts/Transcript-View/Article/1025099/department-of-defense-press-briefing-by-col-dorrian-via-teleconference-from-bag|title=Department of Defense Press Briefing by Col. Dorrian via teleconference from Baghdad, Iraq|publisher=[[ASV Aizsardzības departaments]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> | command_structure = | garrison = [[Sekulārisms]]<br />[[Demokrātija]]<br />[[federācija (valsts)|Federālisms]] | garrison_label = Ideoloģija | nickname = | patron = | motto = | colors = <!-- or | colours = --> | colors_label = <!-- or | colours_label = --> | march = | mascot = | anniversaries = | equipment = {{vieta|ASV}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2016/05/21/politics/top-u-s-commander-completes-day-long-secret-visit-to-syria/index.html|title=Top U.S. commander completes day-long secret visit to Syria|publisher=[[CNN]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> {{vieta|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europe.newsweek.com/france-admits-special-forces-operating-ground-rebels-syria-468434?rm=eu|title=FRANCE ADMITS SPECIAL FORCES OPERATING ON GROUND WITH REBELS IN SYRIA|publisher=[[Newsweek]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160823005207/http://europe.newsweek.com/france-admits-special-forces-operating-ground-rebels-syria-468434?rm=eu|archivedate={{dat|2016|08|23||bez}}}}</ref><br /> {{vieta|Krievija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.washingtontimes.com/news/2016/feb/8/l-todd-wood-russia-supporting-kurdish-groups-syria/|title=Russia supporting Kurdish groups in Syria to Turkey’s detriment|publisher=[[The Washington Times]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski}}</ref><br /> {{flaga|Sīrija}} [[Baas Sīrija|''Baas'' Sīrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.almasdarnews.com/article/syrian-army-kurds-continue-steamrolling-east-aleppo-rebels-mass-retreat/|title=Map Update: Syrian Army, Kurds continue steamrolling in east Aleppo as rebels mass retreat|publisher=[[Al-Masdar news]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski|archive-date={{dat|2019|05|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190502064634/https://www.almasdarnews.com/article/syrian-army-kurds-continue-steamrolling-east-aleppo-rebels-mass-retreat/}}</ref><br /> [[Attēls:Flag of Kurdistan Workers Party (PKK).svg|22px]] [[Kurdistānas Strādnieku partija]]<ref name="newsdeeplyOrigins">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsdeeply.com/syria/articles/2016/01/22/origins-of-the-syrian-democratic-forces-a-primer|title=Origins of the Syrian Democratic Forces: A Primer|publisher=''News Deeply''|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161019100605/https://www.newsdeeply.com/syria/articles/2016/01/22/origins-of-the-syrian-democratic-forces-a-primer|archivedate={{dat|2016|10|19||bez}}}}</ref><br /> [[Attēls:Flag_of_the_International_Freedom_Battalion.svg|22px]] [[Starptautiskais brīvības bataljons]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telesurtv.net/english/news/New-Leftist-Freedom-Brigade-to-Join-Kurdish-Forces-in-Rojava-20150613-0023.html|title=New Leftist 'Freedom Brigade' to Join Kurdish Forces in Rojava|publisher=[[TeleSUR]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski|archive-date={{dat|2016|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160112090417/http://www.telesurtv.net/english/news/New-Leftist-Freedom-Brigade-to-Join-Kurdish-Forces-in-Rojava-20150613-0023.html}}</ref><br /> | equipment_label = Sabiedrotie | battles = | decorations = | battle_honours = [[Attēls:Flag of the Islamic State of Iraq and the Levant2.svg|22px]] [[Islāma valsts]]<ref name="newsdeeplyOrigins"/><br /> [[Attēls:Flag of Jabhat Fatah al-Sham.svg|22px]] ''[[Džabhat fath aš šām]]'' (iepriekš — ''Al-Nusra fronte'')<ref name="newsdeeplyOrigins"/><br /> [[Attēls:Flag_of_the_Syrian_revolution.svg|22px]] Sīrijas opozīcija (daļa grupējumu)<br /> {{vieta|Turcija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aljazeera.com/news/2016/08/turkey-syrian-kurdish-forces-stop-fighting-160830042324037.html|title=Turkey and Syrian Kurdish forces 'should stop fighting'|publisher=[[Al Jazeera]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> | battle_honours_label = Pretinieki | disbanded = | flying_hours = | website = <!-- Commanders --> | current_commander = | commander1 = | commander1_label = | commander2 = | commander2_label = | commander3 = | commander3_label = | commander4 = | commander4_label = | commander5 = | commander5_label = | commander6 = | commander6_label = | commander7 = | commander7_label = | commander8 = | commander8_label = | commander9 = | commander9_label = | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = | identification_symbol_label = | identification_symbol_2 = | identification_symbol_2_label = | identification_symbol_3 = | identification_symbol_3_label = | identification_symbol_4 = | identification_symbol_4_label = | identification_symbol_5 = | identification_symbol_5_label = <!-- Aircraft --> | aircraft_attack = | aircraft_bomber = | aircraft_electronic = | aircraft_fighter = | aircraft_helicopter = | aircraft_helicopter_attack = | aircraft_helicopter_cargo = | aircraft_helicopter_multirole = | aircraft_helicopter_observation = | aircraft_helicopter_transport = | aircraft_helicopter_trainer = | aircraft_helicopter_utility = | aircraft_interceptor = | aircraft_patrol = | aircraft_recon = | aircraft_trainer = | aircraft_transport = | aircraft_tanker = | aircraft_general = }} '''Sīrijas demokrātiskie spēki''' ('''SDS''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/video-kurdi-dodas-iznicinat-daesh-pozicijas-rakas-regiona.d?id=47484635|title=Video: Kurdi dodas iznīcināt 'Daesh' pozīcijas Rakas reģionā|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=}}</ref> ({{val|ar|قوات سوريا الديمقراطية‎}}, {{val|kur|Hêzên Sûriya Demokratîk‎}}, {{val|syc|Ḥaylawotho d'Suriya Demoqraṭoyto‎}}) ir daudznacionāla [[kurdi|kurdu]], [[arābi|arābu]], [[asīrieši|asīriešu]], [[armēņi|armēņu]], [[turkmēņi|turkmēņu]], [[čerkesi|čerkesu]] un [[čečeni|čečenu]] militāro grupējumu alianse, kas darbojas [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. SDS ir [[Rožava]]s bruņoties spēki. 2025. gada 10. martā SDS piekrita integrēties Sīrijas valsts iestādēs [[Sīrijas pārejas valdība]]s pakļautībā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Syria merges Kurdish-led Syrian Democratic Forces into state institutions |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/3/10/syria-merges-kurdish-led-syrian-democratic-forces-into-state-institutions |accessdate={{dat|2025|3|11||bez}} |work=Al Jazeera |date={{dat|2025|3|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Sīrijas jaunā valdība izlīgst ar kurdiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-sirijas-jauna-valdiba-izligst-ar-kurdiem.a591046/ |accessdate={{dat|2025|3|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|3|11||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Sīrijas jaunā vara vienojas ar kurdiem par autonomo struktūru integrāciju |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/pasaule/sirijas-jauna-vara-vienojas-ar-kurdiem-par-autonomo-strukturu-integraciju/ |accessdate={{dat|2025|3|11||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2025|3|10||bez}} |language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rožava]] * [[Sīrijas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sīrija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Sīrijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Militārās vienības]] ocyweu3vqs0jgu43zxiauyferjiruyn 0 339938 4470477 4461898 2026-05-19T16:34:30Z Olgerts V 41522 noformējums 4470477 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Juglas iela |attēls = Mazā Juglas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28113554|zoom=13}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |ielas garums = 2403 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = {{dat|1963}} |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Juglas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Tā sākas pie krustojuma ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]] un [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu ielu]] un beidzas strupceļā. Ielas garums ir 2403 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1963. gadā, laika gaitā tās nosaukums nekad nav ticis mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Juglas ielu katalogs (L – R) |url=https://www.citariga.lv/lat/jugla/infrastruktura/ielas/2/ |website=citariga.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Mazā Juglas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] * [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] * [[Liepkalna iela (Rīga)|Liepkalna iela]] * [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu iela]] * [[Trūvertu iela (Rīga)|Trūvertu iela]] * [[Pikukalna iela (Rīga)|Pikukalna iela]] * [[Rubīna iela (Rīga)|Rubīna iela]] * [[Dimantu iela (Rīga)|Dimantu iela]] * [[Safīra iela (Rīga)|Safīra iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Juglā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 9ciwtu8wosl8i6w6ladbj32yf68gl12 0 341419 4470368 4401847 2026-05-19T12:36:33Z Makenzis 56205 4470368 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #00A0E1 | nos = ''RC Strasbourg Alsace'' | logo_links = Racing Club de Strasbourg logo.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Racing Club de Strasbourg Alsace'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Strasbūra}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 8. vieta | dib = 1906 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stade de la Meinau]]'' | ietilp = 26 280 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Francija}} Marks Kellē | tren = {{flaga|Anglija}} [[Gērijs O'Nīls]] | mediji = {{URL|rcstrasbourgalsace.fr/}} | pattern_la1 = _strasbourg2526h | pattern_b1 = _strasbourg2526h | pattern_ra1 = _strasbourg2526h | pattern_sh1 = _strasbourg2526h | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000DA | body1 = 0000DA | rightarm1 = 0000DA | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 0000DA | pattern_la2 = _strasbourg2526a | pattern_b2 = _strasbourg2526a | pattern_ra2 = _strasbourg2526a | pattern_sh2 = _strasbourg2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000DA | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''Strasbūras "Racing"''' jeb '''''Racing Club de Strasbourg Alsace''''' ir 1906. gadā dibināts [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs. Šobrīd spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgā]]. Viens no sešiem Francijas klubiem, kas ir kaut reizi ieguvuši katru no trim svarīgākajiem valsts futbola tituliem. "Racing" ir 1979. gada Francijas čempioni, trīskārtēji kausa ieguvēji (1951, 1966, 2001) un trīskārtēji līgas kausa ieguvēji (1997, 2005, 2019). No 1946. līdz 1955. gadam ar pārtraukumu klubā spēlēja un vēlāk arī trenēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] uzbrucējs [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. No 1948. līdz 1950. gadam arī vārtsargs [[Jānis Bebris]]. == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|9|21|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=SWE|name=[[Karls Jūhans Jonsons]]}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=IRL|name=[[Endrū Omobamidele]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ENG|name=[[Bens Čilvels]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=GUI|name=[[Saidū Sovs]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=CIV|name=[[Abakars Silla]]}} {{Fs player|no=6|pos=DF|nat=FRA|name=[[Ismaēls Dukurē]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=BEL|name=[[Djegu Moreira]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=POL|name=[[Maksi Ojedele]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=ARG|name=[[Hoakins Paničelli]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=NED|name=[[Emaunels Emega]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=SWE|name=[[Sebastians Nanasi]]}} {{Fs player|no=16|pos=FW|nat=ECU|name=[[Kendrijs Paess]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}} {{Fs player|no=17|pos=MF|nat=FRA|name=[[Matiss Amugu]]}} {{Fs player|no=19|pos=MF|nat=PAR|name=[[Hulio Ensiso]]}} {{Fs player|no=20|pos=FW|nat=COL|name=[[Martiāls Godo]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=CIV|name=[[Guela Duē]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Mamadū Sārs]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=DEN|name=[[Lukass Hēgsbergs]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=ENG|name=[[Sems Amo-Amejavs]]}} {{Fs player|no=29|pos=MF|nat=MAR|name=[[Samīrs el Murabets]]}} {{Fs player|no=32|pos=DF|nat=ARG|name=[[Valentins Barko]]}} {{Fs player|no=34|pos=DF|nat=FRA|name=[[Saša Lungs]]}} {{Fs player|no=39|pos=GK|nat=BEL|name=[[Maiks Penderss]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}} {{Fs player|no=41|pos=MF|nat=FRA|name=[[Rabī Nzingula]]}} {{Fs player|no=42|pos=FW|nat=CIV|name=[[Abduls Uatara]]}} {{Fs player|no=44|pos=DF|nat=FRA|name=[[Sumaila Kulibalī]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=FRA|name=[[Stefans Bajiks]]}} {{Fs player|no=60|pos=GK|nat=FRA|name=[[Gabriels Kerkaerts]]}} {{Fs player|no=77|pos=DF|nat=UKR|name=[[Eduards Soboļs]]}} {{Fs player|no=80|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fēlikss Lemarešāls]]}} {{Fs player|no=83|pos=MF|nat=POR|name=[[Rafaels Luišs]]|other=īrē no [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (1): 1978–79 ** Vicečempioni (1): 1934–35 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1950–51, 1965–66, 2000–01 ** Finālisti (3): 1936–37, 1946–47, 1994–95 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1996–97, 2004–05, 2018–19 * '''Francijas superkauss''' ** Finālisti (1): 2001 * '''Šarla Drago kauss''' ** Finālisti (1): 1961 * '''Francijas līgas kauss''' (1963–1965) ** Kausa ieguvēji (1): 1963–64 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (3): 1976–77, 1987–88, 2016–17 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1995 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing"]] hbu0t3tvfx2375rzn0wtgkkatfnkmhv 0 348442 4470726 4260533 2026-05-20T00:31:36Z Teatrālis 82063 4470726 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karols Ižikovskis | vārds_orig = ''Karol Irzykowski'' | attēls = Karol Irzykowski.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Polijas Karaliste|Pilzno|td=Polija|2s=Polijas Karaliste (1815—1915)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Polija|Žirardova}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[dzejnieks]], [[dramaturgs]], [[tulkošana|tulkotājs]], kritiķis, [[šahs|šahists]] |rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[Modernisms]] |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Karols Ižikovskis''' ({{val|pl|Karol Irzykowski}}; dzimis {{dat|1873|1|23}}, miris {{dat|1944|11|2}}) bija [[poļi|poļu]] [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[dzejnieks]], [[dramaturgs]], [[tulkošana|tulkotājs]], kritiķis un [[šahs|šahists]]. [[Polija]]s literatūras akadēmijas loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://portalwiedzy.onet.pl/29184,,,,polska_akademia_literatury,haslo.html |title=Polska Akademia Literatury |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070919125552/http://portalwiedzy.onet.pl/29184,,,,polska_akademia_literatury,haslo.html }}</ref> == Biogrāfija == Cēlies no senas [[Šļahta|šļahtiču]] dzimtas. Mācījies [[Berežani|Berežanu]] un [[Ļviva]]s ģimnāzijās. Iestājies Ļvivas Universitātē, taču materiālu grūtību dēļ nav to pabeidzis. Strādājis par vācu valodas skolotāju, stenogrāfistu, vēlāk arī par žurnālistu. 1908. gadā pārcēlies uz [[Krakova|Krakovu]]. Sadarbojies ar demokrātiskā laikraksta ''Nowa Reforma'' redakciju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dzīvojis [[Varšava|Varšavā]]. Vadījis Polijas Seima stenogrāfijas biroju. Sadarbojies ar Varšavas literārajiem izdevumiem ''Wiadomości Literackе'' (1924—1933) un ''Robotnik'' (1922—1934). Bijis viens no laikraksta ''Europa'' redaktoriem (1929—1930). Izvirzījies par vienu no Polijas vadošajiem literārajiem kritiķiem, bijis dramaturģijas apskatnieks žurnālā ''Rocznik Literacki''. 1933. gadā kļuvis par Polijas literatūras akadēmijas locekli. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā piedalījies [[Varšavas sacelšanās]] kaujās un ticis ievainots kājā. Ievietots hospitālī Žirardovā, taču miris iekaisuma rezultātā. Apglabāts Krakovā. == Daiļrade == Bijis viens no tā sauktās "Jaunās Polijas" ({{val|pl|Młoda Polska}}) kustības dalībniekiem, kuri laikā no 1891. līdz 1918. gadam veicināja modernisma ienākšanu Polijas kultūrā. Savā pazīstamākajos darbos - romānā ''Pałuba'' un stāstā ''Sny Marii Dunin'' - Ižikovskis sniedza detalizētu un smalku indivīda iekšējās cīņas analīzi starp apziņu un zemapziņu, un apliecinājis sevi kā psiholoģiskās analīzes meistaru. Arī turpmākajā daiļradē devis interesantus psiholoģisko problēmu piemērus. Kā literārais kritiķis bijis smalks analītiķis ar izteikti socioloģiskām tendencēm savās kritiskajās apcerēs. == Šahists == Visu dzīvi aizrāvies ar šahu. Vienā no viņa pirmajām drāmām "Uzvara" ({{val|pl|Zwycięstwo}}) darbība notiek uz šaha galdiņa. No 1895. līdz 1914. gadam bijis viens no vadošajiem Polijas šahistiem. No 1908. gada bijis aktīvs Krakovas šaha kluba biedrs. 1921. gadā publicējis eseju "Futūrisms un šahs" ({{val|pl|Futuryzm a szachy}}), kurā izteicis oriģinālas domas par turpmāko šaha attīstību. 1939. gadā ticis ievēlēts Polijas šaha savienības Augstākajā padomē. == Literārie darbi == * ''Zwycięstwo'' (drāma, 1897); * ''Pałuba'' (romāns, 1903); * ''Sny Marii Dunin'' (stāsts, 1903); * ''Nowele'' (noveles, 1906); * ''Wiersze i dramaty'' (dzejas un drāma, 1907); * ''Dobrodziej złodziei'' (Komēdija, 1907); * ''Fryderyk Hebbel jako poeta konieczności'' (monogrāfija, 1907); * ''Spod ciemnej gwiazdy'' (noveles, 1922); * ''Dziesiąta Muza'' (kino kritika, 1924); * ''Walka o treść'' (kritiski darbi, 1929); * ''Beniaminek. Rzecz o Boyu Żeleńskim'' (pamflets, 1933); * ''Słoń wśród porcelany'' (skice, 1934); * ''Lżejszy kaliber'' (skice, 1938). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://literat.ug.edu.pl/autors/irzykow.htm VIRTUAL LIBRARY OF POLISH LITERATURE: Karol IRZYKOWSKI] {{Šaha ārējās saites| chessgames = 150221 }} {{DEFAULTSORT:Ižikovskis, Karols}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Piekarpatu vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Polijas šahisti]] [[Kategorija:Dramaturgi]] k5d209ttvaell17egzu77whqq41k014 0 364085 4470901 4296057 2026-05-20T10:41:56Z Makenzis 56205 4470901 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #191970 | nos = ''FC Luzern'' | logo = FC Luzern crest.svg | pilns = ''Fussball-Club Luzern'' | iesauka = ''Die Leuchten'' (Gaismekļi) | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Lucerna|2s=Lucerna (pilsēta)}} | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 7. vieta | dib = 1901 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 12 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Swissporarena]]'' | ietilp = 17 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Filips Študhalters | tren = {{flaga|Lihtenšteina}} Mario Friks | kapteinis = | mediji = {{url|fcl.ch/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _luzern2425h | pattern_b1 = _luzern2425h | pattern_ra1 = _luzern2425h | pattern_sh1 = _luzern2425h | pattern_so1 = _whitetop | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 =0000FF | pattern_la2 = _luzern2425a | pattern_b2 = _luzern2425a | pattern_ra2 = _luzern2425a | pattern_sh2 = _luzern2425a | pattern_so2 = _bluetops | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = }} '''''FC Luzern''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lucerna (pilsēta)|Lucernas]]. Dibināts [[1901. gads|1901]]. gadā. Pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Klubs ir vienreiz kļuvis par Šveices čempioniem un divas reizes izcīnījis [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausu]]. Mājas spēles aizvada ''[[Swissporarena]]'' stadionā. 2024. gadā Lucernas kluba sastāvā spēlē arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] aizsargs [[Andrejs Cigaņiks]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |language=en |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2017|10|29||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (1): 1988–89 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |language=en |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2017|10|29||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1959–60, 1991–92 ** Finālisti (4): 1996–97, 2004–05, 2006–07, 2011–12 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{de ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52808/domestic/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Luzern}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Luzern]] 6rq14ywjv5t8e253vt5o7rdw8vk72si 0 364522 4470860 4296062 2026-05-20T09:02:05Z Makenzis 56205 4470860 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''FC Lugano'' | logo = FC Lugano logo.svg | pilns = ''Football Club Lugano'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Lugāno}} | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1908 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Cornaredo'' | ietilp = 6330 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Andželo Rendzeti | tren = {{flaga|Šveice}} Maurīcio Jakobači | kapteinis = | mediji = {{url|fclugano.com/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _lugano1617a | pattern_ra2 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _lugano1617h | pattern_ra1 = | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = FFFFFF | socks2 = ffffff | pattern_la3 = _lugano1617t | pattern_b3 = _lugano1617t | pattern_ra3 = _lugano1617t ǀ leftarm3=ffff00 | body3 = ffff00 | rightarm3 = ff0000 | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 }} '''''FC Lugano''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lugāno]]. Klubs ir dibināts [[1908. gads|1908]]. gadā, pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''Cornaredo'' stadionā. Kluba futbolisti ir trīs reizes kļuvuši par Šveices čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fclugano.com/societa/palmares/ |title=Palmares |language=it |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=fclugano.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171021190528/http://www.fclugano.com/societa/palmares/ |archivedate={{dat|2017|10|21||bez}} }}</ref> Kopš 2020. gada septembra klubu pārstāv [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] futbolists [[Mārcis Ošs]], klubs spēlētāju īrē no [[FK Spartaks Jūrmala]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (3): 1937–38, 1940–41, 1948–49 ** Vicečempioni (5): 1942–43, 1944–45, 1945–46, 1994–95, 2000–01 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1930–31, 1967–68, 1992–93 ** Finālisti (5): 1942–43, 1951–52, 1970–71, 1991–92, 2015–16 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{it ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=8538/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{DEFAULTSORT:Lugano FC}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Lugano]] r80kgyim26amy4wqm4z354bvzxh6jq1 0 367065 4470861 4426587 2026-05-20T09:08:37Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470861 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inga Aizbalte | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|5|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], teātra darbiniece | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Arnis Līcītis]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inga Aizbalte''' (dzimusi {{dat|1964|5|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un teātra darbiniece. Debitējusi kino ar lomu filmā "[[Dīvainā mēnessgaisma]]" (1987). Attēlojusi lomas filmās "[[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]]" (1990), "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" (2000), "[[Debesu līgava. 7 lidojumi]]" (2002). No 1999. līdz 2018. gadam bija [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] mārketinga nodaļas vadītāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/171933-10-maija-jubilare-aktrise-inga-aizbalte.htm|title=10. maija jubilāre: aktrise Inga Aizbalte|publisher=nra.lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Inga Aizbalte 1982. gadā pabeidza [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolu]] un iestājās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā]], Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē, ko pabeidza 1986. gadā, iegūstot dramatiskā teātra un kino aktrises diplomu. Atveidojusi lomas vairākos teātros, spēlējot gan ārēji trauslas, sievišķīgas varones, gan lepnus, neatkarīgus un dramatiskus raksturus.<ref>Zeltiņa G. "Driādas izvilināšana". Māksla, 1992, nr. 4. </ref><ref>Inga Aizbalte. "Likteņstāsti". 13. Rīga: Likteņstāsti, 1997.</ref> No 1986. līdz 1992. gadam strādājusi [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas]] teātrī. Pēc tam darbojusies režisora Valentīna Maculēviča vadītajā SIA Jaunatnes teātris (1993—1996), Latvijas Nacionālajā teātrī (1996—2002), Neatkarīgajā teātrī "Kabata" (1994—2005) un teātrī "Austrumu robeža", Liepājas teātrī. == Lomas teātrī == === Valmieras Drāmas teātris === * Varja — A. Čehova "Ķiršu dārzs" (1986) * Raibacāne — G. Priede "Mācību trauksme" (1986) * Kristīne — R. Blaumaņa "Ugunī" (1987) * Roksana — E. Rostāna "Sirano de Beržeraks" (1987) * Inga — M. Zīverta "Tīreļpurvs" (1988) * Bārenīte — Raiņa "Daugava" (1988) * Alma — M. Dišleres "Kraujēnu mantinieki" (1989) * Ezīte — G. Pressera "Bēniņi" (1990) * Ilze — R. Blaumaņa "Pazudušais dēls" (1990) * Gundega — P. Putniņa "Žēlojiet mūs!" (1990) * Saldā meitene — A. Šniclera "Riņķa dancis" (1992) === Jaunatnes teātris === * Bērns — S. Mrožeka "Māja uz robežas" (1992) * Ofēlija — T. Stoparda "Rozenkrancs un Gilderšterns ir miruši" (1993) * Princese Alda — Z. Mauriņa "Svešinieka sirds" (1993) * Duņaša — A. Čehova "Ķiršu dārzs" (1993) * Lusija — B. Brehta "Trīsgrašu opera" (1994) * Mona — M. Sebastianu "Nezināmā zvaigzne" (1994) * Sulamite — K. Skujenieka "Dziesmu dziesma" (1995) * Teicēja — K. Skalbes "Karaļa krāsnkuris" (1995) * Teicēja — K. Skalbes "Kaķīša dzirnaviņas" (1995) * Ella — A.Volkova "Smaragda pilsētas burvis" (1996) * Māte — V. Haufa "Punduris Gardegunis" (1996) === Latvijas Nacionālais teātris === * Bērziņu Liena — A. Upīša "Zaļā zeme" (1996) * Luīzelote Kērnere — Ē. Kestnera "Divas Lotiņas" (1997) * Hedviga — E. Baha "Atpūta "Paradīzē"" (1997) * Kūru un leišu meitene, sieva — Raiņa "Indulis un Ārija" (1999) * Misis Pedija — Dž. Patrika "Dīvainā misis Sevidža" (2002) === Neatkarīgais teātris Kabata === * Lapsa — A. de Sent-Ekziperī "Mazais princis" (1994) * Stella — T. Viljamsa "Ilgu tramvajs" (1996) * Marijas māte — E. T. A. Hofmaņa "Riekstkodis" (1996) * Stāstniece — I. Ziedoņa "Krāsainās pasakas" (1998) * Māte — L. Gerša "Taureņi ir brīvi" (2001) * Emīla māmiņa — "Emīls un Berlīnes zēni" (pēc Ē. Kestnera darba motīviem) (2004) * Lapsa Alise — "Buratīno" (pēc K. Kollodu un A. Tolstoja darbu motīviem) (2005) === Rīgas Mazais teātris === * Herta — V.Rūmnieka un A.Miglas "Sveču valsis jūnijā" (2001) === Neatkarīgais teātris Austrumu robeža === * Ermelīna — Ž. Anuija "Orķestris" (2002) * Diāna — N. Koļadas "Vista jeb Aktiera mūžs ir kā..." (2004) * Zane — V. Boiko "Kas pasūtīja prieku?" (2006) * Dziedātāja, Tulkotāja — "Smiekli un asaras krodziņā mazā" (pēc Ž. Kokto) (2006) === Liepājas teātris === * Barbara — R. Kūnija "Precējies nav miris" (2007) === Brīvo aktieru apvienība OSA === * Katja — R. Kohhūta "Ārsti" (2011), dalība ar šo izrādi teātra festivālā "Baltijas nams" (2012) un "Amūras rudens" (2013) == TV iestudējumi == * Ieva — R. Blaumaņa "Ļaunais gars" (1988) * Rozaura — P. Kalderona "Dzīve ir sapnis" (1989) == Filmogrāfija == * Veikala pārdevēja — "[[Mans draugs Sokrātiņš]]" (1984) * Līgava — "Vēlam laimi!" (1985, Ļenfiļm) * Dace — "[[Dīvainā mēnessgaisma]]" (1987) * Laima — "[[Maija un Paija]]" (1990) * Epizode — "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" (2000) * Barbara — "[[Debesu līgava]]" (2002) * Epizode — "[[Inspektors Grauds]]" (2002) * Loma — "[[Dīkdieņi]]" (seriāls, Ukraina, 2001) * Epizode — "[[Likteņa līdumnieki]]" (2007) * Loma — "[[Ēnu spēles]]" (2012, 1. sezona) == Apbalvojumi == Teātra radošās jaunatnes skates laureāte — LTDS galvenā balva "Gada labākā jaunā aktrise" par Kristīnes lomu izrādē R. Blaumaņa "Ugunī" un Bārenītes lomu izrādē Raiņa "Daugava" 1988.<ref>"Teātris un dzīve". 33. Rīga: Liesma, 1989. </ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/1034/ Inga Aizbalte] filmas.lv * [https://izrades.lv/persona/inga-aizbalte-10092 Inga Aizbalte] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aizbalte, Inga}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] hao33jhhz8crqus5ote0rt051xvee1i 4470862 4470861 2026-05-20T09:09:09Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ precizējums..... 4470862 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inga Aizbalte | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|5|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], teātra darbiniece | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Arnis Līcītis]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inga Aizbalte''' (dzimusi {{dat|1964|5|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un teātra darbiniece. Debitējusi kino ar lomu filmā "[[Dīvainā mēnessgaisma]]" (1987). Attēlojusi lomas filmās "[[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]]" (1990), "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" (2000), "[[Debesu līgava. 7 lidojumi]]" (2002). No 1999. līdz 2018. gadam bija [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] mārketinga nodaļas vadītāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/171933-10-maija-jubilare-aktrise-inga-aizbalte.htm|title=10. maija jubilāre: aktrise Inga Aizbalte|publisher=nra.lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Inga Aizbalte 1982. gadā pabeidza [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolu]] un iestājās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā]], Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē, ko pabeidza 1986. gadā, iegūstot dramatiskā teātra un kino aktrises diplomu. Atveidojusi lomas vairākos teātros, spēlējot gan ārēji trauslas, sievišķīgas varones, gan lepnus, neatkarīgus un dramatiskus raksturus.<ref>Zeltiņa G. "Driādas izvilināšana". Māksla, 1992, nr. 4. </ref><ref>Inga Aizbalte. "Likteņstāsti". 13. Rīga: Likteņstāsti, 1997.</ref> No 1986. līdz 1992. gadam strādājusi [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas]] teātrī. Pēc tam darbojusies režisora Valentīna Maculēviča vadītajā SIA Jaunatnes teātris (1993—1996), Latvijas Nacionālajā teātrī (1996—2002), Neatkarīgajā teātrī "Kabata" (1994—2005) un teātrī "Austrumu robeža", Liepājas teātrī. == Lomas teātrī == === Valmieras Drāmas teātris === * Varja — A. Čehova "Ķiršu dārzs" (1986) * Raibacāne — G. Priede "Mācību trauksme" (1986) * Kristīne — R. Blaumaņa "Ugunī" (1987) * Roksana — E. Rostāna "Sirano de Beržeraks" (1987) * Inga — M. Zīverta "Tīreļpurvs" (1988) * Bārenīte — Raiņa "Daugava" (1988) * Alma — M. Dišleres "Kraujēnu mantinieki" (1989) * Ezīte — G. Pressera "Bēniņi" (1990) * Ilze — R. Blaumaņa "Pazudušais dēls" (1990) * Gundega — P. Putniņa "Žēlojiet mūs!" (1990) * Saldā meitene — A. Šniclera "Riņķa dancis" (1992) === Jaunatnes teātris === * Bērns — S. Mrožeka "Māja uz robežas" (1992) * Ofēlija — T. Stoparda "Rozenkrancs un Gilderšterns ir miruši" (1993) * Princese Alda — Z. Mauriņa "Svešinieka sirds" (1993) * Duņaša — A. Čehova "Ķiršu dārzs" (1993) * Lusija — B. Brehta "Trīsgrašu opera" (1994) * Mona — M. Sebastianu "Nezināmā zvaigzne" (1994) * Sulamite — K. Skujenieka "Dziesmu dziesma" (1995) * Teicēja — K. Skalbes "Karaļa krāsnkuris" (1995) * Teicēja — K. Skalbes "Kaķīša dzirnaviņas" (1995) * Ella — A.Volkova "Smaragda pilsētas burvis" (1996) * Māte — V. Haufa "Punduris Gardegunis" (1996) === Latvijas Nacionālais teātris === * Bērziņu Liena — A. Upīša "Zaļā zeme" (1996) * Luīzelote Kērnere — Ē. Kestnera "Divas Lotiņas" (1997) * Hedviga — E. Baha "Atpūta "Paradīzē"" (1997) * Kūru un leišu meitene, sieva — Raiņa "Indulis un Ārija" (1999) * Misis Pedija — Dž. Patrika "Dīvainā misis Sevidža" (2002) === Neatkarīgais teātris Kabata === * Lapsa — A. de Sent-Ekziperī "Mazais princis" (1994) * Stella — T. Viljamsa "Ilgu tramvajs" (1996) * Marijas māte — E. T. A. Hofmaņa "Riekstkodis" (1996) * Stāstniece — I. Ziedoņa "Krāsainās pasakas" (1998) * Māte — L. Gerša "Taureņi ir brīvi" (2001) * Emīla māmiņa — "Emīls un Berlīnes zēni" (pēc Ē. Kestnera darba motīviem) (2004) * Lapsa Alise — "Buratīno" (pēc K. Kollodu un A. Tolstoja darbu motīviem) (2005) === Rīgas Mazais teātris === * Herta — V.Rūmnieka un A.Miglas "Sveču valsis jūnijā" (2001) === Neatkarīgais teātris Austrumu robeža === * Ermelīna — Ž. Anuija "Orķestris" (2002) * Diāna — N. Koļadas "Vista jeb Aktiera mūžs ir kā..." (2004) * Zane — V. Boiko "Kas pasūtīja prieku?" (2006) * Dziedātāja, Tulkotāja — "Smiekli un asaras krodziņā mazā" (pēc Ž. Kokto) (2006) === Liepājas teātris === * Barbara — R. Kūnija "Precējies nav miris" (2007) === Brīvo aktieru apvienība OSA === * Katja — R. Kohhūta "Ārsti" (2011), dalība ar šo izrādi teātra festivālā "Baltijas nams" (2012) un "Amūras rudens" (2013) == TV iestudējumi == * Ieva — R. Blaumaņa "Ļaunais gars" (1988) * Rozaura — P. Kalderona "Dzīve ir sapnis" (1989) == Filmogrāfija == * Veikala pārdevēja — "[[Mans draugs Sokrātiņš]]" (1984) * Līgava — "Vēlam laimi!" (1985, Ļenfiļm) * Dace — "[[Dīvainā mēnessgaisma]]" (1987) * Laima — "[[Maija un Paija]]" (1990) * Epizode — "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" (2000) * Barbara — "[[Debesu līgava. 7 lidojumi]]" (2002) * Epizode — "[[Inspektors Grauds]]" (2002) * Loma — "[[Dīkdieņi]]" (seriāls, Ukraina, 2001) * Epizode — "[[Likteņa līdumnieki]]" (2007) * Loma — "[[Ēnu spēles]]" (2012, 1. sezona) == Apbalvojumi == Teātra radošās jaunatnes skates laureāte — LTDS galvenā balva "Gada labākā jaunā aktrise" par Kristīnes lomu izrādē R. Blaumaņa "Ugunī" un Bārenītes lomu izrādē Raiņa "Daugava" 1988.<ref>"Teātris un dzīve". 33. Rīga: Liesma, 1989. </ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/1034/ Inga Aizbalte] filmas.lv * [https://izrades.lv/persona/inga-aizbalte-10092 Inga Aizbalte] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aizbalte, Inga}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] mqgoap1800eoa0z5us6zdz0cq7x9pde 0 370719 4470411 4467153 2026-05-19T14:28:23Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4470411 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Radjarda Kiplinga grāmatu|Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)|Džungļu grāmata}} {{Grāmatas infokaste | nosaukums = | attels = [[Attēls:Džungļu grāmata.jpg|200px]] | attela apraksts = 1982. gada latviešu izdevuma vāks | autors = [[Radjards Kiplings]] | orig nosaukums = | ilustrators = [[John Lockwood Kipling|Džons Lokvuds Kiplings]] | vaka autors = | valsts = {{GBR}} | valoda = [[angļu valoda]] | serija = | temats = | zanrs = [[bērnu literatūra]] | izdevejs = ''[[Macmillan Publishers]]'' | izdota = 1894. gadā | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = | masa izmers = | isbn = | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''“Džungļu grāmata”''' ({{val|en|The Jungle Book}}) ir angļu rakstnieka [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] stāstu kolekcija, kas izdota 1894. gadā. Stāstu galvenais tēls ir cilvēkbērns [[Mauglis]], kuru [[Indija]]s mežos ([[džungļi|džungļos]]) uzaudzinājuši vilki. Lielākā daļa no tēliem ir dzīvnieki, piemēram, tīģeris [[Širhans]] un lācis [[Balu]]. Darbība norisinās Indijas mežos, grāmatā vairākas reizes pieminēta pilsēta [[Seoni]], kas atrodas [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štatā. Grāmata vairākas reizes izdota latviešu valodā (1936. gadā, 1958. gadā, 1982. gadā sērijā "[[Stāsti par dabu]]", 2000. gadā sērijā "[[Sprīdīša bibliotēka]]", 2005. gadā sērijā "[[Lasītprieks!]]"). Grāmatai ir divas daļas — "Pirmā džungļu grāmata" un "Otrā džungļu grāmata". Tajās ietilpst arī stāsti, kas nav saistīti ar galveno sižeta līniju par Maugli. Daži no tiem, piemēram, "Riki-tiki-tavi" ir izdoti arī atsevišķās grāmatās. == Ārējās saites == {{Wikisource}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://archive.org/details/junglebook00kipl2 1910 edition at Archive.org] {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bērnu literatūra]] [[Kategorija:Britu literatūra]] meoqv4zrs2l26x7zgwtmdrn2p4q2iud 0 380336 4470438 4331527 2026-05-19T15:45:54Z Teatrālis 82063 /* 1920. gadi */ 4470438 wikitext text/x-wiki Sarakstā '''Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī''' hronoloģiskā secībā uzskaitīti latviešu režisora [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] inscenējumi viņa dibinātajā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. == Iestudētās izrādes == === 1920. gadi === {{div col}} * [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1920.11.19.); * [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis" (1920.12.03.); * [[Oskars Vailds]] "Salome" (1920.12.27.); * [[Aspazija]] "Atriebēja" (1921.01.21.); * Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc" (1921.02.04.); * [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts" (1921.02.23.); * Eduards Šeldons "Romāns" (1921.03.11.); * [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]" (1921.04.23.); * [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints" (1921.09.15.); * Ernsts Harts "Nerrs Tantris" (1921.10.21.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" (1921.11.26.); * [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns" (1921.12.23.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]" (1922.01.19.); * [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas" (1922.02.09.); * [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns" (1922.03.08.); * Nikolajs Jevreinovs "Dzīve – arlekināde" (1922.03.30.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1922.04.20.); * [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R.") (1922.05.18.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]" (1922.09.21.); * Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem) (1922.11.02.); * [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās" (1922.12.07.); * [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos" (1922.12.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1923.01.25.); * Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs" (1923.03.01.); * Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums" (1923.03.22.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1923.04.19.); * [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle" (1923.05.12.); * [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda" (1923.08.31.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā" (1923.09.27.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki" (1923.10.18.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs" (1923.11.15.); * Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem) (1923.12.06.); * Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa" (1923.12.25.); * [[Francis Grillparcers]] "Sapnis – dzīve" (1924.01.24.); * [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerris" (1924.02.14.); * [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece" (1924.02.28.); * [[Aristofans]] "Līsistrate" (1924.03.27.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" (1924.04.24.); * Tristans Bernārs "Divas pīles" (1924.05.15.); * [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1924.09.03.); * [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]" (1924.10.02.); * [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas") (1924.10.23.); * [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra" (1924.11.20.); * Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis" (1924.12.11.); * [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis" (1924.12.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1925.01.22.); * [[Georgs Bīhners]] "Dantons" (1925.02.19.); * Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca" (1925.03.12.); * Moriss Magrs "Sins" (1925.04.02.); * Hennings Bergers "Plūdi" (1925.04.23.); * Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas" (1925.05.08.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk") (1925.05.28.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji" (1925.09.03.); * Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte" (1925.09.17.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars" (1925.10.08.); * [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums" (1925.10.22.); * [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra" (1925.11.20.); * [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras" (1925.12.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā") (1925.12.18.); * [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods") (1926.01.21.); * Emīls Fabrs "Zelta karaļi" (1926.02.04.); * Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure" (1926.02.17.); * [[Andrejs Upīts]] "Mirabo" (1926.03.11.); * [[Augusts Deglavs]] "Rīga" (1926.03.25.); * Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo" (1926.04.10.); * Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis" (1926.04.22.); * [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība" (1926.05.06.); * [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (1926.05.21.); * Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams" (1926.06.04.); * [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju" (1926.09.09.); * [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja" (1926.09.30.); * Džeimss Elrojs Flekers "Hasans" (1926.10.14.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands" (1926.10.29.); * [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos" (1926.11.13.); * [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu" (1926.12.02.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja" (1926.12.16.); * Jukums Palevičs "Preilenīte" (1926.12.31.); * Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī" (1926.12.31.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs – viss labs" (1927.01.20.); * Setons Vēns "Uz nezināmo ostu" (1927.02.10.); * Pols Gavo, P. Giljemo "Salmu sievas" (1927.02.24.); * [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs" (1927.03.12.); * [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas" (1927.03.24.); * Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša" (1927.04.13.); * S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais" (1927.04.30.); * Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs" (1927.05.19.); * Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis" (1927.06.09.); * [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]" (1927.09.03.); * Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas" (1927.10.08.); * G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu" (1927.10.27.); * Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze") (1927.11.26.); * [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle" (1927.12.03.); * Franks Vēdekinds "Mūzika" (1927.12.15.); * Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte" (1927.12.25.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells" (1928.01.12.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs" (1928.01.25.); * Simons Žantijons "Maja" (1928.02.11.); * Kārlis Jēkabsons "Sultāna harēms" (1928.02.28.); * Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis" (1928.03.17.); * Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte" (1928.04.01.); * [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone") (1928.04.19.); * H. un J. Venceļi "360 sievas" (1928.05.03.); * Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris" (1928.05.24.); * Pjērs Frondē "Divas pasaules" (1928.06.10.); * [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]" (1928.06.13.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss" (1928.09.06.); * [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone" (1928.09.18.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV") (1928.10.04.); * Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga" (1928.10.18.); * Karls Gorners "Pelnrušķīte" (1928.11.04.); * Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs" (1928.11.08.); * [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]" (1928.11.30.); * Žaks Devāls "Septembra roze" (1928.12.13.); * [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni" (1928.12.25.); * A. Juhņevičs "Lelles" (1928.12.30.); * [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē" (1929.01.12.); * Kurts Gecs "Hokus-pokus" (1929.01.24.); * [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks" (1929.01.31.); * Ādolfs D’Enerī, Mass "Māsas Žerāras" (1929.02.14.); * Fricis Jansons "Drošais Dainis" (1929.02.24.); * Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?" (1929.03.07.); * G. Levins-Bahvics "Ženija startē" (1929.03.16.); * [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga" (1929.04.01.); * [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]" (1929.04.06.); * Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskerāde" (1929.04.13.); * [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna" (1929.04.27.); * [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1929.05.15.); * Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija" (1929.06.01.); * [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši" (1929.09.10.); * [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis" (1929.09.20.); * Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens" (1929.10.04.); * [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]" (1929.10.18.); * Kārlis Ieviņš "Zilās salas" (1929.11.03.); * Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve" (1929.11.08.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1929.11.27.); * [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas" (1929.12.14.); * [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija" (1929.12.26.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis") (1929.12.31.); {{div col end}} === 1930. gadi === {{div col}} * Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs") (1930.01.25.); * [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti" (1930.02.20.); * [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks" (1930.03.21.); * [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!" (1930.04.21.); * [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]" (1930.05.08.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā" (1930.05.20.); * Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti" (1930.06.05.); * [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs" (1930.09.05.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna") (1930.10.02.); * [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem" (1930.10.30.); * [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1930.12.17.); * [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts" (1930.12.25.); * [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums" (1931.01.15.); * [[Jānis Grots]] "Steņka Razins" (1931.02.12.); * [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga" (1931.03.05.); * [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija" (1931.03.26.); * Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi" (1931.04.18.); * Oskars Štrauss "Valša sapnis" (1931.05.20.); * Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi" (1931.06.12.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1931.09.17.); * Minna Dišlere "Studentes vasara" (1931.10.16.); * Ralfs Benackis "Mana māsa un es" (1931.11.08.); * [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla" (1931.11.24.); * Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums" (1931.12.10.); * Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]) (1931.12.25.); * [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (1931.12.26.); * Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem" (1932.01.21.); * Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai" (1932.02.11.); * Menherts Lengjels "Dejotāja" (1932.02.25.); * Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa" (1932.03.03.); * Bruno Franks "Nīna Gallas" (1932.03.17.); * Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis" (1932.03.27.); * Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]) (1932.04.23.); * Jānis Vainovskis "Kalnu saule" (1932.05.10.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece" (1932.05.26.); * Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā" (1932.06.11.); * [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva" (1932.08.26.); * [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība" (1932.09.02.); * [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (1932.09.10.); * [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene" (1932.10.20.); * [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime" (1932.11.05.); * [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (1932.11.20.); * Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ" (1932.12.01.); * [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla" (1932.12.17.); * Hermanis Ortners "Antons Hits" (1933.01.18.); * [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega" (1933.02.11.); * [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija") (1933.02.24.); * [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings" (1933.03.23.); * [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji" (1933.04.08.); * [[Francs Lehārs]] "Paganīni" (1933.05.05.); * Ludvigs Nercs "Māte vai meita?" (1933.05.23.); * Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka" (1933.06.09.); * [[Rihards Bērziņš|Rihards Valdess]] "Jūras vilki" (1933.09.09.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1933.09.28.); * [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1933.10.26.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" (1933.11.25.); * [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns" (1933.12.20.); * [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks" (1934.01.18.); * [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O’Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām") (1934.02.22.); * Vasilijs Škvarkins "Cita bērns" (1934.03.01.); * [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1934.03.22.); * Minna Dišlere "Bagāta līgava" (1934.04.18.); * [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte" (1934.05.16.); * Alfrēds Karaša "Karogs aicina" (1934.09.12.); * Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai" (1934.10.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars" (1934.11.18.); * [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs" (1934.11.24.); * [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes" (1934.12.15.); * [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni" (1934.12.26.); * Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (1935.01.30.); * [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki" (1935.04.05.); * [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo" (1935.05.11.); * [[Francs Lehārs]] "Fraskita" (1935.06.15.); * [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs" (1935.09.11.); * Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas" (1935.10.09.); * Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli" (1935.12.14.); * Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks" (1935.12.17.); * [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks" (1935.12.26.); * [[Augusts Deglavs]] "Rīga" (1936.02.15.); * [[Fricis Kreislers]] "Zisija" (1936.04.16.); * Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts" (1936.05.28.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1936.09.09.); * [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis" (1936.10.03.); * [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga" (1936.12.09.); * Jara Benešs "Zaļā pļavā" (1937.01.09.); * [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani") (1937.04.24.); * Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte") (1937.06.05.); * [[Rainis]] "Krauklītis" (1937.09.24.); * Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs" (1937.10.22.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]" (1937.11.23.); * Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda" (1937.12.26.); * [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība" (1938.03.02.); * Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens" (1938.05.17.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" (1938.09.24.); * [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme" (1938.11.18.); * Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa" (1938.12.10.); * [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints" (1939.03.04.); * [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernsts Mariška "Vīnes valsis" (1939.04.29.); * Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki" (1939.05.14.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana") (1939.10.20.); * Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma" (1939.12.22.); * Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos" (1939.12.31.); {{div col end}} === 1940. gadi === {{div col}} * [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs" (1940.02.08.); * [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts" (1940.03.21.); * [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma" (1940.06.01.); * Ļevs Slavins "Intervencija" (1940.11.05.); * [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (1940.12.31.); * Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69" (1941.04.19.); * [[Rihards Bērziņš|Rihards Valdess]] "Jūras vilki" (1941.09.18.); * [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1941.12.17.); * [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]" (1942.03.20.); * [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze" (1942.05.20.); * [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni – vēverīši" (1942.11.06.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte" (1943.02.19.); * Edvards Vulfs "Svētki Skangalē" (1943.05.21.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" (1943.10.14.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā" (1944.04.27.); * [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara" (1944.06.21.); * [[Andrejs Upīts]] "Spartaks" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.02.18.) * Nikolajs Pogodins "Laiviniece" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.03.31.); * [[Vilis Lācis]] "Uzvara" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.07.29.); * [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.11.07.); * [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1946.01.31.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1946.04.20.); * Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1946.11.05.); * [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1947.01.24.); * Margarita Aligere "Pasaka par patiesību" (režisore [[Marga Tetere]]) (1947.03.21.); * [[Lope de Vega]] "Untumniece" (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Marga Tetere]]) (1947.06.01.); * Boriss Čirskovs "Lielais lūzums" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1947.09.27.); * [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1947.11.07.); * [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris" (režisors Emīls Mačs) (1948.03.05.); * [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene" (režisore [[Marga Tetere]]) (1948.05.21.); * [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis" (režisors Emīls Mačs) (1948.06.12.); * Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis") (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1948.06.27.); * [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1948.09.23.); * Aleksandrs Šteins "Goda likums" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1948.11.07.); * [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli" (režisore [[Marga Tetere]]) (1948.12.04.); * [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.01.18.); * Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs" (režisors Emīls Mačs) (1949.02.19.); * Nora Vētra "Velna mācītājs" (režisore [[Marga Tetere]]) (1949.03.26.); * [[Anna Brodele]] "Zelta druva" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.04.14.); * [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.06.04.); * Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Marga Tetere]]) (1949.07.02.); * Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem" (režisore [[Marga Tetere]]) (1949.10.13.); * Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919." (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.12.21.); * [[Janka Kupala]] "Pauļinka" (režisore [[Marga Tetere]]) (1949.12.31.); {{div col end}} === 1950. gadi === {{div col}} * V. Mihailovs, Ļ. Samoilovs "Slepenais karš" (1950.03.10.); * Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas"" (režisors Kārlis Pabriks) (1950.04.30.) * Leonīds Zorins "Jaunība" (1950.05.20.); * [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1950.07.05.) * [[Anna Brodele]] "Marta" (režisors Kārlis Pabriks) (1950.07.21.); * [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots" (režisore [[Marga Tetere]]) (1950.11.19.); * [[Nikolajs Gogolis]] "[[Mirušās dvēseles]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1952.03.28.); * Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Marga Tetere]]) (1952.04.12.); * Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem" (1952.05.31.); * Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" (1952.11.08.); * [[Jānis Grants]], Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos" (1953.02.17.); * [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks" (1953.05.06.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" (1953.10.24.); * [[Mihails Saltikovs-Ščedrins]] "Ēnas" (1954.02.14.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1954.06.04.); * [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis" (1954.12.14.); * [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!" (atjaunojums; režisore [[Felicita Ertnere]]) (1955.06.14.); * [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā" (režisors [[Pēteris Pētersons]]) (1955.11.07.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1956.04.06.); * [[Nāzims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?" (režisore [[Venta Vecumniece]]) (1956.10.21.); * [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1956.12.25.); * [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra" (režisore [[Venta Vecumniece]]) (1957.05.18.); * Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss") (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]) (1957.10.30.); * [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene" (režisores Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]) (1958.03.25.); * [[Aspazija]] "Vaidelote" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1958.08.21.); * [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (režisore Nora Vētra-Muižniece) (1958.09.18.); * [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings" (režisore [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece) (1958.11.20.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1959.03.07.); {{div col end}} === 1960. gadi === * [[Vilis Lācis]] "Vētra" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1960.07.20.); * [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]" (režisores [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece) (1960.11.30.); * [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]" (režisori Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]) (1961.06.04.); * [[Rainis]] "Ilja Muromietis" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1962.01.20.); * [[Andrejs Upīts]] "Mirabo" (režisores Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze) (1962.12.02.); * Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1963.04.12.); * [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs") (1963.05.12.); * Georgijs Sviridovs "Dzirksteles" (režisors [[Harijs Misiņš]]) [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātrī]] (1963.11.07.); * [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1964.03.07.); * Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija" (režisori [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]) (1964.12.15.); * [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju" (atjaunojums; režisore [[Felicita Ertnere]]) (1965.03.19.). [[Kategorija:Dailes teātris]] [[Kategorija:Režisoru iestudēto teātra izrāžu saraksti]] suhh0uhq7y8ymuit7pe0n8ecq1dwya5 4470442 4470438 2026-05-19T15:49:21Z Teatrālis 82063 /* 1950. gadi */ 4470442 wikitext text/x-wiki Sarakstā '''Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī''' hronoloģiskā secībā uzskaitīti latviešu režisora [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] inscenējumi viņa dibinātajā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. == Iestudētās izrādes == === 1920. gadi === {{div col}} * [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1920.11.19.); * [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis" (1920.12.03.); * [[Oskars Vailds]] "Salome" (1920.12.27.); * [[Aspazija]] "Atriebēja" (1921.01.21.); * Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc" (1921.02.04.); * [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts" (1921.02.23.); * Eduards Šeldons "Romāns" (1921.03.11.); * [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]" (1921.04.23.); * [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints" (1921.09.15.); * Ernsts Harts "Nerrs Tantris" (1921.10.21.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" (1921.11.26.); * [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns" (1921.12.23.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]" (1922.01.19.); * [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas" (1922.02.09.); * [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns" (1922.03.08.); * Nikolajs Jevreinovs "Dzīve – arlekināde" (1922.03.30.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1922.04.20.); * [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R.") (1922.05.18.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]" (1922.09.21.); * Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem) (1922.11.02.); * [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās" (1922.12.07.); * [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos" (1922.12.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1923.01.25.); * Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs" (1923.03.01.); * Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums" (1923.03.22.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1923.04.19.); * [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle" (1923.05.12.); * [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda" (1923.08.31.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā" (1923.09.27.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki" (1923.10.18.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs" (1923.11.15.); * Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem) (1923.12.06.); * Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa" (1923.12.25.); * [[Francis Grillparcers]] "Sapnis – dzīve" (1924.01.24.); * [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerris" (1924.02.14.); * [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece" (1924.02.28.); * [[Aristofans]] "Līsistrate" (1924.03.27.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" (1924.04.24.); * Tristans Bernārs "Divas pīles" (1924.05.15.); * [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1924.09.03.); * [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]" (1924.10.02.); * [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas") (1924.10.23.); * [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra" (1924.11.20.); * Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis" (1924.12.11.); * [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis" (1924.12.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1925.01.22.); * [[Georgs Bīhners]] "Dantons" (1925.02.19.); * Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca" (1925.03.12.); * Moriss Magrs "Sins" (1925.04.02.); * Hennings Bergers "Plūdi" (1925.04.23.); * Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas" (1925.05.08.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk") (1925.05.28.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji" (1925.09.03.); * Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte" (1925.09.17.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars" (1925.10.08.); * [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums" (1925.10.22.); * [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra" (1925.11.20.); * [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras" (1925.12.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā") (1925.12.18.); * [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods") (1926.01.21.); * Emīls Fabrs "Zelta karaļi" (1926.02.04.); * Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure" (1926.02.17.); * [[Andrejs Upīts]] "Mirabo" (1926.03.11.); * [[Augusts Deglavs]] "Rīga" (1926.03.25.); * Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo" (1926.04.10.); * Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis" (1926.04.22.); * [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība" (1926.05.06.); * [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (1926.05.21.); * Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams" (1926.06.04.); * [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju" (1926.09.09.); * [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja" (1926.09.30.); * Džeimss Elrojs Flekers "Hasans" (1926.10.14.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands" (1926.10.29.); * [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos" (1926.11.13.); * [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu" (1926.12.02.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja" (1926.12.16.); * Jukums Palevičs "Preilenīte" (1926.12.31.); * Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī" (1926.12.31.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs – viss labs" (1927.01.20.); * Setons Vēns "Uz nezināmo ostu" (1927.02.10.); * Pols Gavo, P. Giljemo "Salmu sievas" (1927.02.24.); * [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs" (1927.03.12.); * [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas" (1927.03.24.); * Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša" (1927.04.13.); * S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais" (1927.04.30.); * Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs" (1927.05.19.); * Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis" (1927.06.09.); * [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]" (1927.09.03.); * Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas" (1927.10.08.); * G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu" (1927.10.27.); * Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze") (1927.11.26.); * [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle" (1927.12.03.); * Franks Vēdekinds "Mūzika" (1927.12.15.); * Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte" (1927.12.25.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells" (1928.01.12.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs" (1928.01.25.); * Simons Žantijons "Maja" (1928.02.11.); * Kārlis Jēkabsons "Sultāna harēms" (1928.02.28.); * Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis" (1928.03.17.); * Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte" (1928.04.01.); * [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone") (1928.04.19.); * H. un J. Venceļi "360 sievas" (1928.05.03.); * Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris" (1928.05.24.); * Pjērs Frondē "Divas pasaules" (1928.06.10.); * [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]" (1928.06.13.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss" (1928.09.06.); * [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone" (1928.09.18.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV") (1928.10.04.); * Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga" (1928.10.18.); * Karls Gorners "Pelnrušķīte" (1928.11.04.); * Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs" (1928.11.08.); * [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]" (1928.11.30.); * Žaks Devāls "Septembra roze" (1928.12.13.); * [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni" (1928.12.25.); * A. Juhņevičs "Lelles" (1928.12.30.); * [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē" (1929.01.12.); * Kurts Gecs "Hokus-pokus" (1929.01.24.); * [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks" (1929.01.31.); * Ādolfs D’Enerī, Mass "Māsas Žerāras" (1929.02.14.); * Fricis Jansons "Drošais Dainis" (1929.02.24.); * Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?" (1929.03.07.); * G. Levins-Bahvics "Ženija startē" (1929.03.16.); * [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga" (1929.04.01.); * [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]" (1929.04.06.); * Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskerāde" (1929.04.13.); * [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna" (1929.04.27.); * [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1929.05.15.); * Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija" (1929.06.01.); * [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši" (1929.09.10.); * [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis" (1929.09.20.); * Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens" (1929.10.04.); * [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]" (1929.10.18.); * Kārlis Ieviņš "Zilās salas" (1929.11.03.); * Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve" (1929.11.08.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1929.11.27.); * [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas" (1929.12.14.); * [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija" (1929.12.26.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis") (1929.12.31.); {{div col end}} === 1930. gadi === {{div col}} * Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs") (1930.01.25.); * [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti" (1930.02.20.); * [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks" (1930.03.21.); * [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!" (1930.04.21.); * [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]" (1930.05.08.); * Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā" (1930.05.20.); * Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti" (1930.06.05.); * [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs" (1930.09.05.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna") (1930.10.02.); * [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem" (1930.10.30.); * [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1930.12.17.); * [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts" (1930.12.25.); * [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums" (1931.01.15.); * [[Jānis Grots]] "Steņka Razins" (1931.02.12.); * [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga" (1931.03.05.); * [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija" (1931.03.26.); * Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi" (1931.04.18.); * Oskars Štrauss "Valša sapnis" (1931.05.20.); * Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi" (1931.06.12.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1931.09.17.); * Minna Dišlere "Studentes vasara" (1931.10.16.); * Ralfs Benackis "Mana māsa un es" (1931.11.08.); * [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla" (1931.11.24.); * Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums" (1931.12.10.); * Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]) (1931.12.25.); * [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (1931.12.26.); * Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem" (1932.01.21.); * Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai" (1932.02.11.); * Menherts Lengjels "Dejotāja" (1932.02.25.); * Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa" (1932.03.03.); * Bruno Franks "Nīna Gallas" (1932.03.17.); * Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis" (1932.03.27.); * Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]) (1932.04.23.); * Jānis Vainovskis "Kalnu saule" (1932.05.10.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece" (1932.05.26.); * Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā" (1932.06.11.); * [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva" (1932.08.26.); * [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība" (1932.09.02.); * [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (1932.09.10.); * [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene" (1932.10.20.); * [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime" (1932.11.05.); * [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (1932.11.20.); * Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ" (1932.12.01.); * [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla" (1932.12.17.); * Hermanis Ortners "Antons Hits" (1933.01.18.); * [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega" (1933.02.11.); * [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija") (1933.02.24.); * [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings" (1933.03.23.); * [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji" (1933.04.08.); * [[Francs Lehārs]] "Paganīni" (1933.05.05.); * Ludvigs Nercs "Māte vai meita?" (1933.05.23.); * Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka" (1933.06.09.); * [[Rihards Bērziņš|Rihards Valdess]] "Jūras vilki" (1933.09.09.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1933.09.28.); * [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1933.10.26.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" (1933.11.25.); * [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns" (1933.12.20.); * [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks" (1934.01.18.); * [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O’Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām") (1934.02.22.); * Vasilijs Škvarkins "Cita bērns" (1934.03.01.); * [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1934.03.22.); * Minna Dišlere "Bagāta līgava" (1934.04.18.); * [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte" (1934.05.16.); * Alfrēds Karaša "Karogs aicina" (1934.09.12.); * Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai" (1934.10.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars" (1934.11.18.); * [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs" (1934.11.24.); * [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes" (1934.12.15.); * [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni" (1934.12.26.); * Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (1935.01.30.); * [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki" (1935.04.05.); * [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo" (1935.05.11.); * [[Francs Lehārs]] "Fraskita" (1935.06.15.); * [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs" (1935.09.11.); * Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas" (1935.10.09.); * Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli" (1935.12.14.); * Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks" (1935.12.17.); * [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks" (1935.12.26.); * [[Augusts Deglavs]] "Rīga" (1936.02.15.); * [[Fricis Kreislers]] "Zisija" (1936.04.16.); * Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts" (1936.05.28.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1936.09.09.); * [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis" (1936.10.03.); * [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga" (1936.12.09.); * Jara Benešs "Zaļā pļavā" (1937.01.09.); * [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani") (1937.04.24.); * Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte") (1937.06.05.); * [[Rainis]] "Krauklītis" (1937.09.24.); * Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs" (1937.10.22.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]" (1937.11.23.); * Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda" (1937.12.26.); * [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība" (1938.03.02.); * Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens" (1938.05.17.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" (1938.09.24.); * [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme" (1938.11.18.); * Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa" (1938.12.10.); * [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints" (1939.03.04.); * [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernsts Mariška "Vīnes valsis" (1939.04.29.); * Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki" (1939.05.14.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana") (1939.10.20.); * Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma" (1939.12.22.); * Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos" (1939.12.31.); {{div col end}} === 1940. gadi === {{div col}} * [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs" (1940.02.08.); * [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts" (1940.03.21.); * [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma" (1940.06.01.); * Ļevs Slavins "Intervencija" (1940.11.05.); * [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (1940.12.31.); * Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69" (1941.04.19.); * [[Rihards Bērziņš|Rihards Valdess]] "Jūras vilki" (1941.09.18.); * [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1941.12.17.); * [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]" (1942.03.20.); * [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze" (1942.05.20.); * [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni – vēverīši" (1942.11.06.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte" (1943.02.19.); * Edvards Vulfs "Svētki Skangalē" (1943.05.21.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" (1943.10.14.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā" (1944.04.27.); * [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara" (1944.06.21.); * [[Andrejs Upīts]] "Spartaks" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.02.18.) * Nikolajs Pogodins "Laiviniece" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.03.31.); * [[Vilis Lācis]] "Uzvara" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.07.29.); * [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1945.11.07.); * [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi" (režisori [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs) (1946.01.31.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1946.04.20.); * Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1946.11.05.); * [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1947.01.24.); * Margarita Aligere "Pasaka par patiesību" (režisore [[Marga Tetere]]) (1947.03.21.); * [[Lope de Vega]] "Untumniece" (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Marga Tetere]]) (1947.06.01.); * Boriss Čirskovs "Lielais lūzums" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1947.09.27.); * [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1947.11.07.); * [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris" (režisors Emīls Mačs) (1948.03.05.); * [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene" (režisore [[Marga Tetere]]) (1948.05.21.); * [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis" (režisors Emīls Mačs) (1948.06.12.); * Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis") (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1948.06.27.); * [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1948.09.23.); * Aleksandrs Šteins "Goda likums" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1948.11.07.); * [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli" (režisore [[Marga Tetere]]) (1948.12.04.); * [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.01.18.); * Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs" (režisors Emīls Mačs) (1949.02.19.); * Nora Vētra "Velna mācītājs" (režisore [[Marga Tetere]]) (1949.03.26.); * [[Anna Brodele]] "Zelta druva" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.04.14.); * [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.06.04.); * Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Marga Tetere]]) (1949.07.02.); * Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem" (režisore [[Marga Tetere]]) (1949.10.13.); * Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919." (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1949.12.21.); * [[Janka Kupala]] "Pauļinka" (režisore [[Marga Tetere]]) (1949.12.31.); {{div col end}} === 1950. gadi === {{div col}} * V. Mihailovs, Ļ. Samoilovs "Slepenais karš" (1950.03.10.); * [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] "Krečinska kāzas" (režisors Kārlis Pabriks) (1950.04.30.) * Leonīds Zorins "Jaunība" (1950.05.20.); * [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1950.07.05.) * [[Anna Brodele]] "Marta" (režisors Kārlis Pabriks) (1950.07.21.); * [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots" (režisore [[Marga Tetere]]) (1950.11.19.); * [[Nikolajs Gogolis]] "[[Mirušās dvēseles]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1952.03.28.); * [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas" (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Marga Tetere]]) (1952.04.12.); * Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem" (1952.05.31.); * Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" (1952.11.08.); * [[Jānis Grants]], Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos" (1953.02.17.); * [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks" (1953.05.06.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" (1953.10.24.); * [[Mihails Saltikovs-Ščedrins]] "Ēnas" (1954.02.14.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1954.06.04.); * [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis" (1954.12.14.); * [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]" (atjaunojums; režisore [[Felicita Ertnere]]) (1955.06.14.); * [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā" (režisors [[Pēteris Pētersons]]) (1955.11.07.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1956.04.06.); * [[Nāzims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?" (režisore [[Venta Vecumniece]]) (1956.10.21.); * [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1956.12.25.); * [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra" (režisore [[Venta Vecumniece]]) (1957.05.18.); * Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss") (režisores [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]) (1957.10.30.); * [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene" (režisores Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]) (1958.03.25.); * [[Aspazija]] "Vaidelote" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1958.08.21.); * [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (režisore Nora Vētra-Muižniece) (1958.09.18.); * [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings" (režisore [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece) (1958.11.20.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1959.03.07.); {{div col end}} === 1960. gadi === * [[Vilis Lācis]] "Vētra" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1960.07.20.); * [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]" (režisores [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece) (1960.11.30.); * [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]" (režisori Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]) (1961.06.04.); * [[Rainis]] "Ilja Muromietis" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1962.01.20.); * [[Andrejs Upīts]] "Mirabo" (režisores Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze) (1962.12.02.); * Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1963.04.12.); * [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs") (1963.05.12.); * Georgijs Sviridovs "Dzirksteles" (režisors [[Harijs Misiņš]]) [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātrī]] (1963.11.07.); * [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints" (režisore [[Felicita Ertnere]]) (1964.03.07.); * Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija" (režisori [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]) (1964.12.15.); * [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju" (atjaunojums; režisore [[Felicita Ertnere]]) (1965.03.19.). [[Kategorija:Dailes teātris]] [[Kategorija:Režisoru iestudēto teātra izrāžu saraksti]] 4z3e30t7krwfwvhrrrersiw3rlyg9md 1 396902 4470462 2871102 2026-05-19T16:05:49Z Baisulis 11523 /* a vai ā */ jauna sadaļa 4470462 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2018 |dalībnieks = Treisijs |valsts = Donas reģions |tēma = sabiedrība |tēma2 = vēsture }} == a vai ā == Tad '''alani''' vai '''alāni''' ([[Alānija (teritorija)]])? [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 19.05 (EEST) msly0jadj1hm24g9vpzguzx51tjp7jz 0 399584 4470723 4470187 2026-05-19T23:56:45Z Teatrālis 82063 /* 2005. gadā */ 4470723 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Mantuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. Žans Anuijs "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. Žans Anuijs "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. Deivids Meimets "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. Francis Lehārs, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs" (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] jjaua286b39xu0hhlr2euvgesgt29lj 0 404599 4470852 4296045 2026-05-20T08:44:45Z Makenzis 56205 4470852 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008000 | nos = ''FC St. Gallen'' | logo = FC_St._Gallen_logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Fussballclub St. Gallen 1879'' | iesauka = ''Espen'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Sanktgallene}} | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1879 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 19 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Kybunpark]]'' | ietilp = 19 694 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Matiass Hipi | tren = {{flaga|Vācija}} Pēters Ceidlers | kapteinis = | mediji = {{URL|www.fcsg.ch/}} | sadarbojas = |pattern_la1=_stgallen1617h |pattern_b1=_stgallen1617h |pattern_ra1=_stgallen1617h |leftarm1=008000 |body1=008000 |rightarm1=008000 |shorts1=FFFFFF |socks1=008000 |pattern_la2=_stgallen1617a |pattern_b2=_stgallen1617a |pattern_ra2=_stgallen1617a |leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=000000 |socks2=008000 }} '''''FC St. Gallen''''' (pilns nosaukums — ''Fussballclub St. Gallen 1879'') ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sanktgallene]]s. Klubs ir dibināts 1879. gadā, pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Kybunpark]]'' stadionā. Komanda ir divas reizes izcīnījusi Šveices čempiontitulu (1904. un 2000. gadā) un vienreiz uzvarējusi [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausa]] izcīņā. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (2): 1903–04, 1999–2000 ** Vicečempioni (1): 2019–20 * '''[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1968–69 ** Finālisti (3): 1944–45, 1976–77, 1997–98 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1977–78 ** Finālisti (1): 1981–82 * '''Šveices Nacionalā B līga / Izaicinājuma līga''' ** Uzvarētāji (4): 1949, 1971, 2009, 2012 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fcsg.ch/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/switzerland/fc-sankt-gallen-1879/2177/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:St. Gallen FC}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC St. Gallen]] eg2pa608mpg9iddwbsfyzbdidacciz2 0 405918 4470692 4016187 2026-05-19T20:25:31Z Vylks 50297 4470692 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|1964. gadā dzimušo futbolistu un treneri|Vladimīrs Veiss|Vladimīrs Veiss}} {{Futbolista infokaste | name = Vladimīrs Veiss | fullname = Vladimīrs Veiss | image = Vladimír Weiss (footballer born 1964).jpg | image_size = 220 | height = 182 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1964|09|22}} | birth_place = {{vieta|Čehoslovākija|Bratislava}} | currentclub = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] (galvenais treneris) | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 1976—1983 | youthclubs1 = {{flaga|Čehoslovākija}} Rapid Bratislava | youthyears2 = 1983—1984 | youthclubs2 = {{flaga|Čehoslovākija}} ČH Bratislava | years1 = 1984—1986 | clubs1 = {{flaga|Čehoslovākija}} Agro Hurbanovo | caps1 = | goals1 = | years2 = 1986—1993 | clubs2 = {{flaga|Čehoslovākija}} [[FK Inter Bratislava|Inter Bratislava]] | caps2 = 126| goals2 = 28 | years3 = 1993 | clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[Sparta Prague|Sparta Praha]] | caps3 = 4 | goals3 = 1 | years4 = 1993 | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[FK Drnovice|Petra Drnovice]] | caps4 = 14 | goals4 = 2 | years5 = 1994 | clubs5 = {{flaga|Slovākija}} [[FK DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]| caps5 = 31 | goals5 = 4 | years6 = 1995—1996 | clubs6 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Košice|1. FC Košice]] | caps6 = 24 | goals6 = 1 | years7 = 1996—2000 | clubs7 = {{flaga|Slovākija}} [[FC Artmedia Petržalka|Artmedia Petržalka]] | caps7 = 59 | goals7 = 7 | totalcaps = 258 | totalgoals = 43 | nationalyears1 = 1988—1990 | nationalteam1 = {{fb|Čehoslovākija}} | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 1993—1995 | nationalteam2 = {{fb|Slovākija}} | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 1 | manageryears1 = 1998—1999 | managerclubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]] (asistents) | manageryears2 = 1999—2006 | managerclubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]] | manageryears3 = 2006—2007 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Saturn"|Saturn]] | manageryears4 = 2007—2008 | managerclubs4 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]] | manageryears5 = 2008—2012 | managerclubs5 = {{fb|Slovākija}} | manageryears6 = 2011—2012 | managerclubs6 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | manageryears7 = 2012—2015 | managerclubs7 = {{flaga|Kazahstāna}} [[Kayrat FK|Kairat]] | manageryears8 = 2016—2020 | managerclubs8 = {{fb|Gruzija}} | manageryears9 = 2021— | managerclubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | manageryears10 = 2021— | managerclubs10 = {{fb|Slovākija}} }} '''Vladimīrs Veiss''' ({{val|sk|Vladimír Weiss}}; dzimis {{dat|1964|09|22}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovāki|slovāku]] [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]], vēlāk arī [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasē]]. No 2016. līdz 2020. gadam bija [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlases]] galvenais treneris. No 2021. gada ir [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgas]] kluba [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] galvenais treneris, tā jau ir otrā reize komandas trenera amatā.<ref>https://www.skslovan.com/8722</ref> == Futbolista karjera == Karjeras laikā spēlējis vairākos Čehijas un Slovākijas klubos. {{dat|1988|3|23||bez}} pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] aizvadījis pirmo spēli [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasē]]. Izlases sastāvā piedalījies [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Čehoslovākijas izlases rindās nospēlējis 19 spēles un guvis vienus vārtus. Vēlāk bijis [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Slovākijas izlases rindās aizvadījis 12 spēles un guvis vienus vārtus. Karjeru izlasē noslēdza 1995. gada jūnijā, pēdējo spēli aizvadot pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=22704 |title=Vladimír Weiss - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|9|9||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka Slovākijas klubā ''[[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]]''. 2005. gadā aizveda komandu līdz Slovākijas čempionu titulam. 2005.—2006. gada sezonā iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. No 2006. līdz 2007. gadam vadīja Krievijas klubu Maskavas apgabala "Saturn". 2007. gadā atgriezās ''Artmedia Petržalka'' un 2008. gadā vēlreiz uzvarēja [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. 2008. gada maijā kļuva par [[Slovākijas futbola izlase]]s galveno treneri. Veisa vadībā izlase kvalificējās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]], pirmo reizi iekļūstot kādā no nozīmīgāko sacensību finālturnīriem. Tajā aizkļuva līdz astotdaļfinālam. 2012. gada janvārī, kad izlase nespēja kvalificēties [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātam]], amatu atstāja. No 2012. līdz 2015. gadam strādāja [[Kazahstāna]]s klubā ''[[Kayrat FK|Kairat]]''. 2016. gada martā kļuva par [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2342816.html |title=Weiss takes charge of Georgia |date={{dat|2016|3|14|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2018|9|9||bez}}}}</ref> Gruzija iekļuva [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s izslēgšanas spēļu finālā, bet tajā piekāpās [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedonija]]i un nespēja kvalificēties finālturnīram. Drīz pēc tam Veiss amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agenda.ge/en/news/2020/3588 |title=Head coach Vladimir Weiss to leave Georgian national football team |language=en |date={{dat|2020|11|13|N|bez}} |website=agenda.ge |accessdate={{dat|2021|1|13||bez}}}}</ref> == Privātā dzīve == Viņa tēvs, arī [[Vladimīrs Veiss (1939)|Vladimīrs Veiss]], bijis futbolists un [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlases spēlētājs, [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada vasaras olimpisko spēļu]] sudraba medaļnieks. Arī dēls [[Vladimīrs Veiss (1989)|Vladimīrs]] ir profesionāls futbolists, [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas izlases]] dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veiss, Vladimīrs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bratislavā dzimušie]] [[Kategorija:Čehoslovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Čehoslovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Slovākijas futbola treneri]] [[Kategorija:Slovākijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Gruzijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Prāgas "Sparta" spēlētāji]] j2qbcnc8q0che20rf19pll2ckv3ksl5 0 407123 4470484 4404348 2026-05-19T17:04:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470484 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 51. vidusskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = |image size = |imagewikilink = |alt = |caption = |motto = |motto_translation = |location = [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 262, [[Rīga]], {{LAT}} |streetaddress = |region = |city = |state = |province = |county = |postcode = |postalcode = |zipcode = |country = |country1 = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 28 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 50 | longEW = E |coordinates_type = |coordinates_region = |coordinates_display = |coordinates_format = |coordinates = |schooltype = vidusskola |fundingtype = |type = |religious_affiliation = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = 1968. gadā |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |district = |us_nces_district_id = |LEA = |authority = |category = |category_label = |oversight = |oversight_label = |authorizer = |superintendent = |trustee = |specialist = |session = septembris — maijs |schoolnumber = |school code = |MOE = |ofsted = |ceeb = |us_nces_school_id = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |dean = |administrator = |rector = |director = |principal = |principal_label = |principal1 = |principal2 = |principal3 = |principal4 = |viceprincipal = |viceprincipal_label = |viceprincipal1 = |viceprincipal2 = |viceprincipal3 = |viceprincipal4 = |asst principal = |assistant_principals = |campus director = |headmistress = Nadežda Akopjana |headmaster = |head of school = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |head = |head_label = |chaplain = |custodian = |staff = |faculty = |teaching_staff = 58 |employees = |key_people = |grades = 1. — 12. klase |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |students = 622 (2017) |sixth_form_students = |pupils = |gradeK = |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |grade13 = |other = |other_grade_enrollment = |other_grade_label = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |system = |classes offered = |medium = |language = latviešu |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |campuses = |campus = |campus size = |area = |campus type = |campus_Bound = |houses = |colours = |colors = |slogan = |song = |fightsong = |athletics = |conference = |sports = |mascot = |mascot image = |nickname = |team_name = |rival = |vision = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |testname = |testaverage = |SAT = |ACT = |year = |bar pass rate = |roll = |decile = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |tuition = |revenue = |communities = |feeders = |main feeder school for = |graduates = |affiliations = |alumni = |nobel_laureates = |information = |free_label = |free_text = |free_label1 = |free_text1 = |free_label2 = |free_text2 = |free_label3 = |free_text3 = |free_label4 = |free_text4 = |free_label5 = |free_text5 = |homepage = |url = {{URL|http://r51vsk.lv/}} |website = |footnotes = |picture = |image_caption = |picture2 = |image_caption2 = }} '''Rīgas 51. vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] 262, [[Ķengarags|Ķengaragā]]. == Izglītības programmas == 2018. gadā skolā īstenoja pamatizglītības programma (21011121), speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (21015521) un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma. == Vēsture == Skola dibināta 1968. gadā. == Absolventi == * [[Aleksandrs Gapoņenko]], aktīvists == Ārējās saites == * [http://r51vsk.lv/phocadownload/51_Pasnovertejums_22_02_18.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240619121742/http://r51vsk.lv/phocadownload/51_Pasnovertejums_22_02_18.pdf |date={{dat|2024|06|19||bez}} }} * [http://dati.e-skola.lv/Iestade/RUKS Izglītība un Kultūra] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] ezuj8inkg3dwyko201czk1lx26a2ck0 0 408642 4470589 4153134 2026-05-19T18:43:08Z ~2026-29924-71 145665 4470589 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = pamatskola | fundingtype = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 10 | longEW = E | opened = 1960. gadā. | headmaster = Vaclava Pluča | staff = | teaching_staff = 67 (2021) | employees = | grades = 1. — 9. klase | years = | students = 287 (2022) | language = latviešu, krievu | homepage = https://www.zoltokaskola.lv/ | status = Slēgts }} '''Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola''' bija [[Rīga]]s pamatskola ar [[Hokejs|hokeja]] novirzienu, kas atradās [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielā]] 15, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema apkaimē]]. Skolā īstenoja [[Mazākumtautība|mazākumtautību]] pamatizglītības programmas 2. modeli, bija mācību priekšmetu apguve divās valodās. == Vēsture == Dibināta 1960. gadā kā '''Rīgas 55. vidusskola''' ar krievu un latviešu valodas apmācības klasēm. 1978. gadā skolā atvērās pirmās hokejistu apmācības klases. 1996. gadā skolā uzsāka [[divvalodu izglītība]]s modeli.<ref>[https://web.archive.org/web/20171106182817/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-sergeja-zoltoka-vidusskola avīze "Izglītība un Kultūra"]</ref> 2005. gadā 1. augustā to pārdēvēja 2004. gada 3. novembrī pāragri mirušā hokeja uzbrucēja [[Sergejs Žoltoks|Sergeja Žoltoka]] vārdā par Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zoltokaskola.lv/index.php/lv/par-skolu/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2022|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220827152540/https://www.zoltokaskola.lv/index.php/lv/par-skolu/skolas-vesture }}</ref> 2021. gada 18. februārī [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas pārveidi par '''Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolu'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> 2024. gada februārī Rīgas dome nolēma, ka ar 2024. gada 31. augustu Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola tiks pievienota [[Rīgas Dārzciema vidusskola]]i.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56345652/ari-riga-keras-klat-skolu-optimizacijai Arī Rīga ķeras klāt skolu optimizācijai] delfi.lv 2024. gada 15. februārī</ref> ==== Direktori ==== * 1960 — 1972. — Genehs Špungins * 1973. — 1982. — Vilma Vimba * 1982. — 1991. — Ņina Tiškēviča * 1993. — 2024. — Vaclava Pluča == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121) == Skolā mācījušies == * [[Artūrs Irbe]], hokejists * Mārtiņš Grundmanis, hokejists * Ēriks Miļūns, hokeja treneris * [[Harijs Vītoliņš]], hokejists * Ulvis Katlaps, hokejists * Normunds Sējējs, hokejists * Ainārs Hehts, hokejists * Ilmārs Tomans, hokejists * [[Sandis Ozoliņš]], hokejists * [[Rodrigo Laviņš]], hokejists * [[Aigars Cipruss]], hokejists * Vjačeslavs Fanduļs, hokejists * [[Grigorijs Panteļejevs]], hokejists * [[Viktors Ignatjevs]], hokejists * [[Leonīds Tambijevs]], hokejists * [[Sergejs Naumovs]], hokejists * [[Aleksandrs Beļavskis]], hokejists * [[Andrejs Kardašs]], hokejists * [[Aleksandrs Ņiživijs]], hokejists * [[Dagnija Šmite]], bioloģe, botāniķe == Ārējās saites == * [https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pasnovertejums/pasnovertejuma-zinojums_Zoltoka_20202021.pdf Pašnovērtējuma ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220827152416/https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pasnovertejums/pasnovertejuma-zinojums_Zoltoka_20202021.pdf |date={{dat|2022|08|27||bez}} }} * [https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pamatskolas_ieks_noteikumi/VSSZ-21-22-nts_Ieks_kart_noteikumi.pdf Iekšējās kārtības noteikumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220827152414/https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pamatskolas_ieks_noteikumi/VSSZ-21-22-nts_Ieks_kart_noteikumi.pdf |date={{dat|2022|08|27||bez}} }} * [https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Ligumi/Kassija--Ko.pdf Kassija & Ko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220827152413/https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Ligumi/Kassija--Ko.pdf |date={{dat|2022|08|27||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] [[Kategorija:Dārzciems]] k30yjeje9ytgzhv9lcmxwn3qx12i04g 0 413104 4470732 4349936 2026-05-20T02:31:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470732 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2017/2018 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2018. gada 23. novembris | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Latvijas Nacionālais teātris}} | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = {{URL|https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2017}} | network = [[Latvijas Televīzija]] | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2016/2017|2016/2017]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2018/2019|2018/2019]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2017/2018''' balvu pasniegšana ceremonija norisinājās {{dat|2018|11|23||bez}}, [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]]. Ceremonijas laikā tika apbalvotas 2017./2018. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tika pasniegtas 18 kategorijās. == Žūrija == Šogad žūrijas komisijas sastāvā ir teātra kritiķe [[Andra Rutkēviča]], teātra kritiķes un zinātnieces [[Edīte Tišheizere]] un [[Ieva Rodiņa]], teātra vēsturnieks [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], dramaturgs un vēsturnieks [[Eduards Liniņš]]. == Laureāti un nominācijas == ''Piez.: Pie nominācijām uzskaitīti visi izvirzītie pretendenti; laureāti izcelti '''treknrakstā'''.'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada izrāde (Spēlmaņu nakts)|GRAND PRIX]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * '''"Dvēseļu utenis"'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/dirty-deal-teatro/dveselu-utenis|title=Dirty Deal Teatro - Dvēseļu Utenis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''– ''[[Dirty Deal Teatro]]'', režisore [[Inga Ungure|Inga Tropa]]''' | valign="top" | * '''"Cerību ezers aizsalis"'''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/jaunais-rigas-teatris/ceribu-ezers-aizsalis|title=Jaunais Rīgas teātris - Cerību ezers aizsalis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''– [[Jaunais Rīgas teātris]], režisors [[Vladislavs Nastavševs]]''' ** "Arī vaļiem ir bail"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/ari-valiem-ir-bail|title=Latvijas Nacionālais teātris - Arī vaļiem ir bail|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Elmārs Seņkovs]] ** "Dieviņš pillā"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/jaunais-rigas-teatris/dievins-pilla|title=Jaunais Rīgas teātris - Dieviņš Pillā|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – Jaunais Rīgas teātris, režisors [[Alvis Hermanis]] ** "Man 30 gadu"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/man-30-gadu|title=Latvijas Nacionālais teātris - Man 30 Gadu|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – Latvijas Nacionālais teātris, režisore [[Ināra Slucka]] ** "Salome"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/salome-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Salome|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Viesturs Kairišs]] ** "Zelta zirgs"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-lellu-teatris/zelta-zirgs|title=Latvijas Leļļu teātris - Zelta zirgs|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Latvijas Leļļu teātris]], režisors [[Duda Paiva]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem]] |- | valign="top" | * '''"Dvēseļu utenis"'''<ref name=":0" /> '''– ''[[Dirty Deal Teatro]]'', režisore [[Inga Ungure|Inga Tropa]]''' ** "1900. Leģenda par pianistu"<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/1900-legenda-par-pianistu|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - 1900. Leģenda par pianistu|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], režisors [[Sergejs Golomazovs]] ** "Cilvēks parastais"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/daugavpils-teatris/cilveks-parastais|title=Daugavpils teātris - Cilvēks parastais|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Daugavpils teātris]], režisore [[Lucina Sosnovska]] ** "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/valmieras-dramas-teatris/kakis-uz-nokaiteta-skarda-jumta-2708|title=Valmieras Drāmas teātris - Kaķis uz nokaitēta skārda jumta|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Valmieras Drāmas teātris]], režisore [[Inese Mičule]] ** "Mežainis"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/mezainis-nac-17|title=Latvijas Nacionālais teātris - Mežainis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Latvijas Nacionālais teātris]]; režisors [[Valters Sīlis]] | valign="top" | * '''"Naksitrallīši"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-lellu-teatris/naksitrallisi|title=Latvijas Leļļu teātris - Naksitrallīši|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''– [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore [[Laura Čaupale]]''' ** "Dievs. Daba. Darbs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/rezeknes-teatris-joriks/dievs-daba-darbs1|title=Rēzeknes teātris Joriks - Dievs. Daba. Darbs|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Jānis Znotiņš]] ** "Kaiju karalienes noslēpums"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-lellu-teatris/kaiju-karalienes-noslepums|title=Latvijas Leļļu teātris - Kaiju karalienes noslēpums|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – Latvijas Leļļu teātris, režisors [[Edgars Kaufelds]] ** "Lidojošais šķīvītis"<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/smulitis/lidojosais-skivitis|title=Šmulītis - Lidojošais šķīvītis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv|archive-date=2023-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230304194748/https://izrades.lv/2017-2018/smulitis/lidojosais-skivitis}}</ref> — ''[[Dirty Deal Teatro]]'', režisors [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde pusaudžiem]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] |- | valign="top" | * '''"Labie bērni"'''<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/valmieras-dramas-teatris/labie-berni|title=Valmieras Drāmas teātris - Labie bērni|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''– [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]]''' ** "Čomiņi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/goda-teatris/comini|title=Goda teātris - Čomiņi|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> – [[Goda teātris]] ** "Romeo un Džuljeta<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-lellu-teatris/romeo-un-dzuljeta-lell|title=Latvijas Leļļu teātris - Romeo un Džuljeta|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref>" – [[Latvijas Leļļu teātris]], režisors [[Dāvids Džovanzana]] | valign="top" | * '''[[Viesturs Kairišs]] — "Salome"'''<ref name=":4" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]]), "Baladīna"'''<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/valmieras-dramas-teatris/baladina|title=Valmieras Drāmas teātris - Baladīna|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''([[Valmieras Drāmas teātris]])''' ** [[Vladislavs Nastavševs]] — "Cerību ezers aizsalis"<ref name=":1" /> ([[Jaunais Rīgas teātris]]) ** [[Elmārs Seņkovs]] — "Arī vaļiem ir bail"<ref name=":2" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Valters Sīlis]] — "Mežainis",<ref name=":6" /> "Cilvēki, lietas un vietas"<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/cilveki-lietas-un-vietas|title=Latvijas Nacionālais teātris - Cilvēki, Lietas Un Vietas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Ināra Slucka]] — "Man 30 gadu"<ref name=":3" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Lucina Sosnovska]] — "Cilvēks parastais"<ref name=":5" /> ([[Daugavpils teātris]]) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * '''[[Guna Zariņa]] – Ņurbulis izrādē "Dieviņš pillā"'''<ref name=":7" /> '''([[Jaunais Rīgas teātris]])''' ** [[Agnese Budovska|Agnese Cīrule]] – titulloma izrādē "Salome"<ref name=":4" /> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]) ** [[Maija Doveika]] – Emma izrādē "Cilvēki, lietas un vietas"<ref name=":16" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Dita Lūriņa]] – Roze izrādē "Man 30 gadu",<ref name=":3" /> Estere izrādē "Dziļā, skumjā jūra"<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/dzila-skumja-jura|title=Latvijas Nacionālais teātris - Dziļā, Skumjā Jūra|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Ieva Puķe]] – Madāma, Ilze izrādē "Vidzemnieki",<ref name=":18">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/valmieras-dramas-teatris/vidzemnieki|title=Valmieras Drāmas teātris - Vidzemnieki|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Megija izrādē "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta"<ref name=":10" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) | valign="top" | * '''[[Vilis Daudziņš]] – Ļeņins izrādē "Pēdējā Ļeņina eglīte"'''<ref name=":19">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/jaunais-rigas-teatris/pedeja-lenina-eglite|title=Jaunais Rīgas teātris - Pēdējā Ļeņina eglīte|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref>''', Ome izrādē "Cerību ezers aizsalis"'''<ref name=":1" /> '''([[Jaunais Rīgas teātris]])''' ** [[Vadims Bogdanovs]] – titulloma izrādē "Cilvēks parastais"<ref name=":5" /> ([[Daugavpils teātris]]) ** [[Maksims Busels]] – Stāstnieks izrādē "1900. Leģenda par pianistu"<ref name=":9" /> ([[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]) ** [[Ģirts Ķesteris]] – Ivans izrādē "ART",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/dailes-teatris/art-daile|title=Dailes teātris - ART|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Helge izrādē "Svinības"<ref name=":20">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/dailes-teatris/svinibas|title=Dailes teātris - Svinības|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Dailes teātris]]) ** [[Ģirts Liuziniks]] – Fredijs izrādē "Dziļā, skumjā jūra",<ref name=":17" /> Jānis Bērziņš izrādē "Arī vaļiem ir bail"<ref name=":2" /> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]) ** [[Imants Strads]] – titulloma izrādē "Lūcis",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2016-2017/valmieras-dramas-teatris/lucis|title=Valmieras Drāmas teātris - Lūcis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Grabecs izrādē "Baladīna"<ref name=":15" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Inga Misāne-Grasberga]] – lomas izrādē "Mežainis"'''<ref name=":6" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]])''' ** [[Marija Bērziņa]] – Vita izrādē "Arī vaļiem ir bail"<ref name=":2" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Sandra Kļaviņa]] – de Senfona izrādē "Marķīze de Sada"<ref name=":21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/jaunais-rigas-teatris/markize-de-sada|title=Jaunais Rīgas teātris - Marķīze De Sada|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Jaunais Rīgas teātris]]) ** [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] – Mārsija izrādē "Mizantrops",<ref name=":22">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/liepajas-teatris/mizantrops|title=Liepājas teātris - Mizantrops|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> lomas izrādē "Zilā istaba"<ref name=":23">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/liepajas-teatris/zila-istaba|title=Liepājas teātris - Zilā Istaba|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Liepājas teātris]]) ** [[Elīna Vāne]] – Anna, Kļaviņmāte, Ede izrādē "Vidzemnieki"<ref name=":18" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) | valign="top" | * '''[[Aleksandrs Jonovs]] – Melnais princis izrādē "Zelta zirgs"'''<ref name=":8" />''', Piķamice izrādē "Krokodils Gena un Pekausis"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-lellu-teatris/krokodils-gena-un-pekausis-ru|title=Latvijas Leļļu teātris - Krokodils Gena un Pekausis (RU)|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''([[Latvijas Leļļu teātris]])''' ** [[Egons Dombrovskis]] – Tesmans izrādē "Heda Gablere"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/liepajas-teatris/heda-gablere|title=Liepājas teātris - Heda Gablere|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Liepājas teātris]]) ** [[Gundars Grasbergs]] – Tors izrādē "Man 30 gadu"<ref name=":3" /> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]) ** [[Juris Lisners]] – Dominikuss izrādē "Klūgu mūks",<ref name=":24">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/klugu-muks|title=Latvijas Nacionālais teātris - Klūgu Mūks|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Pols, tētis izrādē "Cilvēki, lietas un vietas"<ref name=":16" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Ivars Puga]] – Viljams Koljers izrādē "Dziļā, skumjā jūra"<ref name=":17" /> (Latvijas Nacionālais teātris) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs un/vai leļļu mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Jānis Kronis]] – lomas izrādē "Mežainis"'''<ref name=":6" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]]), loma izrādē "Lidojošais šķīvītis"'''<ref name=":12" /> '''(''[[Dirty Deal Teatro]]'')''' * '''[[Igors Šelegovskis]] – Jezups Sebalds izrādē "Klūgu mūks"'''<ref name=":24" />''', Pēteris Bērziņš izrādē "Arī vaļiem ir bail"'''<ref name=":2" /> '''(Latvijas Nacionālais teātris), Vitālijs izrādē "Dvēseļu utenis"'''<ref name=":0" /> '''(''Dirty Deal teatro'')''' ** [[Elīna Avotiņa]] – Dārgums izrādē "Kam no Vilka kundzes bail"<ref name=":25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/dailes-teatris/kam-no-vilka-kundzes-bail|title=Dailes teātris - Kam No Vilka Kundzes Bail?|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Dailes teātris]]) ** [[Madara Bore]] – jauniete izrādē "Man 30 gadu",<ref name=":3" /> Bjanka izrādē "Dūja"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/duja|title=Latvijas Nacionālais teātris - Dūja|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Latvijas Nacionālais teātris), Hloja izrādē "Labie bērni"<ref name=":13" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) ** [[Marija Linarte]] – Aktrise izrādē "Cerību ezers aizsalis"<ref name=":1" /> ([[Jaunais Rīgas teātris]]) ** [[Āris Matesovičs]] – Aktieris izrādē "Cerību ezers aizsalis"<ref name=":1" /> (Jaunais Rīgas teātris), Hermans izrādē "Dvēseļu utenis"<ref name=":0" /> (''Dirty Deal teatro'') ** [[Igors Šelegovskis]] – Jezups Sebalds izrādē "Klūgu mūks",<ref name=":24" /> Pēteris Bērziņš izrādē "Arī vaļiem ir bail"<ref name=":2" /> (Latvijas Nacionālais teātris), Vitālijs izrādē "Dvēseļu utenis"<ref name=":0" /> (''Dirty Deal teatro'') ** [[Mārtiņš Upenieks]] – Harolds izrādē "Harolds un Moda",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/dailes-teatris/harolds-un-moda|title=Dailes teātris - Harolds Un Moda|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Pouls izrādē "Svinības"<ref name=":20" /> Džonijs Dovs izrādē "Būt Kejai Gondai"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/dailes-teatris/but-kejai-gondai|title=Dailes teātris - Būt Kejai Gondai|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Dailes teātris) ** [[Toms Veličko]] – Jozefs K. izrādē "Process"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/jaunais-rigas-teatris/process|title=Jaunais Rīgas teātris - Process|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Jaunais Rīgas teātris) | valign="top" | * '''[[Reinis Suhanovs]] – "Arī vaļiem ir bail"'''<ref name=":2" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]]), "Persiešu valodas stundas"'''<ref name=":26">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2018-2019/izradeslv/persiesu-valodas-stundas|title=Izrādes.lv - Persiešu valodas stundas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv|archive-date=2023-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230304194749/https://izrades.lv/2018-2019/izradeslv/persiesu-valodas-stundas}}</ref> '''([[Žaņa Lipkes memoriāls]])''' ** [[Uģis Bērziņš]] – "Cilvēki, lietas un vietas",<ref name=":16" /> "Mežainis"<ref name=":6" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Pamela Butāne]] – "Dvēseļu utenis"<ref name=":0" /> (''Dirty Deal teatro''), "Kam no Vilka kundzes bail"<ref name=":25" /> ([[Dailes teātris]]) ** [[Reinis Dzudzilo]] – "Salome"<ref name=":4" /> (Latvijas Nacionālais teātris), "Baladīna"<ref name=":15" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) ** [[Duda Paiva]] – lelles izrādei "Zelta zirgs"<ref name=":8" /> ([[Latvijas Leļļu teātris]]) ** [[Mārtiņš Vilkārsis]] – "Man 30 gadu"<ref name=":3" /> (Latvijas Nacionālais teātris) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu vai grima mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu vai grima mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu un video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Keita (māksliniece)|Keita]] – "Man 30 gadu"'''<ref name=":3" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]])''' ** [[Madara Botmane]] – "Mazais ganiņš"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/mazais-ganins|title=Latvijas Nacionālais teātris - Mazais Ganiņš|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Krista Dzudzilo]] – "Salome"<ref name=":4" /> (Latvijas Nacionālais teātris), "Baladīna"<ref name=":15" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) ** [[Anna Heinrihsone]] – "Vidzemnieki"<ref name=":18" /> (Valmieras Drāmas teātris) ** [[Jozs Statkevičs]] – "Marķīze de Sada"<ref name=":21" /> ([[Jaunais Rīgas teātris]]) ** [[Yashi]] – "Izvirtības hronika" ([[Latvijas Nacionālā opera un balets]]) | valign="top" | * '''[[Oskars Pauliņš]] par darbu sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī un [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]]''' ** [[Mārtiņš Feldmanis]] – "Dons Paskvāle" ([[Latvijas Nacionālā opera un balets]]), "Zilā istaba"<ref name=":23" /> ([[Liepājas teātris]]) ** [[Damirs Ismagilovs]] – "Turaidas roze" (Latvijas Nacionālā opera un balets) ** [[Jānis Sniķers]] – "Pēdējā Ļeņina eglīte"<ref name=":19" /> ([[Jaunais Rīgas teātris]]), "Dvēseļu utenis"<ref name=":0" /> (''[[Dirty Deal Teatro]]'') |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu un video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kustību mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Austra Hauks]] – "Dvēseļu utenis"'''<ref name=":0" /> '''(''[[Dirty Deal Teatro]]''), "Romeo un Džuljeta"'''<ref name=":14" /> '''([[Latvijas Leļļu teātris]])''' ** [[-8]] – "Mizantrops"<ref name=":22" /> ([[Liepājas teātris]]), "Turaidas roze" ([[Latvijas Nacionālā opera un balets]]) ** [[Artis Dzērve]] – "Smaragda pils@ta. Enter"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/liepajas-teatris/smaragda-pils-at-ta-enter|title=Liepājas teātris - Smaragda pils@ta. Enter|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Liepājas teātris), "Man 30 gadu"<ref name=":3" /> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]) ** [[Igors Renceti]], [[Alesandra Solimene]], [[Lorenco Bruno]] – "Dons Paskvāle" (Latvijas Nacionālā opera un balets) ** [[Elīna Matvejeva]] – "Zibeņu domas. Irbīte"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/eduarda-smilga-teatra-muzejs/zibenu-domas-irbite|title=Eduarda Smiļģa Teātra muzejs - Zibeņu domas. Irbīte|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv|archive-date=2023-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230304194804/https://izrades.lv/2017-2018/eduarda-smilga-teatra-muzejs/zibenu-domas-irbite}}</ref> ([[Mūzikas un mākslas atbalsta fonds]]) | valign="top" | * '''[[Agnese Vanaga]], [[Leonards Vīksne]] – "Man 30 gadu"'''<ref name=":3" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]])''' ** [[Inga Krasovska]] – "Esi sveicināta, bohēma"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/liepajas-teatris/esi-sveicinata-bohema|title=Liepājas teātris - Esi Sveicināta, Bohēma!|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Liepājas teātris]]), "Svinības"<ref name=":20" /> ([[Dailes teātris]]) ** [[Elīna Lutce]] – "Baladīna"<ref name=":15" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) ** [[Olga Žitluhina]] – "Maģijas atslēgas"<ref name=":27">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/magijas-atslegas|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Maģijas atslēgas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mūzikas autors (Spēlmaņu nakts)|Gada muzikālās partitūras autors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs) (Spēlmaņu nakts)|Gada sasniegums oriģināldramaturģijā]] |- | valign="top" | * '''[[Jēkabs Nīmanis]] – "Dvēseļu utenis"'''<ref name=":0" /> '''(''[[Dirty Deal Teatro]]''), "Kaiju karalienes noslēpums"'''<ref name=":11" /> '''([[Latvijas Leļļu teātris]]), "Persiešu valodas stundas"'''<ref name=":26" /> '''([[Žaņa Lipkes memoriāls]])''' ** [[Arturs Maskats]] – "Maģijas atslēgas"<ref name=":27" /> ([[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]) ** [[Edgars Mākens]] – "Arī vaļiem ir bail"<ref name=":2" /> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]) ** [[Edgars Raginskis]] – "Mežainis"<ref name=":6" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Rihards Zaļupe]] – "Baladīna"<ref name=":15" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) | valign="top" | * '''[[Artūrs Dīcis]] — "Arī vaļiem ir bail"'''<ref name=":2" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]])''' ** [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] — "Mežainis"<ref name=":6" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Justīne Kļava]] — "Dvēseļu utenis"<ref name=":0" /> (''[[Dirty Deal Teatro]]''), "Vidzemnieki"<ref name=":18" /> ([[Valmieras Drāmas teātris]]) |} Balvas par mūža ieguldījumu saņēma [[Māra Zemdega]] un [[Gunārs Placēns]]. == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.spelmanunakts.lv}} {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2018]] autoeb5coeipitp5xiqo2bymmkwqg6l 10 413574 4470543 4469939 2026-05-19T18:01:52Z EdgarsBot 50781 upd 4470543 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-19 18:01:52{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 18 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 16 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- | {{page-multi|page=Viljams Dunsts|t|h|d}} || 2026-05-12 12:03:07 || 7 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || mazonzīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā || |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 3 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- | {{page-multi|page=Meitenes un māris|t|h|d}} || 2026-05-18 06:06:58 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Nav redzama nozīmība, nenoformēts|due=5|due_date=23.05.2026}} Manuprāt, raksts neglābjams.</nowiki> || Nav redzama nozīmība, nenoformēts || 5 (23.05.2026) |- | {{page-multi|page=Gabriela Anvara|t|h|d}} || 2026-05-18 07:36:24 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst|Ja nesakārtos</nowiki> || Ja nesakārtos || 15 (2.06.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> rm5gnrt3irl19z3s20pw84emv4g4owa 4 415707 4470541 4469938 2026-05-19T18:01:22Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4470541 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|19||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199445}}] | {{formatnum:1347}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13698}}] | 2009-02-13 | 2026-05-19 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:172009}}] | {{formatnum:10380}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7970}}] | 2007-12-03 | 2026-05-19 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113578}}] | {{formatnum:9869}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9743}}] | 2007-11-24 | 2026-05-19 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112205}}] | {{formatnum:10006}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1882}}] | 2009-10-02 | 2026-05-19 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86926}}] | {{formatnum:7226}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6608}}] | 2005-10-30 | 2026-05-19 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69655}}] | {{formatnum:10268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-19 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68714}}] | {{formatnum:1868}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3271}}] | 2005-07-26 | 2026-05-19 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1141}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50729}}] | {{formatnum:7022}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6348}}] | 2018-06-22 | 2026-05-18 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48865}}] | {{formatnum:1550}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3520}}] | 2006-05-03 | 2026-05-19 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47977}}] | {{formatnum:4827}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-19 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43222}}] | {{formatnum:4716}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1501}}] | 2015-03-11 | 2026-05-19 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42131}}] | {{formatnum:1908}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-05-13 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38386}}] | {{formatnum:5114}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:772}}] | 2013-03-30 | 2026-05-19 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31052}}] | {{formatnum:3777}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:615}}] | 2020-05-10 | 2026-05-18 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:28475}}] | {{formatnum:8558}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4253}}] | 2023-01-18 | 2026-05-19 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25982}}] | {{formatnum:4662}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}] | 2015-08-30 | 2026-05-19 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}] | {{formatnum:2684}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-05-06 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15614}}] | {{formatnum:1338}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-19 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14890}}] | {{formatnum:2309}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1975}}] | 2005-07-30 | 2026-05-19 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14548}}] | {{formatnum:3362}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1328}}] | 2014-07-27 | 2026-05-19 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}] | {{formatnum:501}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2335}}] | 2011-08-03 | 2026-05-08 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14152}}] | {{formatnum:750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}] | 2013-06-21 | 2026-05-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13217}}] | {{formatnum:987}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10620}}] | {{formatnum:2097}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:391}}] | 2021-07-27 | 2026-05-19 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10517}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-05-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}] | {{formatnum:279}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9543}}] | {{formatnum:251}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-05-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:812}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-05-07 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 1g72hsbb2qjosid3p92cc3rjkmy783n 0 417707 4470494 4470135 2026-05-19T17:26:31Z Votre Provocateur 111653 4470494 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kaukāza karš | partof = [[Krievu Kaukāza iekarošanas]] | image = Roubaud. Scene from Caucasian war.jpg | image_size = 300px | caption = [[Francs Rubo|Franca Rubo]] glezna ''Kaukāza kara aina.'' | date = 1763. gads – 1864. gada 21. maijs | place = [[Ziemeļkaukāzs]] | territory = Krievija sagrābj Ziemeļkaukāza teritorijas | result = Krievu uzvara * [[Imams Šamils|Imama Šamila]] padošanās * Krievi anektē Ziemeļkaukāzu * [[Čerkesu genocīds]] | combatant1 = {{flaga|Russian Empire}} '''[[Krievijas Impērija]]''' *{{flagicon image|Flag_of_Kuban_People's_Republic.svg}} [[Kazaki]] *{{flagicon image|Flag_of_the_Kalmyk_Khanate.svg}} [[Kalmiku hanāts]] *{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Mingrēlijas kņaziste]] *[[Attēls:Banner_of_Guria.svg|22px]] [[Gurijas kņaziste]] *{{flagicon image|Flag_of_Makhachkala_(Dagestan).svg}} [[Tarkijas Šamhalāts]] *[[Attēls:Banner_of_the_Principality_of_Svaneti.svg|22px]] [[Svanetijas kņaziste]] | combatant2 = {{flagicon image|Circassian_flag.svg}} [[Čerkesu konfederācija]]<br> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''[[Ziemeļkaukāza Imamāts]]''' *[[Avāri]] *[[Čečeni]] *[[Inguši]] *[[Dargi]] *[[Tabasarani]] *[[Laki]] {{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Abhāzu dumpinieki]]<br />[[poļi]], [[ukraiņi]] un citi brīvprātīgie no Eiropas | commander1 = {{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs I]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs I Romanovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Nikolajevičs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Zass]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Paskevičs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksejs Jermolovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Voroncovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Dmitrijs Miļutins]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs Baratinskis]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Androņikovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Rozens]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Muravjovs-Karskis]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Jevdokimovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Roberts Zēgerkrancs]]<br />{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Grigols Dadiani]] | commander2 = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Gazi Mulla]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hamzat-beks]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Imams Šamils]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beibulats Taimins]] <br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Tašev-Hadži]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hadži Murats]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Isa Gendargeno]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beno Baisangurs]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Talhiks Šelars]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Bojnakas Umalat-beks]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Kazanišas Irazi-beks]]<br/> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Idris]]<br /> {{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Ahmats Aublā]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Šabats Maršans]]<br/> {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} [[Kazbeks Tugušžoko]] <br> {{Flaga|GBR}} [[Džeimss Bells]]<br> {{Flaga|Polija}} [[Teofils Lapinskis]] | strength1 = '''1817–1864. gadi''':<br>1819: 50 000<ref>Кроме того, командующему Отдельного Кавказского корпуса было подчинено Черноморское казачье войско — 40 тыс. чел.</ref><br>1857: 200 000<br>1862: 60 000<ref>На Западном Кавказе</ref> | strength2 = '''1817–1864. gadi''':<br>{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kaukāza imamāts:'''<br>15 000–25 000<ref name="ReferenceA">À la conquête du Caucase: epopée géopolitique et guerres d'influence</ref><br>{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Čerkesija:'''<br>35 000–40 000<ref name="ReferenceA" /> | casualties1 = {{Flaga|Russian Empire}} '''Kaujaslaukā krituši:''' Liels skaits | casualties2 = {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Civiliedzīvotāju upuri:''' 1 200 000<ref name="militari">{{tīmekļa atsauce|title = Victimario Histórico Militar|url = http://remilitari.com/guias/victimario5.htm}}</ref><ref>Richmond, Walter. The Circassian Genocide. {{ISBN|9780813560694}}.</ref><br>{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits <br>{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits | notes = | casus = Kaukāza karš }} [[Attēls:Map of Caucasus with the borders 1801-1813.JPG|thumb|right|Kaukāzs, 1801-1813]] [[Attēls:1860. Карта Кавказа.jpg|thumb|right|Kaukāza administratīvais dalījums, 1860]] '''Kaukāza karš''' ({{val|av|Кавказалъул рагъ}}, {{val|ce|Кавказхойн–оьрсийн тIом 1763—1864}}, {{val|ru|Кавказская война}}, 1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku kara (1768—1774)]] laikā. Kaukāza karu laikā [[Krievijas Impērija]] pakļāva [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalnos]] dzīvojošās tautas. Galveno pretestību Krievijas karaspēkam izrādīja [[avāri]], [[čečeni]], [[lezgīni]] un [[čerkesi]]. == Priekšvēsture == 1785. gadā ķeizariene [[Katrīna II]] par pirmo Kaukāza gubernatoru iecēla [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]]. Šajā laikā Krievijas Impērija bija pakļāvusi [[Stavropole|Stavropoli]], [[Mozdoka|Mozdoku]] un [[Vladikaukāza|Vladikavkāzu]]. Potjomkina un [[Suvorovs|Suvorova]] karagājieni [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] piekrastē izraisīja šeiha Mansura pretdarbību, kurš pasludināja svēto karu pret krieviem. 1791. gadā Mansuru sagūstīja [[Anapa|Anapā]]. 1796. gadā Krievijas Impērijas iekarojumi Ziemeļkaukāzā sasniedza [[Kubaņa]]s un [[Tereka]]s upju līniju. 1799. gadā [[Kartlija]]s un [[Kahetija]]s cars Giorgijs XII lūdza ķeizaram [[Pāvils I Romanovs|Pāvilam I]] aizsardzību, 1801. gada 18. janvārī Pāvils I paziņoja par Kartlijas-Kahetijas iekļaušanu Krievijas Impērijā. Krievijai tagad bija jāaizstāv teritorija Dienvidkaukāzā, ko ar pārējo impēriju savienoja vienīgi [[Gruzijas kara ceļš]]. Vietējās musulmaņu un kalniešu tautas bija apņēmības pilnas pretoties Krievijas varai. Stāvie un mežiem apaugušie kalni bija lieliski piemēroti partizānu karam pret Krievijas armiju.<ref>[https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caucasian-wars Caucasian Wars]</ref> No 1801. līdz 1813. gadam Krievijas karaspēka klātbūtne Kaukāza kalnu reģionos bija minimāla, vairāk fokusējoties uz kariem ar Osmaņu un Persijas impērijām. Par Krievijas Impērijas protektorātiem kļuva [[Mingrelijas kņaziste]] (1803), [[Imeretijas Karaliste]] (1804), [[Gurija]]s un [[Abhāzijas kņaziste]]s (1810), == Kara norise == === Pirmais periods (1816—1827) === 1816. gadā ieceltais militārais gubernators Jermolovs [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Dagestāna|Dagestānā]] sāka būvēt nocietinātu fortu virkni un militāros ceļus. 1818. gadā Krievijas Impērija nodibināja [[Groznija]]s cietoksni. Krievijas Atsevišķajā Kaukāza korpusā bija 50 000 kareivji, kurus atbalstīja 40 000 cilvēku lielā Melnās jūras [[Kazaki|kazaku]] armija. 1819. gadā [[Dagestāna]]s vadoņi apvienojās cīņai pret krieviem, bet līdz 1821. gadam tika sakauti. Krievija nostiprināja savu varu mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s teritorijā. No 1822. līdz 1826. notika vairāki karagājieni pret čerkesiem Melnās jūras piekrastē. Karā sakautā [[Persija]] 1828. gadā un pēc [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu—turku kara (1828—1829)]] arī [[Osmaņu impērija]] 1829. gadā atzina Krievijas kontroli pār Melnās jūras piekrasti, Kaukāzu, armēņu un azerbaidžāņu zemēm. 1828. gadā tika pakļauti [[karačaji]], par Krievijas protektorātu kļuva [[Svanetija]]s kņaziste (1833). === Imamu vadītā pretestība (1828—1859) === 1828. gadā imama [[Gazi Muhameds|Gazi Muhammada]] vadībā sākās musulmaņu svētais karš pret Krieviju. Pēc viņa nāves 1832. gadā nākamais imams Hamzatbeks ({{val|av|Хӏамзат-бег}}) atguva kontroli pār lielu Dagestānas kalnu daļu, taču tika nogalināts sadursmē ar [[avāri]]em. 1834. gadā par pretestības vadītāju kļuva [[imams Šamils]], kas izveidoja kalniešu savienību un nodibināja imama valsti. Viņa galvenā atbalsta bāze bija Dagestānas un Čečenijas kalnos. Tikmēr [[kumiki]], [[osetīni]], [[inguši]] un [[kabardīni]], kas joprojām sekoja pagāniskiem ticējumiem, vai bija pārgājuši pareizticībā, musulmaņu pretestības kustību neatbalstīja. Lielas Krievijas armijas vienības iegāja dziļi kalnājos, sagrāba partizānu ciematus, taču pārtikas trūkuma un nepārtrauktās pretestības dēļ atkāpās izejas punktos. No 1837. līdz 1839. gadam ar Šamilu noslēdza pamieru, kas beidzās pēc Krievijas Impērijas ģenerālleitnanta [[Pauls Grabbe|Paula Grabbes]] vadītā karaspēka uzbrukuma Ahulgo cietoksnim. Kad 1840. gada pavasarī čerkesi iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas armija koncentrējās uz Čerkesijas [[Melnās jūra]]s piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot savu teritoriju Dagestānā, iekarojot [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. 1845. gadā 18 000 karavīru liela Krievijas armijas kolonna iznīcināja Šamila galveno apmetni, bet atkāpjoties zaudēja 3000 kritušo. 1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija padzīta no Čečenijas. Kaukāza pakļaušanu pārtrauca [[Krimas karš]]. Osmaņu armijas mēģinājumi uzbrukt Kaukāzā tika atsisti. Šamils iebruka [[Kahetija]]s pilsētā [[Cinandali]] 80 km attālumā no [[Tbilisi]], bet tika sakauts.<ref name="caucasian-war-of-1817-64">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |title=Caucasian War of 1817–64 |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201215152/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |archivedate={{dat|2016|12|01||bez}} }}</ref> Pēc 1856. gada Krievijas Impērija Ziemeļkaukāzā sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas uzbrukuma kampaņas. Šamila [[Dagestānas imamāts|Dagestānas imamātā]] sākas iekšējais sabrukums. 1859. gada 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību un imams krita krievu gūstā. === Čerkesu pretestības apspiešana (1859—1864) === Čerkesu pretestības apspiešanai sākās [[mežu izciršana]], ciematu iznīcināšana un vietējo iedzīvotāju pārvietošana. 1862. gadā sākās liela krievu ofensīva, kas līdz 1864. gadam pakļāva Melnās jūras piekrastes zemes. Čerkesus piespieda bēgt dziļāk kalnos, bet to lielāko daļu sadzina piekrastē, un pārvietoja uz Osmaņu impēriju, īstenojot [[Čerkesu genocīds|čerkesu genocīdu]]. 1864. gadā Krievija kontrolēja visu [[Abhāzija|Abhāziju]] un 21. maijā tika iekarots pēdējais čerkesu pretestības centrs.<ref name="caucasian-war-of-1817-64" /> 1864. gadu uzskata par Kaukāza kara beigām, lai arī vēl nākamajos gados Čečenijā un Dagestānā uzliesmoja sacelšanās. ==Galerija== <gallery> Circassia in 1750.png|Čerkesu zemes 18. gadsimtā Resettlement of Circassians Into Ottoman Empire.jpg|Čerkesu deportācija 19. gadsimta un mūsdienu autonomās republikas. Sturm aul Gimry 1891.jpg|Kaujas aina Imam Shamil surrendered to Count Baryatinsky on August 25, 1859 by Kivshenko, Alexei Danilovich.jpg|Šamila padošanās Pyotr Nikolayevich Gruzinsky - The mountaineers leave the aul.jpg|Kalniešu bēgšana За покорение Чечни и Дагестана.jpg|Medaļa par Čečenijas un Dagestānas iekarošanu Za pokorenie zapadnogo Kavkaza revers.jpg|Medaļa par Rietumkaukāza iekarošanu </gallery> ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] 2uu7ivwsy3tnp7dzydnmtmt2vldv5hi 0 418760 4470584 3006075 2026-05-19T18:34:42Z Olgerts V 41522 Pāradresācija nomainīta no [[Jura Alunāna iela (Rīga)]] uz [[Jura Alunāna iela]] 4470584 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jura Alunāna iela]] m7s7yqf0pycd4q0rj2d1drndmgemq1u 0 420156 4470704 4470241 2026-05-19T21:00:05Z Vylks 50297 /* A grupa */ 4470704 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{SWI}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]] | atjaunots = }} '''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}</ref> Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā. 2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai. == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Cīrihe]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}} {{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}} }} |'''[[Fribūra]]''' |- |[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]<br />Ietilpība: 11 200 |[[BCF arēna]]<br />Ietilpība: 7 100 |- |[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]] |[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]] |} == Komandas == [[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {{Col-begin}} {{Col-2}} ; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji * {{ih|SUI}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta) {{Col-begin}} * {{ih|USA}} * {{ih|AUT}} * {{ih|CZE}} * {{ih|DEN}} * {{ih|CAN}} * {{ih|LAT}} * {{ih|NOR}} * {{ih|SVK}} * {{ih|SLO}} * {{ih|FIN}} * {{ih|HUN}} * {{ih|GER}} * {{ih|SWE}} {{Col-2}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]] * {{ih|GBR}} * {{ih|ITA}} {{Col-end}} == Izlašu sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}} Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 22 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem. == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|USA}} (1) * {{ih|SUI}} (2) * {{ih|FIN}} (6) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (10) * {{ih|AUT}} (11) * {{ih|HUN}} (16) * {{ih|GBR}} (17) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (3) * {{ih|SWE}} (4) * {{ih|CZE}} (5) * {{ih|DEN}} (8) * {{ih|SVK}} (9) * {{ih|NOR}} (12) * {{ih|SLO}} (15) * {{ih|ITA}} (18) {{Col-end}} == Turnīra kalendārs un formāts == Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas. Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu. {| class="wikitable" |+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]) |- ! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas |- | 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa) |- | 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || - |- | 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām |- | 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || - |- | 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles) |- | 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] |} Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē. == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team1=FIN | team2=SUI | team3=AUT | team4=HUN | team5=USA | team6=LAT| team7=GER | team8=GBR |win_USA=1 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=8 |ga_USA=10 |win_SUI=3 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=13|ga_SUI=4 |status_SUI=H |win_FIN=3 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=13|ga_FIN=4 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=3 |gf_GER=2 |ga_GER=11 |win_LAT=1 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=2 |gf_LAT=5 |ga_LAT=7 |win_AUT=3 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=12|ga_AUT=5 |win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=2 |gf_HUN=8 |ga_HUN=8 |win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=3 |gf_GBR=3 |ga_GBR=15 |name_USA={{ih|USA}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_GBR={{ih|GBR}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 3:1 | periodi = (1:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A01_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:2, 0:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A03_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 2:5 | periodi = (2:3, 0:2, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A05_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:0, 1:3, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A07_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 4:2 | periodi = (0:0, 2:1, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A09_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 1:5 | periodi = (0:1, 1:1, 0:3) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A11_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 4:2 | periodi = (1:1, 0:0, 3:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A13_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 0:2 | periodi = (0:1, 0:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A15_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 6:2 | periodi = (3:1, 2:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A17_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:6 | periodi = (0:0, 0:5, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A19_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:0, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A21_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = 5:0 | periodi = (2:0, 1:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A23_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team2=CZE | team1=CAN | team3=SVK | team4=NOR | team6=SLO | team7=ITA | team5=SWE | team8=DEN |win_CAN=3 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=16|ga_CAN=4 |win_SWE=1 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=12|ga_SWE=11 |win_CZE=2 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=0 |gf_CZE=10|ga_CZE=7 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=3 |gf_DEN=4 |ga_DEN=15 |win_SVK=2 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=6 |ga_SVK=2 |win_NOR=1 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=5 |ga_NOR=2 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=1 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=1 |gf_SLO=3 |ga_SLO=6 |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=2 |gf_ITA=1 |ga_ITA=10 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_SWE={{ih|SWE}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_ITA={{ih|ITA}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 5:3 | periodi = (2:0, 1:3, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B02_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 4:1 | periodi = (2:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B04_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 2:1 | periodi = (1:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B06_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 0:6 | periodi = (0:3, 0:3, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B08_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:0, 0:2, 1:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B10_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:1, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B12_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 2:6 | periodi = (0:2, 1:3, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B14_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 4:0 | periodi = (1:0, 3:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B16_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 5:1 | periodi = (0:0, 0:0, 5:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B18_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:4 | periodi = (2:3, 1:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B20_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| <!-- semi finals --> |30. maijs|||| |30. maijs|||| <!-- final --> |31. maijs|||| <!-- third place --> |31. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] pb98spm94b20nwycvjd2lj5ij9hsr97 4470706 4470704 2026-05-19T21:04:13Z Vylks 50297 /* B grupa */ 4470706 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{SWI}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]] | atjaunots = }} '''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}</ref> Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā. 2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai. == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Cīrihe]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}} {{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}} }} |'''[[Fribūra]]''' |- |[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]<br />Ietilpība: 11 200 |[[BCF arēna]]<br />Ietilpība: 7 100 |- |[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]] |[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]] |} == Komandas == [[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {{Col-begin}} {{Col-2}} ; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji * {{ih|SUI}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta) {{Col-begin}} * {{ih|USA}} * {{ih|AUT}} * {{ih|CZE}} * {{ih|DEN}} * {{ih|CAN}} * {{ih|LAT}} * {{ih|NOR}} * {{ih|SVK}} * {{ih|SLO}} * {{ih|FIN}} * {{ih|HUN}} * {{ih|GER}} * {{ih|SWE}} {{Col-2}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]] * {{ih|GBR}} * {{ih|ITA}} {{Col-end}} == Izlašu sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}} Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 22 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem. == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|USA}} (1) * {{ih|SUI}} (2) * {{ih|FIN}} (6) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (10) * {{ih|AUT}} (11) * {{ih|HUN}} (16) * {{ih|GBR}} (17) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (3) * {{ih|SWE}} (4) * {{ih|CZE}} (5) * {{ih|DEN}} (8) * {{ih|SVK}} (9) * {{ih|NOR}} (12) * {{ih|SLO}} (15) * {{ih|ITA}} (18) {{Col-end}} == Turnīra kalendārs un formāts == Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas. Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu. {| class="wikitable" |+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]) |- ! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas |- | 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa) |- | 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || - |- | 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām |- | 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || - |- | 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles) |- | 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] |} Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē. == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team1=FIN | team2=SUI | team3=AUT | team4=HUN | team5=USA | team6=LAT| team7=GER | team8=GBR |win_USA=1 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=8 |ga_USA=10 |win_SUI=3 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=13|ga_SUI=4 |status_SUI=H |win_FIN=3 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=13|ga_FIN=4 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=3 |gf_GER=2 |ga_GER=11 |win_LAT=1 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=2 |gf_LAT=5 |ga_LAT=7 |win_AUT=3 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=12|ga_AUT=5 |win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=2 |gf_HUN=8 |ga_HUN=8 |win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=3 |gf_GBR=3 |ga_GBR=15 |name_USA={{ih|USA}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_GBR={{ih|GBR}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 3:1 | periodi = (1:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A01_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:2, 0:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A03_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 2:5 | periodi = (2:3, 0:2, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A05_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:0, 1:3, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A07_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 4:2 | periodi = (0:0, 2:1, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A09_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 1:5 | periodi = (0:1, 1:1, 0:3) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A11_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 4:2 | periodi = (1:1, 0:0, 3:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A13_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 0:2 | periodi = (0:1, 0:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A15_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 6:2 | periodi = (3:1, 2:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A17_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:6 | periodi = (0:0, 0:5, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A19_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:0, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A21_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = 5:0 | periodi = (2:0, 1:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A23_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team1=CAN | team2=SVK | team3=CZE | team4=NOR | team5=SWE | team6=SLO | team7=DEN | team8=ITA |win_CAN=3 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=16|ga_CAN=4 |win_SWE=1 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=12|ga_SWE=11 |win_CZE=2 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=0 |gf_CZE=10|ga_CZE=7 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=3 |gf_DEN=4 |ga_DEN=15 |win_SVK=2 |OTwin_SVK=1 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=11|ga_SVK=6 |win_NOR=2 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=9 |ga_NOR=2 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=1 |OTloss_SLO=1 |loss_SLO=1 |gf_SLO=7 |ga_SLO=11 |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=3 |gf_ITA=1 |ga_ITA=14 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_SWE={{ih|SWE}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_ITA={{ih|ITA}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 5:3 | periodi = (2:0, 1:3, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B02_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 4:1 | periodi = (2:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B04_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 2:1 | periodi = (1:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B06_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 0:6 | periodi = (0:3, 0:3, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B08_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:0, 0:2, 1:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B10_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:1, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B12_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 2:6 | periodi = (0:2, 1:3, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B14_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 4:0 | periodi = (1:0, 3:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B16_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 5:1 | periodi = (0:0, 0:0, 5:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B18_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:4 | periodi = (2:3, 1:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B20_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 0:4 | periodi = (0:1, 0:2, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B22_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 4:5 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:2, 2:2, 1:0. 0:0, 0:1) | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| <!-- semi finals --> |30. maijs|||| |30. maijs|||| <!-- final --> |31. maijs|||| <!-- third place --> |31. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] 0o3hbiqe1mryemhaphwdme07qv697r2 4470844 4470706 2026-05-20T08:23:54Z Vylks 50297 /* B grupa */ 4470844 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{SWI}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]] | atjaunots = }} '''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}</ref> Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā. 2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai. == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Cīrihe]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}} {{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}} }} |'''[[Fribūra]]''' |- |[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]<br />Ietilpība: 11 200 |[[BCF arēna]]<br />Ietilpība: 7 100 |- |[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]] |[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]] |} == Komandas == [[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {{Col-begin}} {{Col-2}} ; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji * {{ih|SUI}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta) {{Col-begin}} * {{ih|USA}} * {{ih|AUT}} * {{ih|CZE}} * {{ih|DEN}} * {{ih|CAN}} * {{ih|LAT}} * {{ih|NOR}} * {{ih|SVK}} * {{ih|SLO}} * {{ih|FIN}} * {{ih|HUN}} * {{ih|GER}} * {{ih|SWE}} {{Col-2}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]] * {{ih|GBR}} * {{ih|ITA}} {{Col-end}} == Izlašu sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}} Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 22 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem. == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|USA}} (1) * {{ih|SUI}} (2) * {{ih|FIN}} (6) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (10) * {{ih|AUT}} (11) * {{ih|HUN}} (16) * {{ih|GBR}} (17) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (3) * {{ih|SWE}} (4) * {{ih|CZE}} (5) * {{ih|DEN}} (8) * {{ih|SVK}} (9) * {{ih|NOR}} (12) * {{ih|SLO}} (15) * {{ih|ITA}} (18) {{Col-end}} == Turnīra kalendārs un formāts == Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas. Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu. {| class="wikitable" |+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]) |- ! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas |- | 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa) |- | 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || - |- | 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām |- | 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || - |- | 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles) |- | 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] |} Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē. == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team1=FIN | team2=SUI | team3=AUT | team4=HUN | team5=USA | team6=LAT| team7=GER | team8=GBR |win_USA=1 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=8 |ga_USA=10 |win_SUI=3 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=13|ga_SUI=4 |status_SUI=H |win_FIN=3 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=13|ga_FIN=4 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=3 |gf_GER=2 |ga_GER=11 |win_LAT=1 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=2 |gf_LAT=5 |ga_LAT=7 |win_AUT=3 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=12|ga_AUT=5 |win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=2 |gf_HUN=8 |ga_HUN=8 |win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=3 |gf_GBR=3 |ga_GBR=15 |name_USA={{ih|USA}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_GBR={{ih|GBR}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 3:1 | periodi = (1:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A01_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:2, 0:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A03_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 2:5 | periodi = (2:3, 0:2, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A05_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:0, 1:3, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A07_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 4:2 | periodi = (0:0, 2:1, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A09_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 1:5 | periodi = (0:1, 1:1, 0:3) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A11_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 4:2 | periodi = (1:1, 0:0, 3:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A13_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 0:2 | periodi = (0:1, 0:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A15_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 6:2 | periodi = (3:1, 2:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A17_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:6 | periodi = (0:0, 0:5, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A19_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:0, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A21_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = 5:0 | periodi = (2:0, 1:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A23_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team1=CAN | team2=SVK | team3=CZE | team4=NOR | team5=SWE | team6=SLO | team7=DEN | team8=ITA |win_CAN=3 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=16|ga_CAN=4 |win_SWE=1 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=12|ga_SWE=11 |win_CZE=2 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=0 |gf_CZE=10|ga_CZE=7 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=3 |gf_DEN=4 |ga_DEN=15 |win_SVK=2 |OTwin_SVK=1 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=11|ga_SVK=6 |win_NOR=2 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=9 |ga_NOR=2 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=1 |OTloss_SLO=1 |loss_SLO=1 |gf_SLO=7 |ga_SLO=11 |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=3 |gf_ITA=1 |ga_ITA=14 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_SWE={{ih|SWE}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_ITA={{ih|ITA}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 5:3 | periodi = (2:0, 1:3, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B02_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 4:1 | periodi = (2:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B04_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 2:1 | periodi = (1:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B06_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 0:6 | periodi = (0:3, 0:3, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B08_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:0, 0:2, 1:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B10_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:1, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B12_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 2:6 | periodi = (0:2, 1:3, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B14_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 4:0 | periodi = (1:0, 3:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B16_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 5:1 | periodi = (0:0, 0:0, 5:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B18_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:4 | periodi = (2:3, 1:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B20_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 0:4 | periodi = (0:1, 0:2, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B22_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 4:5 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:2, 2:2, 1:0. 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/969/ihm969b24_74_5_0 | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| <!-- semi finals --> |30. maijs|||| |30. maijs|||| <!-- final --> |31. maijs|||| <!-- third place --> |31. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] nl9lar6fqaiadv0zp19foqfwkmz3od9 0 426260 4470769 4341036 2026-05-20T04:33:05Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Splitas-Dalmācijas župānija]] uz [[Splitas—Dalmācijas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4341036 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Splitas-Dalmācijas župānija | official_name = ''Splitsko-dalmatinska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Split-Dalmatia County.svg | flag_size = | image_shield = Coat of arms of Split-Dalmatia County.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Splita]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Splitsko-dalmatinska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4540 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 454798 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{url|https://www.dalmacija.hr/}} | footnotes = }} '''Splitas-Dalmācijas župānija''' ({{val|hr|Splitsko-dalmatinska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s dienvidu daļā, kas robežojas ar [[Dubrovnikas-Neretvas župānija|Dubrovnikas-Neretvas župāniju]] dienvidaustrumos, ar [[Šibenikas-Kninas župānija|Šibenikas-Kninas župāniju]] ziemeļrietumos un ar [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] austrumos un ziemeļos. To rietumos apskalo [[Adrijas jūra]]. Župānijas kopējā platība ir 4 540 [[km²]], pēc 2011. gada datiem tajā dzīvo 454 798 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā župānija pēc platības un iedzīvotāju skaita. Župānijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Splita]]. Župānija sastāv no 16 pilsētām un 39 pašvaldībām. Župānijas teritorijā atrodas [[Dināras dabas parks]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānija| ]] a8dogayvp13j63x8w0zkn0gx3y1x8pk 4470771 4470769 2026-05-20T04:33:46Z Biafra 13794 4470771 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Splitas—Dalmācijas župānija | official_name = ''Splitsko-dalmatinska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Split-Dalmatia County.svg | flag_size = | image_shield = Coat of arms of Split-Dalmatia County.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Splita]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Splitsko-dalmatinska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4540 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 454798 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{URL|https://www.dalmacija.hr/}} | footnotes = }} '''Splitas—Dalmācijas župānija''' ({{val|hr|Splitsko-dalmatinska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s dienvidu daļā, kas robežojas ar [[Dubrovnikas—Neretvas župānija|Dubrovnikas—Neretvas župāniju]] dienvidaustrumos, ar [[Šibenikas—Kninas župānija|Šibenikas—Kninas župāniju]] ziemeļrietumos un ar [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] austrumos un ziemeļos. To rietumos apskalo [[Adrijas jūra]]. Župānijas kopējā platība ir 4540 [[km²]], pēc 2011. gada datiem tajā dzīvo 454 798 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā župānija pēc platības un iedzīvotāju skaita. Župānijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Splita]]. Župānija sastāv no 16 pilsētām un 39 pašvaldībām. Župānijas teritorijā atrodas [[Dināras dabas parks]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānija| ]] rdy2dobvudd5iduv8ysx0tmthd5sshy 0 426261 4470766 4341035 2026-05-20T04:32:03Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Piejūras-Kalnu župānija]] uz [[Piejūras—Kalnu župānija]]: Kļūdains nosaukums 4341035 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Piejūras-Kalnu župānija | official_name = ''Primorsko-Goranska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Primorje-Gorski Kotar County.png | flag_size = | image_shield = Primorje-Gorski Kotar County coat of arms.png | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Rijeka]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Primorsko-goranska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3588 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 296195 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{url|https://www.dalmacija.hr/}} | footnotes = }} '''Piejūras-Kalnu župānija''' ({{val|hr|Primorsko-goranska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s ziemeļrietumu daļā, kas robežojas ar [[Karlovacas župānija|Karlovacas župāniju]] austrumos, ar [[Istras župānija|Istras župāniju]] rietumos, ar [[Likas-Seņas župānija|Likas-Seņas župāniju]] dienvidaustrumos un ar [[Slovēnija|Slovēniju]] ziemeļos. To dienvidos apskalo [[Adrijas jūra]]. Župānijas kopējā platība ir 3 588 [[km²]], pēc 2011. gada datiem tajā dzīvo 296 195 iedzīvotāji. Tā ir lielākā Horvātijas župānija pēc platības un ceturtā lielākā župānija pēc iedzīvotāju skaita. Župānija sastāv no 14 pilsētām, tās administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Rijeka]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piejūras-Kalnu župānija| ]] 14g4tfa2lpk056x9vza2l3bm3cg6irs 4470768 4470766 2026-05-20T04:32:49Z Biafra 13794 4470768 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Piejūras—Kalnu župānija | official_name = ''Primorsko-Goranska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Primorje-Gorski Kotar County.png | flag_size = | image_shield = Primorje-Gorski Kotar County coat of arms.png | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Rijeka]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Primorsko-goranska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3588 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 296195 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{URL|https://www.dalmacija.hr/}} | footnotes = }} '''Piejūras—Kalnu župānija''' ({{val|hr|Primorsko-goranska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s ziemeļrietumu daļā, kas robežojas ar [[Karlovacas župānija|Karlovacas župāniju]] austrumos, ar [[Istras župānija|Istras župāniju]] rietumos, ar [[Likas—Seņas župānija|Likas—Seņas župāniju]] dienvidaustrumos un ar [[Slovēnija|Slovēniju]] ziemeļos. To dienvidos apskalo [[Adrijas jūra]]. Župānijas kopējā platība ir 3588 [[km²]], pēc 2011. gada datiem tajā dzīvo 296 195 iedzīvotāji. Tā ir lielākā Horvātijas župānija pēc platības un ceturtā lielākā župānija pēc iedzīvotāju skaita. Župānija sastāv no 14 pilsētām, tās administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Rijeka]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piejūras-Kalnu župānija| ]] 3bfoa4vhtbqe8ll3c8hm89kuok1h5lh 0 430872 4470710 4419411 2026-05-19T21:23:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470710 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|eposu|Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)|Sasunas Dāvids}} [[Attēls:AM_25_dram_Ag_1994_David_b.png|right|200px|Armēnijas piemiņas monēta ar Sasunas Dāvida pieminekli (1994)]] [[Attēls:The Soviet Union 1990 CPA 6204 stamp (David of Sassoun, Armenian epic poem. Men, arches. M. Abegyan).jpg|thumb|200px|Eposam veltīta padomju pastmarka]] '''Sasunas Dāvids''' ({{val|hy|Սասունցի Դավիթ}} ''Sassunzi Dawit''), arī {{val|hy|Սասնա ծռեր}} ''Sasna cřer'', "'''Sasunas pārgalvji'''" vai "'''Sasunas neprāši'''", ir [[Armēnija]]s [[eposs]] par varoni Sasunas Dāvidu un viņa radiniekiem, kas balstīts uz vēsturiskā fona un sācis rasties ap astoto gadsimtu.<ref>[https://www.britannica.com/topic/Sasuntzi-Davith Sasuntzi Davith, Armenian folk epic. Encyclopaedia Britannica.]</ref><ref name="tvtropes">[https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Literature/DavidOfSasun TV Tropes: Literature / David of Sasun]</ref> Nostāsti gadsimtu gaitā tika nodoti mutvārdos, pirmo reizi pierakstīti 1873. gadā un kopš 1936. gada ir pazīstami ar nosaukumu ''Sasna cřer'' kā nacionālais eposs. == Vēsture == [[Attēls:Garegin_Srvadztiants.jpg|thumb|Garegins Srvadztjancs]] [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskās baznīcas]] bīskaps Garegins Srvandztjancs pirmais 1873. gadā nomaļā ciematā austrumu Turcijā pierakstīja tur zināmo nostāsta versiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hpj.asj-oa.am/5492/1/1990-4(3).pdf |title="Գարեգին Սրվանձտյանցը և հայկական հերոսավեպը (Գ. Սրվանձտյանցի ծննդյան 150-ամյակի առթիվ) (armēniski) |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200327135008/http://hpj.asj-oa.am/5492/1/1990-4(3).pdf }}</ref> Viņš, uzturot kontaktu ar valdību zinātniekiem nepieejamām armēņu apdzīvotām teritorijām, uzzināja par senām nacionālam varonim Sasunas Dāvidam veltītām leģendām un publicēja pirmos fragmentus nākamajā gadā [[Stambula|Konstantinopolē]].<ref name="armmuseum">[https://www.armmuseum.ru/books-catalog/2017/5/23/- Армянский эпос: Давид Сасунский. Рецензия.]</ref> 1889. gadā vienu no eposa versijām krieviski daļēji iztulkoja V. Brjusovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bryusov.lit-info.ru/bryusov/kritika/lozinskij-david-sasunskij.htm |title=М. Лозинский. Валерий Брюсов и его перевод «Давида Сасунского» |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160910192836/http://bryusov.lit-info.ru/bryusov/kritika/lozinskij-david-sasunskij.htm }}</ref> Apmēram 60 gadus vēlāk, 1936. gadā, literāts Manuks Abegjans un viņa kolēģi sāka pārstrādāt un publicēt stāstījumu ar nosaukumu ''Sasna cřer''. Darbā ir vairāk nekā 2500 lappuses, publikāciju sagatavoja valsts izdevniecība [[Erevāna|Erevānā]] 1944. (I daļu) un 1951. gados (II daļu). Grāmata guva lielu popularitāti, un tā pēdējos izdevumos tika izdota ar nosaukumu "Sasunas Dāvids". Eposu ar Akopa Kodžojana (1883-1959) ilustrācijām izdeva 1961. gadā Erevānā, tās iedvesmojušas armēņu tradīcijas un folklora. 1966. gadā Amerikas armēņu autors Leons Zavens Surmeljans pārtulkoja eposu angļu valodā. 2006. gadā Elizabete Jakobi to pārtulkoja vācu valodā. 2010. gadā Armēnijā eposs tika ekranizēts pilnmetrāžas animācijas filmā.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=lByUKud6UL8 Youtube: Սասնա Ծռեր - Սասունցի Դավիթ (2010) Մուլտֆիլմ]</ref> 2021. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tiek plānots izlaist piedzīvojumu filmu "David of Sasun".<ref>[https://www.kinonews.ru/movie_183528/david-of-sasun Фильмы » Давид Сасунский]</ref> 2012. gadā "Sasunas Dāvids" tika iekļauts [[UNESCO]] cilvēces nemateriālā mantojuma sarakstā.<ref name="unesco">[https://ich.unesco.org/en/RL/performance-of-the-armenian-epic-of-daredevils-of-sassoun-or-david-of-sassoun-00743 Performance of the Armenian epic of 'Daredevils of Sassoun' or 'David of Sassoun']</ref> == Publicētā forma == Eposs nekad pirms 20. gadsimta nav bijis vienots un arī tagad tā teksts nav kanonizēts. Pastāv akadēmisks izdevums ar eposa 50 variantiem, kas pierakstīti dažādās Armēnijas vietās, UNESCO piemin 160 variantus.<ref name="unesco" /> Tās formas, kas tulkojumos pazīstamas ārpus Armēnijas, ir kolektīvas kompilācijas rezultāts. Visbiežākajā versijā eposs tiek dalīts 4 daļās — "zaros", kuri iedalīti katrs vēl divās daļās un dažāda daudzuma dziedājumos. Pastāv arī citi iedalījuma varianti gan armēniski, gan tulkojumos, atšķiras varoņu vārdi vai to transkripcija, dažādos variantos netiek pieminēti daudzi notikumi. Kopīgs paliek princips — varoņi cīnās ar tautas un valsts naidniekiem, pa ceļam kārtojot savas lietas, bet neviens no viņiem nav eņģelis, un arī naidnieki netiek tēloti tikai melnās krāsās. Daži no eposa daudznozīmīgā nosaukuma tulkojuma variantiem ir "Sasunas pārgalvji" vai pat "Sasunas dullie" galveno varoņu bērnības huligānisma dēļ. Eposā sastopamas pārdabiskas tautas, kā kadži un devi, ar kurām cilvēkiem izveidojušās labvēlīgas vai sliktas attiecības. Daudzi eposa personāžu vārdi saistās ar nedaudz mainītiem reālu vēsturisku personu vai dievību vārdiem, taču viņu darbības laiks, veids un ģeogrāfija eposā ļoti reti saistāmi ar reālajiem vai mītiskajiem.<ref name="armmuseum" /> Tulkojumos reizēm parādās sižetiskas izmaiņas varoņu ētiskas pielabošanas dēļ, tā, vienā no tulkojumiem [[krievu valoda|krievu valodā]] Dāvids pārguļ ar bijušo līgavu pirms tam, kad atrod sev citu, nevis kā oriģinālā pa ceļam pie šīs otrās. "Sasunas Dāvids" uzrakstīts ritmiskā prozā ar [[Jambs|jamba]] un [[Anapests|anapesta]] miju, atsevišķas epizodes rakstītas kā dziesmas.<ref>[https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/151810/ Кавказский Узел: "Сасунци Давид" ("Давид Сасунский")]</ref> == Vēsturiskais fons == Jau mīta sākumā ir redzams [[anahronisms]], kurš jauc [[arābi|arābu]] iekarojumu un [[Asīrija|asīriešu]] laiku. Sennahirims, arābu [[kalifs]], attiecināms uz ķēniņu Sanheribu, kurš dzīvoja ap 700. gadu pirms mūsu ēras. Stāstā ir daudz pagānisma elementu, kas liecina par persiešu Sasanīdu perioda ietekmi. Piemēram, armēņu vārds "Mher" (Mers) attiecināms uz dievu [[Mitra (dievība)|Mitru]]. [[Sasuna]]s pilsēta kalnos tagad atrodas ārpus [[Armēnija]]s teritorijas, Turcijas dienvidaustrumu [[Batmanas ils|Batmanas provincē]]. Iebrucēji, kas tika nosaukti eposā par [[Ēģipte|ēģiptiešiem]], ir sinonīms arābu iebrukumam, kas apgrūtināja iekarotās nemusulmaņu zemes ar ārkārtējiem nodokļiem. Sultāns Misras Meliks, kas eposā rādīts kā ienaidnieks, veido arābu un islāma pretpolu kristiešu Armēnijai. ("''Misr''" - Ēģiptes pašnosaukums [[arābu valoda|arābu valodā]].) Reālajā vēsturē Ēģipte nekad neiekaroja Sasunas apkaimi, un darbības laikā notikušās cīņas norāda uz armēņu sacelšanos pret arābiem,<ref name="tvtropes" /> kas notika 747.—750. un 774.—775. gados. Pēdējo eposa daļu ir iedvesmojusi senā persiešu [[Šāhnāme]]s leģenda. Ilgstošo cīņu par brīvību pret arābu kalifātu beidzot ar panākumiem vainagoja karalis Ašots I. Vēlāk karalis Gagiks Bagratuni (989-1017) padarīja armēņu karalisti par ziedošu. Bieži tiek izteikts viedoklis, ka eposa saturu lielā mērā radījusi Sasunas kalnu rajona cīņa pret arābu valdīšanu.<ref>[https://www.panorama.am/ru/news/2012/12/05/sasunci-davit-unesco/628584 Aрмянский эпос «Давид Сасунский» включен в список нематериального культурного наследия ЮНЕСКО]</ref> == Darbības galvenie notikumi<ref>[http://www.armeniantales.narod.ru/epos.htm Национальный эпос армянского народа "Давид Сасунский" - вариант Н. Зарьяна в переводе Н. Любимого]</ref><ref>[http://www.russianplanet.ru/filolog/epos/david/ Текст эпоса, об эпосе, словарь терминов]</ref><ref>[http://serials.flib.sci.am/sasnacrer/Sasunci/book/content.html Давид Сасунский, четыре ветви. 1939. gada Lipskerova, Deržavina un Kočetkova tulkojums krievu valodā]</ref> == [[Attēls:Hakob_Kojoyan._David_of_Sassoun.jpg|thumb|250px|Eposa ilustrācija (Akops Kodžojans)]] === Pirmais zars === '''Sanasars un Bagdasars''' ==== Pirmā daļa ==== [[Bagdāde]]s kalifs uzzina, ka viņa vasalim, armēņu ķēniņam Gagikam, ir ārkārtīgi skaista meita Covinara. Viņš pieprasa, lai Gagiks atdotu savu meitu kalifam. Gagiks sākotnēji atsakās to darīt, bet, nespējot pretoties kalifa karaspēkam, piekāpjas. Pirms došanās uz Bagdādi, Covināra izdzer divas saujas ūdens no avota, kas uz īsu laiku viņai brīnumaini parādās. No šīm divām saujām viņa ieņem divus bērnus. Saskaņā ar kalifa un Gagika līgumu Covinara dzīvo atsevišķā Bagdādes pilī. Šeit viņa dzemdē divus zēnus — Sanasaru un Bagdasaru. Brīnumaini dzimušie dvīņi izceļas ar savu spēku un asprātību, tie aug neparasti ātri. Kad viņi paaugas, kalifs nolemj nonāvēt Covinaru kopā ar tās bērniem, bet sastop pretestību no Sanasara un Bagdasara, ar kuriem tā armija nespēj tikt galā. Tad kalifs atceļ savu nodomu. Pēc kāda laika viņš atkal dodas karā pret Armēniju, bet šoreiz tiek uzvarēts. Bēgot, viņš sola upurēt elkiem Sanasaru un Bagdasaru kā maksājumu. Pēc tam, kad to caur sapni uzzinājusi Covinara, dvīņi atstāj Bagdādi, dodoties uz Armēniju. Pamestā vietā viņi aizsāka nākamo Sasunas cietoksni, tomēr, nepabeidzot būvniecību, viņi dodas tālāk. Atrodot patvērumu pie karaļa Tevadorosa, viņi pēc kāda laika ir spiesti atstāt to. Pēc dvīņu lūguma karalis viņiem dod pavadībai „četrdesmit māju” - viņa nabadzīgākos iedzīvotājus. Dvīņi kopā ar šiem nabagiem atgriežas Sasunā, dibina pilsētiņu un pabeidz būvēt cietoksni. Savos ceļojumos Sanasars nolaižas jūras dibenā, kur viņš atrod brīnišķīgo zirgu Džalali, kā arī ieroču komplektu, ieskaitot Zibens zobenu, kas nokritis no debesīm. Pēc kāda laika Bagdasars savam brālim atzīstas, ka nevar gulēt naktī: viņu sauc uz Bagdādi kalifa galvenais elks. Brāļi kopā dodas uz Bagdādi cīnīties ar kalifu. Pēc gūtās uzvaras viņi atbrīvo savu māti Covinaru, un kopā ar to dodas uz Berd-Kapotinu (“Zilo cietoksni”) pie sava vectēva karaļa Gagika. No Gagika viņi saņem zemes dāvinājumu. Atstājot savu vectēvu, brāļi atgriezās Sasunā un pakāpeniski paplašina savu teritoriju. Sasuna aug, kļūstot par lielu pilsētu. [[Attēls:Սասնայ_տուն.jpg|thumb|Armēnijas attēlu grāmata ''Sasna Tun'' ("Sasunas nams") ar stāstu par Sanasaru un Bagdasaru, Teherānas armēņu skolu centrālkomiteja, Teherāna 1982.]] ==== Otrā daļa ==== Četrdesmitbizīgā Dehcuna, noburtas kadžu valsts valdnieka meita, padzird par Sanasara slavu. Vēlēdamās piesaistīt varoņa uzmanību, viņa nosūta tam vēstuli, kas kļūdas dēļ nonāk pie cita brāļa — Bagdasara. Starp dvīņiem rodas strīds, kas tomēr nenoiet līdz naidīgumam. Pēc samierināšanas ar brāli Sanasars aizbrauc pie Dehcunas, kas atrodas kadžu valsts galvaspilsētā Varapilī. Izpildot divus kadžu ķēniņa noteikumus, Sanasars saņem trešo — cīnīties ar sešdesmit pehlevaniem (varoņiem). Sanasars, uzveicis četrdesmit pretiniekus, jūtas noguris un nespēj turpināt cīņu. Bagdasars steidzas palīdzēt un nogalina atlikušos pretiniekus. Bet kadžu karalis uzstāda jaunu noteikumu — apmeklēt Zaļo pilsētu, kas izrādās bez ūdens. Zaļajā pilsētā brāļi nogalina ļauno višapu (čūskzivi), kurš bloķēja pavasara iestāšanos, un atbrīvo tam paredzēto upuri — meiteni, kas vēlāk kļūst par Bagdasara līgavu un tad sievu. Pēc atgriešanās Varapilī, brāļi negaida jaunus uzdevumus no kadžu ķēniņa. Tā vietā viņi ar spēku piespiež Dehcunu doties uz viņu valsti. Pa ceļam viņus panāk Dehcunas māsa — Bagdasara līgava. Ierodoties Sasunā, brāļi vienlaicīgi svin kāzas. Bagdasars un viņa sieva dodas uz Bagdādi. Sanasars joprojām paliek Sasunas valdnieks. Sanasars rada trīs dēlus — Vergo, Ovanu un Meru. Turpmāk eposā tos sauc par Smērētāju Vergo, Skaļo Ovanu un Vecāko Meru. === Otrais zars === '''Mers Vecākais''' ==== Pirmā daļa ==== Sanasars nomirst. Izmantojot to, Misras Meliks, kaimiņvalsts Misras valdnieks, uzliek Sasunai meslus. Mers Vecākais pakāpeniski aug. Piecpadsmit gadu vecumā viņš atbrīvo Sasunu no cilvēkēdāja lauvas, saplēšot to ar kailām rokām. Pēc kāda laika, virsnieks Tēvocis Toross dodas uz Manazkertas cietoksni pie ķēniņa Tevadorosa aicināt to atdot savu meitu Armaganu Meram. Tevadoross ziņo, ka Hlatas pilsētas karalis — pārdabiskais Baltais Devs — tur Armaganu gūstā. Mers dodas uz Hlatu, uzvar cīņā Balto Devu, atbrīvo ieslodzīto Armagānu un apprec viņu Sasunā. ==== Otrā daļa ==== Misras Meliks sūta Meram izaicinājumu. Mers to pieņem un ierodas Misrā. Tomēr viņa cīņā ar Misras Meliku neviens nespēj gūt uzvaru. Mers un Meliks zvēr mieru un brālību. Sasuna vairs nav Misras vasaļvalsts. Pēc kāda laika Misras Meliks nomirst. Saskaņā ar šo zvērestu Mers tagad ir spiests rūpēties par viņa ģimeni. To izmanto Melika atraitne Ismila. Aizbildinoties ar aizsardzību pret prinču nepaklausību, viņa sauc Meru pie sevis. Viņai izdodas piesaistīt Meru caur gultu un dzemdēt no viņa dēlu, ko nosauc vīra vārdā par Misras Meliku. Septiņus gadus pēc aiziešanas Mers atgriežas Sasunā un beidzot samierinās ar sievu. Viņam ir dzimis mantinieks, likumīgs dēls — Sasunas Dāvids. Drīz pēc Dāvida dzimšanas Mers un Armagana mirst. === Trešais zars === '''Dāvids''' ==== Pirmā daļa ==== Mazajam Dāvidam nav izredžu izdzīvot Sasunā, un tēvocis Skaļais Ovans nosūta viņu uz Misru. Šeit Dāvidu baro un pasargā Ismila. Tomēr paaudzies Dāvids rada ļoti daudz rūpju savam brālim — Misras Melikam, pašreizējam Misras valdniekam. Viņš vairākkārt mēģina nogalināt Dāvidu, taču katru reizi izdodas iejaukties Ismilai. Galu galā, gribot izglābt zēnu, viņa nosūta to atpakaļ uz Sasunu. Misras Meliks piekrīt ļaut Dāvidam iet, bet dod viņam divus ceļabiedrus, kuriem slepeni pavēl nogalināt puisi. Tomēr, cīnoties ar saviem pavadoņiem, Dāvids ņem virsroku. Ieradies Sasunā, Dāvids vispirms apmetas ar tēvoci Ovanu un kļūst par ganu Sasunā. Tomēr sasunieši ir ļoti neapmierināti ar viņu, un Dāvidam ir jāatstāj pilsēta. Viņu uz savu māju atved Tēvocis Toross, kurš māca zēnu un iekārto par ganu Daštupadrialas ciematā. Šeit Dāvids veic varoņdarbu. Sekojot četrdesmit devu pēdām, kuri bija nolaupījuši ganāmpulku, viņš nogalina visus pārdabiskos laupītājus un pēc tam uzaicina visus apkaimes iedzīvotājus sadalīt savā starpā devu salaupīto. Pēc Vecās Dārznieces ieteikuma Dāvids piespiež savu tēvoci Ovanu parādīt viņam Covasaru, kādreizējo sava tēva Mera Vecākā medību vietu. Šeit viņš atjauno tēva Marutam veltīto templi, kuru kādreiz sagrāva Misras Meliks. Jaunais Meliks nosūta Holbaši kopā ar 500 jātniekiem, lai izlaupītu atjaunoto templi. Holbaši izpilda šo uzdevumu, bet atpakaļceļā Dāvids viņu pārķer un iznīcina karaļa armiju. Misras Meliks sūta jaunu pulku ar 1000 kareivjiem, ko vada Kozbadins, ar uzdevumu pakļaut Sasunu un savākt no tās meslus par septiņiem gadiem. Dāvids tiek galā arī ar šiem pretiniekiem. Pēc tam Misras Meliks sasauc visus savus vasaļus atbalstam, sapulcē milzīgu armiju paša vadībā vēršas pret Sasunu. Viņam pretī stājas Tēvocis Toross ar saviem dēliem un drīz arī pats Sasunas Dāvids. Deivids aicina Meliku uz personisku cīņu. Pateicoties Melika viltībai, Dāvids gandrīz dabū galu, nonākot slazdā. Tomēr viņš tiek ārā no slazda un uzspiež Melikam dueli, kurā viņš kļūst par uzvarētāju. Pēc karaļa nāves Misras armija atgriežas mājās. ==== Otrā daļa ==== Skaļais Ovans grib izprecināt Hlatas valdnieci Čimškiku Sultāni savam brāļadēlam. Tikmēr Handuta, karaļa Vačo-Mardžo meita, uzzina par Dāvidu un nolemj pārņemt tā sirdi. Viņa nosūta trīs dziesminiekus uz Sasunu, lai tie apdziedāru viņas skaistumu Dāvida priekšā. Dziesminieki, lai gan ne uzreiz veiksmīgi, izpilda šo uzdevumu. Deivids dodas apmeklēt Handutu. Pa ceļam viņu pie sevis iemāna Čimškika. Dāvids piekrīt dalīt gultu ar savu bijušo līgavu, bet no rīta to nožēlo. Viņš turpina ceļu un ierodas pie Handutas. Tikmēr septiņu karaļu armija sāk karu pret Vačo-Mardžo. Dāvids iznīcina okupantu armiju, nejauši nogalinot savu brālēnu Paronu Asthiku, Smērētāja Vergo dēlu. Dāvids aizved Handutu uz Sasunas cietoksni un apprec viņu, neraugoties uz Čimškikas pretestību un izaicinājumu uz cīņu, kuru Dāvids apsola pieņemt. Drīz viņš dodas ceļojumā un aizkavējas ilgus gadus. Viņa prombūtnes laikā piedzimst un aug Dāvida dēls, Mers Jaunākais. Paaudzies Mers dodas meklēt savu pazudušo tēvu. Tiklīdz viņš izbrauc no mājām, tā satiek Dāvidu, kurš atgriežas dzimtenē. Nepazinuši viens otru, Mers cīnās ar Dāvidu. Rezultātā abi paliek dzīvi, bet Dāvids nolād savu dēlu, kurš pacēlis roku pret tēvu. Dusmīgais Mers dodas uz Kaputkohu pie sava vectēva Vačo-Mardžo. Dāvids, atceroties veco izaicinājumu, dodas pie Čimškikas, lai cīnītos ar viņu. Kamēr Čimškika gatavojas cīņai, Dāvids peldas ezerā. Šeit viņa meita nogalina viņu ar saindētu bultu, atriebjoties par apvainojumu, kas nodarīts viņas mātei. Dāvida ķermenis tiek nogādāts Sasunā. Uzzinot par sava vīra nāvi, Handuta metas zemē no augsta jumta un nositas. === Ceturtais zars === '''Mers Jaunākais''' ==== Pirmā daļa ==== Pēc Dāvida nāves Tēvocis Toross un Skaļais Ovans, baidoties par Sasunas drošību, nolemj uzaicināt palīgos Dāvida dēlu Meru Jaunāko. Viņi dodas uz Kaputkohu un galu galā atrod Meru. Paņēmuši zēnu līdzi, viņi atgriežas Sasunā, pa ceļam sakaujot bijušo Dāvida ienaidnieku armiju, kas aplenc viņu naktsvietu. Sasunā Mers uzliek tēva bruņas un jāj uz zirga Džalali, kas kalpo visām četrām Sasunas varoņu paaudzēm. Viņš dodas kopā ar Ovanu un Torosu uz Hlatu, lai atriebtu sava tēva nāvi. Sasunieši iznīcina pilsētu un nogalina Čimškiku Sultāni. ==== Otrā daļa ==== [[Attēls:Հուշարձան_Սասունցի_Դավիթ_15.jpg|thumb|Sasunas Dāvida statuja Erevānā]] Mers dodas ceļojumā. Viņš nonāk Bagdādes ķēniņa Pahača valdījumos un apprec tā meitu, skaisto Goāru. Tūlīt pēc kāzām Mers dodas cīnīties ar Misras karali, kurš prasa meslus no viņa sievastēva. Mers ne bez pūlēm uzvar Misras karali. Pēc kāda laika viņš saņem vēstuli no Skaļā Ovana, kurš lūdz Meru pasargāt Sasunu no Kozbadina četriem mazdēliem. Mers atgriežas Sasunā un izrēķinās ar sava vectēva ienaidnieka atvasēm. Atgriežoties pie savas sievas, viņš satiek prinčus no Alepo, kurus izraidījusi no dzimtās pilsētas viņu māsa — cilvēkēdāja. Mers dodas uz Alepo, nogalina kanibāli, pēc kā turpina savu ceļu uz Bagdādi, lai noliektu galvu pie Bagdasara kapa, un visbeidzot atkal dodas mājās. Pa ceļam viņš palīdz Džziru pilsētai, kas vairākkārt cietusi no plūdiem. Mers iegāž upē lielu klinti un tā upi sadala uz pusēm. Uz šīs pašas klints viņš būvē Brdžabalaknu (“Raibo cietoksni”). Atgriežoties Bagdādē pēc septiņiem gadiem, Mers atrod Goāru mirušu. Viņš aizved sievas ķermeni uz Sasunu, kur uzzina par Ovana nāvi. Mers apglabā Goāru pie savas ģimenes. Drīz viņš pamana, ka zeme viņu vairs netur — Mera kājas iestieg zemē. Mers dodas uz Vana ezeru, kura krastā viņš atrod Kraukļu klinti. Uzsitis klintij ar savu zobenu, viņš ar triecienu rada plaisu, kurā ieiet līdz ar zirgu Džalali. Plaisa aizveras, atstājot viņu iekšā. Tēvocis Toross, pārdzīvojis visus eposa varoņus, nomirst no bēdām. == Pieminekļi == Padomju laikā 1959. gadā Erevānas stacijas ēkas priekšā tika uzcelta Sasunas Dāvida bazalta statuja. Pasaku zirgs Džalali traucas ar zobenu vicinošo nacionālo varoni mugurā. Monuments, ieskaitot pjedestālu, ir apmēram 12,5 metrus augsts un 3,5 t smags. Tas atrodas ovāla ūdens baseina centrā, kura diametrs ir 25 metri. Darbu veica tēlnieks Jervands Kočars (1899-1978).<ref>[http://www.groong.org/orig/rb-20070219.html Yervand Kochar - Incomparable Talent Evoked the National Spirit of Armenia]</ref> Pirmā pieminekļa versija no ģipša, arī Kočara veidota, tika steigā uzstādīta jau 1939. gadā, taču 1941. gadā autoru arestēja un pieminekli iznīcināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://barev.today/news/david |title=Всё об Армении: Давид Сасунский |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190529030338/http://barev.today/news/david }}</ref> Sasunas Dāvida statuja uzstādīta arī [[Fresno]], [[Kalifornija|ASV Kalifornijā]].<ref>[http://www.armeniapedia.org/wiki/David_of_Sasun Armeniapedia: David of Sasun]</ref> == Politika == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā par ārvalstu armēņu ziedojumiem [[Padomju Savienība|PSRS]] tika izveidota tanku kolonna "Sasunas Dāvids", kas piedalījās karā PSRS pusē.<ref>[http://tankfront.ru/ussr/names/colums/david_sasunsky.html Танковая колонна «Давид Сасунский»]</ref> Armēnijā aktīvi darbojās militarizēta grupa "Sasunas pārgalvji", kura pieprasa lielāku Armēnijas neatkarību no Krievijas un Turcijas. Kopš 2018. gada tā pārgājusi uz parlamentārām cīņas metodēm.<ref>[https://www.svoboda.org/a/27890965.html В Ереване "Сасунские храбрецы" считают свою миссию завершенной]</ref><ref>[https://eadaily.com/ru/news/2018/08/24/iz-vooruzhyonnoy-gruppy-sasunskie-hrabrecy-prevratyatsya-v-armyanskuyu-partiyu Из вооружённой группы «Сасунские храбрецы» превратятся в армянскую партию]</ref><ref>[https://eadaily.com/ru/news/2018/11/22/armyanskie-hrabrecy-vystavit-rossiyu-i-poluchit-voynu-na-tri-fronta Армянские «храбрецы»: выставить Россию и получить войну на три фронта]</ref> == Literatūra == * [http://smena-online.ru/sites/default/files/09_-_1939.pdf ''Эпос армянского народа''. Журнал «Смена», номер № 321, Сентябрь 1939 13.-14. lpp.] * [http://www.russianplanet.ru/filolog/epos/david/ Текст эпоса, об эпосе, словарь терминов] * [http://www.armeniantales.narod.ru/epos.htm Национальный эпос армянского народа "Давид Сасунский" - вариант Н. Зарьяна в переводе Н. Любимого] * [http://bryusov.lit-info.ru/bryusov/proza/perevod/sasunci-david.htm Текст эпоса в переводе Валерия Брюсова и Михаила Лозинского] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170528031211/http://bryusov.lit-info.ru/bryusov/proza/perevod/sasunci-david.htm |date={{dat|2017|05|28||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=b4mcVXIU6r8 Animācijas filma "Sasunas pārgalvji" armēņu valodā] * [http://www.arak29.am/PDF_PPT/6-Literature/David/TextEng.htm ''David of Sassoon'' by Hovhannes Toumanian, Translation by Thomas Samuelian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191130174931/http://www.arak29.am/PDF_PPT/6-Literature/David/TextEng.htm |date={{dat|2019|11|30||bez}} }} == Atsauces == {{Atsauces|2}} [[Kategorija:Eposi]] [[Kategorija:Armēnijas kultūra]] qi95hmy9c3do6sihu8iexck53g0vep9 0 438009 4470908 4296079 2026-05-20T11:13:34Z Makenzis 56205 4470908 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #880022 | nos = ''Servette'' | logo = Servette_FC.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Association du<br />Servette Football Club'' | iesauka = ''Les Grenats'' (granāti) | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Ženēva}} | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 8. vieta | dib = 1890 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 20 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Ženēvas stadions]] | ietilp = 30 084 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Didjē Fišers | tren = {{flaga|Šveice}} Alēns Geigers | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.servettefc.ch/}} | sadarbojas = | pattern_la1= _ServetteFC1314h|pattern_b1= _ServetteFC1314h|pattern_ra1= _ServetteFC1314h|pattern_sh1= _ServetteFC1314h|pattern_so1= _ServetteFC1314h| | leftarm1= 8B0000|body1= 8B0000|rightarm1= 8B0000|shorts1= 8B0000|socks1= 8B0000| | pattern_la2=_ServetteFC1314h|pattern_b2=_ServetteFC1314a|pattern_ra2=_ServetteFC1314h|pattern_sh2= _ServetteFC1314a|pattern_so2= _ServetteFC1314a| | leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| }} '''''Servette FC''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ženēva]]s, kas pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Klubs ir dibināts 1890. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.servettefc.ch/index.php/club/histoire |title=Histoire |language=fr |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |website=servettefc.ch}}</ref> Mājas spēles komanda aizvada [[Ženēvas stadions|Ženēvas stadionā]], kura ietilpība ir 30&nbsp;084 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/sui/stade_de_geneve |title=Stade de Genéve |language=fr |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |website=stadiumdb.com}}</ref> ''Servette'' futbolisti ir 17 reizes kļuvuši par Šveices čempioniem un septiņas reizes izcīnījuši [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausu]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.servettefc.ch/index.php/club/palmares |title=Palmarès |language=fr |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=servettefc.ch}}</ref> ** Čempioni (17): 1906–07, 1917–18, 1921–22, 1924–25, 1925–26, 1929–30, 1932–33, 1933–34, 1939–40, 1945–46, 1949–50, 1960–61, 1961–62, 1978–79, 1984–85, 1993–94, 1998–99 ** Vicečempioni (17): 1905–06, 1909–10, 1914–15, 1918–19, 1919–20, 1934–35, 1943–44, 1965–66, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1987–88, 1997–98, 2022–23 * '''[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |language=en|accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1927–28, 1948–49, 1970–71, 1977–78, 1978–79, 1983–84, 2000–01 ** Finālisti (12): 1933–34, 1935–36, 1937–38, 1940–41, 1958–59, 1964–65, 1965–66, 1975–76, 1982–83, 1985–86, 1986–87, 1995–96 * '''Šveices līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |language=en|accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1977, 1979, 1980 * '''Šveices Nacionalā B līga / Izaicinājuma līga''' ** Uzvarētāji (1): 2018–19 * '''Alpu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alpencup.html |title=Cup of the Alps |language=en|accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (4): 1973, 1975, 1976, 1978 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.servettefc.ch/index.php Oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/switzerland/servette-fc-geneve/2176/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:Servette FC]] tw6zcnqnrwxfigbvk0m0fn5fly48tq2 0 440380 4470357 4337945 2026-05-19T12:22:58Z Makenzis 56205 4470357 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''Stade Brestois 29'' | logo_links = Stade Brestois 29 logo.svg | logo_izm = 170px | pilns = ''Stade Brestois 29'' | iesauka = ''Les Ty' Zefs''<br />''SB29'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Bresta|2s=Bresta (Francija)}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 12. vieta | dib = 1950 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 26 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stade Francis-Le Blé]]'' | ietilp = 15 097 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Francija}} Deniss Lesents | tren = {{flaga|Francija}} [[Ēriks Ruā]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.sb29.bzh/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _brest2526h | pattern_b1 = _brest2526h | pattern_ra1 = _brest2526h | pattern_sh1 = _brest2526h | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = Ffffff | body1 = Ff0000 | rightarm1 = Ffffff | shorts1 = Ffffff | socks1 = Ff0000 | pattern_la2 =_brest2526a | pattern_b2 =_brest2526a | pattern_ra2 =_brest2526a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 =FFFFFF | body2 =FFFFFF | rightarm2 =FFFFFF | shorts2 =EF0000 | socks2 =FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Stade Brestois 29''''', zināms arī kā '''''Stade Brest''''' vai vienkārši '''''Brest''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bresta (Francija)|Brestas]]. Klubs ir dibināts 1950. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī — [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]] (''Ligue 1''). Mājas spēles aizvada ''[[Stade Francis-Le Blé]]'', kura ietilpība ir 15&nbsp;097 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sb29.bzh/stade-francis-le-ble.php |title=Stade Francis-Le Blé |language=fr |accessdate={{dat|2019|8|28||bez}} |website=sb29.bzh}}</ref> Pirmo reizi ''Ligue 1'' spēlēja 1979.—1980. gada sezonā. Labākais sasniegums ir [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada sezonā]] izcīnītā 3. vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sb29.bzh/historique.php |title=L'historique du Club |language=fr |accessdate={{dat|2024|5|19||bez}} |website=sb29.bzh}}</ref> Tas ļāva komandai pirmo reizi kvalificēties [[UEFA Čempionu līga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20240519-brest-secure-historic-champions-league-qualification |title=Brest secure historic Champions League qualification |language=en |date={{dat|2024|5|19||bez}}|accessdate={{dat|2024|5|25||bez}} |website=france24.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (1): 1980–81 ** Vicečempioni (3): 1978–79, 2009–10, 2018–19 == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|9|20|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=POL|name=[[Radoslavs Majeckis]]|other=īrē no [[AS Monaco|Monaco]]}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Bredlijs Loko]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=CIV|name=[[Žuniors Diass]]|other=īrē no [[ES Troyes AC|Troyes]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=FRA|name=[[Brendāns Šardonē]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=7|pos=MF|nat=FRA|name=[[Eriks Žuniors Dina Ebimbe]]|other=īrē no [[Eintracht Frankfurt]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=FRA|name=[[Igo Magneti]]}} {{Fs player|no=9|pos=MF|nat=MLI|name=[[Kamorī Dumbija]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=FRA|name=[[Romēns Delkastillo]]}} {{Fs player|no=12|pos=DF|nat=CIV|name=[[Luks Zogbē]]}} {{Fs player|no=13|pos=MF|nat=FRA|name=[[Žoriss Šotārs]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=FRA|name=[[Remī Labū Laskarī]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=GNB|name=[[Mama Baldē]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=18|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žistēns Burgols]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=FRA|name=[[Ludviks Ažurkē]]}} {{Fs player|no=24|pos=MF|nat=FRA|name=[[Likā Tusārs]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žiljēns Lekardināls]]}} {{Fs player|no=27|pos=DF|nat=MLI|name=[[Dauda Gindo]]}} {{Fs player|no=29|pos=FW|nat=SEN|name=[[Saliū Diops]]}} {{Fs player|no=30|pos=GK|nat=FRA|name=[[Gregorī Kudērs]]}} {{Fs player|no=33|pos=MF|nat=MLI|name=[[Hamidū Makalu]]}} {{Fs player|no=36|pos=DF|nat=FRA|name=[[Rafaēls Le Gvens]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=CIV|name=[[Noā Žanī]]}} {{Fs player|no=77|pos=DF|nat=FRA|name=[[Kenī Lala]]}} {{Fs player|no=99|pos=FW|nat=SEN|name=[[Patē Mbups]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://www.sb29.bzh/ Oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/france/stade-brestois-29/922/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Stade Brestois 29]] 04ubztmdow0umb621rb8abqc4q09pcd 0 445292 4470682 4262310 2026-05-19T20:19:22Z Vylks 50297 4470682 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rolando Marans | image = Rolando Maran.JPG | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1963|7|14}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Trento}} | height = | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{fb|ALB}} (galvenais treneris) | years1 = 1983—1986 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} Benacense Riva | caps1 = 87 | goals1 = 7 | years2 = 1986—1995 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. ChievoVerona|Chievo]] | caps2 = 280 | goals2 = 11 | years3 = 1995 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Nuova Valdagno|Valdagno]] | caps3 = 10 | goals3 = 0 | years4 = 1995—1996 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Carrarese Calcio|Carrarese]] | caps4 = 23 | goals4 = 0 | years5 = 1996—1997 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Alma Juventus Fano 1906|Fano]] | caps5 = 28 | goals5 = 2 | totalcaps = 428 | totalgoals = 20 | manageryears1 = 2002—2005 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Cittadella|Cittadella]] | manageryears2 = 2005—2006 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | manageryears3 = 2006—2007 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Bari|Bari]] | manageryears4 = 2007—2009 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Triestina|Triestina]] | manageryears5 = 2009—2011 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Vicenza Calcio|Vicenza]] | manageryears6 = 2011—2012 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Varese 1910|Varese]] | manageryears7 = 2012—2013 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Catania|Catania]] | manageryears8 = 2014 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Catania|Catania]] | manageryears9 = 2014—2018 | managerclubs9 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. ChievoVerona|Chievo]] | manageryears10 = 2018—2020 | managerclubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | manageryears11 = 2020 | managerclubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | manageryears12 = 2022 | managerclubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | manageryears13 = 2023—2024 | managerclubs13 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | manageryears14 = 2026—pašlaik | managerclubs14 = {{fb|Albānija}} }} '''Rolando Marans''' ({{val|it|Rolando Maran}}; dzimis {{dat|1963|7|14}} [[Trento]]) ir itāliešu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlētāja karjeru sāka ''Benacense Riva'' komandā. Vēlāk deviņus gadus aizvadīja [[Veronas "Chievo"]], palīdzot komandai no C2 sērijas nokļūt līdz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijai]]. Pārstāvējis arī ''Valdagno'', ''Carrarese'' un ''Fano'' komandas. Kopš 2026. gada maija ir [[Albānijas futbola izlase]]s galbenais treneris. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri ''[[Veronas "Chievo"|Chievo]]'' kluba sistēmā. Vēlāk strādāja ar jauniešiem klubos ''[[Brescia Calcio|Brescia]]'' un ''[[A.S. Cittadella|Cittadella]]''. 2002. gadā kļuva par ''Cittadella'' galveno treneri, klubam spēlējot C1 sērijā. 2005. gadā sāka vadīt ''Brescia'' galveno komandu [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]. Karjeras turpinājumā strādāja ar vairākiem B sērijas klubiem — ''[[A.S. Bari|Bari]]'', ''[[U.S. Triestina|Triestina]]'', ''[[Vicenza Calcio|Vicenza]]'' un ''[[A.S. Varese 1910|Varese]]''. Ar ''Varese'' kvalificējās pārspēlēm par iekļūšanu [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], taču izšķirošajā kārtā komanda piekāpās [[Dženovas "Sampdoria"]]. 2012. gada jūnijā tika iecelts par A sērijas kluba ''[[Calcio Catania|Catania]]'' galveno treneri. Jau pirmajā sezonā ar šo klubu sasniedza astoto vietu A sērijā. Nākamās sezonas sākums nebija tik sekmīgs, un, komandai atrodoties izkrišanas zonā, 2013. gada oktobrī Marans tika atbrīvots no amata. 2014. gada janvārī atgriezās ''Catania'' galvenā trenera postenī, taču nostrādāja tikai līdz aprīlim un atkal amatu atstāja. 2014. gada oktobrī kļuva par ''Chievo'' galveno treneri. Labāko rezultātu sasniedza [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016. gada A sērijas sezonā]], iegūstot 9.vietu. 2018. gada aprīlī tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/120640/official-chievo-sack-maran |title=Official: Chievo sack Maran |language=en |date={{dat|2018|4|29||bez}} |website=football-italia.net |accessdate={{dat|2019|11|10||bez}}}}</ref> {{dat|2018|6|7||bez}} tika iecelts par ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cagliaricalcio.com/news/ultimissime/17514/benvenuto-mister-maran |title=Benvenuto Mister |language=it |date={{dat|2018|7|7||bez}} |website=cagliaricalcio.com |accessdate={{dat|2019|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190810001547/https://www.cagliaricalcio.com/news/ultimissime/17514/benvenuto-mister-maran }}</ref> Pirmajās 12 spēlēs izcīnīja septiņas uzvaras, taču turpinājums nebija tik sekmīgs un Marans tika atbrīvots no amata 2020. gada martā pēc 12 spēļu sērijas bez uzvarām A sērijā. 2020. gada augustā kļuva par ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuttomercatoweb.com/serie-a/ufficiale-genoa-scelto-il-nuovo-tecnico-maran-ha-firmato-per-due-anni-1425102 |title=Genoa, scelto il nuovo tecnico. Maran ha firmato per due anni |language=it |website=tuttomercatoweb.com|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> Tā paša gada 21. decembrī pēc nesekmīga sezonas sākuma klubs atbrīvoja viņu no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/163827/official-genoa-sack-maran |title=Official: Genoa sack Maran |language=en |website=football-italia.net |accessdate={{dat|2021|1|5||bez}}}}</ref> {{dat|2026|5|19||bez}} Marans tika apstriprināts par [[Albānijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19052026-ari_albanija_par_jauno_galveno_treneri_no |title=Arī Albānija par jauno galveno treneri nozīmē itāli - izlašu debitantu|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|5|19||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marans, Rolando}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Veronas "Chievo" spēlētāji]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Albānijas futbola izlases treneri]] gl3rauziztkgxwx16jw34y9aig6ailc 0 445850 4470873 3869000 2026-05-20T09:30:22Z Meistars Joda 781 4470873 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Mainava |attēls = Mainau,_Luftbild_2010.jpg |attēla paraksts = Mainava |attēla izmērs = | map_type = Vācija#Eiropa | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Bodenezers]] |arhipelāgs = |latd=47.705556|latNS=N |longd=9.194444|longEW=E |platība = 0,447584 |garums = 1,1 |platums = 0,6 |krasta līnija = |augstākais kalns = Šloshīgels |augstums = 425 |salu skaits = |valsts = Vācija |valsts adm vienības tips = federālā zeme |valsts adm vienība = [[Bādene-Virtemberga]] |iedzīvotāji = 185 |iedzīvotāju gads = 2008 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Mainava''' ({{val|de|Mainau}}) ir privātīpašumā esoša [[Bodenezers|Bodenezera]] sala, kas ar tiltu savienota ar cietzemi. Slavena ar iekoptiem parkiem, dārziem un tropisko siltumnīcu. Uz salas atrodas bijusī [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] pils, kas mūsdienās pieder [[Zviedrija]]s karaliskajai [[Zviedrijas karaliskā ģimene|Bernadotu]] ģimenei. Pilī katru gadu notiek [[Lindavas Nobela prēmijas laureātu tikšanās]] noslēguma pasākumi. 2015. gadā šeit tika pieņemta [[Mainavas 2015. gada deklarācija|Mainavas deklarācija]] par pasākumiem pret [[globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]. Sala līdz [[Napoleons|Napoleona]] [[sekularizācija]]s laikam piederēja [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenim]]. 1853. gadā salu iegādājās Bādenes lielhercogs [[Frīdrihs I Cāringens|Frīdrihs I]]. Pēc viņa nāves 1928. gadā salu īpašumā ieguva [[Bādenes Viktorija]], Frīdriha I māsa un Zviedrijas karaļa [[Gustavs V|Gustava V]] sieva. Pēc viņas nāves 1930. gadā sala nokļuva Viktorijas dēla [[Princis Vilhelms|prinča Vilhelma]] īpašumā. 1932. gadā princis Vilhelms uzdāvināja salu savam vienīgajam dēlam laulībā ar Krievijas cara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] mazmeitu [[Marija Pavlovna|Mariju Pavlovnu]] [[Lennarts Bernadons|Lennartam Bernadonam]]. Lennarts Bernadots izveidoja salu par to, kas tā ir pašreiz, ierīkodams parkus, stādot eksotiskus augus un izveidojot tropu siltumnīcu ar simtiem taureņu. Salā savākti izcila augu kolekcija. Piemēram, parkos ir apmēram 1200 rožu šķirņu un 200 rododendru šķirņu. Tā kā Lennarts Bernadots apprecējās [[Morganātiskā laulība|morganātiski]], viņš zaudēja augstmaņa titulus. Tomēr 1951. gadā [[Luksemburga]]s lielhercogiene piešķīra viņam grāfa Visborga titulu. Lennarts Bernadots mira 2004. gadā, izveidodams salu par vienu no ievērojamākajiem tūrisma objektiem [[Bodenezers|Bodenezera]] rajonā. == Galerija == <gallery> Mainau-4.jpg Mainau10.jpg Mainau_Italienische_Wassertreppe.jpg Mainau_Palace_04.jpg|Mainavas pils </gallery> == Skatīt arī== *[[Mainavas 1955. gada deklarācija]] *[[Mainavas 2015. gada deklarācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas salas]] [[Kategorija:Botāniskie dārzi]] [[Kategorija:Bādene-Virtemberga]] 7edrnnx67st3gnldpshhoar4hsq0vl6 0 446520 4470492 3468100 2026-05-19T17:24:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470492 wikitext text/x-wiki '''Rīgas modes nedēļa''' ({{val|en|Riga Fashion Week}}) ir nedēļu garš pasākumu kopums, kurā [[Latvija]]s un ārvalstu modes dizaineri rāda savas jaunākās kolekcijas. Pirmo reizi norisinājās 2004. gadā.<ref>{{laikraksta atsauce |title=TVnet Latvijas mode Rīgas modes nedēļā |date=08.10.2011. |url=https://www.tvnet.lv/5291924/latvijas-mode-rigas-modes-nedela |accessdate=29.11.2019}}</ref> 2019. gadā no 29. oktobra līdz 2. novembrim norisinājās 31. sezona, tika prezentētas 2020. gada pavasara—vasaras sezonas kolekcijas.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Fold publikācija rudens Rīgas modes nedēļa |date=25.10.2019 |url=https://www.fold.lv/2019/10/rudens-rigas-modes-nedela-2/ |accessdate=29.11.2019 |archive-date=28.11.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128215044/http://www.fold.lv/2019/10/rudens-rigas-modes-nedela-2/ }}</ref> ''Riga Fashion Week'' programmu veido ne tikai dizaineru kolekciju prezentācijas modes skašu veidā, bet arī dažādu pasākumu virkne — izstādes, konkursi, ballītes un citi pasākumi, kuri ir ''Riga Fashion Week'' neatņemama daļa un kuri ir vērsti uz apmeklētāju izglītošanu modes jomā, kontaktu dibināšanu un izklaidi. Daži no tiem ir atvērti arī visiem interesentiem.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Diena.lv paziņojums par 15.Rīgas modes nedēļu |date=27.11.2019 |url=https://m.diena.lv/raksts/kd/maksla/norisinasies-piecpadsmita-rigas-modes-nedela-13911676 |accessdate=29.11.2019}}</ref> == Organizatori == Rīgas modes nedēļu rīko [[Baltijas Modes federācija]], kuras prezidente ir Jeļena Strahova.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Tvnet Intervija ar Jeļenu Strahovu |date=28.03.2008 |url=https://www.tvnet.lv/5008939/jelena-strahova-sievietes-latvija-nekad-nezaudes-savu-individualo-skaistumu |accessdate=29.11.2019}}</ref> Organizēšanā piedalās arī brīvprātīgie, kas iegūst prakses iespējas.<ref>{{ziņu atsauce |title=RFW prakses paziņojums LU |url=https://www.szf.lu.lv/en/par-mums/news/zina/t/13073/ |accessdate=29.11.2019 |date=09.25.2019 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191128215820/https://www.szf.lu.lv/en/par-mums/news/zina/t/13073/ |archivedate=28.11.2019 }}</ref> == Dalībnieki == === Pavasaris/vasara 2020 === Dizaineri no Latvijas, kas piedalījās Rīgas Modes nedēļas pavasara/vasaras 2020 kolekciju modes skatē bija ''[[Amoralle]]'', ''Anna Led'', ''Bergs Prive'', ''Katya Katya London'', ''MCouture'', ''Natalija Jansone'', ''Nolo'', ''Noname Atelier'' un ''Selina Kee'', kā arī tādi, kas veidoja skates bērniem ''Aristocrat Kids'', ''Baronessa'' un ''Rock and Mouse''.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Jauns.lv RFW dalībnieku paziņojums ss20 |date=09.10.2019 |url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/352945-pazinoti-rigas-modes-nedelas-dalibnieki-no-latvijas |accessdate=29.11.2019}}</ref> Rīgas modes nedēļā ss2020 piedalījās arī modes zīmoli no Igaunijas, kas ieguvuši starptautisku atpazīstamību, piemēram, ''[[Baltika Group|Ivo Nikkolo]]'' un ''Pohjanheimo''. Pie dizaineriem no var pieskaitīt lietuvieti ''Agne Kuzmickaite''. Kā arī vēl daudz un dažādi dalībnieki no ārzemēm: Ukrainas zīmols ''Golets'', armēņu izcelsmes dizainere ''Naira Khachatryan'', Itālijas zīmols ''DiLiborio'', Beļģijas dizainere ''Lena Lumelsky'' un no Uzbekistānas ''Zulfiya Sulton''.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Sieviešu klubs paziņo RFW ārzemju dizainerus ss20 |date=15.10.2019 |url=http://www.sieviesuklubs.lv/skaistums-un-mode/arzemju-dizaineri-rigas-modes-nedela-26-31-oktobri-261531/ |accessdate=29.11.2019}}</ref> == Citi pasākumi == Rīgas Modes nedēļā rīko akciju [[Latvijas Mākslas akadēmija|LMA]] studentu atbalstam, kuras ietvaros veido T-kreklus ar īpašu dizainu. 2019. gada 2. novembrī darbojās ''Riga Fashion Week pop-up'' veikals, kurā bija iespējams iegādāties ''RFW'' T-kreklus ar Latvijas populāro mūziķu iedvesmotu dizainu no slaveniem Latvijas modes māksliniekiem, piemēram, zīmolu ''Dace Bahmann'', ''Anna Led'', ''MCouture'', ''One Wolf'', ''ArtJam'' dizaineriem. Visa saziedotā nauda nonāks LMA studentiem, lai atbalstītu veidot jaunas modes skates.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Delfi.lv RFW labdarības akcija 2019 |date=29.10.2019 |url=https://www.delfi.lv/vina/skaistums-un-stils/stila-zinas/rigas-modes-nedelas-ietvaros-rikos-akciju-jauno-talantu-atbalstam.d?id=51589379 |accessdate=29.11.2019}}</ref> == Norises vieta == Veidojot pasākumu jau 15. gadu pēc kārtas, 2019. organizatori izlēma, ka Rīgas Modes nedēļas norises vieta būs [[Hanzas perons]].<ref>{{laikraksta atsauce |title=Pastaiga RFW lokācijas paziņojums:Hanzas Perons |date=16.09.2019 |url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/349359-rigas-modes-nedelas-galvenas-skates-sogad-risinasies-hanzas-perona |accessdate=29.11.2019}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mode]] 0u0blmrg08urogytdd3sj53j70kilg0 0 449997 4470409 4467103 2026-05-19T14:24:27Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470409 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja "[[Sudraba Arhitektūra]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref>. Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba "Pulkvedim neviens neraksta" telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs "[[Sudraba Arhitektūra]]"). Pārbūves darbus tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus'' kategorijā ''Regaining a sense of belonging''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. Rīgas pils konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja "Sudraba Arhitektūra" un "MARK arhitekti"; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam "Sudraba Arhitektūra" sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš. Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, "Sudraba Arhitektūra", "MARK arhitekti". Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5. Autors: Reinis Liepiņš, "Sudraba Arhitektūra", Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] rkwm7r5xo15s1rquzdoveeshwvirmjx 0 450685 4470779 4332977 2026-05-20T04:45:19Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4470779 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|14}} | birth_place = | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalyears4 = 2017—2018 | playername = Deklans Raiss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2023 | years2 = 2023—pašlaik | name = | nationalcaps5 = 3 | nationalteam4 = {{flaga|Īrija}} Īrija U21 | nationalcaps6 = 62 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 5 | nationalteam5 = {{fb|IRE}} | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears5 = 2018 | nationalyears6 = 2019— | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | nationalyears1 = 2015 | nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrija U19 | caps1 = 204 | caps2 = 63 | image = 1 declan rice arsenal 2025 (cropped).jpg | caption = Raiss 2025. gadā | clubnumber = 41 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/15072023-arsenal_beidzot_oficiali_noperk_raisu_un_|title="Arsenal" beidzot oficiāli nopērk Raisu un labo britu transfēru rekordu|date=2023. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Kingstona pie Temzas}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC]] | goals1 = 10 | goals2 = 8 | height = 185 | nationalcaps1 = 3 | nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrija U17 | nationalcaps2 = 6 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrija U16 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} }}'''Deklans Raiss''' ({{Val|en|Declan Rice}}; dzimis {{Dat|1999|1|14}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Raiss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Arsenal FC|Arsenal]]. == Sasniegumi == '''West Ham United''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08062023-west_ham_pedeja_minute_triumfe_eiropas_ko</ref> '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut|title="Arsenal" izglābjas pieliktā laika 11. minūtē un pendelēs izcīna sezonas pirmo trofeju|date=2023. gada 6. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Anglija''' * [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta : 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Raiss, Deklans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Īrijas futbolisti]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] gtmv2cva0ww23e48mlgvrozy7yjre7n 0 458561 4470829 4270090 2026-05-20T07:59:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470829 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tetjana Lazareva | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Тетяна Лазарева'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|7|4}} <!-- dat --> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Doneckas apgabals|Dzeržinska|4s=Torecka|td=Ukraina}} | mir_dat = <!-- {{miršanas datums un vecums|19xx|2|2|20xx|2|2}} --> | mir_viet = <!-- {{vieta|}} --> | tautība = [[ukrainiete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=158}} | svars = {{mērv|kg=55}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{UKR}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = <!-- ? (20??) --> | os_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = <!-- ? (20??) --> | pč_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Silver|[[2000. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 2000]]|līdz 56 kg}} {{Medal|Bronze|[[2001. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 2001]]|līdz 56 kg}} {{Medal|Silver|[[2008. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Tokija 2008]]|līdz 55 kg}} {{Medal|Bronze|[[2011. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Stambula 2011]]|līdz 55 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Gēcisa 1999]] |līdz 56 kg}} {{Medal|Gold|[[2001. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2001]] |līdz 56 kg}} {{Medal|Gold|[[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Seinejoki 2002]] |līdz 55 kg}} {{Medal|Silver|[[2004. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Haparanda 2004]] |līdz 55 kg}} {{Medal|Bronze|[[2008. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Tampere 2008]] |līdz 55 kg}} }} '''Tetjana Lazareva''' ({{val|uk|Тетяна Вікторівна Лазарева}}; dzimusi {{dat|1981|7|4}}) ir bijusī ukraiņu [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]. un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece, divkārtējā Eiropas čempione, [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātu]] medaļniece, [[Ukrainas Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esu.com.ua/search_articles.php?id=52960 |title=Лазарева Тетяна Вікторівна |accessdate=2020-05-04 |work= |publisher=Енциклопедія Сучасної України (ЕСУ) |date= |language=uk }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1981. gadā [[Torecka|Dzeržinskā]]. Pēc M. Gorkija vārdā nosauktās Doneckas Nacionālās medicīnas universitātes beigšanas, viņa strādāja par ģimenes ārsti poliklīnikā [[Makijivka|Makijivkā]]. Ar cīņas sportu Tetjana Lasareva sāka nodarboties kā pusaudze. Viņa kļuva par Doneckas sporta kluba "Dinamo" locekli, un viņu trenēja Igors Gomaņilovs un viņas nākamais vīrs [[Grigorijs Šepeļevs]]. Karjeras laikā no 2004. līdz 2008. gadam viņa paņēma ilgāku pārtraukumu, kas bija saistīts ar ģimenes pieaugumu, bet pēc tam veiksmīgi atgriezās uz cīņas paklāja. Tetjana Lasareva starptautiskā karjera sākās 1997. gadā, kad viņa 16 gadu vecumā piedalījās Eiropas un Pasaules sieviešu čempionātos. Startējot svara kategorijā līdz 56 kg, viņa ieņēma 6. vietu [[Varšava|Varšavā]] notikušajā [[1997. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] un 8. vietu [[1997. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]] [[Klermonferāna|Klermonferānā]]. Tajā pašā gadā [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]] [[Čehija]] viņa izcīnīja bronzas medaļu Eiropas junioru čempionātā svara kategorijā līdz 54 kg. Tā viņai bija pirmā medaļa, kas iegūta Pasaules un Eiropas čempionātos. No 1997. līdz 2013. gadam Tetjana Lasareva piedalījās 28 lielos starptautiskos turnīros (olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos). Junioru līmenī viņa bija 1999. un 2000. gada Eiropas čempione un 1999. gada Pasaules vicečempione. 2004. gadā viņa kļuva par čempioni svara kategorijā līdz 55 kg Pasaules Universitāšu čempionātā [[Lodza|Lodzā]]. Tetjana Lasareva pirmoreiz olimpiskajās spēlēs piedalījās 2004. gadā [[Atēnas|Atēnās]]. Svara klasē līdz 55 kg viņa ierindojās 8. vietā. 2008. gadā Tetjana Lasareva uz [[Pekina]]s olimpiskās spēlēm netika, jo viņai Ukrainas olimpiskajās atlases sacensībās neizdevās pārspēt [[Nataļja Siņišina|Nataļju Sinišinu]]. 2012. gadā viņa atkal bija [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]]. Cīņā par olimpisko bronzas medaļu viņa zaudēja [[Žaklīna Renterija|Žaklīnai Renterijai]] no [[Kuba]]s un finišēja 5. vietā. [[2000. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2000. gada pasaules čempionātā]] [[Sofija|Sofijā]] Tetjana Lasareva bija svara kategorijā līdz 56 kg otrajā vietā aiz [[Seiko Jamamoto]] no Japānas un apsteidza [[Dženifere Rīza|Dženiferi Rīzu]] no [[Kanāda]]s. Tādu pašu panākumu viņa guva [[2008. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2008. gadā Pasaules čempionātā]] Tokijā. Finālā viņa zaudēja [[Saori Jošida]]i no [[Japāna]]s. Viņa izcīnīja Pasaules čempionāta bronzas medaļas [[2001. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2001. gadā]] Sofijā un [[2011. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2011. gadā]] [[Stambula|Stambulā]]. 2001. gadā Tetjana Lasareva [[Budapešta|Budapeštā]] kļuva par [[2001. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempioni]] svara kategorijā līdz 56 kg. [[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2002. gadā]] viņa atkārtoja šo panākumu [[Seinejoki]] ([[Somija]]). 2004. gadā [[Haparanda|Haparandā]] viņa bija [[2004. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas vicečempione]]. Eiropas čempionātu bronzas medaļas viņa ieguva [[1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1999. gadā]] Gēcisā ([[Austrija]]) un [[2008. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2008. gadā]] [[Tampere|Tamperē]] ([[Somija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/olympicua/docs/teamua_london/11 |title=TeamUA London |accessdate=2020-05-07 |work= |publisher=Національний олімпійський комітет України |date=13 Jul 2012 |language=uk }}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Ukrainas Nopelniem bagātā sporta meistare. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://www.umoloda.kiev.ua/number/1358/118/47882/ Тетяна Лазарєва: «Нікому не побажала б мати тренером чоловіка»] // Intervija laikrakstā «[[:uk:Україна Молода|Україна Молода]]» {{uk ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazareva, Tetjana}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas cīkstoņi]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] qvflivtr4z5274z3jpx7mt1uf0d24n6 0 464235 4470474 4195807 2026-05-19T16:22:12Z Cirkulis11 92566 Nomainīju kategoriju no Zemītes uz Vānes pagastu 4470474 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste |image = Aizupes muižas pils pēc 1900.jpg |caption = Aizupes muižas kungu māja (pēc 1900). |name = Aizupes muiža |location_town = |location_country = |pushpin_map = |map_dot_label = |coordinates = {{coord|56|55|18,48|N|22|35|18,96|E|display=it|region:LV_type:landmark}} |architect = |client = |engineer = |construction_start_date = |completion_date = |date_demolished = |cost = |structural_system = |style = }} '''Aizupes muiža''' ({{val|de|Ahsuppen, Assupen}}) bija Kurzemes [[muiža]], kuras kungu māja atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Vānes pagasts|Vānes pagasta]] [[Aizupe (Vānes pagasts)|Aizupē]] pie autoceļa [[V1459]]. Muižas centra ēkās darbojas asociācija "Dzīvesprieks", kuras pamatuzdevums ir jauniešu sociālā rehabilitācija un profesionālā pamatizglītība. == Vēsture == [[Attēls:Aizupes muiža ap 1916.jpg|thumb|270px|Aizupes muižas kungu mājas gala skats.]] Muižas pirmais īpašnieks [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā bija [[hercogs Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks [[Zalomons Hennings]], kas pēc hercoga nāves 1587. gadā dzīvoja Aizupes muižā un pabeidza rakstīt Livonijas Kurzemes hroniku (''Lifflendische Churlendische Chronica...''), kas tapa iespiesta pēc viņa nāves 1590. gadā Rostokā, vēlāk atkārtoti Leipcigā. Līdz 1719. gadam Aizupes muiža piederēja Henninga pēcnācējiem, pēc tam [[Koskuli]]em un [[Mirbahi]]em. No 1790. līdz 1920. gadam muižas īpašnieki bija fon [[Hāni]].<ref>[https://web.archive.org/web/20140201211236/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=922&prop_id=168 Aizupes muiža]</ref> Sākumā Aizupes īpašnieks bija Ādolfs Georgs Vilhelms fon Hāns (1749-1823), pēc tam to mantoja viņa dēls [[Pauls Teodors fon Hāns]] (1793–1862), kurš bija [[Kurzemes gubernators]] no 1824. līdz 1827. gadam. Viņa laikā 1823. gadā uzcēla muižas kungu māju. Muižu mantoja viņa dēls Ādolfs Filips fon Hāns (1824-1882), pēc viņa Johaness (Hanss) Gotfrīds Kuno fon Hāns (1864-1911), tad Andreass fon Hāns (1905-1979). Savulaik saimniecība bija iekļauta [[Kurzemes guberņa]]s paraugmuižu sarakstā. Pēc vācbaltiešu aizbraukšanas 1939. gadā uz agrāko muižas kungu māju pārcēla [[Cīrava]]s meža skolu, bet pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās meža tehnikums, kuru slēdza 1985. gadā. Ēkā, kura bija [[Talsu MRS]] īpašumā, uzsāka restaurācijas darbus, kuros piedalījas [[studentu celtnieku vienības]]. 1987. gadā muižas 6,3 ha lielo parku uzkopa [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] vienība «Opuss», kas tajā atrada 27 Eiropas tūju formas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499631%7Carticle:DIVL134%7Cquery:V%C4%81nes%20bazn%C4%ABc%C4%81|title=SCV dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības darbā|last=Vitols|first=V.|publisher=Komunisma Rīts (Tukums), Nr.92|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-06|date=1987-08-04}}</ref> Zviedrijas [[NVO]] ''Livslust'' 1996. gada 26. maijā bijušajās Aizupes muižas ēkās atklāja "Dzīvesprieka" mājas. == Muižas ēkas un parks == Saglabājies viss saimniecības ēku komplekss: dzīvojamās mājas, lielās kūtis ar uzbrauktuvēm, spirta dedzinātava, ledus pagrabs u.c. Aizupes muižas pils ar parka dendroloģiskajiem stādījumiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,<ref>{{EncLP}}</ref> kas sastāv no 15 ēkām, kopējā muižas zemes īpašuma platība ir 40,66 hektāri. == Galerija == <gallery> Aizupes muižas pils 2000-06-11.jpg|Aizupes muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2000) 2015 07 Aizupes muiza (10).jpg|Aizupes muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2015) Aizupes muiža - manor - panoramio (1).jpg|Aizupes muižas kungu māja atjaunošanas laikā (2017) Aizupes muiža - manor - panoramio.jpg|2015. gadā 2015 07 Aizupes muiza (1).jpg|Saimniecības ēka (2015) 2015 07 Aizupes muiza (4).jpg|Saimniecības ēka (2015) 2015 07 Aizupes muiza (5).jpg|Saimniecības ēka (2015) 2015 07 Aizupes muiza (7).jpg|Saimniecības ēka (2015) 2015 07 Aizupes muiza (9).jpg|Saimniecības ēka (2015) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vānes pagasts]] 3y0vvqq7yuoalt1wtgddwx0cxgwz5xg 0 466483 4470776 4278867 2026-05-20T04:43:23Z ZANDMANIS 91184 /* Trenera karjera */ 4470776 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|3|26}} | nationalgoals4 = 2 | playername = Mikels Arteta | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 1999 | years2 = 1999—2002 | years3 = 2001—2002 | years4 = 2002—2004 | caps6 = 12 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | goals6 = 1 | years6 = 2005 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 12 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | ntupdate = | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 1999—2001 | nationalyears4 = 2002—2003 | caps7 = 162 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | goals7 = 27 | years7 = 2005—2011 | caps8 = 110 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals8 = 14 | years8 = 2011—2016 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (trenera asistents) | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | manageryears1 = 2016—2019 | name = | pcupdate = | birth_place = | goals3 = 2 | caps1 = 5 | caps2 = 42 | caps3 = 31 | caps4 = 50 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | clubs4 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sansevastjana}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] (galvenais treneris) | goals1 = 2 | goals2 = 3 | goals4 = 12 | nationalcaps1 = 10 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years5 = 2004—2005 | caps5 = 15 | goals5 = 1 | height = 175 | image = Mikel Arteta 2021 (cropped).png | caption = Arteta 2021. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 1999 | nationalyears1 = 1998—1999 | manageryears2 = 2019— | totalcaps = 427 | totalgoals = 62 }}'''Mikels Arteta''' ({{Val|es|Mikel Arteta}}, dzimis {{Dat|1982|3|26}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[Futbols|futbola]] treneris, bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2019. gada Arteta ir [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandas ''[[Arsenal FC]]'' galvenais treneris. Savu spēlētāja karjeru Arteta iesāka [[FC Barcelona|''FC Barcelona'']] rezerves komandās. Vēlāk pievienojās [[Glāzgovas "Rangers"|Glāzgovas "''Rangers''"]], kur izcīnīja divus [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] titulus. Pēc vienas sezonas [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]], Arteta pievienojās [[Everton F.C.|''Everton'']] 2011. gadā Arteta pievienojās [[Londonas "Arsenal"|Londonas "''Arsenal''"]], kur pēdējās divas sezonas bija [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Savu trenera karjeru Arteta sāka [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] komandā, kur kļuva par [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] asistentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2016/july/mikel-arteta-joined-guardiola|title=Mikel Arteta joins City's coaching staff|last=Clayton|first=David|website=www.mancity.com|access-date=2021-03-29|language=en}}</ref> 2019. gada decembrī Arteta atgriezās ''Arsenal'' komandā, kļūstot jau par galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/50817660|title=Arsenal appoint Arteta as head coach|work=BBC Sport|access-date=2021-03-29|language=en-GB}}</ref> Savā pirmajā sezonā, Arteta izcīnīja [[FA kauss|FA kausu]], finālā uzvarot tieši ''Manchester City''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/53460340|title='Arteta exposes Man City's deficiencies'|work=BBC Sport|access-date=2021-03-29|language=en-GB}}</ref> Arteta kļuva par kluba pirmo treneri kopš 1986—87. gada sezonas, kurš savā pirmajā sezonā ir ieguvis kādu no trofejām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/53625374|title='We can win titles together' - Arteta|work=BBC Sport|access-date=2021-03-29|language=en-GB}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Paris Saint-Germain''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2001 '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2002—03 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2002—03 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2013—14, 2014—15 * [[FA Community Shield]]: 2014, 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Everton F.C.|''Everton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2005—06, 2006—07 === Trenera karjera === '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * FA kauss: 2019—20 * FA Community Shield: 2020 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Arteta, Mikels}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] kd9g20n97qnpsjvq7ullgsrbxr9j2ni 0 466833 4470778 4349626 2026-05-20T04:44:47Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4470778 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|5}} | nationalcaps5 = 1 | name = | playername = Bukajo Saka | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018— | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | nationalgoals4 = 4 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | nationalcaps1 = 6 | birth_place = | height = 178 | caps1 = 186 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Īlinga}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 52 | image = 1 bukayo saka arsenal 2025 (cropped).jpg | nationalyears1 = 2016—2017 | caption = Bukajo Saka 2025. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears5 = 2020 | nationalcaps6 = 43 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalgoals6 = 12 | nationalyears6 = 2020— | fullname = Bukajo Ajojinka Temidajo Saka | medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}} | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | youthyears2 = 2008—2018 }}'''Bukajo Ajojinka Temidajo Saka''' ({{Val|en|Bukayo Ayoyinka Temidayo Saka}}; dzimis {{Dat|2001|9|5}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2018. gada Saka pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Arsenal FC]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem malējiem spēlētājiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/arsenal-bukayo-saka-best-wonderkids-26636784|title=Arsenal star Saka tops list of 100 best wonderkids including Martinelli|last=Ridley|first=Nathan|website=The Mirror|access-date=2023-12-29|date=2022-04-05|language=en}}</ref><ref>Appearances in [[EFL Trophy]]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-best-right-wingers-in-the-world-right-now|title=Ranked! The 10 best right-wingers in the world right now|last=published|first=Ed McCambridgeContributions from Tom Hancock|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-12-29|date=2023-04-14|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/lists/forget-mo-salah-rodrygo-bukayo-saka-best-right-winger-world/blt6f4c7bf4a3c58797|title=Forget Mo Salah and Rodrygo - Bukayo Saka is the best right winger in the world! {{!}} Goal.com India|website=www.goal.com|access-date=2023-12-29|date=2023-03-28|language=en-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/bukayo-saka-london-football-awards-young-player-2021-arsenal-b932036.html|title=Bukayo Saka named Young Player of the Year at London Football Awards|last=Collings|first=Simon|website=Evening Standard|access-date=2023-12-29|date=2021-04-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenalbuzz.com/2023/03/13/bukayo-saka-wins-young-player-of-the-year-at-the-london-football-awards/|title=Bukayo Saka wins Young Player of the Year at the London Football Awards {{!}} Arsenal Buzz|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2023-03-20|archive-date=2023-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230320043018/https://www.arsenalbuzz.com/2023/03/13/bukayo-saka-wins-young-player-of-the-year-at-the-london-football-awards/}}</ref> Saka kopā ar "Arsenal" ir izcīnījis [[FA kauss|FA kausu]] un divus [[FA Community Shield]], pakāpeniski kļūstot par vienu no "Arsenal" ietekmīgākajiem spēlētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/premier-league/2021-2022/opinion-bukayo-saka-and-emile-smith-rowe-have-taken-their-game-to-the-next-level-as-arsenal-continue_sto8684604/story.shtml|title="Opinion: Bukayo Saka and Emile Smith Rowe have taken their game to the next level as Arsenal continue rise"|access-date=2023. gada 29. decembrī}}</ref> Pēc 2020.—2021. gada sezonas un 2021.—2022. gada sezonas viņš tika atzīts par "Arsenal" sezonas labāko spēlētāju. Saka pārstāvēja Angliju dažādos jaunatnes līmeņos, pirms 2020. gada oktobrī debitēja pieaugušo komandas rindās. Viņš bija daļa no Anglijas izlases [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], ko Anglija pabeidza kā vicečempioni, un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Agrīnā dzīve == Bukajo Ajojinka Temidajo Saka<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/TeamPlyrsBios/PlayersS/BioSakaB.html|title=England BME Players - Bukayo Saka|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2023-12-29}}</ref> dzimis 2001. gada 5. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/280555/bukayo-saka|title=Bukayo Saka - Arsenal Forward - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2023-12-29|language=en}}</ref> [[Īlinga|Īlingā]], [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]], [[Jorubi|Jorubu]] nigēriešu vecākiem, Adenikei un Jomi Sakam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thenationonlineng.net/bukayo-saka-from-family-home-to-n1-2b-luxury-pad/|title=BUKAYO SAKA: From family home to N1.2b luxury pad The Nation Newspaper|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2022-10-22|archive-date=2022-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20221022134954/https://thenationonlineng.net/bukayo-saka-from-family-home-to-n1-2b-luxury-pad/}}</ref><ref>Appearances in [[UEFA Champions League]]</ref> un ir jaunākais no diviem bērniem. Viņa vecāki emigrēja uz Londonu no [[Nigērija]]s kā ekonomiskie migranti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1585380-bukayo-saka-10-things-you-may-not-know-about-arsenals-breakthrough-star/|title=Bukayo Saka: 10 things you may not know about Arsenal's breakthrough star|last=Noble|first=Jordan|website=GiveMeSport|access-date=2023-12-29|date=2020-07-24|language=en}}</ref> == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === Iepriekš spēlējot [[Watford FC|Watford]] jauniešu komandās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.watfordobserver.co.uk/news/19432871.harry-kane-bukayo-saka-jadon-sanchos-time-watford-fc/|title=What could have been: England star Harry Kane's early stint at Watford FC|website=Watford Observer|access-date=2023-12-29|date=2021-07-09|language=en}}</ref> Saka pievienojās "Arsenal" akadēmijai<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/meet-bukayo-saka-the-latest-arsenal-academy-star-making-a/1s5io5p2o0qk41kfp30ivme0rh|title=Who is Bukayo Saka: The latest Arsenal academy star making a name for himself {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2019-06-02|archive-date=2019-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190602141701/https://www.goal.com/en-us/news/meet-bukayo-saka-the-latest-arsenal-academy-star-making-a/1s5io5p2o0qk41kfp30ivme0rh}}</ref> septiņu gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56726954|title=Why Saka could be a future Arsenal captain|work=BBC Sport|access-date=2023-12-29|language=en}}</ref> 2020. gada intervijā "Arsenal U16" treneris Trevors Bamsteds norādīja: "Bukajo vienmēr izcēlās jaunākajās komandās. Viņš bija fantastisks lēmumu pieņēmējs. Viņš zināja, kad pārspēt cilvēkus un kad dot piespēli, kā arī viņam bija izcilas fiziskās īpašības un patiešām labs raksturs un personība."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://podcasters.spotify.com/pod/show/downthetunnelwithkb/episodes/Episode-13---Former-West-Ham-United--Arsenal-Academy-Coach---Trevor-Bumstead-egbamj|title=Episode 13 - Former West Ham United & Arsenal Academy Coach - Trevor Bumstead, autors Down the Tunnel|website=Spotify for Podcasters|access-date=2023-12-29|language=lv}}</ref> Kad viņam apritēja 17 gadi, "Arsenal" viņam piešķīra profesionālu līgumu, un viņš tika paaugstināts U23 vecuma grupu.<ref name=":0" /> 2018. gada 29. novembrī Saka debitēja "Arsenal" komandas pamatsastāvā, [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē pret [[Poltavas "Vorskla"|Vorskla Poltava]], 68. minūtē nomainot [[Ārons Remzijs|Āronu Remziju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://us.soccerway.com/matches/2018/11/29/europe/uefa-cup/fc-vorskla-poltava/arsenal-fc/2909571/|title=Vorskla vs. Arsenal - 29 November 2018 - Soccerway|website=us.soccerway.com|access-date=2023-12-29}}</ref> 13. decembrī Saka aizvadīja savu pirmo pilno debiju "Arsenal" sastāvā, savās mājās, Eiropas līgas spēlē pret [[Qarabağ FK|Qarabağ]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsloveme.com/soccer/bukayo-saka-thrilled-to-make-arsenal-debut-in-europa-league-win/|title=Bukayo Saka thrilled to make Arsenal debut in Europa League win {{!}} Sports Love Me|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2021-06-04|archive-date=2021-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604200210/https://sportsloveme.com/soccer/bukayo-saka-thrilled-to-make-arsenal-debut-in-europa-league-win/}}</ref> 2019. gada 1. janvārī Saka debitēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], uzvarot [[Fulham FC|Fulham]] ar 4:1, 83. minūtē nomainot [[Alekss Ivobi|Aleksu Ivobi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/he-is-very-important-for-us-emery-excited-by-sakas-arsenal/nxfi3kd76zop1soq6vivyqf09|title=Arsenal news: Emery excited by Saka's Arsenal debut {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2020-08-12|archive-date=2020-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20200812171305/https://www.goal.com/en/news/he-is-very-important-for-us-emery-excited-by-sakas-arsenal/nxfi3kd76zop1soq6vivyqf09}}</ref> Viņš kļuva par pirmo 2001. gadā dzimušo spēlētāju, kurš piedalījies Premjerlīgas mačā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/964882|title=Saka breaks new ground for class of 2001|website=www.premierleague.com|access-date=2023-12-29|language=en}}</ref> Viņš palika uz rezervistu soliņa [[2019. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2019. gada UEFA Eiropas līgas finālā]], ar 4:1 zaudējot "Chelsea", 29. maijā, saņemot vicečempiona medaļu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48368406|title=Chelsea beat Arsenal to win Europa League|work=BBC Sport|access-date=2023-12-29|language=en}}</ref> === 2019—2020: Izrāviens un uzvara FA kausā === Saka savus pirmos vārtus guva 19. septembrī, izbraukumā, ar lielisku sitienu no tālas distances, pret Vācijas komandu [[Frankfurtes "Eintracht"]], [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]. Maču viņš pabeidza ar divām rezultatīvām piespēlēm, izcīnot uzvaru ar 3:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49745913|title=Arsenal beat Eintracht in opener|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> Saka tika atalgots par saviem pūliņiem Vācijā, ar pirmo startu Premjerlīgā, mājās ar 3:2 uzvarot [[Aston Villa FC|Aston Villa]]. Pēc tam viņš atdeva rezultatīvu piespēli [[Pjērs Emeriks Obamejangs|Pjēram Emerikam Obamejangam]], panākot izlīdzinājumu, "Arsenal" nospēlējot neizšķirti, 1:1, [[Old Trafford]] laukumā pret [[Manchester United FC|Manchester United]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49791610|title=Arsenal hold Man Utd at Old Trafford|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> Pēc [[Seads Kolašinacs|Seada Kolašinaca]] un [[Kīrans Tīrnijs|Kīrana Tīrnija]] savainojumiem, Saka sāka nostiprināties kā regulārais spēlētājs "Arsenal" pirmajā komandā kā kreisās malas aizsargs. 2020. gada 27. janvārī viņš guva ievadvārtus "Arsenal" [[FA kauss|FA kausa]] ceturtās kārtas uzvarā, ar 2:1, pret [[AFC Bournemouth]], kā arī asistēja otro vārtu guvumā, kurus guva [[Edijs Nketiā]]. Vārtu guvumu [[BBC Sport]] vēlāk atzina par kārtas labākajiem vārtiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51272216|title=Saka goal best of FA Cup fourth round|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> Pēc divu nedēļu starpsezonas pārtraukuma, Saka atzīmēja savu atgriešanos laukumā mājās, pret [[Newcastle United FC|Ņūkāslas "United"]], ar rezultatīvu piespēli, [[Nikolā Pepē]] vārtu guvumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51431286|title=Arsenal up to 10th with win over Newcastle|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> Pēc tam viņš atdeva rezultatīvu piespēli [[Aleksandrs Lakazets|Aleksandram Lakazetam]], devīto sezonā, viesos ar 1:0 uzvarot [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]], Eiropas līgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51533308|title='Team-mates' support helped Lacazette'|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> Pēc tam viņš sezonā panāca divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā, kad savā laukumā aizraujošajā spēlē uzvarēja [[Everton FC|Everton]], ar 3:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51519246|title=Aubameyang helps Arsenal beat Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> 2020. gada 1. jūlijā Saka parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar "Arsenal".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/bukayo-saka-signs-new-long-term-contract|title=Bukayo Saka signs new long-term contract {{!}} Club announcement {{!}} News {{!}} Arsenal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2020-07-01|archive-date=2020-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20200701125511/https://www.arsenal.com/news/bukayo-saka-signs-new-long-term-contract}}</ref> Galvenais treneris [[Mikels Arteta]] uzslavēja Saku un sacīja: "Es domāju, ka viņš pārstāv visas vērtības, ko šis futbola klubs pārstāv. Viņš ir ticis cauri akadēmijai un izpelnījies cieņu ar smagu darbu un atbildību, un jūs varat redzēt viņa progresu kā spēlētājam un arī kā cilvēkam."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/he-represents-every-value-club-stands|title=‘He represents every value this club stands for’ {{!}} Interview {{!}} News {{!}} Arsenal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2020-11-26|archive-date=2020-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126185941/https://www.arsenal.com/news/he-represents-every-value-club-stands}}</ref> 2020. gada 4. jūlijā viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus kluba labā pret [[Vulverhemptonas "Wanderers"]], uzvarot ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52177948|title=A week I will remember for life - Saka|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> Viņš palika uz rezervistu soliņa, kad "Arsenal" ar 2:1 pārspēja [[Chelsea F.C.|Chelsea]], izcīnot 14. FA kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefa.com/news/2020/aug/01/heads-up-fa-cup-final-arsenal-chelsea-match-report-010820|title=FA Cup Final report: Arsenal 2-1 Chelsea|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2021-01-25|archive-date=2021-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210125045206/https://www.thefa.com/news/2020/aug/01/heads-up-fa-cup-final-arsenal-chelsea-match-report-010820}}</ref> Viņš ieņēma trešo vietu balsojumā par "Arsenal" sezonas labākā spēlētāja balvu, 2019.—2020. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/arsenal-player-season-third-place|title=Arsenal Player of the Season: In third place... {{!}} Player of the season {{!}} News {{!}} Arsenal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2020-10-18|archive-date=2020-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20201018112349/https://www.arsenal.com/news/arsenal-player-season-third-place}}</ref> === 2020—2021: "Arsenal" sezonas labākais spēlētājs === 2020. gada 29. augustā Saka bija sākumsastāvā un atdeva rezultatīvu piespēli Pjēram Emerikam Obamejangam, [[2020. gada FA Community Shield]], kurā [[2019.—2020. gada FA kauss|2019.—2020. gada FA kausa]] ieguvēji "Arsenal" izcīnīja uzvaru ar 5:4, soda sitienu sērijā, pār [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada Premjerlīgas]] uzvarētājiem [[Liverpool FC|Liverpool]], kad mačs pēc 90 minūtēm noslēdzās ar 1:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefa.com/news/2020/aug/29/arsenal-liverpool-mens-fa-community-shield-match-report-290820|title=Penalties help Arsenal past Liverpool in 2020 FA Community Shield supported by McDonald's|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2021-03-10|archive-date=2021-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210310001454/https://www.thefa.com/news/2020/aug/29/arsenal-liverpool-mens-fa-community-shield-match-report-290820}}</ref> Saka savu vārtu "kontu" 2020.—2021. gada sezonā atklāja 4. oktobrī, [[Emirates Stadium|Emirates stadionā]] ar 2:1 uzvarot [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54313273|title=Arsenal inflict fourth loss on Blades|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> 2020. gada 26. decembrī Saka guva vārtus savā 40. Premjerlīgas spēlē "Arsenal" sastāvā, mājās ar 3:1 uzvarot "Chelsea".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55373755|title=Arsenal beat Chelsea to end winless run|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> Pateicoties viņa sniegumam 2020. gada decembrī, viņš vēlāk tika atzīts par "Arsenal" mēneša labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-our-december-player-month|title=🏆 Saka is our December Player of the Month! 😎|website=🏆 Saka is our December Player of the Month! 😎|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}</ref> 2021. gada janvārī viņš atkal tika atzīts par mēneša labāko spēlētāju, kad viņš sešās spēlēs visos turnīros guva trīs vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli, savukārt viņa gūtie vārti pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]] tika atzīti par "Arsenal" otru labāko mēneša vārtu guvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-our-player-month-again|title=🏆 Saka is our Player of the Month... again!|website=🏆 Saka is our Player of the Month... again!|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/kieran-tierney-tops-january-goal-month-poll|title=Kieran Tierney tops January Goal of the Month poll|website=Kieran Tierney tops January Goal of the Month poll|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}</ref> Saka trešo reizi februārī tika atzīts par mēneša labāko spēlētāju, pēc vieniem gūtajiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-makes-it-hat-trick-pom-awards|title=🏆🏆🏆 Saka makes it a hat-trick of POM awards!|website=🏆🏆🏆 Saka makes it a hat-trick of POM awards!|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}</ref> 2021. gada 6. martā Saka 50. reizi spēlēja Premjerlīgā "Arsenal" sastāvā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Burnley FC|Burnley]]; viņš ir otrs jaunākais spēlētājs kluba vēsturē, kurš sasniedzis šo rādītāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56220041|title=Xhaka error gifts Burnley point|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> 15. aprīlī Saka guva vārtus un palīdzēja "Arsenal" [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] ceturtdaļfinālā ar 4:0 uzvarēt [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]. Pēc lieliskā snieguma viņš tika nosaukts par Eiropas līgas nedēļas labāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2021/04/15/slavia-prague-vs-arsenal-europa-league-quarter-final-live-score/|title=Impressive Arsenal tear Slavia Prague apart to set up Unai Emery reunion|work=The Telegraph|access-date=2023-12-30|date=2021-04-15|last=Dean|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yardbarker.com/soccer/articles/saka_bags_europa_league_award_after_slavia_prague_display/s1_15968_34651292|title=Saka bags Europa League award after Slavia Prague display|website=Yardbarker|access-date=2023-12-30|date=2023-03-13|language=en}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar septiņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, 46 spēlēs, visos turnīros, tiekot atzītam par "Arsenal" sezonas labāko spēlētāju,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/arsenal-player-season-first-place|title=Arsenal Player of the Season: In first place...|website=Arsenal Player of the Season: In first place...|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}</ref> ierindojoties trešajā vietā iepriekšējā kampaņā. Viņš tika nosaukts arī Anglijas futbola sezonas labākā jaunā spēlētāja kandidātu sarakstā, kuru galu galā ieguva [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] futbolists [[Fils Fodens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2160566|title=Nominees for 2020/21 Hublot Young Player of the Season|website=www.premierleague.com|access-date=2023-12-30|language=en}}</ref> === 2021—2022: Kluba rezultatīvākais vārtu guvējs, "Arsenal" sezonas labākais spelētājs otro reizi === Saka guva savus pirmos vārtus [[2021.—2022. gada "Arsenal FC" sezona|jaunajā kampaņā]], augusta beigās, [[2021.—2022. gada Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas otrās kārtas uzvarā, ar 6:0 izbraukumā, pret "West Bromwich Albion", [[The Hawthorns]] laukumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58252911|title=Aubameyang stars as Arsenal thrash West Brom|work=BBC Sport|access-date=2023-12-31|language=en}}</ref> Viņš guva savus pirmos vārtus [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonā septembrī, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], "Emirates stadionā", atdodot arī rezultatīvu piespēli [[Emils Smits-Rovs|Emila Smita-Rova]] vārtu guvumā, uzvarot ar 3:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58613174|title=Arsenal beat rivals Tottenham with first-half blitz|work=BBC Sport|access-date=2023-12-31|language=en}}</ref> 30. oktobrī Saka aizvadīja savu 100. spēli "Arsenal" rindās, atzīmējot šo notikumu ar rezultatīvu piespēli, viesos ar 2:0 uzvarot [[Leicester City FC|Leicester City]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59019332|title=Resurgent Arsenal win at Leicester|work=BBC Sport|access-date=2023-12-31|language=en}}</ref> 26. decembrī Saka pirmoreiz guva divus vārtus, kad "Arsenal" [[Carrow Road]] laukumā ar 5:0 pārspēja [[Norwich City F.C.|Norwich City]]. Tādējādi, Saka kļuva par otro jaunāko spēlētāju, aiz [[Nikolā Anelka]]s, kurš guvis 10 Premjerlīgas vārtus "Arsenal" labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12504014/norwich-0-5-arsenal-mikel-artetas-two-year-anniversary-with-gunners-marked-with-thumping-win|title=Norwich 0-5 Arsenal: Mikel Arteta's two-year anniversary with Gunners marked with thumping win|website=Sky Sports|access-date=2023-12-31|language=en}}</ref> "Arsenal" Premjerlīgā ieņēma piekto vietu, nespējot kvalificēties [[UEFA Čempionu līga]]i nākamajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-au/news/arsenal-season-review-a-pitiful-end-to-a-promising-season/blt533349de65026c2d|title=Arsenal season review: A pitiful end to a promising season {{!}} Goal.com Australia|website=web.archive.org|access-date=2023-12-31|date=2022-06-13|archive-date=2022-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220613111638/https://www.goal.com/en-au/news/arsenal-season-review-a-pitiful-end-to-a-promising-season/blt533349de65026c2d}}</ref> Sezonas pabeidzot kā kluba rezultatīvākais spēlētājs, viņš tika nominēts Premjerlīgas sezonas labākā spēlētāja, Premjerlīgas sezonas jaunā labākā spēlētāja un Anglijas futbola gada jaunā spēlētāja nominācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/fannation/soccer/futbol/news/arsenal-duo-and-phil-foden-on-pfa-young-player-of-the-year-list|title=Arsenal duo and Phil Foden on PFA Young Player of the Year list - Futbol on FanNation|website=web.archive.org|access-date=2023-12-31|date=2022-06-13|archive-date=2022-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220613111639/https://www.si.com/fannation/soccer/futbol/news/arsenal-duo-and-phil-foden-on-pfa-young-player-of-the-year-list}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2621849|title=Foden named 2021/22 Hublot Young Player of the Season|website=www.premierleague.com|access-date=2023-12-31|language=en}}</ref> Saka otro sezonu pēc kārtas tika atzīts par "Arsenal" sezonas labāko spēlētāju, kļūstot par pirmo cilvēku, kurš saglabājis šo balvu, kopš [[Tjerī Anrī]], 2003. un vēlreiz 2004. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/bukayo-saka-wins-2021-22-arsenal-player-of-the-season|title=Bukayo Saka wins 2021/22 Arsenal Player of the Season|website=web.archive.org|access-date=2023-12-31|date=2022-09-28|archive-date=2022-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220928211055/https://www.90min.com/posts/bukayo-saka-wins-2021-22-arsenal-player-of-the-season}}</ref> === 2022—2023 === Saka spēlēja galveno lomu "Arsenal" [[2022.—2023. gada "Arsenal FC" sezona|2022.—2023. gada]] sezonā, gūstot svarīgus vārtus un veicot rezultatīvas piespēles, par cik "Arsenal" mērķis bija izcīnīt savu pirmo Premjerlīgas titulu, kopš [[2003.—2004. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2003.—2004. gada]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2023/02/25/leicester-city-vs-arsenal-result-away-day-blues-thing-past-title/|title=Arsenal limit Leicester to one shot — they are no longer a soft touch|work=The Telegraph|access-date=2024-01-01|date=2023-02-25|last=Percy|first=John|issn=0307-1235|language=en}}</ref> 2022. gada 20. augustā viņš aizvadīja savu 100. Premjerlīgas spēli, uzvarot "Bournemouth", ar 3:0, kļūstot par otru jaunāko "Arsenal" spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-and-ramsdale-celebrate-pl-centuries|title=Saka and Ramsdale celebrate PL centuries|website=Saka and Ramsdale celebrate PL centuries|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}</ref> Viņš guva pirmos vārtus sezonā, 4. septembrī, izbraukumā ar 3:1 zaudējot [[Manchester United FC|Mančestras "United"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62704217|title=Antony scores as Man Utd end Arsenal's winning run|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> Oktobrī Saka pirmo reizi karjerā guva vārtus trīs mačos pēc kārtas, 9. oktobrī gūstot divus vārtus pret [[Liverpool FC|Liverpool]], bet, attiecīgi, 13. oktobrī un 16. oktobrī guva vārtus pret [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]], [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgā]] un [[Leeds United F.C.|Līdsas "United"]], Premjerlīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63106170|title=Saka double as Arsenal beat Liverpool to go top|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63236405|title=Saka scores as Arsenal near Europa League knockouts|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63189783|title=Arsenal hold on to beat Leeds in dramatic finish|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> 26. decembrī Saka guva izlīdzinājuma vārtus, "Arsenal" pirmajā mačā, kopš Pasaules kausa beigām, ar 3:1 uzvarot [[West Ham United FC|West Ham]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64022710|title=Arsenal fight back to extend Premier League lead|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> 2023. gada 15. janvārī Saka sniedza rezultatīvu piespēli [[Martins Ēdegors|Martina Odegārda]] vārtu guvumā, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], kad "Arsenal" izcīnīja pirmo uzvaru izbraukumā līgā pret [[Ziemeļlondonas derbijs|sāncenšiem]], kopš 2014. gada.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64201166|title=Arsenal beat Spurs to go eight points clear at top|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/15/tottenham-hotspur-arsenal-premier-league-match-report|title=Arsenal march on as Ødegaard applies finishing touch for win at Tottenham|work=The Guardian|access-date=2024-01-01|date=2023-01-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Nedēļu vēlāk, 22. janvārī, Saka guva vārtus pēc tālsitiena, savā laukumā ar 3:2 uzvarot "Manchester United".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64279776|title=Late Nketiah goal hands Arsenal win over Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> Vēlāk šie vārti tika atzīti par "Arsenal" mēneša labāko vārtu guvumu 2023. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-wins-januarys-goal-month-vote|title=Saka wins January's Goal of the Month vote|website=Saka wins January's Goal of the Month vote|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}</ref> 13. martā Saka, 2023. gada Londonas futbola balvu pasniegšanas ceremonijā, saņēma Gada labākā spēlētāja balvu vīriešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/quartet-honoured-london-football-awards|title=Quartet honoured at London Football Awards|website=Quartet honoured at London Football Awards|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://londonfootballawards.org/the-winners/|title=London Football Awards - The Winners|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> Pateicoties viņa sniegumam visu mēnesi, Sakam tika piešķirta Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balva par 2023. gada martu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/3124438|title=Saka wins first EA SPORTS Player of the Month award|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> 23. maijā Saka parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar "Arsenal", kas viņu saista līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/bukayo-saka-signs-new-contract|title=Bukayo Saka signs new contract|website=Bukayo Saka signs new contract|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12877165/bukayo-saka-arsenal-winger-signs-new-long-term-contract-with-mikel-artetas-gunners-amid-stellar-season|title=Bukayo Saka: Arsenal winger signs new long-term contract with Mikel Arteta's Gunners amid stellar season|website=Sky Sports|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> Sezonas beigās viņš tika nominēts Premjerlīgas sezonas labākā spēlētāja, Premjerlīgas sezonas jaunā labākā spēlētāja un Anglijas futbola gada futbolista balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/3345789|title=2022/23 EA SPORTS Player of the Season shortlist|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/3345791|title=2022/23 Hublot Young Player of the Season contenders|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballwriters.co.uk/awards/|title=Awards — Football Writers' Association|access-date=2024-01-01|language=en}}</ref> Saka tika atzīts par Anglijas futbola gada jauno labāko spēlētāju 2022.—2023. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-wins-2223-pfa-young-player-year-award|title=Saka wins 22/23 PFA Young Player of the Year award|website=Saka wins 22/23 PFA Young Player of the Year award|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}</ref> === 2023—pašlaik === [[Attēls:RC Lens - Arsenal FC (03-10-2023) 16.jpg|thumb|212x212px|Saka iesildās [[Arsenal FC|Arsenal]] komandā, 2023. gadā]] 2023. gada 12. augustā Sakas gūtie vārti palīdzēja "Arsenal" pirmajā [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.—2024. gada Premjerlīgas sezonas]] mačā ar 2:1 uzvarēt [[Notingemas "Forest"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66413654|title=Superb Saka strike helps Arsenal to win over Forest|work=BBC Sport|access-date=2024-01-02|language=en}}</ref> 26. augustā Saka aizvadīja 83. spēli pēc kārtas Premjerlīgā, "Arsenal" sastāvā, pret "Fulham", uzstādot kluba rekordu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/aug/25/bukayo-saka-nothing-worth-having-is-easy-its-about-how-much-you-want-it-arsenal|title=Bukayo Saka: ‘Nothing worth having is easy. It’s about how much you want it’|work=The Guardian|access-date=2024-01-02|date=2023-08-25|last=McRae|first=Donald|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 20. septembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli, debijas reizē ar 4:0 pārspējot [[PSV Eindhoven|PSV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66857208|title=Arsenal thrash PSV on Champions League return|work=BBC Sport|access-date=2024-01-02|language=en}}</ref> 2023. gada 28. oktobrī Saka pirmo reizi kļuva par "Arsenal" [[Kapteinis (futbols)|kapteini]], mājās ar 5:0 uzvarot [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-leading-boys-out-was-unbelievable|title=Saka - ‘Leading the boys out was unbelievable’|website=Saka - ‘Leading the boys out was unbelievable’|access-date=2024-01-02|date=2024-01-07|language=en}}</ref> Viņš aizvadīja 200. spēli klubā 5. decembrī, [[Kenilworth Road]] laukumā ar 4:3 uzvarot [[Luton Town F.C.|Luton Town]], kļūstot par ceturto jaunāko "Arsenal" spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju. == Starptautiskā karjera == === Jauniešu karjera === Saka debitēja [[Anglijas U-16 futbola izlase|Anglijas U-16]] izlasē 2016. gada 24. augustā, nākot uz maiņu, [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] izbraukumā, ar 3:1 uzvarot [[Rumānijas U-16 futbola izlase|Rumāniju]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU16pg4.html|title=England Matches - Under-16's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-02}}</ref> Viņš pirmo reizi sāka spēli starta sastāvā divas dienas vēlāk, citā draudzības spēlē, ar 2:1 zaudējot tam pašam pretiniekam, kurā viņš guva vārtus.<ref name=":1" /> Savu U-16 karjeru viņš pabeidza ar sešām spēlēm un vieniem vārtiem, no 2016. līdz 2017. gadam.<ref name=":1" /> Pirmo reizi [[Anglijas U-17 futbola izlase|Anglijas U-17]] izlasē viņš debitēja 2017. gada 18. augustā, izlases atklāšanas spēlē, mājās ar 3:2 uzvarot [[Turcijas U-17 futbola izlase|Turciju]], kurā viņš guva vārtus.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU17pg2.html|title=England Matches - Under-17's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-02}}</ref> Saka tika iekļauts komandā [[2018. gada UEFA Eiropas U-17 čempionāts|2018. gada UEFA Eiropas U-17 čempionātam]] Anglijā un piedalījās visās piecās komandas spēlēs šajā turnīrā.<ref name=":2" /> Viņš no 2017. līdz 2018. gadam aizvadīja deviņas spēles U-17 izlasē, gūstot vienus vārtus.<ref name=":2" /> Saka debitēja [[Anglijas U-18 futbola izlase|Anglijas U-18]] izlasē 2018. gada 5. septembrī, 2018. gada Limožas turnīrā Francijā, ar 3:0 pārspējot Nīderlandi.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU18pg7.html|title=England Matches - Youth/Under-18's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-02}}</ref> Viņš guva uzvaras vārtus pēc 11 metru soda sitiena, Anglijas izlases uzvarā 9. septembrī, ar 2:1 pār [[Francijas U-18 futbola izlase|Franciju]], kā rezultātā Anglija uzvarēja turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/sep/10/france-england-u18s-report-100918|title=England U18s beat hosts France to seal Limoges title with three wins from three games|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2024-01-02|language=en}}</ref> Anglija šajā turnīrā izcīnīja trīs uzvaras, Sakam piedaloties katrā mačā.<ref name=":3" /> Savu U-18 karjeru viņš pabeidza ar vieniem vārtiem piecās spēlēs, kuras visas tika aizvadītas 2018. gadā.<ref name=":3" /> 2018. gada 14. novembrī Saka guva vārtus [[Anglijas U-19 futbola izlase|Anglijas U-19]] izlasē, uzvarot [[Moldovas U-19 futbola izlase|Moldovu]] ar 4:0, [[2019. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāts|2019. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta]] pirmās kārtas kvalifikācijas spēlē Turcijā, kurā viņš nāca uz maiņu spēles 82. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/nov/14/england-u19s-moldova-report-141118|title=Young Lions kick-off U19 Euro qualifiers in Turkey with a 4-0 win over Moldova|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Savu pirmo spēli starta sastāvā šajā līmenī viņš aizvadīja 2019. gada 20. martā, 2019. gada Eiropas U-19 čempionāta elites kvalifikācijas kārtas spēlē, mājās ar 4:1 uzvarot [[Čehijas U-19 futbola izlase|Čehiju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU19pg2.html|title=England Matches - Under-19's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-03}}</ref> Saka mačā divreiz guva vārtus — 11. un 56. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/mar/20/england-u19s-v-czech-republic-report-200319|title=Young Lions make a winning start to their U19 EURO qualifiers at St. George's Park|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> No 2018. līdz 2019. gadam viņš aizvadīja 10 spēles U-19 izlasē, gūstot četrus vārtus.<ref name=":4" /> === Pieaugušo karjera === 2020. gada 4. septembrī Saka aizvadīja vienīgo spēli [[Anglijas U-21 futbola izlase|Anglijas U-21]] izlasē, [[2021. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācija|2021. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā]], ar 6:0 izbraukumā uzvarot [[Kosovas U-21 futbola izlase|Kosovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU21pg5.html|title=England Matches - Under-21's 2020-30|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-03}}</ref> 1. oktobrī Saka pirmo reizi tika izsaukts uz [[Anglijas futbola izlase|Anglijas pieaugušo]] izlasi,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54372190|title=Calvert-Lewin called up for England|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> un debitēja kā viens no starta sastāva spēlētājiem, uzvarā pār [[Velsas futbola izlase|Velsu]], ar 3:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54366319|title=Calvert-Lewin debut goal helps England win|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Četras reizes spēlējot Anglijas izlasē, Saka tagad ir saistīts ar Angliju starptautiskā līmenī un vairs nevar pārstāvēt [[Nigērijas futbola izlase|Nigēriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/steveprice/2020/09/19/fifa-eligibility-rule-change-offers-world-cup-hopes-for-one-cap-wonders/|title=FIFA Eligibility Rule Change Offers World Cup Hopes For ‘One-Cap Wonders’|last=Price|first=Steve|website=Forbes|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Saka tika iekļauts [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] 26 spēlētāju izlasē. 2. jūnijā, draudzības spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], Saka guva savus pirmos vārtus pieaugušo izlasē, vienīgos, uzvarā ar 1:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57250378|title=Saka secures England victory with first international goal|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Viņš startēja Anglijas izlases trešajā Euro 2020 grupu turnīra spēlē, 22. jūnijā, pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], un tika atzīts par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/euro-2020/2021/gareth-southgate-definitely-more-to-come-from-england-after-securing-last-16-place-at-euro-2020_sto8386077/story.shtml|title="Euro 2020 — 'More to come from us' — Gareth Southgate praises England and 'fabulous' Bukayo Saka"|access-date=2024. gada 3. janvārī}}</ref> 11. jūlijā, [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|turnīra finālā]], pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], Saka nāca uz maiņu [[Kīrans Tripjērs|Kīrana Tripjēra]] vietā. Pēc papildlaika Saka tika izvēlēts, lai izpildītu komandas piekto soda sitienu, sekojošajā soda sitienu sērijā, kas bija viņa pirmais soda sitiens pieaugušo līmenī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/euro-2021/2021/07/12/bukayo-saka-teenager-never-taken-penalty-why-now-euro-2020/|title=Bukayo Saka is a teenager who had never taken a penalty - so why was he asked to do it now?|work=The Telegraph|access-date=2024-01-03|date=2021-07-12|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Sakas centienus atvairīja vārtsargs [[Džanluidži Donnarumma]], un rezultātā Itālija uzvarēja soda sitienu sērijā un turnīrā.<ref name="england-lose-shootout-in-euro-2020-final">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198762|title=England lose shootout in Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Pēc soda sitiena netrāpīšanas, Saka tiešsaistē saskārās ar rasistisku vardarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/england-eng/story/4431389/england-fa-condemn-racist-abuse-aimed-at-rashfordsakasancho-after-euro-shootout-loss|title=England FA condemn racist abuse aimed at Rashford, Saka, Sancho after Euro shootout loss|website=web.archive.org|access-date=2024-01-03|date=2021-07-12|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712024531/https://www.espn.com/soccer/england-eng/story/4431389/england-fa-condemn-racist-abuse-aimed-at-rashfordsakasancho-after-euro-shootout-loss}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57800431|title=Southgate, PM & FA condemn player abuse|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> 15. jūlijā Saka sacīja, ka viņš "uzreiz zināja, kādu naidu" viņš saņems pēc tam, kad viņa soda sitiens tika atvairīts, piebilstot: "...un tā ir skumja realitāte, ka jūsu spēcīgās platformas nedara pietiekami daudz, lai apturētu šīs ziņas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57855251|title=Saka 'knew of hate' he would receive|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> 2022. gada 23. septembrī Saka tika atzīts par Anglijas vīriešu gada labāko spēlētāju 2021.—2022. gada sezonā, apsteidzot [[Deklans Raiss|Deklanu Raisu]] un [[Harijs Keins|Hariju Keinu]], kļūstot par pirmo "Arsenal" spēlētāju, kurš ieguvis šo godu.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2022/Sep/23/bukayo-saka-named-england-mens-senior-poty-for-2022-20222309|title=Bukayo Saka wins England men's POTY award for 2022|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Saka tika iekļauts Anglijas izlases 26 spēlētāju komandā, [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai Katarā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63585869|title=Maddison, Rashford and Wilson make England squad|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Anglijas izlases turnīra atklāšanas mačā viņš divreiz guva vārtus, uzvarot [[Irānas futbola izlase|Irānu]], ar 6:2<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63603382|title=Saka scores twice as England thrash Iran in opener|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> un vienreiz Anglijas izlases astotdaļfināla spēlē, ar 3:0 uzvarot [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-shines-again-england-reach-quarter-finals|title=Saka shines again as England reach quarter-finals|website=Saka shines again as England reach quarter-finals|access-date=2024-01-03|date=2024-01-07|language=en}}</ref> 10. decembrī Saka sāka spēli starta sastāvā Anglijas ceturtdaļfināla zaudējumā ar 2:1, pret Franciju, un "BBC Sport" un ''[[L'Équipe]]'' viņu nosauca par savas komandas spēles labāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63930469|title=Saka rated best player as England lose to France|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/Les-notes-d-angleterre-france-un-duel-kane-lloris-au-sommet/1369501|title=Les notes d'Angleterre-France : un duel Kane-Lloris au sommet|website=L'Équipe|access-date=2024-01-03|language=fr}}</ref> 2023. gada 19. jūnijā viņš guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' karjerā, savā laukumā ar 7:0 uzvarot [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]], [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Euro 2024 kvalifikācijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65874634|title=Saka nets hat-trick as England score seven|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> 2023. gada 5. septembrī Saka otro sezonu pēc kārtas tika nosaukts par Anglijas vīriešu gada labāko spēlētāju, 2022.—2023. gada sezonā desmit izlases spēlēs gūstot septiņus vārtus.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2023/Sep/05/bukayo-saka-wins-england-mens-player-of-the-year-award-for-2023-20230509|title=Saka named as England Player of the Year for 2023|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Sakas mīļākais futbolists ir [[Tjerī Anrī]], un viņš min [[Aleksiss Sančess|Aleksisu Sančesu]], no kura ietekmējies, sakot, ka viņš pat mēģināja kopēt Sančesa bučus, kad viņš bija akadēmijas spēlētājs. No iepriekšējiem komandas biedriem Saka sacīja, ka [[Davids Luiss]] viņam palīdzēja visvairāk karjerā, sakot, ka "viņš izgāja no savas komforta zonas", lai palīdzētu daudziem "Arsenal" jauniešiem "laukumā un ārpus tā".<ref>{{Atsauce|title=Bukayo Saka Reveals The Teammate Who Helped Him The Most {{!}} FAQs {{!}} @LADbible|url=https://www.youtube.com/watch?v=rFALiGb81RM|accessdate=2024-01-03|language=lv}}</ref> Saka ir [[Kristietis]] un teicis, ka katru vakaru lasa [[Bībele|Bībeli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierchristianity.com/i-hold-onto-gods-promises-the-christian-faith-of-bukayo-saka/5250.article|title='I hold onto God's promises' - the Christian faith of Bukayo Saka|last=Fowle2022-11-21T14:06:00+00:00|first=Emma|website=Premier Christianity|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/englands-bukayo-saka-using-presence-god-shine-first-world-cup.amp|title=England's Bukayo Saka using 'presence of God' to shine in first World Cup {{!}} [[Fox News]]|website=www.foxnews.com|access-date=2024-01-03}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2023. gada 28. decembrī}} {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |[[FA Cup]] ! colspan="2" |[[EFL Cup]] ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |[[Arsenal F.C. Under-21s and Academy|Arsenal U21]] |2018—19 |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |4{{efn|Spēles [[EFL Trophy]]}} |1 |4 |1 |- | rowspan="7" |[[Arsenal FC|Arsenal]] |2018—19 |[[Premier League]] |1 |0 |1 |0 |0 |0 |2{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |0 | colspan="2" |— |4 |0 |- |2019—20 |Premier League |26 |1 |4 |1 |2 |0 |6{{efn|name=UEL}} |2 | colspan="2" |— |38 |4 |- |2020—21 |Premier League |32 |5 |2 |0 |2 |0 |9{{efn|name=UEL}} |2 |1{{efn|Spēle [[FA Community Shield]]|name=FACS}} |0 |46 |7 |- |2021—22 |Premier League |38 |11 |1 |0 |4 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |43 |12 |- |2022—23 |Premier League |38 |14 |2 |0 |0 |0 |8{{efn|name=UEL}} |1 | colspan="2" |— |48 |15 |- |2023—24 |Premier League |18 |5 |0 |0 |1 |0 |5{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]}} |3 |1{{efn|name=FACS}} |0 |25 |8 |- ! colspan="2" |Kopā !153 !36 !10 !1 !9 !1 !30 !8 !2 !0 !204 !46 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !153 !36 !10 !1 !9 !1 !30 !8 !6 !1 !208 !47 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2023. gada 20. novembrī}}<ref name="wfnat">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/bukayo-saka/4/ |title=Bukayo Saka: Internationals |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |access-date=20 November 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230625164730/https://www.worldfootball.net/player_summary/bukayo-saka/4/ |archive-date=25 June 2023 |dead-url=no}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |{{Fb|Anglija}} |2020 |4 |0 |- |2021 |10 |4 |- |2022 |10 |3 |- |2023 |8 |4 |- ! colspan="2" |Kopā !32 !11 |} {{updated|2023. gada 20. novembrī}} :''Rezultāts parādīts, skatoties no Anglijas izlases pozīcijām; vārtu kolonna ataino rezultātu pēc katriem Sakas gūtajiem vārtiem''<ref name="wfnat"/> {| class="wikitable sortable" |+ ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- | style="text-align: center;" |1 |2021. gada 2. jūnijs |[[Riverside Stadium]], Midlsbro, Anglija |{{fb|AUT}} | style="text-align: center;" |1—0 | style="text-align: center;" |1—0 |[[Draudzības spēle]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/06/02/world/friendlies/england/austria/3454533/|title=England vs. Austria 1—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=4 June 2021|archive-date=4 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604003521/https://uk.soccerway.com/matches/2021/06/02/world/friendlies/england/austria/3454533/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |2 |2021. gada 5. septembris |[[Wembley Stadium]], Londona, Anglija |{{fb|AND}} | style="text-align: center;" |4—0 | style="text-align: center;" |4—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/09/05/europe/wc-qualifying-europe/england/andorra/3430222/|title=England vs. Andorra 4—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=5 September 2021|archive-date=5 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210905213539/https://uk.soccerway.com/matches/2021/09/05/europe/wc-qualifying-europe/england/andorra/3430222/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |3 |2021. gada 9. oktobris |[[Estadi Nacional]], Andora la Vella, Andora |{{fb|AND}} | style="text-align: center;" |2—0 | style="text-align: center;" |5—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/10/09/europe/wc-qualifying-europe/andorra/england/3430227/|title=Andorra vs. England 0—5: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=9 October 2021|archive-date=9 October 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211009230426/https://uk.soccerway.com/matches/2021/10/09/europe/wc-qualifying-europe/andorra/england/3430227/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |4 |2021. gada 15. novembris |[[Stadio Olimpico di San Marino]], Serravalle, Sanmarīno |{{fb|SMR}} | style="text-align: center;" |10—0 | style="text-align: center;" |10—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/11/15/europe/wc-qualifying-europe/san-marino/england/3430238/|title=San Marino vs. England 0—10: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=15 November 2021|archive-date=24 October 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211024021856/https://uk.soccerway.com/matches/2021/11/15/europe/wc-qualifying-europe/san-marino/england/3430238/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |5 | rowspan="2" |2022. gada 21. novembris | rowspan="2" |[[Khalifa International Stadium]], Al Rayyan, Katara | rowspan="2" |{{fb|IRN}} | style="text-align: center;" |2—0 | rowspan="2" style="text-align: center;" |6—2 | rowspan="2" |[[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] | rowspan="2" style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/21/world/world-cup/england/iran/3749507/|title=England vs. Iran 6—2: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=21 November 2022|archive-date=21 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221121174442/https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/21/world/world-cup/england/iran/3749507/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |6 | style="text-align: center;" |4—0 |- | style="text-align: center;" |7 |2022. gada 4. decembris |[[Al Bayt Stadium]], Al Khor, Katara |{{fb|SEN}} | style="text-align: center;" |3—0 | style="text-align: center;" |3—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2022/12/04/world/world-cup/england/senegal/3298978/|title=England vs. Senegal 3—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=4 December 2022|archive-date=4 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204205302/https://uk.soccerway.com/matches/2022/12/04/world/world-cup/england/senegal/3298978/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |8 |2023. gada 26. marts |[[Wembley Stadium]], Londona, Anglija |{{fb|UKR}} | style="text-align: center;" |2—0 | style="text-align: center;" |2—0 |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/03/26/europe/european-championship-qualification/england/ukraine/3972478/|title=England vs. Ukraine 2—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=26 March 2023|archive-date=26 March 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230326175748/https://uk.soccerway.com/matches/2023/03/26/europe/european-championship-qualification/england/ukraine/3972478/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |9 | rowspan="3" |2023. gada 19. jūnijs | rowspan="3" |[[Old Trafford]], Mančestra, Anglija | rowspan="3" |{{fb|MKD}} | style="text-align: center;" |2—0 | rowspan="3" style="text-align: center;" |7—0 | rowspan="3" |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]] | rowspan="3" style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/06/19/europe/european-championship-qualification/england/macedonia-fyr/3972482/|title=England vs. North Macedonia 7—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=19 June 2023|archive-date=19 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230619205628/https://uk.soccerway.com/matches/2023/06/19/europe/european-championship-qualification/england/macedonia-fyr/3972482/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |10 | style="text-align: center;" |4—0 |- | style="text-align: center;" |11 | style="text-align: center;" |5—0 |} == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA kauss]]: 2019—20<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53546100|title=Aubameyang double wins FA Cup for Arsenal|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2020,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53871874|title=Arsenal win Community Shield on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> 2023<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66352143|title=Arsenal beat Man City in Community Shield shootout|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> * [[UEFA Eiropas līga]]s finālists: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48368406|title=Chelsea beat Arsenal to win Europa League|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Eiropas čempionāta]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]<ref name="england-lose-shootout-in-euro-2020-final" /> '''Individuālie''' * Anglijas vīriešu gada labākais spēlētājs: 2021—22,<ref name=":6" /> 2022—23<ref name=":7" /> * Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2023. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/49481/Bukayo-Saka/overview|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-03|title=Bukayo Saka}}</ref> * "Arsenal" sezonas spēlētājs: 2020—21,<ref name=":5" /> 2021—22<ref name=":5" /> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Saka, Bukajo}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] gul1dcew3zlp9y2bnficgv045hw7mnl 0 467417 4470733 4463153 2026-05-20T02:33:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470733 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2019/2020 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2020. gada 23. novembris | location = {{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas teātris}} | country = | reward = | winner = “Puika, kurš redzēja tumsā” | year = | year2 = | holder = | website = {{URL|www.spelmanunakts.lv}} | network = [[Latvijas Televīzija]]<br />portāls [[LSM.lv]]<br />[[Latvijas Radio 1]] | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2018/2019|2018/2019]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2020/2021|2020/2021]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2019/2020''' balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās 2020. gada 23. novembrī [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2019./2020. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tika pasniegtas 18 kategorijās. [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balvu par mūža ieguldījumu]] saņēma režisore [[Māra Ķimele]] un aktieris [[Leonīds Lencs]]. == Ceremonija == Ceremoniju veidoja [[Mārtiņš Kalita]], Rasa Bugavičute-Pēce, Dainars Albužis, Mārtiņš Feldmanis, Milda Ziemane, Raitis Beķeris, Jevgenija Skoraja, Asnate Siliņa. Pasākumu vadīja četri [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktieri — [[Viktors Ellers]], [[Gatis Maliks]], [[Sandis Pēcis]], [[Karīna Tatarinova]]. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvs: teātra zinātniece [[Līga Ulberte]], teātra kritiķe [[Andra Rutkēviča]], komentētājs un tulkotājs [[Eduards Liniņš]], teātra žurnāliste un producente [[Jevgeņija Šermeņeva]], kultūras žurnāliste un teātra kritiķe [[Undīne Adamaite]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Paziņoti gada balvas teātrī «Spēlmaņu nakts» nominanti |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/pazinoti-gada-balvas-teatri-spelmanu-nakts-nominanti.a374346/ |accessdate={{dat|2020|9|23||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|9|15||bez}}}}</ref> == Laureāti un nominācijas == ''Piez.: Pie nominācijām uzskaitīti visi izvirzītie pretendenti; laureāti atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti '''treknrakstā'''.'' {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada izrāde (Spēlmaņu nakts)|GRAND PRIX]] |- | valign="top" | * '''[[Māra Ķimele]] — režisore''' * '''[[Leonīds Lencs]] — aktieris''' | valign="top" | * '''"Puika, kurš redzēja tumsā"'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/puika-kurs-redzeja-tumsa|title=Latvijas Nacionālais teātris - Puika, kurš redzēja tumsā|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''— [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Valters Sīlis]]''' |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] |- | valign="top" | * '''"Šekspīrs"'''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/liepajas-teatris/sekspirs|title=Liepājas teātris - Šekspīrs|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''— [[Liepājas teātris]], režisors [[Elmārs Seņkovs]]''' ** "Elpa"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/dailes-teatris/elpa|title=Dailes teātris - Elpa|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors [[Dmitrijs Petrenko]] ** "Tukšais zieds (Jerma)"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/tuksais-zieds-jerma|title=Latvijas Nacionālais teātris - Tukšais zieds (Jerma)|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisore [[Ināra Slucka]] ** "Uzvara ir mirklis"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/valmieras-vasaras-teatra-festivals/uzvara-ir-mirklis|title=Valmieras vasaras teātra festivāls - Uzvara ir mirklis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — Valmieras vasaras teātra festivāls, režisors [[Valters Sīlis]] ** "Vecmāmiņu valsts"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/kvadrifrons/vecmaminu-valsts|title=Kvadrifrons - Vecmāmiņu valsts|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — teātra trupa KVADRIFRONS, režisore [[Paula Pļavniece]] | valign="top" | * '''"Puika, kurš redzēja tumsā"'''<ref name=":0" /> '''— Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis''' ** "Finlandizācija"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/finlandizacija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Finlandizācija|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Valters Sīlis]] ** "Margarēta"<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/margareta-2668|title=Latvijas Nacionālais teātris - Margarēta|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Reinis Suhanovs]] ** "Medības"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2018-2019/lka-diplomdarbs/medibas|title=LKA Diplomdarbs - Medības|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv|archive-date=2023-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230301221033/https://izrades.lv/2018-2019/lka-diplomdarbs/medibas}}</ref> — teātra apvienība ESARTE sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]], režisors [[Elmārs Seņkovs]] ** "Te sākas nakts"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/gertrudes-ielas-teatris/te-sakas-nakts|title=Ģertrūdes ielas teātris - Te sākas nakts|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — [[Ģertrūdes ielas teātris]], režisors [[Vladislavs Nastavševs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde pusaudžiem]] |- | valign="top" | * '''"Pagalms atdzīvojas"'''<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/valmieras-vasaras-teatra-festivals/garazas-izmera-izrade-berniem-pagalms-atdzivojas|title=Valmieras vasaras teātra festivāls - Pagalms atdzīvojas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''— Valmieras vasaras teātra festivāls, režisors [[Toms Treinis]]''' ** "Cauruļzobis vienīgais"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/rezeknes-teatris-joriks/caurulzobis-vienigais|title=Rēzeknes teātris Joriks - Cauruļzobis vienīgais|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — Rēzeknes teātris "Joriks", režisors [[Edgars Niklasons]] ** "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/nilsa-holgersona-briniskigais-celojums|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], režisors Edgars Niklasons ** "Plastmasas huligāni"<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/perforacija/plastmasas-huligani|title=PERFOrācija - Plastmasas huligāni|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — teātra apvienība PERFOrācija, režisore [[Pamela Butāne]] ** "Puscilvēki"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-lellu-teatris/puscilveki|title=Latvijas Leļļu teātris - Puscilvēki|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisors [[Edgars Kaufelds]] | valign="top" | * '''"Netikumīgie"'''<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/dirty-deal-teatro/netikumigie|title=Dirty Deal Teatro - Netikumīgie|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''— ''[[Dirty Deal Teatro]]'', režisore [[Krista Burāne]]''' ** "Cilvēkam vajag suni"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/valmieras-dramas-teatris/cilvekam-vajag-suni|title=Valmieras Drāmas teātris - Cilvēkam vajag suni|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Jānis Znotiņš]] ** "Dullais" — Cēsu Mazais teātris, režisors [[Mārtiņš Eihe]] ** "Nelabā roka"<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2018-2019/lka-diplomdarbs/nelaba-roka|title=LKA Diplomdarbs - Nelabā roka|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv|archive-date=2023-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230301223228/https://izrades.lv/2018-2019/lka-diplomdarbs/nelaba-roka}}</ref> — Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]], režisors [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Valters Sīlis]] — "Puika, kurš redzēja tumsā"'''<ref name=":0" />''', "Finlandizācija"'''<ref name=":8" /> '''Latvijas Nacionālais teātris, "Izskatās, ka tu mirsi"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/dirty-deal-teatro/izskatas-ka-tu-mirsi|title=Dirty Deal Teatro - Izskatās, ka tu mirsi|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''kopā ar Kati Krolli, ''Dirty Deal Teatro'', Latvijas Jaunā teātra institūts, "Uzvara ir mirklis"'''<ref name=":6" /> '''Valmieras vasaras teātra festivāls''' ** [[Krista Burāne]] — "Netikumīgie"<ref name=":2" /> ''Dirty Deal Teatro'' ** [[Vladislavs Nastavševs]] — "Te sākas nakts"<ref name=":11" /> Ģertrūdes ielas teātris, "Piecas dziesmas pēc atmiņas"<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/piecas-dziesmas-pec-atminas|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Piecas dziesmas pēc atmiņas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ** [[Elmārs Seņkovs]] — "Šekspīrs"<ref name=":1" /> Liepājas teātris, "Medības"<ref name=":10" /> (teātra apvienība ESARTE sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju), "α SAPIENSI"<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2020-2021/valmieras-vasaras-teatra-festivals/a-sapiensi|title=Valmieras vasaras teātra festivāls - α SAPIENSI|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Valmieras vasaras teātra festivāls, teātra apvienība ESARTE, "Irānas konference"<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/esarte/iranas-konference|title=esARTE - Irānas konference|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> tīmekļa izrāde ** [[Ināra Slucka]] — "Tukšais zieds (Jerma)"<ref name=":5" /> Latvijas Nacionālajā teātris | valign="top" | * '''[[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] — [[Ričards III Jorks|Ričards III]] izrādē "Šekspīrs"'''<ref name=":1" /> '''Liepājas teātris''' ** [[Maija Doveika]] — Jerma izrādē "Tukšais zieds (Jerma)"<ref name=":5" /> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Esmeralda Ermale]] — Šarlote izrādē "Rudens sonāte"<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/rezeknes-teatris-joriks/rudens-sonate-9539|title=Rēzeknes teātris Joriks - Rudens sonāte|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Rēzeknes teātris "Joriks" ** [[Marija Linarte]] — Ziednese izrādē "Zalkša līgava"<ref name=":18">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/jaunais-rigas-teatris/zalksa-ligava|title=Jaunais Rīgas teātris - Zalkša līgava|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> [[Jaunais Rīgas teātris]] ** [[Ieva Segliņa]] — S izrādē "Elpa"<ref name=":4" /> Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Kārlis Reijers]] — Jēkabs izrādē "Puika, kurš redzēja tumsā"'''<ref name=":0" />''', Ņurņiks izrādē "Katls"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/katls|title=Latvijas Nacionālais teātris - Katls|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref>''', Advokāts izrādē "Margarēta"'''<ref name=":9" /> '''Latvijas Nacionālais teātris''' ** [[Andris Keišs]] — [[Eduards Smiļģis]] izrādē "Meklējot Spēlmani"<ref name=":19">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/jaunais-rigas-teatris/meklejot-spelmani|title=Jaunais Rīgas teātris - Meklējot Spēlmani|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Jaunais Rīgas teātris ** [[Ģirts Krūmiņš]] — [[Pēteris Pētersons]] izrādē "Meklējot Spēlmani"<ref name=":19" /> Jaunais Rīgas teātris ** Igors Šelegovskis — Žils izrādē "Te sākas nakts"<ref name=":11" /> Ģertrūdes ielas teātris | valign="top" | * '''[[Elita Kļaviņa]] — [[Felicita Ertnere]] izrādē "Meklējot Spēlmani"'''<ref name=":19" /> '''Jaunais Rīgas teātris''' ** Daiga Gaismiņa — Māte izrādē "Puika, kurš redzēja tumsā"<ref name=":0" /> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Jana Ļisova]] — Larisa Hāpala izrādē "Finlandizācija"<ref name=":8" /> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Ņina Ņeznamova]] — Regīna Šmuļavska izrādē "Piecas dziesmas pēc atmiņas"<ref name=":14" /> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ** [[Regīna Razuma]] — Auglone izrādē "Zalkša līgava"<ref name=":18" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Guna Zariņa]] — māsa Tabiana izrādē "Baltais helikopters"<ref name=":20">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/jaunais-rigas-teatris/baltais-helikopters|title=Jaunais Rīgas teātris - Baltais helikopters|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Jaunais Rīgas teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Kaspars Dumburs]] — Luī izrādē "Te sākas nakts"'''<ref name=":11" /> '''Ģertrūdes ielas teātris''' ** Maksims Busels — Juliāns Sopots izrādē "Piecas dziesmas pēc atmiņas"<ref name=":14" /> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Tuzenbahs "Trīs māsas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2020-2021/parmija/tris-masas-3868|title=Hanzas Perons - Trīs māsas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> [[Hanzas perons]] ** [[Āris Matesovičs]] — Opītis izrādē "Te sākas nakts"<ref name=":11" /> Ģertrūdes ielas teātris ** [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] — Jago izrādē "Šekspīrs"<ref name=":1" /> Liepājas teātris ** Mihails Samodahovs — Pirmais policists izrādē "Cilvēks no Podoļskas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/daugavpils-teatris/cilveks-no-podolskas|title=Daugavpils teātris - Cilvēks no Podoļskas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> [[Daugavpils teātris]] ** [[Aigars Vilims]] — Jākobs Engstranns izrādē "Alvinga kundze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/valmieras-dramas-teatris/alvinga-kundze|title=Valmieras Drāmas teātris - Alvinga kundze|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * '''[[Kārlis Arnolds Avots]] — V izrādē "Elpa"'''<ref name=":4" /> '''Dailes teātris, Dmitrijs Prokofjevičs Razumihins izrādē "731. solis"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/valmieras-dramas-teatris/731solis|title=Valmieras Drāmas teātris - 731.solis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''Valmieras Drāmas teātris''' * '''Rihards Zelezņevs — Klāvs izrādē "Plastmasas huligāni"'''<ref name=":12" /> '''teātra apvienība PERFOrācija, loma izrādē "Pagalms atdzīvojas"'''<ref name=":3" /> '''Valmieras vasaras teātra festivāls, lomas tiešsaistes izrādē "Vol.1 ANTIŅŠ"'''<ref name=":21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/perforacija/vol1-antins|title=PERFOrācija - Vol.1 Antiņš|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv|archive-date=2023-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230301224219/https://izrades.lv/2019-2020/perforacija/vol1-antins}}</ref> '''teātra apvienība PERFOrācija, Kolēģis izrādē "Medības"'''<ref name=":10" /> '''(teātra apvienība ESARTE sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju''' ** Matīss Budovskis — Zilovs izrādē "Medības"<ref name=":10" /> teātra apvienība ESARTE sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, loma izrādē "Pagalms atdzīvojas"<ref name=":3" /> Valmieras vasaras teātra festivāls, lomas izrādē "Pēdējās stundas"<ref name=":22">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/esarte/pedejas-stundas|title=esARTE - Pēdējās stundas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> teātra apvienība ESARTE, līdzproducents ''Dirty Deal Teatro'' ** Sandija Dovgāne — Eva izrādē "Rudens sonāte"<ref name=":17" /> Rēzeknes teātris "Joriks" ** Paulīne Kalniņa — scenogrāfija un kostīmi izrādei "α SAPIENSI"<ref name=":15" /> Valmieras vasaras teātra festivāls, teātra apvienība ESARTE ** Agris Krapivņickis — Džeisons un Tairons izrādē "Nelabā roka"<ref name=":13" /> Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju ** Emīls Ralfs — Robots izrādē "Bītlu jaunais albums"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/jaunais-rigas-teatris/bitlu-jaunais-albums|title=Jaunais Rīgas teātris - Bītlu jaunais albums|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Jaunais Rīgas teātris ** Elizabete Skrastiņa — Mārdžerija izrādē "Nelabā roka"<ref name=":13" /> (Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju), lomas izrādē "Pēdējās stundas"<ref name=":22" /> (teātra apvienība “ESARTE”, līdzproducents ''Dirty Deal Teatro'') |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu vai grima mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Reinis Suhanovs]] — "Šekspīrs"'''<ref name=":1" /> '''Liepājas teātris, "Margarēta" Latvijas Nacionālais teātris''' ** Krišjānis Elviks — "Netikumīgie"<ref name=":2" /> ''Dirty Deal Teatro'' ** Miķelis Fišers — "Zalkša līgava"<ref name=":18" /> Jaunais Rīgas teātris ** Gints Gabrāns — "Alise Brīnumzemē"<ref name=":23">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/alise-brinumzeme|title=Latvijas Nacionālais teātris - Alise Brīnumzemē|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālais teātris ** Kristīne Jurjāne — "Baltais helikopters"<ref name=":20" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Ieva Kauliņa]] — "Puika, kurš redzēja tumsā"<ref name=":0" /> Latvijas Nacionālais teātris | valign="top" | * '''[[Madara Botmane]] — "Alise Brīnumzemē"'''<ref name=":23" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]]), "Purva bridējs ugunī"'''<ref name=":24">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/liepajas-teatris/purva-bridejs-uguni|title=Liepājas teātris - Purva bridējs ugunī|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> '''([[Liepājas teātris]])''' ** [[Evelīna Deičmane]] — "Zalkša līgava"<ref name=":18" /> ([[Jaunais Rīgas teātris]]) ** [[Kristīne Jurjāne]] — "Baltais helikopters"<ref name=":20" /> (Jaunais Rīgas teātris) ** [[Reinis Suhanovs]] — "Šekspīrs"<ref name=":1" /> (Liepājas teātris) ** [[Berta Vilipsone]] — "Miega peles"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/smulitis/miega-peles|title=Šmulītis - Miega peles|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv|archive-date=2023-01-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230110101739/https://izrades.lv/2019-2020/smulitis/miega-peles}}</ref> (''[[Dirty Deal Teatro]]''), "Lepnums un aizspriedumi"<ref name=":25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/lepnums-un-aizspriedumi|title=Latvijas Nacionālais teātris - Lepnums un aizspriedumi|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Latvijas Nacionālais teātris) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu un video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu un video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Lienīte Slišāne]] — "Puika, kurš redzēja tumsā"'''<ref name=":0" /> '''(Latvijas Nacionālais teātris)''' ** [[Mārtiņš Feldmanis]] – "Purva bridējs ugunī",<ref name=":24" /> "Šekspīrs"<ref name=":1" /> ([[Liepājas teātris]]) ** [[Gļebs Filštinskis]] — "Baltais helikopters",<ref name=":20" /> ([[Jaunais Rīgas teātris]]) ** [[Oskars Pauliņš]] — "Alise Brīnumzemē",<ref name=":23" /> "Tukšais zieds (Jerma)"<ref name=":5" /> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]), "Uzvara ir mirklis",<ref name=":6" /> "α SAPIENSI"<ref name=":15" /> ([[Valmieras vasaras teātra festivāls]], teātra apvienība ESARTE), "Vienaldzības gadsimts"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/liepajas-teatris/vienaldzibas-gadsimts|title=Liepājas teātris - Vienaldzības gadsimts|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> (Liepājas teātris) | valign="top" | * '''[[Gints Gabrāns]] un [[Toms Zeļģis]] — "Alise Brīnumzemē"'''<ref name=":23" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]])''' ** [[Elīna Matvejeva]], [[Inese Tīkmane]] un [[Kārlis Zemītis]] — "Zalkša līgava"<ref name=":18" /> ([[Jaunais Rīgas teātris]]) ** [[Elizabete Mežule-Gricmane]] un [[Krista Burāne]] — "Netikumīgie"<ref name=":2" /> (''[[Dirty Deal Teatro]]'') ** Toms Zeļģis — "Puika, kurš redzēja tumsā"<ref name=":0" /> (Latvijas Nacionālais teātris) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mūzikas autors (Spēlmaņu nakts)|Gada muzikālās partitūras autors]] |- | valign="top" | * '''[[Elīna Gediņa]] — "Tukšais zieds (Jerma)"'''<ref name=":5" /> '''([[Latvijas Nacionālais teātris]]), "α SAPIENSI"'''<ref name=":15" /> '''(Valmieras vasaras teātra festivāls, teātra apvienība ESARTE)''' ** [[Agate Bankava]] — "Te sākas nakts"<ref name=":11" /> ([[Ģertrūdes ielas teātris]]) ** [[Kristīne Brīniņa]] — "Uzvara ir mirklis"<ref name=":6" /> ([[Valmieras vasaras teātra festivāls]]) ** [[Arīna Buboviča]] — "Fake News!''"'' <ref name=":26">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/kvadrifrons/fake-news|title=Kvadrifrons - Fake News!|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref>(teātra trupa [[KVADRIFRONS]]) ** [[Regnārs Vaivars]] sadarbībā ar [[Inga Raudinga|Ingu Raudingu]] — "Purva bridējs ugunī"<ref name=":24" /> ([[Liepājas teātris]]) | valign="top" | * '''[[Anna Ķirse]] — "Zalkša līgava"'''<ref name=":18" /> '''([[Jaunais Rīgas teātris]]), "Elpa" ([[Dailes teātris]])''' ** [[Gatis Krievāns]] — "Puika, kurš redzēja tumsā"<ref name=":0" /> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]) ** [[Edgars Mākens]] — "Tukšais zieds (Jerma)"<ref name=":5" /> (Latvijas Nacionālais teātris), "Šekspīrs"<ref name=":1" /> ([[Liepājas teātris]]), "α SAPIENSI"<ref name=":15" /> ([[Valmieras vasaras teātra festivāls]], teātra apvienība ESARTE) ** [[Vladislavs Nastavševs]] — "Piecas dziesmas pēc atmiņas"<ref name=":14" /> ([[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]) ** [[Jēkabs Nīmanis]] — "Vecmāmiņu valsts",<ref name=":7" /> "Fake News!"<ref name=":26" /> (teātra trupa [[KVADRIFRONS]]), "Meklējot Spēlmani"<ref name=":19" /> (Jaunais Rīgas teātris) ** [[Edgars Raginskis]] — "Finlandizācija"<ref name=":8" /> (Latvijas Nacionālais teātris), "Netikumīgie"<ref name=":2" /> (''[[Dirty Deal Teatro]]'') |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs) (Spēlmaņu nakts)|Gada sasniegums oriģināldramaturģijā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada notikums digitālajā vidē (Spēlmaņu nakts)|Gada notikums digitālajā vidē]] |- | valign="top" | * '''Autoru kolektīvs: Krista Burāne, Laila Burāne, Marija Luīze Meļķe, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis — "Netikumīgie"'''<ref name=":2" /> '''(''[[Dirty Deal Teatro]]'')''' ** [[Ivo Briedis]] — "Pēdējais salmiņš"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/pedejais-salmins|title=Latvijas Nacionālais teātris - Pēdējais salmiņš|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Latvijas Nacionālais teātris]]) ** [[Rasa Bugavičute-Pēce]] — "Puika, kurš redzēja tumsā"<ref name=":0" /> (Latvijas Nacionālais teātris) ** [[Evarts Melnalksnis]] un [[Klāvs Mellis]] — "Lepnums un aizspriedumi"<ref name=":25" /> (Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar [[KVADRIFRONS]]) | valign="top" | * '''Tīmekļa izrāde "Irānas konference"'''<ref name=":16" /> '''(režisors [[Elmārs Seņkovs]])''' ** Izrāžu cikls e-teātra skatuvē "Baltais kubs" ([[Latvijas Nacionālais teātris]], režisori: [[Ināra Slucka]], [[Valters Sīlis]], [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]) ** Tiešsaistes izrāde "24h" (teātra trupa [[KVADRIFRONS]] un autoru kolektīvs) ** Mini sēriju cikls "Patakoļako" ([[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]]) ** Klausāmizrāde "Rolanda dziesma" (teātra trupa KVADRIFRONS un autoru kolektīvs) ** Tiešsaistes izrāde "Vol.1 Antiņš"<ref name=":21" /> (teātra apvienība PERFOrācija, režisores [[Beatrise Zaķe]], [[Pamela Butāne]]) |} Bērnu un jauniešu žūrijas specbalvas: * Izrāde bērniem — “Inspektors Tutū”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/dailes-teatris/inspektors-tutu|title=Dailes teātris - Inspektors Tutū|website=izrades.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> ([[Dailes teātris]], režisors [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]) * Izrāde bērniem — tiešsaistes izrāde “Vol.1 Antiņš”<ref name=":21" /> (teātra apvienība [[PERFOrācija]], režisores [[Beatrise Zaķe]], [[Pamela Butāne]]) * Izrāde jauniešiem — “Nelabā roka”<ref name=":13" /> ([[Ģertrūdes ielas teātris]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]], režisors [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]) == Skatītāju simpātiju balva == Sabiedrisko mediju portāla [[LSM.lv]] un LTDS rīkotais skatītāju simpātijas balsojums: * '''Gada izrāde''' — “Šekspīrs”<ref name=":1" /> Liepājas teātris, režisors [[Elmārs Seņkovs]] * '''Gada aktrise''' — [[Inese Kučinska]] — [[Ričards III Jorks|Ričards III]] izrādē "Šekspīrs",<ref name=":1" /> Liepājas teātris * '''Gada aktieris''' — [[Andris Keišs]] — [[Eduards Smiļģis]] izrādē "Meklējot Spēlmani",<ref name=":19" /> Jaunais Rīgas teātris == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.spelmanunakts.lv}} {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2020]] l7zrqi0enocamwyuth7d5tos9wayulu 0 468067 4470915 4296060 2026-05-20T11:30:48Z Makenzis 56205 4470915 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #002E72 | nos = ''Lausanne–Sport'' | logo_links = FC_Lausanne-Sport_logo.svg | logo_izm = 120px | pilns = ''Football Club Lausanne-Sport'' | iesauka = ''Les bleu et blanc'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Lozanna}} | līga = ''Super League'' (I) | sez = 2025.—2026. | poz = 9. vieta | dib = 1896 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Olympique de la Pontaise'' | ietilp = 15 850 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Anglija}} Bobs Retklifs | tren = {{flaga|Šveice}} [[Ludoviks Manjē]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.lausanne-sport.ch/}} |pattern_la1=_lausanne2021h |pattern_b1=_lausanne2021h |pattern_ra1=_lausanne2021h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = |leftarm1=FFFFFF |body1=FFFFFF |rightarm1=FFFFFF |shorts1=FFFFFF |socks1=FFFFFF |pattern_la2=_lausanne2021a |pattern_b2=_lausanne2021a |pattern_ra2=_lausanne2021a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = |leftarm2= 562f82 |body2= 562f82 |rightarm2= 562f82 |shorts2=562f82 |socks2=562f82 }} '''''FC Lausanne-Sport''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lozanna]]s. Tas ir dibināts [[1896. gads|1896]]. gadā kā ''Montriond Lausanne''. Pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''Olympique de la Pontaise'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lausanne-sport.ch/club/stade-infrastructures/ |title=Stade & infrastructures |language=fr |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=lausanne-sport.ch |archive-date={{dat|2020|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201010085044/https://www.lausanne-sport.ch/club/stade-infrastructures/ }}</ref> Kluba futbolisti ir septiņas reizes kļuvuši par Šveices čempioniem un deviņas reizes izcīnījuši [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausu]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (7): 1912–13, 1931–32, 1934–35, 1935–36, 1943–44, 1950–51, 1964–65 ** Vicečempioni (8): 1946–47, 1954–55, 1961–62, 1962–63, 1968–69, 1969–70, 1989–90, 1999–2000 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1934–35, 1938–39, 1943–44, 1949–50, 1961–62, 1963–64, 1980–81, 1997–98, 1998–99 ** Finālisti (8): 1936–37, 1945–46, 1946–47, 1956–57, 1966–67, 1983–84, 1999–2000, 2009–10 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 1980–81 * '''Šveices Nacionalā B līga / Izaicinājuma līga''' ** Uzvarētāji (4): 1931–32, 2010–11, 2015–16, 2019–20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/switzerland/fc-lausanne-sport/2952/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/fc-lausanne-sport/startseite/verein/527/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lausanne–Sport}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Lausanne-Sport]] ohtvs6jgc9hnaft57t4go1v09ed7ofu 0 471043 4470586 4415519 2026-05-19T18:35:51Z EmberIlyr4a 145664 Invaliditāte PTSS dēļ ASV veterāniem 4470586 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Goya-Guerra (09).jpg|thumb|[[Fransisko Goja]]s akvatinta "Viņi nevēlas" (''No quieren'') sērijā "Kara katastrofas" (''Los Desastres de la Guerra'')]] '''Posttraumatiskā stresa sindroms''' ('''PTSS''') jeb '''pēctraumas stresa traucējumi''' ({{val|en|post-traumatic stress disorder}} (PTSD)) ir dabiska psihosomatiska reakcija uz [[Psiholoģiska trauma|traumu]] — uz dažāda veida [[nāve|dzīvības briesmām]], kā piemēram, uz vienu vai vairākiem [[vardarbība|vardarbīgiem]] vai [[katastrofa|katastrofāliem]] notikumiem, vai uz nopietnas medicīniskas [[diagnostika|diagnozes]] saņemšanu. Šāds [[sindroms]] var izveidoties ne vien tiem cilvēkiem, kuri paši ir personīgi cietuši no šādiem likteņa triecieniem, bet gan arī šādu notikumu lieciniekiem. Tas pieder pie [[psihiska slimība|psihiskajām slimībām]] un tiek iedalīts divos paveidos: * Vienkāršais PTSS - diagnoze F43.1 pēc [[starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|starptautiskās SSK-10 klasifikācijas]]) un * [[Kompleksais posttraumatiskā stresa sindroms|Kompleksais PTSS]] - diagnoze F62.0 "Ilgstoša personības izmaiņa pēc ekstrēmas slodzes". Abu šo diagnožu ārstēšanai ir nepieciešama speciāli izglītota, uz šo sindromu specializēta [[psihoterapija|psihoterapeita]] palīdzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.disociacija.lv/traumas-pieredze|title=Traumas pieredze {{!}} www.disociacija.lv|website=disociacija|access-date=2026-02-10|language=en}}</ref> Amerikas neiropsihologu statistiskie izvērtējumi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/cetras-psihiskas-veselibas-problemas-kas-sievietes-skar-visbiezak.d?id=47891813&page=2|title=Posttraumatiskā stresa sindroms|website=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|access-date=2020-11-23|date=2016-09-10|language=lv}}</ref> rāda, ka šis sindroms sievietes skar divreiz biežāk nekā vīriešus, turklāt tām ir četrreiz lielāks [[risks]], ka tas kļūs hronisks. == Simptomi īsumā == # Traumas atkārtota piedzīvošana caur atmiņu uzplaiksnījumiem, murgainiem [[Sapnis|sapņiem]], atmiņām. # Izvairīšanās no domām un atmiņām par notikumu vai notikumu virkni. # Paaugstināta briesmu uztvere, [[Trauksmes traucējumi]] == Invaliditāte PTSS dēļ ASV veterāniem == Ja Veterānu pabalstu pārvalde (VBA) konstatē, ka veterānam ir dienestā iegūts posttraumatiskā stresa sindroms (PTSS), tā piešķir invaliditātes pakāpi procentos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Guide to PTSD VA Disability Ratings|url=https://www.hillandponton.com/part4-rating-ptsd/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=www.hillandponton.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=VA’s Automatic 50% Rating for PTSD Explained|url=https://vadisabilitygroup.com/va-automatic-50-rating-for-ptsd-explained/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=vadisabilitygroup.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=VA Disability Rating for PTSD: Everything You Need to Know|url=https://www.veteransdisabilityinfo.com/blog/va-disability-rating-for-ptsd-everything-you-need-to-know/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=www.veteransdisabilityinfo.com}}</ref> Šī invaliditātes pakāpe nosaka kompensācijas apmēru un citus invaliditātes pabalstus, ko veterānam piešķir ASV Veterānu lietu departaments (VA). Invaliditātes pakāpe norāda, līdz cik lielai mērā PTSS atņēmis veteranam vidējo darbspēju. Psihisko traucējumu vērtēšanas tabulu sauc par «Psihisko traucējumu vispārējo vērtēšanas formulu» (38 CFR § 4.130), kas nosaka kritērijus invaliditātes noteikšanai 0%, 10%, 30%, 50%, 70% vai 100%<ref>{{tīmekļa atsauce|title=100% Mental Health Disability Rating Criteria|url=https://veteransguide.org/va-ratings/100-percent/mental-health/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=veteransguide.org}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=VA PTSD Ratings Explained: Understanding the PTSD Rating Chart|url=https://vaclaimsinsider.com/va-ptsd-ratings-explained/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=vaclaimsinsider.com}}</ref> 2022. gada 15. februārī ASV Veterānu lietu departaments (VA) ierosināja būtiski mainīt savu invaliditātes vērtēšanas skalu attiecībā uz psihiskajiem traucējumiem, tostarp pārskatīt psihisko traucējumu vispārējo vērtēšanas formulu. Šis «priekšlikums», kas ir izpildvaras normatīvā procesa sastāvdaļa, nepārvērtīsies par likumu, kamēr VA neizskatīs sabiedrības komentārus, neveiks izmaiņas un nepublicēs «galīgo noteikumu». Daudziem veterāniem 70% invaliditāte psihiska traucējuma dēļ, piemēram, posttraumatiskā stresa sindroma (PTSS), ir smagi izcīnīta uzvara, taču bieži vien tā neatspoguļo visu situāciju.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Find a VA disability lawyer|url=https://ptsdlawyers.com/70-to-100-va-disability-rating/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=ptsdlawyers.com}}</ref> Veterans, kurš pašlaik saņem kompensāciju par dienestā iegūtu posttraumatisko stresa sindromu, var iesniegt pieteikumu par invaliditātes pakāpes palielināšanu, ja PTSS simptomu smagums un ar to saistītie funkcionālie traucējumi ir pasliktinājušies.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=VA Disability Rating Increase Guide|url=https://www.vaclaims-academy.com/va-claims-guide/100-disability-rating/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=www.vaclaims-academy.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=How to Increase Your VA Disability Rating?|url=https://www.vmhaforvets.com/increase-va-disability-rating/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=www.vmhaforvets.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=What If My PTSD Gets Worse? - Disability Attorney|url=https://herrenlaw.com/what-if-my-ptsd-gets-worse/|accessdate=2026. gada 19. maijs|website=herrenlaw.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/pectraumas-stresa-traucejumi-2357/ Pēctraumas stresa traucējumi] * [https://medicine.lv/raksti/9-simptomi-kas-liecina-par-posttraumatiska-stresa-sindromu 9 simptomi, kas liecina par posttraumatiskā stresa sindromu] {{medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Sindromi]] [[Kategorija:Vardarbība]] [[Kategorija:Genocīds]] [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Psihiatrija]] [[Kategorija:Psihiski un uzvedības traucējumi]] ayg2s6wmo8hwm74wjlpvv3mgtzmccqe 0 472622 4470742 4459398 2026-05-20T03:55:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470742 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Stompaku purvi | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Stompaku purvi, no takas.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57.104811 | latNS = N | longd =27.474614 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Balvu novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=3885}} | established = 1977 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Stompaku purvi''' ir 1977. gadā dibināts [[dabas liegums]] [[Balvu novads|Balvu novadā]], uz dienvidiem no [[Stompaki|Stompaku]] ciema. [[Natura 2000]] teritorija. Starptautiskā [[putniem nozīmīgā vieta]]. Dabas lieguma teritorijā ietilpst trīs purvi - [[Klēģera purvs]], [[Lielais purvs]] un [[Stompaku purvs]]. Tā ir nozīmīga teritorija [[augstais purvs|augsto purvu]] aizsardzībai - austrumu tipa augstie purvi ar [[ārkausa kasandra|ārkausa kasandru]]. Purvus ietver purvains priežu mežs, kā arī lapukoku un jauktu koku meži. Dabas lieguma teritorijā dzīvo [[melnais stārķis|melnie stārķi]], [[ķīķis|ķīķi]], [[klinšu ērglis|klinšu ērgļi]], [[rubenis|rubeņi]], [[mednis|medņi]], [[mežirbe]]s, [[purva piekūns|purva piekūni]] un citi saudzējami putni. == Stompaku kauja == {{Sīkāk|Stompaku kauja}} [[Latvijas Nacionālo partizānu apvienības]] karotāji [[Pēteris Supe|Pētera Supes]] vadībā 1945. gada janvārī uz vairākām Stompaku purva saliņām izveidoja vienu no lielākajām [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu nometnēm]] Baltijā. 1945. gada 2. martā notika [[Stompaku kauja]] – vērienīgākā kauja nacionālās bruņotās pretošanās kustības vēsturē, kurā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] karaspēks centās aplenkt nometni, taču partizāniem nākamajā rītā izdevās no aplenkuma izlauzties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta|title=Stompaku kauja 1945. gada 2. martā|last=Turčinskis|first=Zigmārs|website=[[sargs.lv]]|access-date=2021-04-14|date=2016-04-12|language=lv}}</ref> == Piemiņa == Uz nometnes vietu ved taka marķēta koka taka, nometnes vietā uzstādīts piemiņas akmens un krusts. Piemiņas akmens 28 kritušajiem nacionālajiem partizāniem uzstādīts arī Balvu—Viļakas šosejas malā pie Stompaku ciema.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/stompaku-kauja-stompaku-nometne/|title=Stompaku kauja. Stompaku nometne.|last=Ķipurs|first=Roberts|website=Latvijaspieminekļi.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-11-26|language=lv|archive-date=2021-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210414225013/http://latvijaspieminekli.lv/stompaku-kauja-stompaku-nometne/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/godina-stompaku-cinitajus/|title=Godina Stompaku cīnītājus: pirms 75 gadiem notika lielākā nacionālo partizānu kauja|last=Klimovičs|first=Atis|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-14|date=2020-03-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/stompaku_purvi/ Dabas aizsardzības pārvalde] * [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/stompaku-bogs-iba-latvia Stompaku purvi, BirdLife International] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas dabas liegumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bērzkalnes pagasts]] [[Kategorija:Lazdulejas pagasts]] [[Kategorija:Susāju pagasts]] [[Kategorija:Medņevas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]] 18x64whdw5nv4eaczl3dr9f9qv6g4gt 0 476417 4470738 4463191 2026-05-20T03:37:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470738 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Stellantis N.V.'' | logo = Stellantis.svg | logo_size = 200 | image = | image_caption = | type = [[Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = {{plainlist| * {{Borsa Italiana|NL00150001Q9|STLAM}} * {{EuronextParis|STLAP|NL00150001Q9|XPAR}} * {{NYSE|STLA}} * [[FTSE MIB|FTSE MIB Component]] * [[CAC 40|CAC 40 Component]]}} | ISIN = NL00150001Q9 | industry = {{unbulleted list|[[Automobiļu rūpniecība]]|[[Ražošanas sistēma (datorzinātne)|Ražošanas sistēmas]]}} | predecessors = {{ubl|[[Fiat Chrysler Automobiles]] (FCA)|[[PSA Group]]}} | founded = {{start date and age|df=y|2021|01|17}} | hq_location_city = [[Hoofddorp]] | hq_location_country = [[Netherlands]]<ref name=ArticlesofAssociation>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.stellantis.com/content/dam/stellantis-corporate/group/governance/corporate-regulations/Unofficial_English_Translation_Articles_of_Association_Stellantis.pdf|title=Unofficial English translation articles of association Stellantis (English)|website=Stellantis}}</ref> | area_served = Visā pasaulē | key_people = {{plainlist| * Džons Elkans (padomes priekšsēdētājs) * Roberts Pežo (priekšsēdētāja vietnieks) * Antonio Filosa (izpilddirektors) }} | products = | num_employees = 258,275 | num_employees_year = 2023 | revenue = {{Increase}} 189,5 miljardi eiro | revenue_year = 2023 | operating_income = {{Increase}} 22,4 miljardi eiro | income_year = 2023 | net_income = {{Increase}} 18,6 miljardi eiro | net_income_year = 2023 | assets = {{Increase}} 202,1 miljards eiro | assets_year = 2023 | equity = {{Increase}} 82,1 miljards eiro | equity_year = 2023 | production = {{Increase}} 6,168 miljoni transportlīdzekļu | production_year = 2023 | brands = {{Hlist |[[Abarth]] |[[Alfa Romeo]] |[[Chrysler (brand)|Chrysler]] |[[Citroën]] |[[Dodge]] |[[DS Automobiles|DS]] |[[Fiat]] |[[Jeep]] |[[Lancia]] |[[Maserati]] |[[Opel]] |[[Peugeot]] |[[Ram Trucks]] |[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]}} | subsid = * [[Stellantis Argentina]] * [[Stellantis Australia]] * [[Stellantis Europe]] ** [[Fiat Professional]] ** [[FCA Heritage|Heritage]] ** [[VM Motori]] * [[Stellantis Gurun Plant|Stellantis Gurun (Malaysia)]] * [[Stellantis North America]] ** [[Mopar]] ** [[Street and Racing Technology|SRT]] ** [[Stellantis Canada]] * [[Stellantis Algeria]] * [[Stellantis Pro One]] * [[FCA India Automobiles]] * [[FCA Poland]] * [[Fiat Ireland]] * [[Citroën Chile]] * [[Citroën India]] * [[Comau]] * [[Sevel]] * [[Stellantis Financial Services]] * [[aiMotive]] * [[:it:Centro Ricerche Fiat|Centro Ricerche Fiat]] * [[:it:Plastic Components and Modules Automotive|PCMA]] * [[Teksid]] (84.8%) * [[Fiat Serbia]] (67%) * [[Leapmotor]] (20%) ** Leapmotor International (51%) * [[Dongfeng Peugeot-Citroën|DPCA]] (50%) * [[Nidec|Emotors]] (50%) * [[IKAP]] (50%) * [[:it:Leasys|Leasys]] (50%) ** [[Free2move]] ** [[Share Now]] * [[CK Birla Group|PSA AVTEC]] (50%) * [[SAIPA|SAIPA Citroën]] (50%) * [[Tofaş]] (37%) * [[Berjaya Auto Alliance]] (29%) | owners = * [[Exor (company)|Exor]] (13.99%) * Peugeot Invest (6.98%) * [[Bpifrance]] (6%) | website = {{oficiālā tīmekļa vietne}} | footnotes = <ref name="FY2022">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.stellantis.com/content/dam/stellantis-corporate/investors/events-and-presentations/presentations/Stellantis_FY_22_Results_Presentation.pdf|title=Full Year 2022 Results|website=Stellantis N.V.|date=22 February 2023|access-date=22 February 2023}}</ref><ref name="AR21a">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.stellantis.com/content/dam/stellantis-corporate/investors/financial-reports/Stellantis_NV_2021_Annual_Report.pdf|title=Annual Report and Form 20-F for the year ended December 31, 2021|website=Stellantis N.V.|date=25 February 2022|access-date=17 March 2022}}</ref><ref name="headquarters">{{ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2019/10/31/774994474/fiat-chrysler-and-peugeot-agree-on-merger-to-create-4th-largest-car-maker|title= Fiat-Chrysler & Peugeot Agree on Merger to Create 4th-Largest Carmaker|date= 19 October 2019|work=[[NPR]]|access-date=17 July 2020}}</ref><ref name="auto">{{ziņu atsauce|url=https://www.caranddriver.com/news/a35254008/fiat-chrysler-peugeot-become-stellantis/|title=It's Official: Fiat Chrysler and PSA Group Are Now Stellantis|first=Colin|last=Beresford|date=19 January 2021|work=Car and Driver}}</ref><ref name="auto1">{{tīmekļa atsauce|title=Top jobs for Stellantis: electrification, restructure Europe, compete in China|url=https://www.detroitnews.com/story/business/autos/chrysler/2021/01/04/stellantis-priorities-psa-fiat-chrysler-shareholders-vote-merger-closure/4128041001/|website=Detroit News}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|date=18 January 2021|title=Stellantis Surges in Trading Debut After Fiat-PSA Merger|work=Bloomberg|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-01-18/stellantis-gains-in-first-day-of-trading-after-fiat-psa-merger|access-date=19 January 2021}}</ref><ref name="money.cnn.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/quote/shareholders/shareholders.html?symb=FCAU&subView=institutional|title=STLA - Stellantis NV Shareholders - CNNMoney.com|website=money.cnn.com|access-date={{dat|2024|11|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|12|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205084720/https://money.cnn.com/quote/shareholders/shareholders.html?symb=FCAU}}</ref><ref name="FY2023">{{tīmekļa atsauce |title=Annual Report for the year ended December 31, 2023 |url=https://www.stellantis.com/content/dam/stellantis-corporate/investors/financial-reports/Stellantis-NV-20231231-Annual-Report.pdf |website=Stellantis |access-date=28 April 2024}}</ref> | foundation = {{start date and age|df=y|2021|01|17}} }} [[Attēls:Zuidtoren Hoofddorp.jpg|thumb|right|200px|Galvenā mītne [[Hofdorpa|Hofdorpā]], Nīderlandē]] '''''Stellantis N.V.''''' ir [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrēts [[autobūve]]s uzņēmums. Tas ir dibināts 2021. gadā, apvienojoties Francijas autoražotājam ''[[Groupe PSA]]'' un Itālijas / ASV autoražotājam ''[[Fiat Chrysler Automobiles]]'' (''FCA''). Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Hofdorpa|Hofdorpā]], Nīderlandē. ''Stellantis'' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē pēc apjoma. Tā grupā ietilpst zīmoli: ''[[Abarth]]'', ''[[Alfa Romeo]]'', ''[[Chrysler]]'', ''[[Citroën]]'', ''[[Dodge]]'', ''[[DS Automobiles|DS]]'', ''[[Fiat]]'', ''[[Jeep]]'', ''[[Lancia]]'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'', ''[[Ram Trucks|Ram]]'' un ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]''. ''Stellantis'' akcijas (simbolu ''STLA'') tiek kotētas biržās: ''[[Borsa Italiana]]'', ''[[Euronext Paris]]'', ''[[Ņujorkas fondu birža|NYSE]]'', un ir iekļautas indeksā ''[[CAC 40]]''. Lielākie akcionāri (2021. gada janvārī):<ref name="Euronext" /> ''[[Exor]]'' (14,40 %), grupai piederošas akcijas (12,59 %), Pežo ģimene (7,20 %), ''[[Caisse des dépôts et consignations]]'' (5,66 %), ''[[Bpifrance]]'' (5,40 %), '' [[Dongfeng Motor Corporation]]'' (4,91 %), ''[[UBS Securities]]'' (4,88 %), ''[[BlackRock]]'' (3,77 %). == Vēsture == 2019. gada sākumā Itālijas un ASV autoražotājs ''[[Fiat Chrysler Automobiles|FCA]]'' piedāvāja apvienoties ar Francijas koncernu ''[[Renault]]'', un panāca pagaidu vienošanos ar uzņēmumu. Francijas valdība tomēr neatbalstīja šo vienošanos, un priekšlikums tika atsaukts. Pēc tam ''FCA'' ar apvienošanās piedāvājumu vērsās pie Francijas autoražotāja ''[[Groupe PSA|PSA]]'', par ko tika ziņots 2019. gada 31. oktobrī. Abi uzņēmumi parakstīja apvienošanās līgumu 18. decembrī,<ref name="DB 2019.12.18" /> paredzot, ka abu uzņēmumu akcionāri jaunajā uzņēmumā iegūs katrs 50 % kapitāldaļu. 2020. gada 15. jūlijā tika paziņots, ka jaunā uzņēmuma nosaukums būs ''Stellantis''. 21. decembrī darījumu atļāva [[Eiropas Komisija]], vienlaikus nosakot minimālus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu konkurenci nozarē. 2021. gada 4. janvārī abu uzņēmumu akcionāri apstiprināja apvienošanos. Darījums tika pabeigts 16. janvārī. Apvienotais uzņēmums akciju kotēšanu ''[[Borsa Italiana]]'' un ''[[Euronext Paris]]'' biržā sāka 2021. gada 18. janvārī, bet iekļaušana [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas Fondu biržā]] notika 19. janvārī. Pēc apvienošanās ''Stellantis'' lielākie akcionāri bija ''[[Exor]]'', [[Agnelli ģimene]]s (''[[Fiat]]'' dibinātāji) investīciju sabiedrība ar 14,2 % akciju daļu; ''[[Peugeot Invest]]'' (Pežo ģimenes pārvaldītājsabiedrība), ar 7 % akciju daļu; ''[[Bpifrance]]'' (Francijas valsts investīciju banka) ar 6 % akciju daļu. ''PSA Group'' izpilddirektors Karloss Tavaress tika iecelts par ''Stellantis'' izpilddirektoru uz piecu gadu termiņu. Tūlīt pēc apvienošanās ''Tavares'' paziņoja par plāniem līdz 2021. gada beigām piedāvāt 29 elektrificētu transportlīdzekļu modeļus un līdz desmitgades beigām investēt vairāk nekā 30 miljardus eiro elektrifikācijā un programmatūrā. Reaģējot uz globālo [[pusvadītājs|pusvadītāju]] trūkumu, kas lika uzņēmumam samazināt vai pārtraukt ražošanu savās rūpnīcās, ''Stellantis'' 2021. gadā parakstīja partnerības līgumu ar ''[[Foxconn]]'', lai kopīgi attīstītu automobiļu mikroshēmas, un 2023. gadā abi uzņēmumi izveidoja kopuzņēmumu ''SiliconAuto'', kas bāzēta Nīderlandē. 2022. gadā Stellantis izveidoja elektromobiļu akumulatoru kopuzņēmumus ''NextStar Energy'' ar ''[[LG Energy Solution]]'' Kanādā un ''StarPlus Energy'' ar ''[[Samsung SDI]]'' ASV. ''NextStar'' tika likvidēts 2026. gada februārī. 2022. gadā ''Stellantis'' pārtrauca darbību Krievijā sankciju dēļ, kas bija saistītas ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]]. 2024. gada sākumā Krievijas partneri sāka ražot ''Citroën'' markas automašīnas Kalugas rūpnīcā, liekot ''Stellantis'' paziņot, ka tā ir "zaudējusi kontroli" pār saviem aktīviem Krievijā. 2022. gada maijā ''Stellantis'' piekrita atzīt savu vainu noziedzīgā darbībā un samaksāt 300 miljonus ASV dolāru, lai izbeigtu izmeklēšanu par tās centieniem nelikumīgi slēpt piesārņojuma apjomu, ko rada tā dīzeļdzinēji. ''Jeep'', ''Chrysler'' un ''Dodge'' mātesuzņēmums uzņēmās nokārtot ASV Tieslietu departamenta gadiem ilgušo izmeklēšanu par autoražotāja centieniem izvairīties no emisiju prasībām vairāk nekā {{sk|100000}} vecākiem modeļiem. 2022. gada 3. maijā tika paziņots par Vācijas automašīnu koplietošanas platformas ''[[Share Now]]'' iegādi. Darījums tika pabeigts 18. jūlijā, un ''Share Now'' pārvaldību pārņēma ''Stellantis'' meitas uzņēmums ''Free2Move''. 2022. gada novembrī ''Stellantis'' paziņoja, ka ir iegādājies Ungārijas autonomo transportlīdzekļu tehnoloģiju uzņēmumu ''[[aiMotive]]''. 2023. gada oktobrī''Stellantis'' par 1,5 miljardiem eiro iegādājās 20 % Ķīnas elektromobiļu ražotāja ''[[Leapmotor]]'' akciju, izveidojot kopuzņēmumu ''Leapmotor International'', kas nodarbotos ar globālo pārdošanu un ražošanu ārpus Ķīnas. Uzņēmums paziņoja par 3 miljardu eiro akciju atpirkšanu 2024. gadā. Tavaresa vadībā ''Stellantis'' saskārās ar pieaugošu kritiku par izmaksu samazināšanas stratēģiju, pārdošanas apjoma samazināšanos un saspīlētajām attiecībām ar galvenajām ieinteresētajām personām. Tavaress īstenoja agresīvus pārstrukturēšanas pasākumus, tostarp darbinieku skaita samazināšanu un stingru kontroli pār produktu attīstību, ko daži analītiķi vainoja par jauno modeļu laišanas tirgū kavēšanos un zīmola snieguma pasliktināšanos, jo īpaši Ziemeļamerikā. ASV izplatītāji pauda bažas par pieaugošajām krājumu apjomiem un zīmola nepareizu pārvaldību, savukārt ''United Auto Workers'' kritizēja uzņēmumu par darbavietu skaita samazināšanu un investīciju plānu apturēšanu. ''Stellantis'' ziņoja par 70 % tīrās peļņas kritumu 2024. gadā, globālajiem piegāžu apjomiem un ASV tirgus daļai ievērojami samazinoties. Ņemot vērā iekšējās nesaskaņas ar valdi un pasliktinātos finanšu rādītājus, 2024. gada decembrī Tavaress atkāpās no amata, divus gadus pirms viņa līguma termiņa beigām. 2025. gada 28. maijā padome vienbalsīgi par izpilddirektoru iecēla Antonio Filosu, kurš vadīja ''Stellantis'' darbību Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, stājoties amatā 2025. gada 23. jūnijā. 2025. gadā ''Stellantis'' bija strādājis ar 22,3 miljardu eiro zaudējumiem, iepretim 5,5 miljardu eiro peļņai 2024. gadā. Uzņēmums zaudējumus skaidroja ar ASV ieviesto muitas tarifu negatīvo ietekmi un sarežģīto pāreju uz elektrisko transportlīdzekļu ražošanu, ņemot vērā vājo pieprasījumu pēc tiem. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Euronext">{{tīmekļa atsauce |url=https://live.euronext.com/en/product/equities/NL00150001Q9-XPAR/company-information |title=Stellantis Information on Euronext | publisher=[[Euronext]] |language=en |accessdate=27 January 2021}}</ref> <ref name="DB 2019.12.18">[http://www.db.lv/zinas/fiat-chrysler-automobiles-un-groupe-psa-vienojas-par-uznemumu-apvienosanu-493897 Fiat Chrysler Automobiles un Groupe PSA vienojas par uzņēmumu apvienošanu] LETA, 18.12.2019</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{CAC 40}} {{Euro Stoxx 50}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stellantis| ]] [[Kategorija:Amsterdama]] [[Kategorija:Nīderlandes uzņēmumi]] 88lvxtn3awgdte8pwt3uz1aakrvksr8 0 480302 4470754 4341026 2026-05-20T04:21:38Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Bjelovaras-Bilogoras župānija]] uz [[Bjelovaras—Bilogoras župānija]]: Kļūdains nosaukums 4341026 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bjelovaras-Bilogoras župānija | official_name = ''Bjelovarsko-bilogorska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Maglenca.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Zastava_bjelovarsko_bilogorske_zupanije.gif | flag_size = | image_shield = Bjelovar-Bilogora_County_coat_of_arms.png | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Bjelovara]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Bjelovarsko-bilogorska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2640 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 119764 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{url|https://bbz.hr/}} | footnotes = }} '''Bjelovaras-Bilogoras župānija''' ({{val|hr|Bjelovarsko-bilogorska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s ziemeļu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar [[Koprivnicas-Križevcu župānija|Koprivnicas-Križevcu župāniju]], ziemeļaustrumos ar [[Viroviticas-Podravinas župānija|Viroviticas-Podravinas župāniju]], dienvidaustrumos ar [[Požegas-Slavonskas župānija|Požegas-Slavonskas župāniju]], dienvidrietumos ar [[Sisakas-Moslavinas župānija|Sisakas-Moslavinas župāniju]], bet rietumos ar [[Zagrebas župānija|Zagrebas župāniju]]. Lielākās pilsētas - župānijas centrs [[Bjelovara]], kā arī [[Daruvara]] un [[Garešnica]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bjelovaras-Bilogoras župānija| ]] qc8klboxwx7meb053iqnxz3tzdn1jby 4470756 4470754 2026-05-20T04:22:27Z Biafra 13794 4470756 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bjelovaras—Bilogoras župānija | official_name = ''Bjelovarsko-bilogorska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Maglenca.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Zastava_bjelovarsko_bilogorske_zupanije.gif | flag_size = | image_shield = Bjelovar-Bilogora_County_coat_of_arms.png | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Bjelovara]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Bjelovarsko-bilogorska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2640 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 119764 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{URL|https://bbz.hr/}} | footnotes = }} '''Bjelovaras—Bilogoras župānija''' ({{val|hr|Bjelovarsko-bilogorska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s ziemeļu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar [[Koprivnicas—Križevcu župānija|Koprivnicas—Križevcu župāniju]], ziemeļaustrumos ar [[Viroviticas—Podravinas župānija|Viroviticas—Podravinas župāniju]], dienvidaustrumos ar [[Požegas—Slavonskas župānija|Požegas—Slavonskas župāniju]], dienvidrietumos ar [[Sisakas—Moslavinas župānija|Sisakas—Moslavinas župāniju]], bet rietumos ar [[Zagrebas župānija|Zagrebas župāniju]]. Lielākās pilsētas — župānijas centrs [[Bjelovara]], kā arī [[Daruvara]] un [[Garešnica]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bjelovaras-Bilogoras župānija| ]] mb5jbwwq2vzv9co3lp6mzhm0gg423fz 4470757 4470756 2026-05-20T04:22:41Z Biafra 13794 4470757 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bjelovaras—Bilogoras župānija | official_name = ''Bjelovarsko-bilogorska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Maglenca.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Zastava_bjelovarsko_bilogorske_zupanije.gif | flag_size = | image_shield = Bjelovar-Bilogora_County_coat_of_arms.png | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Bjelovara]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Bjelovarsko-bilogorska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2640 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 119764 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{URL|https://bbz.hr/}} | footnotes = }} '''Bjelovaras—Bilogoras župānija''' ({{val|hr|Bjelovarsko-bilogorska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s ziemeļu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar [[Koprivnicas—Križevcu župānija|Koprivnicas—Križevcu župāniju]], ziemeļaustrumos ar [[Viroviticas—Podravinas župānija|Viroviticas—Podravinas župāniju]], dienvidaustrumos ar [[Požegas—Slavonskas župānija|Požegas—Slavonskas župāniju]], dienvidrietumos ar [[Sisakas—Moslavinas župānija|Sisakas—Moslavinas župāniju]], bet rietumos ar [[Zagrebas župānija|Zagrebas župāniju]]. Lielākās pilsētas — župānijas centrs [[Bjelovara]], kā arī [[Daruvara]] un [[Garešnica]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bjelovaras-Bilogoras župānija| ]] 1nta4hc3uffyxubj9vsgrv8kqurf1h1 0 480304 4470758 4341033 2026-05-20T04:22:56Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Brodas-Posavinas župānija]] uz [[Brodas—Posavinas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4341033 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Brodas-Posavinas župānija | official_name = ''Brodsko-posavska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Slavonski Brod, Croatia - panoramio (26).jpg | imagesize = | image_caption = Savas krastmala Slavonski Brodā | image_flag = Flag_of_Brod-Posavina_County.svg | flag_size = | image_shield = Coat_of_arms_of_Brod-Posavina_County.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Slavonski Broda]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Brodsko-posavska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2030 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 158575 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{url|http://www.bpz.hr/}} | footnotes = }} '''Brodas-Posavinas župānija''' ({{val|hr|Brodsko-posavska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s [[Slavonija]]s daļā. Župānija stiepjas joslā gar [[Sava]]s upes kreiso krastu. Upes pretējā krastā uz dienvidiem atrodas [[Bosnija un Hercegovina]]. Rietumos tā robežojas ar [[Sisakas-Moslavinas župānija|Sisakas-Moslavinas župāniju]], ziemeļos ar [[Požegas-Slavonskas župānija|Požegas-Slavonskas župāniju]] un [[Sisakas-Moslavinas župānija|Sisakas-Moslavinas župāniju]], bet austrumos ar [[Vukovaras-Srijemas župānija|Vukovaras-Srijemas župāniju]]. Lielākās apdzīvotās vietas pilsētas ir župānijas centrs [[Slavonski Broda]], kā arī [[Nova Gradiška]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brodas-Posavinas župānija| ]] h9s953xci69r8r88kfc8chx6dw26xs7 4470761 4470758 2026-05-20T04:23:53Z Biafra 13794 4470761 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Brodas—Posavinas župānija | official_name = ''Brodsko-posavska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Slavonski Brod, Croatia - panoramio (26).jpg | imagesize = | image_caption = Savas krastmala [[Slavonski Broda|Slavonski Brodā]] | image_flag = Flag_of_Brod-Posavina_County.svg | flag_size = | image_shield = Coat_of_arms_of_Brod-Posavina_County.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Slavonski Broda]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Brodsko-posavska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2030 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 158575 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{URL|http://www.bpz.hr/}} | footnotes = }} '''Brodas-Posavinas župānija''' ({{val|hr|Brodsko-posavska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s [[Slavonija]]s daļā. Župānija stiepjas joslā gar [[Sava]]s upes kreiso krastu. Upes pretējā krastā uz dienvidiem atrodas [[Bosnija un Hercegovina]]. Rietumos tā robežojas ar [[Sisakas—Moslavinas župānija|Sisakas—Moslavinas župāniju]], ziemeļos ar [[Požegas—Slavonskas župānija|Požegas—Slavonskas župāniju]] un [[Sisakas—Moslavinas župānija|Sisakas—Moslavinas župāniju]], bet austrumos ar [[Vukovaras—Srijemas župānija|Vukovaras—Srijemas župāniju]]. Lielākās apdzīvotās vietas pilsētas ir župānijas centrs [[Slavonski Broda]], kā arī [[Nova Gradiška]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brodas-Posavinas župānija| ]] 5g91lcchxknr41h6zavb28zv7tqjpj6 4470762 4470761 2026-05-20T04:24:05Z Biafra 13794 4470762 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Brodas—Posavinas župānija | official_name = ''Brodsko-posavska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Slavonski Brod, Croatia - panoramio (26).jpg | imagesize = | image_caption = Savas krastmala [[Slavonski Broda|Slavonski Brodā]] | image_flag = Flag_of_Brod-Posavina_County.svg | flag_size = | image_shield = Coat_of_arms_of_Brod-Posavina_County.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Slavonski Broda]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Brodsko-posavska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2030 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 158575 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{URL|http://www.bpz.hr/}} | footnotes = }} '''Brodas—Posavinas župānija''' ({{val|hr|Brodsko-posavska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s [[Slavonija]]s daļā. Župānija stiepjas joslā gar [[Sava]]s upes kreiso krastu. Upes pretējā krastā uz dienvidiem atrodas [[Bosnija un Hercegovina]]. Rietumos tā robežojas ar [[Sisakas—Moslavinas župānija|Sisakas—Moslavinas župāniju]], ziemeļos ar [[Požegas—Slavonskas župānija|Požegas—Slavonskas župāniju]] un [[Sisakas—Moslavinas župānija|Sisakas—Moslavinas župāniju]], bet austrumos ar [[Vukovaras—Srijemas župānija|Vukovaras—Srijemas župāniju]]. Lielākās apdzīvotās vietas pilsētas ir župānijas centrs [[Slavonski Broda]], kā arī [[Nova Gradiška]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brodas-Posavinas župānija| ]] ivju2ppjnps3xv67gd1u9bpglybt73d 0 480309 4470763 4341034 2026-05-20T04:31:08Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Dubrovnikas-Neretvas župānija]] uz [[Dubrovnikas—Neretvas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4341034 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Dubrovnikas-Neretvas župānija | official_name = ''Dubrovačko-neretvanska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Aerial view of Mljet National Park in Croatia (48608842776).jpg | imagesize = | image_caption = Mļetas nacionālais parks | image_flag = Flag of Dubrovnik-Neretva County.png | flag_size = | image_shield = Dubrovnik-Neretva.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Dubrovnika]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Dubrovačko-neretvanska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1781 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 115564 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{url|http://www.edubrovnik.org/}} | footnotes = }} '''Dubrovnikas-Neretvas župānija''' ({{val|hr|Dubrovačko-neretvanska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s galējos [[Dalmācija]]s dienvidos. Župānija stiepjas šaurā joslā gar [[Adrijas jūra]]s krastu. Ziemeļrietumos tā robežojas ar [[Splitas-Dalmācijas župānija|Splitas-Dalmācijas župāniju]], ziemeļos ar [[Bosnija-Hercegovina|Bosniju-Hercegovinu]], bet galējos dienvidaustrumos - ar [[Melnkalne|Melnkalni]]. Apmēram pa vidu župāniju divās daļās sadala Bosnijas [[Neuma]]s pašvaldības teritorija. Lielākā apdzīvotā vieta ir [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā [[Dubrovnika]], kuras vecpilsēta ir ievērojams tūrisma centrs. Citas pilsētas ir [[Korčula]], [[Metkoviča]], [[Opuzena]], [[Ploče]]. [[Mļeta]]s salas ziemeļos iekārtots [[Mļetas nacionālais parks]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dubrovnikas-Neretvas župānija| ]] 38zmebpnvj5eiuknxqh2y2gpjz4i2pi 4470765 4470763 2026-05-20T04:31:46Z Biafra 13794 4470765 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Dubrovnikas—Neretvas župānija | official_name = ''Dubrovačko-neretvanska županija'' | other_name = | type = [[Horvātijas administratīvais iedalījums|Župānija]] | image_skyline = Aerial view of Mljet National Park in Croatia (48608842776).jpg | imagesize = | image_caption = Mļetas nacionālais parks | image_flag = Flag of Dubrovnik-Neretva County.png | flag_size = | image_shield = Dubrovnik-Neretva.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Dubrovnika]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Dubrovačko-neretvanska županija in Croatia.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Horvātija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1781 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 115564 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = | utc_offset = | website = {{URL|http://www.edubrovnik.org/}} | footnotes = }} '''Dubrovnikas—Neretvas župānija''' ({{val|hr|Dubrovačko-neretvanska županija}}) ir župānija [[Horvātija]]s galējos [[Dalmācija]]s dienvidos. Župānija stiepjas šaurā joslā gar [[Adrijas jūra]]s krastu. Ziemeļrietumos tā robežojas ar [[Splitas—Dalmācijas župānija|Splitas—Dalmācijas župāniju]], ziemeļos ar [[Bosnija-Hercegovina|Bosniju-Hercegovinu]], bet galējos dienvidaustrumos — ar [[Melnkalne|Melnkalni]]. Apmēram pa vidu župāniju divās daļās sadala Bosnijas [[Neuma]]s pašvaldības teritorija. Lielākā apdzīvotā vieta ir [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā [[Dubrovnika]], kuras vecpilsēta ir ievērojams tūrisma centrs. Citas pilsētas ir [[Korčula]], [[Metkoviča]], [[Opuzena]], [[Ploče]]. [[Mļeta]]s salas ziemeļos iekārtots [[Mļetas nacionālais parks]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dubrovnikas-Neretvas župānija| ]] 5wc56ev09t8021mx1cy3umx7v85jcqt 0 485834 4470644 4460682 2026-05-19T19:20:05Z ~2026-30111-47 145662 4470644 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Ondržejs Vitāseks | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = <!------ Drafts ------>| drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014—2021 | balv = | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = | vārds_orig = ''Ondřej Vitásek'' | mir_dat = | attēls = Ondrej Vitasek.jpg | att_izm = 250px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|9|4}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Prostejova}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 97 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2009 | kar_beig = 2023 | medaltemplates = }} '''Ondržejs Vitāseks''' ({{Val|cz|Ondřej Vitásek}}, dzimis {{Dat|1990|9|4}}) ir bijušais čehu [[hokejists]], spēlēja [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. == Karjera == 2009. gadā Vitāseks savu karjeru sāka Čehijas komandā ''[[HC Vitkovice]]''. No 201. gada līdz 2017. gadam viņš spēlēja citā Čehijas komandā [[Liberecas "Bílí Tygři"]]. 2017—18. gada sezonu Vitāseks aizvadīja [[KHL]] komandā [[Hantimansijskas "Jugra"]]. Vēlāk viņš spēlēja arī [[Pekinas "Kunlun Red Star"]] un [[Habarovskas "Amur"]]. 2020. gada augustā Vitāseks pievienojās [[Rīgas "Dinamo"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dinamoriga.lv/zinas/kluba-zinas/aizsargs-ondrej-vitasek-pievienojas-dinamo-riga-komandai|title=Aizsargs Ondrej Vitasek pievienojas DINAMO RĪGA komandai|last=Rīga|first=Dinamo|website=Hokeja kluba Dinamo Rīga oficiālā mājaslapa|access-date=2021-05-19|language=lv|archive-date=2021-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210519050833/https://www.dinamoriga.lv/zinas/kluba-zinas/aizsargs-ondrej-vitasek-pievienojas-dinamo-riga-komandai}}</ref> taču sezonas gaitā viņš pameta komandu un atgriezās [[Liberecas "Bílí Tygři"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/khl/22122020-gimenes_apstaklu_del_vitaseks_pamet_rigas|title=Ģimenes apstākļu dēļ Vitāseks pamet Rīgas ''Dinamo''|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-05-19|date=2020-12-22|language=lv}}</ref> [[Čehijas hokeja izlase]]s sastāvā Ondržejs Vitāseks ir piedalījies [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]] un [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]], kā arī [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vitāseks, Ondržejs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Hantimansijskas "Jugra" spēlētāji]] [[Kategorija:Pekinas "Kunlun Red Star" spēlētāji]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Dopinga lietas hokejā]] nsj6p2qkujj34wiu81mgu19vlxh9rs8 0 495122 4470424 4386511 2026-05-19T15:31:28Z Tranisitle 145333 Es aizstāju “kuras” ar “kas”, jo tas šajā teikumā skan dabiskāk. 4470424 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sanzio 01 Plato Aristotle.jpg|thumb|[[Platons]] (pa kreisi) un [[Aristotelis]] (pa labi), fragments no Rafaēla freskas “Atēnu skola”]] '''Politikas filozofija''', arī '''politikas teorija''', ir [[filozofija]]s un [[politoloģija]]s nozare, kas pētī [[ideja]]s, kuras attiecas uz [[politika|politiku]], politiskajām vērtībām, politiskās realitātes būtību un politikas analīzi. Politikas filozofijā pievēršas politikai kā vienam veselumam, skaidro tā dabu, nozīmi, attiecības starp indivīdu un valsti. Politikas filozofijā nozīmīgākās tēmas ir [[brīvība]], [[taisnīgums]], [[īpašums]], [[tiesības]], [[likums|likumi]] un to ievērošana, [[leģitimitāte]], [[pilsoniskums]] un [[atbildība]]. Nereti politikas filozofijā apskata arī plašāka rakstura tematus, kuriem ir politikas iezīmes, piemēram, [[identitāte|identitāti]], [[kultūra|kultūru]], [[seksualitāte|seksualitāti]], [[rasisms|rasismu]], [[bagātība|bagātību]], [[ekoloģija|ekoloģiju]] un [[reliģija|reliģiju]]. Politikas filozofijā liela nozīme ir arī [[Demokrātija|demokrātijas]] un [[Autoritārisms|autoritārisma]] pētīšanai, izprotot demokrātijas vērtības un tās ieviešanas sarežģījumus dažādos sociālajos un kultūras kontekstos. Politikas filozofi arī pievērš uzmanību globālajai taisnīgumam, [[Starptautiskās attiecības|starptautiskām attiecībām]] un tādām globālām problēmām kā [[nabadzība]], [[klimata pārmaiņas]] un [[cilvēktiesības]], izskatot jautājumu par atbildību un taisnīgumu globālā mērogā.. == Vēsture == Politikas filozofijas saknes meklējamas [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur filozofi kā [[Sokrats]], [[Platons]] un [[Aristotelis]] uzsāka diskusijas par taisnīgumu, [[Valsts iekārta|valsts iekārtu]] un [[Politiskā līdzdalība|pilsonisko līdzdalību]]. Platona darbs "[[Valsts (Platons)|Valsts]]" ir viens no pirmajiem mēģinājumiem formulēt ideālas [[valsts]] koncepciju, kurā valdītu filozofi-karaļi. Aristotelis savukārt savā darbā "[[Politika (Aristotelis)|Politika]]" izklāsta dažādu valsts formu analīzi, salīdzinot un kritizējot [[Monarhija|monarhiju]], [[Aristokrātija|aristokrātiju]] un [[Demokrātija|demokrātiju]]. Aristotelis uzskatīja, ka politika ir cieši saistīta ar cilvēka dabu un [[Sabiedrība|sabiedrības]] organizēšanos kopēja laba sasniegšanai. [[Senā Roma|Romiešu]] politiskā filozofija, īpaši [[Cicerons|Cicerona]] darbos, turpināja grieķu tradīcijas, pievēršoties jautājumiem par likumību, tiesiskumu un pilsoņu pienākumiem pret valsti. Cicerons attīstīja idejas par dabisko tiesību jēdzienu, kas vēlāk būtiski ietekmēja Rietumu politiskās domas attīstību. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] politikas filozofija tika ietekmēta kristīgās teoloģijas, īpaši [[Akvīnas Toms|Akvīnas Toma]] darbos, kur viņš mēģināja saskaņot Aristoteļa filozofiju ar kristīgo doktrīnu. Akvīnas Toms attīstīja idejas par dabiskajām tiesībām un dievišķo likumu, kas veidoja pamatu viduslaiku politiskajai domai par valdnieka un baznīcas lomu un autoritāti. [[Renesanse|Renesanses]] laikā notika atgriešanās pie klasiskās antīkās domas, un tādi filozofi kā [[Nikolo Makjavelli]] savā darbā "[[Valdnieks (grāmata)|Valdnieks]]" ("Il ''Principe''") izstrādāja jaunu, pragmatiskāku pieeju politikai, akcentējot varas un ētikas šķirtni. Makjavelli uzskatīja, ka efektīva valdīšana var prasīt amorālus līdzekļus, ja tas ir nepieciešams valsts stabilitātes un drošības nodrošināšanai. 17. un 18. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]] politikas filozofija piedzīvoja lielas pārmaiņas, kas saistītas ar [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmetu]]. Šajā periodā tādi filozofi kā [[Tomass Hobss]], [[Džons Loks]] un [[Žans Žaks Ruso]] izstrādāja [[Sabiedriskais līgums|sabiedriskā līguma]] teorijas, mēģinot skaidrot valsts un sabiedrības attiecību pamatu. Hobbss savā darbā "Leviatāns" argumentēja par stipru centrālo valdību, lai nodrošinātu kārtību un novērstu anarhiju, savukārt Loks uzstāja uz dabiskajām tiesībām uz dzīvību, [[Brīvība|brīvību]] un [[Īpašums|īpašumu]], kuras valsts pienākums ir aizsargāt. Ruso "Sabiedriskajā līgumā" attīstīja ideju par tautas suverenitāti un kopējo gribu, uzsverot, ka likumīga vara nāk no tautas piekrišanas un ka sabiedrībai ir tiesības pārveidot savu politisko sistēmu, ja tā neatbilst kopējam labumam. 19. gadsimtā, līdz ar [[Rūpnieciskā revolūcija|industriālo revolūciju]] un sociālo pārmaiņu intensifikāciju, parādījās jauni politikas filozofijas virzieni. [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] attīstīja marksismu, kas piedāvāja [[Šķiru cīņa|šķīru cīņas]] un ekonomisko struktūru kā galvenos politisko pārmaiņu un vēsturiskās attīstības dzinējspēkus. [[Marksisms|Marksisma]] teorijas veicināja debates par taisnīgumu, īpašumu un valsts lomu ekonomikā un sabiedrībā. 20. gadsimtā politikas filozofija piedzīvoja turpmāku attīstību, apskatot jaunas tēmas, piemēram, [[Totalitārisms|totalitārisma]] raksturu ([[Hanna Ārente]]), brīvības teorijas ([[Aizejs Berlīns]]), taisnīguma teoriju ([[Džons Roulss]]) un [[Feminisms|feminisma]] politisko teoriju. Roulss savā darbā "Taisnīguma teorija" ieviesa "sākotnējā stāvokļa" un "neziņas aizsega" jēdzienus kā veidu, kā iedomāties taisnīgu sabiedrību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politikas filozofija| ]] [[Kategorija:Politoloģija]] p828m3wjbodbqb05al4egkgagu1k65l 0 496380 4470458 4387412 2026-05-19T15:57:17Z Tranisitle 145333 Es aizstāju “no 30 līdz 2” ar “30 pret 2”, jo attiecību latviešu valodā izsaka ar “pret”. 4470458 wikitext text/x-wiki [[Attēls:CPR training-04.jpg|thumb|Tiek veikta KPR medicīniskās apmācības manekenam]] '''Kardiopulmonālā reanimācija''' (KPR) ir ārkārtas procedūra, kurā bieži tiek kombinētas krūškurvja kompresijas ar mākslīgo ventilāciju, lai manuāli saglabātu neskartu smadzeņu darbību, līdz tiek veikti turpmāki pasākumi, lai atjaunotu spontānu [[Asinsrite|asinsriti]] un [[Elpošana|elpošanu]] [[Cilvēks|cilvēkam]], kuram ir [[sirds apstāšanās]]. Ieteicams tiem, kuri nereaģē, neelpo vai elpo, piemēram, agonāla elpošana.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Atkins|first=Dianne L.|last2=Berger|first2=Stuart|last3=Duff|first3=Jonathan P.|last4=Gonzales|first4=John C.|last5=Hunt|first5=Elizabeth A.|last6=Joyner|first6=Benny L.|last7=Meaney|first7=Peter A.|last8=Niles|first8=Dana E.|last9=Samson|first9=Ricardo A.|date=2015-11-03|title=Part 11: Pediatric Basic Life Support and Cardiopulmonary Resuscitation Quality: 2015 American Heart Association Guidelines Update for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care|url=https://www.ahajournals.org/doi/10.1161/CIR.0000000000000265|journal=Circulation|language=en|volume=132|issue=18_suppl_2|doi=10.1161/CIR.0000000000000265|issn=0009-7322}}</ref> KPR ietver krūškurvja saspiešanu pieaugušajiem no 5 un 6 cm dziļi un ar ātrumu vismaz 100 līdz 120 minūtē.<ref name="AHA2015">{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Neumar RW, Shuster M, Callaway CW, Gent LM, Atkins DL, Bhanji F, Brooks SC, de Caen AR, Donnino MW, Ferrer JM, Kleinman ME, Kronick SL, Lavonas EJ, Link MS, Mancini ME, Morrison LJ, O'Connor RE, Samson RA, Schexnayder SM, Singletary EM, Sinz EH, Travers AH, Wyckoff MH, Hazinski MF|date=November 2015|title=Part 1: Executive Summary: 2015 American Heart Association Guidelines Update for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care|journal=Circulation|volume=132|issue=18 Suppl 2|pages=S315–67|doi=10.1161/cir.0000000000000252|pmid=26472989}}</ref> Glābējs var arī nodrošināt mākslīgo ventilāciju, vai nu izelpojot gaisu subjekta mutē vai degunā (atdzīvināšana no mutes mutē), vai izmantojot ierīci, kas iespiež gaisu subjekta plaušās (mehāniskā ventilācija). Pašreizējie ieteikumi liek uzsvaru uz agrīnu un kvalitatīvu krūškurvja kompresiju, nevis mākslīgo ventilāciju; Neapmācītiem glābējiem ir ieteicama vienkāršota KPR metode, kas ietver tikai krūškurvja saspiešanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Leong BS|date=August 2011|title=Bystander CPR and survival|journal=Singapore Medical Journal|volume=52|issue=8|pages=573–5|pmid=21879214}}</ref> Tomēr bērniem tikai kompresijas var izraisīt sliktākus rezultātus, jo bērniem problēma parasti rodas elpošanas, nevis sirds problēmu dēļ.<ref name=":0" /> Krūškurvja saspiešanas un elpošanas attiecība pieaugušajiem ir 30 pret 2. Maz ticams, ka tikai ar KPR pietiktu, lai atjaunotu sirdsdarbību. Tās galvenais mērķis ir atjaunot daļēju ar skābekli bagātinātu asiņu plūsmu uz smadzenēm un [[Sirds|sirdi]]. Mērķis ir aizkavēt audu nāvi un pagarināt īsu iespēju veiksmīgai atdzīvināšanai bez neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem. Lai atjaunotu dzīvotspējīgu jeb "perfuzējošu" sirds ritmu, parasti ir jāievada elektrošoks subjekta sirdij, ko sauc par [[Defibrilācija|defibrilāciju]]. Defibrilācija ir efektīva tikai noteiktiem sirds ritmiem, proti, kambaru fibrilācijai vai bezpulsa ventrikulārai tahikardijai, nevis asistolijai vai bezpulsa elektriskās aktivitātes gadījumā. Ja nepieciešams, ieteicams veikt agrīnu šoku. KPR var izraisīt sirds ritmu, kas var būt šokējams. Parasti KPR tiek turpināts, līdz personai ir spontānas asinsrites atgriešanās (ROSC) vai tiek pasludināta par mirušu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Prehospital Emergency Care|url=https://archive.org/details/prehospitalemerg0000mist|edition=10th|last=Werman|first=Howard A.|last2=Karren|first2=K|last3=Mistovich|first3=Joseph|publisher=[[Pearson Education]], Inc.|pages=[https://archive.org/details/prehospitalemerg0000mist/page/410 410], 426|year=2014|isbn=978-0-13-336913-7}}</ref> [[Attēls:Save_a_Life_Cymru_-_Training_video.webm|thumb|[[Velsa]]s valdības treniņa video par to kā veikt KPR cilvēkam ar sirdsdarbības apstāšanos]] [[Attēls:How_to_save_lives_with_CPR.webm|thumb|Video pārskats; animācija]] == Izmantošana medicīnā == [[Attēls:Chest compressions.gif|thumb|Krūšu saspiešana 100 reižu minūtē]] KPR ir indicēta jebkurai personai, kura nereaģē un neelpo vai elpo tikai neregulāras agonālas elpas laikā, jo visticamāk, ka viņam ir sirds apstāšanās.<ref name="CircEx10">{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Field JM, Hazinski MF, Sayre MR, Chameides L, Schexnayder SM, Hemphill R, Samson RA, Kattwinkel J, Berg RA, Bhanji F, Cave DM, Jauch EC, Kudenchuk PJ, Neumar RW, Peberdy MA, Perlman JM, Sinz E, Travers AH, Berg MD, Billi JE, Eigel B, Hickey RW, Kleinman ME, Link MS, Morrison LJ, O'Connor RE, Shuster M, Callaway CW, Cucchiara B, Ferguson JD, Rea TD, Vanden Hoek TL|date=November 2010|title=Part 1: executive summary: 2010 American Heart Association Guidelines for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care|journal=Circulation|volume=122|issue=18 Suppl 3|pages=S640–56|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.110.970889|pmid=20956217|doi-access=free}}</ref> {{Rp|S643}}Ja cilvēkam joprojām ir [[pulss]], bet viņš neelpo (elpošanas apstāšanās), piemērotāka var būt mākslīgā ventilācija, taču, tā kā cilvēkiem ir grūtības precīzi novērtēt pulsa esamību vai neesamību, KPR vadlīnijas iesaka neprofesionāļiem nodot tikmēr pulsa pārbaudi veselības aprūpes speciālistiem.<ref>(), "{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.erc.edu/index.php/guidelines_download_2005/en/|title=Part 2: Adult basic life support|last=European Resuscitation Council|website=Guidelines for resuscitation|access-date=2012-03-28|archive-date=2010-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20100530094242/https://www.erc.edu/index.php/guidelines_download_2005/en/}}</ref> Tiem, kuriem sirdsdarbības apstāšanās [[Ievainojums|traumas dēļ]], KPR tiek uzskatīta par veltīgu, bet tomēr ieteicamu.<ref name="AHAPart12">{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Vanden Hoek TL, Morrison LJ, Shuster M, Donnino M, Sinz E, Lavonas EJ, Jeejeebhoy FM, Gabrielli A|date=November 2010|title=Part 12: cardiac arrest in special situations: 2010 American Heart Association Guidelines for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care|journal=Circulation|volume=122|issue=18 Suppl 3|pages=S829–61|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.110.971069|pmid=20956228|doi-access=free}}</ref> Var palīdzēt novērst pamatcēloņus, piemēram, sasprindzinājuma pneimotoraksu vai perikarda tamponādi.<ref name="AHAPart12" /> === Efektivitāte === KPR apgādā ķermeni un smadzenes ar skābekli, lai nodrošinātu defibrilāciju un uzlabotu dzīvības atbalstu. Pat "nešokējoša" ritma gadījumā, piemēram, bezpulsu elektriskās aktivitātes (PEA) gadījumā, kad defibrilācija nav indicēta, efektīva KPR ir ne mazāk svarīga. Lietojot vienu pašu, KPR radīs dažas pilnīgas atveseļošanās, lai gan rezultāts bez KPR ir gandrīz vienmērīgi letāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heart.arizona.edu/frequently-asked-questions|title=Frequently Asked Questions about Chest-Compression-Only CPR|last=Sarver Heart Center|access-date=2013-10-18|archive-date=2013-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20131019140312/http://heart.arizona.edu/frequently-asked-questions}}</ref> Pētījumi liecina, ka tūlītēja KPR, kam seko defibrilācija 3—5 minūšu laikā pēc pēkšņas VF sirds apstāšanās, ievērojami uzlabo dzīvildzi. Tādās pilsētās kā Sietla, kur KPR apmācība ir plaši izplatīta un ātri seko defibrilācija, ko veic NMP darbinieki, izdzīvošanas rādītājs ir aptuveni 20 procenti visu iemeslu dēļ un pat 57 procenti, ja tiek novērota elektriski "šokējoša" sirds darbības apstāšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kingcounty.gov/healthservices/health/news/2013/13090401.aspx|title=Heart attack survival rate continues to climb in King County|last=Public Health - Seattle|last2=King County|access-date=2013-10-18|archive-date=2013-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20131022153223/http://www.kingcounty.gov/healthservices/health/news/2013/13090401.aspx}}</ref> Tādās pilsētās kā Ņujorka bez šīm priekšrocībām izdzīvošanas rādītājs ir tikai 5 procenti šokējoša sirdsdarbības apstāšanās gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.resuscitationacademy.com/index.php/about/|title=About|last=Resuscitation Academy|access-date=2013-10-18|archive-date=2013-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20131019125337/http://www.resuscitationacademy.com/index.php/about/}}</ref> Līdzīgi KPR slimnīcā ir veiksmīgāka, ja tiek novērota sirdsdarbības apstāšanās vai tie atrodas [[Intensīvā terapija|intensīvā terapijas]] nodaļā, vai pacientiem, kuri valkā sirds monitorus, kur apstāšanās tiek pamanīta nekavējoties.<ref name="merchant">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Merchant RM, Berg RA, Yang L, Becker LB, Groeneveld PW, Chan PS|date=January 2014|title=Hospital variation in survival after in-hospital cardiac arrest|journal=Journal of the American Heart Association|language=EN|volume=3|issue=1|pages=e000400|doi=10.1161/jaha.113.000400|pmc=3959682|pmid=24487717}}</ref><ref name="Brady">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brady WJ, Gurka KK, Mehring B, Peberdy MA, O'Connor RE|date=July 2011|title=In-hospital cardiac arrest: impact of monitoring and witnessed event on patient survival and neurologic status at hospital discharge|journal=Resuscitation|volume=82|issue=7|pages=845–52|doi=10.1016/j.resuscitation.2011.02.028|pmid=21454008}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Medicīna]] ggrhxhk12uvz982iela0e68iyreafm0 0 497257 4470735 4465012 2026-05-20T02:41:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470735 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Stabilitātei! | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Stabilitātei 2023 logo.png | colorcode = #f57d00 | chairperson = [[Svetlana Čulkova]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]]<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv}}</ref> | leader1_title = Partijas valde | leader1_name = Svetlana Čulkova <br />[[Natālija Marčenko-Jodko]] <br />Ruslans Vereščagins<br />Vjačeslavs Ciganovs<br />Olga Glazunova<br />Andrejs Kozlovs | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | slogan = Stabilitātei- Jā! | founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | membership_year = 2026 | membership = 691{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-lideris-roslikovs-krievvalodigie-latvija-gaidija-ienakam-jaunus-politiskos-spekus.a476160/|title=«Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> | position = | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|4|100|hex=#f57d00}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|3|60|hex=#f57d00}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#f57d00}} | symbol = | flag = | website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski|title=“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-06|language=lv|archive-date=2022-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221008034710/https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski}}</ref> [[Eiroskeptisms|eiroskeptiska]],<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prokrievisks-un-antivakceru-speks-jauna-partija-ar-zinamiem-lideriem-kas-jazina-par-stabilitatei.a474525/|title=Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=|archive-date={{dat|2022|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/}}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7577280/alternativais-partiju-reitings-nelogiskakie-skalakie-un-dumjakie-solijumi-velesanas|title=Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās|website=Komentāri|access-date=2022-08-04|date=2022-08-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība "Stabilitātei - Jā!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos [[Rīgas dome]]s deputātus [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseju Rosļikovu]] un [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> {| class="wikitable" |+Partijas Stabilitātei! valdes sastāvs 2021. gada 17. janvārī<ref name=":0" /> !Amats !Vārds, uzvārds !Līdzšinējā politiskā piederība |- |Valdes priekšsēdētājs |[[Aleksejs Rosļikovs]] |[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]], [[Tautas varas spēks]] |- |Valdes līdzpriekšsēdētājs |[[Valērijs Petrovs]] |[[Latvijas Krievu savienība]], [[Saskaņas centrs]], [[Saskaņa]], [[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]], [[Tautas varas spēks]] |- | rowspan="10" |Valdes loceklis/-e |[[Jefimijs Klementjevs]] |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Viktorija Jarkina |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Andrejs Daņiļevičs |[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Tautas varas spēks]] |- |[[Natālija Marčenko-Jodko]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Ruslans Vereščagins |[[Tautas varas spēks]] |- |Dmitrijs Kočkins |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Amils Saļimovs]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Jevgenijs Jevstifejevs |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Svetlana Čulkova]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Rolands Pogulis |[[Tautas varas spēks]] |} Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/193/politics/52890927/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki|title=Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki|website=www.delfi.lv}}</ref> Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.<ref>{{Cite web|url=https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516|title=Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии|first=LURSOFT|last=IT|date=2024. gada 31. aug.|website=Lursoft IT}}</ref> 2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]] un ierobežojumiem saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref name=":d" /> === 14. Saeima === 2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija [[Aleksejs Rosļikovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> saņemot 11 deputātu vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Lielāko atbalstu partija ieguva [[Rīga|Rīgā]] un [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7618531/14-saeimas-velesanas-rigas-apkaimes-divi-izteikti-lideri|title=14. Saeimas vēlēšanas &#10217; Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi|website=Latvijā|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54801382|title="Согласие" проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!|last=Rus.Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2022-10-02|language=ru}}</ref> 31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref> kurš amatā gan netika ievēlēts. 2023. gada martā [[Glorija Grevcova]] paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz [[Ķīna|Ķīnu]] 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma [[Amils Saļimovs]], Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti [[Kirilica|kirilicā]] ir [[Bulgāru valoda|bulgāru]], nevis [[Krievu valoda|krievu valodā]], kuras izmatošana [[Aģitācija|aģitācijā]] ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8034047/stabilitatei-apgalvo-ka-prieksvelesanu-agitacija-izmantotais-teksts-kirilica-bijis-bulgaru-valoda|title="Stabilitātei!" apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā|website=Latvijā|access-date=2024-06-04|date=2024-06-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605041-stabilitatei-pret-stabilitati|title=“Stabilitātei!” pret stabilitāti|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-04|date=2024-05-14|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta [[Jeļena Kļaviņa]] (kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā) un [[Jekaterina Drelinga]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti [[Iļja Ivanovs]], [[Igors Judins]], [[Amils Saļimovs]] un [[Dmitrijs Kovaļenko]]. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas "Stabilitātei!" frakcija 14. Saeimā izjuka.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-ltv-saeima-izjukusi-stabilitatei-frakcija.a635232/ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija] lsm.lv 2026. gada 18. februārī</ref> === Ģenerālprokuratūras brīdinājums === Pēc pārbaudes par partijas "Stabilitātei!" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai "Stabilitātei!" brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka "Stabilitātei!" darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.01.2026-generalprokuratura-izsaka-bridinajumu-stabilitatei-par-sabiedribu-skelosiem-vestijumiem.a628609/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem] lsm.lv 05.01.2026</ref> Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija "Stabilitātei!" nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2026-stabilitatei-nepildis-prokuraturas-prasibas-dzest-sabiedribu-skelosus-vestijumus-un-gatavojas-tiesaties.a633126/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties] lsm.lv 04.02.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 1,98 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,80 | {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#f57d00}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Pašvaldību vēlēšanas ==== ===== 2021. gadā ===== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Salaspils novads|Salaspils]] novadu, kā arī [[Jūrmala]]s pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |203 |4,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |59 |0,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |100 |0,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |} ===== 2025. gadā ===== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 6,93 | {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas]] | 5,67 | {{Infobox political party/seats|1|13|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas]] | 3,00 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas]] | 2,85 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |} == Partijas ziedotāji == Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Svetlana Čulkova]], [[Dmitrijs Čulkovs]], [[Viktorija Pleškāne]], [[Igors Judins]], Alisa Čevere. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}</ref> == Iepriekšējie logo == Partijas [[logotips]] un sākotnējais saīsinājums bija [[S]] burts ar [[Izsaukuma zīme|izsaukuma zīmi]]. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši [[Sigulda|Siguldā]], logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi "S!gulda aizrauj". Tā kā Siguldas [[preču zīme]] ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā [[reklāma]]s, reprezentācijas materiālos, [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]], bez [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldības atļaujas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7628436/tiesa-aizliedz-stabilitatei-izmantot-saimnieciskaja-aprite-siguldas-precu-zimi-s|title=Tiesa aizliedz "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi "S!"|website=Latvijā|access-date=2023-01-17|date=2022-10-17|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu. {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Stabilitātei! logo.png|Logotipa īsā versija <small>(2021—22)</small> |File:Stabilitātei! logo 2023.png|Logotipa garā versija <small>(2021—23)</small> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/ |date={{dat|2022|09|10||bez}} }} * [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] r9fmzpgykf3s6qhlemx38nfl75htimz 0 501148 4470925 4422936 2026-05-20T11:51:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470925 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ueļkaļa | official_name = ''Уэлькаль''<br/>''Валӄалԓьан''<br/>''Валъӄалыӄ'' | settlement_type = ciems | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Čukotkas autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Tālo Austrumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = {{RU-CHU}} | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Iuļtinas rajons]] | established_title = Dibināts | established_date = 1922 | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 182 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+12]] | utc_offset = +12 | latd = 65| latm = 32| lats = | latNS = N | longd = 179| longm = 17| longs = 39| longEW = W | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | website = | footnotes = }} '''Ueļkaļa''' ({{val|ru|Уэлькаль}}), arī '''Valkalļana''' ({{val|ckt|Валӄалԓьан}} — ‘ar žokļiem’) vai '''Valkalika''' ({{val|ess|Валъӄалыӄ}})<ref>[https://web.archive.org/web/20160804151331/http://www.sakhamemory.ru/liter/book/chukotika/48.pdf Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь]</ref> ir nacionālais [[juiti|eskimosu]] ciems [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidū]] [[Iuļtinas rajons|Iuļtinas rajonā]]. Izvietojies [[Beringa jūra]]s [[Kresta līcis|Kresta līča]] rietumu krastā pie tā ieejas 117 km no rajona centra [[Egvekinota]]s. Ciemu 1922. gadā dibinājuši no [[Čapļina rags|Čapļina raga]] izceļojušie [[juiti|eskimosi]]. 2. pasaules kara laikā ciems bija viena no pieturvietām [[Aļaska]]s—[[Sibīrija]]s (''Alsib'') lidmašīnu pārdzīšanas maršrutā no [[ASV]] uz [[PSRS]] Eiropas daļu — Ueļkaļa bija pirmā pieturvieta maršruta PSRS daļā. Līdz 2000. gadu sākumam līdzās ciemam bija stacionētas vairākas bruņoto spēku apakšvienības, tajā skaitā troposfēras radioreleju stacija.<ref>[http://www.trrlsever.org/SEVER/UELKAL/uelkal.html ТРОПОСФЕРНАЯ РАДИОРЕЛЕЙНАЯ СТАНЦИЯ 20/103]</ref> Ciemā ir skola, bērnudārzs, kultūras centrs, feldšeru punkts, bibliotēka, sporta komplekss, pasts, veikals, maizes ceptuve.<ref>[https://xn--b1abhmjth6azg.xn--p1ai/about/settlements/uelkal/ Уэлькаль. Паспорт территориального образования Чукотского автономного округа (на 1 января 2019 года)]</ref> Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir zveja un jūras dzīvnieku medības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://basov-chukotka.livejournal.com/387737.html basov_chukotka Один час в Уэлькале]{{Novecojusi saite}} * [https://kopachinsky.com/eskimosskij-poselok-uelkal.html Konstantin K. Эскимосский поселок Уэлькаль] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220113105341/https://kopachinsky.com/eskimosskij-poselok-uelkal.html |date={{dat|2022|01|13||bez}} }} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas ciemi]] [[Kategorija:Čukotkas autonomā apvidus apdzīvotās vietas]] fkwdngcrj1ae2it1s1ns8e3x58ue9io 0 507244 4470834 4465178 2026-05-20T08:00:45Z Biafra 13794 /* Politiskā darbība */ atj. 4470834 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Igors Rajevs | vārds_orig = | attēls = Igors Rajevs 2023.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Igors Rajevs 2023. gadā | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Unita Rajeva | bērni = 5 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:LV-Army-OF5.png|25px]]<br />Rezerves [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}} | struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | alma_mater = [[Maskava]]s Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola (1987)<ref name= "irajevs" /> <br /> Komandvadības un ģenerālštāba kurss, ASV (2000) | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}<ref name= "irajevs" /> }} '''Igors Rajevs''' (dzimis {{dat|1965|11|28}}) ir [[Latvija]]s virsnieks, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves [[pulkvedis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> militārais analītiķis un politiķis. Šobrīd ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]", taču no tās izstājies 2023. gada septembrī. == Dzīvesgājums == Līdz 1983. gadam mācījās [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolā]], pēc tam [[Maskava]]s augstākajā vispārējā karaspēka kara skolā, kuru absolvēja 1987. gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|title=Igors Rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> pēc tam dienēja [[Padomju armija|padomju armijā]]. Bijis [[virsleitnants]] — rotas komandieris, dienēja Sverdlovskā (tagad [[Jekaterinburga]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/505852-militara-analitika-igora-rajeva-tumsa-pagatne-kapec-vins-tika-padzits-no-latvijas-armijas-ko-par-to-saka-pats-rajevs|title=Militārā analītiķa Igora Rajeva tumšā pagātne: kāpēc viņš tika padzīts no Latvijas armijas? Ko par to saka pats Rajevs {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-17|date=2022-06-14|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armiju]].<ref>''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033</ref> == Militārā karjera == 1992. gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku [[Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons|Štāba bataljonā]].<ref name="irajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Bijis [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|Izlūkdesanta / Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona]] (IDB/LATBAT) komandieris (1996—2000).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf|title=LR NBS albums|access-date={{dat|2022|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220712081501/http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf}}</ref> No 1999. līdz 2000. gadam papildinājis militāro izglītību [[ASV]], bet 2008. gadā [[Igaunija|Igaunijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/darbinieks/igors-rajevs-0|title=Igors Rajevs {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2023-02-16|language=lv}}</ref> No 2000. līdz 2004. gadam bija [[Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs|NBS Apvienotā štāba]] Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks.<ref name="irajevs" /> I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> No 2004. līdz 2009. gadam bija [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, bet no 2006. līdz 2007. gadam — Sauszemes spēku [[NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde|Mehanizētās kājnieku brigādes]] komandieris.<ref name=":1" /> Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2008. gada 17. decembrī toreizējais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministrs]] [[Vinets Veldre]] no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi I. Rajevu.<ref name="irajevs" /> 2010. gadā pulkvedi I. Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā</ref> No 2010. līdz 2013. gadam bija [[Baltijas Aizsardzības koledža]]s Atbalsta dienesta direktors un no 2013. līdz 2016. gadam Augstākās vadības kursa direktors.<ref name="irajevs" /> Pēc tam gadu bija Stratēģiskās drošības pētniecības centra direktora vietnieka pienākumu izpildītājs, bet 2017. gadā devās izdienas pensijā.<ref name="irajevs" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā "Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu"'','' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> Rajeva vietā raidījumā kā komentētājs darbību sāka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] štāba virsnieks [[Jānis Slaidiņš]]. Izdevumam "Privātā Dzīve" I. Rajevs stāstīja: "Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu."<ref name="rajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> I. Rajevs ir bijis īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]] "Rajevs Security and Defence Solutions" (2019—2022).<ref name="irajevs" /> == Politiskā darbība == 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}</ref> No politiskās apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" I. Rajevs kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]<ref name=":0" /> kā trešais numurs sarakstā [[Rīgas vēlēšanu apgabals|Rīgas vēlēšanu apgabalā]] un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-02}}</ref> 2022. gadā apstiprināts par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" neiesaistījās [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdībā]], I. Rajevs paziņoja, ka pametīs "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju, līdz ar to saglabājot Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2023-rajevs-pametis-apvienota-saraksta-frakciju-bus-iekslietu-ministrijas-parlamentarais-sekretars.a525275/|title=Rajevs pametīs «Apvienotā saraksta» frakciju, būs Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-25|language=lv}}</ref> 2026. gada maijā viņš šo amatu pameta. == Personīgā dzīve == Rajevam ir bijušas 2 laulības. Viņa pirmā sieva bija no [[Krievija]]s un viens no viņu laulības izjukšanas iemesliem bijusi nespēja adaptēties dzīvei Latvijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/es-gribetu-lai-mums-butu-labakas-attiecibas-rajevs-komente-attiecibas-ar-savu-meitu|title=“Es gribētu, lai mums būtu labākas attiecības,” Rajevs komentē attiecības ar savu pieaugušo meitu|website=Kokteilis.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Otrreiz precējies ar Unitu Rajevu, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Par meitu Rajevs teicis: “Es gribētu, lai mūsu attiecības būtu labākas.”<ref name="rajevs" /><ref name=":2" /> I. Rajevs ir karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.<ref name="rajevs" /> Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja latviešu [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs — [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@IgorsRajevs ''Youtube'' profils] {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Rajevs, Igors}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] c9uw34m5apzr2zd0im57ad3ctddoqd9 0 517332 4470719 4409682 2026-05-19T22:22:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470719 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Senkantēna | official_name = ''Saint-Quentin'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 |image1 = Saint-Quentin Place de l'Hôtel-de-Ville 20.jpg |image2 = Saint-Quentin Basilique 22.jpg |image3 = Saint-Quentin San-Lorenzo 10.jpg |image4 = Hôtel de Ville de Saint-Quentin 2.jpg |image5 = Saint-Quentin Rue St-André 10.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_shield = Blason St-Quentin 02.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Odefransa#Ēna (Odefransa) | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Odefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{Flagicon image|Drapeau fr département Aisne.svg}} [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 22.56 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 53570 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 50 | lats = 55 | latNS = N | longd = 3 | longm = 17 | longs = 11 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 02100 | elevation_footnotes = | elevation_m = 74 | website = {{URL|http://www.saint-quentin.fr/}} | footnotes = }} '''Senkantēna''' ({{val|fr|Saint-Quentin}}, {{izrunā|sɛ̃ kɑ̃tɛ̃}}, {{val|pcd|Saint-Kintin}}) ir komūna un pilsēta [[Francija]]s ziemeļos, [[Odefransa]]s reģionā, [[Ēna (Odefransa)|Ēnas]] departamentā. 2021. gadā Senkantēnā dzīvoja 52,9 tūkstoši iedzīvotāju. Atrodas [[Somma]]s upes krastā, aptuveni 145 km uz ziemeļaustrumiem no [[Parīze]]s. == Sadraudzības pilsētas == Senkantēnas sadraudzības pilsētas ir:<ref>https://www.saint-quentin.fr/24-le-jumelage.htm</ref> *{{flagicon|GER}} [[Kaizerslauterne]], Vācija *{{flagicon|ENG}} [[Roterhema]], [[Jorkšīra]], Anglija *{{flagicon|ESP}} [[Sen Lorenco de El Eskorjāla]], Spānija *{{flagicon|CHN}} [[Tundžou (Pekina)]], Ķīna == Galerija == <gallery> Image:St Quentin Basilique.JPG|Bazilika Image:Saint Quentin Basilica, 10-12-2011 (1).JPG|Bazilika ar renovēto sānu ieeju Image:ST QUENTIN - La gare.JPG|Dzelzsceļa stacija File:Felix-DAVIN.jpg|[[Fēliks Davins]] (1807-1836), Franču dzejnieks un žurnālists File:Façade de l'ancien cinéma Le Carillon .jpg|Vecā ''Carillon cinema'' kinoteātra fasāde </gallery> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.saint-quentin.fr/ Official website] {{fr ikona}}, {{en ikona}} * [http://www.saint-quentin-tourisme.fr/ Official website of Saint-Quentin tourism office] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116204614/http://www.saint-quentin-tourisme.fr/ |date={{dat|2012|01|16||bez}} }} {{fr ikona}}, {{en ikona}} * [http://www.europeanfilmgateway.eu/node/33/efg1914%20quentin/multilingual%3A1 Historical footage of Saint-Quentin in World War I] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160326131203/http://europeanfilmgateway.eu/node/33/efg1914%20quentin/multilingual%3A1 |date={{dat|2016|03|26||bez}} }}, [[European Film Gateway|europeanfilmgateway.eu]] {{Francija-aizmetnis}} {{Odefransas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Odefransas pilsētas]] [[Kategorija:Francijas komūnas]] du2h5uc4ypuhb40qeyz6pdc217222wo 0 518592 4470434 4467203 2026-05-19T15:45:07Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470434 wikitext text/x-wiki '''Alānija''' var būt: * [[Alānija (teritorija)|Alānija]]; * [[Ziemeļosetija-Alānija]]. {{nozīmju atdalīšana}} deojtph1hijx025yrmw2ajk55rksn6a 0 518606 4470441 4455265 2026-05-19T15:48:36Z Tranisitle 145333 Es pievienoju konstrukciju “gan ... gan”, lai teikums skanētu plūstošāk. 4470441 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beekeeper (99308431).jpg|thumb|215x215px|Meža dravnieks]] '''Meža dravniecība''' ir vēsturisks [[Biškopība|dravniecības]] veids, kurā [[medus]] un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām [[Medusbites|bitēm]]. Dores varēja būt gan dabiskas, gan cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu [[Kalts|kaltu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saimnieks.lv/raksts/sena-meza-dravnieciba|title=Senā meža dravniecība|last=Ritmanis|first=Ziedonis|website=saimnieks.lv|date=30.03.2021}}</ref> Pie dorēm nokļuva ar dzeini — virvēs iestiprinātu dēli. Senajiem latviešiem meža dravniecība bija nozīmīga saimniecības daļa — 1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]] sākās pēc tam, kad zobenbrāļi [[latgaļi]]em un [[līvi]]em atņēma bišu kokus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bisu-koku-brinums%E2%80%A9|title=Senos bišu kokos atrodamas iekaltas maģiskas zīmes|last=Eniņš|first=Guntis|website=la.lv|date=06.11.2013}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}}{{Aizmetnis}} [[Kategorija:Biškopība]] pu0f2rqwa4yydl60obnltx2v1du22ih 0 518974 4470781 4332968 2026-05-20T04:46:55Z ZANDMANIS 91184 4470781 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|24}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 16 | caps3 = 93 | caps4 = 12 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Bondī}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 6 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years5 = 2021 | caps5 = 20 | goals5 = 1 | height = 192 | image = 1 william saliba arsenal 2025.jpg | caption = Saliba 2025. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|04|03|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|03|SK|bez}} | name = | playername = Viljams Saliba | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019— | years4 = 2019—2020 | caps6 = 36 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | goals6 = 0 | years6 = 2021—2022 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2021 | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | nationalyears7 = 2021— | nationalcaps7 = 28 | nationalgoals7 = 0 }}'''Viljams Alēns Andrē Gabriels Saliba''' ({{Val|fr|William Alain André Gabriel Saliba}}, dzimis {{Dat|2001|3|24}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2019. gada Saliba pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. Savu karjeru sācis [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']] komandā. 2019. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. Turpmākos gadus pavadījis īrē Francijas komandās ''Saint-Étienne'', [[OGC Nice|''Nice'']] un [[Olympique Marseille|''Marseille'']]. 2022. gada augustā debitējis ''Arsenal'' komandā. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2022. gada martā pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2020, 2023 '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Ligue 1]]'' sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2021—22 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Saliba, Viljams}} 1fqn6b91zjwesjbsjwpn03bj8197mhz 0 525834 4470780 4462899 2026-05-20T04:46:13Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4470780 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|15}} | birth_place = | caps1 = 98 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barselona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | height = 183 | image = RC Lens - Arsenal FC (03-10-2023) 21 (cropped).jpg | caption = Davids Raja 2023. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{Fb|ESP}} | nationalyears1 = 2022— | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | name = | playername = Davids Raja | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2014—2019 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Southport F.C.|Southport]] | years2 = 2014—2015 | caps2 = 16 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]] | years3 = 2019—2024 | caps3 = 150 | goals3 = 0 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 32 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years5 = 2024— | caps5 = 36 | goals5 = 0 }}'''Davids Raja Martins''' ({{Val|es|David Raya Martín}}, dzimis {{Dat|1995|9|15}}) ir [[Spānija|Spānijas]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Raja pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2022. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvam [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Spānijas izlase''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Raja, Davids}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] gty0klmjnm505ngmdbm1zybs5zdfuwy 0 529899 4470867 4049696 2026-05-20T09:21:37Z Meistars Joda 781 4470867 wikitext text/x-wiki '''Morganātiskā laulība''' (no {{val-de|Morgengabe}} — "rīta balva") bija [[Laulība|laulību]] paraža kārtu sabiedrībās [[viduslaiki|viduslaikos]] starp atšķirīga sociālā stāvokļa personām, kurā zemākā stāvokļa laulātais un bērni neiegūst [[Valdnieks|valdnieka]] titulus, privilēģijas vai [[Mantojums|mantojuma]] tiesības uz troni. Visilgāk morganātiskā laulība saglabājās valdnieku namos, kuros vīriešu laulībām ar zemākas kārtas sievietēm bija nepieciešama īpaša valdnieka atļauja.<ref>{{LKV|XIV.|27 827}}</ref> Nosaukums cēlies no vācu valodas termina ''Morganatische Ehe'', kas savukārt saistīts ar viduslaiku paražu piešķirt līgavai tā saukto “rīta dāvanu” ({{val|la|matrimonium ad morganaticam}}). Morganātiskās laulības bija izplatītas Eiropas valdnieku un aristokrātu vidū, īpaši [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Šādu laulību mērķis bija ļaut valdniekam precēties ar personu ārpus valdošās [[Dinastija|dinastijas]], vienlaikus saglabājot troņa mantošanas kārtību un dinastiskās privilēģijas. Parasti morganātiskā laulībā: * laulātais neiegūst augstāko titulu; * bērni nepieder pie valdošās dinastijas; * bērniem nav tiesību mantot troni; * laulība tiek juridiski atzīta, bet ar ierobežotām dinastiskām sekām. Dažās valstīs morganātiskās laulības tika īpaši reglamentētas ar likumiem vai valdnieku namu statūtiem. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā vairākas pazīstamas Eiropas valdnieku laulības tika noslēgtas morganātiskā formā, pirmēram, Krievijas imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] laulība ar Katrīnu Dolgorukovu. Līdz ar monarhiju ietekmes samazināšanos un sociālo šķiru robežu mazināšanos morgāniskās laulības kļuvušas retas. Daudzās mūsdienu monarhijās laulības starp dažādu sociālo slāņu pārstāvjiem vairs neietekmē troņa mantošanas tiesības. Tomēr termins joprojām tiek lietots vēsturiskā un juridiskā kontekstā, raksturojot dinastiskas laulības ar ierobežotām mantojuma sekām. == Skatīt arī == * [[Dinastija]] * [[Monarhija]] * [[Aristokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ģimene]] sj66ohajm1wp9rz16qjmujhzys950ks 0 534361 4470414 4128657 2026-05-19T14:45:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470414 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rodžers Kormans | vārds_orig = ''Roger Corman'' | attēls = Filmmaker Roger Corman, portrait, 1978 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Rodžers Kormans 1978. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1926|4|5}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Detroita}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2024|5|9|1926|4|5}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents, aktieris | darbības gadi = 1954–2024 | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Rodžers Viljams Kormans''' ({{Val|en|Roger William Corman}}; dzimis {{Dat|1926|4|5}}, miris {{dat|2024|5|9}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]], [[Kinoproducents|producents]] un [[aktieris]]. Viens no ievērojamākajiem "Jaunās Holivudas" režisoriem,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.com/2011/12/roger-corman/|title=10 Ways B-Movie Master Roger Corman Changed Filmmaking|work=Wired|access-date=2023-02-20|last=Steuer|first=Eric|issn=1059-1028|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nofilmschool.com/2017/02/watch-how-roger-corman-gave-birth-new-hollywood|title=Watch: How Roger Corman Gave Rise to Scorsese, Coppola, and New Hollywood|website=No Film School|access-date=2023-02-20|date=2017-02-15|language=en}}</ref> pazīstams ar savām neatkarīgajām filmām, kas saņēmušas [[Kulta filma|kulta]] statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oxfordbibliographies.com/display/document/obo-9780199791286/obo-9780199791286-0315.xml|title=Roger Corman|website=|access-date=2023-02-20|language=en}}</ref> Vairākas Kormana veidotās [[šausmu filma]]s ir [[Edgars Alans Po|Edgara Alana Po]] stāstu adaptācijas. Kormana pazīstamākas režisētās filmas ir ''[[A Bucket of Blood]]'' (1959), ''[[House of Usher]]'' (1960), ''[[The Little Shop of Horrors]]'' (1960), ''[[The Pit and the Pendulum]]'' (1961), ''[[The Haunted Palace]]'' (1963), [[The Raven (filma)|''The Raven'']] (1963), ''[[The Masque of the Red Death]]'' (1964) un ''[[The Trip]]'' (1967). Vairākās viņa filmās galveno lomu atveidojis [[Vinsents Praiss]]. Kormans bija filmu producēšanas uzņēmuma ''[[New World Pictures]]'' līdzdibinātājs, filmu izplatīšanas ''[[New Concorde]]'' dibinātājs, kā arī ilggadējs [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]s biedrs. 2009. gadā Kormans saņēma [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]] "par bagātīgo dažādu filmu žanru un režisoru atbalstīšanu". Kormans ASV pazīstams arī kā vairāku slavenu ārzemju režisoru, [[Federiko Fellīni]], [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]], [[Fransuā Trifo]] un [[Akira Kurosava|Akiras Kurosavas]], filmu izplatītājs. Kormans mācīja un iedvesmoja vairākus jaunus režisorus, kā [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisu Fordu Kopolu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2013/09/19/scorsese-to-de-niro-10-hollywood-greats-who-got-their-start-with-roger-corman/slide/francis-ford-coppola/|title=Francis Ford Coppola {{!}} Scorsese to De Niro: 10 Hollywood Greats Who Got Their Start with Roger Corman|work=Time|access-date=2023-02-20|date=2013-09-16|last=Staff|first=TIME|issn=0040-781X|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Rons Hauards|Ronu Hauardu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2015/film/features/ron-howard-big-break-roger-corman-1201658524/|title=How Roger Corman Gave Ron Howard His First Big Break|last=Gaita|first=Paul|website=Variety|access-date=2023-02-20|date=2015-12-10|language=en-US}}</ref> [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2011/12/watch-martin-scorsese-talk-about-roger-corman-in-a-scene-from-cormans-world-50529/|title=Watch Martin Scorsese Talk About Roger Corman in a Scene from ‘Corman’s World’|last=Indiewire|website=IndieWire|access-date=2023-02-20|date=2011-12-15|language=en}}</ref> [[Džonatans Demijs|Džonatanu Demiju]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/movies/la-et-archive-jonathan-demme-20170426-story.html|title=From the Archives: Jonathan Demme on his transition from exploitation movies to his 'best work': 'Silence of the Lambs'|last=Finke|first=Nikki|website=Los Angeles Times|access-date=2023-02-20|date=1991-02-10|language=en-US}}</ref> [[Pīters Bogdanovičs|Pīteru Bogdanoviču]],<ref>''Targets (An Introduction by Peter Bogdanovich)'' (DVD). Los Angeles, California: Paramount Pictures. 1968.</ref> [[Džo Dante|Džo Danti]]<ref>''The Fall of the House of Usher (Legend to Legend: Joe Dante Reflects Upon Roger Corman and the Poe Cycle)'' (Blu-ray Disc). Hertfordshire, UK: Arrow Video. 1960.</ref> un [[Džeimss Kemerons|Džeimsu Kemeronu]]. Palīdzējis uzsākt tādu aktieru kā [[Pīters Fonda|Pītera Fondas]], [[Džeks Nikolsons|Džeka Nikolsona]], [[Deniss Hopers|Denisa Hopera]], [[Brūss Derns|Brūsa Derna]], [[Daiena Lada|Daienas Ladas]] un [[Viljams Šetners|Viljama Šetnera]] karjeras. Bieži attēlojis arī nelielas lomas filmās, no kurām pazīstamākās ir "[[Krusttēvs 2]]" (1974), "[[Jēru klusēšana]]" (1991), "[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]" (1993), "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" (1995) un "[[Mandžūru kandidāts (2004. gada filma)|Mandžūru kandidāts]]" (2004). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kormans, Rodžers}} [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] 0iukugfj8h8fo3scm5m6sr4sr9segob 0 534535 4470709 4469864 2026-05-19T21:14:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470709 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Automated online assistant.png|thumb|Sarunbots — [[virtuālais asistents]]]] '''Sarunbots''', '''čatbots''' jeb '''tērzēšanas bots,''' arī '''tērznis''' ({{val|en|chatbot}} vai ''chatterbot'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.gov.lv/|title=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - sarunbots|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2023-02-22|language=lv}}</ref> ir [[lietojumprogrammatūra]], kas izmanto [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] algoritmus, lai viegli saprotamā valodā sazinātos ar cilvēkiem, atbildētu uz viņu jautājumiem un sniegtu nepieciešamu informāciju, piemēram, [[tērzētava]]s formātā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techtarget.com/searchcustomerexperience/definition/chatbot|title=What is a Chatbot and Why is it Important?|website=Customer Experience|access-date=2023-02-22|language=en}}</ref> Tas ir [[robotprogrammatūra]]s paveids.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ionos.co.uk/digitalguide/online-marketing/online-sales/what-is-a-bot/|title=What is a bot: types and functions|website=IONOS Digital Guide|access-date=2023-02-22|language=en-GB}}</ref> Tie tiek izmantoti [[Dialogu sistēma|dialogu sistēmās]] dažādiem mērķiem, tostarp klientu apkalpošanai, pieprasījumu pāradresēšanai vai informācijas apkopošanai. Lai gan daži sarunboti izmanto dažādus [[Dabiskās valodas procesors|dabiskās valodas procesorus]], sarežģītu mākslīgo intelektu (piemēram, ir balstīti uz dažādiem [[mašīnmācīšanās]] modeļiem), citi sarunboti vienkārši meklē vispārīgus atslēgvārdus un ģenerē atbildes, izmantojot parastās frāzes, kas iegūtas no piesaistītas bibliotēkas vai datu bāzes, vai pat tikai ļauj lietotājiem izvēlēties kādu no ieprogrammētajām frāzēm.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Caldarini|first=Guendalina|last2=Jaf|first2=Sardar|last3=McGarry|first3=Kenneth|date=2022-01|title=A Literature Survey of Recent Advances in Chatbots|url=https://www.mdpi.com/2078-2489/13/1/41|journal=Information|language=en|volume=13|issue=1|pages=41|doi=10.3390/info13010041|issn=2078-2489}}</ref> Šīs programmas tiek izstrādātas ar mērķi imitēt cilvēka uzvedību un domāšanu, lai nodrošinātu sekmīgu dialogu ar lietotājiem.<ref name=":1" /> == Pielietojums == === Klientu apkalpošana === Sarunboti tiek izmantoti dažādiem komerciāliem nolūkiem:<ref name=":0" /> * [[Elektroniskā tirdzniecība|Tiešsaistes veikalos]] sarunboti var tikt lietoti, lai atbildētu uz vienkāršiem klientu jautājumiem par produktu vai sniegtu noderīgu informāciju, tostarp piegādes informāciju un informāciju par preču pieejamību veikalā. * Klientu apkalpošanas sfērā sarunboti tiek izmantoti, lai atbildētu uz ieprogrammētiem vai biežāk uzdotajiem jautājumiem. Parasti, kad saruna kļūst pārāk sarežģīta priekš sarunbota, tiek iesaistīts klienta apkalpošanas aģents. * Sarunboti var darboties arī kā [[Virtuālais asistents|virtuālie asistenti]], piemēram, lietojumprogrammatūras [[Apple]] [[Siri]] un [[Microsoft]] [[Cortana]], vai produkti [[Amazon]] Echo ar Alexa vai Google Home. === Veselības aprūpe === Sarunboti arī sāk parādīties veselības aprūpes sfērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/2016/10/11/technology/baidu-doctor-ai-melody/index.html|title=Baidu is bringing AI chatbots to healthcare|last=Larson|first=Selena|website=CNNMoney|access-date=2023-02-22|date=2016-10-11|archive-date=2020-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200103124942/https://money.cnn.com/2016/10/11/technology/baidu-doctor-ai-melody/index.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthexec.com/topics/artificial-intelligence/ai-chatbots-have-future-healthcare-caveats|title=AI chatbots have a future in healthcare, with caveats|website=healthexec.com|access-date=2023-02-22|language=en}}</ref> Amerikā veikts pētījums liecina, ka pēc medicīnas darbinieku ieskatiem, sarunboti varētu sniegt vislielāko atbalstu, reģistrējot pacientu vizīšu laikus, palīdzot pacientiem atrast atbilstošās veselības iestādes vai sniegtu informāciju par [[Zāles|medikamentu]] lietošanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Palanica|first=Adam|last2=Flaschner|first2=Peter|last3=Thommandram|first3=Anirudh|last4=Li|first4=Michael|last5=Fossat|first5=Yan|date=2019-04-05|title=Physicians’ Perceptions of Chatbots in Health Care: Cross-Sectional Web-Based Survey|url=https://www.jmir.org/2019/4/e12887/|journal=Journal of Medical Internet Research|language=en|volume=21|issue=4|pages=e12887|doi=10.2196/12887|issn=1438-8871|pmc=PMC6473203|pmid=30950796}}</ref> [[WhatsApp]] sadarbojās ar [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizāciju]], lai izstrādātu sarunbota pakalpojumu, kas atbildētu uz jautājumiem par [[COVID-19]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/technology/tech-news/how-whatsapp-chatbots-are-helping-in-the-fight-against-covid-19-11585310168911.html|title=How WhatsApp chatbots are helping in the fight against Covid-19|last=Ahaskar|first=Abhijit|website=mint|access-date=2023-02-22|date=2020-03-27|language=en}}</ref> un 2020. gadā [[Indija]]s valdība laida klajā sarunbotu "''MyGov Corona Helpdesk''",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gadgets360.com/apps/news/coronavirus-mygov-corona-helpdesk-chatbot-whatsapp-indian-government-total-users-haptik-2204458|title=India’s Coronavirus Chatbot on WhatsApp Crosses 1.7 Crore Users in 10 Days|website=Gadgets 360|access-date=2023-02-22|language=en|archive-date=2023-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230222195801/https://www.gadgets360.com/apps/news/coronavirus-mygov-corona-helpdesk-chatbot-whatsapp-indian-government-total-users-haptik-2204458}}</ref> kas ļāva valsts iedzīvotājiem iegūt informāciju par [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thehindubusinessline.com/info-tech/covid-19-india-launches-a-whatsapp-chatbot/article31127438.ece|title=Govt of India launches a WhatsApp chatbot|last=Kurup|first=Rajesh|website=www.thehindubusinessline.com|access-date=2023-02-22|date=2020-03-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tech.hindustantimes.com/tech/news/in-focus-mumbai-based-haptik-which-developed-india-s-official-whatsapp-chatbot-for-covid-19-story-SkSTENvrXVmvfM9YWEKXBP.html|title=In focus: Mumbai-based Haptik which developed India’s official WhatsApp chatbot for Covid-19|website=HT Tech|access-date=2023-02-22|date=2020-04-07|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Mirušā interneta teorija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{tehnoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Lietojumprogrammatūra]] [[Kategorija:Tūlītēja ziņojumapmaiņa]] 0kjx0jvluciwbp5m5rlzb1ymxtagf0a 0 535500 4470731 4349940 2026-05-20T02:26:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470731 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2013/2014 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2014. gada 23. novembris | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Dailes teātris}} | country = | reward = | winner = “Ezeriņš” | year = | year2 = | holder = | website = | network = [[Latvijas Televīzija]] | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2012/2013]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2014/2015|2014/2015]] }} Šekspīra daiļrades caurvīta '''[[Spēlmaņu nakts]]''' '''2013/2014''' apbalvošanas ceremonija notiek [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Tradicionāli [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] dzimšanas dienā, 23. novembrī tika godināti 2013./2014. gada teātra sezonas sasniegumi, izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balva. „Spēlmaņu nakts” balvas tika pasniegtas 18 kategorijās. Šīs sezonas galvenās izmaiņas bija kategorijā „Gada nozīmīgākie iestudējumi”, kurā pirmo reizi atsevišķi izdalītas sezonas labākās lielās un mazās formas izrādes. Būtiskas izmaiņas bija arī Gada izrādes nominācijā, jo šogad par labākās izrādes titulu cīnījās 20 izrādes, kuras izvirzītas nominācijās: [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]], [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]], [[Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem]] un [[Gada sasniegums laikmetīgajā dejā (Spēlmaņu nakts)|Gada sasniegums laikmetīgajā dejā]]. [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balvu par mūža ieguldījumu]] saņēma scenogrāfs [[Andris Freibergs]] un kostīmu māksliniece [[Večella Varslavāne]]. == Ceremonija == Par godu Šekspīra jubilejas gadam, noslēguma ceremoniju caurvija autora tēli un darbi. Šekspīra elpu iedvesa un noslēguma ceremoniju Dailes teātrī veidoja radošā komanda [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jāņa Siliņa]] (scenārija autors un režisors) vadībā. Ceremoniju vadīja trīs aktieri: [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]], [[Arturs Krūzkops]] un [[Imants Strads]], kuri iemiesojās vairākos nozīmīgos Šekspīra tēlos, kā Hamlets, Falstafs, Žaks, Anglijas karaliene. Radošajā komandā darbojās arī scenogrāfs [[Mārtiņš Vilkārsis]], video mākslinieks Artis Dzērve, muzikālais konsultants [[Juris Vaivods]], režisora asistents [[Kārlis Anitens]] un producente Asnate Siliņa. == Žūrija == Sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un laureātus izvirzīja žūrijas komisija 5 cilvēku sastāvā: teātra kritiķe, žūrijas komisijas priekšsēdētāja [[Līga Ulberte]], teātra kritiķe Līvija Dūmiņa, laikraksta „Diena” žurnālists un teātra kritiķis Atis Rozentāls, teātra kritiķe [[Zane Radzobe]] un teātra kritiķis Normunds Akots. Nominācijas kategorijā "[[Gada sasniegums laikmetīgajā dejā (Spēlmaņu nakts)|Gada sasniegums laikmetīgajā dejā]]" un laureātu izvirza Latvijas profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija un apstiprina Spēlmaņu nakts žūrijas komisija, bet nominācijas kategorijā "[[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada sasniegums baleta mākslā]]" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija, savukārt kategorijā "[[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs) (Spēlmaņu nakts)|Gada sasniegums oriģināldramaturģijā]]" nominanti tiek izvirzīti sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi. == Laureāti un nominācijas == ''Piez.: Pie nominācijām uzskaitīti visi izvirzītie pretendenti; laureāti izcelti '''treknrakstā'''.'' {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada dramatiskā teātra izrāde (Spēlmaņu nakts)|GRAND PRIX]] |- | valign="top" | * '''[[Andris Freibergs]] — scenogrāfs * '''[[Večella Varslavāne]] — kostīmu māksliniece | valign="top" | * '''<nowiki/>'"Ezeriņš"'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/ezerins|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ezeriņš|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> '''— [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Elmārs Seņkovs]]''' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] |- | valign="top" | * '''"Peldošie — ceļojošie"'''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/jaunais-rigas-teatris/peldosie-celojosie|title=Jaunais Rīgas teātris - Peldošie – ceļojošie|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> '''— [[Jaunais Rīgas teātris]], režisors [[Vladislavs Nastavševs]]''' ** "Izraidītie"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/izraiditie|title=Dailes teātris - Izraidītie|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors Oskars Koršunovs ** "Piafa"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/liepajas-teatris/piafa|title=Liepājas teātris - Piafa|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisore [[Laura Groza|Laura Groza-Ķibere]] ** "Sasodītais sarkanais mēness"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/liepajas-teatris/sasoditais-sarkanais-meness|title=Liepājas teātris - Sasodītais sarkanais mēness|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — Liepājas teātris, režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]] ** "Vasarnieki"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/vasarnieki|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Vasarnieki|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], režisors [[Elmārs Seņkovs]] | valign="top" | * '''<nowiki/>'"Ezeriņš"'''<ref name=":0" /> '''— Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Elmārs Seņkovs]]''' ** "Dukši"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/jaunais-rigas-teatris/duksi|title=Jaunais Rīgas teātris - Dukši|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — Jaunais Rīgas teātris, režisors [[Gatis Šmits]] ** "Lūša stundā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/valmieras-dramas-teatris/lusa-stunda|title=Valmieras Drāmas teātris - Lūša stundā|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Mārtiņš Eihe]] ** "Titāniks"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/titaniks|title=Latvijas Nacionālais teātris - Titāniks|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Regnārs Vaivars]] ** "Ziema zem galda"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/valmieras-dramas-teatris/ziema-zem-galda|title=Valmieras Drāmas teātris - Ziema zem galda|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — Valmieras Drāmas teātris, režisors [[Ģirts Ēcis]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem]] ! style="background:#EEDD82" | Gada sasniegums laikmetīgajā dejā |- | valign="top" | * '''"Viss ir viņa"'''<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/daugavpils-teatris/viss-ir-vina|title=Daugavpils teātris - Viss ir viņa|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> '''— [[Daugavpils teātris]], režisors [[Georgijs Surkovs]]''' ** "Baltā grāmata"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/smulitis/balta-gramata|title=Šmulītis - Baltā grāmata|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv|archive-date=2023-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230305123131/https://izrades.lv/2013-2014/smulitis/balta-gramata}}</ref> — [[Dirty Deal Teatro]], režisore [[Inga Ungure|Inga Tropa]] ** "Kas par traku, tas par traku…"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/ditas-balcus-teatris/kas-par-traku-tas-par-traku|title=Ditas Balčus teātris - Kas par traku, tas par traku…|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — Ditas Balčus teātris, režisore Dita Balčus ** "Tikai nesaki nevienam…"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/goda-teatris/tikai-nesaki-nevienam|title=Goda teātris - Tikai nesaki nevienam…|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — Goda teātris, režisors [[Leons Leščinskis]] ** "Ziemas māja"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/nomadi/ziemas-maja|title=Nomadi - Ziemas māja|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> — Radošā apvienība Nomadi, režisori [[Mārtiņš Eihe]] un [[Krista Burāne]] | valign="top" | * '''"Ārā" — horeogrāfe Olga Žitluhina''' ** "Cik tuvu?" — horeogrāfe Elīna Breice, [[Ģertrūdes ielas teātris]] ** "Dunkani — dīvaiņi vai pravieši?" — Apvienība Dejas anatomija un Inta Balode ** "Saules taka" — horeogrāfe Olga Žitluhina ** "Solo piecpadsmit" — horeogrāfi: Katrīna Albuže, Nadežda Beļajeva, Evita Birule, Dmitrijs Gaitjukevičs, Ramona Galkina, Liene Grava, Elena Jacinta, Lilija Lipora, Līga Liberte-Lasmane, Elīna Lutce, Valērijs Oļehno, Sintija Siliņa, Guntis Spridzāns un Eva Vancāne. |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Elmārs Seņkovs]] — "Ezeriņš"'''<ref name=":0" />''', Latvijas Nacionālais teātris un "Vasarnieki"'''<ref name=":5" /> '''Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris''' ** [[Laura Groza|Laura Groza-Ķibere]] — "Piafa"<ref name=":3" /> Liepājas teātris ** Oskars Koršunovs — "Izraidītie"<ref name=":2" /> Dailes teātris ** [[Vladislavs Nastavševs]] — "Peldošie — ceļojošie"<ref name=":1" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Regnārs Vaivars]] — "Titāniks"<ref name=":7" /> Latvijas Nacionālais teātris, "Vecpuiši un vecmeitas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/vecpuisi-un-vecmeitas|title=Dailes teātris - Vecpuiši un vecmeitas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Dailes teātris, "Bask@bols"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/valmieras-dramas-teatris/bask-at-bols|title=Valmieras Drāmas teātris - Bask@bols|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * '''[[Agnese Jēkabsone-Ozoliņa|Agnese Jēkabsone]] — Edīte Piafa izrādē "Piafa"'''<ref name=":3" /> '''Liepājas teātris''' ** [[Marija Bērziņa]] — Mollija izrādē "Molija saka jā!",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/mollija-saka-ja|title=Latvijas Nacionālais teātris - Molija saka jā!|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Šneidera jaunkundze izrādē "Kabarē"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/kabare|title=Latvijas Nacionālais teātris - Kabarē|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Elita Kļaviņa]] — Blanša Dibuā izrādē "Ilgu tramvajs"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/jaunais-rigas-teatris/ilgu-tramvajs|title=Jaunais Rīgas teātris - Ilgu Tramvajs|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Jaunais Rīgas teātris ** [[Sandra Kļaviņa]] — Ļoļečka Carevska izrādē "Peldošie — ceļojošie<ref name=":1" />" Jaunais Rīgas teātris ** [[Lāsma Kugrēna]] — Helēna Alvinga izrādē "Spoki",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/spoki|title=Latvijas Nacionālais teātris - Spoki|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Lenija Rīfenštāle izrādē "Marlenī",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/marleni|title=Latvijas Nacionālais teātris - MarLenī|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Neita izrādē "Truša alā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/trusa-ala|title=Latvijas Nacionālais teātris - Truša alā|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Dainis Grūbe]] — Bens izrādē "Izraidītie"'''<ref name=":2" />''', Song Lilinga izrādē "M. Butterfly'''<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/mbutterfly|title=Dailes teātris - M. Butterfly|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref>'''" Dailes teātris''' ** [[Andris Keišs]] — Stenlijs Kovaļskis izrādē "Ilgu tramvajs",<ref name=":11" /> Dmitrijs Lavrentjevs izrādē "Peldošie — ceļojošie"<ref name=":1" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Ģirts Krūmiņš]] — Jānis izrādē "Dukši"<ref name=":6" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Andis Strods]] — Askolds izrādē "Dukši"<ref name=":6" /> Jaunais Rīgas teātris, Miķelis Pankoks Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” izrādē “Galdnieks un klusums”, producents Latvijas Jaunā teātra institūts ** [[Juris Žagars]] — Bens izrādē "Izraidītie",<ref name=":2" /> Džeks izrādē "Slazdā",<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/slazda|title=Dailes teātris - Slazdā|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Renē Galimārs izrādē "M. Butterfly" Dailes teātrī | valign="top" | * '''[[Anete Berķe]] — Katja izrādē "Pieci vakari"'''<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/liepajas-teatris/pieci-vakari|title=Liepājas teātris - Pieci vakari|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref>''', Anna Bālike izrādē "Sasodītais sarkanais mēness"'''<ref name=":4" /> '''Liepājas teātris''' ** [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] —Inga izrādē "Dukši",<ref name=":6" /> Poļina izrādē "Peldošie — ceļojošie"<ref name=":1" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Jekaterina Frolova]] — Jūlija Filipovna izrādē "Vasarnieki"<ref name=":5" /> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ** [[Astrīda Kairiša]] — Lomas izrādē "Ezeriņš"<ref name=":0" /> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Ināra Slucka]] — Lomas izrādē "Ezeriņš"<ref name=":0" /> Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Gints Andžāns]] — Edijs izrādē "Izraidītie"'''<ref name=":2" />''', Laimis izrādē "Prezentācija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/prezentacija|title=Dailes teātris - Prezentācija|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref>''', Filips izrādē "Šeipings"'''<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/seipings|title=Dailes teātris - Šeipings|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> '''Dailes teātris''' ** [[Lauris Dzelzītis]] — Vandals izrādē "Izraidītie"<ref name=":2" /> Dailes teātris ** [[Pēteris Gaudiņš]] — Džims izrādē "Slazdā"<ref name=":13" /> Dailes teātris ** [[Normunds Laizāns]] — lomas izrādē "Ezeriņš"<ref name=":0" /> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] — Slaviks izrādē "Pieci vakari"<ref name=":14" /> Liepājas teātris | valign="top" | * '''[[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]] — debija režijā izrādē "Nakts vēl nav galā"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/nakts-vel-nav-gala|title=Dailes teātris - Nakts vēl nav galā|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> '''Dailes teātris''' ** Miroslavs Blakunovs — Kostja izrādē "Viss ir viņa"<ref name=":9" /> Daugavpils teātris ** Evija Pintāne — Debija scenogrāfijā izrādē "Provinces anekdotes"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/valmieras-dramas-teatris/provinces-anekdotes-val|title=Valmieras Drāmas teātris - Provinces anekdotes|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Valmieras Drāmas teātris ** [[Georgijs Surkovs]] — Režija izrādē "Viss ir viņa"<ref name=":9" /> Daugavpils teātris ** [[Kaspars Zāle]] — Jurijs Živago izrādē "Doktors Živago"<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/valmieras-dramas-teatris/doktors-zivago|title=Valmieras Drāmas teātris - Doktors Živago|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Valmieras Drāmas teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu vai grima mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu vai grima mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''Gints Gabrāns — laikmetīgās dejas izrādē "Ārā"''' ** [[Kristians Brekte]] — "Sasodītais sarkanais mēness"<ref name=":4" /> Liepājas teātris ** [[Reinis Dzudzilo]] — "Vasarnieki"<ref name=":5" /> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ** Monika Pormale — "Peldošie — ceļojošie"<ref name=":1" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Mārtiņš Vilkārsis]] — "Doktors Živago"<ref name=":16" /> Valmieras Drāmas teātris, "Piafa"<ref name=":3" /> Liepājas teātris un "M. Butterfly"<ref name=":12" /> Dailes teātris | valign="top" | * '''Monika Pormale — kostīmi izrādē "Peldošie — ceļojošie"'''<ref name=":1" /> '''Jaunais Rīgas teātris''' ** [[Krista Dzudzilo]] — Kostīmi izrādē "Vasarnieki"<ref name=":5" /> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ** Maija Gundare — Grims izrādē "Ezeriņš"<ref name=":0" /> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Ilze Vītoliņa]] — Kostīmi izrādē "M. Butterfly"<ref name=":12" /> Dailes teātris, "Sasodītais sarkanais mēness"<ref name=":4" /> Liepājas teātris ** Valentīna Začiņajeva — Kostīmi izrādē "Pusaudzis un Divi džentlmeņi no Veronas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/pusaudzis|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Pusaudzis un Divi džentlmeņi no Veronas|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu un video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu vai video mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kustību mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''Oskars Pauliņš — gaismas izrādē "Ezeriņš"'''<ref name=":0" /> '''Latvijas Nacionālais teātris''' ** Mārtiņš Feldmanis — Gaismas izrādē "Piafa"<ref name=":3" /> Liepājas teātris ** Lauris Johansons — Gaismas izrādē "Peldošie — ceļojošie"<ref name=":1" /> Jaunais Rīgas teātris ** Igors Kapustins — Gaismas izrādē "…bagātā kundze…"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/bagata-kundze|title=Latvijas Nacionālais teātris - …bagātā kundze…|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Katrīna Neiburga]] — Video izrādē "Stum, stum"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/jaunais-rigas-teatris/stum-stum|title=Jaunais Rīgas teātris - Stum, Stum|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Jaunais Rīgas teātris | valign="top" | * '''[[Liene Grava]] — "Piafa"'''<ref name=":3" />''', "Sasodītais sarkanais mēness"'''<ref name=":4" /> '''Liepājas teātris''' ** Vesta Grabštaite — "Izraidītie"<ref name=":2" /> Dailes teātris ** Inga Raudinga — "Pavasara atmoda"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/liepajas-teatris/pavasara-atmoda-liep|title=Liepājas teātris - Pavasara atmoda|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Liepājas teātris, "Kabarē"<ref name=":10" /> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Inga Krasovska]] — "Šeipings",<ref name=":15" /> "M. Butterfly"<ref name=":12" /> Dailes teātris ** Izrādes "Heavy metal"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/gertrudes-ielas-teatris/heavy-metal|title=Ģertrūdes ielas teātris - Heavy Metal|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> radošā grupa Ģertrūdes ielas teātris. |- ! style="background:#EEDD82" | Gada sasniegums baleta mākslā ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mūzikas autors (Spēlmaņu nakts)|Gada mūzikas autors]] |- | valign="top" | * '''Sergejs Neikšins — lomas izrādēs "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Žizele un Trīs tikšanās" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālā opera]]''' ** Zigmārs Kirilko — Lomas izrādēs "Bajadēra", "Gulbju ezers" Latvijas Nacionālā opera ** Artūrs Sokolovs — Lomas izrādēs "Bajadēra" "Trīs tikšanās" Latvijas Nacionālā opera ** Ringolds Žigis — Lomas izrādēs "Otello", "Anna Kareņina" "Bahčisarajas strūklaka" Latvijas Nacionālā opera | valign="top" | * '''[[Edgars Mākens]] — "Vasarnieki"'''<ref name=":5" /> '''Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, "Sarkangalvīte un vilks"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/sarkangalvite-un-vilks-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Sarkangalvīte un vilks|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref>''', "Ezeriņš"'''<ref name=":0" /> '''Latvijas Nacionālais teātris''' ** [[Goran Gora]] — "Ričards III"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dailes-teatris/ricards-iii|title=Dailes teātris - Ričards III|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Dailes teātris ** Mārcis Judzis, Sauļus Prūsaitis — "Izraidītie"<ref name=":2" /> Dailes teātris ** [[Vladislavs Nastavševs]] — "Peldošie — ceļojošie"<ref name=":1" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Jēkabs Nīmanis]] — "Ziema zem galda"<ref name=":8" /> Valmieras Drāmas teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs) (Spēlmaņu nakts)|Gada sasniegums oriģināldramaturģijā]] |- | valign="top" | * '''[[Sergejs Timofejevs]] — "Mihails", "Mihails spēlē šahu" Latvijas Nacionālā opera''' ** [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] — "Pieaugušie"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/pieaugusie|title=Latvijas Nacionālais teātris - Pieaugušie|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālais teātris ** [[Agnese Rutkēviča]] — "Dukši"<ref name=":6" /> Jaunais Rīgas teātris ** [[Ģirts Šolis]] — "Dienas varonis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/dirty-deal-teatro/dienas-varonis|title=Dirty Deal Teatro - Dienas varonis|website=izrades.lv|access-date=2023-03-05|language=lv}}</ref> Dirty Deal Teatro ** [[Regnārs Vaivars]] — "Titāniks"<ref name=":7" /> Latvijas Nacionālais teātris |- |} == Skatītāju simpātiju balva == No 2014. gada 23. oktobra līdz 20. novembrim norisinājās skatītāju balsojums par 2013./2014. gada sezonas ”[[Spēlmaņu nakts]]” nominācijām. Līdzās žūrijas vērtējumam, skatītāji tika aicināti izteikt savu viedokli, balsojot par gada labāko izrādi, labāko aktrisi un aktieri. Nobalsot par saviem favorītiem varēja 11 teātros visā Latvijā: Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, Daugavpils teātrī, Leļļu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, DirtyDealTeatro un Ģertrūdes ielas teātrī. Kā arī elektroniski „Spēlmaņu nakts” oficiālajā interneta vietnē Spelmanunakts.lv, [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] un Teātris.zip ([[Lsm.lv|Latvijas sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv]]). Iespēja balsot bija arī akcijas Mobilā balsošanas kaste laikā Rīgā. Skatītājiem balsot palīdzēja arī Latvijas Kultūras akadēmijas studentu veidotā video pamācība “Tagad balso par kultūru!”, aicinot skatītājus atdot balsi par saviem favorītiem Spēlmaņu nakts nominācijās. * '''Gada izrāde''' — "Piafa"<ref name=":3" /> — Liepājas teātris, režisore [[Laura Groza|Laura Groza-Ķibere]] * '''Gada aktieris''' — [[Dainis Grūbe]], Dailes teātris * '''Gada aktrise''' — [[Agnese Jēkabsone-Ozoliņa|Agnese Jēkabsone]], Liepājas teātris == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.spelmanunakts.lv}} {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2020]] 7l0wsn7gjv93dxmczx4f1stnu9658ke 0 537400 4470413 4185691 2026-05-19T14:40:43Z ~2026-29913-60 145651 Pievienoju bildi 4470413 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = | image = Zemītes luterāņu baznīca rudenī no putnu lidojuma, 2024.jpg | image_size = | caption = Zemītes luterāņu baznīca | map_type = Latvija | map_size = | map_label = Zemītes luterāņu baznīca | label_position = top | latd = 56.926572 | latNS = N | longd = 22.805023 | longEW = E | location = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Zemītes pagasts|Zemīte}} | religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = | leadership = | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 16. gadsimts | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Zemītes luterāņu baznīca | numurs = 6855 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir 16. gadsimta [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[baznīca (celtne)|dievnams]], kas atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zemītes pagasts|Zemītes pagasta]] [[Zemīte|Zemītē]]. == Vēsture == Baznīca rakstos minēta 1567. gadā. Vienam no vecajiem baznīcas zvaniem ir bijis uzraksts: "Kad rakstīja 1585. gadu, tad Bartels Butlers lika mani izliet, tā ir patiesība". Zemītes luterāņu baznīca ir viena no retajām baznīcām, kas celta no akmens. Hercoga [[Ketleru dzimta|Ketlera]] laikā dievnama torni vainagoja krusts un gailis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kandava.lv/turisma_objekti_zemite/zemites_evangeliski_luteriska_baznica|title=Zemītes evanģēliski luteriskā baznīca}}</ref> 18. gadsimtā šeit par mācītāju kalpoja [[Bernhards Vilhelms Bīnemanis]]. 1848. gadā baznīcā tika iebūvētas ērģeles. Baznīcas altāri līdz 1933. gadam rotāja kokgriezumi, kurus pēc tam nomainīja pret altārgleznu. 1963. gadā baznīca tika slēgta. Baznīcas iekārta tika pārvesta uz [[Rundāles muzejs|Rundāles muzeju]]. Zemītes, kā arī [[Pūres luterāņu baznīca|Pūres baznīcā]] tika uzņemtas kinofilmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" ainas. 1993. gadā baznīca darbību atsāka. == Kino == Zemītes baznīcā filmēti kadri kinofilmām: * [[Kad lietus un vēji sitas logā]] (1967) * [[Sieviete baltā]] (1981) == Galerija == <gallery> Attēls:Zemītes baznīca 2002-11-24.jpg|Zemītes baznīca 2002. gadā Attēls:Zemītes luterāņu baznīca.jpg|Zemītes luterāņu baznīca, 2010. gads Attēls:Zemitesbaznicasaulrieta2.jpg|Zemītes baznīca saulrietā, 2021 Attēls:Zemītes luterāņu baznīcas gailis, 2024.jpg|Zemītes luterāņu baznīcas gailis, 2024 Attēls:Zemītes Luterāņu Baznīca un apkārtējie lauki.jpg|Zemītes luterāņu baznīca un apkārtējie lauki, 2024 Attēls:Zemītes luterāņu baznīcas iekšiene 11.jpg|Zemītes luterāņu baznīcas iekšiene </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Zemītes pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] natl1tb351bc0yttbhxg2xlkwozgrjn 4470420 4470413 2026-05-19T15:20:27Z Cirkulis11 92566 Papildināju vēstures sadaļu 4470420 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = | image = Zemītes luterāņu baznīca rudenī no putnu lidojuma, 2024.jpg | image_size = | caption = Zemītes luterāņu baznīca | map_type = Latvija | map_size = | map_label = Zemītes luterāņu baznīca | label_position = top | latd = 56.926572 | latNS = N | longd = 22.805023 | longEW = E | location = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Zemītes pagasts|Zemīte}} | religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = | leadership = | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 16. gadsimts | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Zemītes luterāņu baznīca | numurs = 6855 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir 16. gadsimta [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[baznīca (celtne)|dievnams]], kas atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zemītes pagasts|Zemītes pagasta]] [[Zemīte|Zemītē]]. == Vēsture == Baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1567. gadā, un toreiz minēta kā Plāņu baznīca, tādēļ, ka gan Zemītes, gan [[Plāņu muiža|Plāņu muižas]] piederēja vienam īpašniekam, kurš arī pasūtīja baznīcas celtni. Mācītāji, kas Zemītē kalpjuši, no vēstures avotiem zināmi kopš 1644. gada, kad Zemītes baznīca atdalījusies no [[Kandava|Kandavas]]. Vienam no vecajiem baznīcas zvaniem ir bijis uzraksts: "Kad rakstīja 1585. gadu, tad Bartels Butlers lika mani izliet, tā ir patiesība". Zemītes luterāņu baznīca ir viena no retajām baznīcām, kas celta no akmens. Hercoga [[Ketleru dzimta|Ketlera]] laikā dievnama torni vainagoja krusts un gailis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kandava.lv/turisma_objekti_zemite/zemites_evangeliski_luteriska_baznica|title=Zemītes evanģēliski luteriskā baznīca}}</ref> 18. gadsimtā šeit par mācītāju kalpoja [[Bernhards Vilhelms Bīnemanis]]. 1848. gadā baznīcā tika iebūvētas ērģeles. Ap 1909. gadu Zemītes draudzē bija apmēram 2200 draudzes locekļu, no kuriem 50 bija vācieši un pārējie latvieši. Sprediķi tika turēti latviešu valodā un sešas reizes gadā vāciski. Baznīcas altāri līdz 1933. gadam rotāja kokgriezumi, kuri pašlaik atrodas [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzeja]] glabātavā. 1933. gadā kokgriezumus nomainīja pret altārgleznu, kas šobrīd atrodas [[Tukuma muzejs|Tukuma muzejā]]. Gan zem baznīcas, gan ap baznīcu atrodas ļoti daudz apbedījumu. [[Otrais pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā baznīcā zem altāra tika atvērta [[velve]], kurā atradušies astoņi [[Zārks|zārki]], kā arī pie baznīcas izdarīti apbedījumi. Kara gados Zemītes ambulancē miruši ap 60-80 latviešu karavīru, kas apbedīti pie baznīcas pa kreisi no ceļa. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lelb.lv/draudzes?321|title=Latvijā|website=www.lelb.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> 1963. gadā baznīca tika slēgta, un drīz sākās baznīcas postīšana. Tika izārdītas ērģeles, izlauzti logi un durvis, bet jumts ar laiku iebruka. [[Imants Lancmanis|Imantam Lancmanim]] ar komandu izdevās saglabāt baznīcas iekārtas, kuras pārveda uz [[Rundāles muzejs|Rundāles muzeju]]. Zemītes, kā arī [[Pūres luterāņu baznīca|Pūres baznīcā]] tika uzņemtas kinofilmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" ainas. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 80. gadu beigās sākās kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanas procesi, kura laikā baznīcas cauro jumtu aizklāja ar papi. 1989. gadā baznīcas saglabāšanu pārņēma Kultūras fonds, finansējot jumta būvi un torņa restaurāciju, ko veica celtnieku kooperatīvs Ulda Ratnieka vadībā. 1990. gadā baznīca tika pie jauna jumta, un [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]], [[Ramona Umblija|Ramonas Umblijas]] un Prāvesta Augusta Ālera klātbūtnē iesvētīja jauno krustu un gaili. 1993. gadā, Ziemassvētku Dievkalpojumā, baznīca darbību atsāka. Imants Ziedonis baznīcas atklāšanā ir teicis: <blockquote>Maz mums ir vietu, kur nav steigas, kur varētu pārdomāt augstākas lietas nekā tās, kurās mēs esam sapinušies. Tāda vieta ir baznīca.</blockquote> == Kino == Zemītes baznīcā filmēti kadri kinofilmām: * [[Kad lietus un vēji sitas logā]] (1967) * [[Sieviete baltā]] (1981) == Galerija == <gallery> Attēls:Zemītes baznīca 2002-11-24.jpg|Zemītes baznīca 2002. gadā Attēls:Zemītes luterāņu baznīca.jpg|Zemītes luterāņu baznīca, 2010. gads Attēls:Zemitesbaznicasaulrieta2.jpg|Zemītes baznīca saulrietā, 2021 Attēls:Zemītes luterāņu baznīcas gailis, 2024.jpg|Zemītes luterāņu baznīcas gailis, 2024 Attēls:Zemītes Luterāņu Baznīca un apkārtējie lauki.jpg|Zemītes luterāņu baznīca un apkārtējie lauki, 2024 Attēls:Zemītes luterāņu baznīcas iekšiene 11.jpg|Zemītes luterāņu baznīcas iekšiene </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Zemītes pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] op9zyptp80ptdeelkktqviqboe7ln5p 0 537864 4470561 4361292 2026-05-19T18:12:02Z Meistars Joda 781 4470561 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste|vietējais_nosaukums=إمامة القوقاز|karoga_attēls=Caucasian_Imamate.svg|karoga_nosaukums=Karogs (1831 - 1834)|galvaspilsēta=[[Dargo]], [[Vedeno]]|valsts_valodas=[[arābu valoda|arābu]]|regional_languages=[[avāru valoda|avāru]], [[Čečenu valoda|čečenu]], [[laku valoda|laku]], utt.|kartes_attēls=|pilnais_valsts_nosaukums=Ziemeļkaukāza Imamāts}} '''Ziemeļkaukāza Imamāts''' ([[Čečenu valoda|čečenu]]: ''Имамат'', [[Avāru valoda|avāru]]: ''Имамат'') bija [[Teokrātija|teokrātiska]] [[Islāms|islāma]] valsts, kas pastāvēja no 1829. līdz 1859. gadam. Imamāta robežas nepārtraukti mainījās kara dēļ, taču Imamāta kontrolē galvenokārt atradās [[Čečenija]] un bijušās [[Avāru haniste]]s zemes. == Vēsture == Imamāts dibināts 1829. gadā, lai cīnītos pret [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēkiem, līdz ar to no sākuma tā bija ļoti militarizēta valsts.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Анатольевич|first=Горин Антон|last2=Владимировна|first2=Силаева Зоя|date=2017|title=Северо-Кавказский имамат: опыт изменения массового сознания и радикализации религиозного вероучения|url=https://cyberleninka.ru/article/n/severo-kavkazskiy-imamat-opyt-izmeneniya-massovogo-soznaniya-i-radikalizatsii-religioznogo-veroucheniya|journal=Вестник экономики, права и социологии|issue=2|pages=147–150|issn=1998-5533}}</ref> Valsts augstākais valdnieks bija [[imāms]], reliģiskais un politiskais vadītājs. [[Attēls:Shamil by Denier.jpg|thumb|Imāms [[Šamils]]]] Vislielāko attīstību tā sasniedza [[Šamils|imāma Šamila]] (1834—1859) valdīšanas laikā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=М.в|first=Васильев|date=2021|title=БОРЬБА ЗА КАВКАЗ. ЧАСТЬ III. ИМАМАТ ШАМИЛЯ|url=https://cyberleninka.ru/article/n/borba-za-kavkaz-chast-iii-imamat-shamilya|journal=Архонт|issue=1 (22)|pages=79–89}}</ref> Čečenijā 1840. gadā tautas sapulcē viņš tika atkārtoti ievēlēts par imāmu, un Austrumkaukāzā sākās liela pretkrievu sacelšanās. No šī brīža valsts sāka pilnvērtīgi funkcionēt un attīstīties. Tomēr valsts likvidācija bija saistīta arī ar imāma Šamila un viņa [[Naibs|naibu]] brutālo rīcību. Imāma nežēlība lika Avārijas iedzīvotājiem baidīties par savu dzīvību, līdz ar to viņi gaidīja krievu karaspēku. [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā valsts tika iekļauta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Kaukāza Imamāts pastāvēja 30 gadus, no 1829. līdz 1859. gadam. == Valsts atjaunošanas mēģinājumi == 1877.-1878. gadā [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] laikā Čečenijā un [[Dagestāna|Dagestānā]] notika sacelšanās, lai atjaunotu Imamātu. Čečenijā par jauno imāmu pasludināja [[Alibeks Hadži|Alibeku Hadži]], bet Dagestānā par imāmu ievēlēja [[Muhameds Hadži|Muhamedu Hadži]], slavenā šeiha [[Abdurahmans Hadži|Abdurahmana Hadži]] dēlu. Sacelšanās tika apspiesta, visi vadītāji tika sodīti ar nāvi. 1917. gadā par Ziemeļkaukāza piekto imāmu tika ievēlēts [[Nadžimudins Gocinskis]]. Viņš vadīja kontrrevolucionāru sacelšanos Dagestānas kalnos. Pēc tās apspiešanas 1921. gada martā Nadžimudins Gocinskis aizbēga uz Čečeniju. 1925. gadā viņš tika arestēts un nošauts. == Iedzīvotāji == Iedzīvotāju skaits nepārsniedza 400 000. Imamātā dzīvoja tuvu pie piecdesmit tautību pārstāvjiem no [[Kaukāzs|Kaukāza]], Krievijas, [[Eiropas Savienība|Eiropas]] un [[Āzija]]s valstīm. 1856. gadā no 43 800 karavīriem 41% bija [[čečeni]] un 59% [[Nahu—dagestāniešu valodas|dagestāņi]]. Atšķirībā no pārējiem tautām, čečeni saglabāja lielāku autonomiju. Imamāts kļuva par pirmo piemēru Ziemeļaustrumu Kaukāzā, kad starpetniskas un starpkonfesionālas laulības tika aizsargātas ar likumu. Citticīgajiem bija tiesības izveidot ģimeni Imamātā. Pēc 1840. gada krievu dezertieru skaits, kas pārgāja imāma pusē, pieauga desmitkārtīgi, viņiem tika dota brīvība. No viņiem Šamils izveidoja gvardi. Imamāta kaujinieki pārbēdzējus sauca par "mūsu krieviem". Kopumā Šamila pusē pārbēgušo Krievijas Impērijas karavīru skaits bija 20 000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Dagestāna]] [[Kategorija:Čečenija]] kfptlxak3jhqmywm7b3n281cx3sp26y 0 539816 4470511 4099395 2026-05-19T17:39:18Z Votre Provocateur 111653 4470511 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Šamils | vārds_orig = شامل الداغستاني<br>''Шами́л'' | attēls = Shamil by Denier.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Šamila fotoportrets (1859) | dz_gads = 1797 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Gimri]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1871 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Medīna]], [[Hidžāzs]], [[Osmaņu impērija]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[avāri|avārs]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Šamils''' ({{val|ar|شامل الداغستاني}}, {{val|av|Шами́л}}, 1797—1871) bija [[avāri|avāru]] garīdznieks un [[Kaukāzs|kaukāziešu]] brīvības cīnītājs.<ref>{{LKV|XXI.|41 457}}</ref> [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imams]] (1834—1859) un viens no [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu līderiem cīņās pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju. == Dzīvesgājums == Dzimis 1797. gada 7. jūlijā tagadējās [[Dagestāna]]s Gimri aulā. Mācījās avāru [[Medrese|medresēs]] pie dažādiem [[islāms|islāma]] skolotājiem ne tikai [[Korāns|Korānu]], bet arī [[arābu valoda]]s gramatiku, loģiku un retoriku. 1830. gadā pievienojās [[sūfiji|sūfiju]] brālībai. Bija Dagestānas imāma Gazi Muhameda (''Гъази-МухІаммад'', 1794/1795—1832) draugs un līdzgaitnieks cīņā pret Krievijas Impērijas karaspēku. Dažus gadus pēc tam, kad 1832. gadā Gazi Muhameds krita Gimras aizstāvēšanas kaujā, Šamilu 1834. gadā ievēlēja par jauno imamu. Pēc tam, kad 1834. gadā Šamils uzvarēja ģenerālmajora Mihaila Lanska karaspēka vienību kaujā pie viņa dzimtā Gimri aula, viņam piebiedrojās arvien vairāk Dagestānas un Čečenijas kalniešu karavadoņu. Tomēr 1839. gadā ģenerālleitnanta [[Pauls Grabbe|Paula Grabbes]] vadītais karaspēks sakāva Šamila sabiedrotos pie Ahulgo cietokšņa, bet viņam pašam izdevās izglābties un aizbēgt uz Čečeniju. Kad 1840. gada pavasarī [[čerkesi]] iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas armija koncentrējās uz [[Čerkesija]]s [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot imamāta teritoriju Dagestānā, iekarojot [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. Viņš izveidoja trīs līmeņu hierarhiju, kurā bija aulu vecākie, apgabalu karavadoņi un imamāta centrālā valdība. 1845. gadā Šamila armija gandrīz pilnībā iznīcināja Kaukāza gubernatora Mihaila Voroncova sūtīto karaspēku. 1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija spiesta atkāpties no Čečenijas. Tomēr Kaukāza pakļaušanu pārtrauca [[Krimas karš]]. Šamils iebruka [[Kahetija]]s pilsētā [[Cinandali]] 80 km attālumā no [[Tbilisi]], bet tika sakauts.<ref name="caucasian-war-of-1817-64">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |title=Caucasian War of 1817–64 |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201215152/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |archivedate={{dat|2016|12|01||bez}} }}</ref> Pēc 1856. gada Krievijas Impērija Ziemeļkaukāzā sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas lielas uzbrukuma kampaņas. Kad 1859. gada aprīlī krievi ieņēma imama rezidenci Vedeno cietoksnī, Šamils atkāpās uz Dagestānu. 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību Gunibas aulā, imams krita krievu gūstā un tika deportēts uz Krieviju. 10. oktobrī viņš sasniedza nometinājuma vietu [[Kaluga]]s pilsētā. 1870. gadā ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] Šamilam atļāva ​​doties [[Svētceļojums|svētceļojumā]] uz [[Meka|Meku]], un viņš nomira 1871. gada 16. februārī netālu no [[Medīna]]s mūsdienu Saūda Arābijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šamils}} [[Kategorija:1797. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1871. gadā mirušie]] [[Kategorija:Avāri]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] lrejs7s2579yqsb51n94curx8qipu5h 4470552 4470511 2026-05-19T18:07:49Z Meistars Joda 781 4470552 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Šamils | vārds_orig = شامل الداغستاني<br>''Шами́л'' | attēls = Shamil by Denier.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Šamila fotoportrets (1859) | dz_gads = 1797 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Gimri]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1871 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Medīna]], [[Hidžāzs]], [[Osmaņu impērija]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[avāri|avārs]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Šamils''' ({{val|ar|شامل الداغستاني}}, {{val|av|Шами́л}}, 1797—1871) bija [[avāri|avāru]] garīdznieks un [[Kaukāzs|kaukāziešu]] brīvības cīnītājs.<ref>{{LKV|XXI.|41 457}}</ref> [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imams]] (1834—1859) un viens no [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu līderiem cīņās pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju. == Dzīvesgājums == Dzimis 1797. gada 7. jūlijā tagadējās [[Dagestāna]]s Gimri aulā. Mācījās avāru [[Medrese|medresēs]] pie dažādiem [[islāms|islāma]] skolotājiem ne tikai [[Korāns|Korānu]], bet arī [[arābu valoda]]s gramatiku, loģiku un retoriku. 1830. gadā pievienojās [[sūfiji|sūfiju]] brālībai. Bija Dagestānas imāma Gazi Muhameda (''Гъази-МухІаммад'', 1794/1795—1832) draugs un līdzgaitnieks cīņā pret Krievijas Impērijas karaspēku. Dažus gadus pēc tam, kad 1832. gadā [[Gazi Mulla|Gazi Muhameds]] krita Gimras aizstāvēšanas kaujā, Šamilu 1834. gadā ievēlēja par jauno imamu. Pēc tam, kad 1834. gadā Šamils uzvarēja ģenerālmajora Mihaila Lanska karaspēka vienību kaujā pie viņa dzimtā Gimri aula, viņam piebiedrojās arvien vairāk Dagestānas un Čečenijas kalniešu karavadoņu. Tomēr 1839. gadā ģenerālleitnanta [[Pauls Grabbe|Paula Grabbes]] vadītais karaspēks sakāva Šamila sabiedrotos pie Ahulgo cietokšņa, bet viņam pašam izdevās izglābties un aizbēgt uz Čečeniju. Kad 1840. gada pavasarī [[čerkesi]] iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas armija koncentrējās uz [[Čerkesija]]s [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot imamāta teritoriju Dagestānā, iekarojot [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. Viņš izveidoja trīs līmeņu hierarhiju, kurā bija aulu vecākie, apgabalu karavadoņi un imamāta centrālā valdība. 1845. gadā Šamila armija gandrīz pilnībā iznīcināja Kaukāza gubernatora Mihaila Voroncova sūtīto karaspēku. 1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija spiesta atkāpties no Čečenijas. Tomēr Kaukāza pakļaušanu pārtrauca [[Krimas karš]]. Šamils iebruka [[Kahetija]]s pilsētā [[Cinandali]] 80 km attālumā no [[Tbilisi]], bet tika sakauts.<ref name="caucasian-war-of-1817-64">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |title=Caucasian War of 1817–64 |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201215152/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |archivedate={{dat|2016|12|01||bez}} }}</ref> Pēc 1856. gada Krievijas Impērija Ziemeļkaukāzā sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas lielas uzbrukuma kampaņas. Kad 1859. gada aprīlī krievi ieņēma imama rezidenci Vedeno cietoksnī, Šamils atkāpās uz Dagestānu. 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību Gunibas aulā, imams krita krievu gūstā un tika deportēts uz Krieviju. 10. oktobrī viņš sasniedza nometinājuma vietu [[Kaluga]]s pilsētā. 1870. gadā ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] Šamilam atļāva ​​doties [[Svētceļojums|svētceļojumā]] uz [[Meka|Meku]], un viņš nomira 1871. gada 16. februārī netālu no [[Medīna]]s mūsdienu Saūda Arābijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šamils}} [[Kategorija:1797. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1871. gadā mirušie]] [[Kategorija:Avāri]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] l6o0womm1zd0i7g85ghyu6sw65o3wik 0 542958 4470678 4407626 2026-05-19T20:15:10Z Votre Provocateur 111653 4470678 wikitext text/x-wiki {{Tauta | native_name = ''Kaszëbi'' | attēls = [[Attēls:POL_Kaszuby_flag.svg|214px]] | population = [[Polija|Polijā]] no 500 000 (2007) līdz 570 000 (2005) | regions = {{Polija}}<br />{{Vācija}}<br />{{USA}}<br />{{Kanāda}} | reliģija = [[katolicisms]] | map = | languages = [[kašūbu valoda|kašūbu]], [[poļu valoda|poļu]] }}'''Kašūbi''' ([[Kašūbu valoda|kašūbu]]: ''Kaszëbi'', [[Poļu valoda|poļu]]: ''Kaszubi'', [[Vācu valoda|vācu]]: ''Kaschuben'') ir [[Rietumslāvi|rietumslāvu]] [[etniskā grupa]], kas apdzīvo daļu no [[Polija]]s [[Pomerānija]]s jeb Kašūbiju. Kopējais kašūbu skaits nav zināms. Kopumā tiek lēsts, ka Polijā kašūbu tautībai pieder vairāk nekā 500 000 cilvēku, bet aplēses svārstās no aptuveni 500 000 līdz aptuveni 570 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://instytutkaszubski.republika.pl/pdfy/angielski.pdf|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2023-06-06|date=2016-03-04|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304134213/http://instytutkaszubski.republika.pl/pdfy/angielski.pdf}}</ref> Lielākā daļa kašūbu norāda [[Poļi|poļu]] [[Nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un kašūbu etnisko piederību, viņi tiek uzskatīti gan par poļiem, gan par kašūbiem. Ievērojamu kašūbu izcelsmes cilvēku vidū ir policijas un [[Schutzstaffel|SS]] ģenerālis [[Ērihs fon dem Bahs-Celevskis|Ērihs fon dem Bahs]], [[Polijas premjerministru uzskaitījums|Polijas premjerministrs]] no 2007. līdz 2014. gadam un [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs no 2014. līdz 2019. gadam [[Donalds Tusks]] un [[Vācieši|vācu]] rakstnieks [[Ginters Grass]]. <gallery> Attēls:Kaszebsko familejo leba 200.jpg|Kašūbu ģimene tautas tērpos Attēls:Kashubian language and nationality.png|Kašūbu etniskā identitāte un valodas lietojums (2002, 2011) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polija]] [[Kategorija:Slāvi]] s72is2age30h8b712nq0qirepqtfkd1 0 545743 4470728 4215159 2026-05-20T01:57:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470728 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Sporta pils dārzi | photo = SportaPilsDārzi12.jpg | photo_width = 200px | photo_caption = Sporta pils dārzi ar skatu uz [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu ielas]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]] stūri | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | area = 2 ha | map = Rīga | lat_NS = N | latd = 56 | latm = 57 | lats = 32.3604 | long_EW = E | longd = 24 | longm = 8 | longs = 9.1494 | website = {{URL|http://sportapilsdarzi.lv/}} }} '''Sporta pils dārzi''' ir bezpeļņas [[Dārzkopība|dārzniecības]] un [[pilsētvide]]s projekts, kura ietvaros laika posmā no 2020. līdz 2025.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/investejot-120-miljonus-eiro-nakamgad-uzsaks-buvniecibas-darbus-sporta-pils-teritorija-518608|title=Investējot 120 miljonus eiro, nākamgad uzsāks būvniecības darbus Sporta pils teritorijā|website=Dienas Bizness|access-date=2025-01-25|language=lv}}</ref> gadam bijušās [[Rīgas Sporta pils]] teritorijā ir izvietoti īrei pieejami mazdārziņi, kā arī ziedu [[pļava]]s dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportapilsdarzi.lv/lv/about|title=Sporta Pils Dārzi / Par projektu|website=sportapilsdarzi.lv|access-date=2023-07-10}}</ref> == Vēsture == 2007. gadā tika slēgta Rīgas Sporta pils un 2008. gada maijā tā tika nojaukta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.leta.lv/photo/album/CF28B4F0-96F4-41CD-A878-C82DC5BB7EFC|title=Rīgas Sporta pils nojaukšana (foto)|publisher=LETA|access-date=10.07.2032}}{{Novecojusi saite}}</ref> lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]] dēļ būvprojekts aizkavējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/267031-kartejo-reizi-sola-apbuvet-nojauktas-rigas-sporta-pils-pamesto-laukumu|title=Kārtējo reizi sola apbūvēt nojauktās Rīgas Sporta pils pamesto laukumu|website=Jauns.lv|access-date=2023-07-10|language=lv}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/03/parverst-nekurieni-vieta-sporta-pils-darzi/|title=Pārvērst nekurieni vietā — Sporta pils dārzi ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-07-10|archive-date=2023-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230710152130/https://www.fold.lv/2021/03/parverst-nekurieni-vieta-sporta-pils-darzi/}}</ref> 2020. gadā tika izveidota rīdzinieku grupas projekta iniciatīva Sporta pils teritorijā ierīkot pagaidu pilsētas dārzus un ziedu pļavas, lai neizmantoto teritoriju nodotu pilsētnieku lietošanā kā pilsētvides projektu, kura mērķis būtu veicināt [[Rīga]]s iedzīvotāju pašorganizēšanos un iesaisti pilsētas labiekārtošanā, kā arī popularizēt veselīgu, izglītojošu un laikmetīgu brīvā laika pavadīšanas veidu.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/|title=Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā|website=LETA|access-date=10.07.2023|date=19.09.2020|archive-date=20.10.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020004334/https://www.leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/}}</ref> Teritorijas īpašnieks SIA "''Rotermann Latvia''" nodeva teritoriju bezatlīdzības īrē uz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/403329-foto-sporta-pils-teritorija-riga-tiks-ierikoti-mazdarzini|title=FOTO. Sporta pils teritorijā Rīgā tiks ierīkoti mazdārziņi|website=Jauns.lv|access-date=2023-07-10|language=lv}}</ref> 2024. gada sākumā tika paziņots, ka būvdarbi teritorijā varētu sākties tikai 2024. gada nogalē vai 2025. gada sākumā, tādēļ teritorijas īres līgums tika pagarināts vēl uz gadu. 2024. gadā tika slēgti dārziņi [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]] un [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabala ielas]] pusē, kā arī tika slēgta piekļuve ieplakai, taču joprojām bija pieejami [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielas]] pusē.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.03.2024-sporta-pils-kvartala-buvdarbi-varetu-sakties-vien-gada-nogale-ari-sovasar-bus-mazdarzini.a546762/|title=Sporta pils kvartālā būvdarbi varētu sākties vien gada nogalē; arī šovasar būs mazdārziņi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-02|language=lv}}</ref> Pēc Tērbatas ielas puses slēgšanas sociālajos medijos bijušais diplomāts [[Rūdolfs Brēmanis]] un bijusī Saeimas deputāte [[Glorija Grevcova]] īslaicīgi izplatīja [[Dezinformācija|dezinformāciju]], apgalvojot, ka Sporta pils dārzi ir pamesti vai arī nemaz nav bijuši iekopti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/52061569/atmaskots/120036893/faktu-parbaude-vai-sporta-pils-darzi-ir-butaforija-un-tiem-ir-sakars-ar-ghetto-games-nakotni-grizinkalna|title=Faktu pārbaude: Vai Sporta pils dārzi ir butaforija un tiem ir sakars ar "Ghetto Games" nākotni Grīziņkalnā?|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-25|language=lv}}</ref> Ir plānots, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī tiks uzsākta būvniecība Sporta pils dārzu teritorijā.<ref name=":4" /> == Apraksts == Teritorija ir divus hektārus liela. Ieplakā, kurā kādreiz atradās Sporta pils ēka, ir zaļa atpūtas zona,<ref name=":0" /> kurā ir kafejnīca, un ielas līmenī, kas aizņem kvartāla perimetru, atrodas 150 urbānie dārzi.<ref name=":2" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sporta-pils-darzi-no-gruvesiem-par-oazi|title=Sporta pils dārzi: no drūmiem gruvešiem par oāzi, kur saimnieko rīdzinieki|website=LA.LV|access-date=2023-07-10|language=lv}}</ref> Sporta pils dārzos ir ierīkoti dārzi, kuri ir pieejami [[Invaliditāte|cilvēkiem ar īpašām vajadzībām]], un, meklējot īrniekus, īpaša prioritāte tika dota [[Vecumdienas|senioriem]]. Teritorijā ir pieejamas arī publiskas dobes, par kurām atbildīga visa kopiena, kā arī [[Komposts|komposta]] vietas.<ref name=":0" /> 2022. gadā Sporta pils dārzu projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7567444/projekts-sporta-pils-darzi-ieklauts-starp-prestizas-eiropas-pilsetu-publiskas-telpas-balvas-finalistiem|title=Projekts "Sporta pils dārzi" iekļauts starp prestižās Eiropas pilsētu publiskās telpas balvas finālistiem|website=Klimats|access-date=2023-07-10|date=2022-07-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Centra rajons]] tfr84oh10wq9ll3ceyclcmsiaxjo2vl 0 546787 4470645 4331750 2026-05-19T19:20:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470645 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #7EC9E4 | nos = ''Tre Penne'' | logo_links = SP Tre Penne logo.png | logo_izm = 175px | pilns = ''Società Polisportiva Tre Penne'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Sanmarīno|Sanmarīno|2s=Sanmarīno (pilsēta)}} | līga = [[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāts]] | sez = 2024.—2025. | poz = 6. vieta | dib = 1956 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Fonte dell'Ovo'' | ietilp = 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Sanmarīno}} Fabricio Selva | tren = {{flaga|Itālija}} Stefano Čeči | kapteinis = | mediji = {{URL|www.trepenne.com/}} | sadarbojas = | pattern_la1=|pattern_b1=_jomapisa2sw|pattern_ra1=|pattern_sh1= | leftarm1=afe7f5|body1=afe7f5|rightarm1=afe7f5|shorts1=000000|socks1=FFFFFF | pattern_la2=_jomaecochampionship22an|pattern_b2=_jomaecochampionship22an|pattern_ra2=_jomaecochampionship22an|pattern_sh2= | leftarm2=110944|body2=110944|rightarm2=110944|shorts2=110944|socks2=110944 }} '''''SP Tre Penne''''' ir [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Sanmarīno (pilsēta)|Sanmarīno]] pilsētā. Tas ir dibināts 1956. gadā, pašlaik spēlē [[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionātā]]. Mājas spēles aizvada ''Fonte dell'Ovo'' stadionā. Kluba futbolisti ir piecas reizes kļuvuši par Sanmarīno čempioniem un sešas reizes izcīnījuši Sanmarīno kausu (''Coppa Titano''). Komanda regulāri piedalās [[UEFA]] Eiropas kausu sacensībās. 2013. gada jūlijā ''Tre Penne'' kļuva par pirmo Sanmarīno komandu, kas uzvarējusi atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0 (divu spēļu summā zaudēja ar 1:3).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sanmarinortv.sm/sport/calcio-sammarinese-c15/tre-penne-capitale-calcio-sammarinese-a136221 |title=Tre Penne Capitale del calcio sammarinese |language=it |date={{dat|2013|7|10||bez}} |access-date={{dat|2023|7|24||bez}} |website=sanmarinortv.sm |archive-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170105123909/http://www.smtvsanmarino.sm/sport/calcio-sammarinese/2013/07/10/tre-penne-capitale-calcio-sammarinese }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmchamp.html |title=San Marino - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2023|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (5): 2011—12, 2012—13, 2015—16, 2018—19, 2022—23 ** Vicečempioni (4): 2009—10, 2010—11, 2016—17, 2021—22 * '''Sanmarīno kauss''' (''Coppa Titano'')<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmcuphist.html |title=San Marino - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2023|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (6): 1967, 1970, 1982, 1983, 2000, 2016—17 ** Finālisti (6): 1987, 2005, 2006, 2009—10, 2017—18, 2022—23 * '''''Trofeo Federale'''''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (1): 2005 * '''Sanmarīno superkauss'''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (3): 2013, 2016, 2017 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{itāliski}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Sanmarīno-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tre Penne}} [[Kategorija:Sanmarīno futbola klubi]] 7haqpjlu0tnb620ze0nbfxpunagt0ln 0 547959 4470351 4414990 2026-05-19T12:07:33Z Makenzis 56205 4470351 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #8AC2E6 | bg_color = #00315A | nos = ''Le Havre AC'' | logo_links = Le Havre AC logo.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Le Havre Athletic Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Francija|Havra}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 14. vieta | dib = 1884 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <br/>(futbola sekcija 1894. gadā) | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stade Océane]]'' | ietilp = 25 178 | krāsas = | īpašn = {{flaga|ASV}} Vinsents Volps | prez = {{flaga|Francija}} Žans Mišels Rusjē | tren = {{flaga|FRA}} Didjē Digārs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://hac-foot.com/}} | pattern_la1 = _lehavre2526h | pattern_b1 = _lehavre2526h | pattern_ra1 = _lehavre2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 122e60 | body1 = 7abde8 | rightarm1 = 122e60 | shorts1 = 122e60 | socks1 = 122e60 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | rightarm3 = | body3 = | leftarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Le Havre Athletic Club''''', plašāk zināms kā '''''Le Havre''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Havra]]s. Pašlaik spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgā]] jeb ''Ligue 1''. Mājas spēles aizvada ''[[Stade Océane]]'' stadionā, kurā ir 25&nbsp;178 skatītāju vietas. Klubs tika nodibināts 1884. gadā, bet futbola sekcija izveidota 1894. gadā. 1899. gadā ''Le Havre'' uzvarēja USFSA rīkotajā Francijas amatieru čempionātā un kļuva par pirmo Francijas čempionvienību ārpus [[Parīze]]s. Kluba lielākais panākums ir uzvara [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausa izcīņā]] 1959. gadā. Augstākais sasniegums ''Ligue 1'' ir trešā vieta 1950.—1951. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hac-foot.com/news/historique-des-saisons.html |title=Historique des saisons |website=hac-foot.com |language=fr |access-date={{dat|2023|8|9||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230810230435/http://www.hac-foot.com/news/historique-des-saisons.html }}</ref> Klubs ir sešas reizes uzvarējis [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgā]] (''Ligue 2''). == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|10|13|5=bez}}.''{{Fs start}} {{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=FRA|name=[[Gotjē Loriss]]}} {{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=FRA|name=[[Etjēns Jute Kinkuē]]}} {{Fs player|no= 7|pos=DF|nat=HUN|name=[[Loiks Nego]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=MAR|name=[[Jasīns Kešta]]}} {{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=CHI|name=[[Damians Pisarro]]|other=īrē no [[Udinese Calcio|Udinese]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=SUI|name=[[Fēlikss Mambimbi]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=FRA|name=[[Godsons Kjeremē]]}} {{Fs player|no=13|pos=DF|nat=MLI|name=[[Fodē Dukurē]]}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=SEN|name=[[Rasuls Ndiajē]]}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=JPN|name=[[Ajumu Seko]]}} {{Fs player|no=17|pos=DF|nat=MAR|name=[[Oalids el Hadžams]]}} {{Fs player|no=18|pos=DF|nat=FRA|name=[[Janiss Zuauā]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=FRA|name=[[Elisē Logbo]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=DEN|name=[[Juness Namli]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Tomā Delainē]]}} {{Fs player|no=24|pos=MF|nat=CIV|name=[[Gijs Noels Zohurī]]}} {{Fs player|no=26|pos=MF|nat=FRA|name=[[Simons Ebonogs]]}} {{Fs player|no=30|pos=FW|nat=GER|name=[[Reda Hadra]]|other=īrē no [[Stade de Reims|Reims]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=FRA|name=[[Stefans Zagadu]]}} {{Fs player|no=45|pos=FW|nat=SEN|name=[[Isa Sumarē]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=FRA|name=[[Pols Argnē]]}} {{Fs player|no=70|pos=FW|nat=TAN|name=[[Mbvana Samata]]}} {{Fs player|no=77|pos=GK|nat=COD|name=[[Lionels Mpasi]]}} {{Fs player|no=78|pos=MF|nat=FRA|name=[[Darens Mosengo]]}} {{Fs player|no=93|pos=DF|nat=SEN|name=[[Aruna Sangante]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=94|pos=MF|nat=GUI|name=[[Abdulajs Turē]]}} {{Fs player|no=99|pos=GK|nat=SEN|name=[[Morī Diavs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas kauss futbolā]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1958—59 ** Finālisti (1): 1919—20 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Uzvarētāji (6): 1937—38, 1958—59, 1984—85, 1990—91, 2007—08, 2022—23 * '''USFSA čempionāts''' ** Uzvarētāji (3): 1899, 1900, 1919 * '''Francijas superkauss''' ** Uzvarētāji (1): 1959 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Le Havre AC]] 34ggpqmwg8pm2vovv8vubzs27dtfrwq 0 548593 4470650 3902167 2026-05-19T19:44:13Z Pirags 3757 4470650 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kalnietis | operators = | attēls = Highlander 1986,poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = fantāzija, spraiga sižeta filma | režisors = [[Rasels Malkahijs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kristofers Lamberts]] * [[Roksana Hārta]] * [[Klensijs Brauns]] * [[Šons Konerijs]] | mūzika = [[Maikls Keimens]] | oriģinālnos = ''Highlander'' | studija = | montāža = | izplatītājs = * ''Thorn EMI Screen Entertainment'' * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1986|3|7}} | ilgums = 111 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|19 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|12,8 miljoni}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Highlander#tab=summary|title=Highlander (1986) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2023|8|18}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Kalnietis"''' ({{Val|en|Highlander}}) ir 1986. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spraiga sižeta fantāzijas filma, kuras režisors ir [[Rasels Malkahijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kristofers Lamberts]], [[Roksana Hārta]], [[Klensijs Brauns]] un [[Šons Konerijs]]. Filma ir stāsts par gadsimtiem ilgu nemirstīgo kareivju cīņu. Filmas "Kalnietis" pirmizrāde notika {{Dat|1986|3|7|5=bez}}. Filma izdošanas brīdī neguva lielu popularitāti, nopelnot tikai 12,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 19 miljonu budžeta. Filma saņēma arī atšķirīgas kritiķu atsauksmes. Mūsdienās tā tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta filmu]]. Tai ir iznākuši vairāki turpinājumi, kā arī televīzijas seriāls. Filma ir arī pazīstama ar mūzikas grupas ''[[Queen]]'' dziesmu izmantošanu. Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 71% vērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/highlander|title=Highlander - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2023-08-18|date=1986-03-07|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] 7a2ocnqu4atrbrheklrq0b2cv8ye7fe 0 557242 4470483 4186984 2026-05-19T17:02:40Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4470483 wikitext text/x-wiki '''Gobu iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Gobu iela (Jūrmala)|Gobu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]. ** [[Gobu iela (Ventspils)|Gobu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Gobu iela (Aknīste)|Gobu iela]] — iela [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Aknīste|Aknīstē]]. ** [[Gobu iela (Baldone)|Gobu iela]] — iela [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldone|Baldonē]]. ** [[Gobu iela (Baloži)|Gobu iela]] — iela Ķekavas novada [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]. ** [[Gobu iela (Limbaži)|Gobu iela]] — iela [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbaži|Limbažos]]. ** [[Gobu iela (Ikšķile)|Gobu iela]] — iela [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Ikšķile|Ikšķilē]]. ** [[Gobu iela (Lielvārde)|Gobu iela]] — iela Ogres novada [[Lielvārde|Lielvārdē]]. ** [[Gobu iela (Talsi)|Gobu iela]] — iela [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsi|Talsos]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Gobu iela (Skulte)|Gobu iela]] — iela Limbažu novada [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. ** [[Gobu iela (Jaunmārupe)|Gobu iela]] — iela [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes pagasts|Mārupes pagasta]] [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]. == Skatīt arī == * [[Goba]] * [[Gobas iela]] * [[Šausmas Gobu ielā]] {{Ielu nosaukums}} d7qdcmnu08binw65m3zr3ncjtqmxo1z 0 566144 4470455 4033525 2026-05-19T15:54:57Z Tranisitle 145333 Es izņēmu komatu pēc “Tādējādi”, jo tas šajā konstrukcijā nav vajadzīgs. 4470455 wikitext text/x-wiki '''Termoregulācija''' ir dzīvo [[Organisms|organismu]] spēja uzturēt [[Bioloģisks ķermenis|ķermeņa]] [[Temperatūra|temperatūru]] noteiktās robežās, pat ja ārējās vides temperatūra ievērojami atšķiras. Termoregulācijas centrs atrodas [[Smadzenes|smadzeņu]] daļā, ko sauc par [[Hipotalāms|hipotalāmu]]. Hipotalāmu kontrolē endokrīnās sistēmas procesus, kas ir cieši saistīti ar termoregulācijai svarīgākajiem orgāniem — [[virsnieru dziedzeri]]em un [[Vairogdziedzeris|vairogdziedzeri]]. Tādējādi pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, vairogdziedzera hormonu izdalīšanās palielinās, paātrinot vielmaiņu un līdz ar to palielinot siltuma veidošanos. Termoregulācijas sistēmas mērķis ir uzturēt un stabilizēt nemainīgu ķermeņa temperatūru, t. i., [[hipotermija]]s gadījumā (ķermeņa temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar normālo) palielināt siltuma izdalīšanos un samazināt siltuma zudumus, bet [[hipertermija]]s gadījumā (ķermeņa temperatūras paaugstināšanās salīdzinājumā ar normālo), gluži pretēji, palielināt siltuma apmaiņu ar vidi un samazināt [[Siltums|siltuma]] izdalīšanos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Medicīna]] h98h9aoy4ij93tfs13lpq8u547q9z75 4470467 4470455 2026-05-19T16:10:23Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Tranisitle|Tranisitle]] ([[User talk:Tranisitle|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4470455 Bez komata izjūk teikuma jēga 4470467 wikitext text/x-wiki '''Termoregulācija''' ir dzīvo [[Organisms|organismu]] spēja uzturēt [[Bioloģisks ķermenis|ķermeņa]] [[Temperatūra|temperatūru]] noteiktās robežās, pat ja ārējās vides temperatūra ievērojami atšķiras. Termoregulācijas centrs atrodas [[Smadzenes|smadzeņu]] daļā, ko sauc par [[Hipotalāms|hipotalāmu]]. Hipotalāmu kontrolē endokrīnās sistēmas procesus, kas ir cieši saistīti ar termoregulācijai svarīgākajiem orgāniem — [[virsnieru dziedzeri]]em un [[Vairogdziedzeris|vairogdziedzeri]]. Tādējādi, pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, vairogdziedzera hormonu izdalīšanās palielinās, paātrinot vielmaiņu un līdz ar to palielinot siltuma veidošanos. Termoregulācijas sistēmas mērķis ir uzturēt un stabilizēt nemainīgu ķermeņa temperatūru, t. i., [[hipotermija]]s gadījumā (ķermeņa temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar normālo) palielināt siltuma izdalīšanos un samazināt siltuma zudumus, bet [[hipertermija]]s gadījumā (ķermeņa temperatūras paaugstināšanās salīdzinājumā ar normālo), gluži pretēji, palielināt siltuma apmaiņu ar vidi un samazināt [[Siltums|siltuma]] izdalīšanos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Medicīna]] dasrpxmzwhsa0e7fpqrd19j9l5zahxm 0 569856 4470717 4286731 2026-05-19T21:54:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470717 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}} '''''ScienceSoft USA Corp.''''' ir starptautisks [[informācijas tehnoloģijas|IT]] konsultāciju un [[programmatūra|programmatūru]] izstrādes uzņēmums. Tas darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Eiropa|Eiropā]]. Uzņēmums sniedz pakalpojumus tādām svarīgām nozarēm kā [[veselības aprūpe]], ražošana, mazumtirdzniecība, bankas, finanšu pakalpojumi un apdrošināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2017/06/27/how-blockchain-can-improve-the-health-information-exchange/|title=Council Post: How Blockchain Can Improve The Health Information Exchange|website=Forbes|access-date=2023-11-01|language=en}}</ref> ''ScienceSoft'' galvenā mītne atrodas [[Makkinija|Makkinijā]], [[Teksasa|Teksasā]], ASV. == Vēsture == Uzņēmuma pirmsākumi meklējami kooperatīvā NILIM (zinātniskās pētniecības laboratorija), kuru 1989. gadā dibināja zinātnieks Valērijs Curikovs. NILIM kooperatīvā pētīja [[mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]] un izveidoja semantiskās meklēšanas tehnoloģiju, kura simulēja cilvēka domāšanas procesus, pamatojoties uz TRIZ (izgudrojumu problēmu risināšanas teoriju).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.safetydetectives.com/blog/dmitry-kurskov-sciencesoft/|title=Interview with Dmitry Kurskov – ScienceSoft|last=Zacks|first=Shauli|website=safetydetectives.com|access-date=2023-11-02}}</ref> Valērijs Curikovs 1992. gadā pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm un izveidoja ''Invention Machine'', lai veicinātu semantiskās meklēšanas produkta ieviešanu ASV tirgū. Uz šīs bāzes 1996. gadā nodibināja ''ScienceSoft'', lai turpinātu NILIM kooperatīva tehnoloģiju attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cybernews.com/security/nick-kurayev-sciencesoft-we-know-the-bottlenecks-and-see-improvement-opportunities/|title=Nick Kurayev, ScienceSoft: “we know the bottlenecks and see improvement opportunities”|website=cybernews.com|access-date=2023-11-02|date=2022-06-25}}</ref> Divtūkstošo gadu sākumā ''Invention Machine'' iegādājās ''IHS Inc''. 2002. gadā ''ScienceSoft'' sāka sniegt ārpakalpojumus programmatūras izstrādes un citu IT pakalpojumu jomā un 2004. gadā spēja pilnībā atdalīties no ''Invention Machine''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bizjournals.com/denver/news/2012/07/11/ihs-buys-invention-machine-for-40m.html|title=IHS buys Invention Machine for $40M – Denver Business Journal|website=bizjournals.com|access-date=2023-11-02|date=2012-07-13|archive-date=2012-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20120713215812/https://www.bizjournals.com/denver/news/2012/07/11/ihs-buys-invention-machine-for-40m.html}}</ref> 2006. gadā ''ScienceSoft'' pievienojās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālajai ārpakalpojumu asociācijai. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam uzņēmums piedalījās TSIEM/TSOM izstrādē [[IBM]] vajadzībām, kā arī izveidoja stratēģisku partnerību ar IBM.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ibm.com/case-studies/unibank|title=Unibank Commercial Bank Open Joint-Stock Co. {{!}} IBM|website=ibm.com|access-date=2023-11-02|date=2022-08-15|archive-date=2022-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815140600/https://www.ibm.com/case-studies/unibank}}</ref> 2007. gadā ''ScienceSoft'' pievienojās ''[[Oracle Corporation|Oracle]]'' partneru tīklam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://partner-finder.oracle.com/catalog/Partner/SCPP-SCNSOFT-COM|title=ScienceSoft {{!}} Oracle Partner|website=partner-finder.oracle.com|access-date=2023-11-02|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605232754/https://partner-finder.oracle.com/catalog/Partner/SCPP-SCNSOFT-COM}}</ref> 2008. gadā uzņēmums izveidoja uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu, ko vēlāk apstiprināja ar ISO 9001 sertifikātu. Tajā pašā gadā ''ScienceSoft'' pievienojās ''[[Microsoft]]'' partneru tīklam. Uzņēmums ieguva ''Microsoft Gold'' kompetences lietojumprogrammu izstrādes, sadarbības un satura un datu analīzes (2016), datu platformas un datu centra (2018), ziņojumapmaiņas un mākoņplatformas (2019), lietojumprogrammu integrācijas (2020), mākoņproduktivitātes (2021) jomās. ''ScienceSoft'' pirmo Eiropas biroju atvēra 2010. gadā [[Vantā]], [[Somija|Somijā]]. 2016. gadā uzņēmums izveidoja patentētu rīku QLEAN IBM QRadar SIEM un pievienojās ''IBM Security App Exchange'' kopienai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://exchange.xforce.ibmcloud.com/hub/extension/7b76f487c8e370a3749d9264cd5998d9|title=IBM Security App Exchange – QLEAN for advanced QRadar assessment|website=exchange.xforce.ibmcloud.com|access-date=2023-11-02}}</ref> 2017. gadā ''ScienceSoft'' sadarbojās ar ''Magento'' un ''ServiceNow''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://solutionpartners.adobe.com/s/directory/detail/sciencesoft+usa+corporation#companyInfo|title=Adobe Solution Partner Directory|website=solutionpartners.adobe.com|access-date=2023-11-02}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.servicenow.com/partners/partner-finder/sciencesoft-usa-corp.html|title=ScienceSoft USA Corporation|website=servicenow.com|access-date={{dat|2024|04|26||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210507102204/https://www.servicenow.com/partners/partner-finder/sciencesoft-usa-corp.html}}</ref> 2018. gadā ''Better Business Bureau'' akreditēja ''ScienceSoft'' ar A+ organizācijas novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbb.org/us/tx/mckinney/profile/computer-software-developers/sciencesoft-0875-90933001|title=ScienceSoft {{!}} Better Business Bureau Profile|website=bbb.org|access-date=2023-11-02|date=2021-12-21|archive-date=2021-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211221111843/https://www.bbb.org/us/tx/mckinney/profile/computer-software-developers/sciencesoft-0875-90933001}}</ref> 2019. gadā uzņēmums pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Globālajam līgumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://unglobalcompact.org/what-is-gc/participants/135955-ScienceSoft-USA-Corporation|title=ScienceSoft USA Corporation|website=unglobalcompact.org|access-date=2023-11-02}}</ref> 2020. gadā uzņēmums ieguva ''AWS Select Tier Services'' partnera statusu un atvēra biroju Persijas līča reģionā, [[Fudžeira (pilsēta)|Fudžeirā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un biroju [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://partners.amazonaws.com/partners/0010L00001odxWuQAI/ScienceSoft|title=AWS Partner Solutions Finder|website=partners.amazonaws.com|access-date=2023-11-02}}</ref> 2022. gadā iekļāuts ''Microsoft Azure'' labāko partneru sarakstā saskaņā ar ''Clutch'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthtechdigital.com/3-keys-to-award-winning-digital-healthcare-solutions-insights-from-sciencesoft/|title=3 Keys to Award-Winning Digital Healthcare Solutions: Insights from ScienceSoft|last=Williams|first=Tracy|website=Digital Health Technology News|access-date=2023-11-02|date=2022-09-22|language=en-GB|archive-date=2023-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231103121407/https://www.healthtechdigital.com/3-keys-to-award-winning-digital-healthcare-solutions-insights-from-sciencesoft/}}</ref> kā arī starp Amerikas straujāk augošajiem uzņēmumiem 2022. gadā saskaņā ar ''[[Financial Times]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/americas-fastest-growing-companies-2023|title=FT ranking: The Americas’ Fastest-Growing Companies 2023|access-date=2023-11-02|date=2023-03-28|language=en-GB}}</ref> ''ScienceSoft'' ir vairāki biroji: divi Ziemeļamerikā (ASV) — Makinnijā (Teksasā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biospace.com/article/u-s-complex-and-chronic-condition-management-market-size-us-8-7-bn-by-2027/|title=U.S. Complex & Chronic Condition Management Market Size US$ 8.7 Bn by 2027|website=BioSpace|access-date=2024-02-12|language=en-US}}</ref> Atlantā (Džordžijā); četri Eiropā — Rīgā (Latvijā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://infolapa.zl.lv/sciencesoft-sia/&sa=D&source=docs&ust=1693306706120187&usg=AOvVaw357oXdQMGekvrOjfBkA1b0|title=ScienceSoft, Aspazijas bulvāris 20, Rīga, LV-1050|website=infolapa.zl.lv|access-date=2024-02-12}}</ref> Vantā (Somijā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.largestcompanies.com/company/ScienceSoft-Oy-3095000|title=ScienceSoft Oy - Detailed information - Largestcompanies|website=www.largestcompanies.com|access-date=2024-02-12}}</ref> Viļņā (Lietuvā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rekvizitai.vz.lt/en/company/sciencesoft/|title=Sciencesoft|last=Lithuania|first=Rekvizitai lt|website=Rekvizitai.lt Lithuania|access-date=2024-02-12|language=en}}</ref> Varšavā (Polijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techbehemoths.com/company/sciencesoft|title=ScienceSoft Company Profile - TechBehemoths|website=techbehemoths.com|access-date=2024-02-12|language=en-US}}</ref> un viens birojs Persijas līcī — Fudžeirā (Apvienotajos Arābu Emirātos).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesiliconreview.com/magazine/profile/an-interview-with-nikolay-kurayev-ceo-of-sciencesoft|title=An interview with Nikolay Kurayev, CEO of ScienceSoft: Moving beyond the technical side of IT service delivery is at the core of our approach.|website=The Silicon Review}}</ref> === Aktivitātes Latvijā === Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 2013. gada. 2020. gadā ''ScienceSoft'' atvēra biroju Rīgā. Uzņēmuma izpilddirektors Latvijā ir Makss Elisejevs. Izveidojusies sadarbība ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.scnsoft.com/ Uzņēmuma oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:ASV programmatūras uzņēmumi]] dni9k2953zt03ywcjub67g5lj73s3er 0 571203 4470385 4312832 2026-05-19T12:59:05Z Pirags 3757 4470385 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = LR Ekonomikas ministrs | term_sākums = {{dat|1997|8|7|N}} | term_beigas = {{dat|1998|4|6|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Guntars Krasts]] | priekštecis = [[Guntars Krasts]] | pēctecis = [[Anatolijs Gorbunovs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|17}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Smiltene|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[DP "Saimnieks"]] <small>(1995—1998)</small> | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Atis Sausnītis''' (dzimis {{dat|1955|3|17}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir latviešu [[uzņēmējs]] un [[politiķis]]. Bijis [[6. Saeima]]s deputāts un [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]]. Pārstāvēja [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātisko partiju "Saimieks"]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Smiltenē. Mācījās [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]]. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Elektroenerģētikas fakultātē, kur 1979. gadā ieguva siltumenerģētisko procesu automatizācijas specialitāti. No 1979. līdz 1984. gadam strādāja par inženieri Valmieras rajona sabiedriskajās organizācijās, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Valmieras rajona komitejas otrais, tad pirmais sekretārs, darbojās LĻKJS CK revīzijas komitejā. 1984. gadā viņu ievēlēja par Valmieras rajona Patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāju, 1986. gadā par Latvijas Patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieku. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā A. Sausnītis darbojās kooperatīvu veidošanā, bija Latvijas Kopdarbības centrālās savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, papildināja zināšanas [[Zviedrija|Zviedrijā]] (1993, 1994) un [[Anglija|Anglijā]] (1995). 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[6. Saeima]]s deputātu no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]], bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. No 1997. gada 7. augusta līdz 1998. gada 6. aprīlim A. Sausnītis bija [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]] [[Guntara Krasta valdība|Guntara Krasta valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/30262 Par uzticības izteikšanu Ministru kabineta sastāvam] "Latvijas Vēstnesis" 12.08.1997</ref> 1998. gada aprīlī demisionēja no ministra amata pēc [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Guntars Krasts|Guntara Krasta]] pieprasījuma. Šajā pašā gadā izstājas no DP "Saimnieks". 1999. gadā viņš kļuva par Ministru prezidenta [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] ārštata padomnieku, bet 2009. gadā bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministres]] [[Linda Mūrniece|Lindas Mūrnieces]] ārštata padomnieku. 2010. gadā A. Sausnītis bija kustības "[[Par Labu Latviju!]]" dibinātāju skaitā, vēlāk ievēlēts tāda paša nosaukuma politiskās apvienības valdē. 1999. gadā Sausnīti ievēlēja par CS "Turība" padomes priekšsēdētāju, 2000. gadā viņš kļuva par "Baltijas Lāses" un "Mini Pasāžas" valdes priekšsēdētāju. Bijis [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombināta]] līdzīpašnieks. A. Sausnītis ticis iekļauts Latvijas miljonāru sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/latvijas-miljonaru-publicitates-top-100-172875|title=Latvijas miljonāru publicitātes Top 100|website=Dienas Bizness|access-date=2025-07-27|language=lv}}</ref> Kopš 2015. gada sadarbojās ar RTU Attīstības fondu.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/attistibasfonds/fonda-sadarbibas-partneri/atvert/atis-sausnitis RTU Attīstības fonds]</ref> Darbojies arī kā sporta funkcionārs, bijis [[Latvijas Volejbola federācija]]s prezidents no 2004. līdz 2008. gadam un no 2013. līdz 2019. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/sports/263620-volejbola-federacija-paliek-bez-prezidenta.htm|title=Volejbola federācija paliek bez prezidenta|website=nra.lv|access-date=2025-07-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Guntars Krasts]] | virsraksts = [[Latvijas Ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|1997|8|7|N}} — {{dat|1998|4|6|N}} | pēc = [[Anatolijs Gorbunovs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Sausnītis, Atis}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] tj47e5unn8g4pu628s1wk3rrcnj5c72 0 572933 4470686 4104404 2026-05-19T20:22:07Z Vylks 50297 4470686 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Silviņu | image = Sylvinho, 20191002 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Olympique Lyonnais by Stepro StP 0050-2.jpg | image_size = 225 | caption = Silviņu 2019. gadā | fullname = ''Sylvio Mendes Campos Júnior'' | height = 172 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|4|12}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1990—1994 | youthclubs1 = {{flaga|BRA}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] | years1 = 1994—1999 | clubs1 = {{flaga|BRA}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] | caps1 = 177 | goals1 = 1 | years2 = 1999—2001 | clubs2 = {{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | caps2 = 55 | goals2 = 3 | years3 = 2001—2004 | clubs3 = {{flaga|ESP}} [[Celta de Vigo|Celta]] | caps3 = 84 | goals3 = 1 | years4 = 2004—2009 | clubs4 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps4 = 89 | goals4 = 2 | years5 = 2009—2010 | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps5 = 10 | goals5 = 0 | totalcaps = 415 | totalgoals = 7 | nationalyears1 = 2000—2001 | nationalteam1 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2011—2012 | managerclubs1 = {{flaga|BRA}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]] (asistents) | manageryears2 = 2012 | managerclubs2 = {{flaga|BRA}} [[Sport Club do Recife|Sport Recife]] (asistents) | manageryears3 = 2013 | managerclubs3 = {{flaga|BRA}} [[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]] (asistents) | manageryears4 = 2013—2014 | managerclubs4 = {{flaga|BRA}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] (asistents) | manageryears5 = 2014—2016 | managerclubs5 = {{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] (tehniskais treneris) | manageryears6 = 2016—2019 | managerclubs6 = {{fb|BRA}} (asistents) | manageryears7 = 2019 | managerclubs7 = {{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | manageryears8 = 2021—2022 | managerclubs8 = {{flaga|BRA}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] | manageryears9 = 2023—2026 | managerclubs9 = {{fb|Albānija}} }} '''Silviu Mendiss Kampuss Žuniors''' ({{val|pt-br|Sylvio Mendes Campos Júnior}}; dzimis {{dat|1974|4|12}} [[Sanpaulu]]), pazīstams kā '''Silviņu''' (''Sylvinho''), ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. No 2023. līdz 2026. gadam bija [[Albānijas futbola izlase]]s galvenais treneris. == Futbolista karjera == [[Attēls:Sylvinho 1999 cropped.jpg|thumb|left|200px|Silviņu 1999. gadā]] Spēlētāja karjeru sāka ''[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]''. Trīs reizes uzvarējis Sanpaulu štata čempionātā jeb ''Campeonato Paulista'', 1998. gadā kļuva arī par [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] čempionu. 1999. gadā pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubam ''[[Arsenal F.C.|Arsenal]]''. Tajā aizvadīja divas sezonas un 2001. gadā pārgāja uz Spānijas klubu ''[[Celta de Vigo|Celta]]''. 2004. gadā parakstīja līgumu ar ''[[FC Barcelona]]''. Šī kluba rindās Silviņu trīs reizes uzvarēja ''[[La Liga]]'' (2005., 2006. un 2009. gadā) un divreiz kļuva par [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju (2006, 2009). Spēlētāja karjeras pēdējā sezonā pārstāvēja ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Uz [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]] pirmo reizi tika izsaukts 1997. gadā. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā 1998. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]], kur Brazīlija izcīnija 3. vietu, un līdz ar to saņēma bronzas medaļu, lai gan pats laukumā nedevās. Izlasē debitēja {{dat|2000|5|23||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. Kopumā izlases rindās aizvadīja sešas spēles. Viņa pēdējā spēle izlases rindās bija {{dat|2001|3|28||bez}} Pasaules kausa kvalifikācijā pret [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.transfermarkt.com/sylvinho/nationalmannschaft/spieler/3359 |title=Sylvinho - National team career |website=transfermarkt.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|5||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == 2011. gadā kļuva par ''[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]'' trenera asistentu. Vēlāk pildīja asistenta pienākumus arī ''[[Sport Club do Recife|Sport Recife]]'' un ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' klubos. No 2013. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim bija [[Titi]] asistents ''[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]''. Karjeras turpinājumā strādāja par tehnisko treneri [[Milānas "Internazionale"]], kad komandas galvenais treneris bija [[Roberto Mančīni]]. 2016. gadā atjaunoja sadarbību ar Titi un bija asistents [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasē]]. 2019. gada maijā tika apstiprināts par [[Lionas "Olympique"]] galveno treneri. Pēc neveiksmīgā sezonas sākumā, kurā komanda ieguva tikai deviņus punktus deviņās spēlēs, jau tā paša gada oktobrī tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37577419/lyon-sack-sylvinho-poor-ligue-1-start-name-baticle-interim |title=Lyon sack Sylvinho after poor Ligue 1 start, name Baticle as interim |website=espn.co.uk |language=en |date={{dat|2019|10|7||bez}} |access-date={{dat|2024|6|5||bez}}}}</ref> 2021. gada maijā atgriezās ''Corinthians'', kļūstot par komandas galveno treneri. Līgums tika noslēgts līdz 2022. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ge.globo.com/futebol/times/corinthians/noticia/corinthians-anuncia-sylvinho-tecnico.ghtml |title=Corinthians anuncia a contratação de Sylvinho |website=globo.com |language=pt |date={{dat|2021|5|23||bez}} |access-date={{dat|2024|6|5||bez}}}}</ref> 2022. gada februārī tikai trīs spēles pēc jaunās sezonas sākuma, tika atlaists. {{dat|2023|1|2||bez}} [[Albānijas Futbola asociācija]] apstiprināja Silviņu par [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tiranapost.al/english/sport/sylvinho-do-te-jete-trajneri-i-ri-i-kombetares-shqiptare-i521630 |title=Sylvinho will be the new coach of the Albanian National Team |website=tiranapost.al |language=en |date={{dat|2023|1|2||bez}} |access-date={{dat|2024|6|5||bez}}}}</ref> Silviņu vadībā Albānija uzvarēja [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] grupā un iekļuva [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīrā]]. 2023. gada decembrī viņam tika piešķirta Albānijas pilsonība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://qbz.gov.al/eli/dekret/2023/12/18/364 |title=Për dhënie të shtetësisë shqiptare |website=qbz.gov.al |language=sq |access-date={{dat|2024|6|5||bez}}}}</ref> Beidzoties līgumam 2026. gadā, Silviņu neturpināja darbu ar Albānijas izlasi. == Sasniegumi == ;Corinthians * ''[[Campeonato Paulista]]'': 1995, 1997, 1999 * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 1998 * [[Brazīlijas kauss futbolā|Brazīlijas kauss]]: 1995 ;Arsenal * ''[[FA Community Shield]]'': 1999 ;Barcelona * ''[[La Liga]]'': 2004—05, 2005—06, 2008—09 * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2008—09 * [[Spānijas Superkauss]]: 2005, 2006 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2005—06]], [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2008—09]] ;Brazīlijas izlase * [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] bronza: 1998 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Albānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]] [[Kategorija:Albānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] n0p4x07w0qx68z0wt8h21hahkrbodx9 0 578207 4470641 4467408 2026-05-19T19:17:12Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470641 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Olimpija Dukakisa | vārds_orig = ''Olympia Dukakis'' | attēls = Olympia Dukakis 2019.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Olimpija Dukakisa 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1931|6|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Louela}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2021|5|1|1931|6|20}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1961—2021 | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[60. Kinoakadēmijas balva|1987]]: [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] ("[[Mēnessērdzīgais]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1987: [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Labākā otrā plāna aktrise]] ("Mēnessērdzīgais") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Olimpija Dukakisa''' ({{Val|en|Olympia Dukakis}}; dzimusi {{Dat|1931|6|20}}, mirusi {{Dat|2021|5|1}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos. Dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē. Viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]. Par lomu [[Normans Džuisons|Normana Džuisona]] filmā "[[Mēnessērdzīgais]]" (''Moonstruck'', 1987) Dukakisa saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Labākā otrā plāna aktrise]]". Piedalījusies arī tādās filmās kā "[[Kurš nu runātu]]" (''Look Who's Talking'', 1989), "[[Dzelzs magnolijas]]" (1989), "[[Varenā Afrodīte]]" (''Mighty Aphrodit'', 1995), ''[[Mr. Holland's Opus]]'' (1995), "[[Nevainojama bilde]]" (1997), ''[[Away from Her]]'' (2006), "[[Sieviešu valstībā]]" (2007) un "[[Slepenais aģents: Cīņa pret Eskobaru]]" (2016). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukakisa, Olimpija}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] 3jsao9ht45dmfv0t5sz3t23ov5riru2 0 578222 4470571 4111178 2026-05-19T18:22:33Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4470571 wikitext text/x-wiki '''Kliftons''' var būt: * [[Konors Kliftons]]; * [[Skots Kliftons]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 8amcqzpzmff36oispjkqptay8jyyl2v 0 579040 4470460 4137346 2026-05-19T16:00:29Z Tranisitle 145333 Es izņēmu vārdu “viņa”, jo tas šajā teikumā nav nepieciešams. 4470460 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sandbox Lawn Jam Our Community Place Harrisonburg VA June 2008.jpg|thumb|Bērni [[Smilšu kaste|smilšu kastē]]]] '''Bērnība''' ir [[Cilvēks|cilvēka]] dzīves posms, kas sākas ar [[Piedzimšana|piedzimšanu]] un ilgst līdz [[Pusaudzība|pusaudža]] vecuma sākumam. Šajā laikā bērns piedzīvo strauju fizisko, emocionālo, sociālo un kognitīvo attīstību, kas veido pamatu turpmākajai dzīvei. Bērnība ir būtisks attīstības periods, jo tajā bērns apgūst pamatprasmes un [[zināšanas]], kas nepieciešamas, lai pielāgotos pasaulei un attīstītu savu [[Personība|personību]]. Bērnība ir arī laiks, kad bērns veido pamatus savai [[identitāte]]i, apzinās savas intereses, vērtības un uzskatus. Vecākiem un aprūpētājiem ir izšķiroša loma bērna attīstībā, jo viņi nodrošina gan fizisko drošību un vajadzības, gan emocionālo atbalstu un vadību. Bērnības laikā bērni apgūst, kā mijiedarboties ar citiem, kā arī attīsta [[Empātija|empātiju]]. Tas ir arī ļoti plastisks periods, jo bērna smadzenes ir ārkārtīgi elastīgas un pielāgoties spējīgas, kas nozīmē, ka bērnības pieredzes var būtiski ietekmēt bērna personību un nākotnes dzīves gaitu. Pozitīva, atbalstoša vide var veicināt veselīgu attīstību, savukārt negatīvas pieredzes var radīt izaicinājumus, ar kuriem bērnam būs jāsaskaras arī [[Pieaugušais|pieaugušo]] vecumā. == Bērnības posmi == * Agrīnā bērnība (aptuveni no 1 līdz 3 gadiem): Šajā laikā bērni sāk attīstīt motorikas prasmes, piemēram, staigāšanu un runāšanu, kā arī spēj saprast vienkāršas instrukcijas. Viņi kļūst arvien neatkarīgāki, sāk izzināt apkārtējo vidi un izrādīt interesi par citiem cilvēkiem un objektiem. * Pirmsskolas vecums (aptuveni no 3 līdz 6 gadiem): Šajā posmā bērni turpina attīstīt [[Valoda|valodu]] un sociālās prasmes. Viņi sāk saprast sarežģītākus jēdzienus un veidot attiecības ar vienaudžiem. Iztēle un radošums spēlē nozīmīgu lomu šajā vecuma grupā, un bērni bieži iesaistās lomu spēlēs un citās radošās aktivitātēs. * Skolas vecums (aptuveni no 6 līdz 12 gadiem): Šajā periodā bērni sāk apmeklēt skolu un iegūst formālu izglītību. Viņi attīsta akadēmiskās prasmes, piemēram, [[Lasīšana|lasīšanu]], [[Rakstīšana|rakstīšanu]] un [[Matemātika|matemātiku]], kā arī turpina attīstīt savas sociālās un emocionālās prasmes. Šajā laikā bērni sāk veidot dziļākas draudzības un saprast sociālos noteikumus un normas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīve]] [[Kategorija:Socioloģija]] miot60g3vpqvmo6701f3j10s3ozjkuq 4470475 4470460 2026-05-19T16:22:18Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Tranisitle|Tranisitle]] ([[User talk:Tranisitle|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4470460 Tas pats - zūd teikuma jēga. 4470475 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sandbox Lawn Jam Our Community Place Harrisonburg VA June 2008.jpg|thumb|Bērni [[Smilšu kaste|smilšu kastē]]]] '''Bērnība''' ir [[Cilvēks|cilvēka]] dzīves posms, kas sākas ar [[Piedzimšana|piedzimšanu]] un ilgst līdz [[Pusaudzība|pusaudža]] vecuma sākumam. Šajā laikā bērns piedzīvo strauju fizisko, emocionālo, sociālo un kognitīvo attīstību, kas veido pamatu viņa turpmākajai dzīvei. Bērnība ir būtisks attīstības periods, jo tajā bērns apgūst pamatprasmes un [[zināšanas]], kas nepieciešamas, lai pielāgotos pasaulei un attīstītu savu [[Personība|personību]]. Bērnība ir arī laiks, kad bērns veido pamatus savai [[identitāte]]i, apzinās savas intereses, vērtības un uzskatus. Vecākiem un aprūpētājiem ir izšķiroša loma bērna attīstībā, jo viņi nodrošina gan fizisko drošību un vajadzības, gan emocionālo atbalstu un vadību. Bērnības laikā bērni apgūst, kā mijiedarboties ar citiem, kā arī attīsta [[Empātija|empātiju]]. Tas ir arī ļoti plastisks periods, jo bērna smadzenes ir ārkārtīgi elastīgas un pielāgoties spējīgas, kas nozīmē, ka bērnības pieredzes var būtiski ietekmēt bērna personību un nākotnes dzīves gaitu. Pozitīva, atbalstoša vide var veicināt veselīgu attīstību, savukārt negatīvas pieredzes var radīt izaicinājumus, ar kuriem bērnam būs jāsaskaras arī [[Pieaugušais|pieaugušo]] vecumā. == Bērnības posmi == * Agrīnā bērnība (aptuveni no 1 līdz 3 gadiem): Šajā laikā bērni sāk attīstīt motorikas prasmes, piemēram, staigāšanu un runāšanu, kā arī spēj saprast vienkāršas instrukcijas. Viņi kļūst arvien neatkarīgāki, sāk izzināt apkārtējo vidi un izrādīt interesi par citiem cilvēkiem un objektiem. * Pirmsskolas vecums (aptuveni no 3 līdz 6 gadiem): Šajā posmā bērni turpina attīstīt [[Valoda|valodu]] un sociālās prasmes. Viņi sāk saprast sarežģītākus jēdzienus un veidot attiecības ar vienaudžiem. Iztēle un radošums spēlē nozīmīgu lomu šajā vecuma grupā, un bērni bieži iesaistās lomu spēlēs un citās radošās aktivitātēs. * Skolas vecums (aptuveni no 6 līdz 12 gadiem): Šajā periodā bērni sāk apmeklēt skolu un iegūst formālu izglītību. Viņi attīsta akadēmiskās prasmes, piemēram, [[Lasīšana|lasīšanu]], [[Rakstīšana|rakstīšanu]] un [[Matemātika|matemātiku]], kā arī turpina attīstīt savas sociālās un emocionālās prasmes. Šajā laikā bērni sāk veidot dziļākas draudzības un saprast sociālos noteikumus un normas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīve]] [[Kategorija:Socioloģija]] fpmg2lpzv34b2b4vvsa558qog43xcf4 0 579826 4470919 4411072 2026-05-20T11:38:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470919 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli|total_width=400|image1=Leo Messi (cropped).jpg|caption1=[[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]] pieder dalīts rekords ar visvairāk gūtajiem ''hat-trick''. Viņš un [[Roberts Levandovskis]] ir arī vienīgie spēlētāji, kas vairākkārt guvuši četrus vai vairāk vārtus.|alt1=Messi|image2=Ronaldo vs. FC Schalke 04 (16854146922).jpg|caption2=[[Krištianu Ronaldu]] pieder dalīts rekords ar visvairāk Čempionu līgā gūtajiem ''hat-trick'', ar astoņiem. Viņš ir vienīgais spēlētājs, kurš vienā sezonā guvis trīs ''hat-trick''.|alt2=Ronaldo}} Kopš Eiropas čempionvienību kausa nosaukuma maiņas uz [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgu]], 1992. gadā, 107 dažādi spēlētāji no 37 valstīm ir guvuši trīs vai vairāk vārtus vienā mačā (''[[hat-trick]]'') 152 reizes, pārstāvot 53 klubus no 17 līgām. Pirmais spēlētājs, kurš to paveica, bija [[Jūls Ellermans]], kurš 1992. gada 16. septembrī [[PSV Eindhoven]] komandā guva trīs vārtus, ar 6:0 uzvarot [[FK Žalgiris|Žalgiris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2015-2016/what-s-the-fastest-premier-league-hat-trick-who-s-scored-the-most-hat-tricks-first-pl-hat-trick_sto5699792/story.shtml|title=What's the fastest Champions League hat-trick? Who's scored the most hat-tricks? First CL hat-trick|website=Eurosport|access-date=2024. gada 11. septembrī|date=2016. gada 27. jūlijā|language=angļu}}</ref> [[Lionels Mesi]] un [[Krištianu Ronaldu]] Čempionu līgā astoņas reizes mačā guvuši trīs vai vairāk vārtus, kas ir vairāk nekā jebkurš cits spēlētājs. Viņiem ar sešiem seko [[Roberts Levandovskis]], un [[Karīms Benzemā]] — ar četriem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0257-0e99f0d0d91b-eb0f4ba7a8f7-1000--salah-hits-fastest-champions-league-hat-trick-all-the-records/|title=Champions League hat-tricks: Who has the most? When was the fastest? Who has scored five goals in a game? {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-11|date=2023-05-16|archive-date=2023-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20230516204558/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0257-0e99f0d0d91b-eb0f4ba7a8f7-1000--salah-hits-fastest-champions-league-hat-trick-all-the-records/}}</ref> Septiņpadsmit spēlētāji mačā guvuši četrus vai vairāk vārtus; no tiem, tikai Mesi un Levandovskis to ir sasnieguši vairāk nekā vienu reizi. Piecus vārtus mačā guvuši tikai Mesi (2012. gada 8. martā, pret [[Leverkūzenes "Bayer"]]), [[Luišs Adrianu]] (2014. gada 21. oktobrī, pret [[Barisavas BATE]]) un [[Ērlings Holanns|Erlings Hālands]] (2023. gada 14. martā, pret [[RB Leipzig]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/sports/soccer/story/_/id/7657739/lionel-messi-first-player-score-5-goals-champions-league-game|title=Messi 1st player to net 5 in Champions League|website=ESPN.com|access-date=2024-09-11|date=2012-03-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/uefa-champions-league-bate-0-shakhtar-donetsk-7|title=UEFA Champions League: BATE 0 Shakhtar Donetsk 7|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-09-11|date=2014-10-21|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64943666|title=Manchester City 7-0 RB Leipzig (8-1 agg): Erling Haaland scores five as City cruise into quarter-finals|work=BBC Sport|access-date=2024-09-11|date=2023-03-13|language=en}}</ref> Tikai Ronaldu (četras reizes), Mesi, Levandovskis un Benzemā (pa divām reizēm) izslēgšanas spēlēs ir guvuši vairākus ''hat-trick''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/stats/champions-league/5/|title=Champions League - Statistics &raquo; Most goals by a player per game|website=worldfootball.net|access-date=2024-09-11|date=2024-08-29|language=en|archive-date=2020-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200322215923/https://www.worldfootball.net/stats/champions-league/5/}}</ref> Tikai Levandovskis ir guvis ''hat-trick'' trīs klubos ([[Dortmundes "Borussia"]], [[Minhenes "Bayern"]] un [[FC Barcelona|Barcelona]]), bet vēl divpadsmit spēlētāji ir guvuši ''hat-trick'' divu klubu rindās.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statbunker.com/alltimestats/AllTimeHatTricks?comp_code=UCL|title=All time - Hat Tricks UEFA Champions League|website=Statbunker football|access-date=2024-09-11|language=en|archive-date=2024-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20240918041218/https://www.statbunker.com/alltimestats/AllTimeHatTricks?comp_code=UCL}}</ref> Desmit spēlētāji savās debijas sacensībās ir guvuši ''hat-trick'': [[Marko van Bastens]], [[Faustino Asprilja]], [[Jakubu]], [[Veins Rūnijs]], [[Vinčenco Jakvinta]], [[Grafite]], [[Jasīns Brāhīmī]], Erlings Hālands, [[Mislavs Oršičs]] un [[Sebastjēns Alērs]];<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2566405.html|title=All you ever wanted to know: Champions League hat-tricks {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-11|date=2019-10-15|archive-date=2019-10-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015125922/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2566405.html}}</ref> no tiem, četrus vārtus guva tikai van Bastens un Alērs. Septiņi spēlētāji ir guvuši ''hat-trick'' divas sezonas pēc kārtas: [[Adrianu Leite Ribeiru|Adrianu]] (2004—05 un 2005—06), [[Mario Gomess]] (2010—11 un 2011—12), [[Roberto Soldado]] (2011—12 un 2012—13), Ronaldu (2012—13 un 2013—14, un 2015—16 un 2016—17), Mesi (2013—14 un 2014—15), [[Gabriels Žezuss]] (2018—19 un 2019—20), [[Kilians Mbapē]] (2019—20 un 2020—21) un Levandovskis (2021—22 un 2022—23).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0257-0e99f0d0d91b-eb0f4ba7a8f7-1000--champions-league-hat-tricks-all-the-records-and-stats/|title=Champions League hat-tricks: Who has the most? When was the fastest? Who has scored five goals in a game? {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-11|date=2023-05-29|archive-date=2023-05-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230529192704/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0257-0e99f0d0d91b-eb0f4ba7a8f7-1000--champions-league-hat-tricks-all-the-records-and-stats/}}</ref> Trīs spēlētāji ir guvuši ''hat-trick'' divās spēlēs pēc kārtas. Spēlējot [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], Ronaldu guva ''hat-trick'' pret Minhenes "Bayern", 2017. gada 18. aprīlī un [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], 2017. gada 2. maijā, kas ir īsākā starpība starp ''hat-trick'' guvumiem, tikai 14 dienas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2707336-cristiano-ronaldos-hat-trick-lifts-real-madrid-to-3-0-1st-leg-win-vs-atletico|title=Cristiano Ronaldo's Hat-Trick Lifts Real Madrid to 3-0 1st-Leg Win vs. Atletico|last=Marsden|first=Rory|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-11|language=en}}</ref> Luišs Adrianu to paveica, spēlējot [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]], 2014. gada 21. oktobrī un 5. novembrī, abus ''hat-trick'' gūstot pret Barisavas BATE, 15 dienu laikā. Benzemā guva ''hat-trick'' "Real" komandā, 2022. gada 9. martā, pret [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] un 6. aprīlī, pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]]. Ronaldu ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis trīs ''hat-trick'' vienā sezonā, to paveicot 2015.—2016. gada sezonā; divus viņš guva arī 2016.—2017. gada sezonā. Pieci citi spēlētāji vienā sezonā ir guvuši vairākus ''hat-trick'': Mesi, "Barcelona" komandā, gan 2011.—2012. gadā, gan 2016.—2017. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/barcelonas-lionel-messi-becomes-most-decorated-player-in-history-after-winning-unprecedented-fourth-straight-ballon-dor-8441605.html|title=Barcelona's Lionel Messi becomes most decorated player in history after winning unprecedented fourth straight Ballon d'Or - News & Comment - Football - The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-09-11|date=2015-09-25|archive-date=2019-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190626184751/https://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/barcelonas-lionel-messi-becomes-most-decorated-player-in-history-after-winning-unprecedented-fourth-8441605.html}}</ref> Gomess, "Bayern" rindās, arī 2011.—2012. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.independent.co.uk/2012/03/21/what-might-have-been-had-mario-gomez-left-bayern-munich-for-liverpool/|title=What might have been had Mario Gómez left Bayern Munich for Liverpool? {{!}} Kit Holden {{!}} Independent Sport Blogs|website=web.archive.org|access-date=2024-09-11|date=2013-11-02|archive-date=2015-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20151121035735/http://blogs.independent.co.uk/2012/03/21/what-might-have-been-had-mario-gomez-left-bayern-munich-for-liverpool/}}</ref> Luišs Adrianu, 2013.—2014. gadā, "Shakhtar" sastāvā, Levandovskis, "Bayern" rindās, 2021.—2022. gadā un Benzemā tajā pašā sezonā "Real" komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11945/12560646/real-madrid-3-1-paris-saint-germain-agg-3-2-karim-benzema-hat-trick-sends-psg-crashing-out-of-champions-league|title=Real Madrid 3-1 Paris Saint-Germain (agg 3-2): Karim Benzema hat-trick sends PSG crashing out of Champions League {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-09-11|date=2022-09-24|archive-date=2022-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220924022413/https://www.skysports.com/football/news/11945/12560646/real-madrid-3-1-paris-saint-germain-agg-3-2-karim-benzema-hat-trick-sends-psg-crashing-out-of-champions-league}}</ref> [[Mohameds Salāhs|Mohamedam Salāham]] pieder ātrākā ''hat-trick'' rekords, 2022. gada 12. oktobrī, sešu minūšu un divpadsmit sekunžu laikā [[Liverpool FC|Liverpool]] labā gūstot trīs vārtus pret [[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]].<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2022/10/12/liverpool-mohamed-salah-fastest-champions-league-hat-trick|title=Liverpool’s Mohamed Salah Makes Champions League History in Romp Over Rangers|last=Selbe|first=Nick|website=Sports Illustrated|access-date=2024-09-11|date=2022-10-12|language=en}}</ref> Tikai seši spēlētāji ir guvuši ''hat-trick'' pēc nākšanas uz maiņu: [[Ūve Rēzlers]] ([[1. FC Kaiserslautern|Kaiserslautern]]), [[Hoseba Lorente|Hoseba Ljorente]] ([[Villarreal CF|Villarreal]]), [[Valters Pandjani]] ([[Akoruņas "Deportivo"]]), Mbapē (PSG), [[Markuss Rešfords]] ([[Manchester United FC|Manchester United]]) un Salāhs ("Liverpool").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://khelnow.com/football/uefa-champions-league-five-players-hattrick-substitute|title=Five players to have scored a hat-trick as substitute in Champions League|website=Khel Now|access-date=2024-09-11|language=en}}</ref> Jaunākais ''hat-trick'' guvējs ir [[Rauls Gonsaless|Rauls]], kurš 1995. gada 18. oktobrī guva ''hat-trick'' pret [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]], 18 gadu un 114 dienu vecumā.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/oct/15/golden-goal-raul-for-real-madrid-v-ferencvaros-1995|title=Golden Goal: Raúl for Real Madrid v Ferencvaros (1995)|work=The Guardian|access-date=2024-09-11|date=2015-10-15|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Rūnijs ir jaunākais spēlētājs, kurš guvis ''hat-trick'' savā debijā, 18 gadu un 340 dienu vecumā, kad viņš to paveica 2004. gada 28. septembrī, Mančestras "United" komandā, pret [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/3677174.stm|title=Man Utd 6-2 Fenerbahce|access-date=2024-09-11|date=2004-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/2806841/2021/09/07/the-brutal-beauty-of-wayne-rooneys-manchester-united-debut-in-the-champions-league/|title=The brutal beauty of Wayne Rooney’s Manchester United debut in the Champions League|work=The New York Times|access-date=2024-09-11|last=Miller|first=Nick|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Vecākais ''hat-trick'' guvējs ir Benzemā, kuram bija 34 gadi un 108 dienas, kad viņš, 2022. gada 6. aprīlī, guva trīs vārtus, pret "Chelsea".<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/karim-benzema-champions-league-record-26430162|title=Benzema's hat-trick breaks Champions League record in epic Real Madrid comeback|last=Jones|first=Mark|website=The Mirror|access-date=2024-09-11|date=2022-03-09|language=en}}</ref> Visilgākais periods starp diviem ''hat-trick'' bija [[Maikls Ouens|Ouenam]], kurš savu pirmo ''hat-trick'' guva 2002. gada 22. oktobrī, "Liverpool" komandā, un otro, vairāk nekā septiņus gadus vēlāk, 2009. gada 8. decembrī, "United" rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/305087-owen-scores-a-hat-trick-as-man-united-beat-wolfsburg-3-1-to-win-group-b|title=Owen Scores a Hat Trick, Leads Manchester United to 3-1 Win over Wolfsburg|last=Jordan|first=Andrew|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-11|language=en}}</ref> [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.—2020. gada sezonā]] tika gūti desmit ''hat-trick'', kas ir visvairāk visā Čempionu līgas vēsturē, bet neviens netika gūts [[1994.—1995. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1994.—1995. gada]] un [[2001.—2002. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2001.—2002. gada]] sezonās.<ref name=":1" /> == ''Hat-trick'' guvēju uzskaitījums == {{Vairāki attēli|align=right|direction=vertical|image1=Marco van Basten (2) (cropped).jpg|width1=180|alt1=Van Basten|caption1=[[Marko van Bastens]] (attēlots 2006. gadā) bija pirmais spēlētājs, kurš guva četrus vārtus spēlē.|image2=Raul Gonzalez 2012 2.jpg|width2=180|alt2=Raúl|caption2=[[Rauls Gonsaless|Rauls]] (attēlots 2012. gadā) guva ''hat-trick'' 18 gadu un 114 dienu vecumā.|image3=Andy Cole (cropped).jpg|width3=180|alt3=Cole|caption3=[[Endijs Kouls]] (attēlots 2014. gadā) bija pirmais spēlētājs, kurš guva divus ''hat-trick''.|image4=RVN Holland training (cropped).jpg|width4=180|alt4=Van Nistelrooy|caption4=[[Rūds van Nistelrojs]] (attēlots 2006. gadā) guva ''hat-trick'' [[PSV Eindhoven]] un [[Manchester United FC|Manchester United]] labā.|image5=Andriy Shevchenko in 2009.jpg|width5=180|alt5=Shevchenko|caption5=[[Andrijs Ševčenko]] (attēlots 2009. gadā) guva ''hat-trick'' divās komandās, abus ar rezultātu, 4–0, uzvarās.|image6=Michael Owen.jpg|width6=180|alt6=Owen|caption6=[[Maikls Ouens]] (attēlots 2014. gadā) guva ''hat-trick'' ar astoņu gadu starpību, [[Liverpool FC|Liverpool]] and "Manchester United" rindās.|image7=051119SMcC0014.jpg|width7=180|alt7=Ronaldo|caption7=[[Ronaldu]] (attēlots 2019. gadā) bija pirmais spēlētājs, kurš guva ''hat-trick'', zaudējot spēli.|image8=Wayne Rooney 2.jpg|width8=180|alt8=Rooney|caption8=[[Veins Rūnijs]] (attēlots 2006. gadā) guva ''hat-trick'' savā Čempionu līgas un "Manchester United" debijā.<ref>{{ziņu atsauce |date=28 September 2004 |title=Man Utd 6-2 Fenerbahce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/3677174.stm |access-date=28 February 2024 |language=en |archive-date=1 September 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170901150140/http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/3677174.stm }}</ref>|image9=Filippo Inzaghi 2011.jpg|width9=180|alt9=Inzaghi|caption9=[[Filipo Indzagi]] (attēlots 2011. gadā) bija pirmais spēlētājs, kurš guva trīs ''hat-trick''.|image10=Mario Gómez 2012.jpg|width10=180|alt10=Gomez|caption10=[[Mario Gomess]] (attēlots 2012. gadā) arī guva trīs ''hat-trick'', visus [[Minhenes "Bayern"]] labā.}}{{Vairāki attēli|align=right|direction=vertical|image1=Luiz Adriano 4.jpg|width1=180|alt1=Luiz Adriano|caption1=[[Luišs Adrianu]] (attēlots 2011. gadā) bija pirmais spēlētājs, kurš guva ''hat-trick'' divās spēlēs pēc kārtas.|image2=2019-07-17 SG Dynamo Dresden vs. Paris Saint-Germain by Sandro Halank–168.jpg|width2=180|alt2=Kurzawa|caption2=[[Levēns Kurzava]] (attēlots 2019. gadā) ir vienīgais aizsargs, kurš guvis ''hat-trick''.|image3=2019147183134 2019-05-27 Fussball 1.FC Kaiserslautern vs FC Bayern München - Sven - 1D X MK II - 0228 - B70I8527 (cropped).jpg|width3=180|alt3=Lewandowski|caption3=[[Roberts Levandovskis]] (attēlots 2019. gadā) ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis ''hat-trick'' trijos klubos.|image4=Karim Benzema 2018.jpg|width4=180|alt4=Benzema|caption4=[[Karīms Benzemā]] (attēlots 2018. gadā) ir guvis četrus ''hat-trick'', ieskaitot divus divās spēlēs pēc kārtas.|image5=Liverpool FC gegen 1. FSV Mainz 05 (Testspiel 23. Juli 2021) 26.jpg|width5=180|alt5=Salah|caption5=[[Mohameds Salāhs|Mohamedam Salāham]] (attēlots 2021. gadā) pieder rekords kā spēlētājam, kurš visātrāk guvis ''hat-trick'', 6 minūtēs un 12 sekundēs.|image6=Neymar (cropped).jpg|width6=180|alt6=Neymar|caption6=[[Neimars]] (attēlots 2015. gadā) ir guvis ''hat-trick'' [[FC Barcelona|Barcelona]] un [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] rindās.|image7=YakubuNigeria 1182582.jpg|width7=180|alt7=Yakubu|caption7=[[Jakubu]] (attēlots 2008. gadā) bija pirmais āfrikāņu spēlētājs, kurš guva ''hat-trick''.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Oludare |first=Shina |url=https://www.goal.com/en/lists/yakubu-drogba-mane--africans-who-have-scored-champions-league-hat-trick/189idfkymxa6p1sg5j4ek7bwhj#cs62139ae1174175e8 |title=Yakubu, Drogba, Mane and Africans who have scored a Champions League hat-trick |date=16 September 2021 |access-date=30 December 2022 |work=Goal |archive-date=30 December 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221230172418/https://www.goal.com/en/lists/yakubu-drogba-mane--africans-who-have-scored-champions-league-hat-trick/189idfkymxa6p1sg5j4ek7bwhj#cs62139ae1174175e8 }}</ref>}} ''Rezultāta'' kolonna parāda rezultātu, skatoties no spēlētāja pārstāvētās komandas skatupunkta.{{updated|2023. gada 29. novembrī}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Champions League Statistics: Most goals by a player per game |url=http://www.worldfootball.net/stats/champions-league/5/ |access-date=21 March 2014 |website=WorldFootball.net |archive-date=20 October 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181020000311/https://www.worldfootball.net/stats/champions-league/5/ }}</ref> {| class="wikitable plainrowheaders" ! colspan="2" scope="col" |Norādes |- ! scope="row" |<small>(X)</small> |Reizes, cik spēlētājs guvis ''hat-trick'' (tikai spēlētāji, kuri guvuši vairākus ''hat-trick'') |- ! scope="row" style="background:#ffbbff" |⁴ |Spēlētājs guva četrus vārtus |- ! scope="row" style="background:#bbbbff" |⁵ |Spēlētājs guva piecus vārtus |- ! scope="row" style="background:#ffbbbb" | |Spēlētāja komanda zaudēja spēli |- ! scope="row" style="background:#ffffbb" | |Spēlētāja komanda nospēlēja neizšķirti |} {| class="wikitable plainrowheaders sortable" |+ ! scope="col" |Spēlētājs ! scope="col" |Kā labā ! scope="col" |Pret ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Datums ! scope="col" class="unsortable" |{{Abbr|Ats.|Atsauce}} |- ! scope="row" data-sort-value="Ellerman" |{{flaga|NED}} {{sortname|Jūls|Ellermans}} | data-sort-value="PSV Eindhoven" |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] | data-sort-value="Žalgiris" |{{flaga|LTU}} [[FK Žalgiris|Žalgiris]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|1992|9|16|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=47/match=6239/index.html|title=UEFA Champions League 1992/93 - History - PSV-FK Žalgiris Vilnius|access-date=2 January 2014|date=16 September 1992|website=UEFA.com|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613003702/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=47/match=6239/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Romario" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Romariu||Romario}} | data-sort-value="PSV Eindhoven" |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] | data-sort-value="AEK Athens" |{{flaga|GRE}} [[Atēnu AEK|AEK Athens]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|1992|11|4|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=48/match=6641/index.html|title=UEFA Champions League 1992/93 - History - PSV-AEK|access-date=2 January 2014|date=4 November 1992|website=UEFA.com|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620165419/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=48/match=6641/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Van Basten" style="background:#ffbbff" |{{flaga|NED}} {{sortname|Marko van|Bastens}}⁴ | data-sort-value="Milan" |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] | data-sort-value="IFK Göteborg" |{{flaga|SWE}} [[IFK Göteborg]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|1992|11|25|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=51/match=6901/index.html|title=UEFA Champions League 1992/93 - History - Milan-Göteborg|access-date=2 January 2014|date=25 November 1992|website=UEFA.com|archive-date=12 November 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171112155929/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=51/match=6901/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Sauzee" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Franks|Sozē||Sauzee, Franck}} | data-sort-value="Marseille" |{{flaga|FRA}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | data-sort-value="CSKA" |{{flaga|RUS}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|1993|3|17|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=51/match=6872/index.html|title=UEFA Champions League 1992/93 - History - Marseille-CSKA Moskva|access-date=2 January 2014|date=17 March 1993|website=UEFA.com|archive-date=12 November 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171112155926/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=51/match=6872/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Rodionov" |{{flaga|RUS}} {{sortname|Sergejs|Rodionovs}} | data-sort-value="Spartak" |{{flaga|RUS}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]] | data-sort-value="Skonto" |{{flaga|LVA}} [[Skonto FC|Skonto]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|1993|9|15|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1993/matches/round=53/match=50280/index.html|title=UEFA Champions League 1993/94 - History - Skonto-Spartak Moskva|access-date=2 January 2014|date=15 September 1993|website=UEFA.com|archive-date=17 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617190731/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1993/matches/round=53/match=50280/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Hobsch" |{{flaga|Vācija}} {{sortname|Bernds|Hobšs}} | data-sort-value="Werder" |{{flaga|Vācija}} [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | data-sort-value="Dinamo" |{{flaga|BLR}} [[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]] | style="text-align:center" |5—2 |{{dat|1993|9|16|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1993/matches/round=53/match=50256/index.html|title=UEFA Champions League 1993/94 - History - Bremen-Dinamo Minsk|access-date=2 January 2014|date=16 September 1993|website=UEFA.com|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620221046/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1993/matches/round=53/match=50256/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Nilis" |{{flaga|BEL}} {{sortname|Luks|Niliss}} | data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | data-sort-value="HJK" |{{flaga|FIN}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|1993|9|29|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1993/matches/round=53/match=50271/index.html|title=UEFA Champions League 1993/94 - History - Anderlecht-HJK|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=29 September 1993|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616171719/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1993/matches/round=53/match=50271/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Litmanen" |{{flaga|FIN}} {{sortname|Jari|Litmanens}} | data-sort-value="Ajax" |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | data-sort-value="Ferencváros" |{{flaga|HUN}} [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|1995|9|27|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1995/matches/round=70/match=52146/index.html|title=UEFA Champions League 1995/96 - History - Ferencváros-Ajax|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=27 September 1995|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616061358/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1995/matches/round=70/match=52146/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Raul" |{{flaga|Spānija}} {{sortname||Rauls|Rauls Gonsaless|Raul}} | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Ferencváros" |{{flaga|HUN}} [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]] | style="text-align:center" |6—1 |{{dat|1995|10|18|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1995/matches/round=70/match=52149/index.html|title=UEFA Champions League 1995/96 - History - Real Madrid-Ferencváros|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=18 October 1995|archive-date=7 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171207082353/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1995/matches/round=70/match=52149/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Newell" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Maiks|Ņūels|Mike Newell (footballer)}} | data-sort-value="Blackburn" |{{flaga|ENG}} [[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]] | data-sort-value="Rosenborg" |{{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|1995|12|6|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1995/matches/round=70/match=52131/index.html|title=UEFA Champions League 1995/96 - History - Blackburn-Rosenborg|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=6 December 1995|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612210025/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1995/matches/round=70/match=52131/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Simone" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Marko|Simone}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Milan" |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] |{{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|1996|9|25|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1996/matches/round=76/match=53109/index.html|title=UEFA Champions League 1996/97 - History - Rosenborg-Milan|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=25 September 1996|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613001850/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1996/matches/round=76/match=53109/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Asprilla" |{{flaga|COL}} {{sortname|Faustino|Asprilja}} | data-sort-value="Newcastle" |{{flaga|ENG}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | style="text-align:center" |3—2 |{{dat|1997|9|17|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1141/match=54395/index.html|title=UEFA Champions League 1997/98 - History - Newcastle-Barcelona|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=16 September 1997|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612211812/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1141/match=54395/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Shevchenko" |{{flaga|UKR}} {{sortname|Andrijs|Ševčenko}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Dynamo" |{{flaga|UKR}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|1997|11|5|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1141/match=54438/index.html|title=UEFA Champions League 1997/98 - History - Barcelona-Dynamo Kyiv|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=5 November 1997|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613183707/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1141/match=54438/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Cole" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Endijs|Kouls}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | data-sort-value="Feyenoord" |{{flaga|NED}} [[Feyenoord]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|1997|11|5|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1141/match=54430/index.html|title=UEFA Champions League 1997/98 - History – Feyenoord-Man. United|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=5 November 1997|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616062851/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1141/match=54430/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Inzaghi" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Filipo|Indzagi}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Juventus" |{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | data-sort-value="Dynamo Kyiv" |{{flaga|UKR}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|1998|3|18|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1167/match=54565/index.html|title=UEFA Champions League 1997/98 - History - Dynamo Kyiv-Juventus|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=18 March 1998|archive-date=17 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617182217/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1167/match=54565/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Del Piero" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Alesandro|Del Pjēro}} | data-sort-value="Juventus" |{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | data-sort-value="Monaco" |{{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|1998|4|1|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1168/match=54817/index.html|title=UEFA Champions League 1997/98 - History - Juventus-Monaco|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=1 April 1992|archive-date=18 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180618052456/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1997/matches/round=1168/match=54817/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Rushfeldt" |{{flaga|NOR}} {{sortname|Sigurds|Rušfelds}} | data-sort-value="Rosenborg" |{{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] | data-sort-value="Galatasaray" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|1998|10|21|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/matches/round=1211/match=55738/index.html|title=UEFA Champions League 1998/99 - History - Rosenborg- Galatasaray|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=21 October 1998|archive-date=31 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171231194748/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/matches/round=1211/match=55738/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Nistelrooy" |{{flaga|NED}} {{sortname|Rūds van|Nistelrojs}} <small>(1)</small> | data-sort-value="PSV" |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] | data-sort-value="HJK" |{{flaga|FIN}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|1998|11|25|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/matches/round=1211/match=55770/index.html|title=UEFA Champions League 1998/99 - History - HJK-PSV|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=25 November 1998|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620221034/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/matches/round=1211/match=55770/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Rosler" |{{flaga|Vācija}} {{sortname|Ūve|Rēzlers}} | data-sort-value="1. FC Kaiserslautern" |{{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]] | data-sort-value="HJK" |{{flaga|FIN}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | style="text-align:center" |5—2 |{{dat|1998|12|9|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/matches/round=1211/match=55783/index.html|title=UEFA Champions League 1998/99 - History - Kaiserslautern-HJK|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=9 December 1992|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616144613/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/matches/round=1211/match=55783/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Tikhonov" |{{flaga|RUS}} {{sortname|Andrejs|Tihonovs}} | data-sort-value="Spartak Moscow" |{{flaga|RUS}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]] | data-sort-value="Willem II" |{{flaga|NED}} [[Willem II (football club)|Willem II]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|1999|9|15|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1999/matches/round=1286/match=57125/index.html|title=UEFA Champions League 1999/00 - History - Willem II-Spartak Moskva|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=15 September 1999|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613192724/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1999/matches/round=1286/match=57125/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Inzaghi Simone" style="background:#ffbbff" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Simone|Indzagi}}⁴ | data-sort-value="Lazio" |{{flaga|ITA}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] | data-sort-value="Marseille" |{{flaga|FRA}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2000|3|14|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1999/matches/round=1287/match=57635/index.html|title=UEFA Champions League 1999/00 - History - Lazio-Marseille|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=4 March 2000|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613045044/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1999/matches/round=1287/match=57635/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lopez" |{{flaga|Spānija}} {{sortname|Herards|Lopess}} | data-sort-value="Valencia" |{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | data-sort-value="Lazio" |{{flaga|ITA}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] | style="text-align:center" |5—2 |{{dat|2000|4|5|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1999/matches/round=1288/match=63653/index.html|title=UEFA Champions League 1999/00 - History - Valencia-Lazio|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=5 April 2000|archive-date=15 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615164030/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1999/matches/round=1288/match=63653/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Cole" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Endijs|Kouls}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2000|9|13|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65985/index.html|title=UEFA Champions League 2000/01 - History - Man United- Anderlecht|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=13 September 2000|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614001456/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65985/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Inzaghi" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Filipo|Indzagi}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Juventus" |{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | data-sort-value="Hamburger" |{{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | style="text-align:center;background:#ffffbb" |4—4 |{{dat|2000|9|13|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65960/index.html|title=UEFA Champions League 2000/01 - History - Hamburg-Juventus|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=13 September 2000|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616072921/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65960/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Johnsen" |{{flaga|NOR}} {{sortname|Frode|Jonsens}} | data-sort-value="Rosenborg" |{{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] | data-sort-value="Helsiborg" |{{flaga|SWE}} [[Helsingborgs IF|Helsingborg]] | style="text-align:center" |6—1 |{{dat|2000|9|26|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65977/index.html|title=UEFA Champions League 2000/01 - History - Rosenborg- Helsingborg|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=26 September 2000|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612221833/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65977/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Simone" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Marko|Simone}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Monaco" |{{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | data-sort-value="Sturm Graz" |{{flaga|AUT}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2000|9|27|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65952/index.html|title=UEFA Champions League 2000/01 - History - Monaco-Sturm|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=27 September 2000|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620011912/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65952/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Rivaldo" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Rivaldu}} | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Milan" |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] | style="text-align:center;background:#ffffbb" |3—3 |{{dat|2000|10|18|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=66003/index.html|title=UEFA Champions League 2000/01 - History - Milan-Barcelona|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=18 October 1992|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614021534/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=66003/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lopez" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Klaudio|Lopess}} | data-sort-value="Lazio" |{{flaga|ITA}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] | data-sort-value="Shakhtar" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2000|10|25|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65933/index.html|title=UEFA Champions League 2000/01 - History - Lazio- Shakhtar Donetsk|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=25 October 1992|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614021537/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1481/match=65933/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Pandiani" |{{flaga|Urugvaja}} {{sortname|Valters|Pandjani}} | data-sort-value="Deportivo" |{{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | data-sort-value="Paris Saint German" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | style="text-align:center" |4—3 |{{dat|2001|3|7|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1485/match=66341/index.html|title=UEFA Champions League 2000/01 - History - Deportivo-PSG|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=7 March 2001|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614101719/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2000/matches/round=1485/match=66341/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Djordjević" |{{flaga|SRB}} {{sortname|Predrags|Džordževičs}} | data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | data-sort-value="Bayer Leverkusen" |{{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | style="text-align:center" |6—2 |{{dat|2002|9|18|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70126--olympiacos-vs-leverkusen/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - Olympiacos-Leverkusen|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=18 September 2002|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044951/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70126--olympiacos-vs-leverkusen/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Makaay" |{{flaga|NED}} {{sortname|Rojs|Makājs}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Deportivo" |{{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | style="text-align:center" |3—2 |{{dat|2002|9|18|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70137--bayern-vs-deportivo/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - Bayern-Deportivo|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=18 September 2002|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044951/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70137--bayern-vs-deportivo/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Inzaghi" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Filipo|Indzagi}} <small>(3)</small> | data-sort-value="Milan" |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] | data-sort-value="Deportivo" |{{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2002|9|24|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70140--deportivo-vs-milan/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - Deportivo-Milan|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=24 September 2004|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044950/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70140--deportivo-vs-milan/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Yakubu" |{{flaga|NGA}} {{sortname||Jakubu}} | data-sort-value="Maccabi Haifa" |{{flaga|ISR}} [[Haifas "Maccabi"|Maccabi Haifa]] | data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2002|9|24|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70128--m-haifa-vs-olympiacos/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - M. Haifa- Olympiacos|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=24 September 2004|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044949/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70128--m-haifa-vs-olympiacos/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Owen" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Maikls|Ouens}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Liverpool" |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Spartak" |{{flaga|RUS}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2002|10|22|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70083--spartak-moskva-vs-liverpool/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - Spartak Moskva-Liverpool|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=22 October 2002|archive-date=22 April 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422050653/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70083--spartak-moskva-vs-liverpool/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Henry" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Tjerī|Anrī}} | data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="Roma" |{{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2002|11|27|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70439--roma-vs-arsenal/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - Roma-Arsenal|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=27 November 2002|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050457/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70439--roma-vs-arsenal/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Shearer" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Alans|Šīrers}} | data-sort-value="Newcatle" |{{flaga|ENG}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | data-sort-value="Bayer Leverkusen" |{{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2003|2|26|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70434--newcastle-vs-leverkusen/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - Newcastle-Leverkusen|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=26 February 2003|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050456/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70434--newcastle-vs-leverkusen/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Ronaldu}} | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | style="text-align:center;background:#ffbbbb" |3—4 |{{dat|2003|4|23|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70968--man-united-vs-real-madrid/?iv=true|title=UEFA Champions League 2002/03 - History - Man. United-Real Madrid|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=23 April 2003|archive-date=20 April 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210420072725/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/70968--man-united-vs-real-madrid/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Drogba" |{{flaga|CIV}} {{sortname|Didjē|Drogba}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Marseille" |{{flaga|FRA}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | data-sort-value="Partizan" |{{flaga|SRB}} [[FK Partizan|Partizan]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2003|10|1|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/73382--marseille-vs-partizan/?iv=true|title=UEFA Champions League 2003/04 - History - Marseille-Partizan|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=1 October 2003|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044957/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/73382--marseille-vs-partizan/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Prso" style="background:#ffbbff" |{{flaga|CRO}} {{sortname|Dado|Pršo}}⁴ | data-sort-value="Monaco" |{{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | data-sort-value="Deportivo" |{{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | style="text-align:center" |8—3 |{{dat|2003|11|5|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/73349--monaco-vs-deportivo/?iv=true|title=UEFA Champions League 2003/04 - History - Monaco-Deportivo|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=5 November 2003|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050502/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/73349--monaco-vs-deportivo/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Makaay" |{{flaga|NED}} {{sortname|Rojs|Makājs}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Ajax" |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2004|9|28|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79482--bayern-vs-ajax/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History - Bayern-Ajax|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=28 September 2004|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044951/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79482--bayern-vs-ajax/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Rooney" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Veins|Rūnijs}} | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | data-sort-value="Fenerbahçe" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | style="text-align:center" |6—2 |{{dat|2004|9|28|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79494--man-united-vs-fenerbahce/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History - Man. United-Fenerbahçe|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=28 September 2004|archive-date=22 April 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422050718/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79494--man-united-vs-fenerbahce/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Klasnic" |{{flaga|CRO}} {{sortname|Ivans|Klasničs}} | data-sort-value="Werder" |{{flaga|Vācija}} [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2004|11|2|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79534--bremen-vs-anderlecht/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History - Bremen-Anderlecht|publisher=UEFA|access-date=21 March 2014|date=2 November 2004|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050504/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79534--bremen-vs-anderlecht/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Nistelrooy" style="background:#ffbbff" |{{flaga|NED}} {{sortname|Rūds van|Nistelrojs}}⁴ <small>(2)</small> | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | data-sort-value="Sparta Prague" |{{flaga|CZE}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2004|11|3|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79498--man-united-vs-sparta-praha/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History - Man. United-Sparta Praha|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=3 November 2004|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044947/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79498--man-united-vs-sparta-praha/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Semak" |{{flaga|RUS}} {{sortname|Sergejs|Semaks}} | data-sort-value="CSKA" |{{flaga|RUS}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]] | data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2004|12|7|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79550--paris-vs-cska-moskva/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History - Paris-CSKA Moskva|publisher=UEFA|access-date=21 March 2014|date=7 December 2004|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050501/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79550--paris-vs-cska-moskva/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Sanli" |{{flaga|TUR}} {{sortname|Tundžajs|Šanli}} | data-sort-value="Fenerbahçe" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2004|12|8|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79502--fenerbahce-vs-man-united/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History – Fenerbahçe-Man. United|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=8 December 2004|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050506/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79502--fenerbahce-vs-man-united/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Wiltord" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Silvēns|Viltors}} | data-sort-value="Lyon" |{{flaga|FRA}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | data-sort-value="Werder" |{{flaga|Vācija}} [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | style="text-align:center" |7—2 |{{dat|2005|3|8|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79933--lyon-vs-bremen/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History - Lyon-Bremen|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=8 March 2005|archive-date=22 April 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422052227/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79933--lyon-vs-bremen/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Adriano" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Adrianu|Adrianu Leite Ribeiru}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Inter Milan" |{{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] | data-sort-value="Porto" |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2005|3|15|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79927--internazionale-vs-porto/?iv=true|title=UEFA Champions League 2004/05 - History - Internazionale-Porto|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=15 March 2005|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130045001/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/79927--internazionale-vs-porto/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Iaquinta" |{{flaga|ITA}} {{sortname|Vinčenco|Jakvinta}} | data-sort-value="Udinese" |{{flaga|ITA}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | data-sort-value="Panathinaikos" |{{flaga|GRE}} [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2005|9|14|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81696--udinese-vs-panathinaikos/?iv=true|title=UEFA Champions League 2005/06 - History - Udinese-Panathinaikos|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=14 September 2005|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044954/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81696--udinese-vs-panathinaikos/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldinho" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Ronaldiņu}} | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Udinese" |{{flaga|ITA}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2005|9|27|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81712--barcelona-vs-udinese/?iv=true|title=UEFA Champions League 2005/06 - History - Barcelona-Udinese|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=27 September 2005|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044959/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81712--barcelona-vs-udinese/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Eto'o" |{{flaga|CMR}} {{sortname|Samuels|Eto'o}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Panathinaikos" |{{flaga|GRE}} [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2005|11|2|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81744--barcelona-vs-panathinaikos/?iv=true|title=UEFA Champions League 2005/06 - History - Barcelona-Panathinaikos|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=2 November 2005|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044958/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81744--barcelona-vs-panathinaikos/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Shevchenko" style="background:#ffbbff" |{{flaga|UKR}} {{sortname|Andrijs|Ševčenko}}⁴ <small>(2)</small> | data-sort-value="Milan" |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] | data-sort-value="Fenerbahçe" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2005|11|23|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81764--fenerbahce-vs-milan/?iv=true&iv=true|title=UEFA Champions League 2005/06 - History - Fenerbahçe-Milan|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=23 November 2005|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044947/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81764--fenerbahce-vs-milan/?iv=true&iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Adriano" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Adrianu|Adrianu Leite Ribeiru}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Inter Milan" |{{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] | data-sort-value="Artmedia Bratislava" |{{flaga|SVK}} [[FC Petržalka 1898|Artmedia Bratislava]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2005|11|23|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81771--internazionale-vs-petrzalka/?iv=true|title=UEFA Champions League 2005/06 - History - Internazionale-Petržalka|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=23 November 2005|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050500/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81771--internazionale-vs-petrzalka/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Kobiashvili" |{{flaga|GEO}} {{sortname|Levans|Kobiašvili}} | data-sort-value="Schalke 04" |{{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] | data-sort-value="PSV" |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2005|11|23|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81765--schalke-vs-psv/?iv=true|title=UEFA Champions League 2005/06 - History - Schalke-PSV|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=23 November 2005|archive-date=22 April 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422053730/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/81765--schalke-vs-psv/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Morientes" |{{flaga|Spānija}} {{sortname|Fernando|Morjentess}} | data-sort-value="Valencia" |{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | style="text-align:center" |4—2 |{{dat|2006|9|12|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/84749--olympiacos-vs-valencia/?iv=true|title=UEFA Champions League 2006/07 - History - Olympiacos-Valencia|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=12 September 2006|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044956/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/84749--olympiacos-vs-valencia/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Drogba" |{{flaga|CIV}} {{sortname|Didjē|Drogba}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Drogba" |{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | data-sort-value="Levski Sofia" |{{flaga|BUL}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2006|9|27|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/84759--levski-vs-chelsea/?iv=true&iv=true&iv=true|title=UEFA Champions League 2006/07 - History - Levski-Chelsea|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=27 September 2006|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130050458/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/84759--levski-vs-chelsea/?iv=true&iv=true&iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Kaka" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Kakā}} | data-sort-value="Milan" |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] | data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2006|11|1|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/84806--milan-vs-anderlecht/?iv=true|title=UEFA Champions League 2006/07 - History - Milan-Anderlecht|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=1 November 2006|archive-date=30 November 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130044949/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/84806--milan-vs-anderlecht/?iv=true}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Benayoun" |{{flaga|ISR}} {{sortname|Josi|Benajūns}} | data-sort-value="Liverpool" |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Beşiktaş" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | style="text-align:center" |8—0 |{{dat|2007|11|6|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2008/matches/round=15105/match=301215/index.html|title=UEFA Champions League 2007/08 - History - Liverpool-Beşiktaş|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=6 November 2007|archive-date=17 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617142118/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2008/matches/round=15105/match=301215/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Llorente" |{{flaga|Spānija}} {{sortname|Hoseba|Lorente}} | data-sort-value="Villarreal" |{{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | data-sort-value="AaB" |{{flaga|DEN}} [[AaB Fodbold|AaB]] | style="text-align:center" |6—3 |{{dat|2008|10|21|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2009/matches/round=15276/match=302729/index.html|title=UEFA Champions League 2008/09 - History - Villarreal-AaB|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=21 October 1992|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613003156/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2009/matches/round=15276/match=302729/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Jadson" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Žadsons|Žadsons Rodrigešs da Silva}} | data-sort-value="Shakhtar Donetsk" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | data-sort-value="Basel" |{{flaga|SUI}} [[FC Basel|Basel]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2008|11|26|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2009/matches/round=15276/match=302757/index.html|title=UEFA Champions League 2008/09 - History - Shakhtar Donetsk- Basel|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=26 November 2008|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616062853/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2009/matches/round=15276/match=302757/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Grafite" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Grafite}} | data-sort-value="VfL Wolfsburg" |{{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | data-sort-value="CSKA" |{{flaga|RUS}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2009|9|15|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000028/match=2000398/index.html|title=UEFA Champions League 2009/10 - History – Wolfsburg-CSKA Moskva|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=15 September 2009|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612135956/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000028/match=2000398/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Owen" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Maikls|Ouens}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | data-sort-value="VfL Wolfsburg" |{{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2009|12|8|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000028/match=2000430/index.html|title=UEFA Champions League 2009/10 - History – Wolfsburg-Man. United|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=8 December 2009|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616194714/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000028/match=2000430/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Bendtner" |{{flaga|DEN}} {{sortname|Niklass|Bendtners}} | data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="Porto" |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2010|3|9|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000029/match=2000470/index.html|title=UEFA Champions League 2009/10 - History - Arsenal-Porto|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=9 March 2010|archive-date=19 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619032930/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000029/match=2000470/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" style="background:#ffbbff" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}}⁴ <small>(1)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2010|4|6|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000030/match=2000480/index.html|title=UEFA Champions League 2009/10 - History - Barcelona-Arsenal|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=6 April 2010|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613005211/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000030/match=2000480/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Olic" |{{flaga|CRO}} {{sortname|Ivica|Oličs}} | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Lyon" |{{flaga|FRA}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2010|4|27|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000031/match=2000485/index.html|title=UEFA Champions League 2009/10 - History - Lyon-Bayern|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=27 April 2010|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613003656/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2010/matches/round=2000031/match=2000485/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Eto'o" |{{flaga|CMR}} {{sortname|Samuels|Eto'o}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Inter Milan" |{{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] | data-sort-value="Werder" |{{flaga|Vācija}} [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2010|9|29|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002834/index.html|title=UEFA Champions League 2010/11 - History - Internazionale-Bremen|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=29 September 2010|archive-date=12 November 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171112091127/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002834/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Bale" |{{flaga|WAL}} {{sortname|Gerets|Beils}} | data-sort-value="Tottenham Hotspur" |{{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | data-sort-value="Inter Milan" |{{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] | style="text-align:center;background:#ffbbbb" |3—4 |{{dat|2010|10|20|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002849/index.html|title=UEFA Champions League 2010/11 - History - Internazionale-Tottenham|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=20 October 2010|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620172428/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002849/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Gignac" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Andrē Pjērs|Žiņaks}} | data-sort-value="Marseille" |{{flaga|FRA}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | data-sort-value="MŠK Žilina" |{{flaga|SVK}} [[MŠK Žilina]] | style="text-align:center" |7—0 |{{dat|2010|11|3|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002868/index.html|title=UEFA Champions League 2010/11 - History - Žilina-Marseille|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=3 November 2010|archive-date=15 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615092342/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002868/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Gomez" |{{flaga|Vācija}} {{sortname|Mario|Gomess}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="CFR Clu" |{{flaga|ROM}} [[CFR Cluj]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2010|11|3|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002866/index.html|title=UEFA Champions League 2010/11 - History - CFR Cluj-Bayern|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=3 November 2010|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620011929/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002866/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Benzema" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Karīms|Benzemā}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Auxerre" |{{flaga|FRA}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2010|12|8|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002901/index.html|title=UEFA Champions League 2010/11 - History - Real Madrid-Auxerre|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=8 December 2010|archive-date=20 October 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181020000322/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000118/match=2002901/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Viktoria" |{{flaga|CZE}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2011|11|1|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007624/index.html|title=UEFA Champions League 2011/12 - History - Plzeň-Barcelona|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=1 November 2011|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613220934/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007624/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Gomez" |{{flaga|Vācija}} {{sortname|Mario|Gomess}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Napoli" |{{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] | style="text-align:center" |3—2 |{{dat|2011|11|2|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007625/index.html|title=UEFA Champions League 2011/12 - History - Bayern-Napoli|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=2 November 2011|archive-date=17 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617030359/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007625/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Soldado" |{{flaga|Spānija}} {{sortname|Roberto|Soldado}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Valencia" |{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | data-sort-value="Genk" |{{flaga|BEL}} [[KRC Genk|Genk]] | style="text-align:center" |7—0 |{{dat|2011|11|23|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007642/index.html|title=UEFA Champions League 2011/12 - History - Valencia-Genk|publisher=UEFA|access-date=26 February 2014|date=23 November 2011|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612234640/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007642/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Gomis" style="background:#ffbbff" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Bafetimbi|Gomī}}⁴ | data-sort-value="Lyon" |{{flaga|FRA}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | data-sort-value="Dinamo Zagreb" |{{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | style="text-align:center" |7—1 |{{dat|2011|12|7|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007663/index.html|title=UEFA Champions League 2011/12 - History - Dinamo Zagreb-Lyon|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=7 December 2011|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613034856/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000263/match=2007663/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" style="background:#bbbbff" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}}⁵ <small>(3)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Bayer Leverkusen" |{{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | style="text-align:center" |7—1 |{{dat|2012|3|7|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000264/match=2007677/index.html|title=UEFA Champions League 2011/12 - History - Barcelona-Leverkusen|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=7 March 2012|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620011906/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000264/match=2007677/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Gomez" style="background:#ffbbff" |{{flaga|Vācija}} {{sortname|Mario|Gomess}}⁴ <small>(3)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] |{{flaga|SUI}} [[FC Basel|Basel]] | style="text-align:center" |7—0 |{{dat|2012|3|13|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000264/match=2007680/index.html|title=UEFA Champions League 2011/12 - History - Bayern-Basel|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=13 March 2012|archive-date=17 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617142121/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2012/matches/round=2000264/match=2007680/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Ajax" |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2012|10|3|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009511/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History - Ajax-Real Madrid|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=3 October 2012|archive-date=15 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615162551/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009511/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Soldado" |{{flaga|Spānija}} {{sortname|Roberto|Soldado}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Valencia" |{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | data-sort-value="BATE Borisov" |{{flaga|BLR}} [[FC BATE Borisov|BATE Borisov]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2012|10|23|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009530/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History - BATE-Valencia|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=23 October 2012|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614180405/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009530/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Pizarro" |{{flaga|PER}} {{sortname|Klaudio|Pisarro}} | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Lille" |{{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] | style="text-align:center" |6—1 |{{dat|2012|11|7|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009539/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History - Bayern-LOSC|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=7 November 2012|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613003636/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009539/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Yilmaz" |{{flaga|TUR}} {{sortname|Buraks|Jilmazs}} | data-sort-value="Galatasaray" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | data-sort-value="CFR Cluj" |{{flaga|ROU}} [[CFR Cluj]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2012|11|7|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009542/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History - CFR Cluj-Galatasaray|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=7 November 2012|archive-date=17 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617030408/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009542/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Pedro" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Rui|Pedru}} | data-sort-value="CFR Clu" |{{flaga|ROM}} [[CFR Cluj]] | data-sort-value="Braga" |{{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2012|11|20|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009567/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History - CFR Cluj-Braga|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=20 November 2012|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614014552/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009567/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Adriano" |{{flaga|BRA}} {{sortname|Luišs|Adrianu}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Shakhtar Donetsk" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | data-sort-value="Nordsjælland" |{{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] | style="text-align:center" |5—2 |{{dat|2012|11|20|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009560/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History - Nordsjælland- Shakhtar Donetsk|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=20 November 2012|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616171714/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000347/match=2009560/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lewandowski" style="background:#ffbbff" |{{flaga|Polija}} {{sortname|Roberts|Levandovskis}}⁴ <small>(1)</small> | data-sort-value="Borussia Dortmund" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2013|4|24|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000350/match=2009608/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History - Dortmund-Real Madrid|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=24 April 2013|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613010414/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000350/match=2009608/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Galatasaray" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center" |6—1 |{{dat|2013|9|17|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011769/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Real Madrid- Galatasaray|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=17 September 2013|archive-date=15 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615093904/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011769/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}} <small>(4)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Ajax" |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2013|9|18|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011766/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Barcelona-Ajax|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=18 September 2013|archive-date=15 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615015148/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011766/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Mitroglou" |{{flaga|GRE}} {{sortname|Kosts|Mitroglu}} | data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2013|10|2|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011780/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Anderlecht- Olympiacos|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=2 October 2013|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614004540/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011780/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ibrahimovic" style="background:#ffbbff" |{{flaga|SWE}} {{sortname|Zlatans|Ibrahimovičs}}⁴ | data-sort-value="Paris" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2013|10|23|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011795/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Anderlecht-Paris|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=23 October 2013|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613014725/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011795/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Negredo" |{{flaga|Spānija}} {{sortname|Alvaro|Negredo}} | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | data-sort-value="CSKA" |{{flaga|RUS}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]] | style="text-align:center" |5—2 |{{dat|2013|11|5|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011821/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Man. City-CSKA Moskva|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=5 November 2013|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614120319/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011821/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Vidal" |{{flaga|CHI}} {{sortname|Arturo|Vidals}} | data-sort-value="Juventus" |{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | data-sort-value="Copenhagen" |{{flaga|DEN}} [[FC København|Copenhagen]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2013|11|27|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011826/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Juventus-Køpenhagen|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=27 November 2013|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614031607/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011826/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Neymar" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Neimars}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Celtic" |{{flaga|SCO}} [[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]] | style="text-align:center" |6—1 |{{dat|2013|12|11|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011846/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Barcelona-Celtic|publisher=UEFA|access-date=2 January 2014|date=11 December 2013|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616201729/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000479/match=2011846/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Van Persie" |{{flaga|NED}} {{sortname|Robins van|Persijs}} | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2014|3|19|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000480/match=2011866/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Man. United-Olympiacos|publisher=UEFA|access-date=19 March 2014|date=19 March 2014|archive-date=17 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617193758/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000480/match=2011866/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Brahimi" |{{flaga|ALG}} {{sortname|Jasīns|Brāhīmī}} | data-sort-value="Porto" |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | data-sort-value="BATE" |{{flaga|BLR}} [[FC BATE Borisov|BATE Borisov]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|2014|9|17|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014313/index.html|title=UEFA Champions League 2014/15 - History - Porto-BATE|publisher=UEFA|access-date=17 September 2014|date=17 September 2014|archive-date=20 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180620221041/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014313/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Welbeck" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Denijs|Velbeks}} | data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="Galatasaray" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2014|10|1|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014329/index.html|title=UEFA Champions League 2014/15 - History - Arsenal-Galatasaray|publisher=UEFA|access-date=1 October 2014|date=1 October 2014|archive-date=15 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615142533/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014329/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Adriano" style="background:#bbbbff" |{{flaga|BRA}} {{sortname|Luišs|Adrianu}}⁵ <small>(2)</small> | data-sort-value="Shakhtar" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | data-sort-value="BATE" |{{flaga|BLR}} [[FC BATE Borisov|BATE Borisov]] | style="text-align:center" |7—0 |{{dat|2014|10|21|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014353/index.html|title=UEFA Champions League 2014/15 - History - BATE-Shakhtar|publisher=UEFA|access-date=21 October 2014|date=21 October 2014|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614094638/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014353/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Adriano" |{{flaga|BRA}} {{sortname|Luišs|Adrianu}} <small>(3)</small> | data-sort-value="Shakhtar" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | data-sort-value="BATE" |{{flaga|BLR}} [[FC BATE Borisov|BATE Borisov]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2014|11|5|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014361/index.html|title=UEFA Champions League 2014/15 - History - Shakhtar-BATE|publisher=UEFA|access-date=5 November 2014|date=5 November 2014|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612211539/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014361/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}} <small>(5)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="APOEL" |{{flaga|CYP}} [[APOEL FC|APOEL]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2014|11|25|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014381/index.html|title=UEFA Champions League 2014/15 - History - APOEL-Barcelona|publisher=UEFA|access-date=25 November 2014|date=25 November 2014|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616194701/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014381/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Aguero" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Serhio|Agvero}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | style="text-align:center" |3—2 |{{dat|2014|11|25|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014380/index.html|title=UEFA Champions League 2014/15 - History - Man. City-Bayern|publisher=UEFA|access-date=25 November 2014|date=25 November 2014|archive-date=15 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615134012/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014380/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Mandzukic" |{{flaga|CRO}} {{sortname|Mario|Mandžukičs}} | data-sort-value="Atlético Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2014|11|26|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014371/index.html|title=UEFA Champions League 2014/15 - History - Atletico-Olympiacos|publisher=UEFA|access-date=26 November 2014|date=26 November 2014|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613075421/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000548/match=2014371/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} <small>(3)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Shakhtar" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2015|09|15|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015666/index.html|title=UEFA Champions League 2015/16 - History - Real Madrid - FC Shakhtar|publisher=UEFA|access-date=15 September 2015|date=15 September 2015|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614133416/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015666/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lewandowski" |{{flaga|Polija}} {{sortname|Roberts|Levandovskis}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Dinamo" |{{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2015|9|29|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015683/index.html|title=UEFA Champions League 2015/16 - History - Bayern - Dinamo Zagreb|publisher=UEFA|access-date=29 September 2015|date=29 September 2015|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614134907/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015683/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" style="background:#ffbbff" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}}⁴ <small>(4)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Malmö" |{{flaga|SWE}} [[Malmö FF]] | style="text-align:center" |8—0 |{{dat|2015|12|08|format=dmy}} |<ref name=":02">{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015746/index.html|title=UEFA Champions League 2015/16 - History - Real Madrid - Malmö FF|publisher=UEFA|access-date=8 December 2015|date=8 December 2015|archive-date=16 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616094508/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015746/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Benzema" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Karīms|Benzemā}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Malmö" |{{flaga|SWE}} [[Malmö FF]] | style="text-align:center" |8—0 |{{dat|2015|12|08|format=dmy}} |<ref name=":02" /> |- ! scope="row" data-sort-value="Giroud" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Olivjē|Žirū}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2015|12|09|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015756/index.html|title=UEFA Champions League 2015/16 - History - Olympiacos - Arsenal|publisher=UEFA|access-date=9 December 2015|date=9 December 2015|archive-date=8 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171208052447/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000634/match=2015756/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} <small>(5)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="VfL Wolfsburg" |{{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2016|04|12|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000636/match=2015783/index.html|title=UEFA Champions League 2015/16 - History - Real Madrid - Wolfsburg|publisher=UEFA|access-date=12 April 2016|date=12 April 2016|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614130408/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000636/match=2015783/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}} <small>(6)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Celtic" |{{flaga|SCO}} [[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]] | style="text-align:center" |7—0 |{{dat|2016|09|13|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019286/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Barcelona - Celtic|publisher=UEFA|access-date=13 September 2016|date=13 September 2016|archive-date=13 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613102517/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019286/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Aguero" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Serhio|Agvero}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | data-sort-value="Borussia Mönchengladbach" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2016|09|14|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019287/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Manchester City - Borussia Mönchengladbach|publisher=UEFA|access-date=14 September 2016|date=14 September 2016|archive-date=12 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612211536/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019287/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}} <small>(7)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2016|10|19|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019327/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Barcelona - Manchester City|publisher=UEFA|access-date=19 October 2016|date=19 October 2016|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614023118/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019327/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ozil" |{{flaga|Vācija}} {{sortname|Mesuts|Ezils}} | data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="Ludogorets" |{{flaga|BUL}} [[Razgradas "Ludogorets"|Ludogorets Razgrad]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|2016|10|19|format=dmy}} |<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019322/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Arsenal - Ludogorets|publisher=UEFA|access-date=19 October 2016|date=19 October 2016|archive-date=6 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171206225936/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019322/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Perez" |{{flaga|Spānija}} {{sortname|Lukass|Peress}} | data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | data-sort-value="Basel" |{{flaga|SUI}} [[FC Basel|Basel]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2016|12|6|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019363/postmatch/report/index.html?rss=2404416+Lucas+P%C3%A9rez+hat-trick+gives+Arsenal+first+place|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Basel - Arsenal|publisher=UEFA|access-date=6 December 2016|date=6 December 2016|archive-date=6 September 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170906064327/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019363/postmatch/report/index.html?rss=2404416+Lucas+P%C3%A9rez+hat-trick+gives+Arsenal+first+place}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Turan" |{{flaga|TUR}} {{sortname|Arda|Turans}} | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Borussia Mönchengladbach" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2016|12|6|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019366/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Barcelona - Borussia Mönchengladbach|publisher=UEFA|access-date=6 December 2016|date=6 December 2016|archive-date=14 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614010044/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000783/match=2019366/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Aubameyang" |{{flaga|GAB}} {{sortname|Pjērs Emeriks|Obamejangs}} | data-sort-value="Borussia Dortmund" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | data-sort-value="Benfica" |{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2017|3|8|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000784/match=2019627/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Borussia Dortmund - Benfica|publisher=UEFA|access-date=8 March 2017|date=8 March 2017|archive-date=8 May 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170508124452/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000784/match=2019627/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} <small>(6)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | style="text-align:center" |4—2 |{{dat|2017|4|18|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000785/match=2019633/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Real Madrid - Bayern Munich|publisher=UEFA|access-date=18 April 2017|date=18 April 2017|archive-date=9 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171209132711/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000785/match=2019633/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} <small>(7)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Atlético Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2017|5|2|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000786/match=2019638/index.html|title=UEFA Champions League 2016/17 - History - Real Madrid - Atlético Madrid|publisher=UEFA|access-date=2 May 2017|date=2 May 2017|archive-date=20 November 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171120185021/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2017/matches/round=2000786/match=2019638/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Kane" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Harijs|Keins}} | data-sort-value="Tottenham" |{{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | data-sort-value="APOEL" |{{flaga|CYP}} [[APOEL FC|APOEL]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2017|9|26|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021610/index.html|title=UEFA Champions League 2017/18 - History - APOEL - Tottenham Hotspur|publisher=UEFA|access-date=26 September 2017|date=26 September 2017|archive-date=30 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180630080806/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021610/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ben Yedder" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Visams|Ben Jeders}} | data-sort-value="Sevilla" |{{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | data-sort-value="Maribor" |{{flaga|SLO}} [[NK Maribor|Maribor]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2017|9|26|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021603/index.html|title=UEFA Champions League 2017/18 - History - Sevilla - Maribor|publisher=UEFA|access-date=26 September 2017|date=26 September 2017|archive-date=28 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180628085731/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021603/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Kurzawa" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Levēns|Kurzava}} | data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2017|10|31|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021637/index.html|title=UEFA Champions League 2017/18 - History - PSG - Anderlecht|publisher=UEFA|access-date=31 October 2017|date=31 October 2017|archive-date=28 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180628171821/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021637/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Coutinho" |{{flaga|BRA}} {{sortname|Filipi|Koutinju}} | data-sort-value="Liverpool" |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Spartak" |{{flaga|RUS}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]] | style="text-align:center" |7—0 |{{dat|2017|12|6|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021676/index.html|title=UEFA Champions League 2017/18 - History - Liverpool - Spartak Moscow|publisher=UEFA|access-date=6 December 2017|date=6 December 2017|archive-date=22 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180622052524/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021676/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Mane" |{{flaga|Senegāla}} {{sortname|Sadio|Manē}} | data-sort-value="Liverpool" |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Porto" |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2018|2|14|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000882/match=2021687/index.html|title=UEFA Champions League 2017/18 - History - Porto - Liverpool|publisher=UEFA|access-date=14 February 2018|date=14 February 2018|archive-date=21 June 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621144305/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000882/match=2021687/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Messi" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Lionels|Mesi}} <small>(8)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="PSV" |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2018|9|18|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025055/index.html|title=UEFA Champions League 2018/19 - History - Barcelona - PSV|publisher=UEFA|access-date=18 September 2018|date=18 September 2018|archive-date=4 September 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180904181602/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025055/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Dybala" |{{flaga|Argentīna}} {{sortname|Paulo|Divala}} | data-sort-value="Juventus" |{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | data-sort-value="Young Boys" |{{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2018|10|2|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025075/index.html|title=UEFA Champions League - Juventus-Young Boys|website=UEFA.com|access-date=2 October 2018|date=2 October 2018|archive-date=31 August 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180831214139/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025075/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Dzeko" |{{flaga|BIH}} {{sortname|Edins|Džeko}} | data-sort-value="Roma" |{{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] | data-sort-value="Viktoria Plzeň" |{{flaga|CZE}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2018|10|2|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025074/index.html|title=UEFA Champions League - Roma-Plzeň|website=UEFA.com|access-date=2 October 2018|date=2 October 2018|archive-date=19 May 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190519153332/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025074/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Neymar" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Neimars}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | data-sort-value="Red Star Belgrade" |{{flaga|SRB}} [[Red Star Belgrade]] | style="text-align:center" |6—1 |{{dat|2018|10|3|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025082/index.html|title=UEFA Champions League - Paris-Crvena zvezda|website=UEFA.com|access-date=3 October 2018|date=3 October 2018|archive-date=3 September 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903013801/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025082/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Jesus" |{{flaga|BRA}} {{sortname|Gabriels|Žezuss}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | data-sort-value="Shakhtar" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|2018|11|7|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025112/index.html|title=UEFA Champions League - Man. City-Shakhtar Donetsk|website=UEFA.com|access-date=7 November 2018|date=7 November 2018|archive-date=1 September 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180901012806/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000980/match=2025112/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ronaldo" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Krištianu|Ronaldu}} <small>(8)</small> | data-sort-value="Juventus" |{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | data-sort-value="Atlético Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | style="text-align:center" |3—0 |{{dat|2019|3|12|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000981/match=2026856/index.html|title=UEFA Champions League - Juventus-Atlético Madrid|website=UEFA.com|access-date=12 March 2019|date=12 March 2019|archive-date=19 May 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190519173404/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000981/match=2026856/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Moura" |{{flaga|BRA}} {{sortname|Lukass|Moura}} | data-sort-value="Tottenham" |{{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | data-sort-value="Ajax" |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | style="text-align:center" |3—2 |{{dat|2019|5|8|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000983/match=2027159|title=UEFA Champions League - Ajax-Tottenham Hotspur|website=UEFA.com|access-date=8 May 2019|date=8 May 2019|archive-date=9 May 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190509203732/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2019/matches/round=2000983/match=2027159/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Haaland" |{{flaga|NOR}} {{sortname|Ērlings|Holanns}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Red Bull Salzburg" |{{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | data-sort-value="Genk" |{{flaga|BEL}} [[KRC Genk|Genk]] | style="text-align:center" |6—2 |{{dat|2019|9|17|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027032/|title=UEFA Champions League - Salzburg-Genk|website=UEFA.com|access-date=17 September 2019|date=17 September 2019|archive-date=7 October 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007020410/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season%3D2020/matches/round%3D2001140/match%3D2027032/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Orsic" |{{flaga|CRO}} {{sortname|Mislavs|Oršičs}} | data-sort-value="Dinamo Zagreb" |{{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | data-sort-value="Atalanta" |{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2019|9|18|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027029/|title=UEFA Champions League - Dinamo Zagreb-Atalanta|website=UEFA.com|access-date=18 September 2019|date=18 September 2019|archive-date=15 December 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191215105827/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027029/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Gnabry" style="background:#ffbbff" |{{flaga|Vācija}} {{sortname|Seržs|Gnabrī}}⁴ | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Tottenham" |{{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | style="text-align:center" |7—2 |{{dat|2019|10|1|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027051/|title=UEFA Champions League - Tottenham-Bayern|website=UEFA.com|access-date=1 October 2019|date=1 October 2019|archive-date=23 December 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191223001447/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027051/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Sterling" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Rahīms|Stērlings}} | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | data-sort-value="Atalanta" |{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2019|10|22|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027068/|title=UEFA Champions League - Manchester City-Atalanta|website=UEFA.com|access-date=22 October 2019|date=22 October 2019|archive-date=23 December 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191223003002/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027068/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Mbappe" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Kilians|Mbapē}} <small>(1)</small> | data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | data-sort-value="Club Brugge" |{{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2019|10|22|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027065/|title=UEFA Champions League - Club Brugge-Paris Saint-Germain|website=UEFA.com|access-date=22 October 2019|date=22 October 2019|archive-date=24 December 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191224220535/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027065/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Rodrygo" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Rodrigu}} | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Galatasaray" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|2019|11|6|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027072/index.html|title=UEFA Champions League - Real Madrid-Galatasaray|website=UEFA.com|access-date=6 November 2019|date=6 November 2019|archive-date=26 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200126134505/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season%3D2020/matches/round%3D2001140/match%3D2027072/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lewandowski" style="background:#ffbbff" |{{flaga|Polija}} {{sortname|Roberts|Levandovskis}}⁴ <small>(3)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Red Star Belgrade" |{{flaga|SRB}} [[Red Star Belgrade]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|2019|11|26|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027099/index.html|title=UEFA Champions League - Crvena zvezda-Bayern|website=UEFA.com|access-date=26 November 2019|date=26 November 2019|archive-date=15 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200115141548/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027099/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Milik" |{{flaga|Polija}} {{sortname|Arkadiušs|Miliks}} | data-sort-value="Napoli" |{{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] | data-sort-value="Genk" |{{flaga|BEL}} [[KRC Genk|Genk]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2019|12|10|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027113/index.html|title=UEFA Champions League - Napoli-Genk|website=UEFA.com|access-date=10 December 2019|date=10 December 2019|archive-date=2 February 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200202021746/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season%3D2020/matches/round%3D2001140/match%3D2027113/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Jesus" |{{flaga|BRA}} {{sortname|Gabriels|Žezuss}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | data-sort-value="Dinamo Zagreb" |{{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2019|12|11|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2020/matches/round=2001140/match=2027109/index.html|title=UEFA Champions League - Dinamo Zagreb-Manchester City|website=UEFA.com|access-date=11 December 2019|date=11 December 2019|archive-date=26 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200126144609/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season%3D2020/matches/round%3D2001140/match%3D2027109/index.html}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Ilicic" style="background:#ffbbff" |{{flaga|SVN}} {{sortname|Josips|Iličičs}}⁴ | data-sort-value="Atalanta" |{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | data-sort-value="Valencia" |{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | style="text-align:center" |4—3 |{{dat|2020|3|10|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2027134--valencia-vs-atalanta/|title=UEFA Champions League - Valencia-Atalanta|website=UEFA.com|access-date=10 March 2020|date=10 March 2020|archive-date=26 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200826162321/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2027134--valencia-vs-atalanta/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Rashford" |{{flaga|ENG}} {{sortname|Markuss|Rešfords}} | data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | data-sort-value="RB Leipzig" |{{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2020|10|28|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029396--man-united-vs-leipzig/|title=UEFA Champions League - Man. United-Leipzig|website=UEFA.com|access-date=28 October 2020|date=28 October 2020|archive-date=29 October 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201029190204/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029396--man-united-vs-leipzig/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Plea" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Alasans|Plea}} | data-sort-value="Borussia Mönchengladbach" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | data-sort-value="Shakhtar" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | style="text-align:center" |6—0 |{{dat|2020|11|3|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029416--shakhtar-donetsk-vs-monchengladbach/|title=UEFA Champions League - Shakhtar Donetsk-Mönchengladbach|website=UEFA.com|access-date=3 November 2020|date=3 November 2020|archive-date=4 November 2020|archive-url=https://archive.today/20201104183033/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029416--shakhtar-donetsk-vs-monchengladbach/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Jota" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Djogu|Žota}} | data-sort-value="Liverpool" |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Atalanta" |{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | style="text-align:center" |5—0 |{{dat|2020|11|3|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029420--atalanta-vs-liverpool/|title=UEFA Champions League - Atalanta-Liverpool|website=UEFA.com|access-date=3 November 2020|date=3 November 2020|archive-date=4 November 2020|archive-url=https://archive.today/20201104183819/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029420--atalanta-vs-liverpool/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Kahveci" |{{flaga|TUR}} {{sortname|Irfans|Kahvedži}} | data-sort-value="İstanbul" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Başakşehir"|İstanbul Başakşehir]] | data-sort-value="RB Leipzig" |{{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | style="text-align:center;background:#ffbbbb" |3—4 |{{dat|2020|12|2|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029444--istanbul-basaksehir-vs-leipzig/|title=UEFA Champions League - İstanbul Başakşehir-Leipzig|publisher=UEFA|access-date=2 December 2020|date=2 December 2020|archive-date=8 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201208221847/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029444--istanbul-basaksehir-vs-leipzig/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Giroud" style="background:#ffbbff" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Olivjē|Žirū}}⁴ <small>(2)</small> | data-sort-value="Chelsea" |{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | data-sort-value="Sevilla" |{{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | style="text-align:center" |4—0 |{{dat|2020|12|2|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029438--sevilla-vs-chelsea/|title=UEFA Champions League - Sevilla-Chelsea|publisher=UEFA|access-date=2 December 2020|date=2 December 2020|archive-date=4 December 2020|archive-url=https://archive.today/20201204214615/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029438--sevilla-vs-chelsea/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Neymar" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Neimars}} <small>(3)</small> | data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | data-sort-value="İstanbul" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Başakşehir"|İstanbul Başakşehir]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2020|12|9|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029469--paris-vs-istanbul-basaksehir/|title=UEFA Champions League - Paris-İstanbul Başakşehir|publisher=UEFA|access-date=9 December 2020|date=9 December 2020|archive-date=15 December 2020|archive-url=https://archive.today/20201215220356/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029469--paris-vs-istanbul-basaksehir/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Mbappe" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Kilians|Mbapē}} <small>(2)</small> | data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2021|2|16|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029477--barcelona-vs-paris/|title=UEFA Champions League - Barcelona-Paris|website=UEFA.com|access-date=16 February 2021|date=16 February 2021|archive-date=26 February 2021|archive-url=https://archive.today/20210226181635/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029477--barcelona-vs-paris/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Nkunku" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Kristofers|Nkunku}} | data-sort-value="RB Leipzig" |{{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | style="text-align:center;background:#ffbbbb" |3—6 |{{dat|2021|9|15|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2032688/|title=UEFA Champions League - Man. City-Leipzig|website=UEFA.com|access-date=15 September 2021|date=15 September 2021|archive-date=28 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828175417/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2032688/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Haller" style="background:#ffbbff" |{{flaga|CIV}} {{sortname|Sebastjēns|Alērs}}⁴ | data-sort-value="Ajax" |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | data-sort-value="Sporting CP" |{{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2021|9|15|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2032692/|title=UEFA Champions League - Sporting CP-Ajax|publisher=UEFA|access-date=15 September 2021|date=15 September 2021|archive-date=28 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828172812/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2032692/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lewandowski" |{{flaga|Polija}} {{sortname|Roberts|Levandovskis}} <small>(4)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Benfica" |{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | style="text-align:center" |5—2 |{{dat|2021|11|2|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2032696--bayern-vs-benfica/|title=UEFA Champions League - Bayern-Benfica|website=UEFA.com|access-date=2 November 2021|date=2 November 2021|archive-date=3 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211103091059/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2032696--bayern-vs-benfica/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lewandowski" |{{flaga|Polija}} {{sortname|Roberts|Levandovskis}} <small>(5)</small> | data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | data-sort-value="Red Bull Salzburg" |{{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | style="text-align:center" |7—1 |{{dat|2022|3|8|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2033906--bayern-vs-salzburg/|title=UEFA Champions League - Bayern-Salzburg|website=UEFA.com|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|archive-date=31 May 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220531084015/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2033906--bayern-vs-salzburg/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Benzema" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Karīms|Benzemā}} <small>(3)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2022|3|9|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2033905--real-madrid-vs-paris/|title=UEFA Champions League - Real Madrid-Paris|website=UEFA.com|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022|archive-date=5 June 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605171120/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2033905--real-madrid-vs-paris/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Benzema" |{{flaga|FRA}} {{sortname|Karīms|Benzemā}} <small>(4)</small> | data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | data-sort-value="Chelsea" |{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | style="text-align:center" |3—1 |{{dat|2022|4|6|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2034653--chelsea-vs-real-madrid/|title=UEFA Champions League - Chelsea-Real Madrid|website=UEFA.com|access-date=6 April 2022|date=6 April 2022|archive-date=31 May 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220531111205/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2034653--chelsea-vs-real-madrid/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Lewandowski" |{{flaga|Polija}} {{sortname|Roberts|Levandovskis}} <small>(6)</small> | data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | data-sort-value="Viktoria" |{{flaga|CZE}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | style="text-align:center" |5—1 |{{dat|2022|9|7|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2035645/|title=UEFA Champions League - Barcelona-Plzeň|website=UEFA.com|access-date=7 September 2022|date=7 September 2022|archive-date=16 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216172027/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2035645/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Salah" |{{flaga|EGY}} {{sortname|Mohameds|Salāhs}} | data-sort-value="Liverpool" |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | data-sort-value="Rangers" |{{flaga|SCO}} [[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]] | style="text-align:center" |7—1 |{{dat|2022|10|12|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2035690/|title=UEFA Champions League - Rangers-Liverpool|website=UEFA.com|access-date=12 October 2022|date=12 October 2022|archive-date=8 October 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221008065737/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2035690/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Haaland" style="background:#bbbbff" |{{flaga|NOR}} {{sortname|Ērlings|Holanns}}⁵ <small>(2)</small> | data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | data-sort-value="RB Leipzig" |{{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | style="text-align:center" |7—0 |{{dat|2023|3|14|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2036594/|title=UEFA Champions League - Manchester City-RB Leipzig|website=UEFA.com|access-date=14 March 2023|date=14 March 2023|archive-date=10 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221110172146/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2036594/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Evanilson" |{{flaga|BRA}} {{sortname||Evanilsons}} | data-sort-value="Porto" |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | data-sort-value="Antwerp" |{{flaga|BEL}} [[Royal Antwerp FC|Antwerp]] | style="text-align:center" |4—1 |{{dat|2023|10|25|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2039129/|title=UEFA Champions League - Antwerp-FC Porto|website=UEFA.com|access-date=25 October 2023|date=25 October 2023|archive-date=2 September 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230902145043/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2039129/}}</ref> |- ! scope="row" data-sort-value="Mario" |{{flaga|Portugāle}} {{sortname|Žuau|Mariu}} | data-sort-value="Benfica" |{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | data-sort-value="Inter Milan" |{{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] | style="text-align:center;background:#ffffbb" |3—3 |{{dat|2023|11|29|format=dmy}} |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2039160/|title=UEFA Champions League - Benfica-Inter|website=UEFA.com|access-date=29 November 2023|date=29 November 2023|archive-date=29 September 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230929223540/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2039160/}}</ref> |} == Vairāku ''hat-trick'' guvēji == Nākamajā tabulā ir norādīts to spēlētāju ''hat-trick'' skaits, kuri ir guvuši divus vai vairāk ''hat-trick''. '''Treknrakstā''' norādīts spēlētājs, kurš pašlaik ir aktīvs. {| class="wikitable plainrowheaders" ! scope="col" |Vieta ! scope="col" |Spēlētājs ! scope="col" |''Hat-trick'' |- | rowspan="2" style="text-align:center" |1 ! scope="row" |{{flaga|Argentīna}} '''[[Lionels Mesi]]''' | rowspan="2" style="text-align:center" |8 |- ! scope="row" |{{flaga|Portugāle}} '''[[Krištianu Ronaldu]]''' |- | style="text-align:center" |3 ! scope="row" |{{flaga|Polija}} '''[[Roberts Levandovskis]]''' | style="text-align:center" |6 |- | style="text-align:center" |4 ! scope="row" |{{flaga|FRA}} '''[[Karīms Benzemā]]''' | style="text-align:center" |4 |- | rowspan="4" style="text-align:center" |5 ! scope="row" |{{flaga|BRA}} '''[[Luišs Adrianu]]''' | rowspan="4" style="text-align:center" |3 |- ! scope="row" |{{flaga|Vācija}} [[Mario Gomess]] |- ! scope="row" |{{flaga|ITA}} [[Filipo Indzagi]] |- ! scope="row" |{{flaga|BRA}} '''[[Neimars]]''' |- | rowspan="15" style="text-align:center" |9 ! scope="row" |{{flaga|BRA}} [[Adrianu Leite Ribeiru|Adrianu]] | rowspan="15" style="text-align:center" |2 |- ! scope="row" |{{flaga|Argentīna}} [[Serhio Agvero]] |- ! scope="row" |{{flaga|ENG}} [[Endijs Kouls]] |- ! scope="row" |{{flaga|CIV}} [[Didjē Drogba]] |- ! scope="row" |{{flaga|CMR}} [[Samuels Eto'o]] |- ! scope="row" |{{flaga|FRA}} '''[[Olivjē Žirū]]''' |- ! scope="row" |{{flaga|NOR}} '''[[Ērlings Holanns]]''' |- ! scope="row" |{{flaga|BRA}} '''[[Gabriels Žezuss]]''' |- ! scope="row" |{{flaga|NED}} [[Rojs Makājs]] |- ! scope="row" |{{flaga|FRA}} '''[[Kilians Mbapē]]''' |- ! scope="row" |{{flaga|NED}} [[Rūds van Nistelrojs]] |- ! scope="row" |{{flaga|ENG}} [[Maikls Ouens]] |- ! scope="row" |{{flaga|UKR}} [[Andrijs Ševčenko]] |- ! scope="row" |{{flaga|ITA}} [[Marko Simone]] |- ! scope="row" |{{flaga|Spānija}} [[Roberto Soldado]] |} == ''Hat-trick'' guvēji pēc tautības == {{updated|2023. gada 29. novembrī}} Nākamajā tabulā ir norādīts konkrētās valsts spēlētāju gūto ''hat-trick'' skaits. {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ ! scope="col" |Vieta ! scope="col" |Nācija ! scope="col" |''Hat-trick'' ! scope="col" |Pēdējais ''hat-trick'' |- |1 ! scope="row" |{{karogs|Brazīlija}} |21 |2023. gada 25. oktobrī |- |2 ! scope="row" |{{karogs|Francija}} |17 |2022. gada 6. aprīlī |- |3 ! scope="row" |{{karogs|Argentīna}} |12 |2018. gada 2. oktobrī |- | rowspan="2" |4 ! scope="row" |{{karogs|Anglija}} | rowspan="2" |11 |2020. gada 28. oktobrī |- ! scope="row" |{{karogs|Portugāle}} |2023. gada 29. novembrī |- | rowspan="2" |6 ! scope="row" |{{karogs|Itālija}} | rowspan="2" |8 |2005. gada 14. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Spānija}} |2016. gada 6. decembrī |- | rowspan="3" |8 ! scope="row" |{{karogs|Vācija}} | rowspan="3" |7 |2019. gada 1. oktobrī |- ! scope="row" |{{karogs|Nīderlande}} |2014. gada 19. martā |- ! scope="row" |{{karogs|Polija}} |2022. gada 7. septembrī |- |11 ! scope="row" |{{karogs|Horvātija}} |5 |2019. gada 18. septembrī |- | rowspan="2" |12 ! scope="row" |{{karogs|Norvēģija}} | rowspan="2" |4 |2023. gada 14. martā |- ! scope="row" |{{karogs|Turcija}} |2020. gada 2. decembrī |- | rowspan="2" |14 ! scope="row" |{{karogs|Kotdivuāra}} | rowspan="2" |3 |2021. gada 15. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Krievija}} |2004. gada 7. decembrī |- | rowspan="2" |16 ! scope="row" |{{karogs|Kamerūna}} | rowspan="2" |2 |2010. gada 29. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Ukraina}} |2005. gada 23. novembrī |- | rowspan="20" |18 ! scope="row" |{{karogs|Alžīrija}} | rowspan="20" |1 |2014. gada 17. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Beļģija}} |1993. gada 29. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Bosnija un Hercegovina}} |2018. gada 2. oktobrī |- ! scope="row" |{{karogs|Čīle}} |2013. gada 27. novembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Kolumbija}} |1997. gada 17. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Dānija}} |2010. gada 9. martā |- ! scope="row" |{{karogs|Ēģipte}} |2022. gada 12. oktobrī |- ! scope="row" |{{karogs|Somija}} |1995. gada 27. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Gabona}} |2017. gada 8. martā |- ! scope="row" |{{karogs|Gruzija}} |2005. gada 23. novembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Grieķija}} |2013. gada 2. oktobrī |- ! scope="row" |{{karogs|Izraēla}} |2007. gada 6. novembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Nigērija}} |2002. gada 24. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Peru}} |2012. gada 7. novembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Senegāla}} |2018. gada 14. februārī |- ! scope="row" |{{karogs|Serbija}} |2002. gada 18. septembrī |- ! scope="row" |{{karogs|Slovēnija}} |2020. gada 10. martā |- ! scope="row" |{{karogs|Zviedrija}} |2013. gada 23. oktobrī |- ! scope="row" |{{karogs|Urugvaja}} |2001. gada 7. martā |- ! scope="row" |{{karogs|Velsa}} |2010. gada 20. oktobrī |} == ''Hat-trick'' guvēji pēc kluba == {{Updated|2023. gada 29. novembrī}} Nākamajā tabulā ir norādīts konkrētā kluba spēlētāju gūto ''hat-trick'' skaits. {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ ! scope="col" |Vieta ! scope="col" |Klubs ! scope="col" |''Hat-trick'' ! scope="col" |Pēdējais ''hat-trick'' |- | rowspan="2" |1 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Barcelona" |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | rowspan="2" |14 |2022. gada 7. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Real Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |2022. gada 6. aprīlī |- |3 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Bayern Munich" |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] |11 |2022. gada 8. martā |- | rowspan="2" |4 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Manchester City" |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | rowspan="2" |7 |2023. gada 14. martā |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Manchester United" |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]] |2020. gada 28. oktobrī |- | rowspan="4" |6 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Arsenal" |{{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | rowspan="4" |6 |2016. gada 6. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Liverpool" |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] |2022. gada 12. oktobrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Paris Saint-Germain" |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] |2021. gada 16. februārī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Juventus" |{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] |2019. gada 12. martā |- |10 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Milan" |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] |5 |2006. gada 1. novembrī |- | rowspan="2" |11 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Valencia" |{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | rowspan="2" |4 |2012. gada 23. oktobrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Shakhtar" |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |2014. gada 5. novembrī |- | rowspan="4" |13 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Tottenham" |{{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | rowspan="4" |3 |2019. gada 8. maijā |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Marseille" |{{flaga|FRA}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] |2010. gada 3. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Inter Milan" |{{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |2010. gada 29. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="PSV" |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |1998. gada 25. novembrī |- | rowspan="13" |17 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Chelsea" |{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | rowspan="13" |2 |2020. gada 2. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Newcastle" |{{flaga|ENG}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] |2003. gada 25. februārī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Lyon" |{{flaga|FRA}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] |2011. gada 7. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Monaco" |{{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] |2003. gada 5. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Borussia Dortmund" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] |2017. gada 8. martā |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Werder Bremen" |{{flaga|Vācija}} [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] |2004. gada 2. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Olympiacos" |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] |2013. gada 2. oktobrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Lazio" |{{flaga|ITA}} [[SS Lazio|Lazio]] |2000. gada 25. oktobrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Ajax" |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] |2021. gada 15. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Rosenborg" |{{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] |2000. gada 26. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Porto" |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] |2023. gada 25. oktobrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Spartak" |{{flaga|RUS}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]] |1999. gada 15. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Deportivo" |{{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] |2002. gada 18. septembrī |- | rowspan="24" |30 ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Red Bull Salzburg" |{{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | rowspan="24" |1 |2019. gada 17. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Anderlecht" |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |1993. gada 29. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Dinamo" |{{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |2019. gada 18. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Blackburn" |{{flaga|ENG}} [[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]] |1995. gada 6. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="1. FC Kaiserslautern" |{{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]] |1998. gada 9. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Borussia Mönchengladbach" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] |2020. gada 3. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="RB Leipzig" |{{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] |2021. gada 15. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Schalke" |{{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] |2005. gada 23. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="VfL" |{{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] |2009. gada 15. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Maccabi" |{{flaga|ISR}} [[Haifas "Maccabi"|Maccabi Haifa]] |2002. gada 24. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Atalanta" |{{flaga|ITA}} [[Atalanta BC|Atalanta]] |2020. gada 10. martā |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Napoli" |{{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |2019. gada 10. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Roma" |{{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |2018. gada 2. oktobrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Udinese" |{{flaga|ITA}} [[Udinese Calcio|Udinese]] |2005. gada 14. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Benfica" |{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] |2023. gada 29. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="CFR" |{{flaga|ROU}} [[CFR Cluj]] |2012. gada 20. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="CSKA" |{{flaga|RUS}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]] |2004. gada 7. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Atlético Madrid" |{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] |2014. gada 26. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Sevilla" |{{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] |2017. gada 26. septembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Villarreal" |{{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |2008. gada 21. oktobrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Fenerbahçe" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |2004. gada 8. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Galatasaray" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |2012. gada 7. novembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="İstanbul" |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Başakşehir"|İstanbul Başakşehir]] |2020. gada 2. decembrī |- ! scope="row" style="text-align:left" data-sort-value="Dynamo" |{{flaga|UKR}} [[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] |1997. gada 5. novembrī |} == Skatīt arī == * [[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums]] * [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rekordi un statistika]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}}{{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:Futbola rekordi un statistika]] 2dirty0epmktkeefy21mpjdds1wjmyr 0 582537 4470423 4371167 2026-05-19T15:29:42Z Tranisitle 145333 Es nomainīju “valodās” uz “valodā”, jo šādā konstrukcijā parasti lieto vienskaitli. 4470423 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Z dolnoslaskie.jpg|thumb|Silēzieši trādicionālajos tērpos]] '''Silēzieši''' ({{val|pl|Ślązacy}}, {{val|cs|Slezané}}, {{val|de|Schlesier}}) ir [[Rietumslāvi|rietumslāvu]] [[etniskā grupa]], kas galvenokārt dzīvo [[Silēzija]]s reģionā, kas atrodas mūsdienu [[Polija]]s, [[Čehija]]s un daļēji arī [[Vācija]]s teritorijās. Silēzieši ir vēsturiski veidojusies kopiena, kas radusies daudzu gadsimtu gaitā. Silēzijas reģionu sākotnēji apdzīvoja dažādas [[Slāvi|slāvu]] ciltis, kuras vēlāk integrēja [[Vācieši|vācu]] ietekmes sfērā, kad Silēzija kļuva par daļu no [[Svētā Romas impērija|Svētas Romas impērijas]]. Laika gaitā reģions piedzīvoja gan [[Čehi|čehu]], gan [[Poļi|poļu]], gan vācu ietekmi. Liela daļa vācu iedzīvotāju pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no reģiona, un Silēzijā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu etnisko grupu — silēziešiem. Vēsturiski runā [[Silēziešu valoda|silēziešu valodā]], kas ir tuvu poļu valodai, bet ir ievērojami ietekmēta no vācu un čehu valodām. Daudzi valodnieki uzskata to par poļu valodas [[dialekts|dialektu]], taču citi apgalvo, ka silēziešu valoda ir pietiekami atšķirīga, lai to uzskatītu par atsevišķu valodu. Mūsdienās lielākā daļa Silēzijas iedzīvotāju runā poļu, čehu vai vācu valodā atkarībā no valsts, kurā viņi dzīvo. Polijā mūsdienās ir noteikta daļa iedzīvotāju, kuri sevi identificē kā silēziešus. Saskaņā ar 2011. gada Polijas tautas skaitīšanas datiem, aptuveni 800 000 cilvēku sevi identificēja kā silēziešus, kas padara viņus par lielāko etnisko minoritāti Polijā. Čehijā dzīvo neliela silēziešu kopiena, un viņi bieži ir tuvi [[morāvieši]]em. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slāvi]] tg0shwooy0gdw10tth1mj5jlp05p41d 0 586883 4470570 4196639 2026-05-19T18:22:15Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4470570 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Jāņa Čakstes prospekts |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Pārogre]], [[Lašupes]] |ielas garums = 2740 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jāņa Čakstes prospekts''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tas sākas krustojumā ar [[Lakstīgalu iela (Ogre)|Lakstīgalu ielu]] un [[Strēlnieku prospekts (Ogre)|Strēlnieku prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Skalbju iela (Ogre)|Skalbju ielu]]. Iela nosaukta [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Republikas pirmā prezidenta]] [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] vārdā. == Ielu savienojumi == Jāņa Čakstes prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Lakstīgalu iela (Ogre)|Lakstīgalu iela]] (Y veida krustojums) * [[Strēlnieku prospekts (Ogre)|Strēlnieku prospekts]] (Y veida krustojums) * [[Saulstaru iela (Ogre)|Saulstaru iela]] (Y veida krustojums) * [[Smilšu iela (Ogre)|Smilšu iela]] (T veida krustojums) * [[Strazdu iela (Ogre)|Strazdu iela]] (T veida krustojums) * Strēlnieku prospekts (2. reizi; T veida krustojums) * [[Taisnā iela (Ogre)|Taisnā iela]] (T veida krustojums) * [[Indrānu iela (Ogre)|Indrānu iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Ķentes iela]] (Y veida krustojums) * [[Krizantēmu iela (Ogre)|Krizantēmu iela]] * [[Kalmju iela (Ogre)|Kalmju iela]] * [[Petūniju iela (Ogre)|Petūniju iela]] (Y veida krustojums) * [[Irbeņu iela (Ogre)|Irbeņu iela]] (T veida krustojums) * [[Cīniju iela (Ogre)|Cīniju iela]] (T veida krustojums) * [[Samteņu iela (Ogre)|Samteņu iela]] (T veida krustojums) * [[Pieneņu ceļš]] * [[Astilbju iela (Ogre)|Astilbju iela]] * [[Krešu iela]] (T veida krustojums) * [[Biškrēsliņu iela]] (T veida krustojums) * [[Skalbju iela (Ogre)|Skalbju iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Jāņa Čakstes bulvāris]] * [[Jāņa Čakstes iela]] * [[Jāņa Čakstes gatve]] * [[Jāņa Čakstes laukums]] {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] rnz2mwua7g76ltp6znugfgj2hljciib 0 592630 4470649 4444099 2026-05-19T19:31:35Z MargaritaPLV 130866 Pievienota informācija par spēkā esošo NAP2027, pievienotas atsauces 4470649 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP)''' ir vidēja termiņa [[stratēģija|stratēģisko]] [[Latvija]]s attīstības plānošanas dokumentu kopums, kuru kopš 2006. gada par spīti [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzei]] (2008—2010), [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai]] (2020—2023) un [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzei]] vairākos posmos mēģina ieviest ar mērķi īstenot [[Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam|Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju]]. Pašlaik spēkā ir Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027), ko Saeima apstiprināja 2020. gada 2. jūlijā un kura īstenošana sākās 2021. gadā.<ref name="NAP2027_MK">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans|title=Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam|website=Ministru kabinets|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="NAP2027_Likumi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027|title=Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027)|website=Likumi.lv|date=2020-07-02|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == 1. Nacionālais attīstības plāns (NAP2013) == Pirmo NAP izstrādi uzsāka drīz pēc [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]] 2004. gada 29. jūnijā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr. 565 "Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtība". Izveidoja īpašu Nacionālās reģionālās attīstības padomi, kura pēc sabiedriskās apspriešanas 2006. gada 19. jūnija sēdē saskaņoja NAP gala redakcijas projektu. Pirmo Nacionālo attīstības plānu 2006. gada 4. jūlijā apstiprināja [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] ("Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.—2013.gadam"). Par valsts izaugsmes pamatmērķi NAP2013 noteica dzīves kvalitātes paaugstināšanu caur virzību no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām un prasmēm balstītu ekonomikas attīstību. 2007. gada nogalē ekspertu grupa [[Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]]s uzdevumā [[Roberts Ķīlis|Roberta Ķīļa]] vadībā uzsāka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) izstrādi. Taču [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes]] iespaidā [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] 2010. gada 9. aprīlī apstiprināja koriģētu Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu (LSAP) 2010.—2013. gadam, kas noteica NAP2013 īstenošanas izmaiņas 2010.—2013. gadā, piedāvājot tālaika sociāli ekonomiskajai situācijai aktuālas prioritātes un rīcības virzienus.<ref>[https://www.latvija2030.lv/nacionalais-attistibas-plans/ Nacionālais attīstības plāns 2013]</ref> == 2. Nacionālais attīstības plāns (NAP2020) == 2012. gada 20. decembrī [[11. Saeima]]s priekšsēdētāja [[Solvita Āboltiņa]] apstiprināja Nacionālo attīstības plānu 2014.—2020. gadam (NAP2020), kas bija hierarhiski augstākais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, lai nodrošinātu [[Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam|Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam]] ("Latvija2030"). NAP2020 izstrādi uzticēja Pārresoru koordinācijas centram (PKC) tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas veidošanas procesā īstenoja sabiedrības līdzdalības projektu "Latvija 2030. Tava izvēle" un nacionālo forumu "Atspēriens. Latvija 2030" ar tematisko darbnīcu prezentācijām un diskusijām. NAP2020 bija noteiktas trīs prioritātes:<ref>[https://likumi.lv/ta/id/253919-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-2014--2020-gadam Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 09.01.2013</ref> 1. prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" ar četriem rīcības virzieniem: * Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi * Izcila uzņēmējdarbības vide * Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība * Energoefektivitāte un enerģijas ražošana 2. prioritāte "Cilvēka drošumspēja" ar pieciem rīcības virzieniem: * Cienīgs darbs * Stabili pamati tautas ataudzei * Kompetenču attīstība * Vesels un darbspējīgs cilvēks * Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats 3. prioritāte "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ar trim rīcības virzieniem: * Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos — teritoriju potenciāla izmantošana * Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai * Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana == 3. Nacionālais attīstības plāns (NAP2027) == 2020. gada 2. jūlijā [[13. Saeima]]s priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] apstiprināja Nacionālo attīstības plānu 2021.-—2027. gadam (NAP2027), kura mērķis ir turpināt īstenot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam ("Latvija2030") un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos. [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] apstākļos NAP2027 noteica piecas prioritātes:<ref>[https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027 Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027)] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 06.07.2020</ref> 1. prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" ar četriem rīcības virzieniem: * Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe * Psiholoģiskā un emocionālā labklājība * Stipras ģimenes paaudzēs * Sociālā iekļaušana 2. prioritāte "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" ar diviem rīcības virzieniem: * Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai * Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība 3. prioritāte "Produktivitāte, inovācija un eksports" ar septiņiem rīcības virzieniem: * Darbs un ienākumi * Kapitāls un uzņēmējdarbības vide * Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība * Daba un vide — "Zaļais kurss" * Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi * Līdzsvarota reģionālā attīstība * Mājoklis 4. prioritāte "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" ar diviem rīcības virzieniem: * Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs * Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai 5. prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" ar trim rīcības virzieniem: * Saliedētība * Tiesiskums un pārvaldība * Drošība == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Latvijas sabiedrība]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] cerjd7lvzymq8jzlkbfc5b1qsiei8cz 0 597259 4470439 4467209 2026-05-19T15:46:58Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470439 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Afropithecus turkanensis 16-18 maf kenya.JPG|thumb|''Afropithecus turkanensis'' galvaskauss]] '''Afropiteks''' ({{val|la|Afropithecus}}) ir izmiris pērtiķveidīgs [[Primāti|primāts]], kas dzīvoja apmēram pirms 16 līdz 23 miljoniem gadu, [[Miocēns|miocēna]] periodā [[Āfrika|Āfrikā]]. To uzskata par vienu no senākajiem zināmajiem cilvēkveidīgo ([[Hominīdu dzimta|hominīdu]]) priekštečiem. Afropitekam bija daudzas pazīmes, kas līdzīgas gan mūsdienu cilvēkpērtiķiem, gan agrīnajiem cilvēku senčiem — piemēram, salīdzinoši liels [[galvaskauss]], spēcīgi žokļi un zobu struktūra, kas norāda uz jauktu barību. Zinātnieki uzskata, ka afropiteks varētu būt viens no kopējiem senčiem gan [[cilvēki]]em, gan mūsdienu [[Cilvēkpērtiķi un cilvēks|cilvēkpērtiķiem]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Evolūcija]] aml6ayrd310rfl2e55vz669dj0bym56 0 597733 4470741 4275737 2026-05-20T03:47:34Z Biafra 13794 preciz. 4470741 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Navoji vilojats |official_name=''Navoiy viloyati'' |settlement_type=[[Uzbekistānas administratīvais iedalījums|vilojats]] |image_skyline = Sentob valley.jpg |imagesize = |image_caption = Sentobas ieleja | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 85px |image_map = Navoiy Viloyati in Uzbekistan.svg |map_caption = Navoji vilojats Uzbekistānā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{nobr|{{UZB}}}} |subdivision_type1= |subdivision_name1= |seat_type=Centrs |seat = [[Navoji]] |official_language = [[uzbeku valoda]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=8 |p1=[[Navoji]] |p2=[[Gozgona]] |p3=[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]] |p4=[[Konimehas tumans]] |p5=[[Kiziltepas tumans]] |p6=[[Hatirči tumans]] |p7=[[Navbahoras tumans]] |p8=[[Karmanas tumans]] |p9=[[Nurotas tumans]] |p10=[[Tomdi tumans]] |p11=[[Učkudukas tumans]] |p12= |p13= |p14= |p15= |p16= |area_total_km2 = 111095 |total_type=Kopā |population_total = 1033857 |population_as_of = 2022 |population_density_km2 = auto |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = [[uzbeki]] (89,2 %)<br />[[kazahi]] (3,7 %)<br />{{nobr|[[karakalpaki]] (2,4 %)}}<br />[[krievi]] (1,6 %) |website={{URL|http://www.bukhara.gov.uz/}} | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = UZ-NW |footnotes = }} '''Navoji vilojats''' ({{val|uz|Navoiy viloyati}}) ir viens no [[Uzbekistāna]]s administratīvajiem vilojatiem, tā administratīvais centrs ir [[Navoji]] pilsēta. Atrodas valsts centrālajā un ziemeļu daļā, lielākajā daļā teritorijas plešas [[Kizilkums|Kizilkuma]] tuksnesis. Vilojata centrs Navoji atrodas [[Zarafšona]]s ielejā, ko no ziemeļdaļas atdala [[Oktovs|Oktova]] un [[Nurotas grēda]]s. Robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar [[Kazahstāna|Kazahstānu]], austrumos — ar [[Džizahas vilojats|Džizahas vilojatu]], dienvidaustrumos — ar [[Samarkandas vilojats|Samarkandas vilojatu]], dienvidos — ar [[kaškadarjas vilojats|Kaškadarjas vilojatu]], dienvidrietumos — ar [[Buhāras vilojats|Buhāras vilojatu]], bet ziemeļrietumos — ar [[Karakalpakstāna|Karakalpakstānu]]. Administratīvi dalās 8 tumanos (rajonos) un 3 vilojata pilsētās (Navoji, [[Gozgona]] un [[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]). == Vēsture == Tagadējā administratīvā vienība pirmoreiz izveidota 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] '''Navoji apgabals''' ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no Karakalpakijas APSR un Buhāras un Samarkandas apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā. 1988. gadā Navoji apgabals tika apvienots ar Samarkandas apgabalu, bet 1989. gadā 7 bijušā Navoji apgabala rajonus pievienoja Buhāras apgabalam. 1992. gadā pēc Uzbekistānas neatkarības iegūšanas Navoji vilojats tika atjaunots iepriekšējās robežās. Nomenklatūras vārds «vilojats» tiek piemērots kopš Uzbekistānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā; uzbeku valodā tas arī pirms tam piemērots apgabala līmeņa administratīvajām vienībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Uzbekistānas vilojati}} {{autoritatīvā vadība}} 3owsmd6rm7psrcxiqjv2zyvs8nmphw4 0 597813 4470573 4355708 2026-05-19T18:25:12Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470573 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kaasapas departaments''' ({{val|es|Departamento de Caazapá}}) ir viens no [[Paragvaja]]s 17 administratīvajiem departamentiem. Tas atrodas valsts dienvidu daļā. Kaasapas departamenta platība ir aptuveni 9496 km², iedzīvotāju skaits ir ap 160 000 cilvēku. Galvaspilsēta ir [[Kaasapa]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} dglo1rcvyawvo89ngbfx52sr70731bk 4470574 4470573 2026-05-19T18:25:50Z Biafra 13794 /* Ārējās saites */ 4470574 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kaasapas departaments''' ({{val|es|Departamento de Caazapá}}) ir viens no [[Paragvaja]]s 17 administratīvajiem departamentiem. Tas atrodas valsts dienvidu daļā. Kaasapas departamenta platība ir aptuveni 9496 km², iedzīvotāju skaits ir ap 160 000 cilvēku. Galvaspilsēta ir [[Kaasapa]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} ootevqaoyhmdt5pl3klteu3csjuz3h5 4470652 4470574 2026-05-19T19:59:05Z Votre Provocateur 111653 4470652 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Paraguay Caazapa.png|thumb|Kaasapas departaments kartē]] '''Kaasapas departaments''' ({{val|es|Departamento de Caazapá}}) ir viens no [[Paragvaja]]s 17 administratīvajiem departamentiem. Tas atrodas valsts dienvidu daļā. Kaasapas departamenta platība ir aptuveni 9496 km², iedzīvotāju skaits ir ap 160 000 cilvēku. Galvaspilsēta ir [[Kaasapa]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} 0q9onjih9kuw47bx7bo744x0mcdaf1k 0 597814 4470575 4355711 2026-05-19T18:27:00Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470575 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Canindeyu in Paraguay.svg|thumb|Kanindegu departaments kartē]] '''Kanindejū departaments''' ({{val|es|Departamento de Canindeyú}}) ir viens no [[Paragvaja]]s 17 administratīvajiem departamentiem. Tas atrodas valsts austrumu daļā, robežojoties ar [[Brazīlija|Brazīliju]]. Kanindejū departamenta platība ir aptuveni 14 667 km², iedzīvotāju skaits ir ap 234 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} 2wf7o220ady1n8zsj9nrun2l7ahyutk 0 597815 4470576 4355714 2026-05-19T18:27:58Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470576 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Concepcion in Paraguay.svg|thumb|Konsepsjonas departaments kartē]] '''Konsepsjonas departaments''' ({{val|es|Departamento de Concepción}}) atrodas [[Paragvaja]]s ziemeļos un ir viens no 17 administratīvajiem departamentiem. Tā platība ir aptuveni 18 051 km², iedzīvotāju skaits ir ap 189 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} rv7o8b5pydaz2ifmvjlitmfqoya8fnl 0 597816 4470578 4355715 2026-05-19T18:29:06Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470578 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Cordillera in Paraguay.svg|thumb|Kordiljeras departaments kartē]] '''Kordiljeras departaments''' ({{val|es|Departamento de Cordillera}}) atrodas [[Paragvaja]]s centrālajā daļā. Tā platība ir ap 4948 km², iedzīvotāju skaits — ap 283 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} 8rqalz9zffpm924dq4g1yb4imnpvtqy 0 597817 4470579 4355716 2026-05-19T18:30:05Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470579 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Misiones in Paraguay.svg|thumb|Misjonesas departaments kartē]] '''Misjonesas departaments''' ({{val|es|Departamento de Misiones}}) atrodas [[Paragvaja]]s dienvidos. Tā platība ir aptuveni 9556 km², iedzīvotāju skaits ir ap 119 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} naaapmfzfte0xat2o7wlwomnsx5gmiz 0 597818 4470580 4355717 2026-05-19T18:31:26Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470580 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Neembucu in Paraguay.svg|thumb|Njeembuku departaments reģions kartē]] '''Njeembuku departaments''' ({{val|es|Departamento de Ñeembucú}}) atrodas [[Paragvaja]]s dienvidrietumos, robežojoties ar [[Argentīna|Argentīnu]]. Tā platība ir aptuveni 12 147 km², iedzīvotāju skaits ir ap 84 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} eq90jinry2eqyms34a22d2fk5yftayy 0 597819 4470581 4355718 2026-05-19T18:32:19Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470581 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Paraguari in Paraguay.svg|thumb|Paragvari departaments kartē]] '''Paragvari departaments''' ({{val|es|Departamento de Paraguarí}}) atrodas [[Paragvaja]]s centrālajā daļā. Tā platība ir ap 8705 km², iedzīvotāju skaits — ap 239 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} avkze445acblyhxo1rhad0ss9etpwl7 0 597820 4470583 4355719 2026-05-19T18:34:31Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470583 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Presidente Hayes in Paraguay.svg|thumb|Presidente Ajesas departaments kartē]] '''Presidente Ajesas departaments''' ({{val|es|Departamento de Presidente Hayes}}) atrodas [[Paragvaja]]s rietumos. Tā platība ir aptuveni 72 907 km², iedzīvotāju skaits — ap 117 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} 9tktina2q1g62hj2q40umtqm765mkfd 0 597821 4470585 4355720 2026-05-19T18:35:21Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470585 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:San Pedro in Paraguay.svg|thumb|Sanpedro departaments kartē]] '''Sanpedro departaments''' ({{val|es|Departamento de San Pedro}}) atrodas [[Paragvaja]]s centrālajā ziemeļu daļā. Tā platība ir ap 20 002 km², iedzīvotāju skaits — ap 379 000 cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Paragvaja-aizmetnis}} {{Paragvajas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} ts3ydh6045rpt1m3djqa7dicfxnkp0z 0 597850 4470588 4360401 2026-05-19T18:39:58Z Biafra 13794 4470588 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Angaura |official_name = ''Angaur'' |settlement_type = štats | image_skyline = Angaur State map-fr.svg | imagesize = | image_caption = Neauras salas karte | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Angaur in Palau.svg |map_caption = Angauras štats Palau |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{PLW}} |official_language = [[Palauiešu valoda|palauiešu]], [[angļu valoda|angļu]], [[japāņu valoda|japāņu]] |capital = [[Neremasa]] |largest_city = |established_title = |established_date = |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |area_total_km2 = 8 |population_as_of = 2020 |population_total = 114 |population_density_km2 = auto |population_footnotes = <ref>[https://www.palaugov.pw/wp-content/uploads/2022/07/2021-Statistical-Yearbook.pdf#page=14 2021 Statistical Yearbook. Republic of Palau. Bureau of Budget and Planning Ministry of Finance]</ref> | population_blank02_title = | population_blank02 = | timezone = [[Palau laiks|PWT]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = PW-002 | website = }} '''Angaura''' ({{val|ja|アンガウル}}, ''Angaur'') vai '''Neaura''' ({{val|pau|Ngeaur}}) ir viens no [[Palau]] štatiem. Tas atrodas [[Palau salas|Palau salu]] grupas dienvidos un iekļauj nelielo [[Neaura]]s salu {{nobr|60 km}} uz dienvidrietumiem no [[Babeldaopa]]s. Administratīvais centrs ir salas vienīgā apdzīvotā vieta [[Neremasa]]s ciems. No 1909. līdz 1954. gadam Angaurā notika [[Fosfāti|fosfātu]] ieguve, ko sākotnēji veica vācieši, pēc tam japāņi un visbeidzot amerikāņi. Angaura ir arī nozīmīgas Otrā pasaules kara kaujas vieta. [[Angauras kauja]] bija daļa no plašākas ofensīvas kampaņas [[Marianas un Palau salu operācija|operācijas “Forager”]] un kas ilga no 1944. gada jūnija līdz novembrim. Daudzas amerikāņu un japāņu kaujas tahnikas relikvijas<ref>[https://www.panoramio.com/map/#lt=6.920441&ln=134.143560&z=0&k=2&a=1&tab=1&pl=all Panoramio photos] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141219052551/http://www.panoramio.com/map |date=2014-12-19 }} of Japanese command post on north end of Angaur Island, Palau.</ref> joprojām ir izkaisītas pa visu salu. Viena no štata oficiālajām valodām ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss. Štata konstitūcijas sarakstīšanas laikā 1982. gadā daudzi no vecākajiem štata iedzīvotājiem, kas piedalījās tās tapšanā, bija ieguvuši izglītību japāņu skolās. Pēc 2005. gada tautskaites datiem salā nedzīvo neviens etniskais japānis, un neviens no salas par 5 gadiem vecāks iedzīvotājs japāņu valodu ikdienā nelieto.<ref>[https://web.archive.org/web/20140811163937/http://palaugov.org/wp-content/uploads/2013/10/2005-Census-Monograph-Final-Report.pdf "2005 Census Monograph Final Report" (PDF). Bureau of Budget & Planning.]</ref><ref>[http://palaugov.org/wp-content/uploads/2013/10/2005-Census-of-Population-Housing.pdf "2005 Census of Population & Housing" (PDF). Bureau of Budget & Planning.]</ref> == Skatīt arī == * [[Angauras kauja]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Palau štati}} {{autoritatīvā vadība}} 76fsgujkcsdfl8gyxye745iyvmys4oq 0 597865 4470743 4357097 2026-05-20T04:06:56Z Biafra 13794 4470743 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Sonsorola |official_name = ''Sonsorol'' |settlement_type = štats | image_skyline = Merir AKK West Coast Beach.jpg | imagesize = | image_caption = Meriras salas piekraste | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Sonsorol in Palau.svg |map_caption = Sonsorolas štats Palau |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{PLW}} |official_language = [[Sonsoroliešu valoda|sonsoroliešu]], [[Palauiešu valoda|palauiešu]], [[angļu valoda|angļu]] |capital = [[Donosaro]] |largest_city = |established_title = |established_date = |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |area_total_km2 = 3 |population_as_of = 2020 |population_total = 53 |population_density_km2 = auto |population_footnotes = <ref>[https://www.palaugov.pw/wp-content/uploads/2022/07/2021-Statistical-Yearbook.pdf#page=14 2021 Statistical Yearbook. Republic of Palau. Bureau of Budget and Planning Ministry of Finance]</ref> | population_blank02_title = | population_blank02 = | timezone = [[Palau laiks|PWT]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = PW-370 | website = }} '''Sonsorola''' ({{val|sov|Sonsorol}}) ir viens no [[Palau]] štatiem. Tas atrodas valsts dienvidrietumu daļā, ietilpst četras nelielas koraļļu salas: Sonsorola (Donosaru; 1,36 km²), Merira (0,9 km²), Puloanna (0,5 km²) un neapdzīvotā Fanna (0,54 km²). Administratīvais centrs ir [[Donosaro]] ciems Sonsorolas salā. Salu iedzīvotāji runā [[sonsoroliešu valoda|sonsoroliešu valodā]], kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.sonsorol.com/ Sonsorol Island] {{Palau štati}} {{autoritatīvā vadība}} na23o9st3d0yy1iy4jau357w403rj9z 0 597919 4470590 4264251 2026-05-19T18:44:04Z Biafra 13794 /* Vēsture */ tas vārds 'zīmols' slikti iet kopā ar 50tajiem gadiem. manuprāt. 4470590 wikitext text/x-wiki {{Automobiļa infokaste | name = GZA-651 | image = Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG | manufacturer = [[Gorkijas autobusu rūpnīca|GZA]]<br />[[Pavlovas autobusu rūpnīca|PAZ]]<br />[[Kurgānas autobusu rūpnīca|KAvZ]]<br />[[Rīgas autobusu fabrika|RARZ]]<br />kā arī vairākas PSRS autoremonta rūpnīcas | parent_company = | aka = | production = | production_start = | production_end = | model_years = * GZA: 1949—1951 * PAZ: 1952—1961 * RARZ: 1953—1955 * KAvZ: 1958—1973 | assembly = | predecessor = | successor = | class = [[kravas automašīna]] | body_style = | layout = | platform = | engine = [[GAZ-51]]: benzīna, karburatora, sešcilindru | transmission = GAZ-51: četru pārnesumu, mehāniskā | wheelbase = 1589 mm (priekšējā)<br />1650 mm (aizmururējā) | length = 6170 mm | width = 2360 mm | height = 2625 mm | weight = 3750 kg | fuel_capacity = | related = | designer = }} '''GZA-651''' ({{val|ru|ГЗА-651}}) arī '''PAZ-651''' (''ПАЗ-651'') ir [[Padomju Savienība|PSRS]] dzinēja pārsega tipa [[autobuss]] ar koka virsbūves rāmi uz [[GAZ-51]] šasijas, ražots [[Gorkijas autobusu rūpnīca|Gorkijas autobusu rūpnīcā]] (GAZ, vēlāk GZA), [[Pavlovas autobusu rūpnīca|Pavlovas autobusu rūpnīcā]] (PAZ), [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīcā Nr.2]] (RARZ, vēlāk RAF) un [[Kurgānas autobusu rūpnīca|Kurgānas autobusu rūpnīcā]] (KAvZ) no 1949. līdz 1973. gadam. == Vēsture == 1952. gadā autobusa GZA-651 ražošanu pārcēla uz [[Pavlovas autobusu rūpnīca|Pavlovas autobusu rūpnīcu]], kur to ražoja ar nosaukumu '''PAZ-651'''.<ref>''Долматовский Ю. А., Трепененков И. И.'' Тракторы и автомобили: Краткий справочник. Сельхозгиз, 1957.</ref> Pirmos piecus autobusus saražoja {{dat|1952|8|5||bez}}. 1953. gadā GZA-651 ražošanu kā '''RARZ-651''' uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF). Koka konstrukcijas vienkāršība ļāva daudziem autoremonta uzņēmumiem no kravas automašīnām GAZ-51 un GAZ-51A izveidot pašiem savu autobusu GZA-651 ražošanu (dažreiz atšķirīgus no Gorkijas versijas). [[Attēls:Old buses Mosgortrans.jpg|thumb|left|No kreisās: KAvZ-663, GZA-651, Amerkuz AKZ-1]] 1957. gadā uzsākta autobusa pilnībā metāla versijas PAZ-651A ražošana. Uz GZA-651 bāzes PAZ dizaineri izveidoja veselu furgonu saimi: * PAZ-651V (neatliekamā palīdzība), * PAZ-657 (maizes furgons), * PAZ-659 (furgons), * PAZ-659B (epidemioloģiskā laboratorija), * PAZ-661 (apģērbu furgons), * PAZ-661B (kravas furgons), * PAZ-654 (štābs), * PAZ-655 (inkasācijas). 1958. gada janvārī [[Kurgānas autobusu rūpnīca|Kurgānas autobusu rūpnīcā]] paralēli sāka ražot autobusus PAZ-651A ar indeksu '''KAvZ-651A'''. Pavlovskā ražošana turpinājās līdz 1961. gadam. No 1971. līdz 1973. gadam Kurgānā ražoja KAvZ-651B modifikāciju, kura vienīgā atšķirība no iepriekšējā modeļa bija ar sildītāju aprīkotais pasažieru salons. Papildus iepriekš minētajām rūpnīcām identiska autobusu dokumentācija uz GAZ-51 šasijas tika nodota arī vairākiem valsts departamentiem un uzņēmumiem, kur dažādos laika posmos, kopumā ilgāk nekā 40 gadu laikā, ražoja līdzīgus autobusus, dažreiz gandrīz pilnīgi identiskus un dažreiz ar vietējām konstrukcijas izmaiņām. Tādējādi [[Barisava]]s autoremonta rūpnīca [[Baltkrievijas PSR]] līdz 1982. gadam ražoja jaunas virsbūves identiskiem autobusiem un uzstādīja tās uz kapitālremonta GAZ-51A šasijas. Savukārt Skuratovskas autoremonta rūpnīca [[Krievijas PFSR]] darīja to pašu līdz 1993. gadam. Apvidus autobuss KAVZ-663 tika ražots uz transportlīdzekļa [[GAZ-63]] bāzes. == Modeļu atšķirības == GZA-651 atšķīrās no vairuma PAZ un KAvZ autobusu un tieši no kravas automobiļa GAZ-51 ar savu noapaļoto radiatora režģi. Raksturīga iezīme autobusiem, kas ražoti pirms 1956. gada (uz GAZ-51 bāzes), bija taisnstūrveida pagriezienu rādītāji (tādi paši kā [[GAZ M-20 "Pobeda"|Pobedai]]), kas izvietoti virsbūves priekšējās sienas sānos zem vējstikla. Daži autobusi, tostarp lielākā daļa eksporta variantu, bija aprīkoti ar priekšējiem un aizmugurējiem hromētiem buferiem un priekšējo lukturu malām. == Galerija == <gallery> Attēls:Szanatórium. Fortepan 101186.jpg|KAvZ-651 "Rica" Soču sanatorijas teritorijā (1959) Attēls:GZA-651 in front of the Rannarahva muuseum in Viimsi 20 April 2014.JPG|GZA-651 Igaunijas muzejā (2012) Attēls:KAvZ-663.JPG|Palielinātas caurejamības autobuss KAvZ-663 (2015) Attēls:Советский автобус КАвЗ-651А Soviet classic bus KAvZ-651A.jpg|Kurgānas autobuss KAvZ-651А (2013) Attēls:Парад автобусов-2015, Москва. ГЗА-651.jpg|GZA-651 (2015) Attēls:Парад автобусов-2015, Москва. АКЗ-1, вид сзади.jpg|AKZ-1 (2015) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://gortransport.kharkov.ua/routes/ps.php?ps_id=198 Подвижной состав (автобусы): ГЗА-651, ПАЗ-651, КАвЗ-651] {{ru ikona}} * [http://denisovets.ru/kavz/kavzpages/kavz651.htm КАвЗ-651: Описание и фотографии] {{ru ikona}} [[Kategorija:Padomju automobiļi]] [[Kategorija:Gorkijas Automobiļu rūpnīca]] [[Kategorija:RAF automašīnas]] [[Kategorija:Autobusi]] bv8ag6ytlxir9ebe5hfwic0x44v6aya 0 597952 4470600 4264974 2026-05-19T18:56:28Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470600 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Central Bosnia in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Centrālās Bosnijas kantons kartē]] '''Centrālās Bosnijas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Kanton Srednja Bosna'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā un ir viens no vidēji lielajiem kantoniem gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar vairākiem citiem Federācijas kantoniem, tostarp [[Hercegovinas–Neretvas kantons|Hercegovinas—Neretvas]], [[Zenicas–Dobojas kantons|Zenicas—Dobojas]] un [[Una–Sanas kantons|Una—Sanas]] kantoniem, kā arī ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Administratīvais centrs ir [[Travnika]], kas ir vēsturiski nozīmīgs kultūras un izglītības centrs Bosnijā. Centrālās Bosnijas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā, un tā mērķis bija veicināt daudzetniskuma saglabāšanu un sadarbību starp bosniešiem un horvātiem šajā reģionā. Kantons sastāv no 12 pašvaldībām. Kantona platība ir 3189 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, kuru vidū ir ievērojamas gan [[bosnieši|bosniešu]], gan [[horvāti|horvātu]] kopienas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] kr8yxuoe9oajd3bn7jruusovwdh61mt 4470607 4470600 2026-05-19T18:58:21Z Biafra 13794 4470607 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Central Bosnia in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Centrālās Bosnijas kantons kartē]] '''Centrālās Bosnijas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Kanton Srednja Bosna'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā un ir viens no vidēji lielajiem kantoniem gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar vairākiem citiem Federācijas kantoniem, tostarp [[Hercegovinas–Neretvas kantons|Hercegovinas—Neretvas]], [[Zenicas–Dobojas kantons|Zenicas—Dobojas]] un [[Unas–Sanas kantons|Unas—Sanas]] kantoniem, kā arī ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Administratīvais centrs ir [[Travnika]], kas ir vēsturiski nozīmīgs kultūras un izglītības centrs Bosnijā. Centrālās Bosnijas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā, un tā mērķis bija veicināt daudzetniskuma saglabāšanu un sadarbību starp bosniešiem un horvātiem šajā reģionā. Kantons sastāv no 12 pašvaldībām. Kantona platība ir 3189 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, kuru vidū ir ievērojamas gan [[bosnieši|bosniešu]], gan [[horvāti|horvātu]] kopienas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] 10a4kazhpr9ki74ppkwt5hf7qg5ea71 0 597953 4470601 4264351 2026-05-19T18:57:46Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470601 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Herzegovina-Neretva in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Hercegovinas–Neretvas kantons kartē]] '''Hercegovinas–Neretvas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Hercegovačko-neretvanski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts dienvidu daļā. Kantons robežojas ar [[Rietumu Hercegovinas kantons|Rietumu Hercegovinas]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]] un [[Hercegovinas–Podrinjes kantons|Hercegovinas—Podrinjes]] kantoniem, kā arī ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]] un [[Horvātija|Horvātiju]]. Administratīvais centrs ir [[Mostara]] — viena no lielākajām pilsētām Bosnijā un Hercegovinā. Hercegovinas–Neretvas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Tajā dzīvo liels skaits gan [[horvāti|horvātu]], gan [[bosnieši|bosniešu]], un kantona pārvaldes struktūra ir veidota, lai atspoguļotu šo etnisko līdzsvaru. Kantons sastāv no 9 pašvaldībām. Kantona platība ir 4401 km², un iedzīvotāju skaits pārsniedz 220 000. Reģions ir nozīmīgs arī tūrisma nozarē — īpaši pateicoties Mostarai, [[Blagajai]], [[Neumai]] (vienīgajai Bosnijas piekļuvei [[Adrijas jūra|Adrijas jūrai]]) un [[Kravicas ūdenskritumiem]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] b2m2lg1bpxl7p04vs2d2qdxihjuipzt 4470602 4470601 2026-05-19T18:57:58Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] uz [[Hercegovinas–Neretvas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470601 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Herzegovina-Neretva in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Hercegovinas–Neretvas kantons kartē]] '''Hercegovinas–Neretvas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Hercegovačko-neretvanski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts dienvidu daļā. Kantons robežojas ar [[Rietumu Hercegovinas kantons|Rietumu Hercegovinas]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]] un [[Hercegovinas–Podrinjes kantons|Hercegovinas—Podrinjes]] kantoniem, kā arī ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]] un [[Horvātija|Horvātiju]]. Administratīvais centrs ir [[Mostara]] — viena no lielākajām pilsētām Bosnijā un Hercegovinā. Hercegovinas–Neretvas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Tajā dzīvo liels skaits gan [[horvāti|horvātu]], gan [[bosnieši|bosniešu]], un kantona pārvaldes struktūra ir veidota, lai atspoguļotu šo etnisko līdzsvaru. Kantons sastāv no 9 pašvaldībām. Kantona platība ir 4401 km², un iedzīvotāju skaits pārsniedz 220 000. Reģions ir nozīmīgs arī tūrisma nozarē — īpaši pateicoties Mostarai, [[Blagajai]], [[Neumai]] (vienīgajai Bosnijas piekļuvei [[Adrijas jūra|Adrijas jūrai]]) un [[Kravicas ūdenskritumiem]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] b2m2lg1bpxl7p04vs2d2qdxihjuipzt 0 597954 4470609 4378227 2026-05-19T18:59:33Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470609 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Canton 10 in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Kantons 10 kartē]] [[Attēls:HBZ 2013.png|thumb|Kantona etniskā karte 2013. gadā: bosnieši zaļā, horvāti oranžā un serbi zilā krāsā]] '''Kantons 10''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Kanton 10'', [[horvātu valoda|horvātu]]: ''Hercegbosanska županija'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts dienvidrietumu daļā un ir lielākais kantons pēc platības, bet viens no mazākajiem pēc iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Unas-Sanas kantons|Unas—Sanas]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]] un [[Hercegovinas-Neretvas kantons|Hercegovinas—Neretvas]] kantoniem, kā arī ar [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Administratīvais centrs ir [[Livanjas pašvaldība|Livanjas]] pilsēta, lai gan daļa kantona institūciju atrodas arī [[Tomislavgradas pašvaldība|Tomislavgradā]]. Kantons 10 tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Blīvāk apdzīvotajā dienvidu daļā dominē horvātu kopiena (77%), pārējā daļā dzīvo arī serbu (13%) un bosniešu (9,6%) iedzīvotāji. Kantonā ir svarīga loma reģionālajā ekonomikā un kultūrā, īpaši pateicoties lauksaimniecībai, lopkopībai un tūrisma iespējām kalnainajās teritorijās. Kantona platība ir 4934 km², un tajā dzīvo apmēram 84 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 6 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] o2l50emu9gyybb65d6rl0br1w8shwsa 4470610 4470609 2026-05-19T19:00:10Z Biafra 13794 4470610 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Canton 10 in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Kantons 10 kartē]] [[Attēls:HBZ 2013.png|thumb|Kantona etniskā karte 2013. gadā: bosnieši zaļā, horvāti oranžā un serbi zilā krāsā]] '''Kantons 10''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Kanton 10'', [[horvātu valoda|horvātu]]: ''Hercegbosanska županija'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts dienvidrietumu daļā un ir lielākais kantons pēc platības, bet viens no mazākajiem pēc iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Unas-Sanas kantons|Unas—Sanas]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]] un [[Hercegovinas-Neretvas kantons|Hercegovinas—Neretvas]] kantoniem, kā arī ar [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Administratīvais centrs ir [[Livanjas pašvaldība|Livanjas]] pilsēta, lai gan daļa kantona institūciju atrodas arī [[Tomislavgradas pašvaldība|Tomislavgradā]]. Kantons 10 tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Blīvāk apdzīvotajā dienvidu daļā dominē [[Horvāti|horvātu]] kopiena (77%), pārējā daļā dzīvo arī [[Serbi|serbu]] (13%) un [[Bosnieši|bosniešu]] (9,6%) iedzīvotāji. Kantonā ir svarīga loma reģionālajā ekonomikā un kultūrā, īpaši pateicoties lauksaimniecībai, lopkopībai un tūrisma iespējām kalnainajās teritorijās. Kantona platība ir 4934 km², un tajā dzīvo apmēram 84 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 6 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] hou5gtkra9uu7lfxawz7v2xch9hzeax 0 597955 4470611 4264347 2026-05-19T19:01:03Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470611 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Posavina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Posavinas kantons kartē]] '''Posavinas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Posavski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts ziemeļaustrumos un ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Tuzlas kantons|Tuzlas kantonu]] un [[Serbu Republika|Serbu Republiku]], kā arī ar [[Horvātija|Horvātiju]] pāri [[Savas upe]]i. Administratīvais centrs ir [[Orāšjes pašvaldība|Orāšje]] — pilsēta, kas atrodas pie upes un kalpo kā svarīgs robežpārejas punkts. Posavinas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Reģionā galvenokārt dzīvo [[horvāti|horvātu]] kopiena, un kantonam ir liela nozīme kā lauksaimniecības un tirdzniecības centram, pateicoties tā ģeogrāfiskajam izvietojumam. Kantona platība ir 325 km², un tajā dzīvo apmēram 43 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 3 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] gsanfsfxkr48wgttb184in64iu6ij5c 4470746 4470611 2026-05-20T04:16:38Z Biafra 13794 tieši ziemeļos. 4470746 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Posavina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Posavinas kantons kartē]] '''Posavinas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Posavski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts ziemeļos un ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Tuzlas kantons|Tuzlas kantonu]] un [[Serbu Republika|Serbu Republiku]], kā arī ar [[Horvātija|Horvātiju]] pāri [[Savas upe]]i. Administratīvais centrs ir [[Orāšjes pašvaldība|Orāšje]] — pilsēta, kas atrodas pie upes un kalpo kā svarīgs robežpārejas punkts. Posavinas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Reģionā galvenokārt dzīvo [[horvāti|horvātu]] kopiena, un kantonam ir liela nozīme kā lauksaimniecības un tirdzniecības centram, pateicoties tā ģeogrāfiskajam izvietojumam. Kantona platība ir 325 km², un tajā dzīvo apmēram 43 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 3 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] 4ys23unun7ivqz1dneau7edjag7baun 0 597956 4470612 4264350 2026-05-19T19:01:58Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470612 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:West Herzegovina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Rietumhercegovinas kantons kartē]] '''Rietumhercegovinas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Zapadnohercegovački kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts dienvidrietumu daļā un ir viens no mazākajiem kantoniem pēc iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Hercegovinas–Neretvas kantons|Hercegovinas—Neretvas]], [[Kantons 10|Kantonu 10]] un [[Horvātija|Horvātiju]]. Administratīvais centrs ir [[Široki Brijegas pašvaldība|Široki Brijega]] pilsēta, kas ir nozīmīgs kultūras un politisks centrs [[Horvāti|horvātu]] kopienai Bosnijā un Hercegovinā. Rietumhercegovinas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Tajā dominē [[horvāti|horvātu]] kopiena, un kantons tiek uzskatīts par vienu no politiski un etniski viendabīgākajiem reģioniem valstī. Kantons sastāv no 4 pašvaldībām. Kantona platība ir 1362 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir horvāti. Reģions ir attīstīts lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības jomā, kā arī tiek veicināts vietējais tūrisms. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] t1k1a9r2b1jkku6frk5znrd17mvjmah 0 597958 4470614 4264335 2026-05-19T19:03:00Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470614 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Tuzla in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Tuzlas kantons kartē]] '''Tuzlas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Tuzlanski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un ir viens no lielākajiem kantoniem pēc iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar vairākiem citiem Federācijas kantoniem, tostarp [[Zenicas–Dobojas kantons|Zenicas—Dobojas]] un [[Posavinas kantons|Posavinas]] kantoniem, kā arī ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Administratīvais centrs ir [[Tuzla]] — nozīmīgs rūpniecības, izglītības un kultūras centrs reģionā. Tuzlas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Kantons ir etniski daudzveidīgs, kurā dzīvo galvenokārt [[bosnieši]], bet arī [[horvāti]] un [[serbi]]. Reģions ir vēsturiski pazīstams ar savu sāls ieguvi, ķīmisko rūpniecību un izglītības iestādēm. Kantona platība ir 2649 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 450 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 13 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] o87ubmlgg0jaaizkl42s75xalt06tom 0 597959 4470615 4264342 2026-05-19T19:03:52Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470615 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Una—Sanas kantons kartē]] '''Unas—Sanas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Unsko-sanski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts ziemeļrietumu daļā un ir viens no lielākajiem kantoniem gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]], kā arī ar [[Kantons 10|Kantonu 10]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]] un [[Zenicas-Dobojas kantons|Zenicas—Dobojas]] kantoniem. Administratīvais centrs ir [[Bihača]] — svarīgs politiskais, kultūras un ekonomiskais centrs šajā reģionā. Una—Sanas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Kantons ir daudzetnisks un pazīstams ar savām dabas bagātībām, tostarp skaistajām upēm Una un Sana, kā arī nacionālajiem parkiem. Kantona platība ir 4125 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 270 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 8 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] 6wkvut8wcitkjs2lfxolmywrumsqh5o 4470616 4470615 2026-05-19T19:04:19Z Biafra 13794 4470616 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Unas—Sanas kantons kartē]] '''Unas—Sanas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Unsko-sanski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts ziemeļrietumu daļā un ir viens no lielākajiem kantoniem gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]], kā arī ar [[Kantons 10|Kantonu 10]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]] un [[Zenicas-Dobojas kantons|Zenicas—Dobojas]] kantoniem. Administratīvais centrs ir [[Bihača]] — svarīgs politiskais, kultūras un ekonomiskais centrs šajā reģionā. Unas—Sanas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Kantons ir daudzetnisks un pazīstams ar savām dabas bagātībām, tostarp skaistajām upēm Una un Sana, kā arī nacionālajiem parkiem. Kantona platība ir 4125 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 270 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 8 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] 0cunz0qkufbop2rfeap5xt2ua8gaf2o 4470617 4470616 2026-05-19T19:04:30Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Unas-Sanas kantons]] uz [[Unas—Sanas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470616 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Unas—Sanas kantons kartē]] '''Unas—Sanas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Unsko-sanski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts ziemeļrietumu daļā un ir viens no lielākajiem kantoniem gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]], kā arī ar [[Kantons 10|Kantonu 10]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]] un [[Zenicas-Dobojas kantons|Zenicas—Dobojas]] kantoniem. Administratīvais centrs ir [[Bihača]] — svarīgs politiskais, kultūras un ekonomiskais centrs šajā reģionā. Unas—Sanas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Kantons ir daudzetnisks un pazīstams ar savām dabas bagātībām, tostarp skaistajām upēm Una un Sana, kā arī nacionālajiem parkiem. Kantona platība ir 4125 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 270 000 iedzīvotāju. Kantons sastāv no 8 pašvaldībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] 0cunz0qkufbop2rfeap5xt2ua8gaf2o 0 597960 4470622 4264341 2026-05-19T19:05:35Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Zenicas-Dobojas kantons]] uz [[Zenicas—Dobojas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4264341 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zenica-Doboj in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Zenicas–Dobojas kantons kartē]] '''Zenicas–Dobojas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Zeničko-dobojski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā un ir viens no lielākajiem kantoniem pēc iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar vairākiem citiem Federācijas kantoniem, tostarp [[Sarajevas kantons|Sarajevas]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]], [[Tuzlas kantons|Tuzlas]] un [[Unas-Sanas kantons|Unas–Sanas]] kantoniem, kā arī ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Administratīvais centrs ir [[Zenica]], kas ir svarīgs rūpniecības, izglītības un kultūras centrs valstī. Zenicas–Dobojas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Tā mērķis bija nodrošināt stabilitāti un ekonomisko attīstību šajā rūpnieciski nozīmīgajā reģionā. Kantons sastāv no 12 pašvaldībām. Kantona platība ir aptuveni 3 904 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 360 000 iedzīvotāju, lielākoties [[bosnieši|bosniešu]] tautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] rc1w34sb1giwbu3kh1etyp209w22pwl 4470626 4470622 2026-05-19T19:06:29Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470626 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Zenica-Doboj in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|thumb|Zenicas—Dobojas kantons kartē]] '''Zenicas—Dobojas kantons''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Zeničko-dobojski kanton'') ir viens no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] desmit kantoniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā un ir viens no lielākajiem kantoniem pēc iedzīvotāju skaita. Kantons robežojas ar vairākiem citiem Federācijas kantoniem, tostarp [[Sarajevas kantons|Sarajevas]], [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas]], [[Tuzlas kantons|Tuzlas]] un [[Unas—Sanas kantons|Unas—Sanas]] kantoniem, kā arī ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Administratīvais centrs ir [[Zenica]], kas ir svarīgs rūpniecības, izglītības un kultūras centrs valstī. Zenicas—Dobojas kantons tika izveidots pēc [[Deitonas līgums|Deitonas miera līguma]] 1995. gadā. Tā mērķis bija nodrošināt stabilitāti un ekonomisko attīstību šajā rūpnieciski nozīmīgajā reģionā. Kantons sastāv no 12 pašvaldībām. Kantona platība ir 3904 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 360 000 iedzīvotāju, lielākoties [[bosnieši|bosniešu]] tautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] ca2cwpabzkbidbzsy3oh7h1tq6qz29f 0 597995 4470628 4340949 2026-05-19T19:09:22Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470628 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Сербия Борский округ.png|thumb|Boras apgabals]] '''Boras apgabals''' ({{val|sr|Борски округ}}) ir viens no [[Serbija]]s administratīvajiem apgabaliem. Tas atrodas valsts austrumu daļā un robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], kā arī vairākiem citiem Serbijas apgabaliem. Boras apgabala administratīvais centrs ir [[Bora (Serbija)|Boras]] pilsēta. Boras apgabala platība ir 3507 km², un tajā dzīvo ap 120 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo dažādas etniskās grupas, galvenokārt [[serbi]], kā arī [[rumāņi]], [[romi]], [[vlahi]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Serbijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Serbijas apgabali]] 5c26ngyiz32m4uadhw279t8gjw4xjwc 0 597996 4470631 4340957 2026-05-19T19:10:28Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470631 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Map of Central Banat.PNG|thumb|Vidusbanatas apgabals kartē]] '''Vidusbanatas apgabals''' ({{val|sr|Средњобанатски округ}}) ir viens no [[Serbija]]s administratīvajiem apgabaliem. Tas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, [[Vojvodina]]s autonomajā provincē, un robežojas ar [[Rumānija|Rumāniju]], kā arī vairākiem citiem Serbijas apgabaliem. Vidusbanatas apgabala administratīvais centrs ir [[Zrenjanina|Zreņaninas]] pilsēta. Vidusbanatas apgabala platība ir 3256 km², un tajā dzīvo ap 180 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo dažādas etniskās grupas, tostarp [[serbi]], [[ungāri]], [[rumāņi]], [[romi]], [[slovāki]], [[čehoslovāki|čehi]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Serbijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} o6lzjk8vn3v0nrb84llb0r7ab0nkp8b 0 597999 4470632 4340955 2026-05-19T19:11:39Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470632 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Сербия Южная Бачка округ.png|thumb|Dienvidbačkas apgabals kartē]] '''Dienvidbačkas apgabals''' ({{val|sr|Јужнобачки округ}}) ir viens no [[Serbija]]s administratīvajiem apgabaliem. Tas atrodas valsts ziemeļos, [[Vojvodina]]s autonomajā provincē, un robežojas ar vairākiem citiem Serbijas apgabaliem, kā arī ar [[Ungārija|Ungāriju]]. Dienvidbačkas apgabala administratīvais centrs ir [[Novi Sada]]s pilsēta, kas ir arī Vojvodinas provinces galvaspilsēta. Dienvidbačkas apgabala platība ir 4243 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo daudzas etniskās grupas, galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ungāri]], [[slovāki]], [[horvāti]], [[rumāņi]], [[romi]], [[ukraiņi]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Serbijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} 1nnf3sg8ev4ojsghhohec38kn2yzjyg 0 598002 4470635 4340956 2026-05-19T19:13:13Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470635 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Map of South Banat in Serbia (with Kosovo independent).svg|thumb|Dienvidbanatas apgabals kartē]] '''Dienvidbanatas apgabals''' ({{val|sr|Јужнобанатски округ}}) ir viens no [[Serbija]]s administratīvajiem apgabaliem. Tas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, [[Vojvodina]]s autonomajā provincē, un robežojas ar [[Rumānija|Rumāniju]], kā arī vairākiem citiem Serbijas apgabaliem. Dienvidbanatas apgabala administratīvais centrs ir [[Panceva|Pančevas]] pilsēta. Dienvidbanatas apgabala platība ir 4245 km², un tajā dzīvo ap 290 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo dažādas etniskās grupas, galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ungāri]], [[rumāņi]], [[slovāki]], [[romi]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Serbijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} 56qfnhjzmf91bfmn2d7h3j9wjpolx32 0 598003 4470638 4340951 2026-05-19T19:14:36Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470638 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Сербия Ябланичский округ.png|thumb|Jablanicas apgabals kartē]] '''Jablanicas apgabals''' ({{val|sr|Јабланички округ}}) ir viens no [[Serbija]]s administratīvajiem apgabaliem. Tas atrodas valsts dienvidaustrumu daļā un robežojas ar vairākiem citiem Serbijas apgabaliem, kā arī atrodas netālu no [[Ziemeļmaķedonija]]s un [[Bulgārija]]s robežas. Jablanicas apgabala administratīvais centrs ir [[Leskovaca]]s pilsēta. Jablanicas apgabala platība ir 2769 km², un tajā dzīvo ap 180 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo dažādas etniskās grupas, galvenokārt [[serbi]], kā arī [[romi]], [[albāņi]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Serbijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} khrsj4qwgx52kba8dtw0gwmsmk2dkea 0 598004 4470639 4340953 2026-05-19T19:16:11Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470639 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Сербия Колубарский округ.png|thumb|Kolubaras apgabals kartē]] '''Kolubaras apgabals''' ({{val|sr|Колубарски округ}}) ir viens no [[Serbija]]s administratīvajiem apgabaliem. Tas atrodas valsts centrālajā—rietumu daļā. Kolubaras apgabala administratīvais centrs ir [[Valjeva]]s pilsēta. Kolubaras apgabala platība ir 2474 km², un tajā dzīvo ap 175 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo galvenokārt [[serbi]], kā arī citas etniskās grupas, piemēram, [[romi]] un [[bosnieši]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Serbijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} l01l2uodrjtddxns7giurup1jst6t2t 0 598007 4470640 4341040 2026-05-19T19:17:12Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470640 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Zagrebačka županija in Croatia.svg|thumb|Zagrebas župānija kartē]] '''Zagrebas župānija''' ({{val|hr|Zagrebačka županija}}) ir viena no [[Horvātija]]s administratīvajām vienībām. Tā atrodas valsts ziemeļu daļā un pilnībā ieskauj [[Zagreba]]s pilsētu, kas ir Horvātijas galvaspilsēta, taču administratīvi pie župānijas tā nepieder. Zagrebas župānijas administratīvais centrs ir [[Zapršeča]]s pilsēta. Zagrebas župānijas platība ir 3060 km², un tajā dzīvo ap 310 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo pārsvarā [[horvāti]], kā arī citas etniskās grupas, tostarp [[serbi]], [[bosnieši]], [[slovēņi]] un [[romi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} hl4rxa6a9sa1jnhdaie5nb9gnphrdkz 0 598008 4470643 4341039 2026-05-19T19:18:12Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470643 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Zadarska županija in Croatia.svg|thumb|Zadaras župānija kartē]] '''Zadaras župānija''' ({{val|hr|Zadarska županija}}) ir viena no [[Horvātija]]s administratīvajām vienībām. Tā atrodas valsts dienvidrietumu daļā pie [[Adrijas jūra]]s un ietver arī vairākas salas. Zadaras župānijas administratīvais centrs ir [[Zadara]]s pilsēta. Zadaras župānijas platība ir 7276 km² (ieskaitot jūras teritoriju un salas), un tajā dzīvo ap 160 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo galvenokārt [[horvāti]], kā arī [[serbi]], [[itāļi]], [[albāņi]], [[bosnieši]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} cmjauu7d057sir9cq4m6b7yf8yr8stg 0 598009 4470748 4341038 2026-05-20T04:19:02Z Biafra 13794 jāuzlabo 4470748 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Vukovarsko-srijemska županija in Croatia.svg|thumb|Vukovaras-Srijemas župānija kartē]] '''Vukovaras—Srijemas župānija''' ([{{val|hr|Vukovarsko-srijemska županija}}) ir viena no [[Horvātija]]s administratīvajām vienībām. Tā atrodas valsts austrumu daļā, [[Slavonija]]s reģionā, robežojas ar [[Serbija|Serbiju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]]. Vukovaras—Srijemas župānijas administratīvais centrs ir [[Vinkovci]], bet vēsturiski un simboliski nozīmīgākā pilsēta ir [[Vukovara]]. Župānijas platība ir 2454 km², un tajā dzīvo ap 150 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo dažādas etniskās grupas — galvenokārt [[horvāti]], kā arī [[serbi]], [[ungāri]], [[romi]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} exspc0bai08vepbtvvha1u814mj6ddc 4470749 4470748 2026-05-20T04:19:14Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Vukovaras-Srijemas župānija]] uz [[Vukovaras—Srijemas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470748 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Vukovarsko-srijemska županija in Croatia.svg|thumb|Vukovaras-Srijemas župānija kartē]] '''Vukovaras—Srijemas župānija''' ([{{val|hr|Vukovarsko-srijemska županija}}) ir viena no [[Horvātija]]s administratīvajām vienībām. Tā atrodas valsts austrumu daļā, [[Slavonija]]s reģionā, robežojas ar [[Serbija|Serbiju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]]. Vukovaras—Srijemas župānijas administratīvais centrs ir [[Vinkovci]], bet vēsturiski un simboliski nozīmīgākā pilsēta ir [[Vukovara]]. Župānijas platība ir 2454 km², un tajā dzīvo ap 150 000 iedzīvotāju. Reģionā dzīvo dažādas etniskās grupas — galvenokārt [[horvāti]], kā arī [[serbi]], [[ungāri]], [[romi]] un citas mazākumtautības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{Horvātijas župānijas}} {{autoritatīvā vadība}} exspc0bai08vepbtvvha1u814mj6ddc 0 598044 4470594 4288498 2026-05-19T18:48:56Z Biafra 13794 4470594 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste|official_name=Vaupesas departaments|native_name=''Departamento del Vaupés''|image_map=Vaupes_in_Colombia_(mainland).svg|image_flag=Flag of Vaupés.svg|area_total_km2=54 135}} '''Vaupesas departaments''' ({{val|es|Departamento del Vaupés}}) ir viens no [[Kolumbija]]s 32 departamentiem. Tas atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, [[Amazones lietus mežs|Amazones lietusmeža]] reģionā, pie robežas ar [[Brazīlija|Brazīliju]]. Departamenta galvaspilsēta ir [[Mitu]]. Vaupesas departamenta platība ir aptuveni 54 135 km², un tajā dzīvo apmēram 45 000 iedzīvotāju. Tā ir viena no vismazāk urbanizētajām teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{kolumbija-aizmetnis}} [[Kategorija:Kolumbijas administratīvais iedalījums]] kzfcey7mp6abwt3q5cy4vf8nncr03nr 4470595 4470594 2026-05-19T18:49:15Z Biafra 13794 /* Ārējās saites */ 4470595 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste|official_name=Vaupesas departaments|native_name=''Departamento del Vaupés''|image_map=Vaupes_in_Colombia_(mainland).svg|image_flag=Flag of Vaupés.svg|area_total_km2=54 135}} '''Vaupesas departaments''' ({{val|es|Departamento del Vaupés}}) ir viens no [[Kolumbija]]s 32 departamentiem. Tas atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, [[Amazones lietus mežs|Amazones lietusmeža]] reģionā, pie robežas ar [[Brazīlija|Brazīliju]]. Departamenta galvaspilsēta ir [[Mitu]]. Vaupesas departamenta platība ir aptuveni 54 135 km², un tajā dzīvo apmēram 45 000 iedzīvotāju. Tā ir viena no vismazāk urbanizētajām teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kolumbija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolumbijas administratīvais iedalījums]] p6zte8iprzhw1zews3hiu7il8opk7uc 1 598085 4470751 4264945 2026-05-20T04:19:14Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Vukovaras-Srijemas župānija]] uz [[Diskusija:Vukovaras—Srijemas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4264945 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2025 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Horvātija}} cs636rceq2mrjk9bj0fn4oueb0lydv9 1 598095 4470624 4264959 2026-05-19T19:05:35Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Zenicas-Dobojas kantons]] uz [[Diskusija:Zenicas—Dobojas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4264959 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2025 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Bosnija un Hercegovina}} 2gnayu0q9zhouinpmgf86sgmfxijnor 1 598096 4470619 4264960 2026-05-19T19:04:31Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Unas-Sanas kantons]] uz [[Diskusija:Unas—Sanas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4264960 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2025 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Bosnija un Hercegovina}} 2gnayu0q9zhouinpmgf86sgmfxijnor 1 598101 4470604 4264966 2026-05-19T18:57:59Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Hercegovinas-Neretvas kantons]] uz [[Diskusija:Hercegovinas–Neretvas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4264966 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2025 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Bosnija un Hercegovina}} 2gnayu0q9zhouinpmgf86sgmfxijnor 0 602333 4470405 4381784 2026-05-19T14:12:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470405 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{infokaste+}} '''Roberts Klimovičs''' vai '''Ahmeds Roberts Klimovičs''' (dzimis {{dat|1971|1|24}}) ir bijušais latviešu televīzijas producents, režisors, raidījumu vadītājs un sabiedriskais aktīvists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/azartiska-spele-buri-11522812|title=Azartiska spēle būrī|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-08}}</ref> == Dzīvesgājums == Klimovičs mācījās [[Rīgas 58. vidusskola|Rīgas 58.vidusskolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/49744495/roberts-klimovics-par-lidlauku-spilve-un-ta-neskaidro-nakotni|title=Roberts Klimovičs: Par lidlauku Spilve un tā neskaidro nākotni|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-08|language=lv}}</ref> Savu karjeru uzsāka mediju nozarē 2000. gadu sākumā, strādājot radio un televīzijā. No 2001. līdz 2005. gadam viņš bija iesaistīts radio raidījumā “Brīvais Vilnis” [[Radio NABA]], kur darbojās kā līdzautors un vadītājs. No 2001. līdz 2003. gadam viņš vadīja un producēja raidījumu “Nakts Pilsonis” Radio NABA. No 2005. līdz 2007. gadam Klimovičs vadīja televīzijas šovu “Mīl, Nemīl” kanālā [[LNT]], kas guva popularitāti skatītāju vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4786499/jaunie-savedeji-egons-reiters-un-aisha|title=Jaunie savedēji - Egons Reiters un Aisha|website=TV|access-date=2025-06-08|date=2006-01-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4753535/sindija-vilde-un-ivars-auzins-ir-paris|title=Sindija Vilde un Ivars Auziņš ir pāris|website=Slavenības|access-date=2025-06-08|date=2005-09-21|language=lv}}</ref> 2006. gadā Klimovičs piedalījās radošās apvienības “Boomfilms” un [[LTV7]] veidotajā televīzijas filmu ciklā “Leģendu mednieki”. Kopā ar [[Horens Stalbe|Horenu Stalbi]], Nauri Kāpostiņu un Māri Bindi viņš devās ekspedīcijās, lai izpētītu leģendas un nostāstus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/16031306/radis-jaunu-tv-filmu-ciklu-legendu-mednieki|title=Rādīs jaunu TV filmu ciklu 'Leģendu Mednieki'|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4980611/legendu-mednieks-roberts-klimovics-baidas-no-ligosvetkiem|title=«Leģendu mednieks» Roberts Klimovičs baidās no Līgosvētkiem|website=Slavenības|access-date=2025-06-08|date=2006-11-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5699057/pa-cukura-pedam|title=Pa Cukura pēdām|website=Pikanti|access-date=2025-06-08|date=2006-02-04|language=lv}}</ref> 2009. gadā Klimovičs kļuva par televīzijas raidījuma “Slepenais Arhīvs” autoru un vadītāju kanālā LTV1, kā arī vadīja šovu “Rallija Zvaigzne” tajā pašā kanālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bna.lv/site/print.php?type=1&id=15417|title=BNA - Business News Agency|website=www.bna.lv|access-date=2025-06-08|archive-date=2025-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20250608092224/https://www.bna.lv/site/print.php?type=1&id=15417}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/vai-kads-grib-parunat-par-latvijas-jubileju-632711|title=Vai kāds grib parunāt par Latvijas jubileju?|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-08}}</ref> === Pāreja islāmā === 2013. gadā Klimovičs publiski paziņoja, ka pieņēmis islāmu, kļūstot par musulmani un pieņemot vārdu Ahmeds Roberts Klimovičs. Viņš žurnālam ''Kas Jauns'' stāstīja, ka pirms tam izpētījis dažādas reliģijas, tostarp budismu, hinduismu un kristietību, bet galu galā izvēlējies islāmu, lai gan sākotnēji tas viņu biedējis sabiedrības attieksmes un reliģijas prasību dēļ. Viņš uzsvēra, ka islāms piedāvā augstas morāles normas, kas kontrastē ar Rietumu sabiedrības "amorālo" dzīvesveidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/143558-zurnalists-klimovics-uz-menesi-pazudis-no-socialajiem-tikliem.htm|title=Žurnālists Klimovičs uz mēnesi pazudīs no sociālajiem tīkliem|website=nra.lv|access-date=2025-06-08|language=lv}}</ref> Klimovičs 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Islāma kultūras centrs|Latvijas Islāma kultūras centra]] (LIKC) aktīvu pārstāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/40360-ahmeds-roberts-klimovics-bazigs-par-islamofobijas-vilni-latvija|title=Ahmeds Roberts Klimovičs bažīgs par islamofobijas vilni Latvijā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-08|date=2015-09-29|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Klimovičam ir bērni no laulības ar Daci Redlihu. Pēc šķiršanas viņš iesaistījās tiesvedībās par [[alimenti]]em. Viņš publiski atbalsta tradicionālās ģimenes vērtības, kas saskan ar viņa uzskatiem par islāmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/46213235/roberts-klimovics-tiesajas-ar-bijuso-sievu-par-alimentiem|title=Roberts Klimovičs tiesājas ar bijušo sievu par alimentiem|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7031998/klimovics-komente-ka-pariesana-islama-mainis-rebekas-kohas-ikdienu|title=Klimovičs komentē, kā pāriešana islāmā mainīs Rebekas Kohas ikdienu|website=Slavenības|access-date=2025-06-08|date=2020-08-04|language=lv}}</ref> Klimovičam ir brālis Raimonds, un māte, bijusī [[Rīgas apgabaltiesa]]s tiesnese Anna Klimoviča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vipi.tv/paparaci/latvija/idn20690/pec-dela-aresta-no-amata-atkapjas-tiesnese-klimovica/|title=Pēc dēla aresta no amata atkāpjas tiesnese Klimoviča|website=Vipi.tv|access-date=2025-06-08|date=1970-01-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/20772961/tiesnese-klimovica-pensijas-del-lugusi-atbrivot-vinu-no-amata|title=Tiesnese Klimoviča pensijas dēļ lūgusi atbrīvot viņu no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-nodoklu-nemaksasanu-un-naudas-atmazgasanu-200-tukst-ls-apjoma-apcietina-tiesneses-delu-155577|title=Par nodokļu nemaksāšanu un naudas atmazgāšanu 200 tūkst. Ls apjomā apcietina tiesneses dēlu|website=Dienas Bizness|access-date=2025-06-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://providus.lv/raksti/tiesnesi-par-korupciju-tiesas|title=Tiesneši par korupciju tiesās – Providus|website=providus.lv|access-date=2025-06-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klimovičs, Roberts}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 61wi9yv65fian1qaes9imkozwfpjbe1 0 607435 4470918 4407866 2026-05-20T11:36:58Z Egilus 27634 4470918 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Ropažu novada dome | legislature = | coa_pic = Ropažu novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētāja | leader1 = [[Signe Grūbe]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]]/[[Progresīvie|P]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = * [[Aivars Draudiņš]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> * [[Terēza Luksa]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> * [[Renāte Gremze]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]]/[[Progresīvie|P]])</small> | election1 = | members = 19 | structure1 = 2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#FFDE00}} '''[[Latvijas attīstībai|LA]]''', '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (7) * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''', '''[[Progresīvie|P]]''' (3) * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (2) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]]''', '''[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (2) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Ulbroka|Institūta iela 1|3s=Institūta iela (Ulbroka)}} | website = {{URL|https://www.ropazi.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Ropažu novada dome''' ir [[Ropažu novads|Ropažu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta ielā]] 1, [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Ulbroka|Ulbrokā]]. [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas attīstībai]] un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kopīgais saraksts ar 34,91% balsu, iegūstot 7 vietas novada domē. No 2025. gada 27. jūnija līdz 2026. gada 20. maijam domes priekšsēdētāja bija [[Signe Grūbe]] no [[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]] un [[Progresīvie|Progresīvo]] kopīgā saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Komitejas == * attīstības un satiksmes komiteja, * izglītības, kultūras, sporta, jaunatnes lietu komiteja, * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * veselības aizsardzības un sociālo jautājumu komiteja, * vides un ilgtspējīgas attīstības komiteja. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanām]] Ropažu novada domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijas attīstībai]] un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/ropazu-novads/|title=Ropažu novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-13}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#FFDE00 | | [[Latvijas attīstībai]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | style="text-align: center" |'''7''' |- | style="background:#ffa800| | [[Apvienotais saraksts]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]], [[Progresīvie]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |} == Skatīt arī == * [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.preili.lv/ Ropažu novada pašvaldība] * [https://www.ropazi.lv/lv/deputati-0 Deputātu saraksts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Ropažu novada dome}} [[Kategorija:Ropažu novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 4d33ctyqho6trcpmnyqb542297an4zg 0 607891 4470532 4464572 2026-05-19T17:54:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470532 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas elektromehāniskā rūpnīca | logo = REMRLOGO.png | logo_size = | logo_caption = | image = REMRRRR.png | image_size = 250 | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta | predecessor = Rīgas elektroarmatūras rūpnīca (REAR) | successor = | foundation = 1945 | founder = | defunct = 1995<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/rigas-elektromehaniska-rupnica-vas/40003015313|title=RĪGAS ELEKTROMEHĀNISKĀ RŪPNĪCA, VAS|website=www.firmas.lv|access-date=2025-08-17|language=lv}}</ref> | location_city = Krišjāņa Barona iela 130, [[Rīga]] | location_country = [[Latvija]] un [[Latvijas PSR]] | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = Radiotehniskā rūpniecība | products = elektrofoni, vinila plašu atskaņotāji, elektroatskaņošanas mehānismi, skaņu noņēmējgalvas | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = [[Radiotehnika]] | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} '''Rīgas elektromehāniskā rūpnīca''' (REMR; {{val|ru|Рижский электромеханический завод «РЭМЗ»}}) bija radiotehniskā rūpnīca, kas specializējās elektroatskaņošanas iekārtu ražošanā. Tā atradās [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 130, Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/59/buildings|title=Radiotehnika/Rīgas radiorūpnīca RRR}}</ref> == Vēsture == 1945. gadā tika izveidots uzņēmums „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpnīca”, kas 1947. gadā tika pārveidots par „Rīgas elektroarmatūras rūpnīcu” (REAR), kas ražoja abonentu skaļruņus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvarhivs.gov.lv/?id=9009&kods=700000770&vien=2|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.lvarhivs.gov.lv|access-date=2025-08-17}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radiopagajiba.lv/RRR/REMR/riga_ab.htm|title=Riga абонентский|website=www.radiopagajiba.lv|access-date=2025-08-17|archive-date=2021-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20210122145921/http://www.radiopagajiba.lv/RRR/REMR/riga_ab.htm}}</ref> 1957. gadā rūpnīca tika pārdēvēta par Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR).<ref name=":0" /> 1970. gadā Rīgas elektromehāniskā rūpnīca kopā ar [[Radiotehnika (zīmols)|A. S. Popova Rīgas radiorūpnīcu]] (RRR), [[Konstruktoru birojs (PSRS)|konstruktoru biroju]] (SKB) „Orbīta” un [[Kandavas radiorūpnīca|Kandavas radiorūpnīcu]] iekļuva ražošanas apvienībā „[[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Murevska_albumi_.pptx.pdf|title=VALDEMĀRA MUREVSKA ALBUMI}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://enciklopedija.lv/skirklis/26232-datoru,-elektronisko-un-optisko-iek%C4%81rtu-ra%C5%BEo%C5%A1ana-Latvij%C4%81|title=datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā|access-date=2025-08-17|language=en}}</ref> 1995. gadā uzņēmums tika likvidēts. Faktiski tas pastāvēja līdz 1996. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009&kods=500000770&vien=1|title=Latvijas Valsts arhīvs - Valsts akciju sabiedrība "Rīgas elektromehāniskā rūpnīca"|website=www.lvarhivs.gov.lv|access-date=2025-08-18|archive-date=2025-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250819023330/https://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009&kods=500000770&vien=1}}</ref> == Konstruktoru birojs REMR == Elektroatskaņotājus, skaņu noņēmējgalvas, kasešu [[Magnetofons|magnetofonu]] mehānismus SKB „Radiotehnika” un KB „Orbīta” izstrādāja grupa I. Sarkanbārža vadībā. Tajā strādāja M. Ioffe, V. Keniņš, A. Irbens, E. Ivans un A. Boris, bet konstrukcijas tika izstrādātas sektorā J. Vēmaņa vadībā. Viņu radījums bija skaņu noņēmējgalva GZUM-73S (elektroatskaņotājiem „1-EPУ-73C” un „Akords-001-stereo”). 1977. gadā gadā pēc galvenā inženiera M. Zalevska iniciatīvas šie speciālisti tika pakļauti rūpnīcai, lai paātrinātu izstrādi un ieviešanu ražošanā. Pirmais SKB REMR vadītājs bija J. Skļarskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:502065&#124;article:DIVL38&#124;query:Sk%C4%BCarska%20Orb%C4%ABta%20|title=Rīgas Balss, Nr.196 (25.08.1986) - Brāķdari atlīdzina zaudējumus (Ļeņingradas iedzīvotājs A. Grosmans, būdams Rīgā. iegādājās veikalā «Orbīta» elektrofonu. Izstrādājums, kas bija izgatavots ražošanas apvienībā «Radiotehnika». izrādījās brāķis. Par šo gadījumu tika stāstīts šā gada 19. Jūlija numurā publikācijā «Brāķdara rokraksts»...)}}</ref> Konstruktora birojā tika radītas modernas konkurētspējīgas iekārtas: „1-EPУ-70” (Galvenais konstruktors V. Tkačenko), „0-EPУ-82SK” (J. Skļarskis), LPM- REMR-1 (O. Baidins), elektroatskaņotājs „Ārija-102-stereo” (A. Kamiņskis) u. c. 1987. gadā SKB atkal tika iekļauts paplašinātajā KB „Orbīta” kā tematiskā nodaļa 8910, kuru vadīja A. Aleksejenko. Tur tika izstrādāti kasešu mehānismi „MP-7210” un „MP-7220” atskaņotājiem, kā arī kabatas magnetofoni „Duets PM-8101-stereo”. Nodaļā strādāja vairāk nekā 30 cilvēku. Pēdējos darbības gados tika izstrādāti melnraksta projekti [[Kompaktdisks|CD]] atskaņotājam un programmējamam elektroatskaņotājam EP-7103 (Galvenais konstruktors V. Vinogradovs). „Radiotehnika” dizaina tradīcijas iedibināja [[Ādolfs Irbīte]], kurš sāka strādāt [[VEF]] pirmskara gados. Stils, kas tika radīts radioaparātiem „Rigonda” un „Simfonija”, ieguva popularitāti un ļāva tiem veiksmīgi konkurēt ar pazīstamu rietumu zīmolu izstrādājumiem. == Produkcija == [[Attēls:REAR-RIGA.jpg|thumb|Skaļrunis "Rīga", kuru ražoja REAR kopš 1957. gada.<ref name=":1" />]] Rūpnīcas galvenā produkcija bija: * '''Skaļrunis „Rīga”''' (ražots no 1957. gada REMR). === Radiolas === * '''„Viktorija-001”''' — pirmais PSRS tranzistoru augstākās klases stereoaparāts ar antenas uztveri un FM regulēšanu. Galvenais konstruktors G. Sorkins, vietnieks R. Krupenkovs, dizaineri A. Irbīte un I. Valdmanis. 1976. gadā [[Plovdiva]]s gadatirgū ieguva zelta medaļu. * '''„Viktorija-003”''' — sastāvēja no 5 blokiem: uztvērēja, jaudas pastiprinātāja '''UKU-020''', elektroatskaņotāja un divām akustiskajām sistēmām '''35AS-1'''. Konstrukcija — G. Sorkins un R. Krupenkovs; dizaineri: I. Valdmanis, A. Kruklis, J. Piete, I. Robežnieks. * '''„Melodija-101 stereo”''' (1. klase) — sastāvēja no uztvērēja-pastiprinātāja, elektroatskaņotāja ar barošanas bloku un divām akustiskajām sistēmām. Galvenais konstruktors V. Papušs, vietnieks Dz. Dravnieks, dizaineri I. Robežnieks un A. Kruklis. * '''„Melodija-106”''' — pirmais mūzikas centrs ar uztvērēju, magnetofona paneli (Ungārijas ražojums) un elektroatskaņotāju. Pastiprināšanai izmantoti '''UKU-020''' bloki, komplektēts ar '''AC-209''' vai '''AC-409''' akustiskajām sistēmām. Galvenais konstruktors O. Kiriks, vietnieks A. Šubins, dizainers Dz. Kave. * '''„Rīga-120B”''' — stereo radiola ar ''biophonic'' efektu un pseido telpisko skanējumu. Galvenie konstruktori R. Ivanovs un N. Mahņevs, vietnieks J. Stradiņš, dizainers I. Valdmanis. Netika palaista sērijveida ražošanā (izgatavoti 500 gab.). === Elektrofonu modeļi === * '''„Akkord”''', '''„Akkord-stereo”''', '''„Akkord-001 stereo”''' (1972. gadā Leipcigas izstādē apbalvots ar zelta medaļu; Galvenais konstruktors A. Mižujevs saņēma VDNH zelta medaļu 1973. gadā), * '''„Akkord-101”''', '''„Radiotehnika 301-stereo”''', '''„Melodija-103”''' u. c. === Elektroatskaņotāji === * '''Radiotehnika EP-001''', * '''Radiotehnika EP-101''' ar magnētisko skaņu noņēmēju, paredzēts visiem vinila formātiem un radiokompleksam „Radiotehnika-101”. Bija automātiska atskaņošana, mikro lifts, auto-stop un stroboskopa regulācija. Galvenais konstruktors S. Bikovs, vietnieks V. Vinogradovs, dizainers Dz. Kave. * '''Ārija-102''' u. c. === Atskaņošanas mehānismi === * '''I-EPУ-73C''', * '''II-EPУ-60''', * '''III-EPУ-10-3-127''' u. c. Papildus tika ražoti kasešu atskaņotāji '''„Duet PM-8101”''' un barošanas bloki '''A-601'''. == Sociālā un kultūras darbība == 1967. gadā pēc [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|lietuviešu arhitektu projekta]] tika uzcelta pirmā dzīvojamā māja Rīgā, [[Ļeņina iela (Rīga)|Ļeņina ielā]] 247, kur dzīvokļus saņēma REMR darbinieki. Māju celtniecība no rūpnīcas un „Radiotehnikas” līdzekļiem turpinājās līdz 1991. gadam. Rūpnīcai bija savs klubs (vēlāk Kultūras nams), kur darbojās pašdarbības kolektīvi un tika rīkoti svētku un izglītojoši pasākumi. Aktīvistiem tika sniegts materiāls un morāls atbalsts. Rūpnīcā bija iespējas nodarboties ar sportu. REMR futbola komanda 1982. gadā bija Rīgas čempionāta līdere un saglabāja līderpozīcijas līdz 1990. gadam. Spēcīgas bija arī dambretes tradīcijas — 1970. gadā REMR slīpētājs Staņislavs Voičišs ieguva Rīgas čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/1963/12/31/veterani-64/|title=Veterāni 64 – Dambretes ziņas|access-date=2025-08-17|date=1963-12-31|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Reflist2}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Radiotehnika]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rūpniecības vēsture Latvijā]] 9nn4r47y1kbr221suiir8lfnbbgmn3y 0 608460 4470524 4327119 2026-05-19T17:47:32Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Kērnijs Čukvuemeka]] to [[Kārnijs Čukvuemeka]] 4470524 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kārnijs Čukvuemeka]] glplefkqej324ix3egm0l7709986k6g 2 608598 4470801 4457022 2026-05-20T06:36:31Z Meistars14 141372 4470801 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Fiji ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Liechtenstein | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Macau | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Mongolia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Montserrat | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Saint Vincent-Grenadines | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !San Marino | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Sudan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bangladesh ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bhutan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Brunei | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Gibraltar | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Liberia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mauritius | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Pakistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vanuatu | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahamas ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chad | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cook | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Djibouti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Dominica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sao Tome-Principe | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Seychelles | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Sri Lanka | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !American Samoa ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Anguilla | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Aruba | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cayman | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !East Timor | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Eritrea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Samoa | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Somalia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} From 6.D to 7.A: From 7.A to 6.D: == Division VII == {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bonaire ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !British Virgin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guam | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Northern Mariana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Saint Martin | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Tonga | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Turks-Caicos | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Virgin | | | | | | | ! ! ! ! ! |} ----'''1.Day:''' British Virgin vs Tonga Virgin vs Northern Mariana Turks-Caicos vs Guam Bonaire vs Saint Martin ----'''2.Day:''' Northern Mariana vs British Virgin Guam vs Tonga Saint Martin vs Virgin Bonaire vs Turks-Caicos ----'''3.Day:''' British Virgin vs Guam Northern Mariana vs Saint Martin Tonga vs Bonaire Virgin vs Turks-Caicos ----'''4.Day:''' Saint Martin vs British Virgin Bonaire vs Guam Turks-Caicos vs Northern Mariana Virgin vs Tonga ----'''5.Day:''' British Virgin vs Bonaire Saint Martin vs Turks-Caicos Guam vs Virgin Northern Mariana vs Tonga ----'''6.Day:''' Turks-Caicos vs British Virgin Virgin vs Bonaire Tonga vs Saint Martin Northern Mariana vs Guam ----'''7.Day:''' British Virgin vs Virgin Turks-Caicos vs Tonga Bonaire vs Northern Mariana Saint Martin vs Guam ---- __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 6nw1k3bduvw5ge5bcd72jwyn1jess1a 4470802 4470801 2026-05-20T06:37:51Z Meistars14 141372 4470802 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Fiji ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Liechtenstein | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Macau | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Mongolia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Montserrat | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Saint Vincent-Grenadines | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !San Marino | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Sudan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bangladesh ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bhutan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Brunei | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Gibraltar | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Liberia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mauritius | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Pakistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vanuatu | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahamas ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chad | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cook | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Djibouti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Dominica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sao Tome-Principe | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Seychelles | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Sri Lanka | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !American Samoa ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Anguilla | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Aruba | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cayman | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !East Timor | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Eritrea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Samoa | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Somalia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bonaire ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !British Virgin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guam | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Northern Mariana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Saint Martin | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Tonga | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Turks-Caicos | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Virgin | | | | | | | ! ! ! ! ! |} ----'''1.Day:''' British Virgin vs Tonga Virgin vs Northern Mariana Turks-Caicos vs Guam Bonaire vs Saint Martin ----'''2.Day:''' Northern Mariana vs British Virgin Guam vs Tonga Saint Martin vs Virgin Bonaire vs Turks-Caicos ----'''3.Day:''' British Virgin vs Guam Northern Mariana vs Saint Martin Tonga vs Bonaire Virgin vs Turks-Caicos ----'''4.Day:''' Saint Martin vs British Virgin Bonaire vs Guam Turks-Caicos vs Northern Mariana Virgin vs Tonga ----'''5.Day:''' British Virgin vs Bonaire Saint Martin vs Turks-Caicos Guam vs Virgin Northern Mariana vs Tonga ----'''6.Day:''' Turks-Caicos vs British Virgin Virgin vs Bonaire Tonga vs Saint Martin Northern Mariana vs Guam ----'''7.Day:''' British Virgin vs Virgin Turks-Caicos vs Tonga Bonaire vs Northern Mariana Saint Martin vs Guam ---- '''From 7.D - To 6.D:''' __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ efe7hhhcqpy4acskfeuf57w917vf4af 4470811 4470802 2026-05-20T06:55:48Z Meistars14 141372 4470811 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Fiji ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Liechtenstein | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Macau | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Mongolia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Montserrat | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Saint Vincent-Grenadines | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !San Marino | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Sudan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bangladesh ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bhutan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Brunei | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Gibraltar | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Liberia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mauritius | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Pakistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vanuatu | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahamas ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chad | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cook | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Djibouti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Dominica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sao Tome-Principe | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Seychelles | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Sri Lanka | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !American Samoa ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Anguilla | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Aruba | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cayman | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !East Timor | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Eritrea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Samoa | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Somalia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bonaire ! | | | |'''4''' |'''4''' |0 | ! ! ! ! |- !2 !British Virgin | ! |'''2''' |'''1''' | |0 | | ! ! ! ! |- !3 !Guam | |1 ! | | |0 |0 | ! ! ! ! |- !4 !Northern Mariana | |0 | ! |0 | | |'''1''' ! ! ! ! |- !5 !Saint Martin |0 | | |'''2''' ! | | |'''3''' ! ! ! ! |- !6 !Tonga |2 |'''1''' |'''0''' | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Turks-Caicos |'''1''' | |'''2''' | | | ! |1 ! ! ! ! |- !8 !Virgin | | | |0 |0 | |'''2''' ! ! ! ! ! |} ----'''1.Day:''' British Virgin 0 vs '''1 Tonga''' Virgin 0 vs '''1 Northern Mariana''' '''Turks-Caicos 2''' vs 0 Guam '''Bonaire 4''' vs 0 Saint Martin ----'''2.Day:''' Northern Mariana 0 vs '''1 British Virgin''' Guam 0(3) vs '''0(4) Tonga''' '''Saint Martin 3''' vs 0 Virgin Bonaire 0 vs '''1 Turks-Caicos''' ----'''3.Day:''' '''British Virgin 2''' vs 1 Guam Northern Mariana 0 vs '''2 Saint Martin''' Tonga 2 vs '''4 Bonaire''' '''Virgin 2''' vs 1 Turks-Caicos ----'''4.Day:''' Saint Martin vs British Virgin Bonaire vs Guam Turks-Caicos vs Northern Mariana Virgin vs Tonga ----'''5.Day:''' British Virgin vs Bonaire Saint Martin vs Turks-Caicos Guam vs Virgin Northern Mariana vs Tonga ----'''6.Day:''' Turks-Caicos vs British Virgin Virgin vs Bonaire Tonga vs Saint Martin Northern Mariana vs Guam ----'''7.Day:''' British Virgin vs Virgin Turks-Caicos vs Tonga Bonaire vs Northern Mariana Saint Martin vs Guam ---- '''From 7.D - To 6.D:''' Bonaire: 1,1 British Virgin: 1,1 Guam: Northern Mariana: 1 Saint Martin: 1,1 Tonga: 1,1 Turks-Caicos: 1,1 Virgin: 1 ----__STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 4t4wvvd8uyx6pr5fon32f3gcdf94fmj 0 608626 4470454 4464495 2026-05-19T15:54:52Z RedStar7 22804 Atjaunots biedru skaits 4470454 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Austošā Saule Latvijai | colorcode = #9E1D32 | logo = Austošā_Saule_Latvijai_logo.jpeg | leader = [[Raivis Zeltīts]] | foundation = {{dat|2025|8|23}} | preceded by = | ideology = [[Etnonacionālisms]], [[nacionālkonservatīvisms]] | position = [[Labēja politika]] | colours = {{krāsa|#9E1D32}} karmīnsarkana {{krāsa|#EF8427}} oranža | membership_year = 2026 | membership = 521{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/austosa-saule-latvijai-partija-521-biedrs/|title=“Austošā Saule Latvijai” partijā – 521 biedrs|website=“Austošā Saule Latvijai” partijas tīmekļvietne|access-date=2026-05-19|language=lv|}}</ref> | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#9E1D32}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#9E1D32}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#9E1D32}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#9E1D32}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#9E1D32}} | website = {{URL|https://www.austsaule.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''“Austošā Saule Latvijai”''' ir [[etnonacionālisms|etnonacionāla]] un [[nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta [[2025. gads|2025]]. gada 23. augustā [[Rīga|Rīgā]]. Partijas priekšsēdētājs ir bijušais [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] ģenerālsekretārs [[Raivis Zeltīts]].<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2025-dibina-partiju-austosa-saule-latvijai-pamatos-nacionalisma-un-konservativisma-principi.a611483/|title=Dibina partiju «Austošā saule Latvijai»; pamatos – nacionālisma un konservatīvisma principi|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-08-31|language=lv}}</ref> == Vēsture == Partija ir veidojusies no nacionālistu biedrības "Austošā Saule", kas dibināta [[2020. gads|2020]]. gada 4. septembrī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/partija/|title=Partija|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.27.}}</ref> Biedrība organizējusi vairākas sabiedriskas akcijas, tostarp protestu Rīgā [[2023. gads|2023]]. gada septembrī, pieprasot slēgt “[[Maskavas Nams|Maskavas Namu]]”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55938500/foto-riga-pikete-pret-maskavas-namu|title=Foto: Rīgā piketē pret Maskavas namu|website=[[Delfi (portāls)]]|access-date=2025.08.27.|date=2023.09.12.}}</ref> un [[2024. gads|2024]]. gada janvārī — akciju pret [[Krievija]]s preču [[Imports|importu]] un [[Tranzīts|tranzītu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.01.2024-foto-piketa-pie-valdibas-aicina-partraukt-agresorvalstu-partikas-importu-un-tranzitu.a540015/|title=FOTO: Piketā pie valdības aicina pārtraukt agresorvalstu pārtikas importu un tranzītu|website=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|access-date=2025.08.27.|date=2024.01.23.}}</ref> Biedrība arī organizējusi atbalsta pasākumus [[Ukraina]]i, tostarp sapulci [[Azovas brigāde#2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā|“Azovstal” aizstāvju]] atbalstam 2024. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/azovstal-aizstavju-atbalsta-sapulce-ap-pussimts-dalibnieku/|title=“Azovstal” aizstāvju atbalsta sapulcē ap pussimts dalībnieku|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2024.06.01.}}</ref> 2025. gada 23. augustā "Austošā Saule Latvijai" noturēja dibināšanas sapulci [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2025-dibina-partiju-austosa-saule-latvijai-pamatos-nacionalisma-un-konservativisma-principi.a611483/|title=Dibina partiju «Austošā saule Latvijai»; pamatos – nacionālisma un konservatīvisma principi|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.23.}}</ref> == Vadība un struktūra == Partija ir veidojusies no nacionālistu biedrības "Austošā Saule", kas dibināta 2020. gada 4. septembrī.<ref name=":0" /> Dibināšanas sapulcē par partijas priekšsēdētāju ievēlēts [[Raivis Zeltīts]]. Valdē tika ievēlēti septiņi locekļi: [[Dace Lindberga]], [[Ieva Duļevska]], [[Oto Brantevics]], [[Gatis Ilgažs]], [[Viesturs Arklons]], [[Sandis Riekstiņš]] un [[Matīss Žuravļevs]].<ref name=":0" /> Partijas 1. kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Raivis Zeltīts. Par partijas valdes locekļiem ievēlēti Dace Lindberga, [[Jānis Zalāns]], Gatis Ilgažs, Viesturs Arklons, Matīss Žuravļevs, [[Andris Velps]] un Sandis Riekstiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/austosa-saule-latvijai-kongresa-parveleta-partijas-valde/|title=“Austošā Saule Latvijai” kongresā pārvēlēta partijas valde|last=admin|website=Austošā Saule Latvijai|access-date=2026-02-27|date=2026-02-14|language=lv-LV}}</ref> == Ideoloģija un programmas pamatprincipi == Partija sevi raksturo kā balstītu uz [[etnoacionālisms|etnonacionālisma]] un [[nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīvisma]] principiem. Partijas programma un statūti akcentē [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]], drošības un [[suverenitāte]]s stiprināšanu. Tās mērķos ietilpst [[dzimstība]]s veicināšana, masu [[imigrācija]]s ierobežošana, [[Valsts aizsardzība|aizsardzības]] un iekšējās drošības stiprināšana, sadarbība ar [[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģiona valstīm. Tiek uzsvērta [[valsts valoda]]s aizsardzība, atbalsts [[Tradicionālisms|tradicionālajām]] [[ģimene]]s vērtībām [[izglītība]]s un [[kultūra]]s politika, kas balstīta nacionālajās tradīcijās, un [[birokrātija]]s mazināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/programma/|title="Austošā Saule Latvijai" partijas programma|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.27.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/statuti/|title=Statūti|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.27.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.austsaule.lv/ “Austošā Saule Latvijai” tīmekļa vietne] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] m3c6gl13ygb2gk2zw0b6eu9v9d50xcs 3 610011 4470902 4338015 2026-05-20T10:42:13Z Neriah 96719 Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Peterxy12]] uz [[Dalībnieka diskusija:Peterxy]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Peterxy12|Peterxy12]]" to "[[Special:CentralAuth/Peterxy|Peterxy]]" 4338015 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Peterxy12}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 16.05 (EEST) pcwn2j95znjp40grcoeu37pca3wgo2u 0 610392 4470366 4453468 2026-05-19T12:32:39Z Makenzis 56205 4470366 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0a0f2d | nos = ''Paris FC'' | logo = Paris FC logo.svg | logo_izm = 140px | pilns = ''Paris Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Francija|Parīze}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 11.vieta | dib = 1969 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stade Jean-Bouin]]'' | ietilp = 20 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Francija}} Pjērs Ferači | tren = {{flaga|Francija}} [[Antuāns Kombuarē]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://parisfc.fr/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _paris2526h | pattern_b1 = _paris2526h | pattern_ra1 = _paris2526h | pattern_sh1 = _paris2526h | pattern_so1 = _paris2526hl | pattern_la2 = _paris2526a | pattern_b2 = _paris2526a | pattern_ra2 = _paris2526a | pattern_sh2 = _paris2526a | pattern_so2 = _adidasonwhitel | leftarm1 = 000060 | body1 = 000060 | rightarm1 = 000060 | shorts1 = 000060 | socks1 = 000060 | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 16234e | pattern_la3 = _paris2526t | pattern_b3 = _paris2526t | pattern_ra3 = _paris2526t | pattern_sh3 = _paris2526t | pattern_so3 = _paris2526tl | socks3 = }} '''''Paris Football Club''''' ir [[Francija|Francijas]] [[Futbols|futbola]] klubs no [[Parīze]]s. Klubs pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī — [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Stade Jean-Bouin]]'' stadionā, kurā ir 20 000 skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1969. gadā, apvienojoties ar ''[[Stade Saint-Germain]]'', izveidojot ''[[Paris Saint-Germain]]''. Tomēr 1972. gadā klubs sadalījās, izveidojot divus klubus. == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|10|13|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=FRA|name=[[Remī Riū]]}} {{Fs player|no= 2|pos=DF|nat=FIN|name=[[Tuomass Ollila]]}} {{Fs player|no= 4|pos=MF|nat=FRA|name=[[Vensāns Maršeti]]}} {{Fs player|no= 5|pos=DF|nat=SEN|name=[[Mustafa Mbovs]]}} {{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=BRA|name=[[Otaviu Adaide da Silva|Otaviu]]}} {{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=FRA|name=[[Alimami Gorī]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=FRA|name=[[Loans Dusē]]}} {{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=FRA|name=[[Vilems Gebelss]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ALG|name=[[Ilans Kebals]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=CIV|name=[[Žans Filips Kraso]]}} {{Fs player|no=12|pos=FW|nat=MLI|name=[[Nuā Disko]]}} {{Fs player|no=13|pos=MF|nat=FRA|name=[[Matjē Kafaro]]}} {{Fs player|no=14|pos=DF|nat=MLI|name=[[Amari Traore]]}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=FRA|name=[[Timotē Kolodžezaks]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=16|pos=GK|nat=FRA|name=[[Obeds Nkambadio]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=17|pos=MF|nat=FRA|name=[[Adama Kamara]]}} {{Fs player|no=19|pos=DF|nat=FRA|name=[[Noā Sanguī]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=ALG|name=[[Žuliens Lopess]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=FRA|name=[[Maksims Lopess]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=MAR|name=[[Sofjāns Alakušs]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=SEN|name=[[Lamins Gejs]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=NGA|name=[[Mozess Simons]]}} {{Fs player|no=28|pos=DF|nat=BEL|name=[[Tibo De Smets]]}} {{Fs player|no=29|pos=FW|nat=FRA|name=[[Pjērs Īvs Amels]]}} {{Fs player|no=31|pos=DF|nat=FRA|name=[[Samits Šerguī]]}} {{Fs player|no=33|pos=MF|nat=FRA|name=[[Pjērs Less-Melū]]}} {{Fs player|no=35|pos=GK|nat=GER|name=[[Kevins Traps]]}} {{Fs player|no=77|pos=FW|nat=FRA|name=[[Andī Pembelē]]}} {{Fs player|no=93|pos=FW|nat=FRA|name=[[Žonatans Ikonē]]}} {{Fs end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://parisfc.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}}{{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Paris FC]] 0nctfl3m8sxgkmimmohzbyty6gw1bp4 10 610576 4470753 4341021 2026-05-20T04:19:46Z Biafra 13794 4470753 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Horvātijas župānijas |title = [[Horvātija]]s [[Horvātijas administratīvais iedalījums|administratīvais iedalījums]] {{flaga|Horvātija}} |bodyclass = hlist |group1 = Galvaspilsēta |list1 = * [[Zagreba]] |group2 = Župānijas |list2 = * [[Bjelovaras—Bilogoras župānija|Bjelovara—Bilogora]] * [[Brodas—Posavinas župānija|Broda—Posavina]] * [[Dubrovnikas—Neretvas župānija|Dubrovnika—Neretva]] * [[Istras župānija|Istra]] * [[Karlovacas župānija|Karlovaca]] * [[Koprivnicas—Križevcu župānija|Koprivnica—Križevci]] * [[Krapinas—Zagorjes župānija|Krapina—Zagorje]] * [[Likas—Seņas župānija|Lika—Seņa]] * [[Medžimurjes župānija|Medžimurje]] * [[Osijekas—Baranjas župānija|Osijeka—Baranja]] * [[Požegas—Slavonskas župānija|Požega—Slavonska]] * [[Piejūras—Kalnu župānija|Piejūra—Kalni]] * [[Sisakas—Moslavinas župānija|Sisaka—Moslavina]] * [[Splitas—Dalmācijas župānija|Splita—Dalmācija]] * [[Šibenikas—Kninas župānija|Šibenika—Knina]] * [[Varaždinas župānija|Varaždina]] * [[Viroviticas—Podravinas župānija|Virovitica—Podravina]] * [[Vukovaras—Srijemas župānija|Vukovara—Srijema]] * [[Zadaras župānija|Zadara]] * [[Zagrebas župānija|Zagreba]] |group3 = |list3 = * }}<noinclude> [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes|Horvātija]] [[Kategorija:Horvātijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Horvātijas župānijas]] </includeonly> ait1kuxvkni40aiipczrvq9srk5iuwq 0 616031 4470523 4372630 2026-05-19T17:47:22Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Padomju-japāņu karš]] to [[Padomju—Japānas karš]] 4470523 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Padomju—Japānas karš]] gzz1dm8wj657xe1c1g3zxlg3s6xs7h6 0 617747 4470785 4417838 2026-05-20T04:52:03Z Biafra 13794 4470785 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''iPhone 14''}} {{Mobilā telefona infokaste | nosaukums = ''iPhone 14'' | attēls = IPhone_14_vector.svg | attēls paraksts = | ražotājs = ''[[Apple Inc.]]'' | sērija = | operators = | tīkls = [[GSM]], [[CDMA]], [[LTE]], [[5G]] | izlaists = 2022. gada 16. septembrī | tips = | izmērs = 146,7 mm augsts<br />71,5 mm plats<br />7,8 mm biezs | svars = 172 [[grams|grami]] | os = '''Oriģinālā:''' [[iOS 16|iOS 16.0]]<br />'''Pašreizējā:''' [[iOS 18|iOS 18.0]] | cpu = ''Apple A15 Bionic'' (64-bitu, seškodolu) | operatīva atmiņa = 6 GB [[LPDDR4X RAM]] | atmiņa = 128, 256 vai 512 GB | atmiņas karte = | akumulators = 3,86V (~3279mAh) | datu ievade = | displejs = 6,1 collu ''Super Retina XDR OLED''<br />2532 × 1170 pikseļi (460 ppi) | aizmugurējā kamera = Divas kameras: 12 MP (platleņķa) + 12 MP (ultraplatleņķa), 4K video | priekšējā kamera = 12 MP, 4K video | mediju formāti = | zvanu signals = | savienojamība = ''[[Wi-Fi]] (802.11 a/b/g/n/ac/ax)''<br />''[[Bluetooth 5]].3''<br />[[LTE]], [[5G]]<br />[[GPS]], [[GLONASS]] | citi = ''Face ID'', ''MagSafe'', satelīta ārkārtas SOS, ūdens un putekļu izturība (IP68) | statuss = | priekštecis = ''[[iPhone 13]]'' | pēctecis = ''[[iPhone 15]]'' | ārējās saites = {{URL|https://www.apple.com}} }} '''''iPhone 14''''' ir ''[[Apple Inc.]]'' ražots [[viedtālrunis]] ar skārienjutīgu ekrānu. Tas ir sešpadsmitās paaudzes ''[[iPhone]]'' modelis. ''iPhone 14'' tika prezentēts 2022. gada septembrī un piedāvāja uzlabotu drošību ar satelīta ārkārtas SOS funkciju, jaunu avāriju noteikšanas sistēmu, uzlabotu kameru un ilgāku akumulatora darbības laiku. Modelis saglabāja ''iPhone 13'' dizainu, bet ar būtiskiem iekšējiem uzlabojumiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mobilais telefons-aizmetnis}} {{iPhone modeļi}} [[Kategorija:Mobilie telefoni]] [[Kategorija:IPhone]] ebr8iraqjmpgr6iqcfg8nwvywm700o7 0 617757 4470784 4382575 2026-05-20T04:51:03Z Biafra 13794 kosmētika. 4470784 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''iPhone 14 Pro''}} {{Mobilā telefona infokaste | nosaukums = ''iPhone 14 Pro'' | attēls = IPhone_14_Pro_vector.svg | attēls paraksts = | ražotājs = ''[[Apple Inc.]]'' | sērija = | operators = | tīkls = [[GSM]], [[CDMA]], [[LTE]], [[5G]] | izlaists = 2022. gada septembris | tips = viedtālrunis | izmērs = | svars = | os = [[iOS 16]] | cpu = Apple A16 Bionic (64 bitu, seškodolu) | operatīva atmiņa = | atmiņa = | atmiņas karte = | akumulators = | datu ievade = skārienekrāns | displejs = ''Super Retina XDR OLED'' ar ''ProMotion'' un ''Dynamic Island'' | aizmugurējā kamera = | priekšējā kamera = | mediju formāti = | zvanu signals = | savienojamība = ''[[Wi-Fi]]''<br />''[[Bluetooth]]''<br />[[LTE]], [[5G]]<br />[[GPS]] | citi = ''Face ID'', ''Always-On Display'', ''MagSafe'', ''Lightning'' | statuss = | priekštecis = ''[[iPhone 13 Pro]]'' | pēctecis = ''[[iPhone 15 Pro]]'' | ārējās saites = {{URL|https://www.apple.com}} }} '''''iPhone 14 Pro''''' ir ''[[Apple Inc.]]'' ražots [[viedtālrunis]] ar skārienjutīgu ekrānu. Tas ir sešpadsmitās paaudzes ''[[iPhone]]'' ''Pro'' klases modelis, kas tika prezentēts 2022. gada septembrī. ''iPhone 14 Pro'' ir aprīkots ar ''Apple A16 Bionic'' mikroshēmu, ''ProMotion'' displeju un ''Dynamic Island'' saskarni. Ierīce darbojas ar ''iOS 16'' operētājsistēmu un piedāvā uzlabotas drošības un multimediju iespējas. == Skatīt arī == * [[Apple tehnikas uzskaitījums|''Apple'' tehnikas uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mobilais telefons-aizmetnis}} {{iPhone modeļi}} [[Kategorija:Mobilie telefoni]] [[Kategorija:IPhone]] j13zpe59fequrjzns6irxwjb7q6z48p 0 617900 4470786 4408754 2026-05-20T04:53:14Z Biafra 13794 kosmētika. 4470786 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''iPhone SE''}} {{Mobilā telefona infokaste | nosaukums = ''iPhone SE (3. paaudze)'' | attēls = IPhone_SE_(2nd_generation)_white_vector.svg | attēls paraksts = | ražotājs = ''[[Apple Inc.]]'' | sērija = | operators = | tīkls = [[GSM]], [[CDMA]], [[LTE]], [[5G]] | izlaists = 2022. gada marts | tips = viedtālrunis | izmērs = | svars = | os = [[iOS 15]] | cpu = Apple A15 Bionic (64 bitu, seškodolu) | operatīva atmiņa = | atmiņa = | atmiņas karte = | akumulators = | datu ievade = skārienekrāns, ''Home'' poga | displejs = Retina HD IPS LCD | aizmugurējā kamera = | priekšējā kamera = | mediju formāti = | zvanu signals = | savienojamība = ''[[Wi-Fi]]''<br />''[[Bluetooth]]''<br />[[LTE]], [[5G]]<br />[[GPS]] | citi = ''Touch ID'', ''Lightning'', ''IP67'' | statuss = | priekštecis = ''[[iPhone SE (2. paaudze)]]'' | pēctecis = | ārējās saites = {{URL|https://www.apple.com}} }} '''''iPhone SE'' (3. paaudze)''' jeb '''''iPhone SE 2022''''' ir ''[[Apple Inc.]]'' ražots [[viedtālrunis]] ar skārienjutīgu ekrānu. Tas ir trešās paaudzes ''[[iPhone SE]]'' sērijas modelis, kas tika prezentēts 2022. gada martā. ''iPhone SE'' (3. paaudze) ir aprīkots ar ''Apple A15 Bionic'' mikroshēmu un atbalsta [[5G]] mobilo sakaru tīklu. Ierīce saglabā klasisko dizainu ar ''Home'' pogu un ''Touch ID'' pirkstu nospiedumu sensoru. Tā darbojas ar ''iOS 15'' operētājsistēmu un piedāvā augstu veiktspēju kompaktā korpusā. == Skatīt arī == * [[Apple tehnikas uzskaitījums|''Apple'' tehnikas uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mobilais telefons-aizmetnis}} {{iPhone modeļi}} [[Kategorija:Mobilie telefoni]] [[Kategorija:IPhone]] b3c4c9i6scqeikut1sj63p0fcga0gdr 4470787 4470786 2026-05-20T04:54:00Z Biafra 13794 4470787 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''iPhone SE'' (3. paaudze)}} {{Mobilā telefona infokaste | nosaukums = ''iPhone SE'' (3. paaudze) | attēls = IPhone_SE_(2nd_generation)_white_vector.svg | attēls paraksts = | ražotājs = ''[[Apple Inc.]]'' | sērija = | operators = | tīkls = [[GSM]], [[CDMA]], [[LTE]], [[5G]] | izlaists = 2022. gada marts | tips = viedtālrunis | izmērs = | svars = | os = [[iOS 15]] | cpu = Apple A15 Bionic (64 bitu, seškodolu) | operatīva atmiņa = | atmiņa = | atmiņas karte = | akumulators = | datu ievade = skārienekrāns, ''Home'' poga | displejs = Retina HD IPS LCD | aizmugurējā kamera = | priekšējā kamera = | mediju formāti = | zvanu signals = | savienojamība = ''[[Wi-Fi]]''<br />''[[Bluetooth]]''<br />[[LTE]], [[5G]]<br />[[GPS]] | citi = ''Touch ID'', ''Lightning'', ''IP67'' | statuss = | priekštecis = ''[[iPhone SE (2. paaudze)]]'' | pēctecis = | ārējās saites = {{URL|https://www.apple.com}} }} '''''iPhone SE'' (3. paaudze)''' jeb '''''iPhone SE 2022''''' ir ''[[Apple Inc.]]'' ražots [[viedtālrunis]] ar skārienjutīgu ekrānu. Tas ir trešās paaudzes ''[[iPhone SE]]'' sērijas modelis, kas tika prezentēts 2022. gada martā. ''iPhone SE'' (3. paaudze) ir aprīkots ar ''Apple A15 Bionic'' mikroshēmu un atbalsta [[5G]] mobilo sakaru tīklu. Ierīce saglabā klasisko dizainu ar ''Home'' pogu un ''Touch ID'' pirkstu nospiedumu sensoru. Tā darbojas ar ''iOS 15'' operētājsistēmu un piedāvā augstu veiktspēju kompaktā korpusā. == Skatīt arī == * [[Apple tehnikas uzskaitījums|''Apple'' tehnikas uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mobilais telefons-aizmetnis}} {{iPhone modeļi}} [[Kategorija:Mobilie telefoni]] [[Kategorija:IPhone]] knf4o8kmxllur9mielbnhplectdg1kt 0 618433 4470924 4467549 2026-05-20T11:45:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470924 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = UVB-76 |logo = |formāts = Kodētu ziņojumu pārraide |frekvence = 4625 kiloherci (kHz) |raida_kopš = Nav zināms, iespējams, [[1970. gadi]] |sauklis = |īpašnieks = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]] |adrese = [[Maskavas apgabals]], [[Krievija]] |valoda = [[Krievu valoda|krievu]] |māsas_stacijas = |tīmekļraide = |mājaslapa = }} '''UVB-76'''<ref name="latv" /> ({{val|ru|УВБ-76}}), zināma arī kā '''Pastardienas radio'''<ref name="latv">{{tīmekļa atsauce |title=Krievijas noslēpumainais "Pastardienas radio" pārraida biedējošu signālu, kurā pieminēta Latvija |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/683124-krievijas-noslepumainais-pastardienas-radio-parraida-biedejosu-signalu-kura-piemineta-latvija |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2025|12|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|11|19||bez}}}}</ref> ({{val|en|Doomsday Radio}}), ir īsviļņu radiostacija, kas raida augšējās vienjoslas režīmā 4625 kilohercu (kHz) frekvencē (viļņa garums 64,8 metri).<ref name="The Buzzer">{{cite magazine | last=Geere | first=Duncan | title=Mysterious Russian 'Buzzer' radio broadcast changes | url=https://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes | magazine=WIRED.CO.UK | date=August 2010 | access-date=2010-09-12 | archive-date=17 September 2010 | archive-url=https://web.archive.org/web/20100917152150/http://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes}}</ref><ref name="priyom">{{Cite web|title=The Buzzer › Priyom.org|url=https://priyom.org/military-stations/russia/the-buzzer|access-date=2021-10-16|website=priyom.org}}</ref> Tā 24 stundas diennaktī pārraida īsu, monotonu dūkoņu, kas atkārtojas ar ātrumu aptuveni 25 toņi minūtē.<ref name="The Buzzer" /> Dažreiz dūkoņas signāls tiek pārtraukts un notiek balss pārraide [[Krievu valoda|krievu valodā]].<ref name="wired">{{cite magazine |title=Inside the Russian Short Wave Radio Enigma |first=Peter |last=Savodnik |magazine=[[Wired (magazine)|Wired]] |date=27 September 2011 |url=https://www.wired.com/2011/09/ff-uvb76/ |access-date=16 November 2020}}</ref><ref>{{cite journal | last=McLellan | first=Allison | date=November 2019 | url=https://www.proquest.com/docview/2311511307 | title=Decoding Numbers Stations | journal=QST | publisher=American Radio Relay League | volume=103 | issue=11 | pages=70–73|id={{ProQuest|2311511307}}| quote=Perhaps the best-known is the Russian UVB-76, a misheard version of its first call sign, UZB-76. Transmitting on 4625 kHz, it was first noticed around the late 1970s, earning the nickname 'the Buzzer' because of its 24-hour droning hum.}}</ref><ref>{{cite web | date=25 March 2012 | url=https://priyom.org/media/57653/the_buzzer_primer.pdf | title=The Buzzer Primer | work=Priyom.org | page=1}}</ref><ref>{{cite journal | last=Harris | first=Shane | date=6 March 2016 | url=https://www.proquest.com/docview/1782923047 | title=The Stupidly Simple Spy Messages No Computer Could Decode | journal=The Daily Beast | publisher=The Newsweek–Daily Beast Company | quote=For most of its existence, which has been traced back to an original airdate in 1976, it has transmitted a short, high-pitched buzz, every few seconds.}}</ref> Nav zināms, kādiem nolūkiem šī stacija paredzēta, taču eksperti pieļauj, ka tā saistīta ar [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]], iespējams, to izmanto slepenu pavēļu sūtīšanai<ref name="lalv">{{ziņu atsauce |title=Eiropa ir brīdināta! Krievijas “Pastardienas radio” pārraida 15 šifrētus ziņojumus; pieminēta arī Latvija |url=https://www.la.lv/eiropa-ir-bridinata-krievijas-pastardienas-radio-parraida-15-sifretus-zinojumus-piemineta-ari-latvija |accessdate={{dat|2025|12|24||bez}} |work=LA.LV |date={{dat|2025|12|16||bez}} |language=lv}}</ref> un tā ir daļa no Krievijas automātiskās atbildes [["Perimetr" sistēma|sistēmas "Perimetr"]], kam jānodrošina Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] palaišana pat tad, ja pēkšņa uzbrukuma gadījumā tiek iznīcināta visa Krievijas valdība.<ref>{{cite web | last=Hooper| first=Sarah | date=20 May 2025 | url=https://metro.co.uk/2025/05/20/mysterious-soviet-doomsday-radio-station-broadcasts-cryptic-messages-again-23117569/ | title=Mysterious Soviet 'doomsday radio station' broadcasts cryptic messages again}}</ref><ref name="delfi">{{ziņu atsauce |last1=Rasums |first1=Roberts |title=Pastardienas radio uzpūstā slava. Kas ir UVB-76 |url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120096279/pastardienas-radio-uzpusta-slava-kas-ir-uvb-76 |accessdate={{dat|2025|12|24||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2025|11|24||bez}} |language=lv}}</ref> == Nosaukums un izsaukuma signāli == [[Attēls:UVB-76 - "The Buzzer" 10. August 2022.wav|thumb|UVB-76 audio pārraide, ierakstīta 2022. gada 10. augustā]] Kopš pirmās zināmās balss pārraides 1997. gadā līdz 2010. gadam stacija sevi identificēja kā '''UZB-76''' (''УЗБ-76'').<ref>{{Citation|title=UVB-76 MDZhB [24.12.1997] [21:58 UTC] (180 08 BROMAL 74 27 99 14)| date=30 June 2014 |url=https://www.youtube.com/watch?v=Y8CuyDiV1YQ |archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/youtube/20211217/Y8CuyDiV1YQ |archive-date=2021-12-17 |url-status=live|language=en|access-date=2021-10-20}}{{cbignore}}</ref><ref>{{cite web |title=UVB-76 MDZhB [23.08.2010] [13:35] (93 882 NAIMINA 74 14 35 74) |website=[[YouTube]] |url=https://www.youtube.com/watch?v=IJuiurAdWV0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250915185325/https://www.youtube.com/watch?v=IJuiurAdWV0 |archive-date=2025-09-15 |date=5 July 2014 |access-date=16 November 2020 }}</ref> Pati stacija nekad neizmantoja izsaukuma signālu UVB-76, šis nosaukums ir nepareiza UZB-76 transkripcija.<ref name="priyom" /> Tomēr staciju joprojām bieži dēvē par UVB-76. Turpmākajos raidīšanas gados stacijas galvenais izsaukuma signāls regulāri mainījās. {| class="wikitable" |+Zināmie UVB-76 galvenie pašidentifikācijas izsaukuma signāli !Izsaukuma signāls !Laika posms, kurā izmantots |- |UZB-76 (УЗБ-76) |1997. gada 24. decembris ― 2010. gada 7. septembris |- |MDŽB (МДЖБ) |2010. gada 7. septembris ― 2015. gada 28. decembris |- |ŽUOZ (ЖУОЗ) |2015. gada 28. decembris ― 2019. gada 1. marts |- |ANVF (АНВФ) |2019. gada 1. marts ― 2020. gada 30. decembris |- |NŽTI (НЖТИ) |2020. gada 30. decembris ― pašlaik |} Papildus primārajiem izsaukuma signāliem, UVB-76 izmanto arī citus "papildu izsaukuma signālus", kas tiek izmantoti retāk nekā primārais izsaukuma signāls. Mainot primāro izsaukuma signālu, visi iepriekš izmantotie papildu izsaukuma signāli tiek atmesti.<ref name="The Buzzer" /> == Funkcija un atrašanās vieta == [[Attēls:Uvb76antenna.jpg|thumb|Povarovas 1984. gada, bijušās UVB-76 raidītāja atrašanās vieta, aerofotogrāfija]] Stacijas darbības mērķus nav komentējusi ne [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdība]], ne apraides nozares pārstāvji. Tomēr, bijušais [[Lietuva|Lietuvas Republika]]s sakaru un informātikas ministrs [[Rimants Pleiķis]] rakstīja, ka balss ziņojumu mērķis ir apstiprināt, ka operatori signāla uztveršanas stacijās ir gatavībā.<ref name="Russian_HF_beacons">{{tīmekļa atsauce |title=Russian HF Beacons |url=http://www.cvni.net/radio/nsnl/nsnl032/nsnl32mx.html |date=24 December 2000 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190907011137/http://www.cvni.net/radio/nsnl/nsnl032/nsnl32mx.html |archive-date=7 September 2019 |access-date=16 November 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Single letter markers – posts from the SPOOKS and WUN listservers |url=http://dxworld.com/markers.html |year=2000 |access-date=2008-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071125051007/http://dxworld.com/markers.html |archive-date=2007-11-25}}</ref><ref>{{cite book |last=Pleikys |first=Rimantas |title=Jamming |publisher=Rimantas Pleikys |year=1998 |location=Vilnius, Lithuania |url=http://www.oldradio.lt/jamming/jamminge.htm}}</ref> Vēl viens skaidrojums ir tāds, ka pārraidi pastāvīgi klausās [[Kara komisariāts|kara komisariāti]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.radioscanner.ru/forum/topic12415-4.html |title=Военная "Жужжалка" на частоте 4625 кГц. "Buzzer" UVB-76. – Страница 4 |publisher=Radioscanner.ru |access-date=2012-10-09}}</ref> Akadēmiskajā žurnālā ''[[Russian Journal of Earth Sciences]]'' reiz publicēja rakstu, kurā aprakstīta observatorija, kas mēra izmaiņas [[Jonosfēra|jonosfērā]], pārraidot signālu 4625 kHz frekvencē, tādā pašā apraides frekvencē kā UVB-76.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Information-measuring complex and database of mid-latitude Borok Geophysical Observatory |url=http://elpub.wdcb.ru/journals/rjes/v10/2007ES000227/0.shtml |website=rjes.wdcb.ru |accessdate={{dat|2025|12|31||bez}} |language=en |date={{dat|2008||||bez}}}}</ref> Viena no iespējamām interpretācijām ir tāda, ka balss ziņojumi ir militāra saziņa. Iespējamību, ka stacija ir izlūkdienestu skaitļu stacija, piemēram, [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] vai bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vajadzībām, daži uzskata par maz ticamu, jo ziņojumi tiek piegādāti šķietami neparedzamos laikos. Turklāt, statiskā frekvence 4625 kHz un zemā raidītāja jauda, ​​visticamāk, nav piemērota uzticamai tālsatiksmes saziņai. Cita teorija, kas aprakstīta [[BBC]] rakstā, apgalvo, ka tornis ir savienots ar Krievijas raķešu [["Perimetr" sistēma|sistēmu "Perimetr"]] un izstaro "mirušās rokas" signālu, kas izraisīs kodolieroču atbildes triecienu, ja signāls tiks pārtraukts kodoluzbrukuma pret Krieviju rezultātā.<ref name="auto">{{cite web |url=https://www.bbc.com/future/article/20170801-the-ghostly-radio-station-that-no-one-claims-to-run |title=The ghostly radio station that no one claims to run |last=Gorvett |first=Zaria |access-date=16 November 2020 |date=15 July 2020 |website=BBC}}</ref> Arī šī teorija ir maz ticama, ņemot vērā, ka signāls bieži pārstāj darboties vai tiek regulāri izslēgts apkopes dēļ.<ref name=gizmodo2016>{{cite web |url=https://www.gizmodo.com.au/2016/07/the-unexplained-signals-of-russian-station-uvb-76/ |title=The Unexplained Signals Of Russian Station UVB-76 |date=2016-07-18 |website=Gizmodo Australia |access-date=2019-11-17}}</ref> Krievijas radiostacijas, kas darbojas līdzīgā formātā, tiek sauktas par ''The Pip'' un ''The Squeaky Wheel''. Tāpat kā UVB-76, šīs stacijas pārraida raksturīgu skaņu, kas tiek nepārtraukti atkārtota, bet laiku pa laikam tiek pārtraukta, lai pārraidītu kodētus balss ziņojumus.<ref name="atrviet" /> Iepriekšējais UVB-76 raidītājs atradās netālu no [[Povarova]]s, Krievijā,<ref name="atrviet" /><ref>{{cite magazine | last=Geere | first=Duncan | title=Mysterious Russian 'Buzzer' radio broadcast changes | url=https://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes | magazine=WIRED.CO.UK | date=August 2010 | access-date=2010-09-12 | archive-date=17 September 2010 | archive-url=https://web.archive.org/web/20100917152150/http://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes }}</ref> koordinātās {{Coord|56|5|0|N|37|6|37|E|}}, kas atrodas aptuveni pusceļā starp [[Zeļenograda|Zeļenogradu]] un [[Solņečnogorska|Solņečnogorsku]] un 10 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Maskava]]s, netālu no Ložku ciema. Atrašanās vieta un izsaukuma signāls nebija zināmi līdz pirmajai zināmajai balss pārraidei 1997. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=El misterioso zumbido de la estación de radio UVB-76 |url=http://www.elreservado.es/news/view/261-correos-rebotados-internet-comic/895-el-misterioso-zumbido-de-la-estacion-de-radio-uvb-76 |trans-title=The mysterious buzz of the UVB-76 radio station |newspaper=El Reservado |date=24 January 2011 |access-date=31 January 2011 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20110127110111/http://www.elreservado.es/news/view/261-correos-rebotados-internet-comic/895-el-misterioso-zumbido-de-la-estacion-de-radio-uvb-76 |archive-date=27 January 2011 }}</ref> Stacijas raidītājs 2010. gada septembrī tika pārvietots uz [[Sanktpēterburga]]s piepilsētu, netālu no Kerro ciema [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] ({{Coord|60|18|40.73|N|30|16|45.06|E|}}). Tas, iespējams, bija saistīts ar Krievijas armijas reorganizāciju. Kopš 2015. gada 9. augusta stacija vairs neraida no Kerro raidītāja vietas ("Irtiš"), iespējams, Krievijas armijas reorganizācijas dēļ konkrētajā apgabalā, kuras dēļ frekvence varētu tikt izmantota tikai Maskavas militārajā apgabalā. Pašlaik (2026. gadā) šķiet, ka UVB-76 signāls tiek pārraidīts no 69. sakaru centra [[Narofominska|Narofominskā]], [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]] ({{Coord|55|25|35|N|36|42|33|E|}})<ref name="atrviet">{{tīmekļa atsauce |title=UVB-76 The Buzzer Russian Military Radio Station |url=https://www.numbers-stations.com/russia/uvb-76-the-buzzer/ |website=numbers-stations.com |accessdate={{dat|2026|1|4||bez}} |language=en |date={{dat|2016|1|30||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221208180155/https://www.numbers-stations.com/russia/uvb-76-the-buzzer/ }}</ref><ref name="atrvietdiv">{{tīmekļa atsauce |title=The Buzzer (ZhUOZ MDZhB UZB76) - Signal Identification Wiki |url=https://www.sigidwiki.com/wiki/The_Buzzer_(ZhUOZ_MDZhB_UZB76) |website=www.sigidwiki.com |accessdate={{dat|2026|1|4||bez}} |language=en}}</ref> un, iespējams, atkal netālu no Kerro Ļeņingradas apgabalā ({{Coord|60|18|40.1|N|30|16|40.5|E|}}).<ref name="atrviet" /><ref name="atrvietdiv" /> Kāda [[Pilsētvides izpēte|urbāno pētnieku]] grupa 2011. gadā apgalvoja, ka ir izpētījusi ēkas Povarovā, lai atrastu pamestu militāro bāzi un tajā radio žurnāla ierakstu, kas apstiprina raidītāja darbību 4625 kHz frekvencē.<ref>{{cite web |author=wasd |url=http://blog.kwasd.ru/небольшой-фотоотчет-с-увб-76-the-buzzer-жужжалк/ |title=kwasd's blog " Небольшой фотоотчет с УВБ-76 ("The Buzzer", "Жужжалка") |publisher=Blog.kwasd.ru |access-date=2012-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20120910123245/http://blog.kwasd.ru/%D0%BD%D0%B5%D0%B1%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%88%D0%BE%D0%B9-%D1%84%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BE%D1%82%D1%87%D0%B5%D1%82-%D1%81-%D1%83%D0%B2%D0%B1-76-the-buzzer-%D0%B6%D1%83%D0%B6%D0%B6%D0%B0%D0%BB%D0%BA/ |archive-date=10 September 2012 }}</ref><ref>{{cite web|url=http://www.numbers-stations.com/media/sample-uvb76-logbook.pdf|title=Sample Buzzer Logbook|date=2014-09-22|access-date=2016-07-03|archive-date=2014-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20141010184225/http://www.numbers-stations.com/media/sample-uvb76-logbook.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Radio stacijas]] [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:Krievijas radio stacijas]] 9n9irtt8d2qa0b5f6rvehl6syvsgr62 0 618709 4470468 4389248 2026-05-19T16:10:49Z Viensvienspieci 64843 4470468 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = Neredzamās sienas | Izpildītājs = [[Pionieris (mūziķis)]] | Vāks = Pionieris - Neredzamās sienas.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2025|12|22}} | Ierakstīts = [[2025]]. gadā | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 19:15 | Skaits = 7 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | Ierakstu kompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Izpildītājsģen = Pioniera | Iepriekšējais albums = [[Kultūrslānis 2]] <br />(2025) | Šis albums = "Neredzamās sienas" <br />(2025) | Nākamais albums = [[No miega maizi necep]] <br />(2026) }} '''"Neredzamās sienas"''' ir latviešu repera [[Pionieris (mūziķis)|Pioniera]] trešais 2025. gadā izdotais albums. Tajā ir iekļautas 7 dziesmas. Populārākās albuma dziesmas ir "Odekolons", "Citrona dzeloņdrātis" un "Atriebības mūzika". Pioniera albums “Neredzamās sienas” veidots 2025. gada laikā, tajā iekļautas 7 dziesmas. Vokālais ieraksts veikts “KK Jūrmala studijā” ar Pionieri pie pults. Ierakstus miksējis Edgars Laksa (Kaizers), bet māsterējis [[Jānis Kalve]] [[Rīga|Rīgā]], [[Labo ierakstu studija|Labo ierakstu studijā]]. Kaut albums ir skarbs un bez filtra, tajā netiek izmantota necenzēta leksika. Albums ir izdots 100 eksemplāros [[Kompaktkasete|kompaktkasetē]] un pieejams digitāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120100731/reperis-pionieris-izdevis-albumu-neredzamas-sienas|title=Reperis Pionieris izdevis albumu "Neredzamās sienas"|website=Delfi|access-date=2025-12-31|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> Albuma muzikālo pavadījumu ir veidojis Pionieris. Pioniera darbarīki šim albumam ir plašu atskaņotājs un [[bungmašīna]], kā arī vietām Moog [[sintezators]]. Viesmākslinieku vidū reperis [[Kaizers (mūziķis)|Kaizers]] no [[Kreisais Krasts|Kreisā Krasta]], [[Artuuro Schizo Phrenos]], [[Hotte]] un [[Reinis Kapone]]. Vāka dizainu ir veidojis Hezron Art.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Pionieris/Neredzamas-sienas|title=Neredzamās sienas by Pionieris|website=Genius|access-date=2025-12-26|language=en}}</ref> == Dziesmu saraksts == # "Aglona" — 3:16 # "Citrona dzeloņdrātis" (piedalās [[Kaizers (mūziķis)|Kaizers]]) — 2:48 # "Odekolons" — 3:31 # "Atriebības mūzika" (piedalās [[Artuuro Schizo Phrenos]]) — 2:32 # "Balsis galvā" (piedalās [[Hotte]]) — 2:13 # "Brīvība" (piedalās [[Reinis Kapone]]) — 2:28 # "Superkolosāls" — 2:24 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/1wO62C4lQFW3o9yWTK1xNA Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://pionieris.bandcamp.com/album/neredzam-s-sienas Albums Bandcamp] * [https://www.discogs.com/release/35987332-Pionieris-Neredzam%C4%81s-sienas Albums Discogs] * [https://genius.com/albums/Pionieris/Neredzamas-sienas Albuma Lirikas] {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada albumi]] [[Kategorija:Pionieris albumi]] a66px5vjllukrxjsx18eclfrphspnxc 2 618873 4470820 4467780 2026-05-20T07:21:02Z Meistars Joda 781 Aizvieto lapas saturu ar ''''Morgāniska laulība''' ir [[laulība]] starp atšķirīga sociālā stāvokļa personām, parasti starp valdnieku vai augstmaņu dzimtas pārstāvi un zemāka stāvokļa personu, kurā zemākā stāvokļa laulātais un bērni neiegūst valdnieka titulus, privilēģijas vai mantojuma tiesības uz troni. Nosaukums cēlies no vācu valodas termina ''Morganatische Ehe'', kas savukārt saistīts ar viduslaiku paražu piešķirt līgavai tā saukto “rīta dāvanu...' 4470820 wikitext text/x-wiki '''Morgāniska laulība''' ir [[laulība]] starp atšķirīga sociālā stāvokļa personām, parasti starp valdnieku vai augstmaņu dzimtas pārstāvi un zemāka stāvokļa personu, kurā zemākā stāvokļa laulātais un bērni neiegūst valdnieka titulus, privilēģijas vai mantojuma tiesības uz troni. Nosaukums cēlies no vācu valodas termina ''Morganatische Ehe'', kas savukārt saistīts ar viduslaiku paražu piešķirt līgavai tā saukto “rīta dāvanu” ({{lang-la|matrimonium ad morganaticam}}). == Raksturojums == Morgāniskās laulības bija izplatītas Eiropas valdnieku un aristokrātu vidū, īpaši [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Šādu laulību mērķis bija ļaut valdniekam precēties ar personu ārpus valdošās dinastijas, vienlaikus saglabājot troņa mantošanas kārtību un dinastiskās privilēģijas. Parasti morgāniskā laulībā: * laulātais neiegūst augstāko titulu; * bērni nepieder pie valdošās dinastijas; * bērniem nav tiesību mantot troni; * laulība tiek juridiski atzīta, bet ar ierobežotām dinastiskām sekām. Dažās valstīs morgāniskās laulības tika īpaši reglamentētas ar likumiem vai valdnieku namu statūtiem. == Vēsture == Morgānisko laulību prakse īpaši attīstījās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] vācu zemēs. Eiropas monarhijās dinastiskā tīrība tika uzskatīta par svarīgu valsts stabilitātes elementu. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā vairākas pazīstamas Eiropas valdnieku laulības tika noslēgtas morgāniskā formā. == Piemēri == * Austrijas troņmantnieka erchercoga [[Francs Ferdinands]] laulība ar Sofiju Hoteku. * Krievijas imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] laulība ar Katrīnu Dolgorukovu. * Virtembergas karaļa Vilhelma I laulība ar Amāliju fon Štībenu. == Mūsdienās == Līdz ar monarhiju ietekmes samazināšanos un sociālo šķiru robežu mazināšanos morgāniskās laulības kļuvušas retas. Daudzās mūsdienu monarhijās laulības starp dažādu sociālo slāņu pārstāvjiem vairs neietekmē troņa mantošanas tiesības. Tomēr termins joprojām tiek lietots vēsturiskā un juridiskā kontekstā, raksturojot dinastiskas laulības ar ierobežotām mantojuma sekām. == Skatīt arī == * [[Dinastija]] * [[Monarhija]] * [[Aristokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == t94d8kub2b27iycm4hlpywb2g2mn2zo 4470889 4470820 2026-05-20T09:52:50Z Meistars Joda 781 Nodzēsa lapu 4470889 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 619435 4470500 4469636 2026-05-19T17:29:45Z DrewAir 91233 /* Maijs */ 4470500 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svastījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet [[Latgale|Latgales]] dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējāmiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, [[Rīga|Rīgas]] centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ols59k03csq4li57oy0qg5ykugf91eo 10 619615 4470481 4470141 2026-05-19T16:39:51Z Dainis 876 4470481 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> kqe4be0m0adgke2w1r838r5edowuq0v 0 619616 4470480 4470140 2026-05-19T16:39:32Z Dainis 876 /* Maijs */ 4470480 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] qlibi1h7814gcfm5zc9pu9awvz1g3w5 0 621193 4470444 4467225 2026-05-19T15:50:00Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470444 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Anatols Abragams''' ({{val|fr|Anatole Abragam}}; 1914—2011) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[Francija]]s atomfiziķis, viens no [[Kodolu magnētiskā rezonanse|kodolmagnētiskās rezonanses]] teorijas autoriem. Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis (1973). == Dzīvesgājums == Dzimis 1914. gada 15. decembrī kā Anatolijs Ābrahams [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]], Kurzemes guberņā. Viņa tēvs Izraēls Ābrahams (1872—1944) bija pogu fabrikas īpašnieks Grīvā, māte Hanna, dzimusi Maimina, bija ārste.<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība 1772 — 1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. ISBN10: 9984770377, ISBN13: 9789984770376</ref> Pirmā pasaules kara dēļ kopā ar vecākiem pārcēlās uz Krieviju, 1925. gadā kopā ar māti emigrēja uz Franciju. Mācījās Žansona de Saijī licejā (''Lycée Janson-de-Sailly'') Parīzē, studēja Parīzes Universitātē medicīnu, tad dabaszinātnes, 1936. gadā ieguva bakalaura grādu. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gadā viņu mobilizēja dienestam artilērijas pulkā, pēc Vācijas uzvaras 1940. gada septembrī bēga uz Senrafaēlu [[Višī Francija|Francijas neokupētajā daļā]]. Pēc kara beigām no 1945. līdz 1947. gadam viņš studēja Elektrības augstskolā (''l'École supérieure d'électricité''), iegūstot radioelektronikas inženiera grādu. 1947. gadā sāka strādāt Francijas Atomenerģijas komisariātā. 1948. gadā viņš [[Oksfordas Universitāte]]s Klarendona laboratorijā pētīja [[Elektronu paramagnētiskā rezonanse|elektronu paramagnētisko rezonansi]] un 1950. gadā aizstāvēja doktora grādu Oksfordas Universitātē. 1952.—1953. gadā viņš strādāja [[Hārvarda Universitāte]]s kodolmagnētiskās rezonanses laboratorijā. Pēc atgriešanās Francijā 1960. kļuva par Francijas koledžas (''le Collège de France'') profesoru, 1965. gadā par Francijas Atomenerģijas komisariāta Fizikas direktoru, 1971. gadā par zinātniskās pētniecības direktoru. == Grāmatas == * {{grāmatas atsauce |title=The Principles of Nuclear Magnetism |url=https://archive.org/details/principlesofnucl0000aabr |author=Abragam, Anatole |publisher=Clarendon Press |year=1961 |oclc=242700 |page=[https://archive.org/details/principlesofnucl0000aabr/page/598 599] }} * Abragam A & Bleaney B. ''Electron paramagnetic resonance of transition ions''. Oxford, England: Oxford University Press, 1970.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.garfield.library.upenn.edu/classics1992/A1992JA16600001.pdf|title=Electron Paramagnetic Resonance|website=upenn.edu|access-date=6 July 2023|archive-date={{dat|2017|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170918045424/http://garfield.library.upenn.edu/classics1992/A1992JA16600001.pdf}}</ref> * {{grāmatas atsauce |title=Reflections of a Physicist |url=https://archive.org/details/reflectionsofphy0000abra |author=Abragam, Anatole |publisher=Clarendon Press |location=Oxford |year=1986 |trans-title=Réflexions d'un physicien (title of the Fr. original) |isbn=0-19-851964-8 }} * {{grāmatas atsauce |title=Time Reversal, an autobiography |url=https://archive.org/details/timereversalauto0000abra |author=Abragam, Anatole |publisher=Oxford University Press |year=1989 |trans-title=De la physique avant toute chose (title of the Fr. original) |oclc=18989324 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Abragams, Anatols}} [[Kategorija:Fiziķi]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] ijx4qrovyo37x3f4h0wvkxq5s760gch 0 623988 4470823 4421882 2026-05-20T07:43:01Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Kas_tas_ir_PND?.jpg", jo [[c:User:Túrelio|Túrelio]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]: [[:c:COM:CSD#F1|]], Possible copyright violation: No evidence of a free license at the claimed source.). 4470823 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste|Meitene|VVF|Divas valodas|Vagīna|Huligāni|Māt es miršu savādāks|Pārdaugava|Šis un tas|Vakar šodien rīt|Celies|Vecie laiki|PND panku banda|Taisnais vilnis | Nosaukums = Kas tas ir PND | Žanrs = Pankroks | Izpildītājs = PND | Izdots = 2008. gada 2. februāris | Nākamais albums = Nenosaukts | Šis albums = Kas tas ir PND? | Iepriekšējais albums = | Vāks = }} '''''Kas tas ir''' – '''PND?''''' ir pirmais oficiālais [[Mūzikas albums|albums]], ko izdeva latviešu [[Pankroks|pankroka]] grupa [[PND]] 2008. gada 2. februārī, kas Latvijā un pasaulē tiek pieminēta kā "[[Sex Pistols]]" basģitārista [[Sids Višess|Sida Višesa]] nāves diena<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5061100/rigas-panki-pnd-izdod-debijas-albumu-kas-tas-ir-pnd|title=Rīgas panki PND izdod debijas albumu "Kas tas ir PND?"}}</ref>; tas tika izlaists kā retrospekcija par grupas darbību desmit gados kopš tās dibināšanas 1998. gadā, un tajā iekļautas dziesmas, kas tapušas sākot ar agrīnajiem posmiem līdz albumam — šī iemesla dēļ tas aptver gan jaunāku materiālu, gan agrīnās kompozīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/20182690/rigas-panki-pnd-izdod-debijas-albumu-kas-tas-ir-pnd|title=Rīgas panki PND izdod debijas albumu 'Kas tas ir PND?'|website=Delfi|access-date=2026-02-23|date=2008-02-05|language=lv}}</ref> Albumā ir 15 skaņdarbi, tostarp tādas dziesmas kā “Vagīna”, “Vakar šodien rīt”, “Māt es miršu savādāk” un citas, kas ar savu tiešo tekstu un enerģisko izpildījumu raksturo [[PND]] raksturīgo pankroka skanējumu. Albums ir pieejams straumēšanā [[Spotify]], un to uzskata par svarīgu ierakstu grupas vēsturē, jo tas konsolidē grupas agrīno darbu. Albumu izdeva izdevniecība "Melo Rec". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == https://pndband.bandcamp.com/album/kas-tas-ir-pnd https://www.naba.lv/nabamusic/nabamusic/visi-ieraksti/pnd-kas-tas-ir-pnd-2008/ [[Kategorija:2008. gada albumi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] g8i98xawzcmo0gmy0xyn5a2xcgj0mzb 4 626261 4470736 4470200 2026-05-20T03:04:26Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (804 raksti) 4470736 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3267 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71569 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3134 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4314 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3258 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 1151 || 3380 || [[d:Q137736106|Q137736106]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13713 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24036 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1957 || 4269 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12361 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 10929 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8052 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5203 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 4683 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30524 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12851 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3167 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8350 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4564 || 7859 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1700 || 3619 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4468 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6870 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4242 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 640 || 3735 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 3968 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4456 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 609 || 3501 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4746 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5698 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 4939 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5872 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4556 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 804 * '''Dalībnieku skaits:''' 28 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (363), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (111), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (85), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (78), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (78), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (60), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (6) * '''Dažādu valstu skaits:''' 50 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (282), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (58), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (38), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,072,737 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 128 no 804 (15.9%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 275 raksti, 434,254 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 239 raksti, 776,891 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 37 raksti, 154,905 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 36 raksti, 15,644 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,294 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 27 raksti, 24,989 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 17 raksti, 54,476 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 17 raksti, 27,073 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 15 raksti, 33,071 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 13 raksti, 8,233 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 11 raksti, 11,156 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 2 raksti, 5,488 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 1 raksti, 2,311 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 1,151 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] q1yvqmx6bb9u47h6n7dbrur5j1oz8vj 4 626264 4470912 4468703 2026-05-20T11:22:53Z Tankists 100139 /* {{u|Tankists}} */ 4470912 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Arsenaļna (Kijivas metro) | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Luiza Gega | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = Olimpiada Ivanova | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = Kristijans Krajina <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = Kiana Kreziu | Krievija = Ustjkoksa <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = Dženija Aksisa Eriksena <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = Teja Oblaka | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = Budapeštas panorāmas rats | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = TIMAK | Armēnija = | Austrija = Steyr Automotive | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Bion-M № 2 | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = Baškurdistāna | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = Milena Rudnicka | Ungārija = Terēze Brunsvika | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = Danela Arsovska }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Albānijas parlaments | Armēnija = Armēnijas Nacionālā asambleja | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = Horvātijas Esperanto līga | Grieķija = Grieķijas Komunistiskā partija | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = Albulena Hadžiu | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = Miša Krosa | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = Krievu partija (Serbija) | Serbu Republika = Serbu Republikas dinārs | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 90ujomures51054hd1bvll01tfqzkdu 4 626708 4470737 4470201 2026-05-20T03:04:28Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4470737 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 804 kopējiem rakstiem 795 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,232,479 baiti # {{U|Kikos}} - 896,671 baiti # {{U|Egilus}} - 670,843 baiti # {{U|Treisijs}} - 243,213 baiti # {{U|Tankists}} - 173,476 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,054 baiti # {{U|MC2013}} - 165,533 baiti # {{U|Biafra}} - 115,975 baiti # {{U|Lasks}} - 105,075 baiti # {{U|Bendžamins}} - 100,293 baiti # {{U|Vylks}} - 95,582 baiti # {{U|Dainis}} - 73,784 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,409 baiti # {{U|Pirags}} - 21,189 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Papuass}} - 13,905 baiti # {{U|XD991}} - 5,872 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,556 baiti # {{U|Teatrālis}} - 4,362 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,556 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] qaih94a4ov7g0j63ue9jkyv6rgd50ns 0 626975 4470359 4446762 2026-05-19T12:24:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470359 wikitext text/x-wiki [[attēls:А-о Дамбис - panoramio.jpg|thumb|akciju sabiedrība “Dambis” aɡrākās Ražošanas apvienības “Komutators” ēkās (2012)]] [[attēls:Meža iela 4a, Rīga - panoramio.jpg|thumb|Nams Meža ielā 4, aɡrāk speciālais konstruktoru birojs “Impulss” (pasta kaste A-1529)]] '''Ražošanas apvienība “Komutators”''' bija militarizēts [[PSRS]] Sakaru rūpniecības ministrijas [[elektronika]]s uzņēmums, kas 1962. gadā sāka darboties [[Rīga|Rīgā]], ražojot [[Padomju armija]]s sakaru līdzekļus un [[Komutators|komutatorus]]. Pirms tam militārām vajadzībām domāto komutācijas tehniku ražoja rūpnīca [[VEF]].<ref>[https://industria.lndb.lv/companies/88/buildings industriālais mantojums] Latvijas Nacionālā bibliotēka</ref> == Vēsture == Galvenā ražotne atradās [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 24a Rīgā (taɡad a/s “Dambis”), bet filiāles [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 180 un [[Meža iela (Rīga)|Meža ielā]] 4. 1965. gadā darbu uzsāka rūpnīcas filiāle aɡrākajā [[Ludza]]s Latgaliešu kultūras veicināšanas biedrības tautas namā Tirgus ielā 22/128 un 1982. gadā celtais instrumentālais iecirknis (celtniecības cehs, instrumentālais cehs, autoparks, garāžas) Dagdas iela 12a. Filiāle uzņēmumam bija arī [[Kārniņi|Kārniņos]] netālu no [[Jelgava]]s. 1971. gadā Meža ielā 4 izveidoja speciālo konstruktoru biroju “Impulss” (pasta kaste A-1529). Rūpnīcas pakļautībā no 1974. gada bija arī [[Liepāja]]s filiāle Flotes ielā 6, kas ražoja televīzijas un radio raidītājus un telefona un telegrāfa sakaru aparatūru. 1974. gadā Ražošanas tehnisko apvienību “Komutators” pārdēvēja par Ražošanas apvienību “Komutators". 1989. gada 3. aprīlī uzņēmuma nosacīto nosaukumu (pasta kaste Nr.A-1736) anulēja un apstiprināja atklāto nosaukumu “Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā ražošanas apvienība “Komutators”.<ref>[https://www.archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F1875_US2.pdf Valsts arhīvs]</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1992. gadā rūpnīcu privatizēja akciju sabiedrība “Dambis”, kuras akcionāri bija a/s [[SWH]], a/s “Interlatvija” un “Komutators”.<ref>[https://www.varianti.lv/lv/blog/detail/article/877 Dambis ķeras pie atjaunošanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210123064206/https://www.varianti.lv/lv/blog/detail/article/877 |date={{dat|2021|01|23||bez}} }} 26.02.2018</ref> 1991. gada 5. februārī Speciālo konstruktoru biroju “Impulss” pārveidoja par ZPI “Teletons”.<ref>[https://www.lvarhivs.gov.lv/apraksti/F/LV_LVA_F1875_VI.pdf Valsts arhīvs]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] muspt5rjucr18721h5rhwkjpw51pn0q 0 627183 4470469 4447329 2026-05-19T16:11:11Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470469 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Chechnya.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Čečenijas ģerbonis]]]] '''Čečenijas vēsture''' ({{val|ce|Нохчийчоьнан истори}}) aptver ilgstošu un daudzslāņainu attīstības procesu [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] reģionā — no seno kalniešu kopienu un [[čečeni|nahu]] (vainahu) tautu veidošanās līdz mūsdienu politiskajiem konfliktiem. Šī vēsture atspoguļo [[čečeni|čečenu]] kā Ziemeļkaukāza pamatiedzīvotāju sabiedrības attīstību, kuras identitāti noteikuši gan vietējie kultūras un sociālie procesi, gan ilgstoša mijiedarbība un konflikti ar ārējām varām. Ģeogrāfiski [[Čečenija]] atrodas stratēģiski nozīmīgā zonā [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs, starp [[stepe|stepju]] reģioniem ziemeļos un [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]] dienvidos. Šī robežtelpa kalpojusi kā kultūru, tirdzniecības ceļu un politisko interešu krustpunkts, kur savijušās dažādas valodu, reliģiju un sociālās organizācijas tradīcijas. Kalnainais reljefs un grūtā pieejamība veicināja vietējo kopienu autonomiju, ciešu sabiedrisko struktūru veidošanos un kultūras identitātes saglabāšanos, vienlaikus sekmējot ilgstošu pretošanos ārējai varai.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Chechnya |url=https://www.britannica.com/place/Chechnya |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}</ref> Čečenijas vēsturē izšķirami vairāki galvenie periodi. Agrīnais un pirmskrievu laikmets raksturo kalniešu sabiedrību veidošanos un vietējo tradīciju nostiprināšanos. 18.—19. gadsimtā [[Krievijas Impērija]]s ekspansija un [[Kaukāza karš]] izraisīja ilgstošus konfliktus un būtiski ietekmēja reģiona politisko attīstību. [[Padomju Savienība|Padomju periodā]] notika radikālas sociālās pārmaiņas, tostarp 1944. gada čečenu un [[inguši|ingušu]] deportācija un [[autonomija]]s atjaunošana 1957. gadā.<ref name="britannica"/> Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] sākās postsovjetiskais posms, ko raksturo [[neatkarība]]s centieni, abi Čečenijas kari ([[Pirmais Čečenijas karš|Pirmais]] un [[Otrais Čečenijas karš]]) un turpmākā reģiona reintegrācija [[Krievija|Krievijas Federācijas]] sastāvā.<ref name="britannica"/> == Aizvēsture un senākie iedzīvotāji == [[Attēls:Kura-Araxes culture (Wang et al, 2019).png|thumbnail|upright=2.0|Ap 3000. gadu p.m.ē. mūsdienu Čečenijas teritorijā bija izplatīta [[Kūras–Araksas kultūra]] (iekrāsota oranžā krāsā)]] Mūsdienu [[Čečenija]]s teritorijas senākā vēsture rekonstruējama galvenokārt pēc [[arheoloģija|arheoloģiskajiem]] datiem, jo rakstītie avoti par reģiona iedzīvotājiem parādās ievērojami vēlāk. Arheoloģiskie atradumi liecina par cilvēku klātbūtni jau kopš [[paleolīts|paleolīta]], bet [[mezolīts|mezolītā]] Ziemeļkaukāzā saglabājās [[klejotāji|mednieku un vācēju]] sabiedrības. [[Neolīts|Neolītā]] un īpaši [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] reģionā izveidojās stabilākas kopienas ar attīstītu saimniecību, tostarp [[lopkopība|lopkopību]], agrīnu [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un [[amatniecība|amatniecību]]. [[Ziemeļkaukāzs]] aizvēsturē bija nozīmīga kontaktzona starp [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]], [[stepe|stepju]] pasauli un [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], kas ietekmēja arī Čečenijas teritoriju. Šajā kontekstā izceļamas vairākas arheoloģiskās kultūras. Nozīmīga bija [[Maikopas kultūra]] 4. gadu tūkstotī p.m.ē., kurai raksturīga attīstīta [[metalurģija]], [[kurgāns|kurgānu]] apbedījumi un plaši sakari ar Tuvajiem Austrumiem. Vēlāk svarīga loma bija [[Kūras–Araksas kultūra]]i (3.—2. gadu tūkstotis p.m.ē.), kas saistīta ar agrīnu lauksaimniecības un amatniecības attīstību. Vēlajā bronzas un agrīnajā dzelzs laikmetā reģionā dominēja [[Kobanas kultūra]], kurai raksturīgas nocietinātas apmetnes, terasēta lauksaimniecība, augsti attīstīta [[metālapstrāde]] un kontakti ar Aizkaukāza un stepju sabiedrībām. Šīs kultūras kopumā apliecina reģiona nozīmi kā starpzonu starp dažādām civilizācijām. [[Čečeni|Čečenu]] un [[inguši|ingušu]] priekšteču — vainahu jeb nahu tautu — [[etnoģenēze]] ir sarežģīts un pētniecībā diskutabls process. Droši nosakāms, ka šīs tautas pieder pie [[nahu—dagestāniešu valodas|Ziemeļkaukāza (nahu—dagestāniešu) valodu saimes]], taču precīzs to veidošanās laiks un saikne ar konkrētām arheoloģiskajām kultūrām nav viennozīmīgi nosakāma. Daļa pētnieku vainahu izcelsmi saista ar Kobanas kultūras areālu, citi to saista ar plašāku bronzas laikmeta kultūru — tostarp Maikopas un Kūras—Araksas — mijiedarbību. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka arheoloģiskās kultūras nevar tieši identificēt ar vēlākām etniskām kopienām. == Senatne == Senatnē mūsdienu Čečenijas teritorija atradās [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] iekšējo sakaru un kalnu pāreju zonā starp stepju reģioniem ziemeļos un Aizkaukāzu dienvidos, veidojot nozīmīgu starptelpu starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]]. Šī ģeogrāfiskā atrašanās vieta noteica reģiona lomu kā [[tirdzniecība]]s, [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] un [[kultūra]]s kontaktu ceļu krustpunktam starp [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra]]s baseiniem. Jau antīkajā laikmetā Kaukāzs bija saistīts ar [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras pasauli]], un vietējās tautas fragmentāri pieminētas sengrieķu autoru darbos. Reģiona kontakti ar antīkajām civilizācijām bija gan tieši, gan netieši. Kaukāza austrumu ciltis dažādos laikos nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu Persijas]] ietekmes zonā, bet vēlāk uzturēja sakarus ar [[Senā Grieķija|hellēnistisko pasauli]], [[Romas impērija|Romas impēriju]] un [[Parta|Partu]], kā arī [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Irānas]] valstīm. Šie kontakti veicināja tehnoloģiju, amatniecības prasmju un ideju izplatību, vienlaikus saglabājot vietējo sabiedrību autonomiju, ko sekmēja kalnainais reljefs. No 1. gadu tūkstoša p.m.ē. Ziemeļkaukāzā ienāca stepju klejotāju grupas — [[skiti]], [[sarmati]] un vēlāk [[alani]], kuri kļuva par nozīmīgu politisko un militāro faktoru reģionā. Alani, kas antīkajos avotos minēti no 1. gadsimta m.ē., iesaistījās kontaktos un konfliktos ar Romu, Partu valsti un Sasanīdu Irānu, kā arī veica sirojumus Kaukāza un tuvējo teritoriju virzienā. Vēlīnajā antīkajā periodā pieauga Sasanīdu interese par Kaukāzu, īpaši par stratēģiski nozīmīgajām pārejām, piemēram, [[Derbenta|Derbentu]] un [[Dariala|Darialu]], kur tika izbūvētas nocietinājumu sistēmas, lai kontrolētu kustību starp ziemeļiem un dienvidiem. Politiskā organizācija senatnē šajā teritorijā balstījās galvenokārt uz vietējām kalnu kopienām, cilšu savienībām un lokālām varas struktūrām, nevis centralizētām valstīm. Antīkie avoti liecina par dažādu “vietējo valdnieku” pastāvēšanu, kas darbojās plašākas Kaukāza politiskās telpas ietvaros. Šīs sabiedrības bija decentralizētas, balstītas radniecības saitēs un teritorijas kontrolē, un tās spēja saglabāt savu identitāti, vienlaikus pielāgojoties ārējām ietekmēm. == Viduslaiki == [[Attēls:Tsoi-Pheda Tower.jpg|thumbnail|upright=0.8|Viduslaiku kapu nekropole Čečenijas kalnos]] [[Viduslaiki|Viduslaikos]] mūsdienu Čečenijas teritorijā dzīvojošo nahu kopienu attīstību noteica kalnu vides radītā sadrumstalotība un vienlaikus nepieciešamība sadarboties aizsardzībā un saimnieciskajā dzīvē. Sabiedrības pamatvienība bija radniecībā balstītais [[taips]] jeb [[klans]], bet vairāki saistīti taipi veidoja plašākas apvienības — [[tukhums|tukhumus]]. Šī sistēma regulēja sociālās attiecības, īpašumtiesības un savstarpējo atbildību, nodrošinot stabilitāti un pašpārvaldi, īpaši kalnu apvidos, kur centralizēta vara praktiski neizveidojās. Sabiedriskā organizācija balstījās uz paražu tiesībām un kolektīvām normām, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē. Lēmumu pieņemšanā nozīmīga loma bija vecāko padomēm un kopienu vadītājiem, dažkārt minēta arī plašāka pārstāvnieciska institūcija — ''Mehk-khel'' jeb “zemes padome”, kas risināja svarīgākos jautājumus. Atšķirībā no daļas citu Ziemeļkaukāza reģionu, Čečenijā neveidojās stabila [[aristokrātija|aristokrātu]] elite, un sabiedrība saglabāja salīdzinoši egalitāru raksturu, kurā dominēja kopienu autonomija un savstarpējā atbildība. [[Reliģija|Reliģiskajā]] ziņā viduslaiku Čečenija bija pārejas zona starp vietējiem ticējumiem, [[kristietība|kristietību]] un [[islāms|islāmu]]. Agrīnajos viduslaikos daļa nahu kopienu nonāca [[Gruzijas Karaliste]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ietekmē, un kristietības elementi reģionā parādījās jau ap 6. gadsimtu, pastiprinoties 12. gadsimtā. Tomēr kristietība pilnībā neiesakņojās, un pēc Gruzijas Karalistes novājināšanās un [[Mongoļu impērija|mongoļu iebrukumiem]] tās ietekme mazinājās. Islāms izplatījās pakāpeniski no austrumiem, galvenokārt caur [[Dagestāna|Dagestānu]], un kļuva arvien nozīmīgāks vēlajos viduslaikos, lai gan ilgstoši saglabājās arī vietējās reliģiskās tradīcijas un sinkrētiskas prakses. Ārējie kontakti bija būtiska viduslaiku perioda iezīme. Čečenijas teritorija atradās starp dažādām politiskām un kultūras telpām, uzturot sakarus ar Gruziju, [[Alānija (teritorija)|Alāniju]] un citiem Ziemeļkaukāza veidojumiem, kā arī piedzīvojot stepju un austrumu spēku ietekmi. Reģionu skāra vairāki iebrukumi, tostarp [[skiti|skitu]], [[alani|alanu]], [[hazāri|hazāru]], [[arābi|arābu]], [[turki seldžuki|seldžuku]] un [[mongoļi|mongoļu]] aktivitātes. Īpaši nozīmīgi bija 13. gadsimta mongoļu iebrukumi, kas smagi skāra zemienes un vājināja agrākos politiskos sakarus, kamēr kalnu kopienas lielā mērā saglabāja savu autonomiju. == Jaunie laiki == Jaunajos laikos Čečenijas teritorija arvien ciešāk nonāca reģionālo lielvaru konkurences laukā. Pēc viduslaikiem Kaukāzā savas pozīcijas centās nostiprināt gan [[Osmaņu impērija|Osmaņu]], gan [[sefevīdi]], kuru ietekme izpaudās gan politiskajā spiedienā un militāros konfliktos, gan reliģisko un kultūras ietekmju izplatībā. Šajā periodā turpinājās [[islāms|islāma]] nostiprināšanās, kas kļuva par arvien nozīmīgāku vietējo sabiedrību identitātes elementu. No 18. gadsimta otrās puses izšķiroša nozīme reģiona attīstībā bija [[Krievijas Impērija]]s ekspansijai [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. Krievija, cenšoties nostiprināt kontroli pār [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra]]s reģioniem un ierobežot Osmaņu un Persijas ietekmi, pakāpeniski paplašināja savu klātbūtni arī [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]]. Šie procesi tieši skāra čečenu apdzīvotās teritorijas, kur Krievijas militārā infrastruktūra, tostarp [[Terekas aizsardzības līnija]], kļuva par svarīgu robežtelpas elementu. Krievijas virzība Kaukāzā izraisīja arvien biežākas sadursmes ar vietējām kopienām, kas centās saglabāt savu autonomiju, sociālo struktūru un tradicionālo dzīvesveidu. Tādējādi jaunajos laikos Čečenijas vēsturi raksturo pastiprināta ārējo lielvaru ietekme un pieaugoša militārā konfrontācija, kas sagatavoja priekšnoteikumus ilgstošajiem konfliktiem 19. gadsimtā. == Kaukāza karš (19. gadsimts) == [[Attēls:Shamil by Denier.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Šamils|Imāms Šamils]]]] 19. gadsimtā Krievijas Impērijas ekspansija Kaukāzā pārauga ilgstošā un intensīvā konfliktā, kas pazīstams kā [[Kaukāza karš]]. Tas bija viens no nozīmīgākajiem un ilgākajiem militārajiem konfliktiem reģiona vēsturē, kurā Ziemeļkaukāza tautas, tostarp čečeni, aktīvi pretojās Krievijas militārajai un administratīvajai kontrolei. Pretestība izpaudās gan [[partizānu karš|partizānu kara]] formās, izmantojot kalnu reljefa priekšrocības, gan reliģiski motivētā kustībā, kas apvienoja dažādas kalniešu kopienas. Īpaši nozīmīga loma šajā procesā bija Dagestānas un Čečenijas pretestības kustībai [[Šamils|imāma Šamila]] vadībā, kurš no 1834. līdz 1859. gadam centās izveidot vienotu politisku un reliģisku struktūru, lai koordinētu cīņu pret Krievijas varu. Pēc Šamiļa sagūstīšanas 1859. gadā organizētā pretestība būtiski vājinājās, un Krievijas Impērija nostiprināja kontroli pār reģionu. Tomēr sadursmes turpinājās arī turpmākajos gados, un [[Tereka]]s upe līdz 1860. gadiem saglabāja nozīmi kā robežlīnija un militārās konfrontācijas zona. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc Kaukāza kara noslēguma 19. gadsimta otrajā pusē Čečenijas teritorija tika iekļauta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, un reģionā tika ieviesta militāri administratīva pārvalde. Šī integrācija nebija vienmērīga un bieži noritēja vardarbīgā veidā, būtiski ietekmējot vietējo sabiedrību un tās tradicionālo dzīvesveidu. Impērijas varas nostiprināšanas procesā tika īstenotas administratīvās reformas, paplašināta militārā kontrole un veidota jauna infrastruktūra. Vienlaikus notika arī sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, tostarp jaunu apdzīvoto vietu dibināšana un reģiona iekļaušana impērijas saimnieciskajā telpā. Tomēr šīs pārmaiņas bieži bija saistītas ar vietējo iedzīvotāju tiesību ierobežošanu. Daļa auglīgāko zemju tika nodota [[kazaki|kazaku]] un [[krievi|krievu]] kolonistiem, savukārt ievērojama vietējo iedzīvotāju daļa tika izspiesta no savām dzīvesvietām vai emigrēja, īpaši uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Spriedze starp impērijas varu un vietējām kopienām saglabājās arī turpmāk, un 1877.—1878. gadā izcēlās vēl viena sacelšanās, kuru Krievijas vara apspieda. == 20. gadsimta sākums == [[Attēls:Mountainous Republic of the Northern Caucasus.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Kalniešu republika]] no 1918. līdz 1919. gadam]] 20. gadsimta sākumā Čečenijas teritorija piedzīvoja dziļas politiskas pārmaiņas, kas bija saistītas ar Krievijas Impērijas sabrukumu, revolūcijām un pilsoņu karu. Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Ziemeļkaukāzā izveidojās vairāki politiski veidojumi, kas centās iegūt autonomiju vai neatkarību no centrālās varas. 1917. gadā tika pasludināta [[Kalniešu republika]], kas aptvēra plašas Ziemeļkaukāza teritorijas, tostarp Čečeniju, un centās nostiprināt neatkarīgu valsts struktūru. Tomēr šī valsts pastāvēja īslaicīgi, jo reģionu skāra pilsoņu kara militārās sadursmes. Daļa čečenu grupu šajā laikā iesaistījās cīņās pret [[Baltā kustība|baltgvardiem]], vienlaikus cenšoties aizstāvēt vietējo autonomiju. 1920. gadā [[Sarkanā armija]] ieņēma Ziemeļkaukāza zemienes, un pakāpeniski tika nostiprināta padomju vara. 1921. gadā tika izveidota [[Padomju Kalniešu republika]], kas sākotnēji apvienoja vairākas Kaukāza tautas, taču drīz vien šī administratīvā struktūra tika reorganizēta un sadalīta, ieviešot tiešāku [[boļševiki|boļševiku]] kontroli pār reģionu. == Padomju periods == Padomju periods Čečenijas vēsturē aizsākās pēc boļševiku varas nostiprināšanās Ziemeļkaukāzā. 1920. gada novembrī tika izveidots [[Čečenu autonomais apgabals]], kas 1934. gadā tika apvienots ar [[Ingušija|Ingušiju]], bet 1936. gadā pārveidots par [[Čečenijas-Ingušijas APSR|Čečenijas—Ingušijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku]]. Šajā laikā reģions tika integrēts [[Padomju Savienība]]s politiskajā un ekonomiskajā sistēmā, piedzīvojot [[kolektivizācija|kolektivizāciju]], industrializāciju un plašas sociālās pārmaiņas, kas būtiski ietekmēja tradicionālo sabiedrības struktūru. Īpaši traģisks pagrieziena punkts bija 1944. gada [[deportācijas]], kad [[Staļina režīms]] apsūdzēja čečenus un ingušus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] un piespiedu kārtā izsūtīja viņus uz [[Centrālāzija|Centrālāziju]]. Deportācijas laikā un pirmajos izsūtījuma gados bojā gāja ievērojama daļa iedzīvotāju, bet pati republika tika likvidēta. Šis notikums atstāja dziļas sekas kolektīvajā atmiņā un turpmākajā sabiedrības attīstībā. Pēc [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] nāves sākās pakāpeniska represēto tautu rehabilitācija. 1956. gadā čečeniem un ingušiem tika atļauts atgriezties dzimtenē, un 1957. gadā tika atjaunota Čečenijas—Ingušijas APSR. Tomēr deportāciju pieredze un agrākās pretošanās tradīcijas kļuva par nozīmīgu nacionālās identitātes sastāvdaļu, ietekmējot arī vēlākos politiskos procesus. Vēlīnajā padomju periodā reģionā valdīja relatīva stabilitāte, taču saglabājās sociālās un ekonomiskās problēmas. Vienlaikus pieauga nacionālās pašapziņas nozīme, kas balstījās gan vēsturiskajā pretestībā Krievijas imperiālajai varai, gan deportāciju pieredzē, un tas kļuva par būtisku faktoru Čečenijas turpmākajā vēsturiskajā attīstībā. == Pēc Padomju Savienības sabrukuma == [[Attēls:Dzhokhar Dudayev.jpg|thumbnail|upright=0.8|Čečenijas prezidents [[Džohars Dudajevs]] 1991. gadā]] Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 20. gadsimta beigās Čečenijā strauji pastiprinājās [[neatkarība]]s centieni. 1991. gadā [[Groznija|Groznijā]] pie varas nāca [[Džohars Dudajevs]], kurš tika ievēlēts par [[Čečenijas Republikas vadītājs|Čečenijas prezidentu]] un novembrī vienpusēji pasludināja Čečenijas neatkarību. 1992. gadā Čečenijas—Ingušijas autonomija tika sadalīta divās daļās — [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Ingušija|Ingušijā]], un Čečenija faktiski darbojās kā ''de facto'' neatkarīga teritorija, lai gan starptautiski netika atzīta. 1994. gada 11. decembrī spriedze ar [[Krievija|Krieviju]] pārauga atklātā konfliktā, kad Krievijas karaspēks iebruka Čečenijā, sākot [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmo Čečenijas karu]]. 1995. gadā Krievijas spēki ieņēma Grozniju, taču nespēja pilnībā apspiest čečenu partizānu pretestību. Pēc smagām kaujām 1996. gadā un 1997. gada [[Hasaavjurta]]s vienošanās Krievijas karaspēks tika izvests, un Čečenija ieguva faktisku, bet juridiski nenoteiktu neatkarību. Laikposmā no 1991. līdz 2000. gadam pastāvēja neatzītā [[Ičkērijas Čečenu Republika]]. Šo starpkaru periodu raksturoja politiska fragmentācija, ekonomiskas grūtības un drošības problēmas. Prezidenta [[Aslans Mashadovs|Aslana Mashadova]] valdībai vienlaikus bija jāatjauno kara izpostītā infrastruktūra un jāierobežo pieaugoša radikālā un vardarbībā musulmaņu cīņa, kas destabilizēja situāciju reģionā. 1999. gadā sākās [[Otrais Čečenijas karš]], kad Krievijas karaspēks atgriezās republikā un īsā laikā atjaunoja kontroli pār Grozniju un galvenajām pilsētām. Līdz 2000. gadam Krievija nostiprināja militāro kontroli, taču bruņota pretošanās un vardarbība Ziemeļkaukāzā turpinājās vēl vairākus gadus. 2003. gadā tika pieņemta jauna [[Čečenijas konstitūcija]], kas nostiprināja republikas statusu Krievijas Federācijas sastāvā. 2009. gadā Krievijas varas iestādes oficiāli paziņoja par pretterorisma operācijas izbeigšanu, lai gan reģionā vēl ilgstoši saglabājās nestabilitātes un drošības problēmu elementi. == Mūsdienu Čečenija == Mūsdienu Čečenija ir [[Krievijas Federācijas republikas|Krievijas Federācijas republika]], kurai formāli ir [[autonomija]]s statuss, taču tās politisko sistēmu kopš 2007. gada lielā mērā nosaka [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]] vadība. Pēc 1990. gadu un 2000. gadu sākuma karu postījumiem reģionā tika īstenota plaša atjaunošana. Groznija un citas pilsētas tika pārbūvētas, attīstīta infrastruktūra un pakāpeniski stabilizēta drošības situācija. Šo procesu rezultātā Čečenijā izveidojusies relatīva iekšējā stabilitāte, kas balstās uz ciešām politiskām un ekonomiskām saitēm ar Krievijas federālo centru. Vienlaikus reģiona pārvaldības modelis bieži tiek raksturots kā centralizēts un personificēts, ar lielu vietējās izpildvaras ietekmi uz politisko un sabiedrisko dzīvi. Tomēr līdzās atjaunošanai un stabilizācijai saglabājas arī būtiski izaicinājumi. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas regulāri ziņo par nopietniem pārkāpumiem, tostarp cilvēku pazušanu, spīdzināšanu, ārpustiesas slepkavībām un kolektīvās sodīšanas praksēm. Šie jautājumi, kā arī diskusijas par politisko brīvību, drošību un ilgtermiņa attīstību, turpina ietekmēt Čečenijas vietu mūsdienu Ziemeļkaukāza un plašākā starptautiskajā kontekstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čečenijas vēsture| ]] puzb478okr8qoi54i6k41iq2clh2jcr 0 628905 4470562 4464161 2026-05-19T18:12:16Z Meistars Joda 781 4470562 wikitext text/x-wiki {{Kauja infobox | kauja = Hunzahas kauja<br>daļa no [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] | attēls = | paraksts = | konfl = [[Kaukāza karš]] | laiks = 1830. gada februāris | vieta = Hunzaha, [[Dagestāna]] | iznāk = [[Avāru haniste]]s uzvara | puse1 = {{flagicon image|flag of Avars.svg}}<br>[[Avāru haniste]] | puse2 = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg|22px}}<br>[[Ziemeļkaukāza Imamāts]] | karavad1 = {{flagicon image|flag of Avars.svg}}<br>Bahu Bike<br>[[Hadži Murats]] | karavad2 = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg|22px}}<br>[[Gazi Mulla]]<br>[[Šamils]] | spēki1 = {{flagicon image|flag of Avars.svg}} ap 1,000 | spēki2 = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg|22px}} 3,000+ | zaud1 = {{flagicon image|flag of Avars.svg}} nav zināms | zaud2 = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg|22px}} 200 nogalināti, 60 sagūstīti }} '''Hunzahas kauja''' bija [[Gazi Mulla|Gazi Mullas]] (''Ghazi Muhammad, Гази-Магомед''','''Гази-Мухаммад бин Мухаммад бин Исмаил ал-Гимрави ад-Дагистани'') neveiksmīgs mēģinājums 1830. gadā [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā ieņemt Hunzahā bāzēto [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. 1829. gada beigās Gazi Mulla sāka sludināt svēto karu pret [[Krievija|Krieviju]] un pasludināja sevi par [[Imāms|imāmu]]. Viņa centieni izveidot reliģiski balstītu valsti nonāca konfliktā ar laicīgo un aristokrātisko Avāru hanistes varu. Turklāt haniste atradās Krievijas ietekmē un saņēma no tās subsīdijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nashaplaneta.net/europe/russia/dagestan-selo-hunzah_en|title=Khunzakh village in Dagestan – how to get there, what to see, where to stay|last=NashaPlaneta.net|website=Our 🌍 Planet|access-date=2026-04-12|date=2024-09-22|language=en}}</ref> Gazi Mulla bāzējās Gimri apvidū, 25 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Hunzahas. 1830. gada 4. februārī (visi datumi pēc vecā stila) viņš sapulcināja ap 3000 karavīru un devās uz Hunzahu, pa ceļam piespiežot vietējās kopienas viņu atbalstīt. 14. februārī viņa spēki sasniedza Hunzahu, kas bija nocietināta apdzīvota vieta ar [[Mūris|mūriem]] un [[Tornis|torņiem]], ko pārvaldīja Bahu Bike '''('''Pakhu-Bike), mirušā [[Hans|hana]] atraitne. Kazi Mulla devās uz priekšu, vadot vienu kolonnu, bet [[Šamils]] — otru. Sākotnēji lielā uzbrucēju skaita iespaidoti, aizstāvji sāka atkāpties, tomēr, kā vēsta [[Hronika|hronikas]], Bahu Bike ar asu uzrunu iedvesmoja karotājus:<blockquote>“Avāri, jūs neesat cienīgi nēsāt ieročus. Ja jūs baidāties, atdodiet tos sievietēm un paslēpieties aiz viņu drēbēm.”</blockquote>Šī uzruna apturēja atkāpšanos, un aizstāvji devās [[Pretuzbrukums|pretuzbrukumā]], padzenot ienaidnieku. Kaujā tika nogalināti ap 200 uzbrucēju, bet 60 tika sagūstīti. Pēc uzvaras [[Hadži Murats]] savāca ienaidnieka [[Karogs|karogus]] un nosūtīja tos uz [[Tbilisi|Tiflisu]] kā apliecinājumu Avāru hanistes lojalitātei Krievijai. Kazi Mulla atkāpās un drīz vien izveidoja jaunu bāzi Čumkeskentas (''Чумкескент'') mežos 20&nbsp;km uz austrumiem no Gimri. == Turpmākie notikumi == Divus gadus vēlāk Gazi Mulla krita kaujā, nākamais imāms bija Hamzat-beks (''Хамза-бек бин Искандар-бек ал-Хузади'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://w.histrf.ru/articles/gamzat-bek|title=ГАМЗАТ-БЕК|website=w.histrf.ru|access-date=2026-04-12}}</ref> 1834. gadā viņš ieņēma Hunzahu, nogalināja Bahu Biki<ref>https://en.topwar.ru/165047-neschastnaja-bahu-bike-neschastnaja-carica-dagestana.html</ref> un lielāko daļu karaliskās ģimenes. Mēnesi vēlāk viņu nogalināja Hadži Murats, atriebjoties par karaliskās ģimenes noslepkavošanu.<ref>{{cite web|url=http://www.xynzax.ru/index.php/spravka-o-raione/7-2012-04-03-13-09-47/142-2012-09-20-12-17-03.html|title=Хаджи-Мурат Хунзахский|access-date=2013-02-25|archive-url=https://www.webcitation.org/6EkdSbWeh?url=http://www.xynzax.ru/index.php/spravka-o-raione/7-2012-04-03-13-09-47/142-2012-09-20-12-17-03.html|archive-date=2013-02-27}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļkaukāza federālais apgabals]] 2gtglu03wqrobz31jniiz7b6m52nkxa 0 629475 4470718 4456011 2026-05-19T22:01:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470718 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sebastjēns Miņē | image = | caption = | fullname = Sebastjēns Bernārs Anrī Klemāns Miņē <br />(''Sébastien Bernard Henri Clément Migné'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|30}} | birth_place = {{vieta|Francija|Larošsirjona}} | height = 173 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|HAI}} (galvenais treneris) | years1 = 1989—1993 | clubs1 = {{flaga|FRA}} [[La Roche VF]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1993—1994 | clubs2 = {{flaga|FRA}} Mougins | caps2 = | goals2 = | years3 = 1994—1996 | clubs3 = {{flaga|FRA}} Stade Vallauris | caps3 = | goals3 = | years4 = 1996 | clubs4 = {{flaga|ENG}} Hoxton | caps4 = | goals4 = | years5 = 1997 | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Boreham Wood F.C.|Boreham Wood]] | caps5 = | goals5 = | years6 = 1997—1998 | clubs6 = {{flaga|ENG}} [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]] | caps6 = | goals6 = | manageryears1 = 1998—2000 | managerclubs1 = {{flaga|FRA}} Mougins | manageryears2 = 2000—2003 | managerclubs2 = {{flaga|FRA}} Gaillard (asistents) | manageryears3 = 2003—2005 | managerclubs3 = {{flaga|FRA}} Croix de Savoie (asistents) | manageryears4 = 2005—2006 | managerclubs4 = {{flaga|FRA}} [[La Roche VF]] | manageryears5 = 2006—2007 | managerclubs5 = {{flaga|FRA}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] (asistents) | manageryears6 = 2007—2008 | managerclubs6 = {{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] (asistents) | manageryears7 = 2008—2011 | managerclubs7 = {{fb|OMA}} (asistents) | manageryears8 = 2011—2013 | managerclubs8 = {{fb|COD}} (asistents) | manageryears9 = 2013 | managerclubs9 = {{flaga|COD}} Kongo DR U20 | manageryears10 = 2013—2015 | managerclubs10 = {{fb|CGO}} (asistents) | manageryears11 = 2016—2017 | managerclubs11 = {{fb|TOG}} (asistents) | manageryears12 = 2017—2018 | managerclubs12 = {{fb|CGO}} | manageryears13 = 2018—2019 | managerclubs13 = {{fb|KEN}} | manageryears14 = 2019—2020 | managerclubs14 = {{fb|EQG}} | manageryears15 = 2021 | managerclubs15 = {{flaga|RSA}} [[Marumo Gallants F.C.|Marumo Gallants]] | manageryears16 = 2022—2024 | managerclubs16 = {{fb|CMR}} (asistents) | manageryears17 = 2024—pašlaik | managerclubs17 = {{fb|HAI}} }} '''Sebastjēns Bernārs Anrī Klemāns Miņē''' ({{val|fr|Sébastien Bernard Henri Clément Migné}}; dzimis {{dat|1972|11|30}} [[Larošsirjona|Larošsirjonā]]) ir [[franči|franču]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā zemāko līgu klubos [[Francija|Francijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. Trenera karjeras laikā vadījis vairākas izlases. Kopš 2024. gada ir [[Haiti futbola izlase]]s galvenais treneris. == Trenera karjera == S. Miņē futbola trenera karjeru uzsāka 1998. gadā ''FC Mougins''. Vēlāk bijis trenera asistents tādos klubos kā ''[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]''. 2008. gadā kļuva par [[Klods Leruā|Kloda Leruā]] asistentu [[Omānas futbola izlase|Omānas izlasē]]. Vēlāk bijis Leruā asistents arī [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]], [[Kongo futbola izlase|Kongo Republikas]] un [[Togo futbola izlase|Togo]] izlasēs. 2013. gadā Miņē neilgu laiku bija Kongo DR U-20 izlases galvenais treneris. 2017. gada martā Miņē tika apstiprināts par Kongo Republikas izlases galveno treneri, bet pēc gada amatu atstāja. 2018. gada maijā viņš kļuva par [[Kenijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/43988023|title=Kenya appoint Sebastien Migne as new coach|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2018|5|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> Viņa vadībā Kenija iekļuva [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīrā, kur gan neizdevās izkļūt no grupas. No 2019. līdz 2020. gadam viņš bija [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase|Ekvatoriālās Gvinejas izlases]] galvenais treneris. 2021. gadā Miņē neilgu laiku vadīja [[Dienvidāfrika]]s klubu ''[[Marumo Gallants F.C.|Marumo Gallants]]''. Viņš tika atlaists pēc tam, kad komanda nebija uzvarējusi nevienā no pirmajām piecām līgas spēlēm, gūstot tikai vienus vārtus, un viņš bija nolamājis kluba tehnisko direktoru Harisu Čou.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iol.co.za/sport/soccer/psl/2021-10-10-marumo-gallants-coach-sbastien-mign-sacked-after-verbally-abusing-technical-director/|title=Marumo Gallants coach Sébastien Migné sacked after verbally abusing technical director|website=iol.co.za|language=en|date={{dat|2021|10|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2022. gadā viņš kļuva par [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] trenera [[Rigobērs Songs|Rigobēra Songa]] asistentu. 2024. gada februārī pēc nesekmīgā snieguma [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]], kur komanda izstājās jau astotdaļfinālā, Miņē darbu ar Kamerūnas izlasi atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.africatopsports.com/2024/02/06/migne-resigns-as-cameroon-assistant-coach/|title=Migne Resigns As Cameroon Assistant Coach|website=africatopsports.com|language=en|date={{dat|2024|2|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}|archive-date={{dat|2025|09|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250912125838/https://en.africatopsports.com/2024/02/06/migne-resigns-as-cameroon-assistant-coach/}}</ref> 2024. gada jūnijā viņš kļuva par [[Haiti futbola izlase|Haiti izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/articles/c97z6d8w9x7o|title=Is Haiti international football's real impossible job? |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2024|6|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2025. gada novembrī pēc uzvaras pār [[Nikaragvas futbola izlase|Nikaragvu]] ar 2:0 Miņē vadītā komanda kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Tā bija tikai otrā reize vēsturē, kad Haiti iekļuva Pasaules kausa finālturnīrā. Treneris to paveica, neskatoties uz to, ka notiekošo bandu karu dēļ nekad nebija spēris kāju šajā valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cwy70v7grl4o|title=Haiti reach World Cup despite coach having never been to the country |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2025|11|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Miņē, Sebastjēns}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vandejā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Kongo futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kenijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Haiti futbola izlases treneri]] lusvqdzeqo124xl5y317ipjzpebj57u 0 629795 4470792 4457312 2026-05-20T05:14:35Z Biafra 13794 4470792 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dīns Veids | vārds_orig = ''Dean Wade'' | attēls = Dean Wade (48884853578) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Dīns Veids 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasas štats|Vičita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 103 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's'' ([[Kanzasa]]) | koledža = | augstskola = [[Kanzasas Štata Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 32 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Canton Charge]]'' | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dīns Džeksons Veids''' ({{val|en|Dean Jackson Wade}}; dzimis {{dat|1996|11|20}} [[Vičita|Vičitā]], [[Kanzasa|Kanzasas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kurā spēlē visu savu profesionālo karjeru. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā pārstāvēja [[Kanzasas Štata Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Aizvadīja visas četras sezonas augstskolu basketbolā. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] D. Veids netika izvēlēts, taču viņš noslēdza līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]] un debitēja tās sastāvā 18. novbembrī. Pirmajā sezonā spēlēja pārsvarā kluba [[G Līga]]s fārmklubā ''[[Canton Charge]]'', aizvadot tikai 12 spēles NBA. 2020. gada jūlijā D. Veids noslēdza vairāku gadu līgumu ar "Cavaliers"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/cavaliers/releases/bell-wade-signing-200630|title=Cavaliers Sign Dean Wade and Jordan Bell To Multi-Year Contracts {{!}} Cleveland Cavaliers|website=www.nba.com|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref> un turpmākajās sezonās ir kļuvis par stabilu kluba rotācijas spēlētāju, spēlējot tajā jau septiņas sezonas. 2024. gada 5. martā D. Veids guva karjeras rekordu – 23 punktus, no kuriem 20 guva ceturtajā ceturtdaļā, tādējādi vadot 22 punktu atspēlēšanos pār [[Bostonas "Celtics"]] – lielāko atspēlēšanos ceturtajā ceturtdaļā "Cavaliers" franšīzes vēsturē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5321002/2024/03/06/cleveland-cavs-dean-wade-celtics/|title=This is the Dean Wade the Cavs expected. Now they have to solve a ‘big’ riddle|work=The New York Times|access-date=2026-04-22|date=2024-03-06|last=Lloyd|first=Jason|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Veids, Dīns}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanzasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] nfivt9o6t0zjfc0e75ods2yy3inksgn 4470814 4470792 2026-05-20T07:02:50Z Biafra 13794 +kat 4470814 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dīns Veids | vārds_orig = ''Dean Wade'' | attēls = Dean Wade (48884853578) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Dīns Veids 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasas štats|Vičita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 103 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's'' ([[Kanzasa]]) | koledža = | augstskola = [[Kanzasas Štata Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 32 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Canton Charge]]'' | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dīns Džeksons Veids''' ({{val|en|Dean Jackson Wade}}; dzimis {{dat|1996|11|20}} [[Vičita|Vičitā]], [[Kanzasa|Kanzasas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kurā spēlē visu savu profesionālo karjeru. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā pārstāvēja [[Kanzasas Štata Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Aizvadīja visas četras sezonas augstskolu basketbolā. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] D. Veids netika izvēlēts, taču viņš noslēdza līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]] un debitēja tās sastāvā 18. novbembrī. Pirmajā sezonā spēlēja pārsvarā kluba [[G Līga]]s fārmklubā ''[[Canton Charge]]'', aizvadot tikai 12 spēles NBA. 2020. gada jūlijā D. Veids noslēdza vairāku gadu līgumu ar "Cavaliers"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/cavaliers/releases/bell-wade-signing-200630|title=Cavaliers Sign Dean Wade and Jordan Bell To Multi-Year Contracts {{!}} Cleveland Cavaliers|website=www.nba.com|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref> un turpmākajās sezonās ir kļuvis par stabilu kluba rotācijas spēlētāju, spēlējot tajā jau septiņas sezonas. 2024. gada 5. martā D. Veids guva karjeras rekordu – 23 punktus, no kuriem 20 guva ceturtajā ceturtdaļā, tādējādi vadot 22 punktu atspēlēšanos pār [[Bostonas "Celtics"]] – lielāko atspēlēšanos ceturtajā ceturtdaļā "Cavaliers" franšīzes vēsturē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5321002/2024/03/06/cleveland-cavs-dean-wade-celtics/|title=This is the Dean Wade the Cavs expected. Now they have to solve a ‘big’ riddle|work=The New York Times|access-date=2026-04-22|date=2024-03-06|last=Lloyd|first=Jason|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Veids, Dīns}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanzasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] 8g6z7spqmhoa6xz3g15ia6ulgbu9l50 0 630517 4470478 4461863 2026-05-19T16:39:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470478 wikitext text/x-wiki '''Rēzeknes Tirdzniecības skola''' bija trīsgadīga skola taɡadējā [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] 56 [[Rēzekne|Rēzeknē]], kas dibināta 1907. gada 26. septembrī. == Vēsture == Skolas dibinātājs bija [[Nikodems Rancāns]], pirmais vadītājs 1907.-1909. ɡadā bija Jānis Kalniņš, pēc tam [[Frīdrihs Obšteins]] (1911-1917). Skolotāji Eduards Balodis, Otamārs Runiks, Alfreds Skroders, [[Valerija Seile]]. Sākotnēji mācības notika krievu valodā zēniem, vēlāk arī meitenēm, no 15 gadu vecuma, saņēma atļauju mācīt arī latviešu valodā. Pirmajā mācību gadā skolā mācījās 72 audzēkņi, 1912. gadā mācības pabeidza 19 audzēkņi, bet mācības sāka 70 jaunieši. 1917. gada aprīlī (maijā) tās ēkā notika Latgales kongresa sēdes, pēc tam skolas telpās darbojās kongresā ievēlētā [[Latgales pagaidu zemes padome]]. Skola beidz darboties pēc [[Padomju Latvijas armija]]s iebrukuma 1918. gada beigās. Pēc kara 1920. gados tirdzniecības skolas vietā veidoja komerskolu.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/notikums/6292 Latgales dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260430154110/https://latgalesdati.du.lv/notikums/6292 |date={{dat|2026|04|30||bez}} }} [[Daugavpils Universitāte]]s Latgales Pētniecības institūts</ref> Mūsdienās ēkā darbojas [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola]]. == Ievērojami audzēkņi == * [[Jānis Rubulis]], * [[Boļeslavs Sloskāns]], * [[Jezups Trasuns]], * [[Leons Varslavāns]], * [[Aloizs Broks]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Pirmās latviešu pamatskolas jubileja. [[Latgales Vēstnesis]], 1937. ɡada 6. oktobrī * Rēzekne. [[Drywa]], 1909. ɡada 17. maijā [[Kategorija:Skolas Rēzeknē]] bngz55ko5tfc99x43mzuwcrmuv6s2gb 0 631275 4470379 4470334 2026-05-19T12:50:19Z Krišjānis 51961 /* {{fb|Austrija}} */ kreklu numuri 4470379 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.<ref>{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs end}} === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad & Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}} === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rokijs Buširi ]]|sortname=Bushiri, Rocky|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|30}}|caps=7|goals=1|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī ]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs end}} === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 0grj24g17qklv69s2rs44e542b85zc4 4470380 4470379 2026-05-19T12:52:09Z Krišjānis 51961 4470380 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.<ref>{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs end}} === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad & Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}} === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rokijs Buširi ]]|sortname=Bushiri, Rocky|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|30}}|caps=7|goals=1|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī ]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs end}} === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] gwom9odb44cnqlfstpkn5rcl9rph93y 4470794 4470380 2026-05-20T05:48:06Z Krišjānis 51961 /* {{fb|Šveice}} */ 4470794 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.<ref>{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. un 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.srf.ch/sport/fussball/fifa-wm-2026/26-spieler-nominiert-das-schweizer-wm-kader-ist-komplett |title=Das Schweizer WM-Kader ist komplett |trans-title=The Swiss World Cup squad is complete |work=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mārvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=136|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=79|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=65|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=58|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Erejs Jemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=20|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Miro Muheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Žakē]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=144|goals=16|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=86|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=63|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=50|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=38|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=21|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=10|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ardon Jashari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=85|goals=23|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=60|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=27|goals=11|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=24|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=13|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs end}} === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad & Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}} === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rokijs Buširi ]]|sortname=Bushiri, Rocky|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|30}}|caps=7|goals=1|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī ]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs end}} === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] gguk0lfht03h46jx1nx93n3trto47e2 4470797 4470794 2026-05-20T06:19:54Z Krišjānis 51961 /* {{fb|Portugāle}} */ 4470797 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.<ref>{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. un 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.srf.ch/sport/fussball/fifa-wm-2026/26-spieler-nominiert-das-schweizer-wm-kader-ist-komplett |title=Das Schweizer WM-Kader ist komplett |trans-title=The Swiss World Cup squad is complete |work=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mārvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=136|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=79|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=65|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=58|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Erejs Jemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=20|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Miro Muheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Žakē]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=144|goals=16|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=86|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=63|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=50|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=38|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=21|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=10|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ardon Jashari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=85|goals=23|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=60|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=27|goals=11|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=24|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=13|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs end}} === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad & Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}} === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rokijs Buširi ]]|sortname=Bushiri, Rocky|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|30}}|caps=7|goals=1|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī ]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs end}} === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portuguese Football Federation]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573 |url-status=live}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |title=Roberto Martinez names Portugal World Cup squad with symbolic 'plus one' for Dioga Jota |work=[[The Irish Times]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194732/https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |url-status=live |quote=Martinez confirmed that fourth-choice goalkeeper Ricardo Velho of Genclerbirligi Ankara will travel with the squad but can only be added to the official 26-man list in the event of an injury to one of the three registered goalkeepers.}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=42|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=74|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=66|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=48|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=43|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=33|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=20|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=19|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=11|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=3|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=107|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=87|goals=28|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=65|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=37|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=21|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=4|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=226|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=52|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=43|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=33|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=24|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=15|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] m4mxsaaowpztun2t95zu1iu93jmgk76 4470859 4470797 2026-05-20T08:57:03Z ~2026-30241-93 145690 /* {{fb|Šveice}} */ 4470859 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.<ref>{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. un 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.srf.ch/sport/fussball/fifa-wm-2026/26-spieler-nominiert-das-schweizer-wm-kader-ist-komplett |title=Das Schweizer WM-Kader ist komplett |trans-title=The Swiss World Cup squad is complete |work=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mārvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=136|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=79|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=65|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=58|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Erejs Jemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=20|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Miro Muheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Žakē]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=144|goals=16|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=86|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=63|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=50|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=38|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=21|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=10|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=85|goals=23|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=60|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=27|goals=11|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=24|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=13|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs end}} === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad & Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}} === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rokijs Buširi ]]|sortname=Bushiri, Rocky|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|30}}|caps=7|goals=1|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī ]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs end}} === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portuguese Football Federation]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573 |url-status=live}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |title=Roberto Martinez names Portugal World Cup squad with symbolic 'plus one' for Dioga Jota |work=[[The Irish Times]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194732/https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |url-status=live |quote=Martinez confirmed that fourth-choice goalkeeper Ricardo Velho of Genclerbirligi Ankara will travel with the squad but can only be added to the official 26-man list in the event of an injury to one of the three registered goalkeepers.}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=42|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=74|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=66|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=48|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=43|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=33|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=20|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=19|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=11|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=3|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=107|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=87|goals=28|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=65|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=37|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=21|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=4|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=226|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=52|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=43|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=33|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=24|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=15|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] h2cpbfclq722377whtbuv111e88knl2 0 631403 4470548 4465731 2026-05-19T18:05:04Z Jānis U. 198 4470548 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Gessetal2023 Bothriolepis africana reconstruction.png | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Bothriolepidinae |apakšdzimta_lv = Botriolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepidinae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīnes''' (''Bothriolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šīs apakšdzimtas izveidošana tiek piedēvēta amrikāņu paleontologam [[Edvards Kops|Edvardam Kopam]], kurš 1886. gadā izveidoja ''Bothriolepididae'' dzimtu. Botriolepidīnes dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepidīnes ir sīkas līdz lielas [[zivis]], kurām [[galvas vairogs]] ir ar labi izteiktiem pamatnē platiem un pagarinātiem [[ausu-pakauša iedobe]]s anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 90°. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējie sānu-muguras kauli]] (''ADL'') robežojas savā starpā ar gariem šuvju posmiem. Ass atvere (''axial foramen'') ir salīdzinoši liela. === Salīdzinājums === Botriolepidīnes atšķiras no [[Monarolepidīnes|monarolepidīnēm]] (''Monarolepidinae'') ar gariem ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, salīdzinoši lielām ass atverēm (''axial foramen'') un gariem šuvju posmiem starp ''AMD'' un ''ADL'' kauliem, kas stiepjas gar visu ''AMD'' priekšājo sānu malu. Vēl uz ''AMD'' kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav [[Šķērseniskais sirpjveida ķīlis|šķērseniskā sirpjveida ķīļa]]. No [[Livnolepidīnes|livnolepidīnēm]] (''Livnolepidinae'') botriolepidīnes atšķiras ar labi izteiktiem, dziļiem un platiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu, kā arī ar lielu leņķi starp galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1143. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepidīnu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Bothriolepidinae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] clsb0lhz3ey6yfxjab1e6cmt3grlx4s 0 631680 4470906 4467056 2026-05-20T11:09:53Z ~2026-30058-21 145695 4470906 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds_orig = Vilmos Dunszt | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2007|7|26}} | Gadi = 2015—pašlaik }} '''Viljams Dunsts''' ([[Ungāru valoda|ungāru]]: '''Vilmos''' '''Dunszt''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''William Dunst''; dzimis 2007. gada 26. jūlijā [[Budapešta]]) ir ungāru dziedātājs, [[aktieris]], bērnu modelis un muzikālā teātra mākslinieks. == Agrīnā dzīve == Dunsts dzimis Budapeštā, Ungārijā. Agrīnos bērnības gadus viņš pavadīja [[Večēša|Večēšā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/people/dunszt-vilmos-3225057.html|title=Dunszt Vilmos {{!}} Személyiség adatlap {{!}} Mafab.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> 2021. gadā ģimene pārcēlās uz Budu, lai atbalstītu viņa turpmākās mācības.<ref name=":0" /> Viņš nāk no švābu izcelsmes Dunszt dzimtas, kas ir Romas katoļu ticības tradīciju pēcteči.<ref name=":0" /> == Karjera == Savus pirmos profesionālos panākumus Dunsts guva kā bērnu modelis. Viņš piedalījās vairākās Ungārijas un starptautiskās reklāmas kampaņās, tostarp uzņēmuma MOL Group kampaņā ''„A szurkoló benned van”'' un Ungārijas Patērētāju aizsardzības iestādes sociālajā kampaņā ''„Te belevágnál az 50 km-es diétába?”''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/movies/te-belevagnal-az-50-km-es-dietaba-705641.html|title=Te belevágnál az 50 km-es diétába? (film, 2015) {{!}} Kritikák, videók, szereplők {{!}} MAFAB.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://port.hu/adatlap/szemely/dunszt-vilmos/person-732499?token=d27df3eb7deaca1e4085c51c81066273|title=Dunszt Vilmos|website=PORT.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> Muzikālo izglītību viņš ieguva Kővirágok Dziedāšanas skolā un Večēšas Mūzikas skolā, koncentrējoties uz klasisko dziedāšanu, mūziklu repertuāru un skatuves praksi.<ref name=":1" /> Kā bērnu aktieris viņš piedalījās vairākos muzikālajos iestudējumos, tostarp The Sound of Music (''A muzsika hangja''), ''Valahol Európában'' un ''A padlás''.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/movies/people/3448107/william-dunst|title=William Dunst - Filmography, Age, Biography, Credits & More|website=Mabumbe|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalworld.com/health/william-dunst-launches-foundation-to-promote-mental-health-awareness-5265669|title=William Dunst launches Foundation to promote Mental Health Awareness|website=NationalWorld|access-date=2026-05-12|date=2025-08-09|language=en}}</ref> == Izglītība == Vidējo izglītību Dunsts ieguva Budapeštas Starptautiskajā skolā, kur mācījās līdz 2025. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gratteaumagazine.com/2026/05/11/qa-with-william-dunst-the-architect-of-heritage/|title=Q&A WITH WILLIAM DUNST: THE ARCHITECT OF HERITAGE|website=GRÂTTEAU|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=cs-CZ}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.williamdunst.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] ojfbmzgmygm1cyfnu12w1gqzeexdkst 0 631690 4470361 4467098 2026-05-19T12:29:50Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4470361 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = L. Skota Koldvela | vārds_orig = ''L. Scott Caldwell'' | attēls = LScott Caldwell cropped.jpg | komentārs = L. Skota Koldvela 2007. gadā | dz vārds = Laverna Skota | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1950|04|17}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1982—pašlaik | dzimums = S }} '''Laverna Skota Koldvela''' ({{val|en|Laverne Scott Caldwell}}; dzimusi {{dat|1950|4|17}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Roza Nedlere seriālā "[[Pazudušie]]", Margareta Šakura seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' un Ja Ja seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]" (''Bad Monkey''), kā arī ar lomām filmās "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" un "[[Cietuma komanda]]". Atveidoja lomas arī filmās "[[Mistērija, Aļaska]]" (''Mystery, Alaska'') un "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" (''The Net''), kā arī seriālos "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" un ''[[ER (seriāls)|ER]]''. == Dzīvesgājums == Laverna Skota piedzima 1950. gada 17. aprīlī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Trīspadsmit gadu vecumā viņa pievienojās skolas drāmas pulciņam, kas iedvesmoja viņu kļūt par aktrisi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ringsidereport.com/?p=124308|title=L. Scott Caldwell: Douglas Turner Ward, The Fugitive, Tony Award and More… – RingSide Report|website=ringsidereport.com|access-date=2026-05-12}}</ref> Pēc tam viņa studēja Ziemeļrietumu universitātē, taču pārtrauca studijas, lai strādātu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvovermind.com/l-scott-caldwell/|title=Unveiling the Life of L. Scott Caldwell: 10 Intriguing Facts|website=TVovermind|access-date=2026-05-12|date=2020-08-23|language=en}}</ref> Topošā aktrise strādāja par telefona operatori uzņēmumā ''Illinois Bell'' un vēlāk pasniedza aktiermākslu Čikāgas Mākslas vidusskolas angļu valodas nodaļā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/celebrities/l-scott-caldwell/bio/3000576328/|title=L. Scott Caldwell|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /><ref name=":0" /> Vēlāk Laverna nolēma turpināt studijas Lojolas Universitātē Čikāgā, kur ieguva bakalaura grādu teātra mākslā.<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popculturereferences.com/five-great-l-scott-caldwell-guest-appearances/|title=Five Great L. Scott Caldwell Guest Appearances|last=Cronin|first=Brian|website=Pop Culture References|access-date=2026-05-12|date=2023-02-27|language=en}}</ref> 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai mācītos pie [[Uta Hāgena|Utas Hāgenas]], bet vēlāk Duglass Tērners Vords uzaicināja Lavernu pievienoties savai teātra trupai ''Negro Ensemble Company'', kur viņa sāka atveidot savas pirmās lomas lugās.<ref name=":2" /><ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Karjera == Lavernas debija notika 1982. gadā ziepju operā "[[Visi mani bērni]]" (''All My Children''). Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos ''[[The Cosby Show]]'' un ''[[L.A. Law]]''. 1993. gadā Laverna ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu filmā "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]".<ref name=":0" /> 1995. gadā aktrise filmējās arī filmā "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" (''The Net'') kopā ar [[Sandra Buloka|Sandru Buloku]], bet 1999. gadā filmā "[[Mistērija, Aļaska]]" (''Mystery, Alaska''). No 1999. līdz 2000. gadam viņa piedalījās seriālā ''[[Judging Amy]]''. 2004. gadā Lavernu uzaicināja uz seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] noklausīšanos, lai gan viņas tēlam sākotnēji vēl nebija izstrādāts scenārijs. Neskatoties uz to, viņu izvēlējās lomai un seriālā atveidoja atkārtotu varoni visās sešās sezonās.<ref name=":0" /> Filmējoties seriālā, aktrise 2006. gadā parādījās arī galvenajā lomā filmā "[[Cietuma komanda]]". No 2008. līdz 2013. gadam Laverna atveidoja atkārtotu lomu seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]''. 2015. gadā viņa atveidoja otrā plāna lomas filmās "[[Perfektais vīrietis|Perfektais vīrs]]" un "[[Satricinājums]]" (''Concussion''). 2017. gadā Laverna piedalījās piecās seriāla "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" sērijās. No 2017. līdz 2021. gadam viņai bija atkārtota loma seriālā ''[[Insecure]]''. 2024. gadā aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]" (''Bad Monkey'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/bill-lawrence-apple-bad-monkey-cast-1235221237/|title=Bill Lawrence Apple Series ‘Bad Monkey’ Adds Three New Cast Members (EXCLUSIVE)|last=Otterson|first=Joe|website=Variety|access-date=2026-05-12|date=2022-04-01|language=en}}</ref> Vēlāk seriālu pagarināja uz otro sezonu, taču Lavernas dalību tajā neapstiprināja. 2026. gadā Laverna piedalījās vienā seriāla "[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') sērijā. == Personīgā dzīve == 1970. gados Laverna apprecējās ar Džonu Koldvelu, un vēlāk viņiem piedzima dēls Ominara. Pāris izšķīrās 1980. gados. 2004. gada aprīlī Laverna apprecējās otrreiz, ar Desalu Benksu, taču viņš nomira 2005. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/l.scott-caldwell.html|title=L Scott Caldwell|website=Famous Birthdays|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1983 |''[[Without a Trace (filma)|Without a Trace]]'' |Džaneta Smita |- |1991 |''[[Dutch]]'' |bezpajumtniece |- |1993 |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" (''The Fugitive'') |maršala vietniece Erina Pūla |- | rowspan="3" |1995 |''[[Devil in the Blue Dress]]'' |Hetija Parsonsa |- |''[[Waiting to Exhale]]'' |Bernadinas juriste |- |"[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" (''The Net'') |sabiedriskā aizstāve |- | rowspan="2" |1999 |''[[The Last Man on Planet Earth]]'' |Estere |- |"[[Mistērija, Aļaska]]" (''Mystery, Alaska'') |tiesnese Makgibonsa |- |2002 |"[[Spāre (filma)|Spāre]]" (''Dragonfly'') |vecākā medmāsa |- |2006 |"[[Cietuma komanda]]" (''Gridiron Gang'') |Bobija Portere |- |2008 |''[[Powder Blue]]'' |medmāsa Gomesa |- |2009 |''[[Like Dandelion Dust]]'' |Elisona Bauera |- | rowspan="2" |2015 |"[[Perfektais vīrietis]]" (''The Perfect Guy'') |Evelīna |- |"[[Satricinājums]]" (''Concussion'') |Veitera māte |- |2017 |''[[The Case for Christ]]'' |Elfija Deivisa |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1982 |"[[Visi mani bērni]]" (''All My Children'') |medmāsa |1 sērija |- |1988 |''[[The Cosby Show]]'' |Elizabete |sērija: ''Out of Brooklyn'' |- |1989 |''[[L.A. Law]]'' |Vanda Heivensa |sērija: ''Leave It to Geezer'' |- |1990 |''[[The Outsiders (seriāls)|The Outsiders]]'' |Barbra Ričardsa |sērija: ''Pilot'' |- |1994 |"[[Melrouzpleisa]]" (''Melrose Place'') |tiesnese Maksina Marko |sērija: ''With This Ball and Chain'' |- |1995 |''[[Grace Under Fire]]'' |Kerola Brisko |sērija: ''Sticks and Stones'' |- |1996 |"[[Emulators]]" (''The Pretender'') |Gvena Portere |sērija: ''Pilot'' |- |1998 |''[[Any Day Now]]'' |Opala Lī |sērija: ''Making Music with the Wrong Man'' |- | rowspan="2" |1999 |''[[JAG]]'' |Flora Springsa |sērija: ''Nobody's Child'' |- |''[[Chicago Hope]]'' |Bonija Medina |sērija: ''A Goy and His Dog'' |- |1999—2000 |''[[Judging Amy]]'' |Tanja Millera |7 sērijas |- |2001 |''[[The Practise]]'' |Sūzena Motona |sērija: ''Killing Time'' |- |2003 |''[[Nip/Tuck]]'' |doktore Rīda |sērija: ''Montana/Sassy/Justice'' |- |2004; 2006 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |doktore Reba |2 sērijas |- | rowspan="2" |2006 |''[[Cold Case]]'' |Elisa Stelvorta |sērija: ''Sandhogs'' |- |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Līza Nelsona |sērija: ''The Ghost Within'' |- | rowspan="2" |2007 |''[[Saving Grace]]'' |Dī Renoldsa |sērija: ''Everything's Got a Shelf Life'' |- |''[[Without a Trace]]'' |Anna Vašingtona |sērija: ''Baggage'' |- |2004—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Roza Nedlere]] |otrā plāna loma; 26 sērijas |- | rowspan="2" |2011 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Elisona Koba |sērija: ''Don't Deceive Me'' |- |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |Nora Perksa |sērija: ''In a Dark, Dark House'' |- |2012 |"[[Privātprakse]]" (''Private Practice'') |Džiliana Makreja |sērija: ''The Next Episode'' |- |2009; 2011—2013 |''[[Southland (seriāls)|Southland]]'' |Inīda Adamsa |7 sērijas |- |2008—2013 |''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' |Margareta Šakura |otrā plāna loma; 32 sērijas |- |2013 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Tina Džonsona |sērija: ''Strange Fruit'' |- |2015 |"[[Sekretāres kundze]]" (''Madam Secretary'') |Efenija Rahima |sērija: ''You Say You Want a Revolution'' |- | rowspan="2" |2017 |"[[Bruklina 99]]" (''Brooklyn Nine-Nine'') |tiesnese Laverna Holta |sērija: ''Your Honor'' |- |"[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" (''How to Get Away with Murder'') |Džasmīna Bromele |5 sērijas |- |2018 |"[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') |vecmāmiņa |sērija: ''Trashy Little Tramp'' |- |2019 |''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'' |Džo Andersona |sērija: ''Diss'' |- |2018—2019 |''[[A Million Little Things]]'' |Renī Hovarda |3 sērijas |- |2020 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |Lilija Rosa |sērija: ''It Never Ends Well for the Chicken'' |- |2019—2021 |''[[All Rise]]'' |Roksija Robinsone |7 sērijas |- |2017; 2020—2021 |''[[Insecure]]'' |Kerola Kartera |8 sērijas |- |2023 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Evelīna Alena |sērija: ''Hard Heart'' |- |2024 |"[[Sliktais pērtiķis]]" (''Bad Monkey'') |Ja Ja |galvenā loma; 10 sērijas |- |2026 |"[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') |Meibela Sinklera |sērija: ''Cut and Run'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skota Koldvela, Laverna}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] e4x7qfi5eefr7e5qgasxxrfirwbhf8v 0 631762 4470648 4467502 2026-05-19T19:27:12Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470648 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ralfs Bakši | vārds_orig = ''Ralph Bakshi'' | attēls = RalphBakshiJan09.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 2009. gadā | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{flagicon image|Ensign of the Palestine Mandate (1927–1948).svg}} [[Haifa]], [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā]] (tagad {{nobr|{{ISR}}}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = animators, kinorežisors, scenārists, producents | ienākumi = | darbības_gadi = 1956–2015 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ralfs Bakši''' ({{val|en|Ralph Bakshi}}; dzimis {{dat|1938|10|29}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] animators, kinorežisors, scenārists, producents un mākslinieks. Viņš kļuva pazīstams ar pilnmetrāžas [[animācijas filma|animācijas filmām]] un [[televīzija]]s projektiem, īpaši ar pieaugušo auditorijai paredzētu animāciju laikā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs animācija galvenokārt tika saistīta ar bērnu izklaidi. Bakši profesionālā darbība aptver gan televīzijas, gan kino projektus. Viņš režisējis tādas filmas kā ''[[Fritz the Cat]]'' (1972), ''[[Heavy Traffic]]'' (1973), ''[[Wizards (filma)|Wizards]]'' (1977), animēto “[[Gredzenu pavēlnieks (1978. gada filma)|Gredzenu pavēlnieks]]” ekranizāciju (1978) un ''[[Fire and Ice]]'' (1983). Viņa darbos bieži aplūkotas sociālas, politiskas un kontrkultūras tēmas, izmantojot satīru, fantāzijas elementus, rotoskopijas tehniku un stilistiskus eksperimentus. Animācijas industrijā Bakši tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pieaugušo animācijas pionieriem un autoranimācijas attīstītājiem. Viņa filmas 1970. gados palīdzēja nostiprināt alternatīvu, pieaugušajiem domātu animāciju ārpus tradicionālā bērnu izklaides modeļa, vienlaikus būtiski paplašinot animācijas tematiskās un mākslinieciskās robežas. Viņa ieguldījums ietekmēja neatkarīgās animācijas attīstību un daudzus vēlākos animatorus un režisorus, padarot Bakši par vienu no ietekmīgākajiem autoriem pasaules animācijas vēsturē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bakši, Ralfs}} [[Kategorija:Amerikāņu animatori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Izraēlā dzimušie]] qwwpfez79cu9wz2wvhn50v6z4uj3zjv 0 631872 4470885 4468054 2026-05-20T09:48:22Z Tankists 100139 4470885 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = | text_color = | name = Albānijas parlaments | native_name = ''Kuvendi i Shqipërisë'' | native_name_lang = | transcription_name = | legislature = | coa_pic = Kuvendi_i_Shqipërisë_logo.svg | coa_res = 250px | coa_alt = | foundation = | house_type = Vienpalātas parlaments | body = | houses = | leader1_type = Priekšsēdētājs | leader1 = [[Niko Peleši]] | party1 = [[Albānijas Sociālistiskā partija|PS]] | election1 = {{dat|2025|9|12|Ģ|bez}} | leader2_type = | leader2 = | party2 = | election2 = | leader3_type = | leader3 = | party3 = | election3 = | members = 140 | house1 = | house2 = | structure1 = Albanian_Parliament_2025-2029.svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = | structure2 = | structure2_res = | structure2_alt = | political_groups1 = * '''Valdība''' (83) *{{legend|#5B3690|[[Albānijas Sociālistiskā partija|PS]] (83)}} * '''Atbalsta''' (3) *{{legend|#205B33|[[Albānijas Sociāldemokrātiskā partija|PSD]] (3)}} * '''Opozīcija''' (54) *{{legend|#255098|[[Albānijas Demokrātiskā partija|PD]] – [[Alianse Lieliskai Albānijai|ASHM]] (50)}}{{efn| *{{color box|#255098}} [[Albānijas Demokrātiskā partija|PD]] (41) *{{color box|#D51920}} [[Brīvības partija (Albānija)|PL]] (4) *{{color box|#FFFF05}} [[Legalitātes kustības partija|PLL]] (1) *{{color box|#009EE2}} [[Taisnīguma, integrācijas un vienotības partija|PDIU]] (1) *{{color box|#21B330}} [[Agrārās vides aizstāvju partija|PAA]] (1) *{{color box|#1D70B8}} [[Cilvēktiesību vienotības partija|PBDNJ]] (1) *{{color box|#20267A}} [[Albānijas Republikāņu partija|PR]] (1)}} *{{legend|#E58B38|[[Iespēju partija|PM]] (2)}} *{{legend|#F57F20|[[Lëvizja Shqipëria Bëhet|SHB]] (1)}} *{{legend|#D64038|[[Lëvizja Bashkë|LB]] (1)}} | political_groups2 = | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = [[2025. gada Albānijas parlamenta vēlēšanas|2025. gada 11. maijs]] | last_election2 = | previous_election1 = | previous_election2 = | session_room = Kuvendi_i_Shqipërisë.jpg | session_res = | session_alt = | meeting_place = {{flaga|Albānija}} Albānijas parlamenta ēka, [[Tirāna]], [[Albānija]] | website = {{URL|http://www.parlament.al/}} | footnotes = | motto = }} '''Albānijas parlaments'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikšanās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju |url=https://www.saeima.lv/lv/galleries/view/13123 |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|10|23||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Albānijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši sociālisti |url=https://www.tvnet.lv/8248293/albanijas-parlamenta-velesanas-uzvarejusi-socialisti |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|5|13||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|sq|Kuvendi i Shqipërisë}}) ir [[Albānija|Albānijas Republika]]s [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas]] [[Likumdošanas vara|likumdevēja orgāns]]. Parlamentu veido ne mazāk kā 140 deputāti, kas ievēlēti uz četru gadu termiņu vispārējās, tiešās un [[Aizklāts balsojums|aizklātās vēlēšanās]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=12 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 64 - 1. The Assembly consists of 140 deputies. One hundred deputies are elected directly in single member electoral zones with an approximately equal number of voters. Forty deputies are elected from multi-name lists of parties or party coalitions according to their ranking}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=1 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 1 - 3.: Governance is based on a system of elections that are free, equal, general and periodic.}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=1 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 2 - 1 & 2.: Sovereignty in the Republic of Albania belongs to the people.; The people exercise sovereignty through their representatives or directly.}}</ref> Parlamentu vada parlamenta priekšsēdētājs, kuram palīdz vismaz viens parlamenta priekšsēdētāja vietnieks. Vēlēšanu sistēma balstās uz partiju sarakstu proporcionālu pārstāvniecību. Parlamenta deputātus ievēl no 12 daudzmandātu [[Vēlēšanu apgabals|vēlēšanu apgabaliem]], kas atbilst [[Albānijas administratīvais iedalījums|valsts apgabaliem (ķarķām)]]. Parlamenta pilnvaras ir noteiktas [[Albānijas konstitūcija|Albānijas Konstitūcijā]]. Tā pienākumu vidū ir tiesības grozīt Albānijas robežas vai Konstitūciju, pieņemt visus likumus, apstiprināt Albānijas Ministru padomi, uzraudzīt valdības darbu, pieteikt karu, lemt par karadarbības pārtraukšanu, pieņemt valsts budžetu un apstiprināt valsts kontus. Citi pienākumi ietver [[Referendums|referendumu]] rīkošanu, vēlēšanu un iecelšanas rīkošanu saskaņā ar Konstitūciju un piemērojamajiem tiesību aktiem, valdības un citu parlamentam pakļauto civildienestu darbības uzraudzību, amnestijas piešķiršanu par kriminālnoziegumiem un citu Konstitūcijā noteikto pienākumu veikšanu. Parlaments ievēl arī [[Albānijas valsts vadītāju uzskaitījums|valsts prezidentu]]. Pēc parlamenta ievēlēšanas tā pirmajai sesijai jānotiek ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu beigām, un tās priekšsēdētājs ir valsts prezidents.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 67}}</ref> Visi parlamenta pieņemtie likumi tiek publicēti Albānijas valdības [[Oficiālais izdevums|oficiālajā izdevumā]] ''[[Fletorja Zyrtare]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=CRL Foreign Official Gazette Database – Albania|url=http://www-apps.crl.edu/collections/topics/official-gazettes/search?countryID=ALBANIA|website=apps.crl.edu|language=en|access-date=20 June 2017|archive-date=22 August 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170822211610/http://www-apps.crl.edu/collections/topics/official-gazettes/search?countryID=ALBANIA}}</ref> == Pilnvaras, pienākumi un atbildība == Parlamenta pilnvaras ir noteiktas [[Albānijas konstitūcija|Albānijas Konstitūcijā]]. Parlaments [[Pārstāvnieciskā demokrātija|pārstāv]] [[Albānija|Albānijas Republika]]s pilsoņus un darbojas kā valsts [[Likumdošanas vara|likumdevēja vara]]. Parlaments regulāri sanāk divās sesijās katru gadu — pirmā sesija janvāra trešajā pirmdienā un otrā sesija septembra pirmajā pirmdienā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=14 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=The Assembly conducts its annual work in two sessions. The first session begins on the third Monday of January and the second session on the first Monday of September}}</ref> [[Albānijas valsts vadītāju uzskaitījums|Prezidents]], [[Albānijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] vai viena piektdaļa parlamenta locekļu var sasaukt ārkārtas sesijas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=The Assembly meets in extraordinary session when requested by the President of the Republic, the Prime Minister or by one-fifth of all the deputies}}</ref> Parlamenta sesijas ir atklātas sabiedrībai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=15 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Meetings of the Assembly are open.}}</ref> Parlaments pieņem lēmumus ar balsu [[Vairākums|vairākumu]], ja klāt ir vairāk nekā puse tā locekļu, izņemot gadījumus, kad Konstitūcija paredz [[Kvalificēts balsu vairākums|kvalificētu balsu vairākumu]]. Tomēr, daži lēmumi tiek pieņemti ar trīs piektdaļu balsu vairākumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=15 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=There are approved by three-fifths of all members of the Assembly}}</ref> Citas parlamenta pilnvaras ietver Albānijas ekonomisko, tiesisko un politisko attiecību noteikšanu, Albānijas dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu, kā arī alianšu veidošanu ar citām valstīm. Parlaments ievēl prezidentu [[Aizklāts balsojums|aizklātā balsojumā]] un bez debatēm ar trīs piektdaļu parlamenta deputātu balsu vairākumu. Prezidents vēršas pie parlamenta ar ziņojumiem un nosaka parlamenta vēlēšanu, vietējo varas iestāžu vēlēšanu un referendumu rīkošanas datumus. Prezidents ieceļ premjerministru pēc parlamenta priekšlikuma; ja premjerministrs netiek apstiprināts, parlaments 10 dienu laikā ievēl citu premjerministru. Saskaņā ar Konstitūciju, nekādi ārvalstu bruņotie spēki nedrīkst atrasties Albānijas robežās vai šķērsot tās, izņemot ar parlamenta apstiprinātu likumu. Parlamentam ir likumiskas tiesības izvietot [[Albānijas Bruņotie spēki|Albānijas Bruņotos spēkus]] ārpus valsts robežām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=3 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=No foreign military force may be situated in, or pass through, the Albanian territory, and no Albanian military force may be sent abroad, except by a law approved by a majority of all members of the Assembly.}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Eiropas parlamenti]] [[Kategorija:Albānijas politika]] [[Kategorija:Albānija]] fta5mwvfgvk8etrbyo2glwe1ey64135 0 631961 4470871 4468520 2026-05-20T09:25:57Z Tankists 100139 4470871 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = | text_color = | name = Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja | native_name = Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով | native_name_lang = | transcription_name = | legislature = | coa_pic = | coa_res = 250px | coa_alt = | foundation = 1918. gada 1. augusts<br />1995. gada 5. jūlijs (atjaunota) | house_type = Vienpalātas parlaments | body = | houses = | leader1_type = Priekšsēdētājs | leader1 = [[Alens Simonjans]] | party1 = [[Pilsoniskais līgums|PL]] | election1 = {{dat|2021|8|2|Ģ|bez}} | leader2_type = | leader2 = | party2 = | election2 = | leader3_type = | leader3 = | party3 = | election3 = | members = 107 | house1 = | house2 = | structure1 = Armenian_Parliament_8-th.svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = | structure2 = | structure2_res = | structure2_alt = | political_groups1 = * '''Valdība''' (69) *{{legend|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69){{efn| *{{legend|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69) *{{legend|#C1C1C1}} [[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (8)}} * '''Opozīcija''' (38) *{{legend|#172A69|[[Alianse "Armēnija"]] (28)}}{{efn| *{{legend|#AA0000}} [[Armēņu Revolucionārā federācija]] (16) *{{legend|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (12)}} *{{legend|#E00000|[[Alianse "Man ir gods"|Man ir gods]] (6)}}{{efn| *{{legend|#D2691E}} [[Armēnijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] (2) *{{legend|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (4)}} *{{legend|#C1C1C1|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (4)}} | political_groups2 = | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = [[2021. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|2021. gada 20. jūnijs]] | last_election2 = | previous_election1 = | previous_election2 = | session_room = 2014_Erywań,_Budynek_Zgromadzenia_Narodowego_Republiki_Armenii.jpg | session_res = | session_alt = | meeting_place = {{flaga|Armēnija}} Armēnijas parlamenta ēka, [[Erevāna]], [[Armēnija]] | website = {{URL|http://www.parliament.am/}} | footnotes = | motto = }} '''Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latviju vizītē apmeklēs Armēnijas Nacionālās Asamblejas prezidents |url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/33682-latviju-vizite-apmekles-armenijas-nacionalas-asamblejas-prezidents |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|6|21||bez}}}}</ref> ({{val|hy|Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով}}), kas pazīstama arī kā '''Armēnijas parlaments''',<ref>{{ziņu atsauce |title=Armēnijas parlaments apstiprina iestāšanās procesa uzsākšanu ES |url=https://www.tvnet.lv/8218041/armenijas-parlaments-apstiprina-iestasanas-procesa-uzsaksanu-es |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|3|26||bez}} |language=lv}}</ref> ir [[Armēnija|Armēnijas Republika]]s augstākā [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]]. Nacionālā asambleja tiek ievēlēta [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]], vispārējās un tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Nacionālā asambleja ir [[vienpalātas parlaments]]. Nacionālajā asamblejā ir vismaz 107 vieta, bet ar papildu vietu piešķiršanu tā var paplašināties un ārkārtīgi retos gadījumos sasniegt aptuveni 200 vietas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://docs.google.com/spreadsheets/d/1FkmCF27LeAFvbyrFAnHb7MiSQNcSxtoYabKu7G2fU5w/pubchart?oid=195701175&format=interactive|title = Google Sheets – create and edit spreadsheets online, for free}}</ref> Pašreizējais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs ir [[Alens Simonjans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=SIMONYAN Alen |url=https://pacsto.org/board_members/simonyan-alen-robertovich |website=pacsto.org}}</ref> == Vēsture == Nacionālā asambleja sākotnēji tika izveidota 1918. gada 1. augustā, to izveidoja Armēņu Nacionālā padome pēc [[Armēnijas Pirmā republika|pirmās Armēnijas Republika]]s neatkarības pasludināšanas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://iacis.ru/eng/parliaments/parlamenty_uchastniki/respublika_armeniya/|title=Республика Армения|website=iacis.ru|accessdate=1 August 2023}}</ref> Darbojoties kā valsts pagaidu likumdevēja institūcija, Armēņu Nacionālā padome trīskāršoja savu locekļu skaitu, izveidojot pagaidu koalīcijas valdību, kas sastāvēja no [[Armēņu Revolucionārās federācija]]s (ARF) un [[Armēņu Tautas partija]]s pārstāvjiem.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Hovannisian|first=Richard G.|title=The Republic of Armenia|date=1971–1996|publisher=University of California Press|isbn=0-520-01805-2|location=Berkeley|pages=42|oclc=238471}}</ref> Pēc [[1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanām]], parlamenta deputātu skaits tika palielināts līdz 80 deputātiem, iekļaujot vairākus minoritāšu pārstāvjus. Parlaments turpināja darboties ar pārliecinošu ARF vairākumu, divu gadu laikā ievēlot četrus [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrus]], līdz [[Padomju iebrukums Armēnijā|padomju iebrukumam Armēnijā]] 1920. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Elections in Asia and the Pacific : a data handbook|date=2001|publisher=Oxford University Press|others=Dieter Nohlen, Florian Grotz, Christof Hartmann|isbn=0-19-924958-X|location=Oxford|oclc=48585734}}</ref> 1938. gadā tika izveidota [[Armēnijas PSR]] [[Armēnijas Augstākā Padome|Augstākā Padome]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=12 парламентов Советской Армении |url=https://radar.am/ru/news/retro-2512129114/ |website=Radar.am |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|6|25||bez}}}}</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā un jaunās [[Armēnijas Konstitūcija]]s pieņemšanas 1995. gadā tika izveidota pašreizējā Nacionālā asambleja. == Vēlēšanu sistēma == Armēnijas Nacionālās asamblejas deputātus vispārējās tiešās vēlēšanās ievēl Armēnijas pilsoņi, kas vecāki par 18 gadiem. Pilsoņi balso par partiju vai partiju apvienību iesniegtajiem sarakstiem. Pilsoņu balsis tiek sadalītas pēc [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālas sistēmas]]. Vēlēšanu kodekss garantē stabila parlamentārā vairākuma veidošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electoral Code of RA|url=https://www.arlis.am/DocumentView.aspx?docid=152093|access-date=27 April 2021|website=Arlis}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|website=[[OSCE]]|access-date=1 August 2023|url=http://www.osce.org/odihr/elections/armenia/293546?download=true |title=Parliamentary elections 2017. OSCE/ODIHR Needs Assessment Mission Report}}</ref> Lai partijas iekļūtu parlamentā, tām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām ― attiecīgi 7% [[Procentuālā barjera|balsu procentuālā barjera]]. Saskaņā ar likumu parlamentā ir jābūt pārstāvētiem vismaz 3 politiskajiem spēkiem, pat ja viens vai vairāki no tiem nav pārvarējuši vēlēšanu slieksni. Šajā gadījumā tieši procentuālā daļa nosaka, kura partija iekļūs parlamentā neatkarīgi no tā, vai tā ir partija vai partiju apvienība. == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Eiropas parlamenti]] [[Kategorija:Armēnijas politika]] [[Kategorija:Armēnija]] 59g0ctb2sy9k1bqrr0d8wyv5b4w6dps 4470875 4470871 2026-05-20T09:32:14Z Tankists 100139 4470875 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = | text_color = | name = Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja | native_name = Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով | native_name_lang = | transcription_name = | legislature = | coa_pic = | coa_res = 250px | coa_alt = | foundation = 1918. gada 1. augusts<br />1995. gada 5. jūlijs (atjaunota) | house_type = Vienpalātas parlaments | body = | houses = | leader1_type = Priekšsēdētājs | leader1 = [[Alens Simonjans]] | party1 = [[Pilsoniskais līgums|PL]] | election1 = {{dat|2021|8|2|Ģ|bez}} | leader2_type = | leader2 = | party2 = | election2 = | leader3_type = | leader3 = | party3 = | election3 = | members = 107 | house1 = | house2 = | structure1 = Armenian_Parliament_8-th.svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = | structure2 = | structure2_res = | structure2_alt = | political_groups1 = * '''Valdība''' (69) *{{legend|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69){{efn| *{{color box|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69) *{{color box|#C1C1C1}} [[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (8)}} * '''Opozīcija''' (38) *{{legend|#172A69|[[Alianse "Armēnija"]] (28)}}{{efn| *{{color box|#AA0000}} [[Armēņu Revolucionārā federācija]] (16) *{{color box|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (12)}} *{{legend|#E00000|[[Alianse "Man ir gods"|Man ir gods]] (6)}}{{efn| *{{color box|#D2691E}} [[Armēnijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] (2) *{{color box|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (4)}} *{{legend|#C1C1C1|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (4)}} | political_groups2 = | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = [[2021. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|2021. gada 20. jūnijs]] | last_election2 = | previous_election1 = | previous_election2 = | session_room = 2014_Erywań,_Budynek_Zgromadzenia_Narodowego_Republiki_Armenii.jpg | session_res = | session_alt = | meeting_place = {{flaga|Armēnija}} Armēnijas parlamenta ēka, [[Erevāna]], [[Armēnija]] | website = {{URL|http://www.parliament.am/}} | footnotes = | motto = }} '''Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latviju vizītē apmeklēs Armēnijas Nacionālās Asamblejas prezidents |url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/33682-latviju-vizite-apmekles-armenijas-nacionalas-asamblejas-prezidents |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|6|21||bez}}}}</ref> ({{val|hy|Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով}}), kas pazīstama arī kā '''Armēnijas parlaments''',<ref>{{ziņu atsauce |title=Armēnijas parlaments apstiprina iestāšanās procesa uzsākšanu ES |url=https://www.tvnet.lv/8218041/armenijas-parlaments-apstiprina-iestasanas-procesa-uzsaksanu-es |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|3|26||bez}} |language=lv}}</ref> ir [[Armēnija|Armēnijas Republika]]s augstākā [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]]. Nacionālā asambleja tiek ievēlēta [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]], vispārējās un tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Nacionālā asambleja ir [[vienpalātas parlaments]]. Nacionālajā asamblejā ir vismaz 107 vieta, bet ar papildu vietu piešķiršanu tā var paplašināties un ārkārtīgi retos gadījumos sasniegt aptuveni 200 vietas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://docs.google.com/spreadsheets/d/1FkmCF27LeAFvbyrFAnHb7MiSQNcSxtoYabKu7G2fU5w/pubchart?oid=195701175&format=interactive|title = Google Sheets – create and edit spreadsheets online, for free}}</ref> Pašreizējais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs ir [[Alens Simonjans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=SIMONYAN Alen |url=https://pacsto.org/board_members/simonyan-alen-robertovich |website=pacsto.org}}</ref> == Vēsture == Nacionālā asambleja sākotnēji tika izveidota 1918. gada 1. augustā, to izveidoja Armēņu Nacionālā padome pēc [[Armēnijas Pirmā republika|pirmās Armēnijas Republika]]s neatkarības pasludināšanas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://iacis.ru/eng/parliaments/parlamenty_uchastniki/respublika_armeniya/|title=Республика Армения|website=iacis.ru|accessdate=1 August 2023}}</ref> Darbojoties kā valsts pagaidu likumdevēja institūcija, Armēņu Nacionālā padome trīskāršoja savu locekļu skaitu, izveidojot pagaidu koalīcijas valdību, kas sastāvēja no [[Armēņu Revolucionārās federācija]]s (ARF) un [[Armēņu Tautas partija]]s pārstāvjiem.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Hovannisian|first=Richard G.|title=The Republic of Armenia|date=1971–1996|publisher=University of California Press|isbn=0-520-01805-2|location=Berkeley|pages=42|oclc=238471}}</ref> Pēc [[1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanām]], parlamenta deputātu skaits tika palielināts līdz 80 deputātiem, iekļaujot vairākus minoritāšu pārstāvjus. Parlaments turpināja darboties ar pārliecinošu ARF vairākumu, divu gadu laikā ievēlot četrus [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrus]], līdz [[Padomju iebrukums Armēnijā|padomju iebrukumam Armēnijā]] 1920. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Elections in Asia and the Pacific : a data handbook|date=2001|publisher=Oxford University Press|others=Dieter Nohlen, Florian Grotz, Christof Hartmann|isbn=0-19-924958-X|location=Oxford|oclc=48585734}}</ref> 1938. gadā tika izveidota [[Armēnijas PSR]] [[Armēnijas Augstākā Padome|Augstākā Padome]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=12 парламентов Советской Армении |url=https://radar.am/ru/news/retro-2512129114/ |website=Radar.am |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|6|25||bez}}}}</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā un jaunās [[Armēnijas Konstitūcija]]s pieņemšanas 1995. gadā tika izveidota pašreizējā Nacionālā asambleja. == Vēlēšanu sistēma == Armēnijas Nacionālās asamblejas deputātus vispārējās tiešās vēlēšanās ievēl Armēnijas pilsoņi, kas vecāki par 18 gadiem. Pilsoņi balso par partiju vai partiju apvienību iesniegtajiem sarakstiem. Pilsoņu balsis tiek sadalītas pēc [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālas sistēmas]]. Vēlēšanu kodekss garantē stabila parlamentārā vairākuma veidošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electoral Code of RA|url=https://www.arlis.am/DocumentView.aspx?docid=152093|access-date=27 April 2021|website=Arlis}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|website=[[OSCE]]|access-date=1 August 2023|url=http://www.osce.org/odihr/elections/armenia/293546?download=true |title=Parliamentary elections 2017. OSCE/ODIHR Needs Assessment Mission Report}}</ref> Lai partijas iekļūtu parlamentā, tām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām ― attiecīgi 7% [[Procentuālā barjera|balsu procentuālā barjera]]. Saskaņā ar likumu parlamentā ir jābūt pārstāvētiem vismaz 3 politiskajiem spēkiem, pat ja viens vai vairāki no tiem nav pārvarējuši vēlēšanu slieksni. Šajā gadījumā tieši procentuālā daļa nosaka, kura partija iekļūs parlamentā neatkarīgi no tā, vai tā ir partija vai partiju apvienība. == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Eiropas parlamenti]] [[Kategorija:Armēnijas politika]] [[Kategorija:Armēnija]] pyafjn8qhuh6gcj3apraf9ruu8a7dd2 0 632028 4470697 4470144 2026-05-19T20:39:37Z Dainis 876 4470697 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''SpaceX CRS-34'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Cargo Dragon'' tuvojas stacijai, redzamas dzinēju izplūdes gāzes | Programma = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Cargo Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C209'' | Īpašnieks = | Operators = ''[[SpaceX]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|5|15|SK}} 22:05:41 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Nolaišanās gads = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = <!--[[Klusais okeāns]]--> | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Starta_masa = | Sausmasa = | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,66° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[SpaceX CRS-33]]'' | KA_nāk = ''[[SpaceX CRS-35]]'' }} '''''SpaceX CRS-34''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' bezpilota [[kravas kosmosa kuģis|kravas kosmosa kuģa]] ''[[Cargo Dragon]]'' lidojums uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Commercial Resupply Services 2]]'' (''CRS-2'') programmā. ''Cargo Dragon'' orbītā tika palaists 2026. gada 15. maijā<!--; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 2026. gada 27. februārī-->. ''CRS-34'' lidojumam izmantoja ''Cargo Dragon'' kapsulu ''C209'', kas bija jau izmantota piecas reizes. Nesējraķetei izmantoja pirmo pakāpi (sērijas numurs ''B1096''), kas bija lidojusi piecas reizes. == Derīgā krava == ''Cargo Dragon'' hermētiskais nodalījums bija piepildīts ar 2132 kg kravas (kopā ar iepakojumu). Transportkuģa hermētiskajā sekcijā (2132 kg) bija: mantas un pārtika apkalpei (618 kg), zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (831 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums (469 kg), [[iziešana kosmosā|ārpuskuģa aktivitāšu]] aparatūra (128 kg), datoru resursi (84 kg).<ref name="mission-overview" /> Nehermētiskajā kravas sekcijā bija 816 kg krava: ''CLARREO Pathfinder'' un ''STP-H11''. ''CLARREO Pathfinder'' (''Climate Absolute Radiance and Refractivity Observatory - Pathfinder'') ir klimata pētniecības misijai ''[[CLARREO]]'' paredzēto iekārtu izmēģināšanas (riska samazināšanas) aparāts. ''STP-H11'' (''Space Test Program - Houston 11'') ir [[ASV Kosmiskie spēki|ASV Kosmisko spēku]] un ''NASA'' eksperimentu platforma. <!-- No stacijas atpakaļ uz zemi nogādāja 1950 kg kravas. Tajā bija zinātnisko pētījumu un eksperimentu rezultāti, kā arī bojātas vai atkārtoti izmantojamas iekārtas. --> == Lidojuma gaita == ''Cargo Dragon'' palaida {{dat|2026|5|15||bez}} 22:05:41 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (lidojums 638) no [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nosēdās uz sauszemes laukuma ''LZ-40''. 17. maijā 10:37 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa priekšējai pieslēgvietai pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-2]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-2]]''. <!-- 2026. gada 26. februārī 17:05 ''UTC'' ''Cargo Dragon'' atvienojās no stacijas. 27. februārī tas iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 07:44 ''UTC'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no Kalifornijas krastiem. Lidojuma ilgums bija 187 dienas 58 minūtes. == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''SpaceX CRS-33'' | 2025-09-03 | 18:15 | 303 | | 419 | SKS orbītas uzturēšana |} --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="mission-overview">[https://www.nasa.gov/general/nasas-spacex-34th-commercial-resupply-mission-overview/ NASA’s SpaceX 34th Commercial Resupply Mission Overview] NASA, 2026-05-08</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.spacex.com/launches/crs34 CRS-34 Mission] SpaceX * [https://www.nasa.gov/mission/nasas-spacex-crs-34/ NASA’s SpaceX CRS-34] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2c.htm Dragon CRS-21,... CRS-35 (SpX 21,... 35)] Gunter Dirk Krebs {{SKS konfigurācija}} {{Dragon kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]] 28g5nntovelj3f7ad2akaz8c44aqhwa 0 632082 4470476 4470149 2026-05-19T16:24:34Z Treisijs 347 4470476 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Tukuma Piens | native_name = | logo = Tukuma Piens - Baltais logo.png | logo_size = 230px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība | successor = | foundation = {{ubl|{{dat|1996|5|14||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tukuma Piens |url=https://company.lursoft.lv/tukuma-piens/40003294211?l=lv |website=company.lursoft.lv |publisher=Lursoft |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref>|{{dat|1913|6|20||bez}} kā Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība}} | founder = | defunct = | location = {{flaga|Latvija}} [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas iela]] 7, [[Tukums]], [[Tukuma novads]], [[Latvija]] | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[piena pārstrāde]] | products = [[piena produkti]] | services = | revenue = {{sk|94881767}} eiro (2024. gadā) | operating_income = | net_income = {{sk|4254310}} eiro (2024. gadā) | aum = | assets = {{sk|46094970}} eiro (2024. gadā) | equity = | owner = | num_employees = 225 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://baltais.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''AS “Tukuma Piens”''' ir [[Latvija]]s piena pārstrādes [[uzņēmums]], kura galvenā ražotne un juridiskā adrese atrodas [[Tukums|Tukumā]], [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas ielā]] 7. Uzņēmums darbojas [[piena pārstrāde]]s nozarē un specializējas svaigu [[piena produkti|piena produktu]] ražošanā, būdams viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums pazīstams ar [[zīmols|zīmolu]] '''“Baltais”''', ar kuru tiek ražots plašs piena produktu klāsts Latvijas un eksporta tirgiem. Galvenās produktu grupas ir [[piens]], [[jogurts]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[saldais ēdiens|deserti]] un citi piena produkti. “Tukuma Piens” tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem jogurta un sviesta ražotājiem valstī, un tā produkcija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas pārtikas tirgū. Latvijas piena pārstrādes nozarē uzņēmums raksturots kā viens no redzamākajiem nozares dalībniekiem, kas apvieno tradicionālu piena produktu ražošanu ar jaunu produktu attīstību un eksportspēju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Tukuma piens" un BALTAIS |url=https://www.visittukums.lv/lv/Suveniri/Vietejais-razojums/Tukuma-piens-un-BALTAIS |website=visittukums.lv |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> “Tukuma Piens” ir arī [[Latvijas Piena komiteja]]s dalībnieks. == Vēsture == [[Piena pārstrāde]]s tradīcijas Tukumā veidojās 20. gadsimta sākumā, attīstoties kooperatīvajai [[piensaimniecība]]i un vietējai [[pārtikas rūpniecība]]i. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami {{dat|1913|6|20||bez}}, kad nodibināja Tukuma piensaimnieku sabiedrību, kurā bija 339 biedri un kurai piederēja 11 [[krejotava]]s. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija orientēta galvenokārt uz [[sviests|sviesta]] ražošanu un piena savākšanu [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s reģiona saimniecībām, cieši saistoties ar apkārtējo [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Starpkaru periodā pienotava pakāpeniski paplašinājās un modernizējās. 1920. gados tika pārkārtota piena pārstrāde, iegādātas jaunas iekārtas un palielinātas piena pieņemšanas un pārstrādes jaudas. Ražošanas attīstību sekmēja pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem pilsētās, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pieejamība Tukumā. 1926. gadā Tukumā tika nodibināta [[Valsts Tukuma piensaimniecības skola]], kas bija cieši saistīta ar vietējo pienrūpniecību un speciālistu sagatavošanu nozarei. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzņēmumu iekļāva centralizētajā [[Latvijas PSR]] pārtikas rūpniecības sistēmā. Kara laikā pienotava bija smagi cietusi, tomēr jau 1945. gadā tajā pārstrādāja 380 tonnas piena. Laikposmā no 1946. līdz 1955. gadam uzņēmuma galvenā specializācija bija [[sviests|sviesta]] un [[biezpiens|biezpiena]] ražošana, un daļu produkcijas piegādāja [[Rīga]]i un citām [[Padomju Savienība]]s republikām. Ražošanu organizēja atbilstoši [[komandekonomika|plānveida ekonomikas]] principiem, un valsts noteica gan izejvielu piegādes, gan produkcijas realizāciju. No 1950. gadu vidus sākās strauja uzņēmuma paplašināšana. Tika pievienotas apkārtnes krejotavas, izbūvēti jauni korpusi, pasterizācijas līnijas, pildīšanas cehi un sviesta ražošanas iekārtas. 1970. un 1980. gados turpinājās rekonstrukcija un modernizācija, tostarp uzcelts jauns sviesta cehs un paplašināts pilnpiena produkcijas un biezpiena cehs. Šajā periodā uzņēmums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas PSR piena pārstrādes centriem. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gados uzņēmums piedzīvoja būtiskas strukturālas pārmaiņas, pielāgojoties [[tirgus ekonomika]]s apstākļiem. Notika reorganizācija, pārvaldības modernizācija un īpašuma formas maiņa, bet publiskajos reģistros to nostiprināja kā akciju sabiedrību “Tukuma Piens”. Konkurence [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] apstākļos veicināja investīcijas ražošanas modernizācijā, automatizācijā un produktu kvalitātes uzlabošanā, ieviešot arī [[Eiropas pārtikas drošības standarti]]em atbilstošas tehnoloģijas. Šajā laikā nostiprinājās zīmols “Baltais”, kas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. 21. gadsimtā AS “Tukuma Piens” turpināja paplašināt ražošanu un attīstīt produktu klāstu. Uzņēmums investējis jaunās tehnoloģijās, energoefektivitātē un ražošanas infrastruktūrā, palielinot konkurētspēju Baltijas un starptautiskajos tirgos. 2010. gadu otrajā pusē īstenoti apjomīgi ieguldījumi materiālajos aktīvos, sākta jaunas ražošanas ēkas būvniecība, kas pabeigta 2018. gadā, kā arī realizēti projekti bioloģisko piena produktu attīstībai un ražošanas procesu modernizācijai. Mūsdienās uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādātājiem un aktīvi attīsta eksporta tirgus. Uzņēmuma un nozares avoti liecina, ka kopš 2017. gada ražošanā un attīstībā ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, savukārt 2020. gadā īstenota modernizācijas programma 9,6 miljonu eiro vērtībā ar mērķi palielināt ražošanas apjomus un eksportu. 2021. gadā atklāja jaunu biezpiena ražotni un modernizētas pildīšanas līnijas. Uzņēmuma produkciju realizē gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos, un AS “Tukuma Piens” turpina attīstīt jaunus eksporta virzienus un produktu līnijas. == Darbība == AS “Tukuma Piens” darbības pamatā ir [[piena pārstrāde]] un dažādu [[piena produkti|piena produktu]] ražošana. Uzņēmums specializējas svaigu piena produktu segmentā, un tā sortimentā ir ap 300 produktu vienību. Ražošana aptver [[pilnpiens|pilnpiena]] produkciju, [[skābpiena produkti|skābpiena produktus]], [[sviests|sviestu]], svaigos un krēma [[siers|sierus]], kā arī [[saldais ēdiens|desertu]] un atsevišķas kulinārijas produktu līnijas. Uzņēmuma tehnoloģiskais process ietver piena pieņemšanu, kvalitātes pārbaudi, pasterizāciju, homogenizāciju, fermentāciju, gatavās produkcijas iepildīšanu un iepakošanu. Ražošanā izmanto automatizētas līnijas un modernas pārtikas rūpniecības tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielus pārstrādes apjomus un stabilu produkcijas kvalitāti. Atsevišķās produktu līnijās izmanto specifiskas tehnoloģijas, piemēram, “Baltais Turku jogurts” tiek raudzēts ar termostata metodi. Uzņēmuma produkcijas klāstā ietilpst [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[graudainais biezpiens]], [[saldais krējums]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[krēmsiers|krēmsieri]], [[kausētais siers|kausētie sieri]], [[grieķu siers]], [[quark tipa produkti|''quark'' tipa produkti]] un citi piena pārstrādes izstrādājumi. Galvenais un pazīstamākais uzņēmuma zīmols ir “Baltais”, bet produktu līnijās ietilpst arī “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts” un “Shake”. Nozīmīga vieta uzņēmuma darbībā ir kvalitātes kontrolei un pārtikas drošības prasību ievērošanai. Izejvielas un gatavo produkciju regulāri pārbauda laboratorijās, izvērtējot mikrobioloģiskos un ķīmiskos rādītājus. Ražošanas procesi organizēti atbilstoši Eiropas Savienības pārtikas aprites un kvalitātes standartiem. Publiski pieejamajos avotos uzņēmums minēts kā [[HACCP]] sertificēts, tas ir reģistrēts arī [[bioloģiskā pārstrāde|bioloģiskās pārstrādes]] uzņēmumu sarakstā, bet daļa produkcijas iekļauta [[Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma|Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā]]. AS “Tukuma Piens” regulāri īsteno produktu attīstības un modernizācijas projektus, tostarp projektus bioloģisko piena produktu izstrādē un zinātniski pamatotu skābpiena produktu attīstībā. Uzņēmums attīsta gan tradicionālos piena produktus, gan funkcionālos un desertu segmenta izstrādājumus, vienlaikus modernizējot receptūras, iepakojumu un ražošanas tehnoloģijas atbilstoši tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Izejvielu nodrošināšanā uzņēmums balstās uz sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Uzņēmuma oficiālajā informācijā norādīts, ka ik dienu uz ražotni piegādā vidēji ap 250 tonnām [[piens|svaigpiena]], bet 2024. gadā uzņēmums sadarbojās ar 95 piena ražotājiem un piegādātājiem. Atsevišķām produktu līnijām izmanto specializētas piegādes, piemēram, “Baltais Eko” produktu ražošanā izmanto sertificētu [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģisko saimniecību]] pienu. Svarīga nozīme uzņēmuma darbībā ir arī [[loģistika]]i un [[piena savākšana]]s sistēmai, jo svaigpiens ir ātri pārstrādājama izejviela. Piena transportēšanu organizē specializētās cisternās ar temperatūras kontroli un sanitāro prasību ievērošanu, kas ļauj uzturēt nepārtrauktu ražošanas procesu un stabilu produkcijas kvalitāti gan vietējam tirgum, gan eksportam. == Ekonomiskie rādītāji == Pēc apgrozījuma un pārstrādes apjoma AS “Tukuma Piens” ir viens no lielākajiem [[piena pārstrāde]]s uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]]. Uzņēmuma ekonomiskie rādītāji 21. gadsimtā kopumā uzrādījuši izaugsmi, ko sekmējusi ražošanas modernizācija, produktu klāsta paplašināšana un eksporta attīstība. Saskaņā ar publiski pieejamiem uzņēmējdarbības datiem 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,88 miljonus eiro, kas bija par 6,72 % vairāk nekā 2023. gadā. Firmas.lv apkopotajā 2024. gada Latvijas pārtikas ražotāju topā AS “Tukuma Piens” pēc apgrozījuma ieņēma 4. vietu valstī, ierindojoties starp lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Uzņēmums ieņem nozīmīgu vietu jogurtu, desertu, sviesta un skābpiena produktu segmentos, savukārt zīmols “Baltais” ir viens no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijas tirgū. Atsevišķās produktu grupās uzņēmums raksturots arī kā tirgus līderis, piemēram, skābā krējuma segmentā, bet saldā krējuma tirgū tam piedēvē apmēram 40% Latvijas tirgus. Publiskajos avotos norādītais darbinieku skaits atšķiras atkarībā no izmantotās uzskaites metodikas. Firmas.lv pārtikas ražotāju topā par 2024. gadu uzņēmumam minēti 225 darbinieki, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta dati uzņēmuma profilā norāda vidēji 260 darbiniekus 2024. gadā. Kopumā uzņēmumā pēdējos gados nodarbināti vairāk nekā 200 cilvēku. Būtiska AS “Tukuma Piens” darbības daļa ir [[eksports]]. Uzņēmuma produkcija realizēta ne tikai Latvijā, bet arī citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un vairākos ārvalstu tirgos ārpus [[Eiropa]]s. Eksporta attīstība kļuvusi par vienu no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, īpaši augstākas pievienotās vērtības piena produktu segmentā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma eksporta apjomi turpina pieaugt. 2025. gadā ziņots par sviesta produkcijas eksporta pieaugumu par 3%, bet kā galvenās eksporta valstis minētas [[Igaunija]], [[Vācija]] un [[Lietuva]]. Tajā pašā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norādījusi, ka uzņēmums būtiski palielinājis eksportu uz [[Nīderlande|Nīderlandi]], savukārt vēlākos nozares materiālos minēts arī pieaugošs eksports biezpiena produktu segmentā. == Uzņēmuma vadītāji == {{colbegin}} * Fricis Auns (1920–1926) * Jānis Gailītis (1924–1928) * Fricis Muižnieks (1926–1931) * Alberts Sēja (1926–1935) * Augusts Alksnis (1928–1929) * A. Alksnis (1929–1930) * Kārlis Kaporālis (1930–1935?) * Krišjānis Ulmanis (1931–?) * L. Kalniņš (1941–1944) * Jānis Plikšķis (1945) * Kārlis Birkenfelds (1945–1946) * Aleksejs Ždanovs (1946) * Aleksandrs Vilcāns (1947–1950) * Jānis Ozols (1950–1952) * Jefims Tjunis (1952–1954) * Dainis Āboliņš (1954–1961) * Jāzeps Garjāns (1961–1963) * Irēna Freiberga (1963–1965) * Jānis Gūtmanis (1965–1969) * Jānis Pļavāns (1969–1994) * Jānis Skvarnovičs (1992–1998) * Ingrīda Belinska (1994–2000) * Hanss Berglunds (2000–2003) * Otto Tamme (2003–2004) * Ojārs Drengers (2004–2007) * Edmunds Jansons (2007–2011) * Konstantīns Stroganovs (2011–2012) * Ints Poškus (2012–) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tukums]] [[Kategorija:Piens]] tw8a09oh4p8altsf6l4cmpsrjdlbgo2 4470745 4470476 2026-05-20T04:15:48Z Treisijs 347 4470745 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Tukuma Piens | native_name = | logo = Tukuma Piens - Baltais logo.png | logo_size = 230px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība | successor = | foundation = {{ubl|{{dat|1996|5|14||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tukuma Piens |url=https://company.lursoft.lv/tukuma-piens/40003294211?l=lv |website=company.lursoft.lv |publisher=Lursoft |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref>|{{dat|1913|6|20||bez}} kā Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība}} | founder = | defunct = | location = {{flaga|Latvija}} [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas iela]] 7, [[Tukums]], [[Tukuma novads]], [[Latvija]] | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[piena pārstrāde]] | products = [[piena produkti]] | services = | revenue = {{sk|94881767}} eiro (2024. gadā) | operating_income = | net_income = {{sk|4254310}} eiro (2024. gadā) | aum = | assets = {{sk|46094970}} eiro (2024. gadā) | equity = | owner = | num_employees = 225 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://baltais.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''AS “Tukuma Piens”''' ir [[Latvija]]s piena pārstrādes [[uzņēmums]], kura galvenā ražotne un juridiskā adrese atrodas [[Tukums|Tukumā]], [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas ielā]] 7. Uzņēmums darbojas [[piena pārstrāde]]s nozarē un specializējas svaigu [[piena produkti|piena produktu]] ražošanā, būdams viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums pazīstams ar [[zīmols|zīmolu]] '''“Baltais”''', ar kuru tiek ražots plašs piena produktu klāsts Latvijas un eksporta tirgiem. Galvenās produktu grupas ir [[piens]], [[jogurts]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[saldais ēdiens|deserti]] un citi piena produkti. “Tukuma Piens” tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem jogurta un sviesta ražotājiem valstī, un tā produkcija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas pārtikas tirgū. Latvijas piena pārstrādes nozarē uzņēmums raksturots kā viens no redzamākajiem nozares dalībniekiem, kas apvieno tradicionālu piena produktu ražošanu ar jaunu produktu attīstību un eksportspēju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Tukuma piens" un BALTAIS |url=https://www.visittukums.lv/lv/Suveniri/Vietejais-razojums/Tukuma-piens-un-BALTAIS |website=visittukums.lv |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> “Tukuma Piens” ir arī [[Latvijas Piena komiteja]]s dalībnieks. == Vēsture == [[Piena pārstrāde]]s tradīcijas Tukumā veidojās 20. gadsimta sākumā, attīstoties kooperatīvajai [[piensaimniecība]]i un vietējai [[pārtikas rūpniecība]]i. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami {{dat|1913|6|20||bez}}, kad nodibināja Tukuma piensaimnieku sabiedrību, kurā bija 339 biedri un kurai piederēja 11 [[krejotava]]s. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija orientēta galvenokārt uz [[sviests|sviesta]] ražošanu un piena savākšanu [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s reģiona saimniecībām, cieši saistoties ar apkārtējo [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Starpkaru periodā pienotava pakāpeniski paplašinājās un modernizējās. 1920. gados tika pārkārtota piena pārstrāde, iegādātas jaunas iekārtas un palielinātas piena pieņemšanas un pārstrādes jaudas. Ražošanas attīstību sekmēja pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem pilsētās, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pieejamība Tukumā. 1926. gadā Tukumā tika nodibināta [[Valsts Tukuma piensaimniecības skola]], kas bija cieši saistīta ar vietējo pienrūpniecību un speciālistu sagatavošanu nozarei. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzņēmumu iekļāva centralizētajā [[Latvijas PSR]] pārtikas rūpniecības sistēmā. Kara laikā pienotava bija smagi cietusi, tomēr jau 1945. gadā tajā pārstrādāja 380 tonnas piena. Laikposmā no 1946. līdz 1955. gadam uzņēmuma galvenā specializācija bija [[sviests|sviesta]] un [[biezpiens|biezpiena]] ražošana, un daļu produkcijas piegādāja [[Rīga]]i un citām [[Padomju Savienība]]s republikām. Ražošanu organizēja atbilstoši [[komandekonomika|plānveida ekonomikas]] principiem, un valsts noteica gan izejvielu piegādes, gan produkcijas realizāciju. No 1950. gadu vidus sākās strauja uzņēmuma paplašināšana. Tika pievienotas apkārtnes krejotavas, izbūvēti jauni korpusi, pasterizācijas līnijas, pildīšanas cehi un sviesta ražošanas iekārtas. 1970. un 1980. gados turpinājās rekonstrukcija un modernizācija, tostarp uzcelts jauns sviesta cehs un paplašināts pilnpiena produkcijas un biezpiena cehs. Šajā periodā uzņēmums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas PSR piena pārstrādes centriem. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gados uzņēmums piedzīvoja būtiskas strukturālas pārmaiņas, pielāgojoties [[tirgus ekonomika]]s apstākļiem. Notika reorganizācija, pārvaldības modernizācija un īpašuma formas maiņa, bet publiskajos reģistros to nostiprināja kā akciju sabiedrību “Tukuma Piens”. Konkurence [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] apstākļos veicināja investīcijas ražošanas modernizācijā, automatizācijā un produktu kvalitātes uzlabošanā, ieviešot arī [[Eiropas pārtikas drošības standarti]]em atbilstošas tehnoloģijas. Šajā laikā nostiprinājās zīmols “Baltais”, kas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. 21. gadsimtā AS “Tukuma Piens” turpināja paplašināt ražošanu un attīstīt produktu klāstu. Uzņēmums investējis jaunās tehnoloģijās, energoefektivitātē un ražošanas infrastruktūrā, palielinot konkurētspēju Baltijas un starptautiskajos tirgos. 2010. gadu otrajā pusē īstenoti apjomīgi ieguldījumi materiālajos aktīvos, sākta jaunas ražošanas ēkas būvniecība, kas pabeigta 2018. gadā, kā arī realizēti projekti bioloģisko piena produktu attīstībai un ražošanas procesu modernizācijai. Mūsdienās uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādātājiem un aktīvi attīsta eksporta tirgus. Uzņēmuma un nozares avoti liecina, ka kopš 2017. gada ražošanā un attīstībā ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, savukārt 2020. gadā īstenota modernizācijas programma 9,6 miljonu eiro vērtībā ar mērķi palielināt ražošanas apjomus un eksportu. 2021. gadā atklāja jaunu biezpiena ražotni un modernizētas pildīšanas līnijas. Uzņēmuma produkciju realizē gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos, un AS “Tukuma Piens” turpina attīstīt jaunus eksporta virzienus un produktu līnijas. == Darbība == AS “Tukuma Piens” darbības pamatā ir [[piena pārstrāde]] un dažādu [[piena produkti|piena produktu]] ražošana. Uzņēmums specializējas svaigu piena produktu segmentā, un tā sortimentā ir ap 300 produktu vienību. Ražošana aptver [[pilnpiens|pilnpiena]] produkciju, [[skābpiena produkti|skābpiena produktus]], [[sviests|sviestu]], svaigos un krēma [[siers|sierus]], kā arī [[saldais ēdiens|desertu]] un atsevišķas kulinārijas produktu līnijas. Uzņēmuma tehnoloģiskais process ietver piena pieņemšanu, kvalitātes pārbaudi, pasterizāciju, homogenizāciju, fermentāciju, gatavās produkcijas iepildīšanu un iepakošanu. Ražošanā izmanto automatizētas līnijas un modernas pārtikas rūpniecības tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielus pārstrādes apjomus un stabilu produkcijas kvalitāti. Atsevišķās produktu līnijās izmanto specifiskas tehnoloģijas, piemēram, “Baltais Turku jogurts” tiek raudzēts ar termostata metodi. Uzņēmuma produkcijas klāstā ietilpst [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[graudainais biezpiens]], [[saldais krējums]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[krēmsiers|krēmsieri]], [[kausētais siers|kausētie sieri]], [[grieķu siers]], [[quark tipa produkti|''quark'' tipa produkti]] un citi piena pārstrādes izstrādājumi. Galvenais un pazīstamākais uzņēmuma zīmols ir “Baltais”, bet produktu līnijās ietilpst arī “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts” un “Shake”. Nozīmīga vieta uzņēmuma darbībā ir kvalitātes kontrolei un pārtikas drošības prasību ievērošanai. Izejvielas un gatavo produkciju regulāri pārbauda laboratorijās, izvērtējot mikrobioloģiskos un ķīmiskos rādītājus. Ražošanas procesi organizēti atbilstoši Eiropas Savienības pārtikas aprites un kvalitātes standartiem. Publiski pieejamajos avotos uzņēmums minēts kā [[HACCP]] sertificēts, tas ir reģistrēts arī [[bioloģiskā pārstrāde|bioloģiskās pārstrādes]] uzņēmumu sarakstā, bet daļa produkcijas iekļauta [[Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma|Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā]]. AS “Tukuma Piens” regulāri īsteno produktu attīstības un modernizācijas projektus, tostarp projektus bioloģisko piena produktu izstrādē un zinātniski pamatotu skābpiena produktu attīstībā. Uzņēmums attīsta gan tradicionālos piena produktus, gan funkcionālos un desertu segmenta izstrādājumus, vienlaikus modernizējot receptūras, iepakojumu un ražošanas tehnoloģijas atbilstoši tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Izejvielu nodrošināšanā uzņēmums balstās uz sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Uzņēmuma oficiālajā informācijā norādīts, ka ik dienu uz ražotni piegādā vidēji ap 250 tonnām [[piens|svaigpiena]], bet 2024. gadā uzņēmums sadarbojās ar 95 piena ražotājiem un piegādātājiem. Atsevišķām produktu līnijām izmanto specializētas piegādes, piemēram, “Baltais Eko” produktu ražošanā izmanto sertificētu [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģisko saimniecību]] pienu. Svarīga nozīme uzņēmuma darbībā ir arī [[loģistika]]i un [[piena savākšana]]s sistēmai, jo svaigpiens ir ātri pārstrādājama izejviela. Piena transportēšanu organizē specializētās cisternās ar temperatūras kontroli un sanitāro prasību ievērošanu, kas ļauj uzturēt nepārtrauktu ražošanas procesu un stabilu produkcijas kvalitāti gan vietējam tirgum, gan eksportam. == Ekonomiskie rādītāji == Pēc apgrozījuma un pārstrādes apjoma AS “Tukuma Piens” ir viens no lielākajiem [[piena pārstrāde]]s uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]]. Uzņēmuma ekonomiskie rādītāji 21. gadsimtā kopumā uzrādījuši izaugsmi, ko sekmējusi ražošanas modernizācija, produktu klāsta paplašināšana un eksporta attīstība. Saskaņā ar publiski pieejamiem uzņēmējdarbības datiem 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,88 miljonus eiro, kas bija par 6,72 % vairāk nekā 2023. gadā. Firmas.lv apkopotajā 2024. gada Latvijas pārtikas ražotāju topā AS “Tukuma Piens” pēc apgrozījuma ieņēma 4. vietu valstī, ierindojoties starp lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Uzņēmums ieņem nozīmīgu vietu jogurtu, desertu, sviesta un skābpiena produktu segmentos, savukārt zīmols “Baltais” ir viens no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijas tirgū. Atsevišķās produktu grupās uzņēmums raksturots arī kā tirgus līderis, piemēram, skābā krējuma segmentā, bet saldā krējuma tirgū tam piedēvē apmēram 40% Latvijas tirgus. Publiskajos avotos norādītais darbinieku skaits atšķiras atkarībā no izmantotās uzskaites metodikas. Firmas.lv pārtikas ražotāju topā par 2024. gadu uzņēmumam minēti 225 darbinieki, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta dati uzņēmuma profilā norāda vidēji 260 darbiniekus 2024. gadā. Kopumā uzņēmumā pēdējos gados nodarbināti vairāk nekā 200 cilvēku. Būtiska AS “Tukuma Piens” darbības daļa ir [[eksports]]. Uzņēmuma produkcija realizēta ne tikai Latvijā, bet arī citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un vairākos ārvalstu tirgos ārpus [[Eiropa]]s. Eksporta attīstība kļuvusi par vienu no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, īpaši augstākas pievienotās vērtības piena produktu segmentā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma eksporta apjomi turpina pieaugt. 2025. gadā ziņots par sviesta produkcijas eksporta pieaugumu par 3%, bet kā galvenās eksporta valstis minētas [[Igaunija]], [[Vācija]] un [[Lietuva]]. Tajā pašā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norādījusi, ka uzņēmums būtiski palielinājis eksportu uz [[Nīderlande|Nīderlandi]], savukārt vēlākos nozares materiālos minēts arī pieaugošs eksports biezpiena produktu segmentā. == Zīmoli un mārketings == AS “Tukuma Piens” produkcija tiek tirgota ar vairākiem [[zīmols|zīmoliem]] un produktu līnijām. Uzņēmuma nozīmīgākais un atpazīstamākais zīmols ir “Baltais”, kas ir viens no pazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. Ar šo zīmolu tiek tirgots plašs produktu klāsts, tostarp [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiens]] un [[biezpiena sieriņi]]. Papildus “Baltajam” uzņēmuma oficiālajā katalogā minēti arī zīmoli un produktu līnijas “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts”, “SKYR”, “Shake”, “Saldā Krējuma” un “Super Brokastis”. Uzņēmums attīsta arī specializētas produktu līnijas dažādiem patērētāju segmentiem, pielāgojot sortimentu uztura tendencēm un tirgus pieprasījumam. [[Tirgzinība|Mārketingā]] nozīmīga vieta ir jaunu produktu ieviešanai un produktu portfeļa paplašināšanai, regulāri izlaižot jaunus “Baltais” zīmola produktus un modernizējot esošo produktu receptūras un iepakojumu. AS “Tukuma Piens” mārketinga stratēģijā liela uzmanība tiek pievērsta zīmola atpazīstamībai, vietējās izcelsmes akcentēšanai un tradicionālo pienrūpniecības vērtību sasaistīšanai ar modernu pārtikas ražošanu. [[Reklāma]]s kampaņās bieži uzsvērta Latvijas piena kvalitāte, sadarbība ar vietējām piena saimniecībām un ģimenes patēriņa kultūra. Uzņēmums izmanto televīzijas, drukāto mediju, digitālā mārketinga un sociālo tīklu platformas, kā arī piedalās pārtikas nozares izstādēs un sabiedriskajos pasākumos. Digitālajā komunikācijā nozīmīga loma ir uzņēmuma oficiālajai tīmekļvietnei un sociālajiem tīkliem, kuros tiek publicēta informācija par produktiem, receptēm, jaunumiem un akcijām. Uzņēmums uztur komunikāciju arī platformās ''[[Facebook]]'', ''[[Instagram]]'' un citos digitālajos kanālos. Viena no publiski dokumentētajām reklāmas aktivitātēm bija “Baltais” biezpiena sieriņa ''[[YouTube]]'' priekšreklāmu kampaņa ''Skip Skipping'', kas tika izmantota zīmola atpazīstamības uzturēšanai starp lielākām pārdošanas kampaņām. Sabiedriskā tēla veidošanā nozīmīga vieta ir kvalitātes, ilgtspējas un sociālās atbildības komunikācijai. Uzņēmums publiskajā vidē uzsver ilgstošās pienrūpniecības tradīcijas, sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām un pārtikas kvalitātes standartus. 2017. gadā zīmols “Baltais” sadarbībā ar [[Ziedot.lv]] izveidoja “Baltais fondu”, kurā daļa ieņēmumu no “Baltais Eko” produktu tirdzniecības tika novirzīta grūtībās nonākušu ģimeņu atbalstam. Uzņēmums iesaistās arī vietējo kopienu un sabiedrisko iniciatīvu atbalstīšanā. AS “Tukuma Piens” un tā zīmoli saņēmuši dažādus nozares [[apbalvojums|apbalvojumus]] un kvalitātes novērtējumus. Uzņēmuma komunikācijā izcelti tādi apbalvojumi kā “[[Riga Food]]” medaļas, “[[Veselības gada balva]] 2013” un atsevišķu produktu atzīšana par “[[Gada prece|Gada preci]]”. Nozares un reģionālajos avotos “Baltais” raksturots kā plaši pazīstams un patērētāju iecienīts Latvijas piena produktu zīmols. == Uzņēmuma vadītāji == {{colbegin}} * Fricis Auns (1920–1926) * Jānis Gailītis (1924–1928) * Fricis Muižnieks (1926–1931) * Alberts Sēja (1926–1935) * Augusts Alksnis (1928–1929) * A. Alksnis (1929–1930) * Kārlis Kaporālis (1930–1935?) * Krišjānis Ulmanis (1931–?) * L. Kalniņš (1941–1944) * Jānis Plikšķis (1945) * Kārlis Birkenfelds (1945–1946) * Aleksejs Ždanovs (1946) * Aleksandrs Vilcāns (1947–1950) * Jānis Ozols (1950–1952) * Jefims Tjunis (1952–1954) * Dainis Āboliņš (1954–1961) * Jāzeps Garjāns (1961–1963) * Irēna Freiberga (1963–1965) * Jānis Gūtmanis (1965–1969) * Jānis Pļavāns (1969–1994) * Jānis Skvarnovičs (1992–1998) * Ingrīda Belinska (1994–2000) * Hanss Berglunds (2000–2003) * Otto Tamme (2003–2004) * Ojārs Drengers (2004–2007) * Edmunds Jansons (2007–2011) * Konstantīns Stroganovs (2011–2012) * Ints Poškus (2012–) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tukums]] [[Kategorija:Piens]] j1szwbaaac1xs05tnji2mpkka959ru2 4470848 4470745 2026-05-20T08:29:04Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470848 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Tukuma Piens | native_name = | logo = Tukuma Piens - Baltais logo.png | logo_size = 230px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība | successor = | foundation = {{ubl|{{dat|1996|5|14||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tukuma Piens |url=https://company.lursoft.lv/tukuma-piens/40003294211?l=lv |website=company.lursoft.lv |publisher=Lursoft |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref>|{{dat|1913|6|20||bez}} kā Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība}} | founder = | defunct = | location = {{flaga|Latvija}} [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas iela]] 7, [[Tukums]], [[Tukuma novads]], [[Latvija]] | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[piena pārstrāde]] | products = [[piena produkti]] | services = | revenue = {{sk|94881767}} eiro (2024. gadā) | operating_income = | net_income = {{sk|4254310}} eiro (2024. gadā) | aum = | assets = {{sk|46094970}} eiro (2024. gadā) | equity = | owner = | num_employees = 225 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://baltais.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''AS “Tukuma Piens”''' ir [[Latvija]]s piena pārstrādes [[uzņēmums]], kura galvenā ražotne un juridiskā adrese atrodas [[Tukums|Tukumā]], [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas ielā]] 7. Uzņēmums darbojas [[piena pārstrāde]]s nozarē un specializējas svaigu [[piena produkti|piena produktu]] ražošanā, būdams viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums pazīstams ar [[zīmols|zīmolu]] '''“Baltais”''', ar kuru tiek ražots plašs piena produktu klāsts Latvijas un eksporta tirgiem. Galvenās produktu grupas ir [[piens]], [[jogurts]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[saldais ēdiens|deserti]] un citi piena produkti. “Tukuma Piens” tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem jogurta un sviesta ražotājiem valstī, un tā produkcija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas pārtikas tirgū. Latvijas piena pārstrādes nozarē uzņēmums raksturots kā viens no redzamākajiem nozares dalībniekiem, kas apvieno tradicionālu piena produktu ražošanu ar jaunu produktu attīstību un eksportspēju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Tukuma piens" un BALTAIS |url=https://www.visittukums.lv/lv/Suveniri/Vietejais-razojums/Tukuma-piens-un-BALTAIS |website=visittukums.lv |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> “Tukuma Piens” ir arī [[Latvijas Piena komiteja]]s dalībnieks. == Vēsture == [[Piena pārstrāde]]s tradīcijas Tukumā veidojās 20. gadsimta sākumā, attīstoties kooperatīvajai [[piensaimniecība]]i un vietējai [[pārtikas rūpniecība]]i. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami {{dat|1913|6|20||bez}}, kad nodibināja Tukuma piensaimnieku sabiedrību, kurā bija 339 biedri un kurai piederēja 11 [[krejotava]]s. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija orientēta galvenokārt uz [[sviests|sviesta]] ražošanu un piena savākšanu [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s reģiona saimniecībām, cieši saistoties ar apkārtējo [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Starpkaru periodā pienotava pakāpeniski paplašinājās un modernizējās. 1920. gados tika pārkārtota piena pārstrāde, iegādātas jaunas iekārtas un palielinātas piena pieņemšanas un pārstrādes jaudas. Ražošanas attīstību sekmēja pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem pilsētās, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pieejamība Tukumā. 1926. gadā Tukumā tika nodibināta [[Valsts Tukuma piensaimniecības skola]], kas bija cieši saistīta ar vietējo pienrūpniecību un speciālistu sagatavošanu nozarei. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzņēmumu iekļāva centralizētajā [[Latvijas PSR]] pārtikas rūpniecības sistēmā. Kara laikā pienotava bija smagi cietusi, tomēr jau 1945. gadā tajā pārstrādāja 380 tonnas piena. Laikposmā no 1946. līdz 1955. gadam uzņēmuma galvenā specializācija bija [[sviests|sviesta]] un [[biezpiens|biezpiena]] ražošana, un daļu produkcijas piegādāja [[Rīga]]i un citām [[Padomju Savienība]]s republikām. Ražošanu organizēja atbilstoši [[komandekonomika|plānveida ekonomikas]] principiem, un valsts noteica gan izejvielu piegādes, gan produkcijas realizāciju. No 1950. gadu vidus sākās strauja uzņēmuma paplašināšana. Tika pievienotas apkārtnes krejotavas, izbūvēti jauni korpusi, pasterizācijas līnijas, pildīšanas cehi un sviesta ražošanas iekārtas. 1970. un 1980. gados turpinājās rekonstrukcija un modernizācija, tostarp uzcelts jauns sviesta cehs un paplašināts pilnpiena produkcijas un biezpiena cehs. Šajā periodā uzņēmums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas PSR piena pārstrādes centriem. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gados uzņēmums piedzīvoja būtiskas strukturālas pārmaiņas, pielāgojoties [[tirgus ekonomika]]s apstākļiem. Notika reorganizācija, pārvaldības modernizācija un īpašuma formas maiņa, bet publiskajos reģistros to nostiprināja kā akciju sabiedrību “Tukuma Piens”. Konkurence [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] apstākļos veicināja investīcijas ražošanas modernizācijā, automatizācijā un produktu kvalitātes uzlabošanā, ieviešot arī [[Eiropas pārtikas drošības standarti]]em atbilstošas tehnoloģijas. Šajā laikā nostiprinājās zīmols “Baltais”, kas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. 21. gadsimtā AS “Tukuma Piens” turpināja paplašināt ražošanu un attīstīt produktu klāstu. Uzņēmums investējis jaunās tehnoloģijās, energoefektivitātē un ražošanas infrastruktūrā, palielinot konkurētspēju Baltijas un starptautiskajos tirgos. 2010. gadu otrajā pusē īstenoti apjomīgi ieguldījumi materiālajos aktīvos, sākta jaunas ražošanas ēkas būvniecība, kas pabeigta 2018. gadā, kā arī realizēti projekti bioloģisko piena produktu attīstībai un ražošanas procesu modernizācijai. Mūsdienās uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādātājiem un aktīvi attīsta eksporta tirgus. Uzņēmuma un nozares avoti liecina, ka kopš 2017. gada ražošanā un attīstībā ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, savukārt 2020. gadā īstenota modernizācijas programma 9,6 miljonu eiro vērtībā ar mērķi palielināt ražošanas apjomus un eksportu. 2021. gadā atklāja jaunu biezpiena ražotni un modernizētas pildīšanas līnijas. Uzņēmuma produkciju realizē gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos, un AS “Tukuma Piens” turpina attīstīt jaunus eksporta virzienus un produktu līnijas. == Darbība == AS “Tukuma Piens” darbības pamatā ir [[piena pārstrāde]] un dažādu [[piena produkti|piena produktu]] ražošana. Uzņēmums specializējas svaigu piena produktu segmentā, un tā sortimentā ir ap 300 produktu vienību. Ražošana aptver [[pilnpiens|pilnpiena]] produkciju, [[skābpiena produkti|skābpiena produktus]], [[sviests|sviestu]], svaigos un krēma [[siers|sierus]], kā arī [[saldais ēdiens|desertu]] un atsevišķas kulinārijas produktu līnijas. Uzņēmuma tehnoloģiskais process ietver piena pieņemšanu, kvalitātes pārbaudi, pasterizāciju, homogenizāciju, fermentāciju, gatavās produkcijas iepildīšanu un iepakošanu. Ražošanā izmanto automatizētas līnijas un modernas pārtikas rūpniecības tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielus pārstrādes apjomus un stabilu produkcijas kvalitāti. Atsevišķās produktu līnijās izmanto specifiskas tehnoloģijas, piemēram, “Baltais Turku jogurts” tiek raudzēts ar termostata metodi. Uzņēmuma produkcijas klāstā ietilpst [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[graudainais biezpiens]], [[saldais krējums]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[krēmsiers|krēmsieri]], [[kausētais siers|kausētie sieri]], [[grieķu siers]], [[quark tipa produkti|''quark'' tipa produkti]] un citi piena pārstrādes izstrādājumi. Galvenais un pazīstamākais uzņēmuma zīmols ir “Baltais”, bet produktu līnijās ietilpst arī “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts” un “Shake”. Nozīmīga vieta uzņēmuma darbībā ir kvalitātes kontrolei un pārtikas drošības prasību ievērošanai. Izejvielas un gatavo produkciju regulāri pārbauda laboratorijās, izvērtējot mikrobioloģiskos un ķīmiskos rādītājus. Ražošanas procesi organizēti atbilstoši Eiropas Savienības pārtikas aprites un kvalitātes standartiem. Publiski pieejamajos avotos uzņēmums minēts kā [[HACCP]] sertificēts, tas ir reģistrēts arī [[bioloģiskā pārstrāde|bioloģiskās pārstrādes]] uzņēmumu sarakstā, bet daļa produkcijas iekļauta [[Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma|Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā]]. AS “Tukuma Piens” regulāri īsteno produktu attīstības un modernizācijas projektus, tostarp projektus bioloģisko piena produktu izstrādē un zinātniski pamatotu skābpiena produktu attīstībā. Uzņēmums attīsta gan tradicionālos piena produktus, gan funkcionālos un desertu segmenta izstrādājumus, vienlaikus modernizējot receptūras, iepakojumu un ražošanas tehnoloģijas atbilstoši tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Izejvielu nodrošināšanā uzņēmums balstās uz sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Uzņēmuma oficiālajā informācijā norādīts, ka ik dienu uz ražotni piegādā vidēji ap 250 tonnām [[piens|svaigpiena]], bet 2024. gadā uzņēmums sadarbojās ar 95 piena ražotājiem un piegādātājiem. Atsevišķām produktu līnijām izmanto specializētas piegādes, piemēram, “Baltais Eko” produktu ražošanā izmanto sertificētu [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģisko saimniecību]] pienu. Svarīga nozīme uzņēmuma darbībā ir arī [[loģistika]]i un [[piena savākšana]]s sistēmai, jo svaigpiens ir ātri pārstrādājama izejviela. Piena transportēšanu organizē specializētās cisternās ar temperatūras kontroli un sanitāro prasību ievērošanu, kas ļauj uzturēt nepārtrauktu ražošanas procesu un stabilu produkcijas kvalitāti gan vietējam tirgum, gan eksportam. == Ekonomiskie rādītāji == Pēc apgrozījuma un pārstrādes apjoma AS “Tukuma Piens” ir viens no lielākajiem [[piena pārstrāde]]s uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]]. Uzņēmuma ekonomiskie rādītāji 21. gadsimtā kopumā uzrādījuši izaugsmi, ko sekmējusi ražošanas modernizācija, produktu klāsta paplašināšana un eksporta attīstība. Saskaņā ar publiski pieejamiem uzņēmējdarbības datiem 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,88 miljonus eiro, kas bija par 6,72 % vairāk nekā 2023. gadā. Firmas.lv apkopotajā 2024. gada Latvijas pārtikas ražotāju topā AS “Tukuma Piens” pēc apgrozījuma ieņēma 4. vietu valstī, ierindojoties starp lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Uzņēmums ieņem nozīmīgu vietu jogurtu, desertu, sviesta un skābpiena produktu segmentos, savukārt zīmols “Baltais” ir viens no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijas tirgū. Atsevišķās produktu grupās uzņēmums raksturots arī kā tirgus līderis, piemēram, skābā krējuma segmentā, bet saldā krējuma tirgū tam piedēvē apmēram 40% Latvijas tirgus. Publiskajos avotos norādītais darbinieku skaits atšķiras atkarībā no izmantotās uzskaites metodikas. Firmas.lv pārtikas ražotāju topā par 2024. gadu uzņēmumam minēti 225 darbinieki, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta dati uzņēmuma profilā norāda vidēji 260 darbiniekus 2024. gadā. Kopumā uzņēmumā pēdējos gados nodarbināti vairāk nekā 200 cilvēku. Būtiska AS “Tukuma Piens” darbības daļa ir [[eksports]]. Uzņēmuma produkcija realizēta ne tikai Latvijā, bet arī citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un vairākos ārvalstu tirgos ārpus [[Eiropa]]s. Eksporta attīstība kļuvusi par vienu no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, īpaši augstākas pievienotās vērtības piena produktu segmentā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma eksporta apjomi turpina pieaugt. 2025. gadā ziņots par sviesta produkcijas eksporta pieaugumu par 3%, bet kā galvenās eksporta valstis minētas [[Igaunija]], [[Vācija]] un [[Lietuva]]. Tajā pašā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norādījusi, ka uzņēmums būtiski palielinājis eksportu uz [[Nīderlande|Nīderlandi]], savukārt vēlākos nozares materiālos minēts arī pieaugošs eksports biezpiena produktu segmentā. == Zīmoli un mārketings == AS “Tukuma Piens” produkcija tiek tirgota ar vairākiem [[zīmols|zīmoliem]] un produktu līnijām. Uzņēmuma nozīmīgākais un atpazīstamākais zīmols ir “Baltais”, kas ir viens no pazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. Ar šo zīmolu tiek tirgots plašs produktu klāsts, tostarp [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiens]] un [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]]. Papildus “Baltajam” uzņēmuma oficiālajā katalogā minēti arī zīmoli un produktu līnijas “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts”, “SKYR”, “Shake”, “Saldā Krējuma” un “Super Brokastis”. Uzņēmums attīsta arī specializētas produktu līnijas dažādiem patērētāju segmentiem, pielāgojot sortimentu uztura tendencēm un tirgus pieprasījumam. [[Tirgzinība|Mārketingā]] nozīmīga vieta ir jaunu produktu ieviešanai un produktu portfeļa paplašināšanai, regulāri izlaižot jaunus “Baltais” zīmola produktus un modernizējot esošo produktu receptūras un iepakojumu. AS “Tukuma Piens” mārketinga stratēģijā liela uzmanība tiek pievērsta zīmola atpazīstamībai, vietējās izcelsmes akcentēšanai un tradicionālo pienrūpniecības vērtību sasaistīšanai ar modernu pārtikas ražošanu. [[Reklāma]]s kampaņās bieži uzsvērta Latvijas piena kvalitāte, sadarbība ar vietējām piena saimniecībām un ģimenes patēriņa kultūra. Uzņēmums izmanto televīzijas, drukāto mediju, digitālā mārketinga un sociālo tīklu platformas, kā arī piedalās pārtikas nozares izstādēs un sabiedriskajos pasākumos. Digitālajā komunikācijā nozīmīga loma ir uzņēmuma oficiālajai tīmekļvietnei un sociālajiem tīkliem, kuros tiek publicēta informācija par produktiem, receptēm, jaunumiem un akcijām. Uzņēmums uztur komunikāciju arī platformās ''[[Facebook]]'', ''[[Instagram]]'' un citos digitālajos kanālos. Viena no publiski dokumentētajām reklāmas aktivitātēm bija “Baltais” biezpiena sieriņa ''[[YouTube]]'' priekšreklāmu kampaņa ''Skip Skipping'', kas tika izmantota zīmola atpazīstamības uzturēšanai starp lielākām pārdošanas kampaņām. Sabiedriskā tēla veidošanā nozīmīga vieta ir kvalitātes, ilgtspējas un sociālās atbildības komunikācijai. Uzņēmums publiskajā vidē uzsver ilgstošās pienrūpniecības tradīcijas, sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām un pārtikas kvalitātes standartus. 2017. gadā zīmols “Baltais” sadarbībā ar [[Ziedot.lv]] izveidoja “Baltais fondu”, kurā daļa ieņēmumu no “Baltais Eko” produktu tirdzniecības tika novirzīta grūtībās nonākušu ģimeņu atbalstam. Uzņēmums iesaistās arī vietējo kopienu un sabiedrisko iniciatīvu atbalstīšanā. AS “Tukuma Piens” un tā zīmoli saņēmuši dažādus nozares [[apbalvojums|apbalvojumus]] un kvalitātes novērtējumus. Uzņēmuma komunikācijā izcelti tādi apbalvojumi kā “[[Riga Food]]” medaļas, “[[Veselības gada balva]] 2013” un atsevišķu produktu atzīšana par “[[Gada prece|Gada preci]]”. Nozares un reģionālajos avotos “Baltais” raksturots kā plaši pazīstams un patērētāju iecienīts Latvijas piena produktu zīmols. == Uzņēmuma vadītāji == {{colbegin}} * Fricis Auns (1920—1926) * Jānis Gailītis (1924—1928) * Fricis Muižnieks (1926—1931) * Alberts Sēja (1926—1935) * Augusts Alksnis (1928—1929) * A. Alksnis (1929—1930) * Kārlis Kaporālis (1930—1935?) * Krišjānis Ulmanis (1931—?) * L. Kalniņš (1941—1944) * Jānis Plikšķis (1945) * Kārlis Birkenfelds (1945—1946) * Aleksejs Ždanovs (1946) * Aleksandrs Vilcāns (1947—1950) * Jānis Ozols (1950—1952) * Jefims Tjunis (1952—1954) * Dainis Āboliņš (1954—1961) * Jāzeps Garjāns (1961—1963) * Irēna Freiberga (1963—1965) * Jānis Gūtmanis (1965—1969) * Jānis Pļavāns (1969—1994) * Jānis Skvarnovičs (1992—1998) * Ingrīda Belinska (1994—2000) * Hanss Berglunds (2000—2003) * Otto Tamme (2003—2004) * Ojārs Drengers (2004—2007) * Edmunds Jansons (2007—2011) * Konstantīns Stroganovs (2011—2012) * Ints Poškus (2012—) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tukums]] [[Kategorija:Piens]] 8mtcb4b1iylc6oi28iwrevh1s9jj157 0 632265 4470347 4470229 2026-05-19T12:02:47Z Robovsky 66152 izveidoju vēstures sadaļu, izveidoju sadaļu par publisko aktivitāti 4470347 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''BDO Latvia'', AS | logo = [[Attēls:BDO Deutsche Warentreuhand Logo.svg|120px]] | image = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2012. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Vita Liberte, Jānis Zelmenis | industry = [[Finanšu konsultācijas]], [[juridiskie pakalpojumi]] | products = | services = Revīzija, nodokļu konsultācijas, juridiskie pakalpojumi, biznesa konsultācijas | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = BDO Global | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.bdo.lv}} | footnotes = | intl = }} '''''BDO Latvia''''' ir Latvijā bāzēts revīzijas, nodokļu, juridisko un biznesa konsultāciju uzņēmums, kas ietilpst starptautiskajā [[BDO]] tīklā. Uzņēmums darbojas kā daļa no [[BDO|BDO Global]] organizācijas, kas pārstāvēta vairāk nekā 160 valstīs un teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bdo.global/en-gb/global-locations|title=Global Locations - BDO|website=www.bdo.global|access-date=2026-05-18|language=en-GB}}</ref> BDO Latvia grupā ietilpst AS “BDO Latvia”, SIA “BDO Assurance” un zvērinātu advokātu birojs “BDO Law”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahk-balt.org/en/membership/members-directory/bdo-latvia-as|title=BDO Latvia AS|website=www.ahk-balt.org|access-date=2026-05-18}}</ref> == Darbība == ''BDO Latvia'' sniedz pakalpojumus uzņēmumiem dažādās nozarēs, tostarp [[Revīzija|revīzijas]], [[Grāmatvedība|grāmatvedības]] ārpakalpojumu, [[Nodokļu sistēma|nodokļu]], juridiskās, risku vadības un biznesa konsultāciju pakalpojumus, kā arī pakalpojumus finanšu tehnoloģiju (fintech), [[Naudas atmazgāšana|noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas]] novēršanas (AML), [[Kiberdrošība|kiberdrošības]] un [[Ilgtspējība|ilgtspējas]] jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bdo.lv/lv-lv/pakalpojumi|title=Pakalpojumi - BDO|website=www.bdo.lv|access-date=2026-05-18|language=lv-LV}}</ref> === Vadība === * Vita Liberte – vadošā partnere, valdes locekle, zvērināta advokāte<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/viedoklis/latvijas-biznesa-sobrid-trukst-riska-ka-drosmigi-soli-privataja-sektora-var-mainit-latvijas-labklajibu.220485|title=Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību|last=Liberte|first=Vita|website=IR.LV|access-date=2026-05-18|date=2025-12-03|language=lv}}</ref> * Jānis Zelmenis – vecākais partneris, padomes loceklis, zvērināts advokāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bdo.lv/lv-lv/komanda/janis-zelmenis|title=Jānis Zelmenis - BDO|website=www.bdo.lv|access-date=2026-05-19|language=lv-LV}}</ref> Gan Liberte, gan Zelmenis iepriekš ieņēma vadošus amatus uzņēmumā ''Deloitte Latvija''.<ref name="dbdeloitte">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bijusie-deloitte-vaditaji-izveido-advokatu-biroju-183297|title=Bijušie Deloitte vadītāji izveido advokātu biroju|website=Dienas Bizness|access-date=2026-05-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == Uzņēmuma pirmsākumi saistāmi ar 2007. gadā dibināto zvērinātu advokātu biroju ''Zelmenis & Liberte'', kuru izveidoja advokāti Vita Liberte un Jānis Zelmenis.<ref name="dbdeloitte" /> 2013.gadā birojs pievienojās Baltijas juridisko pakalpojumu tīklam ''Varul''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.litas.lt/advokatu-kontora-varul-susijunge-su-latvijos-bdo-zelmenis-liberte/|title=Advokatų kontora VARUL susijungė su Latvijos BDO Zelmenis Liberte”|last=Litas.Lt|website=Litas.Lt|access-date=2026-05-19|language=lt-LT}}</ref> Savukārt 2016. gadā uzņēmums pievienojās starptautiskajam BDO tīklam un sāka darboties ar zīmolu ''BDO Legal'', vēlāk pārtopot par ''BDO Law''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvca.lv/en/members-1/bdo-law?fancybox=true|title=Members|website=www.lvca.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> Laika gaitā uzņēmums paplašināja darbību ārpus juridisko pakalpojumu jomas, attīstot revīzijas, nodokļu, ārpakalpojumu grāmatvedības un biznesa konsultāciju pakalpojumus. == Publiskā aktivitāte == Uzņēmuma pārstāvji regulāri komentē ar savu jomu saistītos jautājumus Latvijas medijos, tostarp [[Dienas Bizness]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/skaidrai-naudai-pievelk-grozus-522445|title=Skaidrai naudai pievelk grožus|website=Dienas Bizness|access-date=2026-05-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/eiropa-nemazina-ilgtspejas-ambicijas-ta-fokusejas-uz-konkuretspeju-525953|title=Eiropa nemazina ilgtspējas ambīcijas – tā fokusējas uz konkurētspēju|website=Dienas Bizness|access-date=2026-05-18|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Radio]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/kas-jazina-darba-devejiem-pienemot-darba-ukrainas-iedzivotajus.a159379/|title=Kas jāzina darba devējiem, pieņemot darbā Ukrainas iedzīvotājus|website=lr1.lsm.lv|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labrit/edgars-volskis-izmainas-valsts-fondeto-pensiju-likuma-bus-ieguvu.a204811/|title=Edgars Voļskis: Izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā būs ieguvums nodokļu maksātājiem|website=lr1.lsm.lv|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> un [[LSM]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.07.2025-eksperts-izmainas-izdienas-pensiju-sistema-javeic-merktiecigi-un-jo-atrak-jo-labak.a608360/|title=Eksperts: Izmaiņas izdienas pensiju sistēmā jāveic mērķtiecīgi un – jo ātrāk, jo labāk|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://www.bdo.lv/lv-lv/sakumlapa}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] ig03noenxgzj9vth2t0xt2arn5cr5of 4470353 4470347 2026-05-19T12:13:09Z Egilus 27634 Noņēmu tukšvārdīgo sadaļu par to, ka uzņēmuma pārstāvji sazinās ar presi. 4470353 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''BDO Latvia'', AS | logo = [[Attēls:BDO Deutsche Warentreuhand Logo.svg|120px]] | image = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2012. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Vita Liberte, Jānis Zelmenis | industry = [[Finanšu konsultācijas]], [[juridiskie pakalpojumi]] | products = | services = Revīzija, nodokļu konsultācijas, juridiskie pakalpojumi, biznesa konsultācijas | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = BDO Global | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.bdo.lv}} | footnotes = | intl = }} '''''BDO Latvia''''' ir Latvijā bāzēts revīzijas, nodokļu, juridisko un biznesa konsultāciju uzņēmums, kas ietilpst starptautiskajā [[BDO]] tīklā. Uzņēmums darbojas kā daļa no [[BDO|BDO Global]] organizācijas, kas pārstāvēta vairāk nekā 160 valstīs un teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bdo.global/en-gb/global-locations|title=Global Locations - BDO|website=www.bdo.global|access-date=2026-05-18|language=en-GB}}</ref> BDO Latvia grupā ietilpst AS “BDO Latvia”, SIA “BDO Assurance” un zvērinātu advokātu birojs “BDO Law”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahk-balt.org/en/membership/members-directory/bdo-latvia-as|title=BDO Latvia AS|website=www.ahk-balt.org|access-date=2026-05-18}}</ref> == Darbība == ''BDO Latvia'' sniedz pakalpojumus uzņēmumiem dažādās nozarēs, tostarp [[Revīzija|revīzijas]], [[Grāmatvedība|grāmatvedības]] ārpakalpojumu, [[Nodokļu sistēma|nodokļu]], juridiskās, risku vadības un biznesa konsultāciju pakalpojumus, kā arī pakalpojumus finanšu tehnoloģiju (fintech), [[Naudas atmazgāšana|noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas]] novēršanas (AML), [[Kiberdrošība|kiberdrošības]] un [[Ilgtspējība|ilgtspējas]] jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bdo.lv/lv-lv/pakalpojumi|title=Pakalpojumi - BDO|website=www.bdo.lv|access-date=2026-05-18|language=lv-LV}}</ref> === Vadība === * Vita Liberte – vadošā partnere, valdes locekle, zvērināta advokāte<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/viedoklis/latvijas-biznesa-sobrid-trukst-riska-ka-drosmigi-soli-privataja-sektora-var-mainit-latvijas-labklajibu.220485|title=Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību|last=Liberte|first=Vita|website=IR.LV|access-date=2026-05-18|date=2025-12-03|language=lv}}</ref> * Jānis Zelmenis – vecākais partneris, padomes loceklis, zvērināts advokāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bdo.lv/lv-lv/komanda/janis-zelmenis|title=Jānis Zelmenis - BDO|website=www.bdo.lv|access-date=2026-05-19|language=lv-LV}}</ref> Gan Liberte, gan Zelmenis iepriekš ieņēma vadošus amatus uzņēmumā ''Deloitte Latvija''.<ref name="dbdeloitte">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bijusie-deloitte-vaditaji-izveido-advokatu-biroju-183297|title=Bijušie Deloitte vadītāji izveido advokātu biroju|website=Dienas Bizness|access-date=2026-05-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == Uzņēmuma pirmsākumi saistāmi ar 2007. gadā dibināto zvērinātu advokātu biroju ''Zelmenis & Liberte'', kuru izveidoja advokāti Vita Liberte un Jānis Zelmenis.<ref name="dbdeloitte" /> 2013.gadā birojs pievienojās Baltijas juridisko pakalpojumu tīklam ''Varul''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.litas.lt/advokatu-kontora-varul-susijunge-su-latvijos-bdo-zelmenis-liberte/|title=Advokatų kontora VARUL susijungė su Latvijos BDO Zelmenis Liberte”|last=Litas.Lt|website=Litas.Lt|access-date=2026-05-19|language=lt-LT}}</ref> Savukārt 2016. gadā uzņēmums pievienojās starptautiskajam BDO tīklam un sāka darboties ar zīmolu ''BDO Legal'', vēlāk pārtopot par ''BDO Law''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvca.lv/en/members-1/bdo-law?fancybox=true|title=Members|website=www.lvca.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> Laika gaitā uzņēmums paplašināja darbību ārpus juridisko pakalpojumu jomas, attīstot revīzijas, nodokļu, ārpakalpojumu grāmatvedības un biznesa konsultāciju pakalpojumus. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://www.bdo.lv/lv-lv/sakumlapa}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] qz46v5frgu98cznybgxz5pd45mkuu8n 0 632269 4470449 4470259 2026-05-19T15:52:15Z Teatrālis 82063 4470449 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Suhovo-Kobiļins | vārds_orig = ''Александр Васильевич Сухово-Кобылин'' | attēls = Sukhovo-Kobylin by Tropinin.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1817|9|29}} | dz_vieta = Podoļskas rajons, [[Maskavas guberņa]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1903|3|24|1817|9|29}} | m_vieta = Boljē, [[Francija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Sukhovo-Kobylin signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, tulkotājs, filozofs | rakstīšanas valoda = [[krievu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Aleksandrs Suhovo-Kobiļins''' ({{val-ru|Александр Васильевич Сухово-Кобылин}}; dzimis {{dat|1817|9|29}}, miris {{dat|1903|3|24}}) bija [[krievi|krievu]] dramaturgs un filozofs. Dzimis turīgā dižciltīgo ģimenē, daudz ceļojis. Ticis apsūdzēts, arestēts un septiņus gadus tiesāts Krievijā par savas franču mīļākās slepkavību, kurā tiek uzskatīts par nevainīgu. Viņam izdevās panākt savu attaisnošanu tikai ar milzīgu kukuļu došanu tiesas ierēdņiem un izmantojot savus kontaktus Krievijas elitē. Saskaņā ar viņa paša versiju, kā arī mūsdienās pieņemto uzskatu, Suhovo-Kobiļins tika vajāts tieši tādēļ, ka bija finansiāli nodrošināts. Balstoties uz savu personīgo pieredzi, sarakstījis satīrisku lugu triloģiju "Pagātnes ainas" (''Картины прошедшего'', 1854–1869) par kukuļdošanas un citu korupcijas prakšu izplatību Krievijas impērijas absurdajā birokrātiskajā sistēmā. Visas lugas vieno ne tikai sižetiskie tēli un motīvi, bet arī īpaša pasaules izjūta, ko raksturo [[groteska]], absurds, realitātes deformācija, birokrātijas elle un cilvēka morālā sairšana. Lugās jūtama autora ietekme no [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbiem. Pirmo triloģijas daļu, komēdiju "Krečinska kāzas" (''Свадьба Кречинского'', 1854), autors pabeidz atkārtota apcietinājuma laikā, cenzūra sākotnēji lugu nepieņem, atļaujot to tikai pēc gada. Luga izraisa plašu sajūsmu un kļūst par vienu no biežāk izrādītākajām lugām krievu teātros. Lugai raksturīgi vodeviļas un bufonādes elementi. Otro daļu, drāmu "Lieta" (''Дело'', 1861), cenzūra aizliedz uzreiz pēc uzrakstīšanas, pēc tam divreiz aizliedzot arī pārstrādātās versijas. Tā bija aizliegta iestudēšanai līdz 1881. gadam. Lugā birokrātiskais aparāts tiek attēlots gandrīz kā mehānisks monstrs, kas samaļ cilvēku neatkarīgi no vainas. Triloģijas pēdējo un groteskāko lugu, traģikomēdiju "Tarelkina nāve" (''Смерть Тарелкина'', 1869) cenzūra aizliedz līdz pat 1899. gadam, kad to ļauj izrādīt ar labojumiem. Jo tālāk triloģija attīstās, jo reālistiskā vide kļūst deformētāka: personāži pārvēršas gandrīz maskās vai marionetēs, dialogi kļūst nervozi un haotiski, notikumi robežojas ar murgu. Sevišķi tas redzams lugā "Tarelkina nāve", kuru bieži pielīdzina vēlākajiem [[Francs Kafka|Franča Kafkas]] un [[absurda drāma|absurda drāmas]], sevišķi [[Ežēns Jonesko|Ežēna Jonesko]] darbiem. Šai lugai ir fantasmagorisks raksturs, apskatot identitātes sairumu eksistenciālās kategorijās. Šai lugu triloģijai bijusi liela nozīme arī [[modernisms|modernisma]] un vēlākā laika teātra attīstībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Suhovo-Kobiļins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1817. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1903. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu dramaturgi]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] c92blqrnt3kht94gobs80dkp1tpjq84 1 632272 4470490 4470256 2026-05-19T17:23:29Z Votre Provocateur 111653 /* Ērls vai grāfs? */ Atbilde 4470490 wikitext text/x-wiki == Ērls vai grāfs? == Tēzaurā tāds [https://tezaurs.lv/%C4%93rls ērls] ir, bet Vikipēdijas rakstos lietots ļoti maz. @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] @[[Dalībnieks:Feens|Feens]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 09.52 (EEST) :Lūgums izvēlēties [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 20.23 (EEST) 86b4zlqjkfoocijl8ggmkc4cz5nz7d9 3 632288 4470369 4470339 2026-05-19T12:37:23Z Egilus 27634 /* Attēla autortiesības */ jauna sadaļa 4470369 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EdgarsZemitis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 14.42 (EEST) == Attēla autortiesības == Tam RTU logo attēlam jābūt pareizi licencētam, citādi svešus logo te nevar tā vienkārši likt. Nedomāju, ka tādēļ reāli varētu rasties nepatikšanas, bet Vikipēdijas politika ir būt ļoti piesardzīgiem ar autortiesībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 15.37 (EEST) q2t13m6ix6ok7otilnqumws82b32fe4 4470393 4470369 2026-05-19T13:05:57Z EdgarsZemitis 145644 /* Attēla autortiesības */ Atbilde 4470393 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EdgarsZemitis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 14.42 (EEST) == Attēla autortiesības == Tam RTU logo attēlam jābūt pareizi licencētam, citādi svešus logo te nevar tā vienkārši likt. Nedomāju, ka tādēļ reāli varētu rasties nepatikšanas, bet Vikipēdijas politika ir būt ļoti piesardzīgiem ar autortiesībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 15.37 (EEST) :Vai varat, lūdzu, precizēt, kā attēls tiek licencēts? Redzu, ka iepriekšējam logo tika norādīts autors un sadaļā licence ir paziņojums: :Šis ir ar autortiesībām aizsargāts organizācijas, priekšmeta vai pasākuma logo. Tiek uzskatīts, ka saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] likumiem zemas izšķirtspējas logo attēli Vikipēdijas enciklopēdijā, kas ir izvietota uz ASV serveriem, var tikt izmantoti kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair-use]]''. '''Šī attēla izmantošana citviet, ārpus Vikipēdijas, var būt autortiesību pārkāpums!''' :'''Papildus šai veidnei pie katra attēla ir jāievieto atsauce uz logo izcelsmes avotu!''' :Vai vienkārši jāpievieno autors un šāds paziņojums, vai nepieciešams veikt vēl kādas darbības? :Paldies! [[Dalībnieks:EdgarsZemitis|EdgarsZemitis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsZemitis|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 16.05 (EEST) mlo2gg05qwz3f8vaczugov7o0qt0482 4470403 4470393 2026-05-19T14:08:31Z Egilus 27634 /* Attēla autortiesības */ Atbilde 4470403 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EdgarsZemitis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 14.42 (EEST) == Attēla autortiesības == Tam RTU logo attēlam jābūt pareizi licencētam, citādi svešus logo te nevar tā vienkārši likt. Nedomāju, ka tādēļ reāli varētu rasties nepatikšanas, bet Vikipēdijas politika ir būt ļoti piesardzīgiem ar autortiesībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 15.37 (EEST) :Vai varat, lūdzu, precizēt, kā attēls tiek licencēts? Redzu, ka iepriekšējam logo tika norādīts autors un sadaļā licence ir paziņojums: :Šis ir ar autortiesībām aizsargāts organizācijas, priekšmeta vai pasākuma logo. Tiek uzskatīts, ka saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] likumiem zemas izšķirtspējas logo attēli Vikipēdijas enciklopēdijā, kas ir izvietota uz ASV serveriem, var tikt izmantoti kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair-use]]''. '''Šī attēla izmantošana citviet, ārpus Vikipēdijas, var būt autortiesību pārkāpums!''' :'''Papildus šai veidnei pie katra attēla ir jāievieto atsauce uz logo izcelsmes avotu!''' :Vai vienkārši jāpievieno autors un šāds paziņojums, vai nepieciešams veikt vēl kādas darbības? :Paldies! [[Dalībnieks:EdgarsZemitis|EdgarsZemitis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsZemitis|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 16.05 (EEST) ::To izdara, ielādējot attēlu: ielādes lapas apakšā ir lodziņš "Licence", kur jāizvēlas "Logo". Kā to sakārtot pēc tam, kad attēls jau ielādēts, nezinu, bet jebkurā gadījumā kopējā Vikikrātuvē nebrīvus attēlus ielādēt nedrīkst (tur viņus izdzēsīs, kolīdz pamanīs), tas jāizdara mūsu vietējā versijā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 17.08 (EEST) saqg8qf19tp09jr6syv9t6xrv5fcy3n 4470404 4470403 2026-05-19T14:10:43Z Egilus 27634 /* Attēla autortiesības */ Atbilde 4470404 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EdgarsZemitis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 14.42 (EEST) == Attēla autortiesības == Tam RTU logo attēlam jābūt pareizi licencētam, citādi svešus logo te nevar tā vienkārši likt. Nedomāju, ka tādēļ reāli varētu rasties nepatikšanas, bet Vikipēdijas politika ir būt ļoti piesardzīgiem ar autortiesībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 15.37 (EEST) :Vai varat, lūdzu, precizēt, kā attēls tiek licencēts? Redzu, ka iepriekšējam logo tika norādīts autors un sadaļā licence ir paziņojums: :Šis ir ar autortiesībām aizsargāts organizācijas, priekšmeta vai pasākuma logo. Tiek uzskatīts, ka saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] likumiem zemas izšķirtspējas logo attēli Vikipēdijas enciklopēdijā, kas ir izvietota uz ASV serveriem, var tikt izmantoti kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair-use]]''. '''Šī attēla izmantošana citviet, ārpus Vikipēdijas, var būt autortiesību pārkāpums!''' :'''Papildus šai veidnei pie katra attēla ir jāievieto atsauce uz logo izcelsmes avotu!''' :Vai vienkārši jāpievieno autors un šāds paziņojums, vai nepieciešams veikt vēl kādas darbības? :Paldies! [[Dalībnieks:EdgarsZemitis|EdgarsZemitis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsZemitis|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 16.05 (EEST) ::To izdara, ielādējot attēlu: ielādes lapas apakšā ir lodziņš "Licence", kur jāizvēlas "Logo". Kā to sakārtot pēc tam, kad attēls jau ielādēts, nezinu, bet jebkurā gadījumā kopējā Vikikrātuvē nebrīvus attēlus ielādēt nedrīkst (tur viņus izdzēsīs, kolīdz pamanīs), tas jāizdara mūsu vietējā versijā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 17.08 (EEST) ::Es tūlīt pats pārlādēšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 17.10 (EEST) b9ied7kfg2klb8u1d69b60vxw7p12af 4470408 4470404 2026-05-19T14:18:16Z Egilus 27634 /* Attēla autortiesības */ Atbilde 4470408 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EdgarsZemitis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 14.42 (EEST) == Attēla autortiesības == Tam RTU logo attēlam jābūt pareizi licencētam, citādi svešus logo te nevar tā vienkārši likt. Nedomāju, ka tādēļ reāli varētu rasties nepatikšanas, bet Vikipēdijas politika ir būt ļoti piesardzīgiem ar autortiesībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 15.37 (EEST) :Vai varat, lūdzu, precizēt, kā attēls tiek licencēts? Redzu, ka iepriekšējam logo tika norādīts autors un sadaļā licence ir paziņojums: :Šis ir ar autortiesībām aizsargāts organizācijas, priekšmeta vai pasākuma logo. Tiek uzskatīts, ka saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] likumiem zemas izšķirtspējas logo attēli Vikipēdijas enciklopēdijā, kas ir izvietota uz ASV serveriem, var tikt izmantoti kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair-use]]''. '''Šī attēla izmantošana citviet, ārpus Vikipēdijas, var būt autortiesību pārkāpums!''' :'''Papildus šai veidnei pie katra attēla ir jāievieto atsauce uz logo izcelsmes avotu!''' :Vai vienkārši jāpievieno autors un šāds paziņojums, vai nepieciešams veikt vēl kādas darbības? :Paldies! [[Dalībnieks:EdgarsZemitis|EdgarsZemitis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsZemitis|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 16.05 (EEST) ::To izdara, ielādējot attēlu: ielādes lapas apakšā ir lodziņš "Licence", kur jāizvēlas "Logo". Kā to sakārtot pēc tam, kad attēls jau ielādēts, nezinu, bet jebkurā gadījumā kopējā Vikikrātuvē nebrīvus attēlus ielādēt nedrīkst (tur viņus izdzēsīs, kolīdz pamanīs), tas jāizdara mūsu vietējā versijā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 17.08 (EEST) ::Es tūlīt pats pārlādēšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 17.10 (EEST) ::Ieliku rakstā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 17.18 (EEST) iqgp1axc5qq5m5a7tzkmwa5f92uwfuh 1 632289 4470346 2026-05-19T12:00:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470346 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Vēsture }} cpl8h16qpwtcsjxdnxrun5v7byhia9z 0 632290 4470362 2026-05-19T12:30:12Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[L. Skota Koldvela]] 4470362 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[L. Skota Koldvela]] dadfhksgxtnyoti3mwyoyshaaw2610k 0 632291 4470363 2026-05-19T12:30:36Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[L. Skota Koldvela]] 4470363 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[L. Skota Koldvela]] dadfhksgxtnyoti3mwyoyshaaw2610k 0 632292 4470364 2026-05-19T12:30:46Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[L. Skota Koldvela]] 4470364 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[L. Skota Koldvela]] dadfhksgxtnyoti3mwyoyshaaw2610k 0 632293 4470365 2026-05-19T12:31:05Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[L. Skota Koldvela]] 4470365 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[L. Skota Koldvela]] dadfhksgxtnyoti3mwyoyshaaw2610k 6 632301 4470406 2026-05-19T14:13:19Z Egilus 27634 == Kopsavilkums == {{Information |Description= [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] logo |Source= [https://www.rtu.lv/ Rīgas Tehniskās universitātes vietne] |Date= nezināms |Author= nezināms | permission = skaties zemāk |other_versions = Attēlu nevar aizstāt ar brīvu materiālu. }} 4470406 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == {{Information |Description= [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] logo |Source= [https://www.rtu.lv/ Rīgas Tehniskās universitātes vietne] |Date= nezināms |Author= nezināms | permission = skaties zemāk |other_versions = Attēlu nevar aizstāt ar brīvu materiālu. }} == Licence == {{Aizsargāts logo}} icpylqgk6hytv51wwlzidsauztqbe1z 6 632302 4470430 2026-05-19T15:41:47Z Viensvienspieci 64843 Pionieris - "No miega maizi necep" albuma vāks brīvai lietošanai 4470430 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Pionieris - "No miega maizi necep" albuma vāks brīvai lietošanai == Licence == {{PD-self}} 9zy9peixji5zizydv85z09nyv3f7mbs 0 632303 4470435 2026-05-19T15:45:10Z Cirkulis11 92566 Izveidoju lapu 4470435 wikitext text/x-wiki '''Plāņu muiža''' bija muiža, kas atradās tagadējā [[Zantes pagasts|Zantes pagastā]] pie [[Zante|Zantes]]. == Vēsture == Plāņu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1459. gadā kā fon Štrombergu dzimtas lēnis. No [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sākuma līdz [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidum tā kopā ar [[Zemītes muiža|Zemītes muižu]] piederēja fon Butlaru dzimtai. [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] īpašnieki vairākkārt mainījās. Šajā muižā 1893. gadā dzimis rakstnieks [[Pēteris Ērmanis]]. Pēdējais īpašnieks no 1909. gada bija Aleksandrs Vilišs. Latvijas laikā Lielie Plāņi piederēja zemkopības ministram [[Jānis Birznieks|Jānim Birzniekam]]. Muiža kalpoja kā barona fon Kniges vasaras rezidence. 1920. gadā tā tika nacionalizēta un tās 800 pūrvietu (apm. 292 ha) lielais zemes gabals sadalīts jaunsaimniecībās. 1945. gada 8. maijā muižas kungu namā [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija|43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas]] komandieris [[Alfrēds Kalniņš (virsnieks)|Alfrēds Kalniņš]] diktēja kapitulācijas noteikumus 24. vācu kājnieku divīzijas komandierim fon Šulcam, līdz ar ko "[[Kurzemes cietoksnis]]" beidza pastāvēt.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/05/planu-muiza-planen.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Plāņu muiža (Planen) Zantes pagastā|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-05-19|date=2020-12-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Militarais-mantojums/Planu-muiza|title=Plāņu muiža - Militārais mantojums - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> == Raksturojums == Kādreiz Plāņu muiža bijusi divstāvu dzīvojamā ēka – barona Kniges vasaras pils. No tās saglabājušās abas garenfasādes, pēc kurām var spriest par celtnes varenību. Ēku stipri izpostīja padomju okupācijas periodā, kad tajā ierīkoja bērnu namu. Vēlāk ēka nodega. Jau 1984. gadā ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī, bet mūsdienās visas ēkas ir sabrukušas. 1966. gadā muižu apmeklēja novadpētnieks Žanis Skudra, kurš par to raksta savā grāmatā ''Okupētās Latvijas dienas grāmata'': <blockquote>Jumts bojāts. Pils ir neapdzīvota, izņemot vienu istabiņu, kurai priekšā piekaramā atslēga. Cik pa durvju spraugu redzu, tur ir gulta un galdiņš, bet viss galīgi netīrs un nekārtīgs. Pilī ir lielas zāles ar mākslinieciski veidotām krāsnīm un kamīniem, kas galīgi izpostīti. Iekšpusē logiem skaisti slēģi, kas izlauzti no eņģēm; kāpnes, kas ved uz pagrabu, izbojātas, un pagrabā sabērti atkritumi veselām kaudzēm. Tad eju ārā un caur krāšņo parku gar veciem dīķiem un muižas ēku drupām dodos uz [[Amula|Amulas]] leju. Izņemot kādas mājas kalnā, te apkārtne pilnīgi neapdzīvota. Māju saimnieks pastāsta, ka pie dīķiem bijis alus brūzis, kas jau vairāk nekā 100 gadus nedarbojoties.<ref name=":0" /></blockquote>Iepretim muižai taciņa ved uz iekārtotu avota vietiņu. Apkārtnē atrodas daudz avotu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} s7yvkfpruz3mytlzrnbkxx0buadt6dr 4470437 4470435 2026-05-19T15:45:41Z Cirkulis11 92566 4470437 wikitext text/x-wiki '''Plāņu muiža''' bija muiža, kas atradās tagadējā [[Zantes pagasts|Zantes pagastā]] pie [[Zante|Zantes]]. == Vēsture == Plāņu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1459. gadā kā fon Štrombergu dzimtas lēnis. No [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sākuma līdz [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidum tā kopā ar [[Zemītes muiža|Zemītes muižu]] piederēja fon Butlaru dzimtai. [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] īpašnieki vairākkārt mainījās. Šajā muižā 1893. gadā dzimis rakstnieks [[Pēteris Ērmanis]]. Pēdējais īpašnieks no 1909. gada bija Aleksandrs Vilišs. Latvijas laikā Lielie Plāņi piederēja zemkopības ministram [[Jānis Birznieks|Jānim Birzniekam]]. Muiža kalpoja kā barona fon Kniges vasaras rezidence. 1920. gadā tā tika nacionalizēta un tās 800 pūrvietu (apm. 292 ha) lielais zemes gabals sadalīts jaunsaimniecībās. 1945. gada 8. maijā muižas kungu namā [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija|43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas]] komandieris [[Alfrēds Kalniņš (virsnieks)|Alfrēds Kalniņš]] diktēja kapitulācijas noteikumus 24. vācu kājnieku divīzijas komandierim fon Šulcam, līdz ar ko "[[Kurzemes cietoksnis]]" beidza pastāvēt.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/05/planu-muiza-planen.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Plāņu muiža (Planen) Zantes pagastā|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-05-19|date=2020-12-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Militarais-mantojums/Planu-muiza|title=Plāņu muiža - Militārais mantojums - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> == Raksturojums == Kādreiz Plāņu muiža bijusi divstāvu dzīvojamā ēka – barona Kniges vasaras pils. No tās saglabājušās abas garenfasādes, pēc kurām var spriest par celtnes varenību. Ēku stipri izpostīja padomju okupācijas periodā, kad tajā ierīkoja bērnu namu. Vēlāk ēka nodega. Jau 1984. gadā ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī, bet mūsdienās visas ēkas ir sabrukušas. 1966. gadā muižu apmeklēja novadpētnieks Žanis Skudra, kurš par to raksta savā grāmatā ''Okupētās Latvijas dienas grāmata'': <blockquote>Jumts bojāts. Pils ir neapdzīvota, izņemot vienu istabiņu, kurai priekšā piekaramā atslēga. Cik pa durvju spraugu redzu, tur ir gulta un galdiņš, bet viss galīgi netīrs un nekārtīgs. Pilī ir lielas zāles ar mākslinieciski veidotām krāsnīm un kamīniem, kas galīgi izpostīti. Iekšpusē logiem skaisti slēģi, kas izlauzti no eņģēm; kāpnes, kas ved uz pagrabu, izbojātas, un pagrabā sabērti atkritumi veselām kaudzēm. Tad eju ārā un caur krāšņo parku gar veciem dīķiem un muižas ēku drupām dodos uz [[Amula|Amulas]] leju. Izņemot kādas mājas kalnā, te apkārtne pilnīgi neapdzīvota. Māju saimnieks pastāsta, ka pie dīķiem bijis alus brūzis, kas jau vairāk nekā 100 gadus nedarbojoties.<ref name=":0" /></blockquote>Iepretim muižai taciņa ved uz iekārtotu avota vietiņu. Apkārtnē atrodas daudz avotu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Zantes pagasts]] jghmtt5dk7puzehvh0o3y4eby21j0xf 4470845 4470437 2026-05-20T08:25:04Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470845 wikitext text/x-wiki '''Plāņu muiža''' bija muiža, kas atradās tagadējā [[Zantes pagasts|Zantes pagastā]] pie [[Zante]]s. == Vēsture == Plāņu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1459. gadā kā fon Štrombergu dzimtas lēnis. No 16. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta vidum tā kopā ar [[Zemītes muiža|Zemītes muižu]] piederēja fon Butlaru dzimtai. 18. un 19. gadsimtā īpašnieki vairākkārt mainījās. Šajā muižā 1893. gadā dzimis rakstnieks [[Pēteris Ērmanis]]. Pēdējais īpašnieks no 1909. gada bija Aleksandrs Vilišs. Latvijas laikā Lielie Plāņi piederēja zemkopības ministram [[Jānis Birznieks|Jānim Birzniekam]]. Muiža kalpoja kā barona fon Kniges vasaras rezidence. 1920. gadā to nacionalizēja un tās 800 pūrvietu (apm. 292 ha) lielo zemes gabalu sadalīja jaunsaimniecībās. 1945. gada 8. maijā muižas kungu namā [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]]s komandieris [[Alfrēds Kalniņš (virsnieks)|Alfrēds Kalniņš]] diktēja kapitulācijas noteikumus 24. vācu kājnieku divīzijas komandierim fon Šulcam, līdz ar ko "[[Kurzemes cietoksnis]]" beidza pastāvēt.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/05/planu-muiza-planen.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Plāņu muiža (Planen) Zantes pagastā|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-05-19|date=2020-12-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Militarais-mantojums/Planu-muiza|title=Plāņu muiža - Militārais mantojums - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> == Raksturojums == Kādreiz Plāņu muiža bijusi divstāvu dzīvojamā ēka — barona Kniges vasaras pils. No tās saglabājušās abas garenfasādes, pēc kurām var spriest par celtnes varenību. Ēku stipri izpostīja padomju okupācijas periodā, kad tajā ierīkoja bērnu namu. Vēlāk ēka nodega. Jau 1984. gadā ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī, bet mūsdienās visas ēkas ir sabrukušas. 1966. gadā muižu apmeklēja novadpētnieks Žanis Skudra, kurš par to raksta savā grāmatā "Okupētās Latvijas dienas grāmata": <blockquote>Jumts bojāts. Pils ir neapdzīvota, izņemot vienu istabiņu, kurai priekšā piekaramā atslēga. Cik pa durvju spraugu redzu, tur ir gulta un galdiņš, bet viss galīgi netīrs un nekārtīgs. Pilī ir lielas zāles ar mākslinieciski veidotām krāsnīm un kamīniem, kas galīgi izpostīti. Iekšpusē logiem skaisti slēģi, kas izlauzti no eņģēm; kāpnes, kas ved uz pagrabu, izbojātas, un pagrabā sabērti atkritumi veselām kaudzēm. Tad eju ārā un caur krāšņo parku gar veciem dīķiem un muižas ēku drupām dodos uz [[Amula]]s leju. Izņemot kādas mājas kalnā, te apkārtne pilnīgi neapdzīvota. Māju saimnieks pastāsta, ka pie dīķiem bijis alus brūzis, kas jau vairāk nekā 100 gadus nedarbojoties.<ref name=":0" /></blockquote>Iepretim muižai taciņa ved uz iekārtotu avota vietiņu. Apkārtnē atrodas daudz avotu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Zantes pagasts]] 3dmeahk55oo3omanzrx0037motyl2e1 0 632304 4470446 2026-05-19T15:50:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Anatols Abragams]] 4470446 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anatols Abragams]] njo469p4cr5rszmjdtx0es0fdma4bxt 0 632305 4470448 2026-05-19T15:52:03Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Anatols Abragams]] 4470448 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anatols Abragams]] njo469p4cr5rszmjdtx0es0fdma4bxt 0 632306 4470450 2026-05-19T15:52:20Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Anatols Abragams]] 4470450 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anatols Abragams]] njo469p4cr5rszmjdtx0es0fdma4bxt 0 632307 4470451 2026-05-19T15:52:34Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Anatols Abragams]] 4470451 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anatols Abragams]] njo469p4cr5rszmjdtx0es0fdma4bxt 0 632308 4470464 2026-05-19T16:06:32Z Viensvienspieci 64843 Jauna lapa: {{Albuma infokaste| | Nosaukums = No miega maizi necep | Izpildītājs = [[Pionieris (mūziķis)]] | Vāks = Pionieris - No miega maizi necep.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2026|05|17}} | Ierakstīts = [[2026]]. gadā | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 18:29 | Skaits = 7 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | Ierakstu kompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Izpildītājsģen = Pioniera | Iepriekšējais albums = Neredzamās si... 4470464 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = No miega maizi necep | Izpildītājs = [[Pionieris (mūziķis)]] | Vāks = Pionieris - No miega maizi necep.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2026|05|17}} | Ierakstīts = [[2026]]. gadā | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 18:29 | Skaits = 7 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | Ierakstu kompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Izpildītājsģen = Pioniera | Iepriekšējais albums = [[Neredzamās sienas]] <br />(2025) | Šis albums = "No miega maizi necep" <br />(2026) | Nākamais albums = }} '''"No miega maizi necep"''' ir latviešu repera [[Pionieris (mūziķis)|Pioniera]] 2026. gadā izdotais solo albums. Tas sastāv no 7 dziesmām. Populārākās albuma dziesmas ir "Push it", "Virsstundas" un "Tā ir dzīve". Pioniera albums “No miega maizi necep” veidots 2026. gada laikā, tajā iekļautas 7 dziesmas. Vokālais ieraksts veikts “KK Jūrmala studijā” ar Pionieri pie pults. Ierakstus miksējis Edgars Laksa (Kaizers), bet māsterējis [[Jānis Kalve]], [[Rīga|Rīgā]], [[Labo ierakstu studija|Labo ierakstu studijā]]. Šajā albumā netiek izmantota necenzēta leksika. Albums ir pieejams digitāli. Albums ir paša producēts un rakstīts, un tas kļūst par viņa personīgo dāvanu sev un saviem klausītājiem savā 40. dzimšanas dienā. Pioniera darbarīki šim albumam ir plašu atskaņotājs un [[bungmašīna]]. Vāka dizainu ir veidojis Hezron Art. == Dziesmu saraksts == # "Push it" — 2:30 # "Rīga nav gatava" — 2:40 # "Vienā laidā" — 2:39 # "Blakus iešu" — 3:05 # "Nekaitē" — 2:49 # "Virsstundas" — 2:25 # "Tā ir dzīve" — 2:18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/2jbsFs6FawxgYNNBnapQAM Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://pionieris.bandcamp.com/album/no-miega-maizi-necep Albums Bandcamp] * [https://www.discogs.com/release/37383231-Pionieris-No-miega-maizi-necep Albums Discogs] * [https://genius.com/albums/Pionieris/No-miega-maizi-necep Albuma Lirikas] {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada albumi]] [[Kategorija:Pionieris albumi]] 2sinukawq2zb0ej5gitknaj4sh347nc 4470466 4470464 2026-05-19T16:08:40Z Viensvienspieci 64843 4470466 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = No miega maizi necep | Izpildītājs = [[Pionieris (mūziķis)]] | Vāks = Pionieris - No miega maizi necep.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2026|05|17}} | Ierakstīts = [[2026]]. gadā | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 18:29 | Skaits = 7 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | Ierakstu kompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Izpildītājsģen = Pioniera | Iepriekšējais albums = [[Neredzamās sienas]] <br />(2025) | Šis albums = "No miega maizi necep" <br />(2026) | Nākamais albums = }} '''"No miega maizi necep"''' ir latviešu repera [[Pionieris (mūziķis)|Pioniera]] 2026. gadā izdotais solo albums. Tas sastāv no 7 dziesmām. Populārākās albuma dziesmas ir "Push it", "Virsstundas" un "Tā ir dzīve". Pioniera albums “No miega maizi necep” veidots 2026. gada laikā, tajā iekļautas 7 dziesmas. Vokālais ieraksts veikts “KK Jūrmala studijā” ar Pionieri pie pults. Ierakstus miksējis Edgars Laksa (Kaizers), bet māsterējis [[Jānis Kalve]], [[Rīga|Rīgā]], [[Labo ierakstu studija|Labo ierakstu studijā]]. Šajā albumā netiek izmantota necenzēta leksika. Albums ir pieejams digitāli. Albums ir paša producēts un rakstīts, un tas kļūst par viņa personīgo dāvanu sev un saviem klausītājiem savā 40. dzimšanas dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/709960-hiphopa-veterans-pionieris-atzime-savu-40-dzimsanas-dienu-ar-jaunu-solo-albumu-no-miega-maizi-necep|title=Hiphopa veterāns Pionieris atzīmē savu 40. dzimšanas dienu ar jaunu solo albumu "No miega maizi necep"|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-19|date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Pioniera darbarīki šim albumam ir plašu atskaņotājs un [[bungmašīna]]. Vāka dizainu ir veidojis Hezron Art. <ref>{{Atsauce|title=Pionieris - No miega maizi necep|url=https://www.discogs.com/release/37383231-Pionieris-No-miega-maizi-necep|date=2026-05-17|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> == Dziesmu saraksts == # "Push it" — 2:30 # "Rīga nav gatava" — 2:40 # "Vienā laidā" — 2:39 # "Blakus iešu" — 3:05 # "Nekaitē" — 2:49 # "Virsstundas" — 2:25 # "Tā ir dzīve" — 2:18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/2jbsFs6FawxgYNNBnapQAM Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://pionieris.bandcamp.com/album/no-miega-maizi-necep Albums Bandcamp] * [https://www.discogs.com/release/37383231-Pionieris-No-miega-maizi-necep Albums Discogs] * [https://genius.com/albums/Pionieris/No-miega-maizi-necep Albuma Lirikas] {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada albumi]] [[Kategorija:Pionieris albumi]] 2ylqrs7vgalzlp6xv3irwgr5om99z61 4470486 4470466 2026-05-19T17:06:57Z Viensvienspieci 64843 4470486 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = No miega maizi necep | Izpildītājs = [[Pionieris (mūziķis)]] | Vāks = Pionieris - No miega maizi necep.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2026|05|17}} | Ierakstīts = [[2026]]. gadā | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 18:29 | Skaits = 7 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | Ierakstu kompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Izpildītājsģen = Pioniera | Iepriekšējais albums = [[Neredzamās sienas]] <br />(2025) | Šis albums = "No miega maizi necep" <br />(2026) | Nākamais albums = }} '''"No miega maizi necep"''' ir latviešu repera [[Pionieris (mūziķis)|Pioniera]] 2026. gadā izdotais solo albums. Tas sastāv no 7 dziesmām. Populārākās albuma dziesmas ir "Push it", "Virsstundas" un "Blakus iešu". Pioniera albums “No miega maizi necep” veidots 2026. gada laikā, tajā iekļauti 7 skaņdarbi. Vokālais ieraksts veikts “KK Jūrmala studijā” ar Pionieri pie pults. Ierakstus miksējis Edgars Laksa (Kaizers), bet māsterējis [[Jānis Kalve]], [[Rīga|Rīgā]], [[Labo ierakstu studija|Labo ierakstu studijā]]. Šajā albumā netiek izmantota necenzēta leksika. Albums ir pieejams digitāli. Albums ir paša producēts un rakstīts, un tas kļūst par viņa personīgo dāvanu sev un saviem klausītājiem savā 40. dzimšanas dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/709960-hiphopa-veterans-pionieris-atzime-savu-40-dzimsanas-dienu-ar-jaunu-solo-albumu-no-miega-maizi-necep|title=Hiphopa veterāns Pionieris atzīmē savu 40. dzimšanas dienu ar jaunu solo albumu "No miega maizi necep"|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-19|date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Pioniera darbarīki šim albumam ir plašu atskaņotājs un [[bungmašīna]]. Vāka dizainu ir veidojis Hezron Art. <ref>{{Atsauce|title=Pionieris - No miega maizi necep|url=https://www.discogs.com/release/37383231-Pionieris-No-miega-maizi-necep|date=2026-05-17|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> == Dziesmu saraksts == # "Push it" — 2:30 # "Rīga nav gatava" — 2:40 # "Vienā laidā" — 2:39 # "Blakus iešu" — 3:05 # "Nekaitē" — 2:49 # "Virsstundas" — 2:25 # "Tā ir dzīve" — 2:18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/2jbsFs6FawxgYNNBnapQAM Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://pionieris.bandcamp.com/album/no-miega-maizi-necep Albums Bandcamp] * [https://www.discogs.com/release/37383231-Pionieris-No-miega-maizi-necep Albums Discogs] * [https://genius.com/albums/Pionieris/No-miega-maizi-necep Albuma Lirikas] {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada albumi]] [[Kategorija:Pionieris albumi]] 8o44wul6c12qsn9helfdwpyiwh1ejqc 4470853 4470486 2026-05-20T08:48:20Z Viensvienspieci 64843 4470853 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = No miega maizi necep | Izpildītājs = [[Pionieris (mūziķis)]] | Vāks = Pionieris - No miega maizi necep.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2026|05|17}} | Ierakstīts = [[2026]]. gadā | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 18:29 | Skaits = 7 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | Ierakstu kompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Izpildītājsģen = Pioniera | Iepriekšējais albums = [[Neredzamās sienas]] <br />(2025) | Šis albums = "No miega maizi necep" <br />(2026) | Nākamais albums = }} '''"No miega maizi necep"''' ir latviešu repera [[Pionieris (mūziķis)|Pioniera]] 2026. gadā izdotais solo albums. Tas sastāv no 7 dziesmām. Populārākās albuma dziesmas ir "Push it", "Virsstundas" un "Blakus iešu". Pioniera albums “No miega maizi necep” veidots 2026. gada laikā, tajā iekļauti 7 skaņdarbi. Vokālais ieraksts veikts “KK Jūrmala studijā” ar Pionieri pie pults. Dziesmu radīšanas process notika no 2026. gada 14. aprīļa līdz 28. aprīlim. Ierakstus miksējis Edgars Laksa (Kaizers), bet māsterējis [[Jānis Kalve]], [[Rīga|Rīgā]], [[Labo ierakstu studija|Labo ierakstu studijā]]. Šajā albumā netiek izmantota necenzēta leksika. Albums ir pieejams digitāli. Ceturtais studijas albums ir paša producēts un rakstīts, un tas kļūst par viņa personīgo dāvanu sev un saviem klausītājiem savā 40. dzimšanas dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/709960-hiphopa-veterans-pionieris-atzime-savu-40-dzimsanas-dienu-ar-jaunu-solo-albumu-no-miega-maizi-necep|title=Hiphopa veterāns Pionieris atzīmē savu 40. dzimšanas dienu ar jaunu solo albumu "No miega maizi necep"|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-19|date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Pioniera darbarīki šim albumam ir plašu atskaņotājs un [[bungmašīna]]. Vāka dizainu ir veidojis Hezron Art. <ref>{{Atsauce|title=Pionieris - No miega maizi necep|url=https://www.discogs.com/release/37383231-Pionieris-No-miega-maizi-necep|date=2026-05-17|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> == Dziesmu saraksts == # "Push it" — 2:30 # "Rīga nav gatava" — 2:40 # "Vienā laidā" — 2:39 # "Blakus iešu" — 3:05 # "Nekaitē" — 2:49 # "Virsstundas" — 2:25 # "Tā ir dzīve" — 2:18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/2jbsFs6FawxgYNNBnapQAM Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://pionieris.bandcamp.com/album/no-miega-maizi-necep Albums Bandcamp] * [https://www.discogs.com/release/37383231-Pionieris-No-miega-maizi-necep Albums Discogs] * [https://genius.com/albums/Pionieris/No-miega-maizi-necep Albuma Lirikas] {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada albumi]] [[Kategorija:Pionieris albumi]] hsszxwuidfdxjvyai8p81jii40xolxe 0 632309 4470485 2026-05-19T17:05:05Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Gobas iela''' var būt: * [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; * [[Gobas iela (Carnikava)|Gobas iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]. == Skatīt arī == * [[Goba]] * [[Gobu iela]] {{Ielu nosaukums}} 4470485 wikitext text/x-wiki '''Gobas iela''' var būt: * [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; * [[Gobas iela (Carnikava)|Gobas iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]. == Skatīt arī == * [[Goba]] * [[Gobu iela]] {{Ielu nosaukums}} 862rn1f64qjc50z7tdilqpde2ysv732 0 632310 4470488 2026-05-19T17:18:40Z Cirkulis11 92566 Izveidoju lapu 4470488 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs=31 |nosaukums=Pievedceļš Muceniekiem |garums=1,6 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls= |ārpus_pilsētas=1,6 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]}} |} |} '''V30''' autoceļš '''Pievedceļš Muceniekiem''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4 autoceļu]] ar [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekiem]] un [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|1,6 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}}{{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} pfq21y5vzwkevq6s39eqgholt3r102r 4470489 4470488 2026-05-19T17:18:52Z Cirkulis11 92566 4470489 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs=31 |nosaukums=Pievedceļš Muceniekiem |garums=1,6 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls= |ārpus_pilsētas=1,6 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]}} |} |} '''V31''' autoceļš '''Pievedceļš Muceniekiem''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4 autoceļu]] ar [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekiem]] un [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|1,6 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}}{{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} 6r3i4u2msal2cdgzmxeztwpaggw0u3t 0 632311 4470495 2026-05-19T17:28:07Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Personības infokaste | vārds = Gazi Mulla | oriģinālvārds = Гъази-Мухӏаммад | attēls = | dzimšanas_datums = ap 1793 | dzimšanas_vieta = [[Dagestāna]] | miršanas_datums = 1832. gada 17. oktobris | miršanas_vieta = Gimri, [[Dagestāna]] | pilsonība = [[Ziemeļkaukāza Imamāts]] | nodarbošanās = reliģiskais līderis, karavadonis | tituls = 1. Ziemeļkaukāza imams | pazīstams = Pretošanās ku... 4470495 wikitext text/x-wiki {{Personības infokaste | vārds = Gazi Mulla | oriģinālvārds = Гъази-Мухӏаммад | attēls = | dzimšanas_datums = ap 1793 | dzimšanas_vieta = [[Dagestāna]] | miršanas_datums = 1832. gada 17. oktobris | miršanas_vieta = Gimri, [[Dagestāna]] | pilsonība = [[Ziemeļkaukāza Imamāts]] | nodarbošanās = reliģiskais līderis, karavadonis | tituls = 1. Ziemeļkaukāza imams | pazīstams = Pretošanās kustības vadītājs Kaukāza karā | reliģija = islāms | pretinieki = [[Krievijas Impērija]] | pēctecis = [[Hamzat-beks]] }} '''Gazi Mulla''' (arī '''Gazi Muhammad'''; dzimis ap 1793. gadu, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija dagestāniešu reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Gazi Mullu uzskata par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dagestānieši]] [[Kategorija:Musulmaņu garīdznieki]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] pmjusz9jxslkwl17arnlrxm08stvbup 4470496 4470495 2026-05-19T17:28:20Z Votre Provocateur 111653 4470496 wikitext text/x-wiki {{Personības infokaste | vārds = Gazi Mulla | oriģinālvārds = Гъази-Мухӏаммад | attēls = | dzimšanas_datums = ap 1793 | dzimšanas_vieta = [[Dagestāna]] | miršanas_datums = 1832. gada 17. oktobris | miršanas_vieta = Gimri, [[Dagestāna]] | pilsonība = [[Ziemeļkaukāza Imamāts]] | nodarbošanās = reliģiskais līderis, karavadonis | tituls = 1. Ziemeļkaukāza imams | pazīstams = Pretošanās kustības vadītājs Kaukāza karā | reliģija = islāms | pretinieki = [[Krievijas Impērija]] | pēctecis = [[Hamzat-beks]] }} '''Gazi Mulla''' (arī '''Gazi Muhammad'''; dzimis ap 1793. gadu, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija dagestāniešu reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Gazi Mullu uzskata par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] l9d0xbaq38eor2bspyo4vl90z252ktl 4470498 4470496 2026-05-19T17:29:17Z Votre Provocateur 111653 4470498 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''' '''Gazi Muhammads ('''dzimis ap 1793. gadu, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Gazi Mullu uzskata par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] qc5o6c9vo8f0tdarppiwpn555j30m85 4470499 4470498 2026-05-19T17:29:42Z Votre Provocateur 111653 4470499 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''' '''Gazi Muhammads ('''dzimis ap 1793. gadu, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Gazi Mullu uzskata par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] qm9rvrbhux4f6dno6c7lrf83xo7xeef 4470501 4470499 2026-05-19T17:30:15Z Votre Provocateur 111653 4470501 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''' '''Gazi Muhammads ('''dzimis ap 1793. gadu, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Gazi Mullu uzskata par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] 5hdnu2gib9l3wsqim19ggatf69lszki 4470502 4470501 2026-05-19T17:30:40Z Votre Provocateur 111653 4470502 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''' arī '''Gazi Muhammads''' ([[Avāru valoda|avāru]]: ''Гъази-МухІаммад;'' dzimis ap 1793. gadu, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Gazi Mullu uzskata par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] 3j47bf8pwntso5ufbl7vmu5ncsj4oi1 4470503 4470502 2026-05-19T17:32:06Z Votre Provocateur 111653 4470503 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''' arī '''Gazi Muhammads''' ([[Avāru valoda|avāru]]: ''Гъази-МухІаммад;'' dzimis ap 1793. gadu, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] ogjsso05vqly18dkq475yhmqn7tb5w2 4470504 4470503 2026-05-19T17:33:32Z Votre Provocateur 111653 4470504 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''' arī '''Gazi Muhammads''' ([[Avāru valoda|avāru]]: ''Гъази-МухІаммад;'' dzimis ap 1793. gadu Gimri ciemā, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas cīņā pret Krievijas karaspēku. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] lb0p3ectz82owi8nnk8oj2wj83bhzco 4470505 4470504 2026-05-19T17:34:07Z Votre Provocateur 111653 4470505 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''' arī '''Gazi Muhammads''' ([[Avāru valoda|avāru]]: ''Гъази-МухІаммад;'' dzimis ap 1793. gadu Gimri ciemā, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas [[Kaukāza karš|cīņā pret Krievijas karaspēku]]. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[Imams Šamils]]. Tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] ataozbpvstkjvp2v1nyaddv83rskwb3 4470556 4470505 2026-05-19T18:09:27Z Meistars Joda 781 4470556 wikitext text/x-wiki '''Gazi Mulla''', arī '''Gazi Muhammads''' ([[Avāru valoda|avāru]]: ''Гъази-МухІаммад;'' dzimis ap 1793. gadu Gimri ciemā, miris 1832. gada 17. oktobrī) bija Dagestānas reliģiskais un militārais līderis, pirmais [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza Imamāta]] imams un viens no galvenajiem pretošanās kustības vadītājiem pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. 1828. gadā Gazi Mulla pasludināja musulmaņu svēto karu pret Krievijas Impēriju un apvienoja vairākas [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu tautas [[Kaukāza karš|cīņā pret Krievijas karaspēku]]. Viņa kustība balstījās uz islāma reformām un murīdisma ideoloģiju. Gazi Mulla vadīja vairākus uzbrukumus Krievijas garnizoniem un nocietinājumiem Ziemeļkaukāzā. 1832. gadā viņš tika nogalināts kaujā pie Gimri ciema, aizstāvot savu pozīciju pret Krievijas armiju. Pēc viņa nāves par nākamo imamu kļuva [[Hamzat-beks]], bet vēlāk pretošanās kustību vadīja [[imams]] [[Šamils]]. Tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Ziemeļkaukāza pretošanās simboliem 19. gadsimtā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1790. gados dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karavadoņi]] [[Kategorija:Kaukāza karš]] [[Kategorija:Ziemeļkaukāza imamāts]] r4a87pt9ikri5h51v2zg0jmit8y7cly 0 632312 4470506 2026-05-19T17:35:26Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Irazi-beks Kazanišskis | vārds_orig = Ирази-бек Казанищевский | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Ņižņeje Kazanišče]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1831 | m_mēnesis = | m_diena = |... 4470506 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Irazi-beks Kazanišskis | vārds_orig = Ирази-бек Казанищевский | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Ņižņeje Kazanišče]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1831 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = pie [[Endireja]]s | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[kumiki|kumiks]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = karavadonis, politiskais darbinieks | komandēja = tarku un mehtuliešu nemierniekus | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Atlī-Bojunas kauja]] | apbalvojumi = | izglītība = Kazaniščes medrese | cits_darbs = }} '''Irazi-beks Kazanišskis''' ({{val-ru|Ирази-бек Казанищевский}}; miris [[1831]]. gadā) bija [[kumiki|kumiku]] militārais un politiskais darbinieks [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā. Viņš bija viens no pirmajiem imama [[Gazi Muhameds|Gazi Muhameda]] naibiem un viens no ievērojamākajiem Dagestānas pretestības līderiem cīņā pret [[Krievijas impērija]]s varu. == Biogrāfija == Irazi-beks cēlies no Kazaniščes beku dzimtas. Viņa tēvs bija Gerejs-beks Kazanišskis, pēdējais Bammatulas valdījuma valdnieks un 1818.—1819. gada pretkrievu sacelšanās dalībnieks. Pēc ģimenes valdījumu sakāves Irazi-beks bija spiests doties uz [[Čečenija|Čečeniju]]. 1831. gadā Irazi-beks atgriezās Dagestānā un pievienojās imamam Gazi Muhamedam. Viņa ierašanās izraisīja plašu nemieru pastiprināšanos Tarki šamhalātā, un vairāki šamhalāta ciemi pārgāja mūridu pusē. Irazi-beks kopā ar Gazi Muhamedu komandēja apvienotos Dagestānas un kumiku spēkus [[Atlī-Bojunas kauja|Atlī-Bojunas kaujā]] 1831. gada 8. maijā, kur tika sakauti Krievijas impērijas karaspēki ģenerālmajora Mihaila Taubes vadībā. Pēc šīs uzvaras Irazi-beks tika pasludināts par Tarki šamhalu. Tajā pašā gadā, uzbrukuma laikā krievu cietoksnim Vņezapnaja pie Endirejas, Irazi-beks tika smagi ievainots un mira. Pēc viņa nāves Gazi Muhameds par šamhalu pasludināja Umalat-beku Buinaksku. == Nozīme == Irazi-beks Kazanišskis tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem kumiku karavadoņiem Kaukāza kara sākumposmā. Viņa darbība būtiski veicināja mūridu kustības nostiprināšanos Dagestānā un Tarki šamhalātā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kazanišskis, Irazi-beks}} [[Kategorija:1831. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kumiki]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] remah2wd2wa5z7t4ynbq03xb9289j6a 0 632313 4470507 2026-05-19T17:36:52Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Hamzat-beks | vārds_orig = Хамзат-бек | attēls = | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1789 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Gоцatl]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1834 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Hunzaha]], [[Dagestāna]] |... 4470507 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Hamzat-beks | vārds_orig = Хамзат-бек | attēls = | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1789 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Gоцatl]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1834 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Hunzaha]], [[Dagestāna]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[avāri|avārs]] | paraksts = | pakāpe = imams | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = Kaukāza imāmāts | vienība = | nodarbošanās = reliģiskais un militārais līderis | komandēja = murīdu karaspēku | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = islāma reliģiskā izglītība | cits_darbs = }} '''Hamzat-beks''' ({{val-ru|Хамзат-бек}}; ap 1789 — {{dat|1834|9|19|N}}) bija [[Dagestāna]]s avāru reliģiskais un militārais līderis, otrais [[Kaukāza imāmāts|Kaukāza imāmāta]] imams pēc [[Gazi Muhameds|Gazi Muhameda]] nāves. Viens no ievērojamākajiem [[murīdisms|murīdisma]] kustības vadītājiem [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] sākumposmā. == Biogrāfija == Hamzat-beks dzimis avāru ciematā Gоцatlā Dagestānā. Jaunībā ieguvis reliģisko izglītību un kļuva par vienu no murīdisma kustības sekotājiem. Viņš bija tuvs Gazi Muhameda sabiedrotais cīņā pret [[Krievijas impērija]]s ekspansiju Ziemeļkaukāzā. Pēc Gazi Muhameda bojāejas 1832. gadā Hamzat-beks tika ievēlēts par otro Kaukāza imamu. Viņa vadībā murīdu kustība turpināja paplašināt ietekmi Dagestānā un Čečenijā. 1834. gadā Hamzat-beka spēki ieņēma [[Hunzaha|Hunzahu]], kas bija [[Avāru haniste]]s galvaspilsēta. Uzbrukuma laikā tika nogalināta avāru valdnieku ģimene, tostarp haniete Pahu-bike. Šie notikumi izraisīja plašu neapmierinātību avāru aristokrātijas vidū. 1834. gada 19. septembrī Hamzat-beks tika nogalināts mošejā Hunzahā sazvērestības rezultātā. Pēc viņa nāves par trešo imamu kļuva [[Šamils]]. == Nozīme == Hamzat-beks tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem murīdu kustības militārajiem un reliģiskajiem līderiem. Viņa darbība palīdzēja nostiprināt Kaukāza imāmātu un sagatavot pamatu Šamila ilgstošajai pretošanās kustībai pret Krievijas impēriju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hamzat-beks}} [[Kategorija:1789. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1834. gadā mirušie]] [[Kategorija:Avāri]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] g6xng8n6nfpg71yj42n3o1xbz6jyl89 4470508 4470507 2026-05-19T17:38:24Z Votre Provocateur 111653 4470508 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Hamzat-beks | vārds_orig = Хамзат-бек | attēls = | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1789 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Avāru haniste]] | m_gads = 1834 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Hunzaha]], [[Avāru haniste]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[avāri|avārs]] | paraksts = | pakāpe = imams | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = Kaukāza imāmāts | vienība = | nodarbošanās = reliģiskais un militārais līderis | komandēja = murīdu karaspēku | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = islāma reliģiskā izglītība | cits_darbs = }} '''Hamzat-beks''' ({{val-ru|Хамзат-бек}}; ap 1789 — {{dat|1834|9|19|N}}) bija [[Dagestāna]]s avāru reliģiskais un militārais līderis, otrais Kaukāza imāmāta imams pēc [[Gazi Mulla|Gazi Muhameda]] nāves. Viens no ievērojamākajiem [[murīdisms|murīdisma]] kustības vadītājiem [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] sākumposmā. == Dzīvesgājums == Hamzat-beks dzimis avāru ciematā Gоцatlā Dagestānā. Jaunībā ieguvis reliģisko izglītību un kļuva par vienu no murīdisma kustības sekotājiem. Viņš bija tuvs Gazi Muhameda sabiedrotais cīņā pret [[Krievijas impērija]]s ekspansiju Ziemeļkaukāzā. Pēc Gazi Muhameda bojāejas 1832. gadā Hamzat-beks tika ievēlēts par otro Kaukāza imamu. Viņa vadībā murīdu kustība turpināja paplašināt ietekmi Dagestānā un Čečenijā. 1834. gadā Hamzat-beka spēki ieņēma [[Hunzaha|Hunzahu]], kas bija [[Avāru haniste]]s galvaspilsēta. Uzbrukuma laikā tika nogalināta avāru valdnieku ģimene, tostarp haniete Pahu-bike. Šie notikumi izraisīja plašu neapmierinātību avāru aristokrātijas vidū. 1834. gada 19. septembrī Hamzat-beks tika nogalināts mošejā Hunzahā sazvērestības rezultātā. Pēc viņa nāves par trešo imamu kļuva [[Šamils]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hamzat-beks}} [[Kategorija:1789. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1834. gadā mirušie]] [[Kategorija:Avāri]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] q6d2xrp3m91bw6gtdz6kksupsv73jq9 14 632314 4470509 2026-05-19T17:38:50Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4470509 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 632315 4470512 2026-05-19T17:40:10Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Teofils Lapinskis | vārds_orig = Teofil Łapiński | attēls = | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Galīcija]] | m_gads = 1886 | m_mēnesis = | m_diena = 24 | m_vieta = [[Ļviva]] | dienesta_pakāpe = |... 4470512 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Teofils Lapinskis | vārds_orig = Teofil Łapiński | attēls = | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Galīcija]] | m_gads = 1886 | m_mēnesis = | m_diena = 24 | m_vieta = [[Ļviva]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | paraksts = | pakāpe = pulkvedis | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = karavīrs, rakstnieks, politiskais darbinieks | komandēja = poļu brīvprātīgo vienību Kaukāzā | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)]], [[Janvāra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = militārā izglītība Austrijas impērijā | cits_darbs = publicists }} '''Teofils Lapinskis''' ({{val-pl|Teofil Łapiński}}; {{dat|1827|7|21|N}} — {{dat|1886|11|24|N}}) bija poļu karavadonis, rakstnieks un politiskais aktīvists, kurš piedalījās vairākās 19. gadsimta Eiropas nacionālās atbrīvošanās kustībās, tostarp [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] Ziemeļkaukāzā. Pazīstams arī ar pseidonīmu ''Teffik-bejs''. == Biogrāfija == Teofils Lapinskis dzimis Galīcijā poļu muižnieku ģimenē. Militāro izglītību ieguva [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] armijā, taču agri iesaistījās revolucionārajās kustībās Eiropā. 1848.—1849. gada revolūciju laikā viņš piedalījās [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)|Ungārijas revolūcijā]] pret Austrijas varu. Pēc revolūcijas sakāves emigrēja uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kur pievērsās Kaukāza tautu cīņai pret [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]]. 1857. gadā Lapinskis ieradās Kaukāzā un pievienojās [[Adigi|čerkešu]] un citu Ziemeļkaukāza tautu pretestības kustībai. Viņš organizēja poļu brīvprātīgo vienību un piedalījās militārās operācijās pret Krievijas armiju Melnās jūras piekrastē. Kaukāzā viņš kļuva pazīstams kā Teffik-bejs. Pēc aiziešanas no Kaukāza Lapinskis publicēja vairākus darbus par Kaukāza tautām un to cīņu pret Krieviju. Viens no pazīstamākajiem darbiem bija ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' (“Kaukāza kalniešu tautas un to brīvības cīņa pret krieviem”). 1863. gadā viņš piedalījās [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]] organizēšanā Polijā. == Nozīme == Teofils Lapinskis bija viens no pazīstamākajiem Eiropas revolucionāriem, kas atbalstīja Kaukāza tautu pretošanos Krievijas impērijai. Viņa raksti kļuva par nozīmīgu avotu par 19. gadsimta Kaukāza karu un Ziemeļkaukāza tautām. == Darbi == * ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' * Memoāri un publicistiski raksti par Kaukāzu un Eiropas revolūcijām == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lapinskis, Teofils}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] t2sf7zdwv1yy7yrslhfnwu54znxe8jk 4470513 4470512 2026-05-19T17:40:56Z Votre Provocateur 111653 4470513 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Teofils Lapinskis | vārds_orig = Teofil Łapiński | attēls = Teofil_Lapinski2.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Galīcija]] | m_gads = 1886 | m_mēnesis = | m_diena = 24 | m_vieta = [[Ļviva]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | paraksts = | pakāpe = pulkvedis | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = karavīrs, rakstnieks, politiskais darbinieks | komandēja = poļu brīvprātīgo vienību Kaukāzā | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)]], [[Janvāra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = militārā izglītība Austrijas impērijā | cits_darbs = publicists }} '''Teofils Lapinskis''' ({{val-pl|Teofil Łapiński}}; {{dat|1827|7|21|N}} — {{dat|1886|11|24|N}}) bija poļu karavadonis, rakstnieks un politiskais aktīvists, kurš piedalījās vairākās 19. gadsimta Eiropas nacionālās atbrīvošanās kustībās, tostarp [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] Ziemeļkaukāzā. Pazīstams arī ar pseidonīmu ''Teffik-bejs''. == Biogrāfija == Teofils Lapinskis dzimis Galīcijā poļu muižnieku ģimenē. Militāro izglītību ieguva [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] armijā, taču agri iesaistījās revolucionārajās kustībās Eiropā. 1848.—1849. gada revolūciju laikā viņš piedalījās [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)|Ungārijas revolūcijā]] pret Austrijas varu. Pēc revolūcijas sakāves emigrēja uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kur pievērsās Kaukāza tautu cīņai pret [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]]. 1857. gadā Lapinskis ieradās Kaukāzā un pievienojās [[Adigi|čerkešu]] un citu Ziemeļkaukāza tautu pretestības kustībai. Viņš organizēja poļu brīvprātīgo vienību un piedalījās militārās operācijās pret Krievijas armiju Melnās jūras piekrastē. Kaukāzā viņš kļuva pazīstams kā Teffik-bejs. Pēc aiziešanas no Kaukāza Lapinskis publicēja vairākus darbus par Kaukāza tautām un to cīņu pret Krieviju. Viens no pazīstamākajiem darbiem bija ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' (“Kaukāza kalniešu tautas un to brīvības cīņa pret krieviem”). 1863. gadā viņš piedalījās [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]] organizēšanā Polijā. == Nozīme == Teofils Lapinskis bija viens no pazīstamākajiem Eiropas revolucionāriem, kas atbalstīja Kaukāza tautu pretošanos Krievijas impērijai. Viņa raksti kļuva par nozīmīgu avotu par 19. gadsimta Kaukāza karu un Ziemeļkaukāza tautām. == Darbi == * ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' * Memoāri un publicistiski raksti par Kaukāzu un Eiropas revolūcijām == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lapinskis, Teofils}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] ir94qhlcsufaur4fiq17hzzee6z1glr 4470514 4470513 2026-05-19T17:41:05Z Votre Provocateur 111653 4470514 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Teofils Lapinskis | vārds_orig = ''Teofil Łapiński'' | attēls = Teofil_Lapinski2.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Galīcija]] | m_gads = 1886 | m_mēnesis = | m_diena = 24 | m_vieta = [[Ļviva]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | paraksts = | pakāpe = pulkvedis | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = karavīrs, rakstnieks, politiskais darbinieks | komandēja = poļu brīvprātīgo vienību Kaukāzā | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)]], [[Janvāra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = militārā izglītība Austrijas impērijā | cits_darbs = publicists }} '''Teofils Lapinskis''' ({{val-pl|Teofil Łapiński}}; {{dat|1827|7|21|N}} — {{dat|1886|11|24|N}}) bija poļu karavadonis, rakstnieks un politiskais aktīvists, kurš piedalījās vairākās 19. gadsimta Eiropas nacionālās atbrīvošanās kustībās, tostarp [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] Ziemeļkaukāzā. Pazīstams arī ar pseidonīmu ''Teffik-bejs''. == Biogrāfija == Teofils Lapinskis dzimis Galīcijā poļu muižnieku ģimenē. Militāro izglītību ieguva [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] armijā, taču agri iesaistījās revolucionārajās kustībās Eiropā. 1848.—1849. gada revolūciju laikā viņš piedalījās [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)|Ungārijas revolūcijā]] pret Austrijas varu. Pēc revolūcijas sakāves emigrēja uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kur pievērsās Kaukāza tautu cīņai pret [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]]. 1857. gadā Lapinskis ieradās Kaukāzā un pievienojās [[Adigi|čerkešu]] un citu Ziemeļkaukāza tautu pretestības kustībai. Viņš organizēja poļu brīvprātīgo vienību un piedalījās militārās operācijās pret Krievijas armiju Melnās jūras piekrastē. Kaukāzā viņš kļuva pazīstams kā Teffik-bejs. Pēc aiziešanas no Kaukāza Lapinskis publicēja vairākus darbus par Kaukāza tautām un to cīņu pret Krieviju. Viens no pazīstamākajiem darbiem bija ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' (“Kaukāza kalniešu tautas un to brīvības cīņa pret krieviem”). 1863. gadā viņš piedalījās [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]] organizēšanā Polijā. == Nozīme == Teofils Lapinskis bija viens no pazīstamākajiem Eiropas revolucionāriem, kas atbalstīja Kaukāza tautu pretošanos Krievijas impērijai. Viņa raksti kļuva par nozīmīgu avotu par 19. gadsimta Kaukāza karu un Ziemeļkaukāza tautām. == Darbi == * ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' * Memoāri un publicistiski raksti par Kaukāzu un Eiropas revolūcijām == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lapinskis, Teofils}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] khv03y9yluvnue5rnbqe9xkr2ko1nph 4470516 4470514 2026-05-19T17:42:18Z Votre Provocateur 111653 4470516 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Teofils Lapinskis | vārds_orig = ''Teofil Łapiński'' | attēls = Teofil_Lapinski2.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Galīcija]] | m_gads = 1886 | m_mēnesis = | m_diena = 24 | m_vieta = [[Ļviva]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | paraksts = | pakāpe = pulkvedis | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = karavīrs, rakstnieks, politiskais darbinieks | komandēja = poļu brīvprātīgo vienību Kaukāzā | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)]], [[Janvāra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = militārā izglītība Austrijas impērijā | cits_darbs = publicists }} '''Teofils Lapinskis''' ({{val-pl|Teofil Łapiński}}; {{dat|1827|7|21|N}} — {{dat|1886|11|24|N}}) bija poļu karavadonis, rakstnieks un politiskais aktīvists, kurš piedalījās vairākās 19. gadsimta Eiropas nacionālās atbrīvošanās kustībās, tostarp [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] Ziemeļkaukāzā. Pazīstams arī ar pseidonīmu ''Teffik-bejs''. == Biogrāfija == Teofils Lapinskis dzimis [[Galīcija|Galīcijā]] poļu muižnieku ģimenē. Militāro izglītību ieguva [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] armijā, taču agri iesaistījās revolucionārajās kustībās Eiropā. 1848.—1849. gada revolūciju laikā viņš piedalījās [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)|Ungārijas revolūcijā]] pret Austrijas varu. Pēc revolūcijas sakāves emigrēja uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kur pievērsās Kaukāza tautu cīņai pret [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]]. 1857. gadā Lapinskis ieradās Kaukāzā un pievienojās [[Adigi|čerkešu]] un citu Ziemeļkaukāza tautu pretestības kustībai. Viņš organizēja poļu brīvprātīgo vienību un piedalījās militārās operācijās pret Krievijas armiju Melnās jūras piekrastē. Kaukāzā viņš kļuva pazīstams kā Teffik-bejs. Pēc aiziešanas no Kaukāza Lapinskis publicēja vairākus darbus par Kaukāza tautām un to cīņu pret Krieviju. Viens no pazīstamākajiem darbiem bija ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' (“Kaukāza kalniešu tautas un to brīvības cīņa pret krieviem”). 1863. gadā viņš piedalījās [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]] organizēšanā Polijā. == Darbi == * ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' * Memoāri un publicistiski raksti par Kaukāzu un Eiropas revolūcijām == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lapinskis, Teofils}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] 1jc76h776jdzj48mugl95tnr6peggt0 4470517 4470516 2026-05-19T17:42:29Z Votre Provocateur 111653 4470517 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Teofils Lapinskis | vārds_orig = ''Teofil Łapiński'' | attēls = Teofil_Lapinski2.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Galīcija]] | m_gads = 1886 | m_mēnesis = | m_diena = 24 | m_vieta = [[Ļviva]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | paraksts = | pakāpe = pulkvedis | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = karavīrs, rakstnieks, politiskais darbinieks | komandēja = poļu brīvprātīgo vienību Kaukāzā | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)]], [[Janvāra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = militārā izglītība Austrijas impērijā | cits_darbs = publicists }} '''Teofils Lapinskis''' ({{val-pl|Teofil Łapiński}}; {{dat|1827|7|21|N}} — {{dat|1886|11|24|N}}) bija poļu karavadonis, rakstnieks un politiskais aktīvists, kurš piedalījās vairākās 19. gadsimta Eiropas nacionālās atbrīvošanās kustībās, tostarp [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] Ziemeļkaukāzā. Pazīstams arī ar pseidonīmu ''Teffik-bejs''. == Dzīvesgājums == Teofils Lapinskis dzimis [[Galīcija|Galīcijā]] poļu muižnieku ģimenē. Militāro izglītību ieguva [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] armijā, taču agri iesaistījās revolucionārajās kustībās Eiropā. 1848.—1849. gada revolūciju laikā viņš piedalījās [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)|Ungārijas revolūcijā]] pret Austrijas varu. Pēc revolūcijas sakāves emigrēja uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kur pievērsās Kaukāza tautu cīņai pret [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]]. 1857. gadā Lapinskis ieradās Kaukāzā un pievienojās [[Adigi|čerkešu]] un citu Ziemeļkaukāza tautu pretestības kustībai. Viņš organizēja poļu brīvprātīgo vienību un piedalījās militārās operācijās pret Krievijas armiju Melnās jūras piekrastē. Kaukāzā viņš kļuva pazīstams kā Teffik-bejs. Pēc aiziešanas no Kaukāza Lapinskis publicēja vairākus darbus par Kaukāza tautām un to cīņu pret Krieviju. Viens no pazīstamākajiem darbiem bija ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' (“Kaukāza kalniešu tautas un to brīvības cīņa pret krieviem”). 1863. gadā viņš piedalījās [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]] organizēšanā Polijā. == Darbi == * ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' * Memoāri un publicistiski raksti par Kaukāzu un Eiropas revolūcijām == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lapinskis, Teofils}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] mdo3birrzxiaer06clsk786sypf0gte 0 632316 4470515 2026-05-19T17:41:21Z Cirkulis11 92566 Izveidoju lapu 4470515 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs=32 |nosaukums=Dreiliņi–Acones stacija |garums=3,9 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls=Betona_iela_Dreiliņos.jpg |ārpus_pilsētas=3,9 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]}} {{Maršruta tabula/ielas||[[Betona iela (Dreiliņi)|Betona iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dzīparu iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lielskultes iela iela]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]}} |} |} '''V32''' autoceļš '''Dreiliņi–Acones stacijas''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņus]] ar [[Acone (stacija)|Acones staciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|3,9 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] un [[grants]] segumu un atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}}{{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} oxlqh7hn3mylyij6zx207xa05sb3koq 0 632317 4470519 2026-05-19T17:43:50Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{infokaste+}} [[Attēls:Marian Langiewicz 1863.PNG|thumb|Marjans Langevičs]] '''Marjans Langevičs''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Marian Langiewicz''; 1827—1887) bija poļu militārais vadītājs un revolucionārs, viens no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem cīņā pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. == Dzīvesgājums == Marjans Langevičs dzimis 1827. gadā [[Krotoszina]]s apkārtnē, [[Prūsija|Prūsijas]] kontrolētajā Polijas daļ... 4470519 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Marian Langiewicz 1863.PNG|thumb|Marjans Langevičs]] '''Marjans Langevičs''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Marian Langiewicz''; 1827—1887) bija poļu militārais vadītājs un revolucionārs, viens no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem cīņā pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. == Dzīvesgājums == Marjans Langevičs dzimis 1827. gadā [[Krotoszina]]s apkārtnē, [[Prūsija|Prūsijas]] kontrolētajā Polijas daļā. Mācījās ģimnāzijā [[Poznaņa|Poznaņā]], vēlāk studēja [[Vroclava|Vroclavā]] un [[Prāga|Prāgā]]. Pēc studijām iestājās [[Prūsija]]s armijā. 1859. gadā Langevičs piedalījās [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] karagājienos [[Itālija|Itālijā]], kur ieguva militāro pieredzi. Vēlāk viņš dzīvoja [[Parīze|Parīzē]] un iesaistījās poļu emigrācijas politiskajās aktivitātēs. 1863. gadā, sākoties [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]], Langevičs atgriezās Polijā un kļuva par vienu no sacelšanās militārajiem līderiem. Viņš komandēja sacelšanās vienības [[Mazpolija|Mazpolijā]] un guva vairākas uzvaras pār Krievijas karaspēku, tostarp kaujās pie Vongrovas, Maļogoščas un Hrohoviskiem. Pēc militārajiem panākumiem 1863. gada martā Langevičs tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Tomēr viņa vara bija īslaicīga, jo sacelšanās spēki cieta sakāves un bija spiesti atkāpties uz [[Galīcija|Galīciju]], kur Austrijas varasiestādes viņu internēja. Pēc atbrīvošanas Langevičs dzīvoja trimdā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], vēlāk [[Šveice|Šveicē]] un [[Anglija|Anglijā]]. Dzīves pēdējos gadus pavadīja [[Stambula|Stambulā]], kur strādāja Osmaņu administrācijā. Miris 1887. gadā [[Stambula|Stambulā]]. == Nozīme == Marjans Langevičs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem. Viņa vadītās kaujas kļuva par vieniem no nozīmīgākajiem sacelšanās militārajiem notikumiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1887. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Poļu revolucionāri]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Trimdinieki]] h8k66swtxdkagwy558o06pnwyelz50n 4470520 4470519 2026-05-19T17:43:55Z Votre Provocateur 111653 4470520 wikitext text/x-wiki '''Marjans Langevičs''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Marian Langiewicz''; 1827—1887) bija poļu militārais vadītājs un revolucionārs, viens no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem cīņā pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. == Dzīvesgājums == Marjans Langevičs dzimis 1827. gadā [[Krotoszina]]s apkārtnē, [[Prūsija|Prūsijas]] kontrolētajā Polijas daļā. Mācījās ģimnāzijā [[Poznaņa|Poznaņā]], vēlāk studēja [[Vroclava|Vroclavā]] un [[Prāga|Prāgā]]. Pēc studijām iestājās [[Prūsija]]s armijā. 1859. gadā Langevičs piedalījās [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] karagājienos [[Itālija|Itālijā]], kur ieguva militāro pieredzi. Vēlāk viņš dzīvoja [[Parīze|Parīzē]] un iesaistījās poļu emigrācijas politiskajās aktivitātēs. 1863. gadā, sākoties [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]], Langevičs atgriezās Polijā un kļuva par vienu no sacelšanās militārajiem līderiem. Viņš komandēja sacelšanās vienības [[Mazpolija|Mazpolijā]] un guva vairākas uzvaras pār Krievijas karaspēku, tostarp kaujās pie Vongrovas, Maļogoščas un Hrohoviskiem. Pēc militārajiem panākumiem 1863. gada martā Langevičs tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Tomēr viņa vara bija īslaicīga, jo sacelšanās spēki cieta sakāves un bija spiesti atkāpties uz [[Galīcija|Galīciju]], kur Austrijas varasiestādes viņu internēja. Pēc atbrīvošanas Langevičs dzīvoja trimdā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], vēlāk [[Šveice|Šveicē]] un [[Anglija|Anglijā]]. Dzīves pēdējos gadus pavadīja [[Stambula|Stambulā]], kur strādāja Osmaņu administrācijā. Miris 1887. gadā [[Stambula|Stambulā]]. == Nozīme == Marjans Langevičs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem. Viņa vadītās kaujas kļuva par vieniem no nozīmīgākajiem sacelšanās militārajiem notikumiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1887. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Poļu revolucionāri]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Trimdinieki]] odq3rza3e1k001iv1i3g59k2gdclc87 4470521 4470520 2026-05-19T17:44:39Z Votre Provocateur 111653 4470521 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Die Gartenlaube (1863) b 252.jpg|thumb|Marjans Langevičs]] '''Marjans Langevičs''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Marian Langiewicz''; 1827—1887) bija poļu militārais vadītājs un revolucionārs, viens no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem cīņā pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. == Dzīvesgājums == Marjans Langevičs dzimis 1827. gadā [[Krotošina|Krotošinas]] apkārtnē, [[Prūsija|Prūsijas]] kontrolētajā Polijas daļā. Mācījās ģimnāzijā [[Poznaņa|Poznaņā]], vēlāk studēja [[Vroclava|Vroclavā]] un [[Prāga|Prāgā]]. Pēc studijām iestājās [[Prūsija]]s armijā. 1859. gadā Langevičs piedalījās [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] karagājienos [[Itālija|Itālijā]], kur ieguva militāro pieredzi. Vēlāk viņš dzīvoja [[Parīze|Parīzē]] un iesaistījās poļu emigrācijas politiskajās aktivitātēs. 1863. gadā, sākoties [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]], Langevičs atgriezās Polijā un kļuva par vienu no sacelšanās militārajiem līderiem. Viņš komandēja sacelšanās vienības [[Mazpolija|Mazpolijā]] un guva vairākas uzvaras pār Krievijas karaspēku, tostarp kaujās pie Vongrovas, Maļogoščas un Hrohoviskiem. Pēc militārajiem panākumiem 1863. gada martā Langevičs tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Tomēr viņa vara bija īslaicīga, jo sacelšanās spēki cieta sakāves un bija spiesti atkāpties uz [[Galīcija|Galīciju]], kur Austrijas varasiestādes viņu internēja. Pēc atbrīvošanas Langevičs dzīvoja trimdā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], vēlāk [[Šveice|Šveicē]] un [[Anglija|Anglijā]]. Dzīves pēdējos gadus pavadīja [[Stambula|Stambulā]], kur strādāja Osmaņu administrācijā. Miris 1887. gadā [[Stambula|Stambulā]]. == Nozīme == Marjans Langevičs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem. Viņa vadītās kaujas kļuva par vieniem no nozīmīgākajiem sacelšanās militārajiem notikumiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1887. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Poļu revolucionāri]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Trimdinieki]] 15cs4as0ievs70ray64c40vdpu7dl4m 0 632318 4470522 2026-05-19T17:46:58Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Isa Gendargeno | vārds_orig = Иса Гендаргеноевский | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Gendargenoja]], [[Čečenija]] | m_gads = 1840 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = Čečeni... 4470522 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Isa Gendargeno | vārds_orig = Иса Гендаргеноевский | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Gendargenoja]], [[Čečenija]] | m_gads = 1840 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Čečenija]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[čečeni|čečens]] | paraksts = | pakāpe = naibs | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = [[Kaukāza imāmāts]] | vienība = murīdu karaspēks | nodarbošanās = karavadonis, reliģiskais darbinieks | komandēja = čečenu murīdu vienības | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = islāma reliģiskā izglītība | cits_darbs = }} '''Isa Gendargeno''' ({{val-ru|Иса Гендаргеноевский}}; miris [[1840]]. gadā) bija [[čečeni|čečenu]] militārais un reliģiskais līderis [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā, viens no imama [[Šamils|Šamila]] ievērojamākajiem naibiem Čečenijā. == Biogrāfija == Isa Gendargeno dzimis čečenu ciemā Gendargenojā. Jaunībā ieguvis reliģisko izglītību un pievienojās [[murīdisms|murīdu]] kustībai, kas izplatījās Ziemeļkaukāzā imama Gazi Muhameda un vēlāk Šamila vadībā. Kaukāza kara laikā Isa kļuva par vienu no ietekmīgākajiem Šamila naibiem Čečenijā. Viņš organizēja čečenu ciemu pretošanos [[Krievijas impērija]]s karaspēkam un vadīja vairākas militāras operācijas pret krievu garnizoniem un soda ekspedīcijām. Isa Gendargeno bija pazīstams ar stingru disciplīnu un reliģisko autoritāti. Viņa ietekme īpaši pieauga pēc tam, kad Šamils nostiprināja savu varu Čečenijā 1830. gadu otrajā pusē. 1840. gadā Isa Gendargeno krita kaujās pret Krievijas impērijas karaspēku Čečenijā. Pēc viņa nāves vairāki viņa atbalstītāji turpināja cīņu Šamila vadībā. == Nozīme == Isa Gendargeno tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem čečenu murīdu kustības vadītājiem Kaukāza kara sākumposmā. Viņa darbība palīdzēja nostiprināt Šamila varu Čečenijā un organizēt ilgstošu pretošanos Krievijas impērijai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gendargeno, Isa}} [[Kategorija:1840. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čečeni]] [[Kategorija:Čečenijā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] j5my9ym9hgxmr6nzojnec8zg5w51uji 4470525 4470522 2026-05-19T17:48:08Z Votre Provocateur 111653 4470525 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Isa Gendargeno | vārds_orig = ''Гендаргнойн Ӏийса'' | attēls = Иса_Гендаргеноевский.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Gendargenoja]], [[Čečenija]] | m_gads = 1840 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Čečenija]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[čečeni|čečens]] | paraksts = | pakāpe = naibs | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = [[Kaukāza imāmāts]] | vienība = murīdu karaspēks | nodarbošanās = karavadonis, reliģiskais darbinieks | komandēja = čečenu murīdu vienības | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = islāma reliģiskā izglītība | cits_darbs = }} '''Isa Gendargeno''' ([[Čečenu valoda|čečenu]]: ''Гендаргнойн Ӏийса''; miris [[1840]]. gadā) bija [[čečeni|čečenu]] militārais un reliģiskais līderis [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā, viens no imama [[Šamils|Šamila]] ievērojamākajiem naibiem Čečenijā. == Dzīvesgājums == Isa Gendargeno dzimis čečenu ciemā Gendargenojā. Jaunībā ieguvis reliģisko izglītību un pievienojās [[murīdisms|murīdu]] kustībai, kas izplatījās Ziemeļkaukāzā imama Gazi Muhameda un vēlāk Šamila vadībā. Kaukāza kara laikā Isa kļuva par vienu no ietekmīgākajiem Šamila naibiem Čečenijā. Viņš organizēja čečenu ciemu pretošanos [[Krievijas impērija]]s karaspēkam un vadīja vairākas militāras operācijas pret krievu garnizoniem un soda ekspedīcijām. Isa Gendargeno bija pazīstams ar stingru disciplīnu un reliģisko autoritāti. Viņa ietekme īpaši pieauga pēc tam, kad Šamils nostiprināja savu varu Čečenijā 1830. gadu otrajā pusē. 1840. gadā Isa Gendargeno krita kaujās pret Krievijas impērijas karaspēku Čečenijā. Pēc viņa nāves vairāki viņa atbalstītāji turpināja cīņu Šamila vadībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gendargeno, Isa}} [[Kategorija:1840. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čečeni]] [[Kategorija:Čečenijā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] hibb0y1azdpf4opqolm4zbxp9anru57 0 632319 4470526 2026-05-19T17:48:39Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Ziemeļkaukāza Imamāts]] 4470526 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ziemeļkaukāza Imamāts]] prebiyljin9ipbt4r46h5b6v5rcgmo5 0 632320 4470527 2026-05-19T17:51:20Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodu saimes infokaste | name = Lehu valodas | altname = | region = [[Centrāleiropa]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[slāvu-baltu valodas]] | fam3 = [[slāvu valodas]] | fam4 = [[rietumslāvu valodas]] | child1 = [[poļu valoda]] | child2 = [[kašubu valoda]] | child3 = [[silēziešu valoda]] | child4 = [[polābu valoda]] | map = | map_captio... 4470527 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Lehu valodas | altname = | region = [[Centrāleiropa]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[slāvu-baltu valodas]] | fam3 = [[slāvu valodas]] | fam4 = [[rietumslāvu valodas]] | child1 = [[poļu valoda]] | child2 = [[kašubu valoda]] | child3 = [[silēziešu valoda]] | child4 = [[polābu valoda]] | map = | map_caption = Lehu valodu izplatība Centrāleiropā | iso2 = | iso5 = }} '''Lehu valodas''' ir [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodu]] apakšgrupa. Šajās valodās vēsturiski runāja rietumslāvu ciltis, kas apdzīvoja teritorijas pie [[Visla|Vislas]], [[Odera|Oderas]] un [[Elba|Elbas]] upēm. Mūsdienās lielākā un nozīmīgākā lehu valoda ir [[poļu valoda]], bet pie šīs grupas pieskaita arī [[kašubu valoda|kašubu valodu]], [[silēziešu valoda|silēziešu valodu]] un izmirušo [[polābu valoda|polābu valodu]]. Lehu valodas ir radniecīgas [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]] un [[sorbu valodas|sorbu valodām]], tomēr tām ir vairākas kopīgas fonētiskas un gramatiskas īpatnības, kas tās atšķir no citām rietumslāvu valodām. == Vēsture == Lehu valodas cēlušās no [[protoslāvu valoda|protoslāvu valodas]], kas 1. gadu tūkstotī sadalījās vairākās reģionālās slāvu valodu grupās. Lehu valodu runātāji apdzīvoja plašu teritoriju Centrāleiropas ziemeļu daļā — galvenokārt mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, kā arī pie Oderas un Elbas lejteces. Agrīnajos viduslaikos lehu valodas bija saistītas ar tādām rietumslāvu ciltīm kā poļāņi, visļāņi, pomožāņi un polābi. Šo cilšu valodas un dialekti veidoja pamatu vēlākajai poļu, kašubu un polābu valodai. No 10. gadsimta līdz ar [[Polija]]s valsts izveidi un kristietības pieņemšanu poļu valoda pakāpeniski kļuva par dominējošo lehu valodu. Sākotnēji rakstībā lietoja [[latīņu valoda|latīņu valodu]], bet vēlāk attīstījās poļu rakstu valoda. Senākie poļu valodas pieminekļi datējami ar 12.–13. gadsimtu. [[Kašubu valoda]] saglabājās [[Pomerānija|Pomerānijā]] kā reģionāla valoda ar spēcīgu vietējo identitāti. Lai gan ilgstoši tā tika uzskatīta par poļu valodas dialektu, mūsdienās kašubu valodai Polijā ir reģionālās valodas statuss. [[Polābu valoda]] bija lehu valoda, kurā runāja polābu slāvi pie Elbas upes. Vācu kolonizācijas un asimilācijas rezultātā tā pakāpeniski izzuda, un pēdējie polābu valodas runātāji nomira 18. gadsimtā. [[Silēziešu valoda]] ir izplatīta [[Silēzija|Silēzijā]]. Tās statuss ir diskutabls: daļa valodnieku to uzskata par poļu valodas dialektu, bet daļa — par atsevišķu lehu valodu. Mūsdienās lehu valodās runā galvenokārt [[Polija|Polijā]], kā arī poļu diasporā citās valstīs. Poļu valoda ir viena no lielākajām slāvu valodām Eiropā un [[Eiropas Savienība]]s oficiālā valoda. == Klasifikācija == Lehu valodas parasti iedala šādi: * [[poļu valoda]]; * [[kašubu valoda]]; * [[silēziešu valoda]]; * [[polābu valoda]] — izmirusi valoda. Dažās klasifikācijās pie lehu valodām pieskaita arī vēsturiskos pomožāņu dialektus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Lechitic-languages |title=Lechitic languages |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} {{slāvu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lehu valodas| ]] [[Kategorija:Rietumslāvu valodas]] 5xfq0wledz9v1fdk4lkpakjc9iiou3h 4470530 4470527 2026-05-19T17:52:54Z Votre Provocateur 111653 4470530 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Lehu valodas | altname = | region = [[Centrāleiropa]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[slāvu-baltu valodas]] | fam3 = [[slāvu valodas]] | fam4 = [[rietumslāvu valodas]] | child1 = [[poļu valoda]] | child2 = [[kašubu valoda]] | child3 = [[silēziešu valoda]] | child4 = [[polābu valoda]] | map = | map_caption = Lehu valodu izplatība Centrāleiropā | iso2 = | iso5 = }} '''Lehu valodas''' ir [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodu]] apakšgrupa. Šajās valodās vēsturiski runāja rietumslāvu ciltis, kas apdzīvoja teritorijas pie [[Visla|Vislas]], [[Odera|Oderas]] un [[Elba|Elbas]] upēm. Mūsdienās lielākā un nozīmīgākā lehu valoda ir [[poļu valoda]], bet pie šīs grupas pieskaita arī [[kašubu valoda|kašubu valodu]], [[silēziešu valoda|silēziešu valodu]] un izmirušo [[polābu valoda|polābu valodu]]. Lehu valodas ir radniecīgas [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]] un [[sorbu valodas|sorbu valodām]], tomēr tām ir vairākas kopīgas fonētiskas un gramatiskas īpatnības, kas tās atšķir no citām rietumslāvu valodām. == Vēsture == Lehu valodas cēlušās no [[protoslāvu valoda|protoslāvu valodas]], kas 1. gadu tūkstotī sadalījās vairākās reģionālās slāvu valodu grupās. Lehu valodu runātāji apdzīvoja plašu teritoriju Centrāleiropas ziemeļu daļā — galvenokārt mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, kā arī pie Oderas un Elbas lejteces. Agrīnajos viduslaikos lehu valodas bija saistītas ar tādām rietumslāvu ciltīm kā poļāņi, visļāņi, pomožāņi un polābi. Šo cilšu valodas un dialekti veidoja pamatu vēlākajai poļu, kašubu un polābu valodai. No 10. gadsimta līdz ar [[Polija]]s valsts izveidi un kristietības pieņemšanu poļu valoda pakāpeniski kļuva par dominējošo lehu valodu. Sākotnēji rakstībā lietoja [[latīņu valoda|latīņu valodu]], bet vēlāk attīstījās poļu rakstu valoda. Senākie poļu valodas pieminekļi datējami ar 12.–13. gadsimtu. [[Kašubu valoda]] saglabājās [[Pomerānija|Pomerānijā]] kā reģionāla valoda ar spēcīgu vietējo identitāti. Lai gan ilgstoši tā tika uzskatīta par poļu valodas dialektu, mūsdienās kašubu valodai Polijā ir reģionālās valodas statuss. [[Polābu valoda]] bija lehu valoda, kurā runāja polābu slāvi pie Elbas. Vācu kolonizācijas un asimilācijas rezultātā tā pakāpeniski izzuda, un pēdējie polābu valodas runātāji nomira 18. gadsimtā. [[Silēziešu valoda]] ir izplatīta [[Silēzija|Silēzijā]]. Tās statuss ir diskutabls: daļa valodnieku to uzskata par poļu valodas dialektu, bet daļa — par atsevišķu lehu valodu. Mūsdienās lehu valodās runā galvenokārt [[Polija|Polijā]], kā arī poļu diasporā citās valstīs. Poļu valoda ir viena no lielākajām slāvu valodām Eiropā un [[Eiropas Savienība]]s oficiālā valoda. == Klasifikācija == Lehu valodas parasti iedala šādi: * [[poļu valoda]]; * [[kašubu valoda]]; * [[silēziešu valoda]]; * [[polābu valoda]] — izmirusi valoda. Dažās klasifikācijās pie lehu valodām pieskaita arī vēsturiskos pomožāņu dialektus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Lechitic-languages |title=Lechitic languages |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} {{slāvu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lehu valodas| ]] [[Kategorija:Rietumslāvu valodas]] 033l9bvaciccy1a4kb4sg1ckjd5zerd 0 632321 4470529 2026-05-19T17:52:27Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Slāvu pirmvaloda]] 4470529 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Slāvu pirmvaloda]] dbrbs2smssfkob2kbxo3dkv4obffyqr 0 632322 4470531 2026-05-19T17:54:41Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodu saimes infokaste | name = Rietumitāliešu valodas | altname = | region = [[Dienvideiropa]], [[Rietumeiropa]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[itāliešu valodas]] | child1 = [[latīņu-falisku valodas]] | child2 = [[osku-umbriešu valodas]] | map = | map_caption = Rietumitāliešu valodu izplatība senajā Itālijā | iso2 = | iso5 = }} '''Rietumi... 4470531 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Rietumitāliešu valodas | altname = | region = [[Dienvideiropa]], [[Rietumeiropa]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[itāliešu valodas]] | child1 = [[latīņu-falisku valodas]] | child2 = [[osku-umbriešu valodas]] | map = | map_caption = Rietumitāliešu valodu izplatība senajā Itālijā | iso2 = | iso5 = }} '''Rietumitāliešu valodas''' bija [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] atzars, pie kura pieskaita galvenokārt [[latīņu-falisku valodas]]. Tās piederēja pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes un tika lietotas senajā [[Itālija|Itālijā]], īpaši [[Lācija|Lācijā]] un tai tuvākajos apgabalos. Nozīmīgākā rietumitāliešu valoda bija [[latīņu valoda]], no kuras vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]]. Pie šīs grupas pieskaita arī [[falisku valoda|falisku valodu]], kas bija radniecīga latīņu valodai. == Vēsture == Rietumitāliešu valodas izveidojās senajā Itālijā no agrīnajām [[itāliešu valodas|itāliešu valodām]]. Tās bija cieši saistītas ar Centrālās Itālijas cilšu apdzīvotajiem reģioniem, galvenokārt ar [[latīņi|latīņu]] un falisku apgabaliem. [[Latīņu valoda]] sākotnēji bija nelielas Lācijas teritorijas valoda, kurā runāja [[Roma]]s apkārtnē. Līdz ar Romas valsts izplešanos latīņu valoda kļuva par dominējošo valodu visā Apenīnu pussalā un vēlāk plašā [[Romas impērija|Romas impērijas]] teritorijā. [[Falisku valoda]] tika lietota Faleriju pilsētā un tās apkārtnē uz ziemeļiem no Romas. Tā bija ļoti tuva latīņu valodai, taču saglabāja vairākas savas īpatnības. Pēc Romas ekspansijas falisku valoda pakāpeniski izzuda un tika aizstāta ar latīņu valodu. Atšķirībā no rietumitāliešu valodām, [[osku-umbriešu valodas]] veidoja citu itāliešu valodu atzaru, kurā ietilpa [[osku valoda]], [[umbriešu valoda]] un citas Centrālās un Dienviditālijas valodas. Klasiskajā laikmetā latīņu valoda kļuva par galveno administrācijas, tiesību, literatūras un militāro sakaru valodu. Pēc Romas impērijas sabrukuma tautas latīņu valoda dažādos reģionos pārveidojās par romāņu valodām — [[itāļu valoda|itāļu]], [[franču valoda|franču]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[rumāņu valoda|rumāņu]] un citām. == Klasifikācija == Rietumitāliešu valodas parasti iedala šādi: * [[latīņu valoda]]; * [[falisku valoda]]. Dažās klasifikācijās šī grupa tiek saukta par [[latīņu-falisku valodas|latīņu-falisku valodām]]. == Nozīme == Rietumitāliešu valodu nozīme pasaules vēsturē galvenokārt saistīta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Tā kļuva par [[Romas impērija]]s galveno valodu, vēlāk par [[Romas Katoļu baznīca]]s, viduslaiku zinātnes un Eiropas izglītības valodu. Latīņu valodas pēcteči — [[romāņu valodas]] — mūsdienās ir vienas no plašāk lietotajām valodām pasaulē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Italic-languages |title=Italic languages |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} {{indoeiropiešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāliešu valodas]] [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Izmirušas valodas]] mj039nqsoy6d0th3f3oo1bd0a12qtmh 0 632323 4470533 2026-05-19T17:55:53Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodu infokaste | name = Ilīriešu valoda | nativename = | states = [[Balkāni]] | region = [[Ilīrija]] | ethnicity = [[ilīrieši]] | era = izmirusi senatnē | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | iso3 = xil }} '''Ilīriešu valoda''' bija izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valoda]], kurā senatnē runāja [[ilīrieši]] [[Balkānu pussala]]s rietumu daļā. Tā bija izplatīta galvenokārt mūsdienu [[Albānija]]s, ... 4470533 wikitext text/x-wiki {{Valodu infokaste | name = Ilīriešu valoda | nativename = | states = [[Balkāni]] | region = [[Ilīrija]] | ethnicity = [[ilīrieši]] | era = izmirusi senatnē | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | iso3 = xil }} '''Ilīriešu valoda''' bija izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valoda]], kurā senatnē runāja [[ilīrieši]] [[Balkānu pussala]]s rietumu daļā. Tā bija izplatīta galvenokārt mūsdienu [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Horvātija]]s un [[Serbija]]s teritorijās. Par ilīriešu valodu saglabājušās ļoti ierobežotas liecības — galvenokārt personvārdi, vietvārdi un daži atsevišķi vārdi antīkajos avotos. Tāpēc tās precīza vieta indoeiropiešu valodu saimē nav droši nosakāma. == Vēsture == Ilīriešu valoda bija saistīta ar [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltīm, kas apdzīvoja Adrijas jūras austrumu piekrasti un Balkānu rietumu iekšzemi. Antīkie grieķu un romiešu autori ar nosaukumu “ilīrieši” apzīmēja vairākas radniecīgas vai ģeogrāfiski tuvas ciltis, tāpēc nav skaidrs, vai visas tās runāja vienā valodā. Pēc [[Romas impērija]]s ekspansijas Balkānos ilīriešu valoda pakāpeniski tika aizstāta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Romanizācijas rezultātā tā izzuda, bet atsevišķi ilīriešu izcelsmes vietvārdi saglabājās Balkānu reģionā. Daļa pētnieku ir saistījuši ilīriešu valodu ar [[albāņu valoda|albāņu valodas]] priekšvēsturi, taču šī saikne nav pilnībā pierādīta, jo ilīriešu valodas materiāls ir pārāk trūcīgs. == Avoti == Ilīriešu valoda nav saglabājusies plašos rakstiskos tekstos. Galvenie avoti ir: * personvārdi antīkajos uzrakstos; * vietvārdi un cilšu nosaukumi; * antīko autoru ziņas; * atsevišķi vārdi, kas minēti grieķu un romiešu tekstos. == Nozīme == Ilīriešu valoda ir nozīmīga Balkānu senās vēstures un indoeiropiešu valodu pētniecībā. Tā palīdz pētīt seno Balkānu tautu etnisko un lingvistisko sastāvu, lai gan tās rekonstrukcija ir ļoti ierobežota. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Illyrian-language |title=Illyrian language |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} {{indoeiropiešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]] [[Kategorija:Izmirušas valodas]] [[Kategorija:Senās Balkānu valodas]] ahxynag54g62lqd06cv25k50nd90uqb 4470534 4470533 2026-05-19T17:56:09Z Votre Provocateur 111653 4470534 wikitext text/x-wiki '''Ilīriešu valoda''' irizmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valoda]], kurā senatnē runāja [[ilīrieši]] [[Balkānu pussala]]s rietumu daļā. Tā bija izplatīta galvenokārt mūsdienu [[Albānija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Horvātija]]s un [[Serbija]]s teritorijās. Par ilīriešu valodu saglabājušās ļoti ierobežotas liecības — galvenokārt personvārdi, vietvārdi un daži atsevišķi vārdi antīkajos avotos. Tāpēc tās precīza vieta indoeiropiešu valodu saimē nav droši nosakāma. == Vēsture == Ilīriešu valoda bija saistīta ar [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltīm, kas apdzīvoja Adrijas jūras austrumu piekrasti un Balkānu rietumu iekšzemi. Antīkie grieķu un romiešu autori ar nosaukumu “ilīrieši” apzīmēja vairākas radniecīgas vai ģeogrāfiski tuvas ciltis, tāpēc nav skaidrs, vai visas tās runāja vienā valodā. Pēc [[Romas impērija]]s ekspansijas Balkānos ilīriešu valoda pakāpeniski tika aizstāta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Romanizācijas rezultātā tā izzuda, bet atsevišķi ilīriešu izcelsmes vietvārdi saglabājās Balkānu reģionā. Daļa pētnieku ir saistījuši ilīriešu valodu ar [[albāņu valoda|albāņu valodas]] priekšvēsturi, taču šī saikne nav pilnībā pierādīta, jo ilīriešu valodas materiāls ir pārāk trūcīgs. == Avoti == Ilīriešu valoda nav saglabājusies plašos rakstiskos tekstos. Galvenie avoti ir: * personvārdi antīkajos uzrakstos; * vietvārdi un cilšu nosaukumi; * antīko autoru ziņas; * atsevišķi vārdi, kas minēti grieķu un romiešu tekstos. == Nozīme == Ilīriešu valoda ir nozīmīga Balkānu senās vēstures un indoeiropiešu valodu pētniecībā. Tā palīdz pētīt seno Balkānu tautu etnisko un lingvistisko sastāvu, lai gan tās rekonstrukcija ir ļoti ierobežota. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Illyrian-language |title=Illyrian language |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}}{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]] [[Kategorija:Izmirušas valodas]] [[Kategorija:Senās Balkānu valodas]] 7w1jnxg6u1ul3x25u30juajrcxfkgbj 0 632324 4470535 2026-05-19T17:57:34Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Itāļu valodas]] 4470535 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Itāļu valodas]] sn3zltfz364hi8te6i75jv3870ozvsc 0 632325 4470536 2026-05-19T17:58:28Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodu saimes infokaste | name = Latīņu–falisku valodas | altname = | region = [[Senā Itālija]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[itāliešu valodas]] | child1 = [[latīņu valoda]] | child2 = [[falisku valoda]] | map = | map_caption = Latīņu–falisku valodu izplatība senajā Itālijā | iso2 = | iso5 = }} '''Latīņu–falisku valodas''' ir it... 4470536 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Latīņu–falisku valodas | altname = | region = [[Senā Itālija]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[itāliešu valodas]] | child1 = [[latīņu valoda]] | child2 = [[falisku valoda]] | map = | map_caption = Latīņu–falisku valodu izplatība senajā Itālijā | iso2 = | iso5 = }} '''Latīņu–falisku valodas''' ir [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] grupa, kurā ietilpst [[latīņu valoda]] un [[falisku valoda]]. Šīs valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes un senatnē tika lietotas [[Apenīnu pussala]]s centrālajā daļā, galvenokārt [[Lācija|Lācijā]] un tai blakus esošajos apgabalos. Nozīmīgākā latīņu–falisku valoda bija [[latīņu valoda]], no kuras vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]]. == Vēsture == Latīņu–falisku valodas izveidojās senajā Itālijā no kopīgām agrīnajām [[itāliešu valodas|itāliešu valodām]]. Tās bija cieši saistītas ar [[latīņi|latīņu]] un falisku cilšu apdzīvotajiem apgabaliem. [[Latīņu valoda]] sākotnēji bija nelielas [[Lācija]]s teritorijas valoda. Līdz ar [[Roma]]s politisko un militāro izplešanos tā kļuva par dominējošo valodu visā Itālijā un vēlāk plašā [[Romas impērija|Romas impērijas]] teritorijā. [[Falisku valoda]] tika lietota Faleriju pilsētā un tās apkārtnē uz ziemeļiem no Romas. Tā bija ļoti radniecīga latīņu valodai, tomēr saglabāja vairākas savas fonētiskas un morfoloģiskas īpatnības. Pēc Romas ekspansijas falisku valoda pakāpeniski izzuda un tika aizstāta ar latīņu valodu. Klasiskajā laikmetā latīņu valoda kļuva par galveno administrācijas, tiesību, literatūras, militāro un reliģisko sakaru valodu Romas valstī. Pēc Romas impērijas sabrukuma tautas latīņu valoda dažādos reģionos pārveidojās par [[romāņu valodas|romāņu valodām]]. == Klasifikācija == Latīņu–falisku valodas parasti iedala šādi: * [[latīņu valoda]]; * [[falisku valoda]]. Dažās klasifikācijās latīņu–falisku valodas tiek uzskatītas par vienu no diviem galvenajiem [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] atzariem līdzās [[osku-umbriešu valodas|osku-umbriešu valodām]]. == Nozīme == Latīņu–falisku valodu nozīme pasaules vēsturē galvenokārt saistīta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Tā kļuva par [[Romas impērija]]s galveno valodu, vēlāk par [[Romas Katoļu baznīca]]s, viduslaiku Eiropas izglītības, zinātnes un tiesību valodu. Latīņu valodas pēcteči — [[romāņu valodas]] — mūsdienās tiek lietoti daudzās Eiropas, Amerikas un Āfrikas valstīs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Italic-languages |title=Italic languages |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} {{indoeiropiešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāliešu valodas]] [[Kategorija:Latīņu–falisku valodas| ]] [[Kategorija:Senās valodas]] 97jh1mwtdq1jvy83wxb7mbi0xnm4awt 4470538 4470536 2026-05-19T17:59:04Z Votre Provocateur 111653 4470538 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Latīņu–falisku valodas | altname = | region = [[Senā Itālija]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[itāliešu valodas]] | child1 = [[latīņu valoda]] | child2 = [[falisku valoda]] | map = | map_caption = Latīņu–falisku valodu izplatība senajā Itālijā | iso2 = | iso5 = }} '''Latīņu–falisku valodas''' ir [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] grupa, kurā ietilpst [[latīņu valoda]] un [[falisku valoda]]. Šīs valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes un senatnē tika lietotas [[Apenīnu pussala]]s centrālajā daļā, galvenokārt [[Lācija|Lācijā]] un tai blakus esošajos apgabalos. Nozīmīgākā latīņu–falisku valoda bija [[latīņu valoda]], no kuras vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]]. == Vēsture == Latīņu–falisku valodas izveidojās senajā Itālijā no kopīgām agrīnajām [[itāliešu valodas|itāliešu valodām]]. Tās bija cieši saistītas ar [[latīņi|latīņu]] un falisku cilšu apdzīvotajiem apgabaliem. [[Latīņu valoda]] sākotnēji bija nelielas [[Lācija]]s teritorijas valoda. Līdz ar [[Roma]]s politisko un militāro izplešanos tā kļuva par dominējošo valodu visā Itālijā un vēlāk plašā [[Romas impērija|Romas impērijas]] teritorijā. [[Falisku valoda]] tika lietota Faleriju pilsētā un tās apkārtnē uz ziemeļiem no Romas. Tā bija ļoti radniecīga latīņu valodai, tomēr saglabāja vairākas savas fonētiskas un morfoloģiskas īpatnības. Pēc Romas ekspansijas falisku valoda pakāpeniski izzuda un tika aizstāta ar latīņu valodu. Klasiskajā laikmetā latīņu valoda kļuva par galveno administrācijas, tiesību, literatūras, militāro un reliģisko sakaru valodu Romas valstī. Pēc Romas impērijas sabrukuma tautas latīņu valoda dažādos reģionos pārveidojās par [[romāņu valodas|romāņu valodām]]. == Klasifikācija == Latīņu–falisku valodas parasti iedala šādi: * [[latīņu valoda]]; * [[falisku valoda]]. Dažās klasifikācijās latīņu–falisku valodas tiek uzskatītas par vienu no diviem galvenajiem [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] atzariem līdzās [[osku-umbriešu valodas|osku-umbriešu valodām]]. == Nozīme == Latīņu–falisku valodu nozīme pasaules vēsturē galvenokārt saistīta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Tā kļuva par [[Romas impērija]]s galveno valodu, vēlāk par [[Romas Katoļu baznīca]]s, viduslaiku Eiropas izglītības, zinātnes un tiesību valodu. Latīņu valodas pēcteči — [[romāņu valodas]] — mūsdienās tiek lietoti daudzās Eiropas, Amerikas un Āfrikas valstīs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Italic-languages |title=Italic languages |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} {{indoeiropiešu valodas}} [[Kategorija:Itāliešu valodas]] [[Kategorija:Latīņu–falisku valodas| ]] [[Kategorija:Senās valodas]] rcqildxkjiqo0hk8k43nyg72m2eu3zm 4470653 4470538 2026-05-19T19:59:45Z Votre Provocateur 111653 4470653 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Latīņu–falisku valodas | altname = | region = [[Senā Itālija]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[itāliešu valodas]] | child1 = [[latīņu valoda]] | child2 = [[falisku valoda]] | map = | map_caption = Latīņu–falisku valodu izplatība senajā Itālijā | iso2 = | iso5 = }} '''Latīņu–falisku valodas''' ir [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] grupa, kurā ietilpst [[latīņu valoda]] un [[falisku valoda]]. Šīs valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes un senatnē tika lietotas [[Apenīnu pussala]]s centrālajā daļā, galvenokārt [[Lācija|Lācijā]] un tai blakus esošajos apgabalos. Nozīmīgākā latīņu–falisku valoda bija [[latīņu valoda]], no kuras vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]]. == Vēsture == Latīņu–falisku valodas izveidojās senajā Itālijā no kopīgām agrīnajām [[itāliešu valodas|itāliešu valodām]]. Tās bija cieši saistītas ar [[latīņi|latīņu]] un falisku cilšu apdzīvotajiem apgabaliem. [[Latīņu valoda]] sākotnēji bija nelielas [[Lācija]]s teritorijas valoda. Līdz ar [[Roma]]s politisko un militāro izplešanos tā kļuva par dominējošo valodu visā Itālijā un vēlāk plašā [[Romas impērija|Romas impērijas]] teritorijā. [[Falisku valoda]] tika lietota Faleriju pilsētā un tās apkārtnē uz ziemeļiem no Romas. Tā bija ļoti radniecīga latīņu valodai, tomēr saglabāja vairākas savas fonētiskas un morfoloģiskas īpatnības. Pēc Romas ekspansijas falisku valoda pakāpeniski izzuda un tika aizstāta ar latīņu valodu. Klasiskajā laikmetā latīņu valoda kļuva par galveno administrācijas, tiesību, literatūras, militāro un reliģisko sakaru valodu Romas valstī. Pēc Romas impērijas sabrukuma tautas latīņu valoda dažādos reģionos pārveidojās par [[romāņu valodas|romāņu valodām]]. == Klasifikācija == Latīņu–falisku valodas parasti iedala šādi: * [[latīņu valoda]]; * [[falisku valoda]]. Dažās klasifikācijās latīņu–falisku valodas tiek uzskatītas par vienu no diviem galvenajiem [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] atzariem līdzās [[osku-umbriešu valodas|osku-umbriešu valodām]]. == Nozīme == Latīņu–falisku valodu nozīme pasaules vēsturē galvenokārt saistīta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Tā kļuva par [[Romas impērija]]s galveno valodu, vēlāk par [[Romas Katoļu baznīca]]s, viduslaiku Eiropas izglītības, zinātnes un tiesību valodu. Latīņu valodas pēcteči — [[romāņu valodas]] — mūsdienās tiek lietoti daudzās Eiropas, Amerikas un Āfrikas valstīs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Italic-languages |title=Italic languages |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Itāliešu valodas]] [[Kategorija:Latīņu–falisku valodas| ]] [[Kategorija:Senās valodas]] q08p2rudkevy5deckfhha5ig668mv7s 4470658 4470653 2026-05-19T20:01:07Z Votre Provocateur 111653 4470658 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Latīņu–falisku valodas | altname = | region = [[Senā Itālija]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[itāliešu valodas]] | child1 = [[latīņu valoda]] | child2 = [[falisku valoda]] | map = | map_caption = Latīņu–falisku valodu izplatība senajā Itālijā | iso2 = | iso5 = }} '''Latīņu–falisku valodas''' ir [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] grupa, kurā ietilpst [[latīņu valoda]] un [[falisku valoda]]. Šīs valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes un senatnē tika lietotas [[Apenīnu pussala]]s centrālajā daļā, galvenokārt [[Lācija|Lācijā]] un tai blakus esošajos apgabalos. Nozīmīgākā latīņu–falisku valoda bija [[latīņu valoda]], no kuras vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]]. == Vēsture == Latīņu–falisku valodas izveidojās senajā Itālijā no kopīgām agrīnajām [[itāliešu valodas|itāliešu valodām]]. Tās bija cieši saistītas ar [[latīņi|latīņu]] un falisku cilšu apdzīvotajiem apgabaliem. [[Latīņu valoda]] sākotnēji bija nelielas [[Lācija]]s teritorijas valoda. Līdz ar [[Roma]]s politisko un militāro izplešanos tā kļuva par dominējošo valodu visā Itālijā un vēlāk plašā [[Romas impērija|Romas impērijas]] teritorijā. [[Falisku valoda]] tika lietota Faleriju pilsētā un tās apkārtnē uz ziemeļiem no Romas. Tā bija ļoti radniecīga latīņu valodai, tomēr saglabāja vairākas savas fonētiskas un morfoloģiskas īpatnības. Pēc Romas ekspansijas falisku valoda pakāpeniski izzuda un tika aizstāta ar latīņu valodu. Klasiskajā laikmetā latīņu valoda kļuva par galveno administrācijas, tiesību, literatūras, militāro un reliģisko sakaru valodu Romas valstī. Pēc Romas impērijas sabrukuma tautas latīņu valoda dažādos reģionos pārveidojās par [[romāņu valodas|romāņu valodām]]. == Klasifikācija == Latīņu–falisku valodas parasti iedala šādi: * [[latīņu valoda]]; * [[falisku valoda]]. Dažās klasifikācijās latīņu–falisku valodas tiek uzskatītas par vienu no diviem galvenajiem [[itāliešu valodas|itāliešu valodu]] atzariem līdzās [[osku-umbriešu valodas|osku-umbriešu valodām]]. == Nozīme == Latīņu–falisku valodu nozīme pasaules vēsturē galvenokārt saistīta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Tā kļuva par [[Romas impērija]]s galveno valodu, vēlāk par [[Romas Katoļu baznīca]]s, viduslaiku Eiropas izglītības, zinātnes un tiesību valodu. Latīņu valodas pēcteči — [[romāņu valodas]] — mūsdienās tiek lietoti daudzās Eiropas, Amerikas un Āfrikas valstīs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Italic-languages |title=Italic languages |publisher=Encyclopedia Britannica |language=angliski}} {{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Latīņu–falisku valodas| ]] [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Itāļu valodas]] brevds91gasj2znl7aqdd2i5m6u6exf 0 632326 4470537 2026-05-19T17:58:31Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Latīņu-falisku valodas]] 4470537 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Latīņu-falisku valodas]] 29lw6i8bwxmxuolzhxw2ye0gb9u938f 0 632327 4470539 2026-05-19T18:00:10Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name = Falisku valoda |nativename = |pronunciation = |states = [[Senā Itālija]] |region = [[Faleriji]], [[Lācija]]s ziemeļu daļa |latd= | latm= | latNS = |longd= |longm= |longEW = |speakers = nav zināms |iso1 = |iso2 = |iso3 = xfa |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3 = [[Latīņu-falisku valodas|Latīņu-falisku]] |scri... 4470539 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Falisku valoda |nativename = |pronunciation = |states = [[Senā Itālija]] |region = [[Faleriji]], [[Lācija]]s ziemeļu daļa |latd= | latm= | latNS = |longd= |longm= |longEW = |speakers = nav zināms |iso1 = |iso2 = |iso3 = xfa |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3 = [[Latīņu-falisku valodas|Latīņu-falisku]] |script = [[Senitāliešu raksti]] |rank = |nation = |minority = |agency = |extinct = ap 2. gadsimtu p.m.ē. |caption = |image = |map = }} '''Falisku valoda''' bija izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[itāļu valodas|itāļu valoda]], kurā runāja faliski — sena Itālijas tauta, kas dzīvoja [[Tibras upe]]s labajā krastā, galvenokārt [[Faleriji|Faleriju]] pilsētā un tās apkārtnē. Falisku valoda bija ļoti tuva [[latīņu valoda]]i un kopā ar to veido [[Latīņu-falisku valodas|latīņu-falisku valodu]] grupu. Tā ir zināma galvenokārt no uzrakstiem, kas datējami ar 7.–2. gadsimtu p.m.ē. == Vēsture == Falisku valoda izveidojās senajā Itālijā, reģionā uz ziemeļiem no [[Roma]]s. Tās runātāji — faliski — dzīvoja blakus [[etruski]]em un [[latīņi]]em, tādēļ valodā redzama gan cieša radniecība ar latīņu valodu, gan etrusku kultūras ietekme. Senākie falisku valodas uzraksti datējami ar 7. gadsimtu p.m.ē. Tie parasti ir īsi reliģiski, īpašumtiesību vai piemiņas uzraksti uz traukiem, akmeņiem un citiem priekšmetiem. Romas politiskās un militārās ekspansijas laikā falisku zemes pakāpeniski nonāca [[Romas Republika]]s kontrolē. Pēc Faleriju sakāves un romanizācijas falisku valoda tika aizstāta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Apmēram 2. gadsimtā p.m.ē. falisku valoda izzuda kā dzīva sarunvaloda. == Rakstība == Falisku valoda tika pierakstīta ar vienu no [[senitāliešu raksti]]em, kas radniecīgs etrusku alfabētam. Vēlākajos uzrakstos redzama arvien lielāka latīņu rakstības un latīņu valodas ietekme. Saglabājušies tikai daži simti īsu uzrakstu, tāpēc falisku valodas gramatika un vārdu krājums ir zināmi nepilnīgi. == Valodas īpatnības == Falisku valodai bija vairākas kopīgas iezīmes ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]], piemēram, līdzīgas locījumu formas un radniecīgs pamata vārdu krājums. Tomēr tā saglabāja arī atšķirīgas fonētiskas pazīmes. Viens no pazīstamākajiem falisku uzrakstiem ir forma ''foied vino pipafo'', kas pēc nozīmes aptuveni atbilst latīņu izteikumam “hodie vinum bibam” — “šodien es dzeršu vīnu”. == Nozīme == Falisku valoda ir svarīga [[itāļu valodas|itāļu valodu]] un [[latīņu valoda]]s agrīnās vēstures pētniecībā. Tā palīdz izprast, kā attīstījās latīņu-falisku valodu grupa un kā senajā Itālijā mijiedarbojās latīņu, falisku un etrusku kultūras. == Skatīt arī == * [[Latīņu valoda]] * [[Latīņu-falisku valodas]] * [[Itāļu valodas]] * [[Senitāliešu raksti]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{val-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāļu valodas]] [[Kategorija:Latīņu-falisku valodas]] [[Kategorija:Izmirušas valodas]] [[Kategorija:Senās valodas]] 5diwuciho252y2sng4joike7qpp6ip0 4470540 4470539 2026-05-19T18:00:44Z Votre Provocateur 111653 4470540 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Falisku valoda |nativename = |pronunciation = |states = [[Senā Itālija]] |region = [[Faleriji]], [[Lācija]]s ziemeļu daļa |latd= | latm= | latNS = |longd= |longm= |longEW = |speakers = nav zināms |iso1 = |iso2 = |iso3 = xfa |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3 = [[Latīņu-falisku valodas|Latīņu-falisku]] |script = [[Senitāliešu raksti]] |rank = |nation = |minority = |agency = |extinct = ap 2. gadsimtu p.m.ē. |caption = |image = |map = }} '''Falisku valoda''' bija izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[itāļu valodas|itāļu valoda]], kurā runāja faliski — sena Itālijas tauta, kas dzīvoja [[Tibra|Tibras]] labajā krastā, galvenokārt [[Faleriji|Faleriju]] pilsētā un tās apkārtnē. Falisku valoda bija ļoti tuva [[latīņu valoda]]i un kopā ar to veido [[Latīņu-falisku valodas|latīņu-falisku valodu]] grupu. Tā ir zināma galvenokārt no uzrakstiem, kas datējami ar 7.–2. gadsimtu p.m.ē. == Vēsture == Falisku valoda izveidojās senajā Itālijā, reģionā uz ziemeļiem no [[Roma]]s. Tās runātāji — faliski — dzīvoja blakus [[etruski]]em un [[latīņi]]em, tādēļ valodā redzama gan cieša radniecība ar latīņu valodu, gan etrusku kultūras ietekme. Senākie falisku valodas uzraksti datējami ar 7. gadsimtu p.m.ē. Tie parasti ir īsi reliģiski, īpašumtiesību vai piemiņas uzraksti uz traukiem, akmeņiem un citiem priekšmetiem. Romas politiskās un militārās ekspansijas laikā falisku zemes pakāpeniski nonāca [[Romas Republika]]s kontrolē. Pēc Faleriju sakāves un romanizācijas falisku valoda tika aizstāta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Apmēram 2. gadsimtā p.m.ē. falisku valoda izzuda kā dzīva sarunvaloda. == Rakstība == Falisku valoda tika pierakstīta ar vienu no [[senitāliešu raksti]]em, kas radniecīgs etrusku alfabētam. Vēlākajos uzrakstos redzama arvien lielāka latīņu rakstības un latīņu valodas ietekme. Saglabājušies tikai daži simti īsu uzrakstu, tāpēc falisku valodas gramatika un vārdu krājums ir zināmi nepilnīgi. == Valodas īpatnības == Falisku valodai bija vairākas kopīgas iezīmes ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]], piemēram, līdzīgas locījumu formas un radniecīgs pamata vārdu krājums. Tomēr tā saglabāja arī atšķirīgas fonētiskas pazīmes. Viens no pazīstamākajiem falisku uzrakstiem ir forma ''foied vino pipafo'', kas pēc nozīmes aptuveni atbilst latīņu izteikumam “hodie vinum bibam” — “šodien es dzeršu vīnu”. == Skatīt arī == * [[Latīņu valoda]] * [[Latīņu-falisku valodas]] * [[Itāļu valodas]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{val-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāļu valodas]] [[Kategorija:Latīņu-falisku valodas]] [[Kategorija:Izmirušas valodas]] [[Kategorija:Senās valodas]] b8yd13elbprimmror9pu859d6z3dke4 4470656 4470540 2026-05-19T20:00:37Z Votre Provocateur 111653 4470656 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Falisku valoda |nativename = |pronunciation = |states = [[Senā Itālija]] |region = [[Faleriji]], [[Lācija]]s ziemeļu daļa |latd= | latm= | latNS = |longd= |longm= |longEW = |speakers = nav zināms |iso1 = |iso2 = |iso3 = xfa |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3 = [[Latīņu-falisku valodas|Latīņu-falisku]] |script = [[Senitāliešu raksti]] |rank = |nation = |minority = |agency = |extinct = ap 2. gadsimtu p.m.ē. |caption = |image = |map = }} '''Falisku valoda''' bija izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[itāļu valodas|itāļu valoda]], kurā runāja faliski — sena Itālijas tauta, kas dzīvoja [[Tibra|Tibras]] labajā krastā, galvenokārt [[Faleriji|Faleriju]] pilsētā un tās apkārtnē. Falisku valoda bija ļoti tuva [[latīņu valoda]]i un kopā ar to veido [[Latīņu-falisku valodas|latīņu-falisku valodu]] grupu. Tā ir zināma galvenokārt no uzrakstiem, kas datējami ar 7.–2. gadsimtu p.m.ē. == Vēsture == Falisku valoda izveidojās senajā Itālijā, reģionā uz ziemeļiem no [[Roma]]s. Tās runātāji — faliski — dzīvoja blakus [[etruski]]em un [[latīņi]]em, tādēļ valodā redzama gan cieša radniecība ar latīņu valodu, gan etrusku kultūras ietekme. Senākie falisku valodas uzraksti datējami ar 7. gadsimtu p.m.ē. Tie parasti ir īsi reliģiski, īpašumtiesību vai piemiņas uzraksti uz traukiem, akmeņiem un citiem priekšmetiem. Romas politiskās un militārās ekspansijas laikā falisku zemes pakāpeniski nonāca [[Romas Republika]]s kontrolē. Pēc Faleriju sakāves un romanizācijas falisku valoda tika aizstāta ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]. Apmēram 2. gadsimtā p.m.ē. falisku valoda izzuda kā dzīva sarunvaloda. == Rakstība == Falisku valoda tika pierakstīta ar vienu no [[senitāliešu raksti]]em, kas radniecīgs etrusku alfabētam. Vēlākajos uzrakstos redzama arvien lielāka latīņu rakstības un latīņu valodas ietekme. Saglabājušies tikai daži simti īsu uzrakstu, tāpēc falisku valodas gramatika un vārdu krājums ir zināmi nepilnīgi. == Valodas īpatnības == Falisku valodai bija vairākas kopīgas iezīmes ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]], piemēram, līdzīgas locījumu formas un radniecīgs pamata vārdu krājums. Tomēr tā saglabāja arī atšķirīgas fonētiskas pazīmes. Viens no pazīstamākajiem falisku uzrakstiem ir forma ''foied vino pipafo'', kas pēc nozīmes aptuveni atbilst latīņu izteikumam “hodie vinum bibam” — “šodien es dzeršu vīnu”. == Skatīt arī == * [[Latīņu valoda]] * [[Latīņu-falisku valodas]] * [[Itāļu valodas]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{val-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāļu valodas]] [[Kategorija:Senās valodas]] [[Kategorija:Latīņu–falisku valodas]] p17kzs7xmrvuswhxnbickydtkmps5bo 0 632328 4470544 2026-05-19T18:03:10Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Šķenders | m_gads = 1951 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[virsnieks]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vecgulbenes pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{LAT}}, [[Valmiera]] | attēls = }} '''Gustavs Šķenders''' (1895—1951) bija latviešu karavīrs un Latvijas armijas virsnieks, ... 4470544 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Šķenders | m_gads = 1951 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[virsnieks]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vecgulbenes pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{LAT}}, [[Valmiera]] | attēls = }} '''Gustavs Šķenders''' (1895—1951) bija latviešu karavīrs un Latvijas armijas virsnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] un [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 1. jūnijā [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]]. Viņa tēvs bija Augusts Šķenders. 1915. gada 30. jūnijā beidza Priekules lauksaimniecības skolu. 1915. gada 8. septembrī iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienējis 14. kājnieku pulka rezerves bataljonā. 1916. gada 23. janvārī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] rezerves pulku. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 24. maijā iestājās Latviešu 1. inženieru sapieru rotā. 1919. gada 15. jūnijā rota tika pārformēta par bataljonu, bet 1919. gada 12. augustā Šķenders dienēja Kurzemes inženieru rotā. 1919. gada 1. decembrī iestājās [[Latvijas Kara skola]]s 1. rotā kā kadets. 1920. gada 14. martā paaugstināts par kadetu kaprāli, 26. martā — par kadetu seržantu. 1920. gada 20. maijā beidza Kara skolu un tika paaugstināts par leitnantu ar izdienu no 1919. gada 1. decembra. Pēc Kara skolas beigšanas dienēja Latgales inženieru rotā kā Ceļu un tiltu komandas priekšnieka palīgs. 1921. gada 12. aprīlī iecelts par Sapieru bataljona 3. sapieru rotas komandiera vietas izpildītāju, bet 1922. gada 1. janvārī — par šīs rotas vada komandieri. 1922. gada 19. martā beidza Sakaru virsnieku kursus. 1923. gada 20. jūnijā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1923. gada 22. septembrī beidza Virsnieku kursus ar 1. šķiru, bet 1923. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu ar izdienu no 1922. gada 1. decembra. 1926. gada 20. aprīlī iecelts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1927. gada 15. aprīlī Sapieru bataljons tika pārformēts par Sapieru pulku, kur Šķenders turpināja dienestu kā 3. sapieru rotas vecākais virsnieks. 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1928. gada 24. novembrī saņēma Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļu. 1928. gada 8. decembrī iecelts par 2. sapieru rotas komandieri. 1929. gada 26. martā paaugstināts par kapteini ar izdienu no 1926. gada 21. marta. Vēlāk dienēja kā Sapieru pulka adjutants, Instruktoru rotas komandieris un Kurzemes divīzijas pārvaldes sapieru virsnieks. 1934. gada 21. septembrī beidza Sapieru virsnieku kursus, bet 1937. gada 30. janvārī — Bataljona komandieru kursus. 1938. gada 21. jūlijā iecelts par Sapieru pulka saimniecības priekšnieku. 1938. gada 30. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1939. gada 3. augustā apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķiru ar šķēpiem. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārskaitīts uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un 183. strēlnieku divīzijas atsevišķo sapieru bataljonu kā bataljona komandieris. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par veikala pārzini. No 1944. līdz 1946. gadam atradās ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja [[Valmiera|Valmierā]]. Miris 1951. gada 12. augustā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķira; * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķira ar šķēpiem; * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; * Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļa. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu dalībnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] k2vrtv1yw4atx8y8ebtu429a5gfumw6 4470545 4470544 2026-05-19T18:03:46Z Votre Provocateur 111653 4470545 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Šķenders | m_gads = 1951 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[virsnieks]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vecgulbenes pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{LAT}}, [[Valmiera]] | attēls = }} '''Gustavs Šķenders''' (1895—1951) bija latviešu karavīrs un Latvijas armijas virsnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] un [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 1. jūnijā [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]]. Viņa tēvs bija Augusts Šķenders. 1915. gada 30. jūnijā beidza Priekules lauksaimniecības skolu. 1915. gada 8. septembrī iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienējis 14. kājnieku pulka rezerves bataljonā. 1916. gada 23. janvārī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] rezerves pulku. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 24. maijā iestājās Latviešu 1. inženieru sapieru rotā. 1919. gada 15. jūnijā rota tika pārformēta par bataljonu, bet 1919. gada 12. augustā Šķenders dienēja Kurzemes inženieru rotā. 1919. gada 1. decembrī iestājās [[Latvijas Kara skola]]s 1. rotā kā kadets. 1920. gada 14. martā paaugstināts par kadetu kaprāli, 26. martā — par kadetu seržantu. 1920. gada 20. maijā beidza Kara skolu un tika paaugstināts par leitnantu ar izdienu no 1919. gada 1. decembra. Pēc Kara skolas beigšanas dienēja Latgales inženieru rotā kā Ceļu un tiltu komandas priekšnieka palīgs. 1921. gada 12. aprīlī iecelts par Sapieru bataljona 3. sapieru rotas komandiera vietas izpildītāju, bet 1922. gada 1. janvārī — par šīs rotas vada komandieri. 1922. gada 19. martā beidza Sakaru virsnieku kursus. 1923. gada 20. jūnijā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1923. gada 22. septembrī beidza Virsnieku kursus ar 1. šķiru, bet 1923. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu ar izdienu no 1922. gada 1. decembra. 1926. gada 20. aprīlī iecelts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1927. gada 15. aprīlī Sapieru bataljons tika pārformēts par Sapieru pulku, kur Šķenders turpināja dienestu kā 3. sapieru rotas vecākais virsnieks. 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1928. gada 24. novembrī saņēma Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļu. 1928. gada 8. decembrī iecelts par 2. sapieru rotas komandieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders|title=Gustavs Šķenders|website=timenote.info|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 1929. gada 26. martā paaugstināts par kapteini ar izdienu no 1926. gada 21. marta. Vēlāk dienēja kā Sapieru pulka adjutants, Instruktoru rotas komandieris un Kurzemes divīzijas pārvaldes sapieru virsnieks. 1934. gada 21. septembrī beidza Sapieru virsnieku kursus, bet 1937. gada 30. janvārī — Bataljona komandieru kursus. 1938. gada 21. jūlijā iecelts par Sapieru pulka saimniecības priekšnieku. 1938. gada 30. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1939. gada 3. augustā apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķiru ar šķēpiem. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārskaitīts uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un 183. strēlnieku divīzijas atsevišķo sapieru bataljonu kā bataljona komandieris. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par veikala pārzini. No 1944. līdz 1946. gadam atradās ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja [[Valmiera|Valmierā]]. Miris 1951. gada 12. augustā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķira; * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķira ar šķēpiem; * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; * Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļa. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu dalībnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 63qhxxrf4y1mi5qssg6kup1nxighz2e 4470549 4470545 2026-05-19T18:05:29Z Votre Provocateur 111653 4470549 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Šķenders | m_gads = 1951 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[virsnieks]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vecgulbenes pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{LAT}}, [[Valmiera]] | attēls = GustavsShkenders.png }} '''Gustavs Šķenders''' (1895—1951) bija latviešu karavīrs un Latvijas armijas virsnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] un [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 1. jūnijā [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]]. Viņa tēvs bija Augusts Šķenders. 1915. gada 30. jūnijā beidza Priekules lauksaimniecības skolu. 1915. gada 8. septembrī iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienējis 14. kājnieku pulka rezerves bataljonā. 1916. gada 23. janvārī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] rezerves pulku. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 24. maijā iestājās Latviešu 1. inženieru sapieru rotā. 1919. gada 15. jūnijā rota tika pārformēta par bataljonu, bet 1919. gada 12. augustā Šķenders dienēja Kurzemes inženieru rotā. 1919. gada 1. decembrī iestājās [[Latvijas Kara skola]]s 1. rotā kā kadets. 1920. gada 14. martā paaugstināts par kadetu kaprāli, 26. martā — par kadetu seržantu. 1920. gada 20. maijā beidza Kara skolu un tika paaugstināts par leitnantu ar izdienu no 1919. gada 1. decembra. Pēc Kara skolas beigšanas dienēja Latgales inženieru rotā kā Ceļu un tiltu komandas priekšnieka palīgs. 1921. gada 12. aprīlī iecelts par Sapieru bataljona 3. sapieru rotas komandiera vietas izpildītāju, bet 1922. gada 1. janvārī — par šīs rotas vada komandieri. 1922. gada 19. martā beidza Sakaru virsnieku kursus. 1923. gada 20. jūnijā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1923. gada 22. septembrī beidza Virsnieku kursus ar 1. šķiru, bet 1923. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu ar izdienu no 1922. gada 1. decembra. 1926. gada 20. aprīlī iecelts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1927. gada 15. aprīlī Sapieru bataljons tika pārformēts par Sapieru pulku, kur Šķenders turpināja dienestu kā 3. sapieru rotas vecākais virsnieks. 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1928. gada 24. novembrī saņēma Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļu. 1928. gada 8. decembrī iecelts par 2. sapieru rotas komandieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders|title=Gustavs Šķenders|website=timenote.info|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 1929. gada 26. martā paaugstināts par kapteini ar izdienu no 1926. gada 21. marta. Vēlāk dienēja kā Sapieru pulka adjutants, Instruktoru rotas komandieris un Kurzemes divīzijas pārvaldes sapieru virsnieks. 1934. gada 21. septembrī beidza Sapieru virsnieku kursus, bet 1937. gada 30. janvārī — Bataljona komandieru kursus. 1938. gada 21. jūlijā iecelts par Sapieru pulka saimniecības priekšnieku. 1938. gada 30. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1939. gada 3. augustā apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķiru ar šķēpiem. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārskaitīts uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un 183. strēlnieku divīzijas atsevišķo sapieru bataljonu kā bataljona komandieris. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par veikala pārzini. No 1944. līdz 1946. gadam atradās ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja [[Valmiera|Valmierā]]. Miris 1951. gada 12. augustā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķira; * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķira ar šķēpiem; * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; * Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļa. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu dalībnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] op0owx1r3fayuyg1p84s1lirv5m2xfa 4470550 4470549 2026-05-19T18:06:17Z Votre Provocateur 111653 4470550 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Šķenders | m_gads = 1951 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[virsnieks]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vecgulbenes pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{LAT}}, [[Valmiera]] | attēls = GustavsShkenders.png }} '''Gustavs Šķenders''' (1895—1951) bija latviešu karavīrs un Latvijas armijas virsnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] un [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 1. jūnijā [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]]. Viņa tēvs bija Augusts Šķenders. 1915. gada 30. jūnijā beidza Priekules lauksaimniecības skolu. 1915. gada 8. septembrī iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienējis 14. kājnieku pulka rezerves bataljonā. 1916. gada 23. janvārī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] rezerves pulku. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 24. maijā iestājās Latviešu 1. inženieru sapieru rotā. 1919. gada 15. jūnijā rota tika pārformēta par bataljonu, bet 1919. gada 12. augustā Šķenders dienēja Kurzemes inženieru rotā. 1919. gada 1. decembrī iestājās [[Latvijas Kara skola]]s 1. rotā kā kadets. 1920. gada 14. martā paaugstināts par kadetu kaprāli, 26. martā — par kadetu seržantu. 1920. gada 20. maijā beidza Kara skolu un tika paaugstināts par leitnantu ar izdienu no 1919. gada 1. decembra. Pēc Kara skolas beigšanas dienēja Latgales inženieru rotā kā Ceļu un tiltu komandas priekšnieka palīgs. 1921. gada 12. aprīlī iecelts par Sapieru bataljona 3. sapieru rotas komandiera vietas izpildītāju, bet 1922. gada 1. janvārī — par šīs rotas vada komandieri. 1922. gada 19. martā beidza Sakaru virsnieku kursus. 1923. gada 20. jūnijā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1923. gada 22. septembrī beidza Virsnieku kursus ar 1. šķiru, bet 1923. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu ar izdienu no 1922. gada 1. decembra. 1926. gada 20. aprīlī iecelts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1927. gada 15. aprīlī Sapieru bataljons tika pārformēts par Sapieru pulku, kur Šķenders turpināja dienestu kā 3. sapieru rotas vecākais virsnieks. 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1928. gada 24. novembrī saņēma Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļu. 1928. gada 8. decembrī iecelts par 2. sapieru rotas komandieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders|title=Gustavs Šķenders|website=timenote.info|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 1929. gada 26. martā paaugstināts par kapteini ar izdienu no 1926. gada 21. marta. Vēlāk dienēja kā Sapieru pulka adjutants, Instruktoru rotas komandieris un Kurzemes divīzijas pārvaldes sapieru virsnieks. 1934. gada 21. septembrī beidza Sapieru virsnieku kursus, bet 1937. gada 30. janvārī — Bataljona komandieru kursus. 1938. gada 21. jūlijā iecelts par Sapieru pulka saimniecības priekšnieku. 1938. gada 30. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1939. gada 3. augustā apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķiru ar šķēpiem. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārskaitīts uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un 183. strēlnieku divīzijas atsevišķo sapieru bataljonu kā bataljona komandieris. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par veikala pārzini. No 1944. līdz 1946. gadam atradās ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja [[Valmiera|Valmierā]]. Miris 1951. gada 12. augustā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķira; * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķira ar šķēpiem; * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; * Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļa. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu dalībnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] ax4n3txnqu81wsjqdrlomykv7tdv424 0 632329 4470546 2026-05-19T18:03:50Z MargaritaPLV 130866 Jauna lapa: Melnraksts: Printify (tulkots no en:Printify, oldid=1339188446) {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, James Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_202... 4470546 wikitext text/x-wiki Melnraksts: Printify (tulkots no en:Printify, oldid=1339188446) {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, James Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Anastasija Oļeiņika (izpilddirektore)<ref name="LSM_2024" /> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''Printify''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref><ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-to-ride-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un James Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un ''Printful'' paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Skatīt arī == * [[Printful]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] npb51jcu85mvhdyak3vhc7i8fm7hc32 4470565 4470546 2026-05-19T18:17:21Z MargaritaPLV 130866 Noņemta melnraksta piezīme un salabota TechCrunch atsauce 4470565 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, James Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Anastasija Oļeiņika (izpilddirektore)<ref name="LSM_2024" /> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''Printify''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref><<ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-as-it-rides-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un James Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un ''Printful'' paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Skatīt arī == * [[Printful]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] l1yyy8of23whoszzunommsgd5ntuujv 4470566 4470565 2026-05-19T18:18:29Z MargaritaPLV 130866 MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Printify]] uz [[Printify]]: Raksta publicēšana: tulkots no en:Printify (oldid=1339188446), pievienotas atsauces 4470565 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, James Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Anastasija Oļeiņika (izpilddirektore)<ref name="LSM_2024" /> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''Printify''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref><<ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-as-it-rides-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un James Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un ''Printful'' paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Skatīt arī == * [[Printful]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] l1yyy8of23whoszzunommsgd5ntuujv 4470577 4470566 2026-05-19T18:28:03Z MargaritaPLV 130866 Labota atsauces noformējuma kļūda 4470577 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, James Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Anastasija Oļeiņika (izpilddirektore)<ref name="LSM_2024" /> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''Printify''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref><ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-as-it-rides-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un James Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un ''Printful'' paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-02-26|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-02-26|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Skatīt arī == * [[Printful]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] fa4zfdcdj9xgbtu7oaxp9cg7lnsc37k 4470591 4470577 2026-05-19T18:47:10Z MargaritaPLV 130866 Labota atsauces noformējuma kļūda, atjaunināti piekļuves datumi 4470591 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, James Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Anastasija Oļeiņika (izpilddirektore)<ref name="LSM_2024" /> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''Printify''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-as-it-rides-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un James Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un ''Printful'' paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Skatīt arī == * [[Printful]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] cof3veja4zhju9gxiys9anejfnq3xt8 4470593 4470591 2026-05-19T18:48:07Z MargaritaPLV 130866 Atjaunināta informācija par vadību pēc apvienošanās 4470593 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, James Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Alex Saltonstall (''Fyul'' izpilddirektors), Anastasija Oļeiņika Kamkalova (''Fyul'' prezidente un platformas vadītāja)<ref name="FYUL_leadership">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fyul.com/leadership|title=Leadership|publisher=FYUL|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''Printify''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-as-it-rides-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un James Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un ''Printful'' paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Skatīt arī == * [[Printful]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] 2avp2b4cxc1wqsyv0dwg4naew22l4j2 6 632330 4470547 2026-05-19T18:04:49Z Votre Provocateur 111653 Gustavs Šķenders // Avots: https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders 4470547 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Gustavs Šķenders // Avots: https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders nva6eujdiueh0hc9vtrumi69t4a807p 0 632331 4470551 2026-05-19T18:07:46Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Jānis Lapkašs | m_gads = 1966 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 9 | m_diena = 9 | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], jurists, redaktors | dz_vieta = [[Sinoles pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = [[Mičigana]], {{ASV}} | attēls = }} '''Jānis Lapkašs''' (1898—1966) bija latviešu karavīrs, [[Robežsargi (Latvija)|Latvijas robežsargu]] virsnieks, jurists un sabiedriska... 4470551 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Lapkašs | m_gads = 1966 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 9 | m_diena = 9 | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], jurists, redaktors | dz_vieta = [[Sinoles pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = [[Mičigana]], {{ASV}} | attēls = }} '''Jānis Lapkašs''' (1898—1966) bija latviešu karavīrs, [[Robežsargi (Latvija)|Latvijas robežsargu]] virsnieks, jurists un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 18. martā [[Sinoles pagasts|Sinoles pagastā]]. Dienēja [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], bija kara ierēdnis [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulkā]], vēlāk dienēja [[Robežsargu brigāde|Robežsargu brigādē]], sasniedzot kapteiņa-leitnanta dienesta pakāpi. Darbojās arī kā Robežsargu sporta kluba sekretārs. 1925. gadā sarakstīja dzejoli Jātnieku pulka piektajai gadadienai. 1929. gadā rediģēja grāmatu par [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] vēsturi. 1940. gada 15. jūnijā, būdams Robežsargu brigādes tieslietu pārzinis kapteiņa pakāpē, viņš izmeklēja [[PSRS]] karaspēka uzbrukumu Masļenku robežsargu postenim [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]]. Šis incidents kļuva par vienu no dramatiskākajiem notikumiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], dzīvoja [[Mičigana|Mičiganā]]. Bija precējies ar Noru Lapkašu. Viņu dēls bija Eižens Lapkašs (1930—2004). Mazdēls Jānis Lapkašs 1991. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kurš [[Everests|Everesta]] virsotnē uznesa Latvijas karogu. Miris 1966. gada 9. septembrī Mičiganā. Apbedīts Mičiganas kapos. == Nozīme == Jānis Lapkašs bija viens no Latvijas robežsardzes virsniekiem, kas piedalījās robežapsardzības un militārās administrācijas darbā Latvijas neatkarības pēdējos gados pirms okupācijas. Viņa vārds saistīts arī ar Masļenku robežincidenta izmeklēšanu. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] [[Kategorija:Latviešu trimdinieki]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] 0kvnpx0vdr6aio3kuugbhnioxyvd3l4 4470553 4470551 2026-05-19T18:08:00Z Votre Provocateur 111653 4470553 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Lapkašs | m_gads = 1966 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 9 | m_diena = 9 | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], jurists, redaktors | dz_vieta = [[Sinoles pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = [[Mičigana]], {{ASV}} | attēls = }} '''Jānis Lapkašs''' (1898—1966) bija latviešu karavīrs, Latvijas robežsargu virsnieks, jurists un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 18. martā [[Sinoles pagasts|Sinoles pagastā]]. Dienēja [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], bija kara ierēdnis [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulkā]], vēlāk dienēja [[Robežsargu brigāde|Robežsargu brigādē]], sasniedzot kapteiņa-leitnanta dienesta pakāpi. Darbojās arī kā Robežsargu sporta kluba sekretārs. 1925. gadā sarakstīja dzejoli Jātnieku pulka piektajai gadadienai. 1929. gadā rediģēja grāmatu par [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] vēsturi. 1940. gada 15. jūnijā, būdams Robežsargu brigādes tieslietu pārzinis kapteiņa pakāpē, viņš izmeklēja [[PSRS]] karaspēka uzbrukumu Masļenku robežsargu postenim [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]]. Šis incidents kļuva par vienu no dramatiskākajiem notikumiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], dzīvoja [[Mičigana|Mičiganā]]. Bija precējies ar Noru Lapkašu. Viņu dēls bija Eižens Lapkašs (1930—2004). Mazdēls Jānis Lapkašs 1991. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kurš [[Everests|Everesta]] virsotnē uznesa Latvijas karogu. Miris 1966. gada 9. septembrī Mičiganā. Apbedīts Mičiganas kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] [[Kategorija:Latviešu trimdinieki]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] tln6k0hj89sjy1qmes3m31ouxw5n4fv 4470554 4470553 2026-05-19T18:08:15Z Votre Provocateur 111653 4470554 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Lapkašs | m_gads = 1966 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 9 | m_diena = 9 | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], jurists, redaktors | dz_vieta = [[Sinoles pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = [[Mičigana]], {{ASV}} | attēls = }} '''Jānis Lapkašs''' (1898—1966) bija latviešu [[karavīrs]], Latvijas robežsargu [[virsnieks]], jurists un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 18. martā [[Sinoles pagasts|Sinoles pagastā]]. Dienēja [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], bija kara ierēdnis [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulkā]], vēlāk dienēja [[Robežsargu brigāde|Robežsargu brigādē]], sasniedzot kapteiņa-leitnanta dienesta pakāpi. Darbojās arī kā Robežsargu sporta kluba sekretārs. 1925. gadā sarakstīja dzejoli Jātnieku pulka piektajai gadadienai. 1929. gadā rediģēja grāmatu par [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] vēsturi. 1940. gada 15. jūnijā, būdams Robežsargu brigādes tieslietu pārzinis kapteiņa pakāpē, viņš izmeklēja [[PSRS]] karaspēka uzbrukumu Masļenku robežsargu postenim [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]]. Šis incidents kļuva par vienu no dramatiskākajiem notikumiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], dzīvoja [[Mičigana|Mičiganā]]. Bija precējies ar Noru Lapkašu. Viņu dēls bija Eižens Lapkašs (1930—2004). Mazdēls Jānis Lapkašs 1991. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kurš [[Everests|Everesta]] virsotnē uznesa Latvijas karogu. Miris 1966. gada 9. septembrī Mičiganā. Apbedīts Mičiganas kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] [[Kategorija:Latviešu trimdinieki]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] r9tjn48k06aomjkm714hg6jen1i2obl 4470555 4470554 2026-05-19T18:08:39Z Votre Provocateur 111653 4470555 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Lapkašs | m_gads = 1966 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 9 | m_diena = 9 | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], jurists, redaktors | dz_vieta = [[Sinoles pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = [[Mičigana]], {{ASV}} | attēls = }} '''Jānis Lapkašs''' (1898—1966) bija latviešu [[karavīrs]], Latvijas robežsargu [[virsnieks]], jurists un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 18. martā [[Sinoles pagasts|Sinoles pagastā]]. Dienēja [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], bija kara ierēdnis [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulkā]], vēlāk dienēja [[Robežsargu brigāde|Robežsargu brigādē]], sasniedzot kapteiņa-leitnanta dienesta pakāpi. Darbojās arī kā Robežsargu sporta kluba sekretārs. 1925. gadā sarakstīja dzejoli Jātnieku pulka piektajai gadadienai. 1929. gadā rediģēja grāmatu par [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] vēsturi. 1940. gada 15. jūnijā, būdams Robežsargu brigādes tieslietu pārzinis kapteiņa pakāpē, viņš izmeklēja [[PSRS]] karaspēka [[Masļenku robežincidents|uzbrukumu Masļenku robežsargu postenim]] [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]]. Šis incidents kļuva par vienu no dramatiskākajiem notikumiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], dzīvoja [[Mičigana|Mičiganā]]. Bija precējies ar Noru Lapkašu. Viņu dēls bija Eižens Lapkašs (1930—2004). Mazdēls Jānis Lapkašs 1991. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kurš [[Everests|Everesta]] virsotnē uznesa Latvijas karogu. Miris 1966. gada 9. septembrī Mičiganā. Apbedīts Mičiganas kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] [[Kategorija:Latviešu trimdinieki]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] orul9r7orszjjuy956pfrksywaq0wf1 4470564 4470555 2026-05-19T18:14:05Z Votre Provocateur 111653 4470564 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Lapkašs | m_gads = 1966 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 9 | m_diena = 9 | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], jurists, redaktors | dz_vieta = [[Sinoles pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = [[Mičigana]], {{ASV}} | attēls = }} '''Jānis Lapkašs''' (1898—1966) bija latviešu [[karavīrs]], Latvijas robežsargu [[virsnieks]], jurists un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 18. martā [[Sinoles pagasts|Sinoles pagastā]]. Dienēja [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], bija kara ierēdnis [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulkā]], vēlāk dienēja [[Robežsargu brigāde|Robežsargu brigādē]], sasniedzot kapteiņa-leitnanta dienesta pakāpi. Darbojās arī kā Robežsargu sporta kluba sekretārs. 1925. gadā sarakstīja dzejoli Jātnieku pulka piektajai gadadienai. 1929. gadā rediģēja grāmatu par [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] vēsturi. 1940. gada 15. jūnijā, būdams Robežsargu brigādes tieslietu pārzinis kapteiņa pakāpē, viņš izmeklēja [[PSRS]] karaspēka [[Masļenku robežincidents|uzbrukumu Masļenku robežsargu postenim]] [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]]. Šis incidents kļuva par vienu no dramatiskākajiem notikumiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/9833|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], dzīvoja [[Mičigana|Mičiganā]]. Bija precējies ar Noru Lapkašu. Viņu dēls bija Eižens Lapkašs (1930—2004). Mazdēls Jānis Lapkašs 1991. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kurš [[Everests|Everesta]] virsotnē uznesa Latvijas karogu. Miris 1966. gada 9. septembrī Mičiganā. Apbedīts Mičiganas kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] [[Kategorija:Latviešu trimdinieki]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] n6c4suh08qcsu9a7oj5iwb95088294i 0 632332 4470557 2026-05-19T18:09:38Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Roberts Goldbergs | m_gads = 2005 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dzimums = V | nodarbošanās = militārs darbinieks | dz_vieta = | m_vieta = | attēls = }} '''Roberts Goldbergs''' (1912—2005) bija Latvijas robežsardzes militārais darbinieks, [[Robežsargu brigāde]]s 3. Abrenes robežsargu bataljona karavīrs un 1940. gada Masļenku robežincidenta aculiecinie... 4470557 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Roberts Goldbergs | m_gads = 2005 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dzimums = V | nodarbošanās = militārs darbinieks | dz_vieta = | m_vieta = | attēls = }} '''Roberts Goldbergs''' (1912—2005) bija Latvijas robežsardzes militārais darbinieks, [[Robežsargu brigāde]]s 3. Abrenes robežsargu bataljona karavīrs un 1940. gada Masļenku robežincidenta aculiecinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1912. gada 25. aprīlī. Dienēja [[Robežsargu brigāde|Latvijas Robežsargu brigādes]] 3. Abrenes robežsargu bataljonā. Pildīja dienestu 1. rotā un bataljona štāba apsardzē. 1940. gada 15. jūnijā Roberts Goldbergs atradās Masļenku robežapsardzības rajonā, kad [[PSRS]] karaspēka vienības veica uzbrukumu Latvijas robežsargiem [[Masļenki|Masļenkos]]. Uzbrukuma laikā tika nogalināti vairāki Latvijas robežsargi un civiliedzīvotāji, kā arī nolaupīti vietējie iedzīvotāji. Goldbergs bija šo notikumu aculiecinieks. Masļenku incidents kļuva par vienu no pēdējiem bruņotajiem konfliktiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā. Miris 2005. gada 7. janvārī. == Nozīme == Roberts Goldbergs ir pazīstams kā viens no Masļenku traģisko notikumu aculieciniekiem. Viņa liecības ir nozīmīgas Latvijas robežsardzes vēstures un 1940. gada notikumu izpētē. == Skatīt arī == * [[Masļenku traģēdija]] * [[Latvijas okupācija (1940)]] * [[Robežsargu brigāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] 80mbyk499jv7chk37lj79xbx25dvkwb 4470558 4470557 2026-05-19T18:10:00Z Votre Provocateur 111653 4470558 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Roberts Goldbergs | m_gads = 2005 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dzimums = V | nodarbošanās = militārs darbinieks | dz_vieta = | m_vieta = | attēls = }} '''Roberts Goldbergs''' (1912—2005) bija Latvijas robežsardzes militārais darbinieks, Robežsargu brigādes 3. Abrenes robežsargu bataljona karavīrs un 1940. gada [[Masļenku robežincidents|Masļenku robežincidenta]] aculiecinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1912. gada 25. aprīlī. Dienēja Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes robežsargu bataljonā. Pildīja dienestu 1. rotā un bataljona štāba apsardzē. 1940. gada 15. jūnijā Roberts Goldbergs atradās Masļenku robežapsardzības rajonā, kad [[PSRS]] karaspēka vienības veica uzbrukumu Latvijas robežsargiem [[Masļenki|Masļenkos]]. Uzbrukuma laikā tika nogalināti vairāki Latvijas robežsargi un civiliedzīvotāji, kā arī nolaupīti vietējie iedzīvotāji. Goldbergs bija šo notikumu aculiecinieks. Masļenku incidents kļuva par vienu no pēdējiem bruņotajiem konfliktiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā. Miris 2005. gada 7. janvārī. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] n846mimrurlnpaubmpygg2ul20ezxyz 4470559 4470558 2026-05-19T18:10:10Z Votre Provocateur 111653 4470559 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Roberts Goldbergs | m_gads = 2005 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dzimums = V | nodarbošanās = militārs darbinieks | dz_vieta = | m_vieta = | attēls = }} '''Roberts Goldbergs''' (1912—2005) bija [[Latvija|Latvijas]] robežsardzes militārais darbinieks, Robežsargu brigādes 3. Abrenes robežsargu bataljona karavīrs un 1940. gada [[Masļenku robežincidents|Masļenku robežincidenta]] aculiecinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1912. gada 25. aprīlī. Dienēja Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes robežsargu bataljonā. Pildīja dienestu 1. rotā un bataljona štāba apsardzē. 1940. gada 15. jūnijā Roberts Goldbergs atradās Masļenku robežapsardzības rajonā, kad [[PSRS]] karaspēka vienības veica uzbrukumu Latvijas robežsargiem [[Masļenki|Masļenkos]]. Uzbrukuma laikā tika nogalināti vairāki Latvijas robežsargi un civiliedzīvotāji, kā arī nolaupīti vietējie iedzīvotāji. Goldbergs bija šo notikumu aculiecinieks. Masļenku incidents kļuva par vienu no pēdējiem bruņotajiem konfliktiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā. Miris 2005. gada 7. janvārī. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] texl2e4cfngn8k27xb3ce2khf7qr6zb 4470560 4470559 2026-05-19T18:10:31Z Votre Provocateur 111653 4470560 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Roberts Goldbergs | m_gads = 2005 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dzimums = V | nodarbošanās = militārs darbinieks | dz_vieta = | m_vieta = | attēls = }} '''Roberts Goldbergs''' (1912—2005) bija [[Latvija|Latvijas]] robežsardzes militārais darbinieks, Robežsargu brigādes 3. Abrenes robežsargu bataljona karavīrs un 1940. gada [[Masļenku robežincidents|Masļenku robežincidenta]] aculiecinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1912. gada 25. aprīlī. Dienēja Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes robežsargu bataljonā. Pildīja dienestu 1. rotā un bataljona štāba apsardzē. 1940. gada 15. jūnijā Roberts Goldbergs atradās Masļenku robežapsardzības rajonā, kad [[PSRS]] karaspēka vienības veica uzbrukumu Latvijas robežsargiem [[Masļenki|Masļenkos]]. Uzbrukuma laikā tika nogalināti vairāki Latvijas robežsargi un [[civiliedzīvotāji]], kā arī nolaupīti vietējie iedzīvotāji. Goldbergs bija šo notikumu aculiecinieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6542|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-05-19}}</ref> Masļenku incidents kļuva par vienu no pēdējiem bruņotajiem konfliktiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā. Miris 2005. gada 7. janvārī. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karavīri]] [[Kategorija:Latvijas robežsargi]] emm5afpvl9zut980elkvr2xk634gx0e 2 632333 4470567 2026-05-19T18:18:29Z MargaritaPLV 130866 MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Printify]] uz [[Printify]]: Raksta publicēšana: tulkots no en:Printify (oldid=1339188446), pievienotas atsauces 4470567 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Printify]] nvllquk8zl0xpv6b9u7oi5v5ob2oi8z 1 632334 4470569 2026-05-19T18:21:13Z MargaritaPLV 130866 Norādīta tulkojuma izcelsme 4470569 wikitext text/x-wiki Šis raksts ir daļēji balstīts uz tulkojumu no angļu Vikipēdijas raksta "Printify" (versija, oldid=1339188446). 5nxpl9vrwzc86b6pjit4meg14g4cssk 3 632335 4470582 2026-05-19T18:33:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4470582 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EmberIlyr4a}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 21.33 (EEST) sbehjp6qtq1sdf9n3hq3hpk11syfs22 0 632336 4470599 2026-05-19T18:54:34Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jaunanna (dabas liegums)]] 4470599 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jaunanna (dabas liegums)]] 37nwcl8lew9ftzm7n58ud92ab15fvlp 0 632337 4470603 2026-05-19T18:57:59Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] uz [[Hercegovinas–Neretvas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470603 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hercegovinas–Neretvas kantons]] cafj446bnewa5nfuhx722oknidlipdy 1 632338 4470605 2026-05-19T18:57:59Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Hercegovinas-Neretvas kantons]] uz [[Diskusija:Hercegovinas–Neretvas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470605 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Hercegovinas–Neretvas kantons]] qghi0p82x29gr5vkiz8my483utavd5f 0 632339 4470606 2026-05-19T18:58:15Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antia... 4470606 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Livnolepidinae <small>Moloshnikov, 2012</small> }} '''Livnolepidīnes''' (''Livnolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Livnolepidīnes dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Livnolepidīnes ir lielas [[zivis]], kurām [[galvas vairogs]] ir ar izstieptiem, pamatnē šauriem [[ausu-pakauša iedobe]]s anterolaterālajiem stūriem, kas vāji pamanāmi uz vairoga iekšējās virsmas. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 60°. Preorbitālā iedobe ir plata. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') savienojas ar [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējo sānu-muguras kaulu]] (''ADL'') ar gariem šuvju iecirkņiem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1180. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Livnolepidīnes atšķiras no botriolepidīnēm (''Bothriolepidinae'') ar vāji pamanāmiem un pamatnē šauriem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, ar platu preorbitālo iedobi, kā arī ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. No monarolepidīnēm (Monarolepidinae) livnolepidīnes atšķiras ar izstieptiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. Vēl Livnolepidīnēm ir garāki šuvju posmi starp ''AMD'' un ''ADL'' kauliem, lielāka krūšu spuras aksiālā atvere (''axial foramen'') priekšējā vēdera-sānu kaulā (AVL), kā arī uz ''AMD'' kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav [[Šķērseniskais sirpjveida ķīlis|šķērseniskā sirpjveida ķīļa]]. == Sistemātika == Livnolepidīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Livnolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Livnolepis zadonica]]'' <small>(H. Obrucheva, 1983)</small> † :* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Rossolepis brodensis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] rus925awaa81tv74zvgmezaim27l84r 4470613 4470606 2026-05-19T19:02:24Z Jānis U. 198 4470613 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Livnolepidinae <small>Moloshnikov, 2012</small> }} '''Livnolepidīnes''' (''Livnolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Livnolepidīnes dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Livnolepidīnes ir lielas [[zivis]], kurām [[galvas vairogs]] ir ar izstieptiem, pamatnē šauriem [[ausu-pakauša iedobe]]s anterolaterālajiem stūriem, kas vāji pamanāmi uz vairoga iekšējās virsmas. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 60°. [[Preorbitālā iedobe]] ir plata. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') savienojas ar [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējo sānu-muguras kaulu]] (''ADL'') ar gariem šuvju posmiem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1180. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Livnolepidīnes atšķiras no [[Botriolepidīnes|botriolepidīnēm]] (''Bothriolepidinae'') ar vāji pamanāmiem un pamatnē šauriem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, ar platu preorbitālo iedobi, kā arī ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. No [[Monarolepidīnes|monarolepidīnēm]] (''Monarolepidinae'') livnolepidīnes atšķiras ar izstieptiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. Vēl Livnolepidīnēm ir garāki šuvju posmi starp ''AMD'' un ''ADL'' kauliem, lielāka [[krūšu spura]]s aksiālā atvere (''axial foramen'') [[Priekšējais vēdera-sānu kauls|priekšējā vēdera-sānu kaulā]] (''AVL''), kā arī uz ''AMD'' kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav [[Šķērseniskais sirpjveida ķīlis|šķērseniskā sirpjveida ķīļa]]. == Sistemātika == Livnolepidīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Livnolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Livnolepis zadonica]]'' <small>(H. Obrucheva, 1983)</small> † :* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Rossolepis brodensis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] q6f9ivmdprola4exyreg6zgutfpk3oq 4470629 4470613 2026-05-19T19:09:33Z Jānis U. 198 4470629 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Livnolepis zadonica.jpg | att_nosaukums = Livnolepidīnes ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Livnolepidinae <small>Moloshnikov, 2012</small> }} '''Livnolepidīnes''' (''Livnolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Livnolepidīnes dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Livnolepidīnes ir lielas [[zivis]], kurām [[galvas vairogs]] ir ar izstieptiem, pamatnē šauriem [[ausu-pakauša iedobe]]s anterolaterālajiem stūriem, kas vāji pamanāmi uz vairoga iekšējās virsmas. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 60°. [[Preorbitālā iedobe]] ir plata. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') savienojas ar [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējo sānu-muguras kaulu]] (''ADL'') ar gariem šuvju posmiem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1180. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Livnolepidīnes atšķiras no [[Botriolepidīnes|botriolepidīnēm]] (''Bothriolepidinae'') ar vāji pamanāmiem un pamatnē šauriem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, ar platu preorbitālo iedobi, kā arī ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. No [[Monarolepidīnes|monarolepidīnēm]] (''Monarolepidinae'') livnolepidīnes atšķiras ar izstieptiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. Vēl Livnolepidīnēm ir garāki šuvju posmi starp ''AMD'' un ''ADL'' kauliem, lielāka [[krūšu spura]]s aksiālā atvere (''axial foramen'') [[Priekšējais vēdera-sānu kauls|priekšējā vēdera-sānu kaulā]] (''AVL''), kā arī uz ''AMD'' kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav [[Šķērseniskais sirpjveida ķīlis|šķērseniskā sirpjveida ķīļa]]. == Sistemātika == Livnolepidīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Livnolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Livnolepis zadonica]]'' <small>(H. Obrucheva, 1983)</small> † :* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Rossolepis brodensis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 9jr489bzxxd5v80lu84qxtlojohlvsj 4470634 4470629 2026-05-19T19:12:41Z Meistars Joda 781 4470634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Livnolepis zadonica.jpg | att_nosaukums = Livnolepidīnes ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Livnolepidinae <small>Moloshnikov, 2012</small> }} '''Livnolepidīnes''' (''Livnolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakšdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Livnolepidīnes dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Livnolepidīnes ir lielas [[zivis]], kurām [[galvas vairogs]] ir ar izstieptiem, pamatnē šauriem [[ausu-pakauša iedobe]]s anterolaterālajiem stūriem, kas vāji pamanāmi uz vairoga iekšējās virsmas. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 60°. [[Preorbitālā iedobe]] ir plata. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') savienojas ar [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējo sānu-muguras kaulu]] (''ADL'') ar gariem šuvju posmiem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1180. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Livnolepidīnes atšķiras no [[Botriolepidīnes|botriolepidīnēm]] (''Bothriolepidinae'') ar vāji pamanāmiem un pamatnē šauriem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, ar platu preorbitālo iedobi, kā arī ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. No [[Monarolepidīnes|monarolepidīnēm]] (''Monarolepidinae'') livnolepidīnes atšķiras ar izstieptiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šaurāku ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru leņķi. Vēl livnolepidīnēm ir garāki šuvju posmi starp ''AMD'' un ''ADL'' kauliem, lielāka [[krūšu spura]]s aksiālā atvere (''axial foramen'') [[Priekšējais vēdera-sānu kauls|priekšējā vēdera-sānu kaulā]] (''AVL''), kā arī uz ''AMD'' kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav [[Šķērseniskais sirpjveida ķīlis|šķērseniskā sirpjveida ķīļa]]. == Sistemātika == Livnolepidīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Livnolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Livnolepis zadonica]]'' <small>(H. Obrucheva, 1983)</small> † :* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* suga: ''[[Rossolepis brodensis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] icdouyeiy99zb2k47e9h49j3lgit6p6 0 632340 4470608 2026-05-19T18:58:48Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Livnolepidīnes]] 4470608 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Livnolepidīnes]] b72hfi0rwrer671d0cftm5qtko60tjv 0 632341 4470618 2026-05-19T19:04:31Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Unas-Sanas kantons]] uz [[Unas—Sanas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470618 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Unas—Sanas kantons]] cwpcuybv0xt3540un274cnv51c9a40k 1 632342 4470620 2026-05-19T19:04:31Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Unas-Sanas kantons]] uz [[Diskusija:Unas—Sanas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470620 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Unas—Sanas kantons]] io235roep4e7cyes4sxgk3rcd51ua7v 0 632343 4470621 2026-05-19T19:05:10Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Unas—Sanas kantons]] 4470621 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Unas—Sanas kantons]] cwpcuybv0xt3540un274cnv51c9a40k 0 632344 4470623 2026-05-19T19:05:35Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Zenicas-Dobojas kantons]] uz [[Zenicas—Dobojas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470623 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zenicas—Dobojas kantons]] sa5x91kyfqvvizduqxbcdvg1n5ot595 1 632345 4470625 2026-05-19T19:05:35Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Zenicas-Dobojas kantons]] uz [[Diskusija:Zenicas—Dobojas kantons]]: Kļūdains nosaukums 4470625 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Zenicas—Dobojas kantons]] hvfved7o7idvhx3zof8bnm9dzzns6s5 6 632346 4470627 2026-05-19T19:08:13Z Jānis U. 198 Livnolepis zadonica rekonstrukcija sānskatā, pamatojoties uz "Moloshnikov, S.V., Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia, Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, Fig. 38." 4470627 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Livnolepis zadonica rekonstrukcija sānskatā, pamatojoties uz "Moloshnikov, S.V., Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia, Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, Fig. 38." == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}} lw70xx4cxqafpc1nigclwng6exp7oru 3 632347 4470642 2026-05-19T19:18:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4470642 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mr bee42}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 22.18 (EEST) c6vy4oe1wo5v55cyb8si6pei8axdk5x 3 632348 4470646 2026-05-19T19:23:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4470646 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Svētdiena}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. maijs, plkst. 22.23 (EEST) tj0wl81952we8cvq9a0zmdm1rpnkkih 0 632349 4470647 2026-05-19T19:25:53Z MargaritaPLV 130866 Izveidots smilšu kastes melnraksts par Skydive Latvia 4470647 wikitext text/x-wiki <!-- Šis ir smilšu kastes melnraksts. Pirms pārvietošanas rakstu telpā jāpārbauda, vai tēmai ir pietiekams neatkarīgu un netriviālu avotu segums. Kategorijas pagaidām ir atstātas kā komentārs, lai smilšu kastes lapa netiktu kategorizēta. --> '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana|izpletņlēkšanas]] biedrība un izpletņlēkšanas centrs, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā tā norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras darbība saistīta ar izpletņlēcēju izlaišanu.<ref name="CAA" /> == Juridiskais statuss == Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIF">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Darbība == Civilās aviācijas aģentūras sarakstā “SkyDive Latvia” darbība raksturota kā nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai; tajā pašā sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAA" /> Organizācijas kontaktu lapā kā dropzonas adrese norādīts Limbažu lidlauks, Langači, Limbažu pagasts.<ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Skydive Latvia publiski aprakstītajā piedāvājumā minēti tandēma lēcieni, Oxygen Jump un AFF apmācības.<ref name="Skydive">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/|title=Tandēma Lēciens ar Izpletni Pie Rīgas (4000m+)|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> AFF apmācības aprakstā norādīta paātrinātā brīvā kritiena apmācība un vairāku līmeņu programma no iesācēja līdz solo izpletņlēkšanas prasmju apguvei.<ref name="AFF">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/become-a-skydiver|title=AFF apmācības {{!}} Kļūsti par izpletņlēcēju|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Dalība organizācijās == 2023. gada 31. decembrī “Skydive Latvia” bija iekļauta Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā.<ref name="LIF" /> == Skatīt arī == * [[Limbažu lidlauks]] * [[Izpletņlēkšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas pievienot tikai pēc pārcelšanas rakstu telpā, ja raksts tiek atzīts par pietiekami nozīmīgu: [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Sporta organizācijas Latvijā]] [[Kategorija:Limbažu novads]] --> 1377y9ffzb7maq244mbu62bomuem4lv 4470651 4470647 2026-05-19T19:46:09Z MargaritaPLV 130866 Saīsināts pašpublicētos avotos balstīts pakalpojumu apraksts 4470651 wikitext text/x-wiki <!-- Šis ir smilšu kastes melnraksts. Pirms pārvietošanas rakstu telpā jāpārbauda, vai tēmai ir pietiekams neatkarīgu un netriviālu avotu segums. Kategorijas pagaidām ir atstātas kā komentārs, lai smilšu kastes lapa netiktu kategorizēta. --> '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana|izpletņlēkšanas]] biedrība un izpletņlēkšanas centrs, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā tā norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras darbība saistīta ar izpletņlēcēju izlaišanu.<ref name="CAA" /> == Juridiskais statuss == Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIF">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Darbība == Civilās aviācijas aģentūras sarakstā “SkyDive Latvia” darbība raksturota kā nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai; tajā pašā sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAA" /> Organizācijas kontaktu lapā kā dropzonas adrese norādīts Limbažu lidlauks, Langači, Limbažu pagasts.<ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Dalība organizācijās == 2023. gada 31. decembrī “Skydive Latvia” bija iekļauta Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā.<ref name="LIF" /> == Skatīt arī == * [[Limbažu lidlauks]] * [[Izpletņlēkšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas pievienot tikai pēc pārcelšanas rakstu telpā, ja raksts tiek atzīts par pietiekami nozīmīgu: [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Sporta organizācijas Latvijā]] [[Kategorija:Limbažu novads]] --> ja1ax0la8wzvuc7r5poyznkbqd3bo3t 4470662 4470651 2026-05-19T20:05:12Z MargaritaPLV 130866 Atjaunināts smilšu kastes melnraksts, pievienoti avoti par darbību, sacensībām un rekordiem 4470662 wikitext text/x-wiki <!-- Šis ir smilšu kastes melnraksts. Pirms pārvietošanas rakstu telpā jāpārbauda, vai tēmai ir pietiekams neatkarīgu un netriviālu avotu segums. Kategorijas pagaidām ir atstātas kā komentārs, lai smilšu kastes lapa netiktu kategorizēta. --> '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana|izpletņlēkšanas]] biedrība un izpletņlēkšanas centrs, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā biedrība norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras deklarētā darbība ir nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAA" /> == Juridiskais statuss un dalība federācijā == Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> == Darbība == Organizācijas kontaktu lapā kā atrašanās vieta norādīta Skydive Latvia Dropzona Limbažu lidlaukā, Langačos, Limbažu pagastā.<ref name="Kontakti" /> Civilās aviācijas aģentūras sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAA" /> Tūrisma portāla latvia.travel aprakstā pie Skydive Latvia norādīta norises vieta Limbažu lidlauks; aprakstā minēti tandēma lēcieni, AFF apmācības un sporta izpletņlēkšana.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Sacensības un rekordi == 2023. gada Latvijas čempionāta izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā nolikumā Skydive Latvia un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija norādīti kā sacensību rīkotāji; sacensību norises vieta bija lidlauks “Langači”, Limbaži.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas rekordu lapā norādīts 2024. gada sieviešu formācijas rekords — 9+1 cilvēki — Skydive Latvia, Limbaži.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2026. gada februārī Latvijas Izpletņlēkšanas federācija paziņoja, ka 2026. gada 5.–6. septembrī Limbažu lidlaukā ir plānots Latvijas pirmais nacionālais rekords freefly head-down disciplīnā; kā rekorda mēģinājuma organizators norādīts Skydive Latvia.<ref name="LIFHD2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/|title=2026: Latvijas 9way Head-Down rekords|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2026-02-24|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Par šo rekorda mēģinājumu ziņoja arī TV3 raidījums “900 sekundes”, norādot, ka rekorda uzstādīšana paredzēta Limbažu lidlaukā.<ref name="TV3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/latvijas-izpletnleceji-gatavojas-jauna-bistama-rekorda-uzstadisanai/|title=Latvijas izpletņlēcēji gatavojas jauna, bīstama rekorda uzstādīšanai|website=tv3.lv|author=Kārlis Kristapsons|date=2026-03-04|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Limbažu lidlauks]] * [[Izpletņlēkšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas pievienot tikai pēc pārcelšanas rakstu telpā, ja raksts tiek atzīts par pietiekami nozīmīgu: [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Sporta organizācijas Latvijā]] [[Kategorija:Limbažu novads]] --> bmfo9pkf3ia8oodxcllycu68bz1xr6t 4470698 4470662 2026-05-19T20:41:34Z MargaritaPLV 130866 Atjaunināts smilšu kastes melnraksts, pievienota infokaste un avoti par juridisko statusu, CAA, AIP un sacensībām 4470698 wikitext text/x-wiki <!-- Šis ir smilšu kastes melnraksts. Pirms pārvietošanas rakstu telpā jāpārbauda, vai tēmai ir pietiekams neatkarīgu un netriviālu avotu segums. Kategorijas pagaidām ir atstātas kā komentārs, lai smilšu kastes lapa netiktu kategorizēta. --> {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Skydive Latvia | type = [[biedrība]] | registration_id = 40008230753 | founded_date = 2014. gada 27. novembris | location = [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlauks]] (EVLI), [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | focus = [[izpletņlēkšana]] | former name = Latvijas Izpletņlēcēju Asociācija | homepage = {{URL|https://skydive.lv/}} }} '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana|izpletņlēkšanas]] biedrība un izpletņlēkšanas organizācija, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAADeclared">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā tā norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras deklarētā darbība ir nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAADeclared" /> == Juridiskais statuss == Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu portālā “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753; kā reģistrācijas datums norādīts 2014. gada 27. novembris.<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008230753|title=Skydive Latvia|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Uzņēmumu reģistra datos kā iepriekšējais nosaukums norādīta “Latvijas Izpletņlēcēju Asociācija”.<ref name="UR" /> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> == Darbība == Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā “SkyDive Latvia” darbība raksturota kā izpletņlēcēju izlaišana; tajā pašā sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAADeclared" /> Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada publiskajā pārskatā deklarēto organizāciju tabulā BDR “Skydive Latvia” norādīta ar 98 lidojumiem un diviem gaisa kuģiem 2025. gadā.<ref name="CAAPubliskais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/media/3590/download?attachment|title=Civilās aviācijas aģentūras publiskais pārskats 2025. gadā|publisher=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Organizācijas kontaktu lapā kā dropzonas adrese norādīts Limbažu lidlauks, Langači, Limbažu pagasts.<ref name="Kontakti" /> Tūrisma portāla latvia.travel aprakstā pie Skydive Latvia norādīta norises vieta Limbažu lidlauks; aprakstā minēti tandēma lēcieni, Oxygen Jump, AFF apmācības un sporta izpletņlēkšana.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Gaisa telpa == Latvijas Aeronavigācijas informācijas publikācijas sadaļā par aviācijas sporta un atpūtas aktivitātēm pie pagaidu rezervētās gaisa telpas zonas EVTRA17 LIMBAZI kā lietotājs norādīta Skydive Latvia; zonai norādītas izpletņlēkšanas aktivitātes, vertikālās robežas FL 150 / GND un izmantošana no vietējā saullēkta līdz saulrietam.<ref name="AIP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/aixm_eaip/2021-12-02-AIRAC/html/eAIP/EV-ENR-5.5-en-GB.html|title=ENR 5.5 Aerial sporting and recreational activities|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|access-date=2026-05-19|language=en}}</ref> AIP papildinājumā EV Sup 2022/016 EVTRA17 LIMBAZI aprakstīta kā 3 NM rādiusa zona ar centru koordinātās 572907N 0244019E; pie tās norādīts Skydive Latvia un izpletņlēkšanas aktivitātes.<ref name="AIPSUP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/uploads/fck/file/ValidAICsAndSUPs/EN/EV_Sup_2022_016_en.pdf|title=AIRAC AIP SUP 016/2022|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|date=2022-07-28|access-date=2026-05-19|language=en|format=PDF}}</ref> == Sacensības un rekordi == 2023. gada Latvijas čempionāta izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā nolikumā Skydive Latvia un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija norādīti kā sacensību rīkotāji; sacensību norises vieta bija lidlauks “Langači”, Limbaži.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas rekordu lapā norādīts 2024. gada sieviešu formācijas rekords — 9+1 cilvēki — Skydive Latvia, Limbaži.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Limbažu lidlauks]] * [[Izpletņlēkšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas pievienot tikai pēc pārcelšanas rakstu telpā: [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Sporta organizācijas Latvijā]] [[Kategorija:Limbažu novads]] --> 1qjwfwt6f86fh9f6dlyvdqjfo80ewvh 4470773 4470698 2026-05-20T04:40:25Z MargaritaPLV 130866 MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Smilšu kaste/Skydive Latvia]] uz [[Skydive Latvia]]: Pārvietots smilšu kastes melnraksts uz rakstu telpu 4470698 wikitext text/x-wiki <!-- Šis ir smilšu kastes melnraksts. Pirms pārvietošanas rakstu telpā jāpārbauda, vai tēmai ir pietiekams neatkarīgu un netriviālu avotu segums. Kategorijas pagaidām ir atstātas kā komentārs, lai smilšu kastes lapa netiktu kategorizēta. --> {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Skydive Latvia | type = [[biedrība]] | registration_id = 40008230753 | founded_date = 2014. gada 27. novembris | location = [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlauks]] (EVLI), [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | focus = [[izpletņlēkšana]] | former name = Latvijas Izpletņlēcēju Asociācija | homepage = {{URL|https://skydive.lv/}} }} '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana|izpletņlēkšanas]] biedrība un izpletņlēkšanas organizācija, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAADeclared">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā tā norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras deklarētā darbība ir nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAADeclared" /> == Juridiskais statuss == Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu portālā “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753; kā reģistrācijas datums norādīts 2014. gada 27. novembris.<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008230753|title=Skydive Latvia|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Uzņēmumu reģistra datos kā iepriekšējais nosaukums norādīta “Latvijas Izpletņlēcēju Asociācija”.<ref name="UR" /> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> == Darbība == Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā “SkyDive Latvia” darbība raksturota kā izpletņlēcēju izlaišana; tajā pašā sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAADeclared" /> Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada publiskajā pārskatā deklarēto organizāciju tabulā BDR “Skydive Latvia” norādīta ar 98 lidojumiem un diviem gaisa kuģiem 2025. gadā.<ref name="CAAPubliskais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/media/3590/download?attachment|title=Civilās aviācijas aģentūras publiskais pārskats 2025. gadā|publisher=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Organizācijas kontaktu lapā kā dropzonas adrese norādīts Limbažu lidlauks, Langači, Limbažu pagasts.<ref name="Kontakti" /> Tūrisma portāla latvia.travel aprakstā pie Skydive Latvia norādīta norises vieta Limbažu lidlauks; aprakstā minēti tandēma lēcieni, Oxygen Jump, AFF apmācības un sporta izpletņlēkšana.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Gaisa telpa == Latvijas Aeronavigācijas informācijas publikācijas sadaļā par aviācijas sporta un atpūtas aktivitātēm pie pagaidu rezervētās gaisa telpas zonas EVTRA17 LIMBAZI kā lietotājs norādīta Skydive Latvia; zonai norādītas izpletņlēkšanas aktivitātes, vertikālās robežas FL 150 / GND un izmantošana no vietējā saullēkta līdz saulrietam.<ref name="AIP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/aixm_eaip/2021-12-02-AIRAC/html/eAIP/EV-ENR-5.5-en-GB.html|title=ENR 5.5 Aerial sporting and recreational activities|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|access-date=2026-05-19|language=en}}</ref> AIP papildinājumā EV Sup 2022/016 EVTRA17 LIMBAZI aprakstīta kā 3 NM rādiusa zona ar centru koordinātās 572907N 0244019E; pie tās norādīts Skydive Latvia un izpletņlēkšanas aktivitātes.<ref name="AIPSUP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/uploads/fck/file/ValidAICsAndSUPs/EN/EV_Sup_2022_016_en.pdf|title=AIRAC AIP SUP 016/2022|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|date=2022-07-28|access-date=2026-05-19|language=en|format=PDF}}</ref> == Sacensības un rekordi == 2023. gada Latvijas čempionāta izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā nolikumā Skydive Latvia un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija norādīti kā sacensību rīkotāji; sacensību norises vieta bija lidlauks “Langači”, Limbaži.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas rekordu lapā norādīts 2024. gada sieviešu formācijas rekords — 9+1 cilvēki — Skydive Latvia, Limbaži.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Limbažu lidlauks]] * [[Izpletņlēkšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas pievienot tikai pēc pārcelšanas rakstu telpā: [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Sporta organizācijas Latvijā]] [[Kategorija:Limbažu novads]] --> 1qjwfwt6f86fh9f6dlyvdqjfo80ewvh 4470775 4470773 2026-05-20T04:42:47Z MargaritaPLV 130866 Atjaunināts raksta teksts, atsauces un kategorijas 4470775 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Skydive Latvia | type = [[biedrība]] | registration_id = 40008230753 | location = [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlauks]] (EVLI), [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | focus = [[izpletņlēkšana]] | homepage = {{URL|https://skydive.lv/}} }} '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana|izpletņlēkšanas]] biedrība un izpletņlēkšanas organizācija, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAADeclared">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā biedrība norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras deklarētā darbība ir nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAADeclared" /> == Juridiskais statuss un dalība federācijā == Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> == Darbība == Organizācijas kontaktu lapā kā atrašanās vieta norādīta Skydive Latvia Dropzona Limbažu lidlaukā, Langačos, Limbažu pagastā.<ref name="Kontakti" /> Civilās aviācijas aģentūras sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAADeclared" /> Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada publiskajā pārskatā deklarēto organizāciju tabulā BDR “Skydive Latvia” norādīta ar 98 lidojumiem un diviem gaisa kuģiem 2025. gadā.<ref name="CAAPubliskais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/media/3590/download?attachment|title=Civilās aviācijas aģentūras publiskais pārskats 2025. gadā|publisher=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Tūrisma portāla latvia.travel aprakstā pie Skydive Latvia norādīta norises vieta Limbažu lidlauks; aprakstā minēti tandēma lēcieni, Oxygen Jump, AFF apmācības un sporta izpletņlēkšana.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Gaisa telpa == Latvijas Aeronavigācijas informācijas publikācijas sadaļā par aviācijas sporta un atpūtas aktivitātēm pie pagaidu rezervētās gaisa telpas zonas EVTRA17 LIMBAZI kā lietotājs norādīta Skydive Latvia; zonai norādītas izpletņlēkšanas aktivitātes, vertikālās robežas FL 150 / GND un izmantošana no vietējā saullēkta līdz saulrietam.<ref name="AIP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/aixm_eaip/2021-12-02-AIRAC/html/eAIP/EV-ENR-5.5-en-GB.html|title=ENR 5.5 Aerial sporting and recreational activities|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|access-date=2026-05-19|language=en}}</ref> == Sacensības un rekordi == 2023. gada Latvijas čempionāta izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā nolikumā Skydive Latvia un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija norādīti kā sacensību rīkotāji; sacensību norises vieta bija lidlauks “Langači”, Limbaži.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas rekordu lapā norādīts 2024. gada sieviešu formācijas rekords — 9+1 cilvēki — Skydive Latvia, Limbaži.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2026. gada februārī Latvijas Izpletņlēkšanas federācija paziņoja, ka 2026. gada 5.–6. septembrī Limbažu lidlaukā ir plānots Latvijas pirmais nacionālais rekords freefly head-down disciplīnā; kā rekorda mēģinājuma organizators norādīts Skydive Latvia.<ref name="LIFHD2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/|title=2026: Latvijas 9way Head-Down rekords|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2026-02-24|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Par šo rekorda mēģinājumu ziņoja arī TV3 raidījums “900 sekundes”, norādot, ka rekorda uzstādīšana paredzēta Limbažu lidlaukā.<ref name="TV3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/latvijas-izpletnleceji-gatavojas-jauna-bistama-rekorda-uzstadisanai/|title=Latvijas izpletņlēcēji gatavojas jauna, bīstama rekorda uzstādīšanai|website=tv3.lv|author=Kārlis Kristapsons|date=2026-03-04|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Limbažu lidlauks]] * [[Izpletņlēkšana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Limbažu novads]] 49jd6vowuii6ey6qs6k859fd96vj514 4470921 4470775 2026-05-20T11:43:47Z Egilus 27634 {{jāuzlabo|jāpārraksta enciklopēdiskā stilā, izvairoties no "tur un tur rakstīts, ka...", jo tas automātiski izsauc domu "bet Vikipēdija uzskata, ka tie ir meli"}} 4470921 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāpārraksta enciklopēdiskā stilā}} {{Organizācijas infokaste | name = Skydive Latvia | type = [[biedrība]] | registration_id = 40008230753 | location = [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlauks]] (EVLI), [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | focus = [[izpletņlēkšana]] | homepage = {{URL|https://skydive.lv/}} }} '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana]]s biedrība un izpletņlēkšanas organizācija, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAADeclared">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Juridiskais statuss == Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā biedrība norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras deklarētā darbība ir nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAADeclared" /> === Darbība === Organizācijas kontaktu lapā kā atrašanās vieta norādīta ''Skydive Latvia Dropzona'' Limbažu lidlaukā, Langačos, Limbažu pagastā.<ref name="Kontakti" /> Civilās aviācijas aģentūras sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAADeclared" /> Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada publiskajā pārskatā deklarēto organizāciju tabulā BDR “Skydive Latvia” norādīta ar 98 lidojumiem un diviem gaisa kuģiem 2025. gadā.<ref name="CAAPubliskais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/media/3590/download?attachment|title=Civilās aviācijas aģentūras publiskais pārskats 2025. gadā|publisher=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Tūrisma portāla latvia.travel aprakstā pie ''Skydive Latvia'' norādīta norises vieta Limbažu lidlauks; aprakstā minēti tandēma lēcieni, ''Oxygen Jump'', AFF apmācības un sporta izpletņlēkšana.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> === Gaisa telpa === Latvijas Aeronavigācijas informācijas publikācijas sadaļā par aviācijas sporta un atpūtas aktivitātēm pie pagaidu rezervētās gaisa telpas zonas EVTRA17 LIMBAZI kā lietotājs norādīta ''Skydive Latvia''; zonai norādītas izpletņlēkšanas aktivitātes, vertikālās robežas FL 150 / GND un izmantošana no vietējā saullēkta līdz saulrietam.<ref name="AIP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/aixm_eaip/2021-12-02-AIRAC/html/eAIP/EV-ENR-5.5-en-GB.html|title=ENR 5.5 Aerial sporting and recreational activities|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|access-date=2026-05-19|language=en}}</ref> == Sacensības un rekordi == 2023. gada Latvijas čempionāta izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā nolikumā ''Skydive Latvia'' un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija norādīti kā sacensību rīkotāji; sacensību norises vieta bija lidlauks “Langači”, Limbaži.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas rekordu lapā norādīts 2024. gada sieviešu formācijas rekords — 9+1 cilvēki — Skydive Latvia, Limbaži.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2026. gada februārī Latvijas Izpletņlēkšanas federācija paziņoja, ka 2026. gada 5.—6. septembrī Limbažu lidlaukā ir plānots Latvijas pirmais nacionālais rekords ''freefly head-down'' disciplīnā; kā rekorda mēģinājuma organizators norādīts Skydive Latvia.<ref name="LIFHD2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/|title=2026: Latvijas 9way Head-Down rekords|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2026-02-24|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Par šo rekorda mēģinājumu ziņoja arī TV3 raidījums “900 sekundes”, norādot, ka rekorda uzstādīšana paredzēta Limbažu lidlaukā.<ref name="TV3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/latvijas-izpletnleceji-gatavojas-jauna-bistama-rekorda-uzstadisanai/|title=Latvijas izpletņlēcēji gatavojas jauna, bīstama rekorda uzstādīšanai|website=tv3.lv|author=Kārlis Kristapsons|date=2026-03-04|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Limbažu novads]] 6ghp70w5bprlo48m7rnvzgjwvcwbom5 4470922 4470921 2026-05-20T11:44:22Z Egilus 27634 4470922 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{jāuzlabo|jāpārraksta enciklopēdiskā stilā}} {{Organizācijas infokaste | name = Skydive Latvia | type = [[biedrība]] | registration_id = 40008230753 | location = [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlauks]] (EVLI), [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | focus = [[izpletņlēkšana]] | homepage = {{URL|https://skydive.lv/}} }} '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana]]s biedrība un izpletņlēkšanas organizācija, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAADeclared">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Juridiskais statuss == Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru sarakstā uz 2023. gada 31. decembri “Skydive Latvia” norādīta kā biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Civilās aviācijas aģentūras deklarēto organizāciju sarakstā biedrība norādīta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01), kuras darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks un kuras deklarētā darbība ir nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAADeclared" /> === Darbība === Organizācijas kontaktu lapā kā atrašanās vieta norādīta ''Skydive Latvia Dropzona'' Limbažu lidlaukā, Langačos, Limbažu pagastā.<ref name="Kontakti" /> Civilās aviācijas aģentūras sarakstā organizācijai norādīts gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAADeclared" /> Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada publiskajā pārskatā deklarēto organizāciju tabulā BDR “Skydive Latvia” norādīta ar 98 lidojumiem un diviem gaisa kuģiem 2025. gadā.<ref name="CAAPubliskais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/media/3590/download?attachment|title=Civilās aviācijas aģentūras publiskais pārskats 2025. gadā|publisher=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Tūrisma portāla latvia.travel aprakstā pie ''Skydive Latvia'' norādīta norises vieta Limbažu lidlauks; aprakstā minēti tandēma lēcieni, ''Oxygen Jump'', AFF apmācības un sporta izpletņlēkšana.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> === Gaisa telpa === Latvijas Aeronavigācijas informācijas publikācijas sadaļā par aviācijas sporta un atpūtas aktivitātēm pie pagaidu rezervētās gaisa telpas zonas EVTRA17 LIMBAZI kā lietotājs norādīta ''Skydive Latvia''; zonai norādītas izpletņlēkšanas aktivitātes, vertikālās robežas FL 150 / GND un izmantošana no vietējā saullēkta līdz saulrietam.<ref name="AIP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/aixm_eaip/2021-12-02-AIRAC/html/eAIP/EV-ENR-5.5-en-GB.html|title=ENR 5.5 Aerial sporting and recreational activities|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|access-date=2026-05-19|language=en}}</ref> == Sacensības un rekordi == 2023. gada Latvijas čempionāta izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā nolikumā ''Skydive Latvia'' un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija norādīti kā sacensību rīkotāji; sacensību norises vieta bija lidlauks “Langači”, Limbaži.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv|format=PDF}}</ref> Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas rekordu lapā norādīts 2024. gada sieviešu formācijas rekords — 9+1 cilvēki — Skydive Latvia, Limbaži.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2026. gada februārī Latvijas Izpletņlēkšanas federācija paziņoja, ka 2026. gada 5.—6. septembrī Limbažu lidlaukā ir plānots Latvijas pirmais nacionālais rekords ''freefly head-down'' disciplīnā; kā rekorda mēģinājuma organizators norādīts Skydive Latvia.<ref name="LIFHD2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/|title=2026: Latvijas 9way Head-Down rekords|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2026-02-24|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> Par šo rekorda mēģinājumu ziņoja arī TV3 raidījums “900 sekundes”, norādot, ka rekorda uzstādīšana paredzēta Limbažu lidlaukā.<ref name="TV3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/latvijas-izpletnleceji-gatavojas-jauna-bistama-rekorda-uzstadisanai/|title=Latvijas izpletņlēcēji gatavojas jauna, bīstama rekorda uzstādīšanai|website=tv3.lv|author=Kārlis Kristapsons|date=2026-03-04|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Limbažu novads]] obje0myks0r6ip54ut3q74gr8d0u3ae 14 632350 4470654 2026-05-19T20:00:00Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4470654 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 632351 4470659 2026-05-19T20:02:17Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Luzitāņu valoda''' bija [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valoda]], ko senatnē runāja [[Luzitānija|Luzitānijā]] — tagadējās [[Portugāle|Portugāles]] centrālajā daļā un rietumu [[Spānija|Spānijā]]. Tā izzuda ap 1.–5. gadsimtu mūsu ērā, kad pēc [[Senā Roma|romiešu]] iekarojumiem un romanizācijas to pakāpeniski nomainīja [[latīņu valoda]] un vēlākās romāņu valodas. Luzitāņu valoda bija izplatīta Ibērijas pussalas rietumos, īpaš... 4470659 wikitext text/x-wiki '''Luzitāņu valoda''' bija [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valoda]], ko senatnē runāja [[Luzitānija|Luzitānijā]] — tagadējās [[Portugāle|Portugāles]] centrālajā daļā un rietumu [[Spānija|Spānijā]]. Tā izzuda ap 1.–5. gadsimtu mūsu ērā, kad pēc [[Senā Roma|romiešu]] iekarojumiem un romanizācijas to pakāpeniski nomainīja [[latīņu valoda]] un vēlākās romāņu valodas. Luzitāņu valoda bija izplatīta Ibērijas pussalas rietumos, īpaši teritorijās starp [[Douro|Douru]] un [[Taho|Taho]] upēm. [[Luzitāņi]] bija viena no senajām Ibērijas tautām, un viņu valoda tiek uzskatīta par atsevišķu indoeiropiešu valodu. Tās precīza vieta indoeiropiešu valodu saimē nav pilnīgi skaidra: daži pētnieki to saista ar [[Ķeltu valodas|ķeltu valodām]], bet citi uzskata par atsevišķu rietumu indoeiropiešu atzaru. Lai gan luzitāņu valoda izzuda romanizācijas rezultātā, tās pēdas saglabājušās dažos uzrakstos, personvārdos, dievību vārdos un reģionālajos [[toponīmija|toponīmos]]. == Piemēri == Daži iespējamie luzitāņu vārdi: ''porcom'' – ‘cūka’; ''taurom'' – ‘bullis’; ''ifadem'' – iespējams, ‘robeža’ vai ar upurēšanas rituālu saistīts vārds. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]] 2n39ubzvoc1c0jomhxeapcffps3pgty 4470660 4470659 2026-05-19T20:02:36Z Votre Provocateur 111653 4470660 wikitext text/x-wiki '''Luzitāņu valoda''' bija [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valoda]], ko senatnē runāja [[Luzitānija|Luzitānijā]] — tagadējās [[Portugāle|Portugāles]] centrālajā daļā un rietumu [[Spānija|Spānijā]]. Tā izzuda ap 1.–5. gadsimtu mūsu ērā, kad pēc [[Senā Roma|romiešu]] iekarojumiem un romanizācijas to pakāpeniski nomainīja [[latīņu valoda]] un vēlākās romāņu valodas. Luzitāņu valoda bija izplatīta Ibērijas pussalas rietumos, īpaši teritorijās starp [[Douro|Douru]] un [[Taho|Taho]] upēm. [[Luzitāņi]] bija viena no senajām Ibērijas tautām, un viņu valoda tiek uzskatīta par atsevišķu indoeiropiešu valodu. Tās precīza vieta indoeiropiešu valodu saimē nav pilnīgi skaidra: daži pētnieki to saista ar [[Ķeltu valodas|ķeltu valodām]], bet citi uzskata par atsevišķu rietumu indoeiropiešu atzaru. Lai gan luzitāņu valoda izzuda romanizācijas rezultātā, tās pēdas saglabājušās dažos uzrakstos, personvārdos, dievību vārdos un reģionālajos [[toponīmija|toponīmos]]. == Piemēri == Daži iespējamie luzitāņu vārdi: * ''porcom'' – ‘cūka’; * ''taurom'' – ‘bullis’; * ''ifadem'' – iespējams, ‘robeža’ vai ar upurēšanas rituālu saistīts vārds. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]] 0uznikkqh6wujcvrhdi2xt7w9bw1b51 4470661 4470660 2026-05-19T20:03:09Z Votre Provocateur 111653 4470661 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Idioma lusitano.png|thumb|Valodas izplatība]] '''Luzitāņu valoda''' bija [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valoda]], ko senatnē runāja [[Luzitānija|Luzitānijā]] — tagadējās [[Portugāle|Portugāles]] centrālajā daļā un rietumu [[Spānija|Spānijā]]. Tā izzuda ap 1.–5. gadsimtu mūsu ērā, kad pēc [[Senā Roma|romiešu]] iekarojumiem un romanizācijas to pakāpeniski nomainīja [[latīņu valoda]] un vēlākās romāņu valodas. Luzitāņu valoda bija izplatīta Ibērijas pussalas rietumos, īpaši teritorijās starp [[Douro|Douru]] un [[Taho|Taho]] upēm. [[Luzitāņi]] bija viena no senajām Ibērijas tautām, un viņu valoda tiek uzskatīta par atsevišķu indoeiropiešu valodu. Tās precīza vieta indoeiropiešu valodu saimē nav pilnīgi skaidra: daži pētnieki to saista ar [[Ķeltu valodas|ķeltu valodām]], bet citi uzskata par atsevišķu rietumu indoeiropiešu atzaru. Lai gan luzitāņu valoda izzuda romanizācijas rezultātā, tās pēdas saglabājušās dažos uzrakstos, personvārdos, dievību vārdos un reģionālajos [[toponīmija|toponīmos]]. == Piemēri == Daži iespējamie luzitāņu vārdi: * ''porcom'' – ‘cūka’; * ''taurom'' – ‘bullis’; * ''ifadem'' – iespējams, ‘robeža’ vai ar upurēšanas rituālu saistīts vārds. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]] gfd543i7icz0hutyegbfayybgxefg86 0 632352 4470663 2026-05-19T20:06:14Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Austrumu marka''' jeb '''Ostmarka''' ({{val-de|Mark}}) bija valūta, ko [[Vācijas Impērija]] emitēja 1918. gadā lietošanai austrumu teritorijās, kuras tobrīd kontrolēja Vācija. Valūtu veidoja papīra nauda, ko izdeva ''Darlehnskassen Ost'' (Austrumu aizdevumu kases) [[Kauņa|Kauņā]], un sākotnēji tā tika pielīdzināta Vācijas papīra markai. Dažos reģionos ostmarka atradās apgrozībā vienlaikus ar [[Austrumu rublis|Austrumu rubli]], turklāt viena ostmar... 4470663 wikitext text/x-wiki '''Austrumu marka''' jeb '''Ostmarka''' ({{val-de|Mark}}) bija valūta, ko [[Vācijas Impērija]] emitēja 1918. gadā lietošanai austrumu teritorijās, kuras tobrīd kontrolēja Vācija. Valūtu veidoja papīra nauda, ko izdeva ''Darlehnskassen Ost'' (Austrumu aizdevumu kases) [[Kauņa|Kauņā]], un sākotnēji tā tika pielīdzināta Vācijas papīra markai. Dažos reģionos ostmarka atradās apgrozībā vienlaikus ar [[Austrumu rublis|Austrumu rubli]], turklāt viena ostmarka bija vienāda ar diviem austrumu rubļiem. Austrumu marka tika izmantota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās Vācijas okupētajās teritorijās Baltijā un Austrumeiropā. Pēc kara un jaunu valstu izveidošanās to pakāpeniski aizstāja nacionālās valūtas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{nauda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas Impērija]] [[Kategorija:Vēsturiskās valūtas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas monetārā vēsture]] ijjo3yq40wxnhjzrbb9jq9xre247nli 4470664 4470663 2026-05-19T20:06:53Z Votre Provocateur 111653 4470664 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ostmark.jpg|thumb|Banknote ar nominālvērtību 1 marka]] '''Austrumu marka''' jeb '''Ostmarka''' ({{val-de|Mark}}) bija valūta, ko [[Vācijas Impērija]] emitēja 1918. gadā lietošanai austrumu teritorijās, kuras tobrīd kontrolēja Vācija. Valūtu veidoja papīra nauda, ko izdeva ''Darlehnskassen Ost'' (Austrumu aizdevumu kases) [[Kauņa|Kauņā]], un sākotnēji tā tika pielīdzināta Vācijas papīra markai. Dažos reģionos ostmarka atradās apgrozībā vienlaikus ar [[Austrumu rublis|Austrumu rubli]], turklāt viena ostmarka bija vienāda ar diviem austrumu rubļiem. Austrumu marka tika izmantota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās Vācijas okupētajās teritorijās Baltijā un Austrumeiropā. Pēc kara un jaunu valstu izveidošanās to pakāpeniski aizstāja nacionālās valūtas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas Impērija]] [[Kategorija:Vēsturiskās valūtas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas monetārā vēsture]] o2i3dmde2fhs58suvwhq8ualqe6jmsx 4470665 4470664 2026-05-19T20:07:33Z Votre Provocateur 111653 4470665 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ostmark.jpg|thumb|Banknote ar nominālvērtību 1 marka]] '''Austrumu marka''' jeb '''Ostmarka''' ({{val-de|Mark}}) bija valūta, ko [[Vācijas Impērija]] emitēja 1918. gadā lietošanai austrumu teritorijās, kuras tobrīd kontrolēja Vācija. Valūtu veidoja papīra nauda, ko izdeva ''Darlehnskassen Ost'' (Austrumu aizdevumu kases) [[Kauņa|Kauņā]], un sākotnēji tā tika pielīdzināta Vācijas papīra markai. Dažos reģionos ostmarka atradās apgrozībā vienlaikus ar [[Austrumu rublis|Austrumu rubli]], turklāt viena ostmarka bija vienāda ar diviem austrumu rubļiem. Austrumu marka tika izmantota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās Vācijas okupētajās teritorijās [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Pēc kara un jaunu valstu izveidošanās to pakāpeniski aizstāja nacionālās valūtas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas Impērija]] [[Kategorija:Vēsturiskās valūtas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas monetārā vēsture]] fv1ze5e7wgqbk4iyi6fuzj3dza59qi7 4470666 4470665 2026-05-19T20:08:03Z Votre Provocateur 111653 4470666 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ostmark.jpg|thumb|Banknote ar nominālvērtību 1 marka]] '''Austrumu marka''' jeb '''Ostmarka''' ({{val-de|Mark}}) bija valūta, ko [[Vācijas Impērija]] emitēja 1918. gadā lietošanai austrumu teritorijās, kuras tobrīd kontrolēja Vācija. Valūtu veidoja papīra nauda, ko izdeva ''Darlehnskassen Ost'' (Austrumu aizdevumu kases) [[Kauņa|Kauņā]], un sākotnēji tā tika pielīdzināta Vācijas papīra markai. Dažos reģionos ostmarka atradās apgrozībā vienlaikus ar [[Ostrublis|Austrumu rubli]], turklāt viena ostmarka bija vienāda ar diviem austrumu rubļiem. Austrumu marka tika izmantota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās Vācijas okupētajās teritorijās [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Pēc kara un jaunu valstu izveidošanās to pakāpeniski aizstāja nacionālās valūtas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas Impērija]] [[Kategorija:Vēsturiskās valūtas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas monetārā vēsture]] q7fefyk8aqi5bk7y47kg2ejz7rpfm5v 4470667 4470666 2026-05-19T20:08:45Z Votre Provocateur 111653 4470667 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ostmark.jpg|thumb|Banknote (1 marka)]] '''Austrumu marka''' jeb '''Ostmarka''' ({{val-de|Mark}}) bija valūta, ko [[Vācijas Impērija]] emitēja 1918. gadā lietošanai austrumu teritorijās, kuras tobrīd kontrolēja Vācija. Valūtu veidoja papīra nauda, ko izdeva ''Darlehnskassen Ost'' (Austrumu aizdevumu kases) [[Kauņa|Kauņā]], un sākotnēji tā tika pielīdzināta Vācijas papīra markai. Dažos reģionos ostmarka atradās apgrozībā vienlaikus ar [[Ostrublis|Ostrubliem]], turklāt viena ostmarka bija vienāda ar diviem austrumu rubļiem. Austrumu marka tika izmantota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās Vācijas okupētajās teritorijās [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Pēc kara un jaunu valstu izveidošanās to pakāpeniski aizstāja nacionālās valūtas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas Impērija]] [[Kategorija:Vēsturiskās valūtas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas monetārā vēsture]] i43r7n7s67kbly8pmi09vg8epzcuvbb 4470668 4470667 2026-05-19T20:09:00Z Votre Provocateur 111653 4470668 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ostmark.jpg|thumb|Banknote (1 marka)]] '''Austrumu marka''' jeb '''Ostmarka''' ({{val-de|Mark}}) bija valūta, ko [[Vācijas Impērija]] emitēja 1918. gadā lietošanai austrumu teritorijās, kuras tobrīd kontrolēja Vācija. Valūtu veidoja papīra nauda, ko izdeva ''Darlehnskassen Ost'' (Austrumu aizdevumu kases) [[Kauņa|Kauņā]], un sākotnēji tā tika pielīdzināta Vācijas papīra markai. Dažos reģionos ostmarka atradās apgrozībā vienlaikus ar [[Ostrublis|Ostrubļiem]], turklāt viena ostmarka bija vienāda ar diviem austrumu rubļiem. Austrumu marka tika izmantota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās Vācijas okupētajās teritorijās [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Pēc kara un jaunu valstu izveidošanās to pakāpeniski aizstāja nacionālās valūtas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas Impērija]] [[Kategorija:Vēsturiskās valūtas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas monetārā vēsture]] kx792ck4llp7lumwagv1w77mvhnwtly 0 632353 4470669 2026-05-19T20:10:19Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1848]].—[[1851]]. gads | place = [[Šlēsviga]] un [[Holšteina]] | result = Dānijas uzvara; [[Londonas protokols (1852)|Londonas protokols]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = Attēls:Flag of Sch... 4470669 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1848]].—[[1851]]. gads | place = [[Šlēsviga]] un [[Holšteina]] | result = Dānijas uzvara; [[Londonas protokols (1852)|Londonas protokols]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Schleswig-Holstein.svg|25px]] [[Šlēsviga-Holšteina]]<br />[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]] | commander1 = [[Frederiks VII]] | commander2 = [[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Battle of Isted 1850.jpg | image_size = 250px }} '''Pirmais Šlēsvigas karš''' norisinājās no [[1848]]. līdz [[1851]]. gadam starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu atbalstīto [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] kustību. Karš bija saistīts ar strīdu par [[Šlēsviga|Šlēsvigas]] un [[Holšteina]]s piederību. Konflikts sākās pēc 1848. gada revolūcijām Eiropā, kad Šlēsvigas-Holšteinas vācieši pieprasīja lielāku neatkarību un pievienošanos vācu zemēm. Dānija centās saglabāt hercogistes savā sastāvā. Karš noslēdzās ar Dānijas uzvaru. Saskaņā ar 1852. gada Londonas protokolu Šlēsviga un Holšteina palika Dānijas karaļa pakļautībā, taču jautājums vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]]. == Skatīt arī == * [[Otrais Šlēsvigas karš]] * [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums]] * [[Londonas protokols (1852)]] [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] 7o62e86t92mwwqb1qiv2p5a1ombj9i7 4470670 4470669 2026-05-19T20:10:28Z Votre Provocateur 111653 4470670 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1848]].—[[1851]]. gads | place = [[Šlēsviga]] un [[Holšteina]] | result = Dānijas uzvara; [[Londonas protokols (1852)|Londonas protokols]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Schleswig-Holstein.svg|25px]] [[Šlēsviga-Holšteina]]<br />[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]] | commander1 = [[Frederiks VII]] | commander2 = [[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Battle of Isted 1850.jpg | image_size = 250px }} '''Pirmais Šlēsvigas karš''' norisinājās no [[1848]]. līdz [[1851]]. gadam starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu atbalstīto [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] kustību. Karš bija saistīts ar strīdu par [[Šlēsviga|Šlēsvigas]] un [[Holšteina]]s piederību. Konflikts sākās pēc 1848. gada revolūcijām Eiropā, kad Šlēsvigas-Holšteinas vācieši pieprasīja lielāku neatkarību un pievienošanos vācu zemēm. Dānija centās saglabāt hercogistes savā sastāvā. Karš noslēdzās ar Dānijas uzvaru. Saskaņā ar 1852. gada Londonas protokolu Šlēsviga un Holšteina palika Dānijas karaļa pakļautībā, taču jautājums vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]]. [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] 8zwz82ov52gottmro8qb5ib4cat770x 4470672 4470670 2026-05-19T20:11:28Z Votre Provocateur 111653 4470672 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1848]].—[[1851]]. gads | place = [[Šlēsviga]] un [[Holšteina]] | result = Dānijas uzvara; [[Londonas protokols (1852)|Londonas protokols]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Schleswig-Holstein.svg|25px]] [[Šlēsviga-Holšteina]]<br />[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]] | commander1 = [[Frederiks VII]] | commander2 = [[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Otto_Bache_-_Soldaternes_hjemkomst_til_København_i_1849.jpg | image_size = 250px }} '''Pirmais Šlēsvigas karš''' norisinājās no [[1848]]. līdz [[1851]]. gadam starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu atbalstīto [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] kustību. Karš bija saistīts ar strīdu par [[Šlēsviga|Šlēsvigas]] un [[Holšteina]]s piederību. Konflikts sākās pēc 1848. gada revolūcijām Eiropā, kad Šlēsvigas-Holšteinas vācieši pieprasīja lielāku neatkarību un pievienošanos vācu zemēm. Dānija centās saglabāt hercogistes savā sastāvā. Karš noslēdzās ar Dānijas uzvaru. Saskaņā ar 1852. gada Londonas protokolu Šlēsviga un Holšteina palika Dānijas karaļa pakļautībā, taču jautājums vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]]. [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] q7khv08bp1xazfyo73cdwba3ccqbmcp 4470673 4470672 2026-05-19T20:11:45Z Votre Provocateur 111653 4470673 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1848]].—[[1851]]. gads | place = [[Šlēsviga]] un [[Holšteina]] | result = Dānijas uzvara; [[Londonas protokols (1852)|Londonas protokols]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Schleswig-Holstein.svg|25px]] [[Šlēsviga-Holšteina]]<br />[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]] | commander1 = [[Frederiks VII]] | commander2 = [[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Otto_Bache_-_Soldaternes_hjemkomst_til_København_i_1849.jpg | image_size = 250px }} '''Pirmais Šlēsvigas karš''' norisinājās no [[1848]]. līdz [[1851]]. gadam starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu atbalstīto [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] kustību. Karš bija saistīts ar strīdu par [[Šlēsviga|Šlēsvigas]] un [[Holšteina]]s piederību. Konflikts sākās pēc 1848. gada revolūcijām Eiropā, kad Šlēsvigas-Holšteinas vācieši pieprasīja lielāku neatkarību un pievienošanos vācu zemēm. Dānija centās saglabāt hercogistes savā sastāvā. Karš noslēdzās ar Dānijas uzvaru. Saskaņā ar 1852. gada Londonas protokolu Šlēsviga un Holšteina palika Dānijas karaļa pakļautībā, taču jautājums vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] f1fdk574slbv0r55keacc24svonxa6y 4470685 4470673 2026-05-19T20:21:25Z Votre Provocateur 111653 4470685 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1848]].—[[1851]]. gads | place = [[Šlēsviga]] un [[Holšteina]] | result = Dānijas uzvara; [[Londonas protokols (1852)|Londonas protokols]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Schleswig-Holstein.svg|25px]] [[Šlēsviga-Holšteina]]<br />[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]] | commander1 = [[Frederiks VII]] | commander2 = [[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Otto_Bache_-_Soldaternes_hjemkomst_til_København_i_1849.jpg | image_size = 250px }} '''Pirmais Šlēsvigas karš''' norisinājās no [[1848]]. līdz [[1851]]. gadam starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu atbalstīto [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] kustību. Karš bija saistīts ar strīdu par [[Šlēsviga|Šlēsvigas]] un [[Holšteina]]s piederību. Konflikts sākās pēc 1848. gada revolūcijām Eiropā, kad Šlēsvigas-Holšteinas vācieši pieprasīja lielāku neatkarību un pievienošanos vācu zemēm. Dānija centās saglabāt hercogistes savā sastāvā. Karš noslēdzās ar Dānijas uzvaru. Saskaņā ar 1852. gada Londonas protokolu Šlēsviga un Holšteina palika Dānijas karaļa pakļautībā, taču jautājums vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]]. == Vēsture == Pirmais Šlēsvigas karš sākās [[1848. gads|1848. gadā]] kā konflikts starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu kustību [[Šlēsviga|Šlēsvigā]] un [[Holšteina|Holšteinā]], kuru atbalstīja vairākas vācu valstis, īpaši [[Prūsija]]. Kara cēlonis bija strīds par abu hercogistu politisko statusu un nacionālo piederību. Šlēsvigā dzīvoja gan [[dāņi]], gan [[vācieši]], savukārt Holšteina bija gandrīz pilnībā vāciski runājoša un bija daļa no [[Vācu Savienība|Vācu Savienības]]. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē Eiropā strauji pieauga nacionālisms. Dānijā radās kustība, kas vēlējās ciešāk integrēt Šlēsvigu Dānijas valstī, savukārt vācu nacionālisti pieprasīja Šlēsvigas un Holšteinas apvienošanu un pievienošanu vācu zemēm. Situācija saasinājās pēc 1848. gada revolūcijas vācu zemēs, kad daudzviet Eiropā sākās revolūcijas un nacionālās kustības. [[1848. gads|1848. gada]] martā Šlēsvigas un Holšteinas vācu politiķi izveidoja pagaidu valdību [[Kīle|Kīlē]] un paziņoja par sacelšanos pret Dānijas varu. Viņi pieprasīja abu hercogistu uzņemšanu Vācu Savienībā un atteicās pakļauties Dānijas karalim. Sacelšanās ātri pārauga bruņotā konfliktā. Dānijas valdība mobilizēja armiju, lai apspiestu sacelšanos un saglabātu kontroli pār hercogistēm. Drīz konfliktā iesaistījās [[Prūsija]], kas sevi pasniedza kā vācu interešu aizstāvi. Prūsijas karaspēks iebruka Šlēsvigā un Holšteinā, atbalstot sacelšanās spēkus. Kara sākumā Dānijas armija cieta vairākas sakāves un bija spiesta atkāpties no daļas teritoriju. Viena no svarīgākajām agrīnajām sadursmēm bija [[Šlēsvigas kauja]], kurā vācu spēki guva panākumus pret dāņu armiju. Neskatoties uz sākotnējām neveiksmēm, Dānija spēja izmantot savu spēcīgo floti, lai bloķētu vācu ostas un ierobežotu Prūsijas iespējas karot jūrā. Dānijas jūras pārākums kļuva par nozīmīgu faktoru konfliktā. Tajā pašā laikā Eiropas lielvalstis, īpaši [[Krievijas Impērija]], [[Lielbritānija]] un [[Francija]], nevēlējās pieļaut pārāk lielu Prūsijas ietekmes pieaugumu Baltijas reģionā un izdarīja diplomātisku spiedienu uz Prūsiju. [[1848. gads|1848. gada]] vasarā tika noslēgts [[Malmē pamiers]], kas uz laiku apturēja karadarbību. Tomēr pamiers neapmierināja ne dāņus, ne vācu nacionālistus, un pēc neilga laika konflikts atsākās. Kara darbība turpinājās vairākus gadus ar mainīgām sekmēm abām pusēm. [[1849. gads|1849. gadā]] Dānijas armija sāka veiksmīgu pretuzbrukumu. Viena no svarīgākajām kaujām bija [[Frederīsijas kauja]] [[1849. gads|1849. gada]] [[6. jūlijs|6. jūlijā]], kad dāņu spēki negaidītā uzbrukumā sakāva Šlēsvigas-Holšteinas armiju un pārtrauca Frederīsijas aplenkumu. Šī uzvara būtiski uzlaboja Dānijas pozīcijas karā un paaugstināja morāli valstī. Turpmākajos gados karadarbība kļuva mazāk intensīva. Prūsija arvien vairāk saskārās ar starptautisku diplomātisku spiedienu, kā arī ar iekšējām problēmām Vācijā. Galu galā Prūsija pakāpeniski samazināja savu iesaisti konfliktā, atstājot Šlēsvigas-Holšteinas spēkus bez pietiekama atbalsta. [[1850. gads|1850. gadā]] Dānijas armija guva vēl vienu nozīmīgu uzvaru [[Istedas kauja|Istedas kaujā]], kas kļuva par vienu no lielākajām kaujām Skandināvijas vēsturē. Pēc šīs sakāves sacelšanās spēki būtiski zaudēja militāro iniciatīvu. Dānija pakāpeniski atjaunoja kontroli pār hercogistēm. Karš oficiāli beidzās [[1851. gads|1851. gadā]], bet galīgais diplomātiskais noregulējums tika panākts ar [[Londonas protokols|Londonas protokolu]] [[1852. gads|1852. gadā]]. Lielvalstis apstiprināja Dānijas monarhijas tiesības uz Šlēsvigu un Holšteinu, vienlaikus nosakot, ka hercogistes nedrīkst pilnībā integrēt Dānijas valstī. Šis kompromiss uz laiku atrisināja konfliktu, taču neatcēla nacionālās pretrunas reģionā. Pirmais Šlēsvigas karš kļuva par nozīmīgu notikumu gan Dānijas, gan vācu nacionālisma vēsturē. Dānijā tas nostiprināja nacionālo identitāti un konstitucionālo monarhiju, savukārt vācu zemēs konflikts pastiprināja ideju par vācu apvienošanos. Neatrisinātie jautājumi par Šlēsvigas un Holšteinas statusu vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]] [[1864. gads|1864. gadā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] 5i8ztx9i38xv8dn9p60pno6ozhsi098 0 632354 4470671 2026-05-19T20:10:35Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1864]]. gads | place = [[Šlēsviga]], [[Holšteina]] | result = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).s... 4470671 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1864]]. gads | place = [[Šlēsviga]], [[Holšteina]] | result = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]<br />[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Austrijas Impērija]] | commander1 = [[Kristiāns IX]] | commander2 = [[Helmūts fon Moltke]]<br />[[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Battle_of_Dybbol_1864.jpg | image_size = 250px }} '''Otrais Šlēsvigas karš''' norisinājās [[1864]]. gadā starp [[Dānija|Dāniju]] un [[Prūsija]]s–[[Austrijas Impērija|Austrijas]] koalīciju. Karš bija daļa no ilgstošā [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]. Konflikts sākās pēc tam, kad Dānija mēģināja ciešāk piesaistīt [[Šlēsviga|Šlēsvigu]] Dānijas valstij. Prūsija un Austrija to uzskatīja par iepriekšējo vienošanos pārkāpumu un iebruka hercogistēs. Karš beidzās ar Dānijas sakāvi. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no [[Šlēsviga]]s, [[Holšteina]]s un [[Lauenburga]]s. == Skatīt arī == * [[Pirmais Šlēsvigas karš]] * [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums]] * [[Vīnes miera līgums (1864)]] [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] 22flwdycinxuzm4y44z448ngyuakdxo 4470674 4470671 2026-05-19T20:13:09Z Votre Provocateur 111653 4470674 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1864]]. gads | place = [[Šlēsviga]], [[Holšteina]] | result = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]<br />[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Austrijas Impērija]] | commander1 = [[Kristiāns IX]] | commander2 = [[Helmūts fon Moltke]]<br />[[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Dybbol_Skanse.jpg | image_size = 250px }} '''Otrais Šlēsvigas karš''' norisinājās [[1864]]. gadā starp [[Dānija|Dāniju]] un [[Prūsija]]s–[[Austrijas Impērija|Austrijas]] koalīciju. Karš bija daļa no ilgstošā [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]. Konflikts sākās pēc tam, kad Dānija mēģināja ciešāk piesaistīt [[Šlēsviga|Šlēsvigu]] Dānijas valstij. Prūsija un Austrija to uzskatīja par iepriekšējo vienošanos pārkāpumu un iebruka hercogistēs. Karš beidzās ar Dānijas sakāvi. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no [[Šlēsviga]]s, [[Holšteina]]s un [[Lauenburga]]s. == Skatīt arī == * [[Pirmais Šlēsvigas karš]] * [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums]] * [[Vīnes miera līgums (1864)]] [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] fw6yn6o6326kml3lsom5w5hzmdyrj2z 4470675 4470674 2026-05-19T20:13:23Z Votre Provocateur 111653 4470675 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1864]]. gads | place = [[Šlēsviga]], [[Holšteina]] | result = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]<br />[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Austrijas Impērija]] | commander1 = [[Kristiāns IX]] | commander2 = [[Helmūts fon Moltke]]<br />[[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Dybbol_Skanse.jpg | image_size = 250px }} '''Otrais Šlēsvigas karš''' norisinājās [[1864]]. gadā starp [[Dānija|Dāniju]] un [[Prūsija]]s–[[Austrijas Impērija|Austrijas]] koalīciju. Karš bija daļa no ilgstošā [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]. Konflikts sākās pēc tam, kad Dānija mēģināja ciešāk piesaistīt [[Šlēsviga|Šlēsvigu]] Dānijas valstij. Prūsija un Austrija to uzskatīja par iepriekšējo vienošanos pārkāpumu un iebruka hercogistēs. Karš beidzās ar Dānijas sakāvi. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no [[Šlēsviga]]s, [[Holšteina]]s un [[Lauenburga]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] icmsak002w4s9f0ojx8h3y2uo9kfhix 4470681 4470675 2026-05-19T20:18:44Z Votre Provocateur 111653 4470681 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1864]]. gads | place = [[Šlēsviga]], [[Holšteina]] | result = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]<br />[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Austrijas Impērija]] | commander1 = [[Kristiāns IX]] | commander2 = [[Helmuts fon Moltke (jaunākais)]]<br />[[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Dybbol_Skanse.jpg | image_size = 250px }} '''Otrais Šlēsvigas karš''' norisinājās [[1864]]. gadā starp [[Dānija|Dāniju]] un [[Prūsija]]s–[[Austrijas Impērija|Austrijas]] koalīciju. Karš bija daļa no ilgstošā [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]. Konflikts sākās pēc tam, kad Dānija mēģināja ciešāk piesaistīt [[Šlēsviga|Šlēsvigu]] Dānijas valstij. Prūsija un Austrija to uzskatīja par iepriekšējo vienošanos pārkāpumu un iebruka hercogistēs. Karš beidzās ar Dānijas sakāvi. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no [[Šlēsviga]]s, [[Holšteina]]s un [[Lauenburga]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] s2emf7wih7d8xxjj6vi2b8xqaa2ss9u 4470683 4470681 2026-05-19T20:19:33Z Votre Provocateur 111653 4470683 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1864]]. gads | place = [[Šlēsviga]], [[Holšteina]] | result = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]<br />[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Austrijas Impērija]] | commander1 = [[Kristiāns IX]] | commander2 = [[Helmuts fon Moltke (jaunākais)]]<br />[[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Dybbol_Skanse.jpg | image_size = 250px }} '''Otrais Šlēsvigas karš''' norisinājās [[1864]]. gadā starp [[Dānija|Dāniju]] un [[Prūsija]]s–[[Austrijas Impērija|Austrijas]] koalīciju. Karš bija daļa no ilgstošā [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]. Konflikts sākās pēc tam, kad Dānija mēģināja ciešāk piesaistīt [[Šlēsviga|Šlēsvigu]] Dānijas valstij. Prūsija un Austrija to uzskatīja par iepriekšējo vienošanos pārkāpumu un iebruka hercogistēs. Karš beidzās ar Dānijas sakāvi. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no [[Šlēsviga]]s, [[Holšteina]]s un [[Lauenburga]]s. == Vēsture == Pēc [[Pirmais Šlēsvigas karš|Pirmā Šlēsvigas kara]] [[Dānija]], [[Prūsija]] un [[Austrijas Impērija]] turpināja strīdēties par [[Šlēsviga|Šlēsvigas]], [[Holšteina|Holšteinas]] un [[Lauenburga|Lauenburgas]] statusu. [[1852. gads|1852. gada]] [[Londonas protokols]] apstiprināja, ka hercogistes paliek saistītas ar Dānijas monarhiju, taču tās nedrīkst pilnībā iekļaut Dānijas valstī. Šlēsvigā dzīvoja gan [[dāņi]], gan [[vācieši]], bet Holšteina un Lauenburga bija cieši saistītas ar [[Vācu Savienība|Vācu Savienību]]. Spriedze pieauga [[1863. gads|1863. gadā]], kad Dānijā tika pieņemta [[Novembra konstitūcija]]. Tā paredzēja ciešāku Šlēsvigas iekļaušanu Dānijas valstī, atstājot Holšteinu atsevišķā stāvoklī. Šo soli Prūsija un Austrijas Impērija uzskatīja par Londonas protokola pārkāpumu. Tajā pašā gadā nomira Dānijas karalis [[Frederiks VII]], un tronī kāpa [[Kristiāns IX]], kurš parakstīja jauno konstitūciju. Tas kļuva par tiešu ieganstu karam. [[1864. gads|1864. gada]] sākumā Prūsija un Austrijas Impērija pieprasīja Dānijai atcelt Novembra konstitūciju. Kad Dānija šo prasību neizpildīja, sabiedroto karaspēks šķērsoja robežu un iebruka Šlēsvigā. Kara sākumā Dānijas armija centās aizstāvēt [[Dannevirke]] nocietinājumu līniju, kas dāņu sabiedrībā tika uzskatīta par vēsturisku valsts aizsardzības simbolu. Tomēr nocietinājumi nebija piemēroti ilgstošai aizsardzībai pret daudz spēcīgāku pretinieku, un ziemas apstākļi apdraudēja dāņu pozīcijas. Dānijas karaspēks atkāpās no Dannevirkes bez lielas kaujas, lai izvairītos no ielenkuma. Šī atkāpšanās Dānijā izraisīja smagu politisku un sabiedrisku satricinājumu, jo daudzi to uztvēra kā valsts prestiža zaudējumu. Pēc tam galvenā aizsardzība tika koncentrēta pie [[Dībela|Dībelas]] nocietinājumiem un [[Alsas sala|Alsas salas]]. Prūsijas karaspēks, kuru vadīja pieredzējuši komandieri, sāka sistemātisku uzbrukumu dāņu pozīcijām. Viens no izšķirošākajiem kara notikumiem bija [[Dībelas kauja]] [[1864. gads|1864. gada]] [[18. aprīlis|18. aprīlī]]. Pēc ilgstošas artilērijas apšaudes Prūsijas armija sāka uzbrukumu dāņu nocietinājumiem. Dāņu karavīri pretojās, taču prūšu pārspēks, labāka artilērija un organizētāks uzbrukums ļāva ieņemt Dībelas pozīcijas. Šī sakāve būtiski vājināja Dānijas militārās iespējas un parādīja Prūsijas armijas modernizācijas rezultātus. Pēc Dībelas krišanas karš turpinājās gan uz sauszemes, gan jūrā. Dānijas flote bija spēcīgāka par Prūsijas floti un spēja saglabāt zināmu kontroli pār jūras ceļiem. [[Helgolandes kauja]] [[1864. gads|1864. gada]] [[9. maijs|9. maijā]] bija viena no nozīmīgākajām jūras sadursmēm. Tajā Dānijas flote cīnījās pret Austrijas un Prūsijas kuģiem. Lai gan kauja nebija izšķiroša stratēģiskā ziņā, tā kļuva par vienu no pēdējām Dānijas militārajām sekmēm karā. Kara laikā Eiropas lielvalstis mēģināja panākt diplomātisku risinājumu. [[Londona|Londonā]] tika sasaukta konference, kurā piedalījās vairākas Eiropas valstis. Sarunās tika apspriesta iespēja sadalīt Šlēsvigu pēc nacionālā principa, atstājot ziemeļu daļu Dānijai un dienvidu daļu vācu valstīm. Tomēr vienošanos panākt neizdevās, jo Dānija un pretējā puse nespēja vienoties par robežu un hercogistu nākotni. Pēc sarunu neveiksmes karadarbība atsākās. Prūsijas karaspēks [[1864. gads|1864. gada]] [[29. jūnijs|29. jūnijā]] pārcēlās pāri [[Alsas šaurums|Alsas šaurumam]] un ieņēma [[Alsa|Alsas salu]]. Šis trieciens praktiski iznīcināja Dānijas pēdējās cerības uz veiksmīgu aizsardzību. Dānijas armija bija novājināta, bet politiskā vadība bija spiesta atzīt, ka karu turpināt vairs nav iespējams. Karš beidzās ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]], kas tika parakstīts [[1864. gads|1864. gada]] [[30. oktobris|30. oktobrī]]. Saskaņā ar līgumu Dānija atteicās no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas. Šīs teritorijas nonāca Prūsijas un Austrijas kopīgā pārvaldē. Dānijai tas bija smags teritoriāls un politisks zaudējums, jo valsts zaudēja ievērojamu daļu iedzīvotāju un teritorijas. Pēc kara Prūsija un Austrijas Impērija drīz nonāca savstarpējā konfliktā par iegūto hercogistu pārvaldīšanu. Šīs domstarpības kļuva par vienu no galvenajiem cēloņiem [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karam 1866. gadā]]. Pēc Prūsijas uzvaras šajā karā Šlēsviga, Holšteina un Lauenburga tika iekļautas Prūsijas sastāvā. Tādējādi Otrais Šlēsvigas karš kļuva par svarīgu posmu [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanas]] procesā. Dānijā kara sakāve izraisīja dziļas politiskas pārmaiņas. Valsts atteicās no lielvalsts ambīcijām un pievērsās iekšējai attīstībai, lauksaimniecības modernizācijai un nacionālās identitātes nostiprināšanai. Zaudējums arī nostiprināja Dānijas ārpolitikas piesardzību turpmākajos gadu desmitos. Šlēsvigas jautājums palika nozīmīgs līdz pat [[1920. gads|1920. gada]] plebiscītiem, pēc kuriem Ziemeļšlēsviga tika atgriezta Dānijai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] etvn5pxmv62806ytws8ei4qwp4umndn 4470684 4470683 2026-05-19T20:20:27Z Votre Provocateur 111653 4470684 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais Šlēsvigas karš | partof = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]] | date = [[1864]]. gads | place = [[Šlēsviga]], [[Holšteina]] | result = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]<br />[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Austrijas Impērija]] | commander1 = [[Kristiāns IX]] | commander2 = [[Helmuts fon Moltke (jaunākais)]]<br />[[Frīdrihs fon Vrangelis]] | image = Dybbol_Skanse.jpg | image_size = 250px }} '''Otrais Šlēsvigas karš''' norisinājās [[1864]]. gadā starp [[Dānija|Dāniju]] un [[Prūsija]]s–[[Austrijas Impērija|Austrijas]] koalīciju. Karš bija daļa no ilgstošā [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]. Konflikts sākās pēc tam, kad Dānija mēģināja ciešāk piesaistīt [[Šlēsviga|Šlēsvigu]] Dānijas valstij. Prūsija un Austrija to uzskatīja par iepriekšējo vienošanos pārkāpumu un iebruka hercogistēs. Karš beidzās ar Dānijas sakāvi. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]], [[Holšteina]]s un [[Lauenburga]]s. == Vēsture == Pēc [[Pirmais Šlēsvigas karš|Pirmā Šlēsvigas kara]] [[Dānija]], [[Prūsija]] un [[Austrijas Impērija]] turpināja strīdēties par [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]], [[Holšteina|Holšteinas]] un [[Lauenburga|Lauenburgas]] statusu. [[1852. gads|1852. gada]] [[Londonas protokols]] apstiprināja, ka hercogistes paliek saistītas ar Dānijas monarhiju, taču tās nedrīkst pilnībā iekļaut Dānijas valstī. Šlēsvigā dzīvoja gan [[dāņi]], gan [[vācieši]], bet Holšteina un Lauenburga bija cieši saistītas ar [[Vācu Savienība|Vācu Savienību]]. Spriedze pieauga [[1863. gads|1863. gadā]], kad Dānijā tika pieņemta [[Novembra konstitūcija]]. Tā paredzēja ciešāku Šlēsvigas iekļaušanu Dānijas valstī, atstājot Holšteinu atsevišķā stāvoklī. Šo soli Prūsija un Austrijas Impērija uzskatīja par Londonas protokola pārkāpumu. Tajā pašā gadā nomira Dānijas karalis [[Frederiks VII]], un tronī kāpa [[Kristiāns IX]], kurš parakstīja jauno konstitūciju. Tas kļuva par tiešu ieganstu karam. [[1864. gads|1864. gada]] sākumā Prūsija un Austrijas Impērija pieprasīja Dānijai atcelt Novembra konstitūciju. Kad Dānija šo prasību neizpildīja, sabiedroto karaspēks šķērsoja robežu un iebruka Šlēsvigā. Kara sākumā Dānijas armija centās aizstāvēt [[Dannevirke]] nocietinājumu līniju, kas dāņu sabiedrībā tika uzskatīta par vēsturisku valsts aizsardzības simbolu. Tomēr nocietinājumi nebija piemēroti ilgstošai aizsardzībai pret daudz spēcīgāku pretinieku, un ziemas apstākļi apdraudēja dāņu pozīcijas. Dānijas karaspēks atkāpās no Dannevirkes bez lielas kaujas, lai izvairītos no ielenkuma. Šī atkāpšanās Dānijā izraisīja smagu politisku un sabiedrisku satricinājumu, jo daudzi to uztvēra kā valsts prestiža zaudējumu. Pēc tam galvenā aizsardzība tika koncentrēta pie [[Dībela|Dībelas]] nocietinājumiem un [[Alsas sala|Alsas salas]]. Prūsijas karaspēks, kuru vadīja pieredzējuši komandieri, sāka sistemātisku uzbrukumu dāņu pozīcijām. Viens no izšķirošākajiem kara notikumiem bija [[Dībelas kauja]] [[1864. gads|1864. gada]] [[18. aprīlis|18. aprīlī]]. Pēc ilgstošas artilērijas apšaudes Prūsijas armija sāka uzbrukumu dāņu nocietinājumiem. Dāņu karavīri pretojās, taču prūšu pārspēks, labāka artilērija un organizētāks uzbrukums ļāva ieņemt Dībelas pozīcijas. Šī sakāve būtiski vājināja Dānijas militārās iespējas un parādīja Prūsijas armijas modernizācijas rezultātus. Pēc Dībelas krišanas karš turpinājās gan uz sauszemes, gan jūrā. Dānijas flote bija spēcīgāka par Prūsijas floti un spēja saglabāt zināmu kontroli pār jūras ceļiem. [[Helgolandes kauja]] [[1864. gads|1864. gada]] [[9. maijs|9. maijā]] bija viena no nozīmīgākajām jūras sadursmēm. Tajā Dānijas flote cīnījās pret Austrijas un Prūsijas kuģiem. Lai gan kauja nebija izšķiroša stratēģiskā ziņā, tā kļuva par vienu no pēdējām Dānijas militārajām sekmēm karā. Kara laikā Eiropas lielvalstis mēģināja panākt diplomātisku risinājumu. [[Londona|Londonā]] tika sasaukta konference, kurā piedalījās vairākas Eiropas valstis. Sarunās tika apspriesta iespēja sadalīt Šlēsvigu pēc nacionālā principa, atstājot ziemeļu daļu Dānijai un dienvidu daļu vācu valstīm. Tomēr vienošanos panākt neizdevās, jo Dānija un pretējā puse nespēja vienoties par robežu un hercogistu nākotni. Pēc sarunu neveiksmes karadarbība atsākās. Prūsijas karaspēks [[1864. gads|1864. gada]] [[29. jūnijs|29. jūnijā]] pārcēlās pāri [[Alsas šaurums|Alsas šaurumam]] un ieņēma [[Alsa|Alsas salu]]. Šis trieciens praktiski iznīcināja Dānijas pēdējās cerības uz veiksmīgu aizsardzību. Dānijas armija bija novājināta, bet politiskā vadība bija spiesta atzīt, ka karu turpināt vairs nav iespējams. Karš beidzās ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]], kas tika parakstīts [[1864. gads|1864. gada]] [[30. oktobris|30. oktobrī]]. Saskaņā ar līgumu Dānija atteicās no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas. Šīs teritorijas nonāca Prūsijas un Austrijas kopīgā pārvaldē. Dānijai tas bija smags teritoriāls un politisks zaudējums, jo valsts zaudēja ievērojamu daļu iedzīvotāju un teritorijas. Pēc kara Prūsija un Austrijas Impērija drīz nonāca savstarpējā konfliktā par iegūto hercogistu pārvaldīšanu. Šīs domstarpības kļuva par vienu no galvenajiem cēloņiem [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karam 1866. gadā]]. Pēc Prūsijas uzvaras šajā karā Šlēsviga, Holšteina un Lauenburga tika iekļautas Prūsijas sastāvā. Tādējādi Otrais Šlēsvigas karš kļuva par svarīgu posmu [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanas]] procesā. Dānijā kara sakāve izraisīja dziļas politiskas pārmaiņas. Valsts atteicās no lielvalsts ambīcijām un pievērsās iekšējai attīstībai, lauksaimniecības modernizācijai un nacionālās identitātes nostiprināšanai. Zaudējums arī nostiprināja Dānijas ārpolitikas piesardzību turpmākajos gadu desmitos. Šlēsvigas jautājums palika nozīmīgs līdz pat [[1920. gads|1920. gada]] plebiscītiem, pēc kuriem Ziemeļšlēsviga tika atgriezta Dānijai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] 29och0vf7sry2gua58phb08yuqxksj5 0 632355 4470677 2026-05-19T20:15:00Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Kašūbi]] 4470677 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kašūbi]] 45phjkdcbxzynghpboc1049o4za6wyz 0 632356 4470679 2026-05-19T20:17:50Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Livnolepis zadonica.jpg | att_nosaukums = Livnolepja ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšk... 4470679 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Livnolepis zadonica.jpg | att_nosaukums = Livnolepja ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | ģints = Livnolepis | ģints_lv = Livnolepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Livnolepis <small>Moloshnikov, 2008</small> }} '''Livnolepji''' (''Livnolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 2008. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Ģints [[tipiskā suga]] (un vienīgā) ir ''[[Livnolepis zadonica]]'' <small>(H. Obrucheva, 1983)</small>. Livnolepji dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Livnolepji ir lielas zivis, kurām endokrānija priekšējo postorbitālo izaugumu nospiedumi uz galvas vairoga iekšējās virsmas ir sekli un vāji izteikti. Preorbitālā iedobe ir ļoti liela. Sejas un deguna plātnes izvietotas 60°–80° leņķī. Sānu pakauša kaulus (Pn) norobežo pakaļējie malas kauli (Pmg). Pakauša kaula (Nu), priekšējā vidējā muguras kaula (AMD) un pakaļējā vidējā muguras kaula (PMD) vislielākais platums ir šo kaulu laterālo stūru līmenī (pakauša kaula lielākais platums ir laterālo un postlaterālo stūru līmenī). Ķermeņa bruņa ir ar vidējo vēdera kaulu (MV). Uz bruņas dorsālās sienas ir labi attīstīts, augsts mediālais ķīlis.<ref>Moloshnikov, S.V., ''Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia,'' Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, 753. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Livnolepji atšķiras no botriolepjiem (Bothriolepis) un grosilepjiem (Grossilepis) ar ļoti lielu preorbitālo iedobi un ar 60°–80° leņķi starp sejas un deguna plātnēm priekšējam nepāra kaulam (Prm) un sānu kauliem (La) (botriolepjiem un grosilepjiem šīs plātnes ir gandrīz paralēlas). Bez to, tie atšķiras no grosilepjiem ar galvas vairoga un ķermeņa bruņas izmēriem (livnolepjiem tie sasniedz 40 cm garumu, bet grosilepjiem - līdz 10 cm), ar Nu, AMD un PMD kaulu formu, un ar augstu muguras ķīli. No tubalepjiem (Tubalepis) livnolepji atšķiras ar MV kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā, un ar Pn kaula stāvokli (livnolepjiem to norobežo Pmg kauls). No rosolepjiem (Rossolepis) tie atšķiras ar galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru platajām pamatnēm (livnolepjiem šie stūri ir izteiktāki) un ar dziļāku trapecveida formas preorbitālo iedobi. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] m7m4yxm1e83qng8laa14ezh6tosn1vb 4470694 4470679 2026-05-19T20:26:59Z Jānis U. 198 4470694 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Livnolepis zadonica.jpg | att_nosaukums = Livnolepja ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | ģints = Livnolepis | ģints_lv = Livnolepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Livnolepis <small>Moloshnikov, 2008</small> }} '''Livnolepji''' (''Livnolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 2008. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Ģints [[tipiskā suga]] (un vienīgā) ir ''[[Livnolepis zadonica]]'' <small>(H. Obrucheva, 1983)</small>. Livnolepji dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Livnolepji ir lielas [[zivis]], kurām [[Endokrānijs|endokrānija]] priekšējo postorbitālo izaugumu nospiedumi uz [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] iekšējās virsmas ir sekli un vāji izteikti. [[Preorbitālā iedobe]] ir ļoti liela. Sejas un deguna plātnes izvietotas 60°–80° leņķī. [[Sānu pakauša kauli|Sānu pakauša kaulus]] (''Pn'') norobežo [[pakaļējie malas kauli]] (''Pmg''). [[Pakauša kauls|Pakauša kaula]] (''Nu''), [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') un [[Pakaļējais vidējais muguras kauls|pakaļējā vidējā muguras kaula]] (''PMD'') vislielākais platums ir šo kaulu laterālo stūru līmenī (pakauša kaula lielākais platums ir laterālo un postlaterālo stūru līmenī). [[Ķermeņa bruņa]] ir ar [[Vidējais vēdera kauls|vidējo vēdera kaulu]] (''MV''). Uz bruņas dorsālās sienas ir labi attīstīts, augsts mediālais ķīlis.<ref>Moloshnikov, S.V., ''Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia,'' Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, 753. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Livnolepji atšķiras no [[botriolepji]]em (''Bothriolepis'') un [[grosilepji]]em (''Grossilepis'') ar ļoti lielu preorbitālo iedobi un ar 60°–80° leņķi starp sejas un deguna plātnēm [[Priekšējais nepāra kauls|priekšējam nepāra kaulam]] (''Prm'') un [[sānu kauli]]em (''La'') (botriolepjiem un grosilepjiem šīs plātnes ir gandrīz paralēlas). Bez to, tie atšķiras no grosilepjiem ar galvas vairoga un ķermeņa bruņas izmēriem (livnolepjiem tie sasniedz 40 cm garumu, bet grosilepjiem - līdz 10 cm), ar ''Nu'', ''AMD'' un ''PMD'' kaulu formu, un ar augstu muguras ķīli. No [[tubalepji]]em (''Tubalepis'') livnolepji atšķiras ar ''MV'' kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā, un ar ''Pn'' kaula stāvokli (livnolepjiem to norobežo ''Pmg'' kauls). No [[rosolepji]]em (''Rossolepis'') tie atšķiras ar galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru platajām pamatnēm (livnolepjiem šie stūri ir izteiktāki) un ar dziļāku trapecveida formas preorbitālo iedobi. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] slwg8geptk10dgxoavkwqk089k5gybf 0 632357 4470680 2026-05-19T20:18:24Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Livnolepji]] 4470680 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Livnolepji]] 116am7oi7u8hhbu4lnv8w13m7geh489 0 632358 4470688 2026-05-19T20:24:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Jutland Peninsula map.PNG|thumb]] '''Šlēsvigas-Holšteinas jautājums''' bija ilgstošs politisks konflikts par [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]], [[Holšteina|Holšteinas]] un vēlāk arī [[Lauenburga|Lauenburgas]] hercogistu statusu starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu valstīm, īpaši [[Prūsija|Prūsiju]]. Konflikts ilga galvenokārt [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālisma un Eiropas diplomātijas jautājumiem Ziemeļ... 4470688 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jutland Peninsula map.PNG|thumb]] '''Šlēsvigas-Holšteinas jautājums''' bija ilgstošs politisks konflikts par [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]], [[Holšteina|Holšteinas]] un vēlāk arī [[Lauenburga|Lauenburgas]] hercogistu statusu starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu valstīm, īpaši [[Prūsija|Prūsiju]]. Konflikts ilga galvenokārt [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālisma un Eiropas diplomātijas jautājumiem Ziemeļeiropā. == Vēsture == Viduslaikos Šlēsviga bija Dānijas karaļa lēnis, bet Holšteina piederēja [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]] un vēlāk [[Vācu Savienība|Vācu Savienībai]]. Abas teritorijas bieži tika pārvaldītas kopā vienas dinastijas rokās, taču juridiski tās bija atšķirīgas. Šlēsvigā dzīvoja jaukta dāņu un vācu iedzīvotāju populācija, savukārt Holšteinā dominēja vācu valoda un kultūra. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā Eiropā pieauga nacionālisms. Dāņu nacionālisti vēlējās ciešāk integrēt Šlēsvigu Dānijas valstī un nostiprināt dāņu valodas pozīcijas reģionā. Tajā pašā laikā vācu nacionālisti pieprasīja Šlēsvigas un Holšteinas apvienošanu kā vienotu teritoriju un to iekļaušanu vācu politiskajā telpā. Radās sauklis „up ewig ungedeelt” („uz mūžiem nedalīti”), kas simbolizēja vācu prasību saglabāt hercogistes kopā. Situācija saasinājās [[1848. gads|1848. gadā]], kad Eiropā sākās revolūcijas. Šlēsvigas un Holšteinas vācu politiķi sacēlās pret Dānijas valdību un izveidoja pagaidu valdību [[Kīle|Kīlē]]. Viņus atbalstīja [[Prūsija]], kas iesaistījās konfliktā pret Dāniju. Tas noveda pie [[Pirmais Šlēsvigas karš|Pirmā Šlēsvigas kara]], kurš ilga no [[1848. gads|1848.]] līdz [[1851. gads|1851. gadam]]. Pēc kara Eiropas lielvalstis centās novērst turpmāku nestabilitāti reģionā. [[1852. gads|1852. gadā]] tika noslēgts [[Londonas protokols]], kas apstiprināja Dānijas karaļa tiesības pār hercogistēm, bet vienlaikus noteica, ka tās nedrīkst pilnībā iekļaut Dānijas valstī. Protokols bija kompromiss, kas īslaicīgi saglabāja mieru, taču neapmierināja ne dāņu, ne vācu nacionālistus. Krīze atjaunojās [[1863. gads|1863. gadā]], kad Dānijas valdība pieņēma [[Novembra konstitūcija|Novembra konstitūciju]], kas paredzēja ciešāku Šlēsvigas integrāciju Dānijā. [[Prūsija]] un [[Austrijas Impērija]] apsūdzēja Dāniju Londonas protokola pārkāpšanā un pieprasīja konstitūcijas atcelšanu. Kad Dānija atteicās piekāpties, sākās [[Otrais Šlēsvigas karš]]. [[1864. gads|1864. gada]] karā Dānija tika sakauta. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas. Sākotnēji teritorijas pārvaldīja kopīgi Prūsija un Austrijas Impērija, taču domstarpības par to pārvaldīšanu kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem [[Austrijas-prūšu karš|Austrijas-prūšu karam]] [[1866. gads|1866. gadā]]. Pēc Prūsijas uzvaras pār Austriju hercogistes tika pilnībā pievienotas Prūsijai un vēlāk kļuva par daļu no [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]]. Vācu pārvaldes laikā reģionā turpinājās nacionālās pretrunas starp dāņu un vācu iedzīvotājiem, īpaši Ziemeļšlēsvigā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] jautājums tika pārskatīts saskaņā ar tautu pašnoteikšanās principu. [[1920. gads|1920. gadā]] Šlēsvigā notika plebiscīti. Ziemeļšlēsvigas iedzīvotāju vairākums nobalsoja par pievienošanos Dānijai, savukārt Centrālā un Dienvidšlēsviga palika Vācijas sastāvā. Rezultātā tika noteikta mūsdienu Dānijas—Vācijas robeža. Šlēsvigas-Holšteinas jautājums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[19. gadsimts|19. gadsimta]] Eiropas diplomātiskajiem konfliktiem. Tas ietekmēja [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanas]] procesu, Dānijas nacionālās identitātes attīstību un Eiropas spēku līdzsvaru Baltijas reģionā. [[Kategorija:Šlēsvigas-Holšteinas jautājums]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:19. gadsimta konflikti]] [[Kategorija:Eiropas diplomātijas vēsture]] 7egehb5h4cjgmouz9us5flcwk5iifos 4470689 4470688 2026-05-19T20:24:36Z Votre Provocateur 111653 4470689 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jutland Peninsula map.PNG|thumb|[[Jitlande|Jitlandes pussala]]: Holšteina norādīta dzeltenā krāsā, Dienvidšlēsviga — brūnā, Ziemeļšlēsviga — sarkanā, bet pārējās Dānijas Jitlandes daļas — tumši sarkanā]] '''Šlēsvigas-Holšteinas jautājums''' bija ilgstošs politisks konflikts par [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]], [[Holšteina|Holšteinas]] un vēlāk arī [[Lauenburga|Lauenburgas]] hercogistu statusu starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu valstīm, īpaši [[Prūsija|Prūsiju]]. Konflikts ilga galvenokārt [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālisma un Eiropas diplomātijas jautājumiem Ziemeļeiropā. == Vēsture == Viduslaikos Šlēsviga bija Dānijas karaļa lēnis, bet Holšteina piederēja [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]] un vēlāk [[Vācu Savienība|Vācu Savienībai]]. Abas teritorijas bieži tika pārvaldītas kopā vienas dinastijas rokās, taču juridiski tās bija atšķirīgas. Šlēsvigā dzīvoja jaukta dāņu un vācu iedzīvotāju populācija, savukārt Holšteinā dominēja vācu valoda un kultūra. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā Eiropā pieauga nacionālisms. Dāņu nacionālisti vēlējās ciešāk integrēt Šlēsvigu Dānijas valstī un nostiprināt dāņu valodas pozīcijas reģionā. Tajā pašā laikā vācu nacionālisti pieprasīja Šlēsvigas un Holšteinas apvienošanu kā vienotu teritoriju un to iekļaušanu vācu politiskajā telpā. Radās sauklis „up ewig ungedeelt” („uz mūžiem nedalīti”), kas simbolizēja vācu prasību saglabāt hercogistes kopā. Situācija saasinājās [[1848. gads|1848. gadā]], kad Eiropā sākās revolūcijas. Šlēsvigas un Holšteinas vācu politiķi sacēlās pret Dānijas valdību un izveidoja pagaidu valdību [[Kīle|Kīlē]]. Viņus atbalstīja [[Prūsija]], kas iesaistījās konfliktā pret Dāniju. Tas noveda pie [[Pirmais Šlēsvigas karš|Pirmā Šlēsvigas kara]], kurš ilga no [[1848. gads|1848.]] līdz [[1851. gads|1851. gadam]]. Pēc kara Eiropas lielvalstis centās novērst turpmāku nestabilitāti reģionā. [[1852. gads|1852. gadā]] tika noslēgts [[Londonas protokols]], kas apstiprināja Dānijas karaļa tiesības pār hercogistēm, bet vienlaikus noteica, ka tās nedrīkst pilnībā iekļaut Dānijas valstī. Protokols bija kompromiss, kas īslaicīgi saglabāja mieru, taču neapmierināja ne dāņu, ne vācu nacionālistus. Krīze atjaunojās [[1863. gads|1863. gadā]], kad Dānijas valdība pieņēma [[Novembra konstitūcija|Novembra konstitūciju]], kas paredzēja ciešāku Šlēsvigas integrāciju Dānijā. [[Prūsija]] un [[Austrijas Impērija]] apsūdzēja Dāniju Londonas protokola pārkāpšanā un pieprasīja konstitūcijas atcelšanu. Kad Dānija atteicās piekāpties, sākās [[Otrais Šlēsvigas karš]]. [[1864. gads|1864. gada]] karā Dānija tika sakauta. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas. Sākotnēji teritorijas pārvaldīja kopīgi Prūsija un Austrijas Impērija, taču domstarpības par to pārvaldīšanu kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem [[Austrijas-prūšu karš|Austrijas-prūšu karam]] [[1866. gads|1866. gadā]]. Pēc Prūsijas uzvaras pār Austriju hercogistes tika pilnībā pievienotas Prūsijai un vēlāk kļuva par daļu no [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]]. Vācu pārvaldes laikā reģionā turpinājās nacionālās pretrunas starp dāņu un vācu iedzīvotājiem, īpaši Ziemeļšlēsvigā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] jautājums tika pārskatīts saskaņā ar tautu pašnoteikšanās principu. [[1920. gads|1920. gadā]] Šlēsvigā notika plebiscīti. Ziemeļšlēsvigas iedzīvotāju vairākums nobalsoja par pievienošanos Dānijai, savukārt Centrālā un Dienvidšlēsviga palika Vācijas sastāvā. Rezultātā tika noteikta mūsdienu Dānijas—Vācijas robeža. Šlēsvigas-Holšteinas jautājums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[19. gadsimts|19. gadsimta]] Eiropas diplomātiskajiem konfliktiem. Tas ietekmēja [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanas]] procesu, Dānijas nacionālās identitātes attīstību un Eiropas spēku līdzsvaru Baltijas reģionā. [[Kategorija:Šlēsvigas-Holšteinas jautājums]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:19. gadsimta konflikti]] [[Kategorija:Eiropas diplomātijas vēsture]] hg8pvqyhd6u8zs1bi3wwo6m0e7mjuhk 4470691 4470689 2026-05-19T20:25:12Z Votre Provocateur 111653 4470691 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jutland Peninsula map.PNG|thumb|[[Jitlande|Jitlandes pussala]]: Holšteina norādīta dzeltenā krāsā, Dienvidšlēsviga — brūnā, Ziemeļšlēsviga — sarkanā, bet pārējās Dānijas Jitlandes daļas — tumši sarkanā]] '''Šlēsvigas-Holšteinas jautājums''' bija ilgstošs politisks konflikts par [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]], [[Holšteina|Holšteinas]] un vēlāk arī [[Lauenburga|Lauenburgas]] hercogistu statusu starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu valstīm, īpaši [[Prūsija|Prūsiju]]. Konflikts ilga galvenokārt [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālisma un Eiropas diplomātijas jautājumiem Ziemeļeiropā. == Vēsture == Viduslaikos Šlēsviga bija Dānijas karaļa lēnis, bet Holšteina piederēja [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]] un vēlāk [[Vācu Savienība|Vācu Savienībai]]. Abas teritorijas bieži tika pārvaldītas kopā vienas dinastijas rokās, taču juridiski tās bija atšķirīgas. Šlēsvigā dzīvoja jaukta dāņu un vācu iedzīvotāju populācija, savukārt Holšteinā dominēja vācu valoda un kultūra. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā Eiropā pieauga nacionālisms. Dāņu nacionālisti vēlējās ciešāk integrēt Šlēsvigu Dānijas valstī un nostiprināt dāņu valodas pozīcijas reģionā. Tajā pašā laikā vācu nacionālisti pieprasīja Šlēsvigas un Holšteinas apvienošanu kā vienotu teritoriju un to iekļaušanu vācu politiskajā telpā. Radās sauklis „up ewig ungedeelt” („uz mūžiem nedalīti”), kas simbolizēja vācu prasību saglabāt hercogistes kopā. Situācija saasinājās [[1848. gads|1848. gadā]], kad Eiropā sākās revolūcijas. Šlēsvigas un Holšteinas vācu politiķi sacēlās pret Dānijas valdību un izveidoja pagaidu valdību [[Kīle|Kīlē]]. Viņus atbalstīja [[Prūsija]], kas iesaistījās konfliktā pret Dāniju. Tas noveda pie [[Pirmais Šlēsvigas karš|Pirmā Šlēsvigas kara]], kurš ilga no [[1848. gads|1848.]] līdz [[1851. gads|1851. gadam]]. Pēc kara Eiropas lielvalstis centās novērst turpmāku nestabilitāti reģionā. [[1852. gads|1852. gadā]] tika noslēgts [[Londonas protokols]], kas apstiprināja Dānijas karaļa tiesības pār hercogistēm, bet vienlaikus noteica, ka tās nedrīkst pilnībā iekļaut Dānijas valstī. Protokols bija kompromiss, kas īslaicīgi saglabāja mieru, taču neapmierināja ne dāņu, ne vācu nacionālistus. Krīze atjaunojās [[1863. gads|1863. gadā]], kad Dānijas valdība pieņēma [[Novembra konstitūcija|Novembra konstitūciju]], kas paredzēja ciešāku Šlēsvigas integrāciju Dānijā. [[Prūsija]] un [[Austrijas Impērija]] apsūdzēja Dāniju Londonas protokola pārkāpšanā un pieprasīja konstitūcijas atcelšanu. Kad Dānija atteicās piekāpties, sākās [[Otrais Šlēsvigas karš]]. [[1864. gads|1864. gada]] karā Dānija tika sakauta. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas. Sākotnēji teritorijas pārvaldīja kopīgi Prūsija un Austrijas Impērija, taču domstarpības par to pārvaldīšanu kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem [[Austrijas-prūšu karš|Austrijas-prūšu karam]] [[1866. gads|1866. gadā]]. Pēc Prūsijas uzvaras pār Austriju hercogistes tika pilnībā pievienotas Prūsijai un vēlāk kļuva par daļu no [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]]. Vācu pārvaldes laikā reģionā turpinājās nacionālās pretrunas starp dāņu un vācu iedzīvotājiem, īpaši Ziemeļšlēsvigā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] jautājums tika pārskatīts saskaņā ar tautu pašnoteikšanās principu. [[1920. gads|1920. gadā]] Šlēsvigā notika plebiscīti. Ziemeļšlēsvigas iedzīvotāju vairākums nobalsoja par pievienošanos Dānijai, savukārt Centrālā un Dienvidšlēsviga palika Vācijas sastāvā. Rezultātā tika noteikta mūsdienu Dānijas—Vācijas robeža. Šlēsvigas-Holšteinas jautājums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[19. gadsimts|19. gadsimta]] Eiropas diplomātiskajiem konfliktiem. Tas ietekmēja [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanas]] procesu, Dānijas nacionālās identitātes attīstību un Eiropas spēku līdzsvaru Baltijas reģionā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Šlēsvigas-Holšteinas jautājums]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:19. gadsimta konflikti]] [[Kategorija:Eiropas diplomātijas vēsture]] gix53denb7lu4rz48cgjnk07fp0ghmh 0 632359 4470721 2026-05-19T23:45:58Z Teatrālis 82063 Jauna lapa: {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs | vārds_orig = ''Stanisław Ignacy Witkiewicz'' | attēls = Witkacyblackandwhite.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1885|2|24}} | dz_vieta = [[Varšava]], [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1939|9|18|1885... 4470721 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs | vārds_orig = ''Stanisław Ignacy Witkiewicz'' | attēls = Witkacyblackandwhite.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1885|2|24}} | dz_vieta = [[Varšava]], [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1939|9|18|1885|2|24}} | m_vieta = [[Polija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[polis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Witkacy-autograf.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs, filozofs, fotogrāfs | rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs''' ({{val-pl|Stanisław Ignacy Witkiewicz}}; dzimis {{dat|1885|2|24}}, miris {{dat|1939|9|18}}) bija [[poļi|poļu]] rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs, filozofs un fotogrāfs. Pirmie Vitkēviča darbi publicēti 1919. gadā. 1935. gadā par savu literāro darbību saņēmis Polijas Literatūras akadēmijas balvu. Dzīves pēdējos gados vairāk pievērsies filozofijai. Nojauzdams tuvojošos [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]], grib iestāties Polijas zemessardzē, bet gadu un sliktās redzes dēļ nav pieņemts. 1939. gada 18. septembrī, dienu pēc [[PSRS]] armijas ienākšanas Polijā izdara pašnāvību. Sarakstījis vairāk nekā 30 lugu (publicējis piecas), romānus, rakstus par filozofiju, literatūru, mākslu. Vitkēviča lugas pieskaitāmas tā sauktajai poļu "melnajai groteskai". Viena no ievērojamākajām lugām "Kurpnieki" (''Szewcy'', 1927–1934) ir drāma par cilvēci, kas meklē sabiedrisko iekārtu, kura iemiesotu tās īstenos ideālus. Vēl ievērojamas lugas ir "Mazajā muižiņā" (''W małym dworku'', 1921), "Tinteszivs" (''Mątwa'', 1922), "Māte" (''Matka'', 1924) u.c. Romānos "Atvadas no rudens" (''Pożegnanie jesieni'', 1925) un "Nepiepildāmība" (''Nienasycenie'', 1930), kuri caurausti dekadentiskām tendencēm, abstrakti utopiskā formā atainots cilvēces kultūras sabrukums. Neskaitāmos rakstos, gleznās un lugās S.I.Vitkēvičs uzstājas kā "tīrās formas" sludinātājs, tā parādot mūsdienu mākslas krīzi. Vitkēviča daiļradei raksturīga spilgta [[groteska]] un tajā dominē individuāls eksistences metafizisks pārdzīvojums mākslas darbā, atsakoties no naturālisma kategorijām literatūrā un mākslā. Pirms kara Vitkēviča dramaturģija, kaut arī visumā atzīta, taču vērtēta ļoti pretrunīgi, neguva popularitāti. Pēc Vitkēviča lugu divsējuma izlases iznākšanas 1962. gadā Polijā un pēc tam arī pārējā Eiropā sākas viņa dramaturģijas renesanse. Vitkēviča dramaturģija ir reālā un irreālā sakausējums groteskā formā. Viņa darbi salīdzināti ar [[Francs Kafka|Franča Kafkas]], [[Žans Pols Sartrs|Žana Pola Sartra]], [[Albērs Kamī|Albēra Kamī]], [[Ežēns Jonesko|Ežēna Jonesko]] u.c. daiļradi. Viņa dramaturģijai ir būtiska nozīme Eiropas teātra attīstībā kopš 1960. gadiem. == Nozīmīgākie darbi == * "Mazajā muižiņā" (''W małym dworku'', 1921, luga); * "Slapjā vista" (''Kurka Wodna'', 1921, luga); * "Tinteszivs" (''Mątwa'', 1922, luga); * "Sirsniņas un plukatas" (''Nadobnisie i koczkodany'', 1922, luga); * "Vājprātīgais un mūķene" (''Wariat i zakonnica'', 1923, luga); * "Māte" (''Matka'', 1924, luga); * "Atvadas no rudens" (''Pożegnanie jesieni'', 1925, romāns); * "Kurpnieki" (''Szewcy'', 1927–1934, luga); * "Nepiepildāmība" (''Nienasycenie'', 1930, romāns) {{DEFAULTSORT:Vitkēvičs, Staņislavs Ignācijs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas rakstnieki]] [[Kategorija:Polijas dramaturgi]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] lv0ygdzahvl8jah15rhigdiasgd30pw 4470722 4470721 2026-05-19T23:52:22Z Teatrālis 82063 4470722 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs | vārds_orig = ''Stanisław Ignacy Witkiewicz'' | attēls = Witkacyblackandwhite.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1885|2|24}} | dz_vieta = [[Varšava]], [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1939|9|18|1885|2|24}} | m_vieta = [[Polija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[polis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Witkacy-autograf.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs, filozofs, fotogrāfs | rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs''' ({{val-pl|Stanisław Ignacy Witkiewicz}}; dzimis {{dat|1885|2|24}}, miris {{dat|1939|9|18}}) bija [[poļi|poļu]] rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs, filozofs un fotogrāfs. Pirmie Vitkēviča darbi publicēti 1919. gadā. 1935. gadā par savu literāro darbību saņēmis Polijas Literatūras akadēmijas balvu. Dzīves pēdējos gados vairāk pievērsies filozofijai. Nojauzdams tuvojošos [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]], grib iestāties Polijas zemessardzē, bet gadu un sliktās redzes dēļ nav pieņemts. 1939. gada 18. septembrī, dienu pēc [[PSRS]] armijas ienākšanas Polijā izdara pašnāvību. Sarakstījis vairāk nekā 30 lugu (publicējis piecas), romānus, rakstus par filozofiju, literatūru, mākslu. Vitkēviča lugas pieskaitāmas tā sauktajai poļu "melnajai groteskai". Viena no ievērojamākajām lugām "Kurpnieki" (''Szewcy'', 1927–1934) ir drāma par cilvēci, kas meklē sabiedrisko iekārtu, kura iemiesotu tās īstenos ideālus. Vēl ievērojamas lugas ir "Mazajā muižiņā" (''W małym dworku'', 1921), "Tinteszivs" (''Mątwa'', 1922), "Māte" (''Matka'', 1924) u.c. Romānos "Atvadas no rudens" (''Pożegnanie jesieni'', 1925) un "Nepiepildāmība" (''Nienasycenie'', 1930), kuri caurausti dekadentiskām tendencēm, abstrakti utopiskā formā atainots cilvēces kultūras sabrukums. Neskaitāmos rakstos, gleznās un lugās S.I.Vitkēvičs uzstājas kā "tīrās formas" sludinātājs, tā parādot mūsdienu mākslas krīzi. Vitkēviča daiļradei raksturīga spilgta [[groteska]] un tajā dominē individuāls eksistences metafizisks pārdzīvojums mākslas darbā, atsakoties no naturālisma kategorijām literatūrā un mākslā. Pirms kara Vitkēviča dramaturģija, kaut arī visumā atzīta, taču vērtēta ļoti pretrunīgi, neguva popularitāti. Pēc Vitkēviča lugu divsējuma izlases iznākšanas 1962. gadā Polijā un pēc tam arī pārējā Eiropā sākas viņa dramaturģijas renesanse. Vitkēviča dramaturģija ir reālā un irreālā sakausējums groteskā formā. Viņa darbi salīdzināti ar [[Francs Kafka|Franča Kafkas]], [[Žans Pols Sartrs|Žana Pola Sartra]], [[Albērs Kamī|Albēra Kamī]], [[Ežēns Jonesko|Ežēna Jonesko]] u.c. daiļradi, uzsvērta viņa daiļrades ietekme uz [[absurda drāma|absurda drāmas]] un postdramatiskā teātra attīstību. Viņa dramaturģijai ir būtiska nozīme Eiropas teātra attīstībā kopš 1960. gadiem. == Nozīmīgākie darbi == * "Mazajā muižiņā" (''W małym dworku'', 1921, luga); * "Slapjā vista" (''Kurka Wodna'', 1921, luga); * "Tinteszivs" (''Mątwa'', 1922, luga); * "Sirsniņas un plukatas" (''Nadobnisie i koczkodany'', 1922, luga); * "Vājprātīgais un mūķene" (''Wariat i zakonnica'', 1923, luga); * "Māte" (''Matka'', 1924, luga); * "Atvadas no rudens" (''Pożegnanie jesieni'', 1925, romāns); * "Kurpnieki" (''Szewcy'', 1927–1934, luga); * "Nepiepildāmība" (''Nienasycenie'', 1930, romāns) {{DEFAULTSORT:Vitkēvičs, Staņislavs Ignācijs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas rakstnieki]] [[Kategorija:Polijas dramaturgi]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 4jov379gpljma1xkz4qo8e6ygvs28c2 4470760 4470722 2026-05-20T04:22:58Z Meistars Joda 781 4470760 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs | vārds_orig = ''Stanisław Ignacy Witkiewicz'' | attēls = Witkacyblackandwhite.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1885|2|24}} | dz_vieta = [[Varšava]], [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1939|9|18|1885|2|24}} | m_vieta = [[Polija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[polis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Witkacy-autograf.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs, filozofs, fotogrāfs | rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs''' ({{val-pl|Stanisław Ignacy Witkiewicz}}; dzimis {{dat|1885|2|24}}, miris {{dat|1939|9|18}}) bija [[poļi|poļu]] rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs, filozofs un fotogrāfs. Pirmie Vitkēviča darbi publicēti 1919. gadā. 1935. gadā par savu literāro darbību saņēmis Polijas Literatūras akadēmijas balvu. Dzīves pēdējos gados vairāk pievērsies filozofijai. Nojauzdams tuvojošos [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]], gribējis iestāties Polijas zemessardzē, bet gadu un sliktās redzes dēļ nav pieņemts. 1939. gada 18. septembrī, dienu pēc [[PSRS]] armijas ienākšanas Polijā izdarīja pašnāvību. Sarakstījis vairāk nekā 30 lugu (publicējis piecas), romānus, rakstus par filozofiju, literatūru, mākslu. Vitkēviča lugas pieskaitāmas tā sauktajai poļu "melnajai groteskai". Viena no ievērojamākajām lugām "Kurpnieki" (''Szewcy'', 1927–1934) ir drāma par cilvēci, kas meklē sabiedrisko iekārtu, kura iemiesotu tās īstenos ideālus. Vēl ievērojamas lugas ir "Mazajā muižiņā" (''W małym dworku'', 1921), "Tinteszivs" (''Mątwa'', 1922), "Māte" (''Matka'', 1924) u.c. Romānos "Atvadas no rudens" (''Pożegnanie jesieni'', 1925) un "Nepiepildāmība" (''Nienasycenie'', 1930), kuri caurausti dekadentiskām tendencēm, abstrakti utopiskā formā atainots cilvēces kultūras sabrukums. Neskaitāmos rakstos, gleznās un lugās S.I.Vitkēvičs uzstājas kā "tīrās formas" sludinātājs, tā parādot mūsdienu mākslas krīzi. Vitkēviča daiļradei raksturīga spilgta [[groteska]] un tajā dominē individuāls eksistences metafizisks pārdzīvojums mākslas darbā, atsakoties no naturālisma kategorijām literatūrā un mākslā. Pirms kara Vitkēviča dramaturģija, kaut arī visumā atzīta, taču vērtēta ļoti pretrunīgi, neguva popularitāti. Pēc Vitkēviča lugu divsējuma izlases iznākšanas 1962. gadā Polijā un pēc tam arī pārējā Eiropā sākās viņa dramaturģijas renesanse. Vitkēviča dramaturģija ir reālā un irreālā sakausējums groteskā formā. Viņa darbi salīdzināti ar [[Francs Kafka|Franča Kafkas]], [[Žans Pols Sartrs|Žana Pola Sartra]], [[Albērs Kamī|Albēra Kamī]], [[Ežēns Jonesko|Ežēna Jonesko]] u.c. daiļradi, uzsvērta viņa daiļrades ietekme uz [[absurda drāma|absurda drāmas]] un postdramatiskā teātra attīstību. Viņa dramaturģijai ir būtiska nozīme Eiropas teātra attīstībā kopš 1960. gadiem. == Nozīmīgākie darbi == * "Mazajā muižiņā" (''W małym dworku'', 1921, luga); * "Slapjā vista" (''Kurka Wodna'', 1921, luga); * "Tinteszivs" (''Mątwa'', 1922, luga); * "Sirsniņas un plukatas" (''Nadobnisie i koczkodany'', 1922, luga); * "Vājprātīgais un mūķene" (''Wariat i zakonnica'', 1923, luga); * "Māte" (''Matka'', 1924, luga); * "Atvadas no rudens" (''Pożegnanie jesieni'', 1925, romāns); * "Kurpnieki" (''Szewcy'', 1927–1934, luga); * "Nepiepildāmība" (''Nienasycenie'', 1930, romāns) {{DEFAULTSORT:Vitkēvičs, Staņislavs Ignācijs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas rakstnieki]] [[Kategorija:Polijas dramaturgi]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] j49i53ivkg8tnv9kuuamja1gazniwb0 0 632360 4470739 2026-05-20T03:42:24Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Karakalpakstāna]] 4470739 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karakalpakstāna]] r4heyktbw9k9i6rwtqvb0p3ettb2jc3 0 632361 4470744 2026-05-20T04:08:21Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Dahlet Nuadibu]] 4470744 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dahlet Nuadibu]] ojwc3565kfqn0wd3xa1e92ubzsa53ct 0 632362 4470750 2026-05-20T04:19:14Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Vukovaras-Srijemas župānija]] uz [[Vukovaras—Srijemas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470750 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vukovaras—Srijemas župānija]] fu7rj28i3ij4i3xvvb0zonm4iw0mymd 1 632363 4470752 2026-05-20T04:19:14Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Vukovaras-Srijemas župānija]] uz [[Diskusija:Vukovaras—Srijemas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470752 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Vukovaras—Srijemas župānija]] 6301pe4kmzwreskhwirnirav8d312j0 0 632364 4470755 2026-05-20T04:21:38Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Bjelovaras-Bilogoras župānija]] uz [[Bjelovaras—Bilogoras župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470755 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bjelovaras—Bilogoras župānija]] 654rrofuawqjwx3jr06s5vb48kxfdbw 0 632365 4470759 2026-05-20T04:22:56Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Brodas-Posavinas župānija]] uz [[Brodas—Posavinas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470759 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brodas—Posavinas župānija]] 5mtei8cfk7bmia3huml6jtf8ck8xubq 0 632366 4470764 2026-05-20T04:31:08Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Dubrovnikas-Neretvas župānija]] uz [[Dubrovnikas—Neretvas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470764 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dubrovnikas—Neretvas župānija]] c4il7a9ucl9h7pddhmkibfpncqtda8p 0 632367 4470767 2026-05-20T04:32:04Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Piejūras-Kalnu župānija]] uz [[Piejūras—Kalnu župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470767 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piejūras—Kalnu župānija]] 7s8ojxkglhf345pbq5e1jomiiiefbdb 0 632368 4470770 2026-05-20T04:33:05Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Splitas-Dalmācijas župānija]] uz [[Splitas—Dalmācijas župānija]]: Kļūdains nosaukums 4470770 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Splitas—Dalmācijas župānija]] jfpzep95hbs10qaj1beuxga5v5o2ju7 2 632369 4470774 2026-05-20T04:40:25Z MargaritaPLV 130866 MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Smilšu kaste/Skydive Latvia]] uz [[Skydive Latvia]]: Pārvietots smilšu kastes melnraksts uz rakstu telpu 4470774 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skydive Latvia]] ol36pywttuddia92cs29gjjq8ydy523 3 632370 4470793 2026-05-20T05:43:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4470793 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Martins1213}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 08.43 (EEST) 8yezsm8fhakxmn8i4z4jaldbmmyktkx 0 632371 4470800 2026-05-20T06:34:46Z Pirags 3757 jauna lpp 4470800 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] j2jxoa961vozt9b9eudzhbjkb7g4s7l 4470806 4470800 2026-05-20T06:43:11Z Pirags 3757 /* Iɡaunijā */ 4470806 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] rfx6e2wxrr0tczb6xi2f9zrak0gzhpz 4470910 4470806 2026-05-20T11:21:12Z Pirags 3757 /* Rumānijā */ pap 4470910 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. == Krievijas dezinformācijas kampaņa == 2026. ɡada 19. maijā [[ANO Drošības padome]]s sēde Ņujorkā bija veltīta Ukrainai, lai izceltu Krievijas uzbrukumus civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm. Taču Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja, aicinājumus pārtraukt karu Ukrainā pārvērta publiskos uzbrukumos Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] sftkhgm902hquy5epusp3ejv20o0mdo 4470917 4470910 2026-05-20T11:32:03Z Pirags 3757 /* Krievijas dezinformācijas kampaņa */ pap 4470917 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. == Krievijas dezinformācijas kampaņa == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijai. "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm. Taču Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja savā runā piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] jt4i0cjs33w2isats7z5stdirda58sf 1 632372 4470803 2026-05-20T06:39:46Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470803 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Igaunija |valsts2 = Lietuva |tēma = Vēsture }} 7pq3oo0oglekc6uhuqdcuwbo1l89ans 1 632373 4470804 2026-05-20T06:40:30Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470804 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Teatrālis |valsts = Polija |tēma = Kultūra }} fu8phurorxtuggdhztkmqnwrr3iv9vv 2 632374 4470810 2026-05-20T06:48:53Z MargaritaPLV 130866 Melnraksts: Rozie (neitrāls raksta uzmetums ar atsaucēm) 4470810 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ROZIE APP | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = {{LAT}}<ref name="UR" /> | locations = | area_served = Malta<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = Mobilā lietotne | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /><ref name="BusinessToday2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''Rozie''' ir Latvijā izstrādāta mobilā lietotne un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Tā savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|publisher=Delfi|date=2025-12-28|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=Latvijas Republikas Patentu valde|date=2025-04-28|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. Saskaņā ar Latvijas Patentu valdes publikāciju uzņēmuma izvēlētais galvenais tirgus ir Malta.<ref name="LRPV2025Rozie" /> ''Delfi'' 2025. gada decembrī rakstīja, ka produkts tika palaists lietošanā Maltā 2024. gada 1. oktobrī un ka uzņēmums gatavo darbību Amerikas Savienoto Valstu tirgum.<ref name="Delfi2025" /> == Vēsture == Saskaņā ar ''Delfi'' publicēto interviju ideja par lietotni radās Dainim Duļbinskim, meklējot mājas uzkopšanas pakalpojumu. Rakstā viņš minēts kā ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> ''Delfi'' rakstā norādīts, ka 2023. gadā ''Rozie App'' attīstība tika sākta no nulles, bet lietotne tika palaista lietošanā 2024. gada 1. oktobrī Maltā. Rakstā kā uzņēmuma līdzīpašnieki un komandas pārstāvji minēti Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo tirgu uzņēmums izvēlējās Maltu. ''Delfi'' intervijā norādīts, ka uzņēmums sākotnēji vērtēja arī Latviju, tomēr izvēlējās Maltu mazāka tirgus, angļu valodas lietojuma un zemāku ieviešanas izmaksu dēļ.<ref name="Delfi2025" /> Arī Latvijas Patentu valde norādīja, ka Malta ir uzņēmuma galvenais izvēlētais tirgus.<ref name="LRPV2025Rozie" /> 2025. gada maijā Maltas biznesa izdevums ''BusinessToday'' rakstīja, ka sešu mēnešu laikā pēc darbības sākšanas lietotnes reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. ''BusinessToday'' aprakstīja modeli, kurā klienti publicē darba pieprasījumu, bet pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus; pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> Latvijas Patentu valde ''Rozie'' raksturoja kā Latvijas IT speciālistu izstrādātu mobilo lietotni, kas klientus savieno ar tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem trīs soļos.<ref name="LRPV2025Rozie" /> Savukārt ''Labs of Latvia'' rakstā ''Rozie'' aprakstīta kā Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ''MarketingSherpa'' publicēja gadījuma izpēti par ''Rozie'' mārketinga kampaņu Maltā. Rakstā ''Rozie'' raksturota kā mājas tīrīšanas pakalpojumu tiešsaistes tirgus platforma un norādīts, ka lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī.<ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Paplašināšanās plāni == ''Delfi'' 2025. gada decembrī rakstīja, ka uzņēmums ir reģistrējis kompāniju Delavērā ar nosaukumu ''Rozie App, Inc.'' un gatavo produktu Amerikas Savienoto Valstu tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Tajā pašā rakstā norādīts, ka sākotnējā darbība ASV tirgū plānota Floridā, tostarp Tampā un Maiami, bet vēlāk uzņēmums plāno virzīties arī uz Teksasu.<ref name="Delfi2025" /> == Preču zīmes == 2025. gadā Latvijas Republikas Patentu valde izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme Eiropas Savienībai” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=Latvijas Republikas Patentu valde|date=2025-04-25|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Patentu valdes publikācijā preču zīmes īpašnieks norādīts kā ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmei norādīts EUIPO numurs 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /> Informācija par ''ROZIE'' preču zīmi ir pieejama arī Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) datubāzē.<ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienotajās Valstīs informācija par ''ROZIE'' preču zīmes pieteikumu ir pieejama USPTO TSDR datubāzē un USPTO ''Trademark Official Gazette'' publikācijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] * [[Mobilā lietotne]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769 ''Rozie'' lietotne ''App Store''] * [https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en ''Rozie'' lietotne ''Google Play''] <!-- Kategorijas nepievienot lietotāja smilšu kastē. Publicējot rakstu pamattelpas lapā, var izvērtēt šādas kategorijas: [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mobilās lietotnes]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2023. gadā]] --> rr7ikg1kskpr6emssh333qi1ql5m6pk 4470819 4470810 2026-05-20T07:16:33Z MargaritaPLV 130866 Neitralizēts sadaļas virsraksts par ASV tirgu 4470819 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ROZIE APP | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = {{LAT}}<ref name="UR" /> | locations = | area_served = Malta<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = Mobilā lietotne | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /><ref name="BusinessToday2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''Rozie''' ir Latvijā izstrādāta mobilā lietotne un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Tā savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|publisher=Delfi|date=2025-12-28|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=Latvijas Republikas Patentu valde|date=2025-04-28|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. Saskaņā ar Latvijas Patentu valdes publikāciju uzņēmuma izvēlētais galvenais tirgus ir Malta.<ref name="LRPV2025Rozie" /> ''Delfi'' 2025. gada decembrī rakstīja, ka produkts tika palaists lietošanā Maltā 2024. gada 1. oktobrī un ka uzņēmums gatavo darbību Amerikas Savienoto Valstu tirgum.<ref name="Delfi2025" /> == Vēsture == Saskaņā ar ''Delfi'' publicēto interviju ideja par lietotni radās Dainim Duļbinskim, meklējot mājas uzkopšanas pakalpojumu. Rakstā viņš minēts kā ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> ''Delfi'' rakstā norādīts, ka 2023. gadā ''Rozie App'' attīstība tika sākta no nulles, bet lietotne tika palaista lietošanā 2024. gada 1. oktobrī Maltā. Rakstā kā uzņēmuma līdzīpašnieki un komandas pārstāvji minēti Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo tirgu uzņēmums izvēlējās Maltu. ''Delfi'' intervijā norādīts, ka uzņēmums sākotnēji vērtēja arī Latviju, tomēr izvēlējās Maltu mazāka tirgus, angļu valodas lietojuma un zemāku ieviešanas izmaksu dēļ.<ref name="Delfi2025" /> Arī Latvijas Patentu valde norādīja, ka Malta ir uzņēmuma galvenais izvēlētais tirgus.<ref name="LRPV2025Rozie" /> 2025. gada maijā Maltas biznesa izdevums ''BusinessToday'' rakstīja, ka sešu mēnešu laikā pēc darbības sākšanas lietotnes reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. ''BusinessToday'' aprakstīja modeli, kurā klienti publicē darba pieprasījumu, bet pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus; pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> Latvijas Patentu valde ''Rozie'' raksturoja kā Latvijas IT speciālistu izstrādātu mobilo lietotni, kas klientus savieno ar tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem trīs soļos.<ref name="LRPV2025Rozie" /> Savukārt ''Labs of Latvia'' rakstā ''Rozie'' aprakstīta kā Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ''MarketingSherpa'' publicēja gadījuma izpēti par ''Rozie'' mārketinga kampaņu Maltā. Rakstā ''Rozie'' raksturota kā mājas tīrīšanas pakalpojumu tiešsaistes tirgus platforma un norādīts, ka lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī.<ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == ASV tirgus == ''Delfi'' 2025. gada decembrī rakstīja, ka uzņēmums ir reģistrējis kompāniju Delavērā ar nosaukumu ''Rozie App, Inc.'' un gatavo produktu Amerikas Savienoto Valstu tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Tajā pašā rakstā norādīts, ka sākotnējā darbība ASV tirgū plānota Floridā, tostarp Tampā un Maiami, bet vēlāk uzņēmums plāno virzīties arī uz Teksasu.<ref name="Delfi2025" /> == Preču zīmes == 2025. gadā Latvijas Republikas Patentu valde izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme Eiropas Savienībai” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=Latvijas Republikas Patentu valde|date=2025-04-25|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Patentu valdes publikācijā preču zīmes īpašnieks norādīts kā ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmei norādīts EUIPO numurs 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /> Informācija par ''ROZIE'' preču zīmi ir pieejama arī Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) datubāzē.<ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienotajās Valstīs informācija par ''ROZIE'' preču zīmes pieteikumu ir pieejama USPTO TSDR datubāzē un USPTO ''Trademark Official Gazette'' publikācijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] * [[Mobilā lietotne]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769 ''Rozie'' lietotne ''App Store''] * [https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en ''Rozie'' lietotne ''Google Play''] <!-- Kategorijas nepievienot lietotāja smilšu kastē. Publicējot rakstu pamattelpas lapā, var izvērtēt šādas kategorijas: [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mobilās lietotnes]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2023. gadā]] --> ifwjy6vfz0pt44dofblg66bgxbun42z 4470913 4470819 2026-05-20T11:25:15Z MargaritaPLV 130866 Precizēts enciklopēdiskais formulējums un pievienotas iekšējās saites 4470913 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ROZIE APP | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = {{LAT}}<ref name="UR" /> | locations = | area_served = Malta<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = Mobilā lietotne | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /><ref name="BusinessToday2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''Rozie''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Tā savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> == Vēsture == Par ''Rozie App'' idejas autoru un līdzdibinātāju avotos minēts Dainis Duļbinskis.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Kā uzņēmuma līdzīpašnieki un komandas pārstāvji minēti Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo tirgu tika izvēlēta Malta. Izvēle publiskajos avotos skaidrota ar tirgus apjomu, [[angļu valoda]]s lietojumu un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> [[Latvijas Republikas Patentu valde]] ''Rozie'' raksturoja kā Latvijas IT speciālistu izstrādātu mobilo lietotni, kas klientus savieno ar tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem trīs soļos.<ref name="LRPV2025Rozie" /> ''Labs of Latvia'' publikācijā ''Rozie'' aprakstīta kā Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> 2025. gadā ''Rozie'' mārketinga kampaņa Maltā tika aprakstīta ''MarketingSherpa'' gadījuma izpētē par sadarbību ar vietējiem satura veidotājiem.<ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == ASV tirgus == Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> == Preču zīmes == 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Patentu valdes publikācijā [[preču zīme]]s īpašnieks norādīts kā ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmei norādīts EUIPO numurs 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /> Informācija par ''ROZIE'' preču zīmi ir pieejama arī [[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs|Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja]] (EUIPO) datubāzē.<ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienotajās Valstīs informācija par ''ROZIE'' preču zīmes pieteikumu ir pieejama USPTO TSDR datubāzē un USPTO ''Trademark Official Gazette'' publikācijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769 ''Rozie'' lietotne ''App Store''] * [https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en ''Rozie'' lietotne ''Google Play''] <!-- Kategorijas nepievienot lietotāja smilšu kastē. Publicējot rakstu pamattelpas lapā, var izvērtēt šādas kategorijas: [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mobilās lietotnes]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2023. gadā]] --> f7ius9nuhv90etv78zzpnjjrcbu1bnu 0 632375 4470812 2026-05-20T07:01:59Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1989|5|6|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Lulita Murena]]<br />[[Žaks Dišunuls]] |koordinators = |režisors = |pārraidītāj... 4470812 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1989|5|6|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Lulita Murena]]<br />[[Žaks Dišunuls]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Šveice}} [[Lozanna]] ''[[Palais de Beaulieu]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Dienvidslāvija}} <br /> ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' - <br/> ''[[Rock Me]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Kipra}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Islande}} |viesmākslinieki = |map = ESC 1989 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1989. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1988]] |nākamais = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990 ►]] }} '''1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1989}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1989}}) bija 34. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Šveice|Šveicē]], [[Lozanna|Lozannā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Šveicē (iepriekš {{escy|1956}}. gadā). Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]. Šis konkurss iegāja vēsturē ar to, ka šajā gadā konkursā piedalījās arī gados visjaunākie dalībnieki Eirovīzijas vēsturē. Izraēlas pārstāvim [[Gili Natanels|Gili Natanelim]] konkursa norises brīdī bija 12 gadi, bet Francijas pārstāvei [[Natālija Paka|Natālijai Pakai]] bija tikai 11 gadi. Pēc šī gada konkursa EBU izmainīja noteikumus, kas noteica, ka konkursā nevar piedalīties personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem. Konkursā uzvarēja [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]]s pārstāvji ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' ar dziesmu ''[[Rock Me]]''. Šī bija pirmā un arī vienīgā Dienvidslāvijas uzvaras konkursā. <!-- == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Islande}} | ''[[Beathoven]]'' | ''Sókrates'' | "Sokrāts" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 16. | 20 |- | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomijs Šērbergs]] | ''Stad i ljus'' | "Gaismas pilsēta" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 12. | 52 |- | 03 | {{ESC|Somija}} | ''[[Boulevard]]'' | ''Nauravat silmät muistetaan'' | "Smejošās acis atcerēsies" | [[Somu valoda|Somu]] | 20. | 3 |- | 04 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Skots Ficdžeralds]] | ''Go'' | "Ej" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 2. | 136 |- | 05 | {{ESC|Turcija}} | ''[[MFÖ]]'' | ''Sufi (Hey Ya Hey)'' | — | [[Turku valoda|Turku]] | 15. | 37 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | ''[[La Década]]'' | ''La chica que yo quiero (Made in Spain)'' | "Tā meitene, kuru es gribu (Ražota Spānijā)" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 11. | 58 |- | 07 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Gerards Jolings]] | ''Shangri-La'' | — | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 9. | 70 |- | 08 | {{ESC|Izraēla}} | [[Jardēna Arāzi]] | ''Ben Adam <small>(בן אדם)</small>'' | "Cilvēks" | [[Ivrīts]] | 7. | 85 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Selīna Diona]] | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | "Neaizejiet bez manis" | [[Franču valoda|Franču]] | 1. | 137 |- | 10 | {{ESC|Īrija}} | ''[[Jump the Gun]]'' | ''Take Him Home'' | "Aizved viņu mājās" | Angļu | 8. | 79 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | ''[[Maxi & Chris Garden]]'' | ''Lied für einen Freund'' | "Dziesma draugam" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 14. | 48 |- | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Vilfrēds (dziedātājs)|Vilfrēds]] | ''Lisa Mona Lisa'' | "Līza Mona Līza" | Vācu | 21. | 0 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Hot Eyes]]'' | ''Ka' Du Se Hva' Jeg Sa'?'' | "Vai tu neredzi, kas tas ir tas, ko es tev teicu?" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 3. | 92 |- | 14 | {{ESC|Grieķija}} | [[Afrodīte Frīdasa]] | ''Clown'' | "Klauns" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 17. | 10 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Karolīne Krigere]] | ''For vår jord'' | "Mūsu Zemei" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 5. | 88 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | [[Reinards]] | ''Laissez briller le soleil'' | "Ļauj Saulei spīdēt" | Franču | 18. | 5 |- | 17 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Lara Fabiana]] | ''Croire'' | "Ticēt" | Franču | 21. | 4 |- | 18 | {{ESC|Itālija}} | [[Luka Barbarosa]] | ''Ti scrivo'' | "Es rakstu tev" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 12. | 52 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Žerārs Lenormāns]] | ''Chanteur de charme'' | "Dziedātājs" | Franču | 10. | 64 |- | 20 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Dora]]'' | ''Voltarei'' | "Es atgriezīšos" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 18. | 5 |- | 21 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Srebrna krila]]'' | ''Mangup'' | "Palaidnis" | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 6. | 87 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Lausanne 1989 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417142200/https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1989 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043356/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Total score}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Italy}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Israel}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ireland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Netherlands}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turkey}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Belgium}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|United Kingdom}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norway}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugal}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sweden}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luxembourg}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Denmark}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Finland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|France}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spain}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Cyprus}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Switzerland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Greece}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Iceland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Germany}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Yugoslavia}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Contestants}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Italy | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 7 || || || || || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 4 || || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Israel | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || || || 2 || || || 5 || || 5 || || 5 || || || || 7 || || 5 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ireland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 3 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Netherlands | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || || || 1 || || 4 || 4 || 7 || 6 || || || 1 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turkey | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Belgium | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || || || || || || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | United Kingdom | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 || 6 || 7 || 4 || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 1 || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 2 || || 2 || || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norway | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || 2 || || 2 || 5 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 6 || || || 4 || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugal | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || || || 4 || 2 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 7 || || 6 || 2 || || 8 || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sweden | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || || 6 || || || || 6 || 4 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || '''12''' || '''12''' || || 2 || 5 || 8 || 3 || 8 || 2 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luxembourg | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Denmark | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 5 || 1 || 10 || '''12''' || 6 || 4 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 6 || || || || || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austria | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || '''12''' || 8 || || || 3 || '''12''' || || || || 7 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Finland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || || 10 || 8 || 6 || 10 || || || || 1 || 4 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 3 || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | France | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 3 || 5 || 6 || 4 || || || || 5 || || 1 || 8 || 3 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || 5 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spain | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || 8 || || || || 2 || 7 || 7 || 4 || || || 10 || || || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || 10 || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Cyprus | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 2 || 3 || 1 || || || || 6 || || 6 || || || 8 || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 7 || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Switzerland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 4 || 4 || || 10 || 8 || || 8 || || 3 || || || 2 || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Greece | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || || || || 1 || || 1 || 5 || 6 || 10 || || || || || || 1 || 4 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Iceland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Germany | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 2 || || || 5 || 1 || || 5 || 6 || || 7 || || || || || 1 || 6 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Yugoslavia | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 137 || || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || 4 || 8 || 5 || 10 || 10 || 7 || 3 || || 5 || 5 || || 6 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | rowspan="5" | 3 | {{ESC|Dānija}} | Austrija, Francija, Nīderlande |- | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Dānija, Islande, Izraēla |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Beļģija, Itālija, Turcija |- | {{ESC|Luksemburga}} | Īrija, Somija, Šveice |- | {{ESC|Šveice}} | Portugāle, Vācija, Zviedrija |- | 2 | {{ESC|Nīderlande}} | Grieķija, Luksemburga |- | rowspan="4" | 1 | {{ESC|Francija}} | Dienvidslāvija |- | {{ESC|Īrija}} | Spānija |- | {{ESC|Norvēģija}} | Apvienotā Karaliste |- | {{ESC|Zviedrija}} | Norvēģija |} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1988. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] jgh1kfijw0fsya9vnwtv4ox0ewekj9q 4470813 4470812 2026-05-20T07:02:14Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4470813 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1989|5|6|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Lulita Murena]]<br />[[Žaks Dišunuls]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Šveice}} [[Lozanna]] ''[[Palais de Beaulieu]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Dienvidslāvija}} <br /> ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' - <br/> ''[[Rock Me]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Kipra}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Islande}} |viesmākslinieki = |map = ESC 1989 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1989. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1988]] |nākamais = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990 ►]] }} '''1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1989}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1989}}) bija 34. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Šveice|Šveicē]], [[Lozanna|Lozannā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Šveicē (iepriekš {{escy|1956}}. gadā). Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]. Šis konkurss iegāja vēsturē ar to, ka šajā gadā konkursā piedalījās arī gados visjaunākie dalībnieki Eirovīzijas vēsturē. Izraēlas pārstāvim [[Gili Natanels|Gili Natanelim]] konkursa norises brīdī bija 12 gadi, bet Francijas pārstāvei [[Natālija Paka|Natālijai Pakai]] bija tikai 11 gadi. Pēc šī gada konkursa EBU izmainīja noteikumus, kas noteica, ka konkursā nevar piedalīties personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem. Konkursā uzvarēja [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]]s pārstāvji ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' ar dziesmu ''[[Rock Me]]''. Šī bija pirmā un arī vienīgā Dienvidslāvijas uzvaras konkursā. <!-- == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Islande}} | ''[[Beathoven]]'' | ''Sókrates'' | "Sokrāts" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 16. | 20 |- | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomijs Šērbergs]] | ''Stad i ljus'' | "Gaismas pilsēta" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 12. | 52 |- | 03 | {{ESC|Somija}} | ''[[Boulevard]]'' | ''Nauravat silmät muistetaan'' | "Smejošās acis atcerēsies" | [[Somu valoda|Somu]] | 20. | 3 |- | 04 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Skots Ficdžeralds]] | ''Go'' | "Ej" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 2. | 136 |- | 05 | {{ESC|Turcija}} | ''[[MFÖ]]'' | ''Sufi (Hey Ya Hey)'' | — | [[Turku valoda|Turku]] | 15. | 37 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | ''[[La Década]]'' | ''La chica que yo quiero (Made in Spain)'' | "Tā meitene, kuru es gribu (Ražota Spānijā)" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 11. | 58 |- | 07 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Gerards Jolings]] | ''Shangri-La'' | — | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 9. | 70 |- | 08 | {{ESC|Izraēla}} | [[Jardēna Arāzi]] | ''Ben Adam <small>(בן אדם)</small>'' | "Cilvēks" | [[Ivrīts]] | 7. | 85 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Selīna Diona]] | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | "Neaizejiet bez manis" | [[Franču valoda|Franču]] | 1. | 137 |- | 10 | {{ESC|Īrija}} | ''[[Jump the Gun]]'' | ''Take Him Home'' | "Aizved viņu mājās" | Angļu | 8. | 79 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | ''[[Maxi & Chris Garden]]'' | ''Lied für einen Freund'' | "Dziesma draugam" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 14. | 48 |- | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Vilfrēds (dziedātājs)|Vilfrēds]] | ''Lisa Mona Lisa'' | "Līza Mona Līza" | Vācu | 21. | 0 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Hot Eyes]]'' | ''Ka' Du Se Hva' Jeg Sa'?'' | "Vai tu neredzi, kas tas ir tas, ko es tev teicu?" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 3. | 92 |- | 14 | {{ESC|Grieķija}} | [[Afrodīte Frīdasa]] | ''Clown'' | "Klauns" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 17. | 10 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Karolīne Krigere]] | ''For vår jord'' | "Mūsu Zemei" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 5. | 88 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | [[Reinards]] | ''Laissez briller le soleil'' | "Ļauj Saulei spīdēt" | Franču | 18. | 5 |- | 17 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Lara Fabiana]] | ''Croire'' | "Ticēt" | Franču | 21. | 4 |- | 18 | {{ESC|Itālija}} | [[Luka Barbarosa]] | ''Ti scrivo'' | "Es rakstu tev" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 12. | 52 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Žerārs Lenormāns]] | ''Chanteur de charme'' | "Dziedātājs" | Franču | 10. | 64 |- | 20 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Dora]]'' | ''Voltarei'' | "Es atgriezīšos" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 18. | 5 |- | 21 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Srebrna krila]]'' | ''Mangup'' | "Palaidnis" | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 6. | 87 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Lausanne 1989 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417142200/https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1989 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043356/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Total score}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Italy}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Israel}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ireland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Netherlands}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turkey}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Belgium}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|United Kingdom}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norway}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugal}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sweden}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luxembourg}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Denmark}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Finland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|France}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spain}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Cyprus}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Switzerland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Greece}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Iceland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Germany}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Yugoslavia}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Contestants}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Italy | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 7 || || || || || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 4 || || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Israel | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || || || 2 || || || 5 || || 5 || || 5 || || || || 7 || || 5 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ireland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 3 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Netherlands | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || || || 1 || || 4 || 4 || 7 || 6 || || || 1 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turkey | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Belgium | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || || || || || || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | United Kingdom | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 || 6 || 7 || 4 || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 1 || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 2 || || 2 || || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norway | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || 2 || || 2 || 5 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 6 || || || 4 || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugal | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || || || 4 || 2 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 7 || || 6 || 2 || || 8 || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sweden | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || || 6 || || || || 6 || 4 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || '''12''' || '''12''' || || 2 || 5 || 8 || 3 || 8 || 2 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luxembourg | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Denmark | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 5 || 1 || 10 || '''12''' || 6 || 4 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 6 || || || || || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austria | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || '''12''' || 8 || || || 3 || '''12''' || || || || 7 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Finland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || || 10 || 8 || 6 || 10 || || || || 1 || 4 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 3 || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | France | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 3 || 5 || 6 || 4 || || || || 5 || || 1 || 8 || 3 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || 5 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spain | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || 8 || || || || 2 || 7 || 7 || 4 || || || 10 || || || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || 10 || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Cyprus | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 2 || 3 || 1 || || || || 6 || || 6 || || || 8 || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 7 || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Switzerland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 4 || 4 || || 10 || 8 || || 8 || || 3 || || || 2 || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Greece | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || || || || 1 || || 1 || 5 || 6 || 10 || || || || || || 1 || 4 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Iceland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Germany | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 2 || || || 5 || 1 || || 5 || 6 || || 7 || || || || || 1 || 6 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Yugoslavia | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 137 || || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || 4 || 8 || 5 || 10 || 10 || 7 || 3 || || 5 || 5 || || 6 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | rowspan="5" | 3 | {{ESC|Dānija}} | Austrija, Francija, Nīderlande |- | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Dānija, Islande, Izraēla |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Beļģija, Itālija, Turcija |- | {{ESC|Luksemburga}} | Īrija, Somija, Šveice |- | {{ESC|Šveice}} | Portugāle, Vācija, Zviedrija |- | 2 | {{ESC|Nīderlande}} | Grieķija, Luksemburga |- | rowspan="4" | 1 | {{ESC|Francija}} | Dienvidslāvija |- | {{ESC|Īrija}} | Spānija |- | {{ESC|Norvēģija}} | Apvienotā Karaliste |- | {{ESC|Zviedrija}} | Norvēģija |} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1989. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 2qh7tf7mr2eqh752il2hrw5rq5107vv 4470857 4470813 2026-05-20T08:56:58Z Lasks 38532 4470857 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1989|5|6|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Lulita Murena]]<br />[[Žaks Dišunuls]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Šveice}} [[Lozanna]] ''[[Palais de Beaulieu]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Dienvidslāvija}} <br /> ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' - <br/> ''[[Rock Me]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Kipra}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Islande}} |viesmākslinieki = |map = ESC 1989 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1989. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1988]] |nākamais = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990 ►]] }} '''1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1989}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1989}}) bija 34. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Šveice|Šveicē]], [[Lozanna|Lozannā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Šveicē (iepriekš {{escy|1956}}. gadā). Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]. Šis konkurss iegāja vēsturē ar to, ka šajā gadā konkursā piedalījās arī gados visjaunākie dalībnieki Eirovīzijas vēsturē. Izraēlas pārstāvim [[Gili Natanels|Gili Natanelim]] konkursa norises brīdī bija 12 gadi, bet Francijas pārstāvei [[Natālija Paka|Natālijai Pakai]] bija tikai 11 gadi. Pēc šī gada konkursa EBU izmainīja noteikumus, kas noteica, ka konkursā nevar piedalīties personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem. Konkursā uzvarēja [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]]s pārstāvji ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' ar dziesmu ''[[Rock Me]]''. Šī bija pirmā un arī vienīgā Dienvidslāvijas uzvaras konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Itālija}} | [[Anna Oksa]] un [[Fausta Lelī]] | ''Avrei voluto'' | "Es vēlētos" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 9. | 56 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Gili Natanels|Gili]] un [[Galita Burga|Galita]] | ''Derekh Hamelekh <small>(דרך המלך)</small>'' | "Karaļa ceļš" | [[Ivrīts]] | 17. | 50 |- | 03 | {{ESC|Īrija}} | [[Kīvs Konolijs]] un ''[[The Missing Passengers]]'' | ''The Real Me'' | "Īstais es" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 18. | 21 |- | 04 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Justīne Pelmelaja]] | ''Blijf zoals je bent'' | "Apstājies tāds, kāds tu esi" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 15. | 45 |- | 05 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Pan (grupa)|Pan]]'' | ''Bana Bana'' | "Man, man" | [[Turku valoda|Turku]] | 21. | 5 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Ingeborga (dziedātāja)|Ingeborga]] | ''Door de wind'' | "Caur vēju" | Nīderlandiešu | 19. | 13 |- | 07 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Live Report]]'' | ''Why Do I Always Get It Wrong'' | "Kāpēc man nekas nesanāk" | Angļu | 2. | 130 |- | 08 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Brita Sunūve]] | ''Venners nærhet'' | "Draugu tuvība" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 17. | 30 |- | 09 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Da Vinci]]'' | ''Conquistador'' | "Iekarotājs" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 16. | 39 |- | 10 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | "Vienu dienu" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 4. | 110 |- | 11 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Park Café]]'' | ''Monsieur'' | "Kungs" | [[Franču valoda|Franču]] | 20. | 8 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | [[Birte Kēra]] | ''Vi Maler Byen Rød'' | "Mēs krāsojam pilsētu sarkanu" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 3. | 111 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | [[Tomass Forstners]] | ''Nur ein Lied'' | "Tikai dziesma" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 5. | 97 |- | 14 | {{ESC|Somija}} | [[Anneli Sāristo]] | ''La dolce vita'' | "Laba dzīve" | [[Somu valoda|Somu]] | 7. | 76 |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Natālija Paka]] | ''J'ai volé la vie'' | "Es nozagu dzīvi" | Franču | 8. | 60 |- | 16 | {{ESC|Spānija}} | ''[[Nina]]'' | ''Nacida para amar'' | "Dzimusi, lai mīlētu" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 6. | 88 |- | 17 | {{ESC|Kipra}} | [[Fanija Polimersa]] un [[Janis Savidakis]] | ''Apopse as vrethoume'' | "Satiksimies šonakt" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 11. | 51 |- | 18 | {{ESC|Šveice}} | [[Furbaz]] | ''Viver senza tei'' | "Dzīvot bez tevis" | [[Retoromāņu valoda|Retoromāņu]] | 13. | 47 |- | 19 | {{ESC|Grieķija}} | [[Marianna Efstratiou]] | ''To diko sou asteri'' | "Tava paša zvaigzne" | Grieķu | 9. | 56 |- | 20 | {{ESC|Islande}} | ''[[Daniels Augusts Haraldsons|Daniels]]'' | ''Það sem enginn sér'' | "To ko neviens neredz" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 22. | 0 |- | 21 | {{ESC|Vācija}} | [[Nino de Andželo]] | ''Flieger'' | "Lidotāji" | Vācu | 14. | 46 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 22 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' | ''[[Rock Me]]'' | — | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 1. | 137 |} <!-- == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Lausanne 1989 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417142200/https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1989 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043356/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Total score}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Italy}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Israel}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ireland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Netherlands}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turkey}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Belgium}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|United Kingdom}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norway}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugal}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sweden}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luxembourg}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Denmark}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Finland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|France}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spain}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Cyprus}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Switzerland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Greece}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Iceland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Germany}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Yugoslavia}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Contestants}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Italy | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 7 || || || || || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 4 || || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Israel | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || || || 2 || || || 5 || || 5 || || 5 || || || || 7 || || 5 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ireland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 3 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Netherlands | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || || || 1 || || 4 || 4 || 7 || 6 || || || 1 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turkey | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Belgium | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || || || || || || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | United Kingdom | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 || 6 || 7 || 4 || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 1 || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 2 || || 2 || || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norway | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || 2 || || 2 || 5 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 6 || || || 4 || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugal | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || || || 4 || 2 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 7 || || 6 || 2 || || 8 || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sweden | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || || 6 || || || || 6 || 4 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || '''12''' || '''12''' || || 2 || 5 || 8 || 3 || 8 || 2 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luxembourg | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Denmark | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 5 || 1 || 10 || '''12''' || 6 || 4 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 6 || || || || || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austria | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || '''12''' || 8 || || || 3 || '''12''' || || || || 7 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Finland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || || 10 || 8 || 6 || 10 || || || || 1 || 4 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 3 || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | France | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 3 || 5 || 6 || 4 || || || || 5 || || 1 || 8 || 3 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || 5 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spain | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || 8 || || || || 2 || 7 || 7 || 4 || || || 10 || || || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || 10 || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Cyprus | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 2 || 3 || 1 || || || || 6 || || 6 || || || 8 || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 7 || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Switzerland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 4 || 4 || || 10 || 8 || || 8 || || 3 || || || 2 || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Greece | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || || || || 1 || || 1 || 5 || 6 || 10 || || || || || || 1 || 4 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Iceland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Germany | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 2 || || || 5 || 1 || || 5 || 6 || || 7 || || || || || 1 || 6 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Yugoslavia | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 137 || || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || 4 || 8 || 5 || 10 || 10 || 7 || 3 || || 5 || 5 || || 6 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Lielbritānija}} | Francija, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Vācija |- | 4 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Apvienotā Karaliste, Izraēla, Īrija, Turcija |- | rowspan="3" | 3 | {{ESC|Austrija}} | Beļģija, Grieķija, Itālija |- | {{ESC|Dānija}} | Nīderlande, Somija, Zviedrija |- | {{ESC|Zviedrija}} | Austrija, Dānija, Dienvidslāvija |- | 2 | {{ESC|Grieķija}} | Kipra, Šveice |- | rowspan="2" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Spānija |- | {{ESC|Kipra}} | Islande |} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1989. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] mdyavgqs5xxq8gaqhmw32eoaamezfl0 0 632376 4470815 2026-05-20T07:03:20Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Evans Moblijs | vārds_orig = ''Evan Mobley'' | attēls = Evan Mobley (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Evans Moblijs 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|18}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornijas štats|Sandjēgo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2021... 4470815 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Evans Moblijs | vārds_orig = ''Evan Mobley'' | attēls = Evan Mobley (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Evans Moblijs 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|18}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornijas štats|Sandjēgo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Rancho Christian School '' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 4 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3. | dr_gads = [[2021. gada NBA drafts|2021]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2021|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>(2025)</small> * [[NBA simboliskā otrā izlase]] <small>(2025)</small> * [[NBA labākais aizsardzības spēlētājs]] <small>(2025)</small> * 2× [[NBA simboliskā aizsardzības izlase]] <small>(2025, 2026)</small> * [[NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>(2022)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Evans Moblijs''' ({{val|en|Evan Mobley}}; dzimis {{dat|2001|6|18}} [[Sandjēgo]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kurā spēlē visu savu profesionālo karjeru. 2025. gadā atzīts par [[NBA labākais aizsardzības spēlētājs|NBA labāko aizsardzības spēlētāju]]. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā E. Moblijs pārstāvēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Pēc vienas sezonas universitātē pieteicās [[2021. gada NBA drafts|2021. gada NBA draftam]], kurā tikatika izvēlēts ar trešo numuru (aiz [[Keids Kaninghems|Keida Kaninghema]] un [[Džeilens Grīns|Džeilena Grīna]]). Jau sākot savu pirmo NBA sezonu E. Moblijs kļuva par "Cavaliers" starta piecinieka spēlētāju, iegūstot laba aizsardzības speciālista reputāciju. 2025. gadā E. Mobijs pirmo reizi piedalījās [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|Visu Zvaigžņu spēlē]], bet sezonas noslēgumā tika atzīts par [[NBA labākais aizsardzības spēlētājs|NBA labāko aizsardzības spēlētāju]], kā arī iekļauts [[NBA simboliskā otrā izlase|līgas simboliskajā otrajā izlasē]]. E. Moblijs ir spēlējis ASV U-17 un U-18 vecuma grupas izlasēs, abu sastāvā izcīnot Pasaules kausu attiecīgi 2018. un 2019. gadā. U-19 Pasaules kausa turnīrtā Grieķijā gan viņš muguras sāpju dēļ piedalījās tikai divās spēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mobijs, Evans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] fm67gi749709k7axh3schvvneqczmyf 4470817 4470815 2026-05-20T07:05:51Z Biafra 13794 +atsauces 4470817 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Evans Moblijs | vārds_orig = ''Evan Mobley'' | attēls = Evan Mobley (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Evans Moblijs 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|18}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornijas štats|Sandjēgo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Rancho Christian School '' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 4 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3. | dr_gads = [[2021. gada NBA drafts|2021]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2021|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>(2025)</small> * [[NBA simboliskā otrā izlase]] <small>(2025)</small> * [[NBA labākais aizsardzības spēlētājs]] <small>(2025)</small> * 2× [[NBA simboliskā aizsardzības izlase]] <small>(2025, 2026)</small> * [[NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>(2022)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Evans Moblijs''' ({{val|en|Evan Mobley}}; dzimis {{dat|2001|6|18}} [[Sandjēgo]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kurā spēlē visu savu profesionālo karjeru. 2025. gadā atzīts par [[NBA labākais aizsardzības spēlētājs|NBA labāko aizsardzības spēlētāju]]. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā E. Moblijs pārstāvēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Pēc vienas sezonas universitātē pieteicās [[2021. gada NBA drafts|2021. gada NBA draftam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/mens-college-basketball/story/_/id/31269680|website=www.espn.com|access-date=2026-05-20}}</ref> kurā tikatika izvēlēts ar trešo numuru (aiz [[Keids Kaninghems|Keida Kaninghema]] un [[Džeilens Grīns|Džeilena Grīna]]). Jau sākot savu pirmo NBA sezonu E. Moblijs kļuva par "Cavaliers" starta piecinieka spēlētāju, iegūstot laba aizsardzības speciālista reputāciju. 2025. gadā E. Mobijs pirmo reizi piedalījās [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|Visu Zvaigžņu spēlē]], bet sezonas noslēgumā tika atzīts par [[NBA labākais aizsardzības spēlētājs|NBA labāko aizsardzības spēlētāju]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/nba-defensive-player-of-year-e2d51fe96c382246c7c717f16196cdf8|title=Cleveland's Evan Mobley wins NBA Defensive Player of the Year award|website=AP News|access-date=2026-05-20|date=2025-04-24|language=en}}</ref> kā arī iekļauts [[NBA simboliskā otrā izlase|līgas simboliskajā otrajā izlasē]]. E. Moblijs ir spēlējis ASV U-17 un U-18 vecuma grupas izlasēs, abu sastāvā izcīnot Pasaules kausu attiecīgi 2018. un 2019. gadā. U-19 Pasaules kausa turnīrā [[Grieķija|Grieķijā]] gan viņš muguras sāpju dēļ piedalījās tikai divās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbadraft.net/fiba-u19-world-championship-team-usa-recap/|title=FIBA U19 World Championship: Team USA Recap|website=NBADraft.net|access-date=2026-05-20|date=2019-07-26|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mobijs, Evans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] j6yc0lmaqrs3ghh1uil7jqg63l6p7hc 4470849 4470817 2026-05-20T08:34:40Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470849 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Evans Moblijs | vārds_orig = ''Evan Mobley'' | attēls = Evan Mobley (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Evans Moblijs 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|18}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Rancho Christian School '' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 4 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3. | dr_gads = [[2021. gada NBA drafts|2021]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2021|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>(2025)</small> * [[NBA simboliskā otrā izlase]] <small>(2025)</small> * [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā]] <small>(2025)</small> * 2× [[NBA simboliskā aizsardzības izlase]] <small>(2025, 2026)</small> * [[NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>(2022)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Evans Moblijs''' ({{val|en|Evan Mobley}}; dzimis {{dat|2001|6|18}} [[Sandjego]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kurā spēlē visu savu profesionālo karjeru. 2025. gadā atzīts par [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā|NBA labāko aizsardzības spēlētāju]]. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā E. Moblijs pārstāvēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Pēc vienas sezonas universitātē pieteicās [[2021. gada NBA drafts|2021. gada NBA draftam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/mens-college-basketball/story/_/id/31269680|title=USC Trojans freshman center Evan Mobley declares for 2021 NBA draft|website=www.espn.com|access-date=2026-05-20}}</ref> kurā tika izvēlēts ar trešo numuru (aiz [[Keids Kaninghems|Keida Kaninghema]] un [[Džeilens Grīns|Džeilena Grīna]]). Jau sākot savu pirmo NBA sezonu E. Moblijs kļuva par "Cavaliers" starta piecinieka spēlētāju, iegūstot laba aizsardzības speciālista reputāciju. 2025. gadā E. Mobijs pirmo reizi piedalījās [[NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]], bet sezonas noslēgumā tika atzīts par [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā|NBA labāko aizsardzības spēlētāju]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/nba-defensive-player-of-year-e2d51fe96c382246c7c717f16196cdf8|title=Cleveland's Evan Mobley wins NBA Defensive Player of the Year award|website=AP News|access-date=2026-05-20|date=2025-04-24|language=en}}</ref> kā arī iekļauts [[NBA simboliskā otrā izlase|līgas simboliskajā otrajā izlasē]]. E. Moblijs ir spēlējis ASV U-17 un U-18 vecuma grupas izlasēs, abu sastāvā izcīnot Pasaules kausu attiecīgi 2018. un 2019. gadā. U-19 Pasaules kausa turnīrā [[Grieķija|Grieķijā]] gan viņš muguras sāpju dēļ piedalījās tikai divās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbadraft.net/fiba-u19-world-championship-team-usa-recap/|title=FIBA U19 World Championship: Team USA Recap|website=NBADraft.net|access-date=2026-05-20|date=2019-07-26|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mobijs, Evans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] 1gwfcdb37rdf19m9mbhaia74h1pxj2f 0 632377 4470816 2026-05-20T07:03:45Z Lasks 38532 Pāradresē uz [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 4470816 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 9m9ov664pr7qpy8chg57yv5uu70b8eh 0 632378 4470818 2026-05-20T07:06:36Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Evans Moblijs]] 4470818 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Evans Moblijs]] 6259mj8w1uosws0ee8ws5p10al8ybd5 1 632379 4470824 2026-05-20T07:57:24Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470824 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Igaunija |valsts2 = Krievija |valsts3 = Ungārija |tēma = Kultūra }} 8w4b07dnn2nq23l5n8fz4kccfsjs683 0 632380 4470825 2026-05-20T07:57:57Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Evans Moblijs]] 4470825 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Evans Moblijs]] 6259mj8w1uosws0ee8ws5p10al8ybd5 1 632381 4470826 2026-05-20T07:57:57Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470826 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Igaunija |valsts2 = Krievija |valsts3 = Ungārija |tēma = Kultūra }} 8w4b07dnn2nq23l5n8fz4kccfsjs683 1 632382 4470827 2026-05-20T07:58:42Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470827 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Vēsture }} cpl8h16qpwtcsjxdnxrun5v7byhia9z 4470838 4470827 2026-05-20T08:02:49Z Papuass 88 4470838 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Ziemeļkaukāzs |tēma = Vēsture }} n7f0jyddseu83l3289a63abchq1hpus 1 632383 4470828 2026-05-20T07:58:59Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470828 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Vēsture }} cpl8h16qpwtcsjxdnxrun5v7byhia9z 4470837 4470828 2026-05-20T08:02:00Z Papuass 88 4470837 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Ziemeļkaukāzs |tēma = Vēsture }} n7f0jyddseu83l3289a63abchq1hpus 1 632384 4470830 2026-05-20T07:59:18Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470830 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Vēsture }} cpl8h16qpwtcsjxdnxrun5v7byhia9z 4470836 4470830 2026-05-20T08:01:51Z Papuass 88 4470836 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Ziemeļkaukāzs |tēma = Vēsture }} n7f0jyddseu83l3289a63abchq1hpus 1 632385 4470831 2026-05-20T07:59:35Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470831 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Polija |tēma = Kultūra |tēma2 = Militārisms }} h6ugojnzq2ah6fyzi4853yp60joky87 1 632386 4470832 2026-05-20T07:59:55Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470832 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Polija |tēma = Militārisms }} akzmdq0gluqrmdi2mg4jo542q0afgac 1 632387 4470833 2026-05-20T08:00:12Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470833 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Militārisms }} knr28xlw1ymbhmtljw81qakcpp0hvlt 4470835 4470833 2026-05-20T08:00:53Z Papuass 88 4470835 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Čečenija |tēma = Militārisms }} mdo1her6humo3tdygh4dlwo8r813okz 1 632388 4470839 2026-05-20T08:03:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470839 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Albānija |valsts2 = Bosnija un Hercegovina |valsts3 = Horvātija |valsts4 = Melnkalne |valsts5 = Serbija |tēma = Vēsture }} gwizkpg87pe4uc9zybxe6un7rradg8a 1 632389 4470840 2026-05-20T08:04:39Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470840 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Polija |tēma = Vēsture }} 769dwmal1t1nm7o1a1nyewb7nfq8ug8 0 632390 4470846 2026-05-20T08:28:40Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Biezpiena sieriņš]] 4470846 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[biezpiena sieriņš]] odysiaw91pglbu5gxfcmrprlkkxcueb 0 632391 4470850 2026-05-20T08:35:06Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Evans Moblijs]] 4470850 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Evans Moblijs]] 6259mj8w1uosws0ee8ws5p10al8ybd5 1 632392 4470851 2026-05-20T08:44:33Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470851 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Pirags |valsts = Igaunija |valsts2 = Lietuva |valsts3 = Polija |valsts4 = Rumānija |tēma = Militārisms }} lunry1y00c6sh7du3fhujfafm8atxig 0 632394 4470869 2026-05-20T09:24:48Z Meistars Joda 781 Izveidota pāradresācija uz lapu [[Morganātiskā laulība]], izmantojot [[Dalībnieks:Edgars2007/redirects.js|redirect.js]] 4470869 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Morganātiskā laulība]] 0plr1k2vacv09t0qtpsx8cj7in33r6w 0 632395 4470870 2026-05-20T09:24:48Z Meistars Joda 781 Izveidota pāradresācija uz lapu [[Morganātiskā laulība]], izmantojot [[Dalībnieks:Edgars2007/redirects.js|redirect.js]] 4470870 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Morganātiskā laulība]] 0plr1k2vacv09t0qtpsx8cj7in33r6w 0 632396 4470897 2026-05-20T10:26:41Z Pirags 3757 jauna lpp 4470897 wikitext text/x-wiki '''Pēteris Šmidre''' (dzimis 1958. gada 7. aprīlī [[līvāni|Līvānos]]) ir latviešu uzņēmējs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1958. gadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] Sakaru un radiotehnikas fakultātē, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] [[Rīga]]s pilsētas [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajona]] komitejas pirmais sekretārs, [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Proletāriešu rajona komitejas instruktors un Centrālkomitejas instruktors. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1991. gada 29. maijā kļuva par SIA [[BALTCOM TV]] ģenerāldirektoru, vēlāk bija telekomunikāciju un kabeļtelevīzijas pakalpojumu uzņēmuma SIA "Baltkom TV SIA" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/3266 Latgales dati] [[Daugavpils Universitāte]]s Latgales Pētniecības institūts</ref> 2009. gadā Pēterim Šmidrem piederošais uzņēmums “Alīna” pārdeva "Baltkom TV SIA" kapitāldaļas akciju sabiedrībai ''New Life Holding''.<ref>[https://www.apollo.lv/5525946/smidre-pardevis-baltkom Šmidre pārdevis «Baltkom»]</ref> 2012. ɡadā viņš kļuva par SIA BALTCOM TV padomes priekšsēdētāju, pie [[Riču ezers|Riču ezera]] savā lauku īpašumā audzēja šķirnes liellopus, kā arī briežus, fazānus un citus dzīvniekus.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/276389-petera-smidres-jauna-dzive-sarakstijis-gramatu-audze-lopus Pētera Šmidres jaunā dzīve - sarakstījis grāmatu, audzē lopus] jauns.lv 2018. gada 5. aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmidre, Pēteris}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:līvānos dzimušie]] dzrr4d6emh6j0jpbk8yjkfgb5lo8c4b 4470900 4470897 2026-05-20T10:41:47Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4470900 wikitext text/x-wiki '''Pēteris Šmidre''' (dzimis 1958. gada 7. aprīlī [[līvāni|Līvānos]]) ir latviešu uzņēmējs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1958. gadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] Sakaru un radiotehnikas fakultātē, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] [[Rīga]]s pilsētas [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajona]] komitejas pirmais sekretārs, [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Proletāriešu rajona komitejas instruktors un Centrālkomitejas instruktors. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1991. gada 29. maijā kļuva par SIA [[BALTCOM TV]] ģenerāldirektoru, vēlāk bija telekomunikāciju un kabeļtelevīzijas pakalpojumu uzņēmuma SIA "Baltkom TV SIA" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/3266 Latgales dati] [[Daugavpils Universitāte]]s Latgales Pētniecības institūts</ref> 2009. gadā Pēterim Šmidrem piederošais uzņēmums “Alīna” pārdeva "Baltkom TV SIA" kapitāldaļas akciju sabiedrībai ''New Life Holding''.<ref>[https://www.apollo.lv/5525946/smidre-pardevis-baltkom Šmidre pārdevis «Baltkom»]</ref> 2012. ɡadā viņš kļuva par SIA BALTCOM TV padomes priekšsēdētāju, pie [[Riču ezers|Riču ezera]] savā lauku īpašumā audzēja šķirnes liellopus, kā arī briežus, fazānus un citus dzīvniekus.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/276389-petera-smidres-jauna-dzive-sarakstijis-gramatu-audze-lopus Pētera Šmidres jaunā dzīve - sarakstījis grāmatu, audzē lopus] jauns.lv 2018. gada 5. aprīlī</ref> 2021. ɡadā partija [[KPV LV]] izvirzīja Pētera Šmidres kandidatūru ekonomikas ministra amatam.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/53197427/kpv-lv-ekonomikas-ministra-amatam-izvirzijusi-bezpartejiska-uznemeja-petera-smidres-kandidaturu 'KPV LV' ekonomikas ministra amatam izvirzījusi bezpartejiskā uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūru] [[LETA]] 14.05.2021</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmidre, Pēteris}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:līvānos dzimušie]] 8u2d4fvvewpv29tfd3ydxbzig1069bz 4470909 4470900 2026-05-20T11:14:06Z Papuass 88 4470909 wikitext text/x-wiki '''Pēteris Šmidre''' (dzimis 1958. gada 7. aprīlī [[līvāni|Līvānos]]) ir latviešu uzņēmējs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1958. gadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] Sakaru un radiotehnikas fakultātē, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] [[Rīga]]s pilsētas [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajona]] komitejas pirmais sekretārs, [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Proletāriešu rajona komitejas instruktors un Centrālkomitejas instruktors. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1991. gada 29. maijā kļuva par SIA [[BALTCOM TV]] ģenerāldirektoru, vēlāk bija telekomunikāciju un kabeļtelevīzijas pakalpojumu uzņēmuma SIA "Baltkom TV SIA" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/3266 Latgales dati] [[Daugavpils Universitāte]]s Latgales Pētniecības institūts</ref> 2009. gadā Pēterim Šmidrem piederošais uzņēmums “Alīna” pārdeva "Baltkom TV SIA" kapitāldaļas akciju sabiedrībai ''New Life Holding''.<ref>[https://www.apollo.lv/5525946/smidre-pardevis-baltkom Šmidre pārdevis «Baltkom»]</ref> No 2011. līdz 2015. gadam vadīja [[Latvijas Šaha federācija|Latvijas Šaha federāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/178347-par-latvijas-saha-federacijas-prezidentu-ievelets-peteris-smidre|title=Par Latvijas Šaha federācijas prezidentu ievēlēts Pēteris Šmidre|website=https://jauns.lv|access-date=2025-11-23|date=2011-09-23|language=lv}}</ref> 2012. ɡadā viņš kļuva par SIA BALTCOM TV padomes priekšsēdētāju, pie [[Riču ezers|Riču ezera]] savā lauku īpašumā audzēja šķirnes liellopus, kā arī briežus, fazānus un citus dzīvniekus.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/276389-petera-smidres-jauna-dzive-sarakstijis-gramatu-audze-lopus Pētera Šmidres jaunā dzīve - sarakstījis grāmatu, audzē lopus] jauns.lv 2018. gada 5. aprīlī</ref> 2021. ɡadā partija [[KPV LV]] izvirzīja Pētera Šmidres kandidatūru ekonomikas ministra amatam.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/53197427/kpv-lv-ekonomikas-ministra-amatam-izvirzijusi-bezpartejiska-uznemeja-petera-smidres-kandidaturu 'KPV LV' ekonomikas ministra amatam izvirzījusi bezpartejiskā uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūru] [[LETA]] 14.05.2021</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmidre, Pēteris}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:līvānos dzimušie]] oo3k0liz9qe87eqlfgdltzm90zqqqlq 3 632397 4470903 2026-05-20T10:42:13Z Neriah 96719 Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Peterxy12]] uz [[Dalībnieka diskusija:Peterxy]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Peterxy12|Peterxy12]]" to "[[Special:CentralAuth/Peterxy|Peterxy]]" 4470903 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Peterxy]] kuaut5bdgdgeyxivgxuk69zacbx9n64 0 632398 4470907 2026-05-20T11:12:51Z Tankists 100139 Jauna lapa: {{Politiskās partijas infokaste |name = Krievu partija |native_name = ''Руска странка''<br />''Русская партия'' |logo = |colorcode = #2D357E |leader = |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Priekšsēdētājs |leader1_name = [[Slobodans Nikoličs]] |leader2_title = |leader2_name = |... 4470907 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Krievu partija |native_name = ''Руска странка''<br />''Русская партия'' |logo = |colorcode = #2D357E |leader = |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Priekšsēdētājs |leader1_name = [[Slobodans Nikoličs]] |leader2_title = |leader2_name = |slogan = ''Србиjа ка истоку!''<br />("Serbija uz austrumiem!") |founded = 2013. gada 9. jūnijs |dissolved = |merger = |split = [[Tautas Zemnieku partija]] |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = [[Šabaca]], [[Serbija]] |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = [[Krievi|Krievu]] minoritātes intereses<ref name="BBC">{{tīmekļa atsauce |title=Ko učestvuje na izborima za vlast u Beogradu |url=https://www.bbc.com/serbian/lat/srbija-67415738 |website=BBC News na srpskom |language=sr |date=16 November 2023}}</ref><br />[[Serbu nacionālisms]]<ref name="BBC" /><br />[[Sociālais konservatīvisms]]<ref name="BBC" /><br />[[Rusofīlisms]]<ref name="BBC" /> |position = [[Labēja politika|labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = {{colorbox|#2D357E}} [[Zilā krāsa|Zilā]] |blank1_title = |blank1 = |seats1_title = [[Serbijas Republikas Tautas sapulce|Serbijas Tautas sapulce]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|250|hex=#2D357E}} |seats2_title = [[Vojvodinas sapulce]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|120|hex=#2D357E}} |seats3_title = [[Belgradas dome]] |seats3 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|110|hex=#2D357E}} |symbol = |flag = |website = {{URL|https://www.ruskastranka.rs/}} |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} '''Krievu partija''' ({{val|sr|Руска странка / Ruska stranka}}; {{val|ru|Русская партия}}) ir [[politiskā partija]] [[Serbija|Serbijā]], kas apgalvo, ka pārstāv [[krievi|krievu]] etnisko [[Minoritāte|minoritāti]].<ref>{{ziņu atsauce |last=Miladinović |first=Aleksandar |date=10 June 2020 |title=Ko je ko na glasačkom listiću |language=sr |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/serbian/lat/srbija-52933714 |access-date=19 March 2022}}</ref> Partija apvieno vairākus [[Rusofīlisms|prokrieviskus]] Serbijas pilsoņus, galvenokārt etniskos [[serbi|serbus]]. Partijas priekšsēdētājs ir [[Slobodans Nikoličs]], bijušais [[Tautas Zemnieku partija]]s viceprezidents.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://upit.rps.gov.rs/|title=ИЗВОД ИЗ РЕГИСТРА ПОЛИТИЧКЕ СТРАНКЕ}}</ref> Partija [[2023. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas|2023. gada parlamenta vēlēšanās]] piedalījās aliansē ar [[Dienvidslāvijas Jaunā komunistiskā partija|Dienvidslāvijas Jauno komunistisko partiju]]. == Partijas programma == Saskaņā ar savu programmu Krievu partija atbalsta Serbijas iestāšanos [[Eirāzijas ekonomiskā savienība|Eirāzijas ekonomiskajā savienībā]] un Serbijas pilntiesīgu dalību [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]].<ref>{{Cite web|title="Руска странка" у Шапцу – Амбасада Руске Федерације у Републици Србији|url=http://www.ambasadarusije.rs/sr/vesti/ruska-stranka-u-sapcu|access-date=8 June 2020|website=www.ambasadarusije.rs}}</ref> Partija arī iestājas par sadarbības palielināšanu ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]] ekonomikas, kultūras un izglītības jomā.<ref>{{Cite web|title=Ruska stranka {{!}} Srbija izbori 2020|url=https://www.srbijaizbori.com/article/ruska-stranka|access-date=8 June 2020|website=www.srbijaizbori.com}}</ref> == Kritika un vēlēšanu strīdi == Partiju apsūdz par to, ka tā ir [[Serbijas Progresīvā partija|Serbijas Progresīvās partijas]] (SNS) satelītorganizācija, kas izmanto etnisko minoritāšu partiju elektoriālās priekšrocības. Tieslietu eksperte Sofija Mandiča partijas dalību raksturoja kā valdošās partijas "satelītu", norādot, ka "tās ir Serbijas Progresīvās partijas balsis, kas šādā veidā cenšas radīt sev vēl vienu "rezerves spēlētāju". Mandiča raksturoja partiju kā "politisku grupu, kas reālajā politiskajā dzīvē nepastāv un parādās tikai vēlēšanu laikā".<ref name="rse-06-05-2024">{{Cite web | url=https://www.slobodnaevropa.org/a/ruska-stranka-srbija-izbori/32980448.html | title=Ruska stranka u Srbiji osvaja mandate uz optužbe da je satelit vlasti | publisher=Radio Slobodna Evropa | language=sr | date=2024-06-05}}</ref> 2024. gada jūnija [[Niša (pilsēta)|Niša]]s pilsētas domes vēlēšanās partija ieguva vienu mandātu ar 1224 balsīm pilsētā, kurā 2022. gada tautas skaitīšanā tikai 121 iedzīvotājs identificēja sevi kā etniski krievu. Šis mandāts izrādījās izšķirošs, jo gan SNS, gan opozīcijas saraksti bija ieguvuši tieši 30 vietas, kas ir par vienu vietu mazāk nekā vairākums. Partijas pārstāvis Tihomirs Peričs pēc tam izveidoja koalīciju ar SNS, paziņojot: "Es neesmu [[Krievi|krievs]], esmu [[Rusofīlisms|rusofils]]." No astoņiem kandidātiem Nišas sarakstā tikai vienam bija krievu vārds.<ref name="bbc-06-05-2024">{{Cite web | url=https://www.bbc.com/serbian/lat/srbija-69089769 | title=Lokalni izbori 2024: Šta je Ruska stranka u Srbiji i koga predstavlja | publisher=BBC News na srpskom | language=sr | date=2024-06-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Serbijas politiskās partijas]] pnsvfpkvkquh9ttrnkfire2833zhtes 4470914 4470907 2026-05-20T11:28:10Z Tankists 100139 4470914 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Krievu partija |native_name = ''Руска странка''<br />''Русская партия'' |logo = |colorcode = #2D357E |leader = |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Priekšsēdētājs |leader1_name = [[Slobodans Nikoličs]] |leader2_title = |leader2_name = |slogan = ''Србиjа ка истоку!''<br />("Serbija uz austrumiem!") |founded = 2013. gada 9. jūnijs |dissolved = |merger = |split = [[Tautas Zemnieku partija]] |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = [[Šabaca]], [[Serbija]] |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = [[Krievi|Krievu]] minoritātes intereses<ref name="BBC">{{tīmekļa atsauce |title=Ko učestvuje na izborima za vlast u Beogradu |url=https://www.bbc.com/serbian/lat/srbija-67415738 |website=BBC News na srpskom |language=sr |date=16 November 2023}}</ref><br />[[Serbu nacionālisms]]<ref name="BBC" /><br />[[Sociālais konservatīvisms]]<ref name="BBC" /><br />[[Rusofīlisms]]<ref name="BBC" /> |position = [[Labēja politika|labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = {{colorbox|#2D357E}} [[Zilā krāsa|Zilā]] |blank1_title = |blank1 = |seats1_title = [[Serbijas Republikas Tautas sapulce|Serbijas Tautas sapulce]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|250|hex=#2D357E}} |seats2_title = [[Vojvodinas sapulce]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|120|hex=#2D357E}} |seats3_title = [[Belgradas dome]] |seats3 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|110|hex=#2D357E}} |symbol = |flag = |website = {{URL|https://www.ruskastranka.rs/}} |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} '''Krievu partija''' ({{val|sr|Руска странка / Ruska stranka}}; {{val|ru|Русская партия}}) ir [[politiskā partija]] [[Serbija|Serbijā]], kas apgalvo, ka pārstāv [[krievi|krievu]] etnisko [[Minoritāte|minoritāti]].<ref>{{ziņu atsauce |last=Miladinović |first=Aleksandar |date=10 June 2020 |title=Ko je ko na glasačkom listiću |language=sr |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/serbian/lat/srbija-52933714 |access-date=19 March 2022}}</ref> Partija apvieno vairākus [[Rusofīlisms|prokrieviskus]] Serbijas pilsoņus, galvenokārt etniskos [[serbi|serbus]]. Partijas priekšsēdētājs ir [[Slobodans Nikoličs]], bijušais [[Tautas Zemnieku partija]]s viceprezidents.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://upit.rps.gov.rs/|title=ИЗВОД ИЗ РЕГИСТРА ПОЛИТИЧКЕ СТРАНКЕ}}</ref> Partija [[2023. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas|2023. gada parlamenta vēlēšanās]] piedalījās aliansē ar [[Dienvidslāvijas Jaunā komunistiskā partija|Dienvidslāvijas Jauno komunistisko partiju]]. == Partijas programma == Saskaņā ar savu programmu Krievu partija atbalsta Serbijas iestāšanos [[Eirāzijas ekonomiskā savienība|Eirāzijas ekonomiskajā savienībā]] un Serbijas pilntiesīgu dalību [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]].<ref>{{Cite web|title="Руска странка" у Шапцу – Амбасада Руске Федерације у Републици Србији|url=http://www.ambasadarusije.rs/sr/vesti/ruska-stranka-u-sapcu|access-date=8 June 2020|website=www.ambasadarusije.rs}}</ref> Partija arī iestājas par sadarbības palielināšanu ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]] ekonomikas, kultūras un izglītības jomā.<ref>{{Cite web|title=Ruska stranka {{!}} Srbija izbori 2020|url=https://www.srbijaizbori.com/article/ruska-stranka|access-date=8 June 2020|website=www.srbijaizbori.com}}</ref> == Kritika un vēlēšanu strīdi == Partiju apsūdz par to, ka tā ir [[Serbijas Progresīvā partija|Serbijas Progresīvās partijas]] (SNS) satelītorganizācija, kas izmanto etnisko minoritāšu partiju elektoriālās priekšrocības. Tieslietu eksperte Sofija Mandiča partijas dalību raksturoja kā valdošās partijas "satelītu", norādot, ka "tās ir Serbijas Progresīvās partijas balsis, kas šādā veidā cenšas radīt sev vēl vienu "rezerves spēlētāju". Mandiča raksturoja partiju kā "politisku grupu, kas reālajā politiskajā dzīvē nepastāv un parādās tikai vēlēšanu laikā".<ref name="rse-06-05-2024">{{Cite web | url=https://www.slobodnaevropa.org/a/ruska-stranka-srbija-izbori/32980448.html | title=Ruska stranka u Srbiji osvaja mandate uz optužbe da je satelit vlasti | publisher=Radio Slobodna Evropa | language=sr | date=2024-06-05}}</ref> 2024. gada jūnija [[Niša (pilsēta)|Niša]]s pilsētas domes vēlēšanās partija ieguva vienu mandātu ar 1224 balsīm pilsētā, kurā 2022. gada tautas skaitīšanā tikai 121 iedzīvotājs identificēja sevi kā etniski krievu. Šis mandāts izrādījās izšķirošs, jo gan SNS, gan opozīcijas saraksti bija ieguvuši tieši 30 vietas, kas ir par vienu vietu mazāk nekā vairākums. Partijas pārstāvis Tihomirs Peričs pēc tam izveidoja koalīciju ar SNS, paziņojot: "Es neesmu [[Krievi|krievs]], esmu [[Rusofīlisms|rusofils]]." No astoņiem kandidātiem Nišas sarakstā tikai vienam bija krievu vārds.<ref name="bbc-06-05-2024">{{Cite web | url=https://www.bbc.com/serbian/lat/srbija-69089769 | title=Lokalni izbori 2024: Šta je Ruska stranka u Srbiji i koga predstavlja | publisher=BBC News na srpskom | language=sr | date=2024-06-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Serbijas politiskās partijas]] 5higv0lp1addn24vd0jord7lfxdchr7 1 632399 4470911 2026-05-20T11:22:30Z Tankists 100139 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Tankists |tēma = Politika |valsts = Serbija }} 4470911 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Tankists |tēma = Politika |valsts = Serbija }} 81ehii3uor8asy9l2e7wfj593ixxjok 0 632400 4470916 2026-05-20T11:31:11Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Konflikts Maķedonijā (2001)]] 4470916 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Konflikts Maķedonijā (2001)]] p17q4kabgkqmhcfosc2e7byzs14fpkx 1 632401 4470929 2026-05-20T11:57:02Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470929 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Gruzija |tēma = Vēsture }} c2zpd8e61gd3qcu6bc3fwv9ojye87up